Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Spānija 0 1375 4467358 4459035 2026-05-12T23:40:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467358 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Reino de España'' | pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Karaliste | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of Spain.svg | karoga_nosaukums = Spānijas karogs | ģerboņa_attēls = Escudo de España (mazonado).svg | ģerboņa_nosaukums = Spānijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''[[Plus Ultra]]'' | valsts_himna = ''[[Marcha Real]]'' | kartes_attēls = EU-Spain.svg | kartes_paraksts = Spānija iekrāsota tumši zaļā krāsā. Gaiši zaļā krāsā ir iekrāsotas Eiropas Savienības dalībvalstis. | galvaspilsēta = [[Madride]] | latd=40 | latm=26 | latNS=N | longd=3 | longm=42 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[spāņu valoda]], dažos reģionos papildus arī [[katalāņu valoda]], [[galisiešu valoda]], [[basku valoda]] un [[oksitāņu valoda]]s [[araniešu valoda|araniešu dialekts]] | etniskās_grupas = 86,5% [[spāņi]]<br />13,5% citi ([[rumāņi]], [[marokāņi]], [[Ekvadora|ekvadorieši]], [[Kolumbija|kolumbieši]], [[briti]])<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ine.es/dyngs/Prensa/ECP4T23.htm|title=Spānijas populācija 2024. gada 1. aprīlī. Provizoriskie dati.}}</ref> | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Spānijas karalis|Karalis]] | valsts_galva = [[Felipe VI]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Pedro Sančess]] | neatkarības_iegūšana = [[Spānijas vēsture|Izveidošana]] | neatkarības_piezīme = 15. gadsimtā | neatkarības_notikums = ''[[de facto]]'' | neatkarības_datums = {{dat|1516}} | neatkarības_notikums2 = ''[[de jure]]'' | neatkarības_datums2 = {{dat|1716}} | neatkarības_notikums3 = konstitucionāla demokrātija | neatkarības_datums3 = {{dat|1978}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1986|1|1}} | platība_km2 = 504 030 | platība_rangs = 51. | procenti_ūdens = 1,04 | iedzīvotāju_skaits = 48 692 804 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2024 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 30. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 97 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 106. | IKP_PPP = $1,364 triljoni | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 651 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,904 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 25. | Gini = 32 | Gini_gads = 2005 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.es]] | tālsarunu_kods = 34 | iso_kods_num = 724 | iso_kods_alfa2 = ES | iso_kods_alfa3 = ESP }} '''Spānija''' ({{val|es|España}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[esˈpaɲa]]]}}), oficiāli '''Spānijas Karaliste''' (''Reino de España''), ir [[valsts]], kura atrodas [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Dienvideiropa|Dienvidrietumeiropā]]. Tā rietumos robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]], ziemeļaustrumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet dienvidrietumos ar [[Gibraltārs|Gibraltāru]]. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]] ([[Biskajas līcis]]), dienvidos un austrumos — [[Vidusjūra]]. Spānijai pieder arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā pie [[Āfrika]]s krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Seuta]] un [[Melilja]]), kuras robežojas ar [[Maroka|Maroku]]. Spānijas platība ir 504 030 [[kvadrātkilometrs|km²]], tādēļ tā ir otra lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] pēc Francijas. Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt [[jaunie laiki|jaunajos laikos]], kad tā kļuva par [[Spānijas Impērija|visu pasauli aptverošu impēriju]]. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās [[spāņu valoda|spāņu valodā]] runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku. Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Kortesi|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām. 2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni iedzīvotāju. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir [[Madride]]. Tā ir arī valsts [[galvaspilsēta]]. [[Oficiālā valoda]] valstī ir [[spāņu valoda|spāņu]], lai gan [[Katalonija|Katalonijā]], [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Galisija|Galisijā]] reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai. == Etimoloģija == Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no vārda "''Hispania''". Tā [[romieši]] dēvēja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt "''Hispania''" ir radies no [[Senā Grieķija|seno grieķu]] dotā nosaukuma šai teritorijai "''Iberia''", jo šo teritoriju savulaik apdzīvoja [[ibēri|ibēru]] ciltis. == Vēsture == {{Pamatraksts|Spānijas vēsture}} [[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|thumb|200px|left|Zīmējumi Altamiras alā.]] Pirmie cilvēki [[Pireneju pussala]]s ziemeļos parādījās vēlā [[paleolīts|paleolīta]] periodā. Aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu uz alu sienām cilvēki zīmēja stilizētus zīmējumus, kuros bija redzami gan dzīvnieki, gan paši cilvēki. Vislabāk zīmējumi ir saglabājušies [[Altamira|Altamirā]] un [[Puente Vjesgo]] netālu [[Santandera]]s pilsētas. No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja [[ibēri]]. 7. gadsimtā p.m.ē. Spānijas dienvidu piekrasti kolonizēja [[feniķieši]] un [[grieķi]]. No 5. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Spānijā apmetās [[ķelti]]. 3. gadsimta beigās p.m.ē. lielāko Spānijas daļu iekaroja [[Kartāga]], bet 1. gadsimtā beigās p.m.ē. — [[Senā Roma]]. Mūsu ēras 3. gadsimtā Spānijā iebruka [[franki]], 5. gadsimtā arī [[svēbi]], [[alaņi]] un [[vandaļi]]. [[Vestgoti]] izspieda alaņus un vandaļus un nodibināja savu karaļvalsti, kura pastāvēja no 5. gadsimta vidus līdz 8. gadsimta sākumam. No 711. līdz 718. gadam gandrīz visu Spāniju (izņemot nelielu teritoriju ziemeļrietumos) pakļāva [[arābi]]. 756. gadā tika nodibināts [[Kordovas emirāts]] (no 929. gada [[Kordovas kalifāts]]). [[Rekonkista]]s laikā no 718. līdz 1492. gadam, kad tika atkarotas [[mauri|mauru]] (arābu un [[berberi|berberu]]) sagrābtās zemes, atbrīvotajā teritorijā radās spāņu Karalistes ([[Astūrijas Karaliste|Astūrija]], [[Aragonas Karaliste|Aragona]], [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlija]], [[Katalonija]], [[Leonas Karaliste|Leona]], [[Navarras Karaliste|Navarra]] un citas). 13. gadsimta sākumā apvienotais spāņu karaspēks guva izšķirošo uzvaru pār mauriem pie [[Nava de Tolosa|Navas de Tolosas]]. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā mauru valsts — [[Granadas emirāts]]. 12. gadsimtā radās pilsētu militārās savienības ([[ermandada]]s) un kortesi, kā arī nostiprinājās [[katoļticība|katoļu]] baznīca. 1479. gadā, noslēdzot [[personālūnija|personālūniju]], Aragona apvienojās ar Kastīliju, tādējādi radot pamatu vienotai Spānijai. Lielo [[feodālisms|feodāļu]] politiskās tiesības tika ierobežotas, pastiprinājās valsts centralizācija. 1480. gadā tika nodibināta [[inkvizīcija]]. Spānijā sāka veidoties absolūta [[monarhija]]. 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā Spānija iekaroja plašas teritorijas [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. 1504. gadā Spānijai tika pievienota [[Neapoles Karaliste]] un [[Sicīlija]], 1512. gadā lielākā daļa no [[Navarra]]s teritorijas, 1516. gadā — [[Nīderlande]], bet pēc [[Itālijas kari]]em, kuri norisinājās no 1494. līdz 1559. gadam, sagrāba zemes arī [[Itālija]]s centrālajā daļā un [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. 16. gadsimta sākumā Spānija kļuva par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē. 1516. gadā Spānijas troni ieguva [[Hābsburgi]]. 1519. gadā Spānijas karalis [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru kā Kārlis V. 16. gadsimta pirmajā pusē Spānijā radās kapitālistiskā tipa [[manufaktūra]]s. Sakarā ar [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] pieplūdumu no kolonijām [[cenu revolūcija]] Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā [[rūpniecība]] strauji panīka. Karos ar [[Anglijas Karaliste|Angliju]] Spānija zaudēja hegemoniju uz jūras. Lielākā sakāve bija "[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]" zaudēšana 1588. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc [[Nīderlandes revolūcija]]s 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt [[Nīderlande]]s neatkarību. No 1640. līdz 1652. gadam notika [[segadoru sacelšanās]] Katalonijā, bet no 1646. līdz 1648. gadam notika sacelšanās pret spāņu kundzību Itālijā. 18. gadsimta sākumā pēc [[Karš par Spānijas mantojumu|kara par Spānijas mantojumu]] Spānijas troni ieguva [[Burboni]]. Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja [[Austrija]], [[Savoja]] un [[Apvienotā Karaliste]]. 1760.—1780. gados Spānijā tika īstenotas vairākas reformas apgaismotā [[absolūtisms|absolūtisma]] garā. 1767. gadā no Spānijas tika padzīti [[jezuīti]]. Šajā laikā tika ierobežotas feodāļu privilēģijas, ieviests [[protekcionisms]]. 1795. gadā cietusi sakāvi [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|pirmās koalīcijas karā]] ar [[Francija|Franciju]], Spānija nonāca tās ietekmē un bija spiesta karot Francijas pusē no 1796. līdz 1808. gadam pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un 1801. gadā pret [[Portugāle|Portugāli]]. 19. gadsimtā Spānijā notika [[Spānijas revolūcijas|piecas revolūcijas]]. Pēc revolucionāru sakāves Spānijā tika atjaunota [[Burboni|Burbonu]] vara, un atceltas demokrātiskās reformas. Pēc [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] no 1810. līdz 1826. gadam spāņu kolonijās [[Amerika|Amerikā]] Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai [[Kuba|Kubu]] un [[Puertoriko]]. No 1830. līdz 1870. gadiem Spānijā notika pilsoņu kari jeb tā sauktie [[karlistu kari]]. 1840. gados Spānijā sākās rūpniecības apvērsums, radās pirmās strādnieku organizācijas. 1855. gadā notika Spānijas vēsturē pirmais [[vispārējs streiks|vispārējais streiks]]. No 1856. līdz 1868. gadam strādnieku kustība tikai pastiprinājās. 1857., 1861. un 1863. gadā notika [[zemnieks|zemnieku]] sacelšanās. 1868. gadā izveidojās [[Pirmā internacionāle|Pirmās internacionāles]] Spānijas grupa. 19. gadsimta beigās, izmantojot brīdi, kad Spānijā valda nestabilitāte un ekonomiskā krīze, [[Kuba|Kubā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]] uzsākās neatkarības kustības pret Spāniju. Šajās spāņu kolonijās aizsākās neatkarības kari, kuros iesaistījās arī [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Rezultātā izcēlās [[Spānijas—ASV karš]]. Spānija cieta sakāvi un šis karš Spānijā tika nodēvēts par ''El Desastre'' ("Katastrofu"). 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Spānijas kontrolē nonāca Āfrikas kolonijas — [[Spāņu Sahāra]], [[Spāņu Maroka]] (mūsdienu [[Maroka]]s ziemeļu daļa) un [[Ekvatoriālā Gvineja|Spāņu Gvineja]]. [[Attēls:Franco0001.PNG|thumb|150px|Ģenerālis Franko]] {{dat|1937|7|17||bez}} atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkots apvērsums pret [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]] noveda pie [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākuma. {{dat|1939|3|28||bez}}, sabrūkot republikāņu frontei, [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] rokās krita [[Madride]] un līdz ar to pilsoņu karš bija beidzies. Šis pašas dienas vakarā padevās arī citas republikāņu kontrolētās spāņu pilsētas. Spānijas pilsoņu karš bija asiņainākais konflikts Spānijas vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni miljons cilvēku. No tiem aptuveni 200 tūkstoši krita no Franko represijām gan kara laikā, gan arī pēc tā. 1969. gadā Franko par nākamo valsts galvu izvēlējās bijušā karaļa [[Alfonso XIII]] mazdēlu [[Huans Karloss I|Huanu Karlosu]]. Pēc Franko nāves, 1975. gada 22. novembrī Huans Karloss kļuva par Spānijas karali un uzsāka demokrātiskas reformas. Tika legalizētas politiskās partijas un 1977. gada 15. jūnijā tika sarīkotas demokrātiskas parlamenta vēlēšanas. 1982. gadā Spānija pievienojās [[NATO]], bet 1986. gadā — [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i. {{dat|2004|3|11}} [[Madride|Madridē]] notika lielākais [[Terorisms|terorakts]] Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi četros elektriskajos [[vilciens|vilcienos]] tika uzspridzinātas 10 [[spridzeklis|bumbas]], nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. Atbildību par sprādzieniem uzņēmās starptautiskā teroristu organizācija ''[[Al-Qaida]]''. Pēc šī terorakta no Spānijas premjerministra amata atkāpās [[Hosē Marija Asnars]], kā arī no [[Irāka]]s tika atsaukti spāņu karavīri. == Ģeogrāfija == {{Pamatraksts|Spānijas ģeogrāfija}} [[Attēls:Spain topo.jpg|thumb|175px|left|Spānijas topogrāfiskā karte]] Spānija atrodas [[Eiropa]]s dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no [[Pireneju pussala]]s. Tās kopēja [[platība]] ir 504782 [[kvadrātkilometrs|km²]], no kuras 499542 km² ir [[sauszeme]], bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.<ref name=CIA>{{Tīmekļa atsauce|title=Spain|work=The World Factbook|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html|date=2008|format=html|accessdate=2008-12-09|archive-date=2020-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html}}</ref> Spānijas sauszemes [[Valsts robeža|robežas]] garums ir 1917,8 [[kilometrs|km]].<ref name=CIA/> Ziemeļrietumos caur [[Pireneju kalni]]em Spānija robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet rietumos ar [[Portugāle|Portugāli]]. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.<ref name=CIA/> Ziemeļos Spāniju apskalo [[Biskajas līcis]] (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos — [[Atlantijas okeāns]], bet no dienvidiem līdz pat austrumiem — [[Vidusjūra]] un [[Baleāru jūra]]. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča — tikai 710 km. Dienvidos Spāniju no [[Āfrika]]s (precīzāk, no [[Maroka]]s) atdala [[Gibraltāra šaurums]], kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku ir tikai 13 kilometri. Spānijas pakļautībā ir arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un autonomās [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā, uz dienvidrietumiem no Spānijas un 108 km uz ziemeļrietumiem no Āfrikas krastiem; Kanāriju salās atrodas Spānijas augstākā virsotne — Teides vulkāns (3718 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (''plazas de soberanía'') Marokas piejūras teritorijā: [[Seuta]], [[Melilja]], [[Alusemasa]], [[Velesa de la Gomera]] un [[Čafarinu salas]]. Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem [[augstiene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="sofiture">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | title = Spānija | url = http://www.sofiture.lv/index.php?pid=23212 | publisher = sofiture.lv | accessdate = 2009. gada 12. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ziemeļos pie Francijas robežas atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnu grēda. Savukārt dienvidos [[Sjerranevada]], kur atrodas arī kontinentālās Spānijas augstākā virsotne [[Mulasens]] (3492 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Precīzāk, tā atrodas [[Penibētikas Kordiljera|Penibētikas Kordiljerā]]. Centrālajā Spānijas daļā atrodas kalnu sistēma, kuru tā arī dēvē par [[Centrālā Kordiljera (Spānija)|Centrālo Kordiljeru]]. Ziemeļu daļā atrodas [[Kantabrijas Kordiljera|Katabrijas Kordiljeri]]. [[Attēls:Spain-climate-en.png|thumb|200px|Spānijas klimatiskā karte. Zaļā krāsā ir iekrāsotas teritorijas, kurās valda okeāniskais klimats, zilā krāsā — kalnu klimats, oranžā krāsā — kontinentālais klimats, bet dzeltenā krāsā — Vidusjūras klimats]] Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, [[Vidusjūras klimats]] un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais [[Vidusjūra]]s klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. [[Ziema]]s Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8 °C līdz +14 °C.<ref name="sofiture" /> Kalnos tā var nokristies pat līdz -7 °C.<ref name="sofiture" /> Savukārt [[vasara|vasarā]], jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23 °C līdz +29 °C.<ref name="sofiture" /> [[Nokrišņi]] parasti vairāk ir [[rudens|rudenī]] un ziemā, un valsts lielākajā daļā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums gadā svārstās no 250 līdz 700 mm.<ref name="sofiture" /> Lielākās Spānijas upes ir [[Ebro]], [[Dvero]], [[Taho]] un [[Gvadalkivira]]. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Spānijas autonomie apgabali}} Spānija ir politiski iedalīta 17 autonomos apgabalos (''comunidades autónomas'') un 2 autonomās pilsētās (''ciudades autónomas'') — [[Seuta]] un [[Melilja]]. Katram autonomajam apgabalam ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Sīkāk administratīvi Spānija tiek iedalīta 50 [[province|provincēs]]. Septiņi autonomie apgabali sastāv tikai no vienas provinces: [[Astūrija]], [[Baleāru Salas]], [[Kantabrija]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]], [[Madrides apgabals|Madride]], [[Mursijas reģions|Mursija]] un [[Navarra]]. Katalonijā pastāv arī sīkāks iedalījums [[komarka|komarkās]] (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV [[apgabals|apgabaliem]] vai Anglijas [[Anglijas rajoni|rajoniem]]). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir [[municipalitāte]] (''municipio''). {{Spānijas autonomie apgabali‎}} == Valdība == {{Pamatraksts|Spānijas politika}} [[Attēls:Felipe VI en 2023 (cropped).jpg|thumb|150px|Spānijas karalis [[Felipe VI]]]] Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Kortesi|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām. [[Attēls:Pedro Sánchez in 2023.jpg|thumb|150px|left|Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]]]] Pēc [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] nāves 1975. gadā, kurš valdīja kopš [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām 1939. gadā, tika atjaunota [[parlamentārā demokrātija]]. [[Spānijas 1978. gada konstitūcija|1978. gada konstitūcijā]] tika noteikts, ka Spānija ir [[parlamentārā monarhija]] ar ik pēc 4 gadiem vēlētu divpalātu parlamentu ''Cortes Generales'' ([[kortesi]]em), kas valsts vadīšanu uztic valdības prezidentam (ekvivalents premjerministram). Kortesi sastāv no apakšējās palātas - Kongresa un augšpalātas - Senāta, kura loma vairumā gadījumu aprobežota ar reģionālām problēmām. {{dat|1981|2|23||bez}} pasākumā, kas pazīstams ar nosaukumu "[[23-F]]", sadumpojušās drošības spēku apakšvienības sagrāba kortesus un mēģināja radīt militāristu valdību. Tomēr lielais vairums bruņotajos spēkos palika uzticīgi karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam]], kurš izmantoja savu personīgo autoritāti un bruņoto spēku virspavēlnieka konstitucionālās tiesības, lai apturētu valsts apvērsuma mēģinājumu bez asins izliešanas. [[2008. gada Spānijas valdības vēlēšanas|2008. gada vispārējās vēlēšanās]] ar lielu balsu skaitu, bet ne ar vairākumu, premjerministrs [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|Rodrigess Sapatero]] un [[Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija]] tika ievēlēti atkārtoti. Sapatero tika ievēlēts par premjerministru 11. aprīlī ar 169 balsīm par, 158 pret un 23 atturoties. Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka [[Spānijas karalis]] (pašlaik [[Felipe VI]]) ir valsts galva un [[Spānijas bruņotie spēki|bruņoto spēku]] augstākais virspavēlnieks, tās vienotības un pastāvības simbols. Viņš izlemj un vada iestāžu pastāvīgo darbu, uzņemas Spānijas valsts visaugstāko pārstāvniecību [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]], sevišķi ar valstīm, kas pieder tai pašai vēsturiskajai kopienai un pilda Spānijas konstitūcijā un likumos noteiktos speciāli viņam piešķirtos amata pienākumus. Viņa tituls ir Spānijas karalis, bet viņš var izmantot arī citus [[Spānijas karaļnams|karaļnamam]] piederošos titulus. Karaļa persona ir neaizskarama un viņš nevar tikt sodīts. Viņa darbībām vienmēr jābūt apstiprinātām tā, kā tas ir noteikts konstitūcijas 64. pantā. Bez šādas apstiprināšanas tās nevar būt likumīgā spēkā, izņemot konstitūcijas 65.2 pantā paredzētajos gadījumos. [[Izpildvara]] Spānijā ir [[Spānijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rokās ({{val|es|Consejo de Ministros}}). To vada valdības prezidents (premjerministrs), ko pēc konsultācijām ar partiju līderiem izvirza karalis, apstiprina parlamenta apakšpalāta - Kongress balsojot un pēc tam ieceļ karalis. Kad kandidāts ir ticis izvirzīts, viņam jāiegūst balsu vairākums apakšpalātā, to nesaņemot, tiek veikts otrs balsojums, kurā viņam ir nepieciešams savākt tikai visvairāk balsu. Premjerministrs nosauc pārējos kabineta locekļus, kurus pēc tam ieceļ karalis. Premjerministrs vada visas valdības darbību. Valdības prezidents var nosaukt arī dažādus viceprezidentus (lai gan tas viņam nav saistoši). Vēl ir arī [[Spānijas Valsts padome]], kas ir valdības augstākā padomdevēja iestāde. == Ārpolitika == Pēc [[demokrātija]]s atgriešanās pēc [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] nāves 1975. gadā, prioritātes Spānijas ārpolitikā bija saistītas ar izkļūšanu no diplomātiskās izolētības, kas valdīja ģenerāļa Franko laikā, kā arī diplomātisko attiecību paplašināšana, pievienošanās [[Eiropas Kopiena]]i (EK) un noteikti drošības pasākumi, ko tai sniedza starptautiskās attiecības ar rietumiem. Būdama [[NATO]] dalībvalsts jau kopš 1982. gada, Spānija pati ir veidojusies par nozīmīgu dalībvalsti daudzpusējos starptautiskos drošības pasākumos. Spānijas dalība [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) ataino Spānijas ārpolitikas svarīgu daļu. Pat daudzos starptautiskos jautājumos, kas skar ne tikai [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]], Spānija labprātāk savu rīcību un centienus saskaņo ar tās partnervalstīm Eiropas Savienībā (ES) ar Eiropas politiskās sadarbības mehānismiem. Spānija ir saglabājusi tās īpašo identificēšanu ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Tās politika akcentē jēdzienu par ibero-amerikāņu sabiedrību jeb kopienu, būtībā vēsturiskā jēdziena "''Hispano-Americanismo''" (spāņu izcelsmes amerikānisms) (vai arī "''hispanism''" — kā to bieži vien dēvē angļu valodā), kas bijuši kā centieni saistīt [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalu]] ar Latīņameriku ar valodas, tirdzniecības, vēstures un kultūras palīdzību. Spānija ir bijis reāls piemērs pārejai no [[diktatūra]]s uz [[demokrātija|demokrātiju]], kā liecina daudzi braucieni uz šo reģionu, ko veikuši [[Spānijas karalis]] un [[Spānijas premjerministrs|premjerministri]]. Spānija ar Latīņameriku uztur sadarbības programmas ekonomikas un tehnikas jomās, kā arī kultūras apmaiņu — gan tikai divpusēji, gan arī ES robežās. Tajā pašā laikā Spānija pamazām ir sākusi paplašināt savus kontaktus ar [[Āfrika]]s reģionu, kas atrodas uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. Spānijai īpašu interesi rada tās bijusī kolonija [[Ekvatoriālā Gvineja]], kur tā veic plašu palīdzības programmu. Pavisam nesen Madride ir centusies nodibināt ciešāku sadarbību ar [[Senegāla|Senegālu]], [[Mauritānija|Mauritāniju]], [[Mali]] un citām valstīm, lai rastu risinājumus jautājumā par [[nelegāla imigrācija|nelegālo imigrāciju]] uz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Spānija ir pazīstama arī kā starpnieks [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Sadarbodamās ar [[arābi|arābu]] pasauli, Spānija bieži vien atbalsta arābu nostāju jautājumos, kas saistīti ar Tuvajiem Austrumiem. Arābu valstis ir Spānijas galvenais interešu objekts [[nafta]]s produktu un [[dabasgāze|gāzes]] importa ziņā, kā arī tādēļ, ka vairākas arābu valstis Spānijā veic būtiskus [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]]. Spānija ir pratusi veiksmīgi veidot attiecības ar tās divām kaimiņvalstīm Eiropā — [[Francija|Franciju]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Spānijas un Portugāles pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i (ES) ir līdzējis risināt dažas no to periodiskajām domstarpībām [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], iekļaujot šīs problēmas ES kontekstā. Francijas un Spānijas abpusējo sadarbību veicina šo valstu kopējā darbība pret [[basku ETA terorisms|basku ETA terorismu]] (''Basque ETA terrorism''). Spānijas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ir galvenokārt labas, tomēr jautājums par [[Gibraltārs|Gibraltāru]] ir joprojām saspīlēts. Mūsdienās Spānija cenšas paplašināt tās joprojām šauro sakaru loku ar [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] valstīm. [[Ķīnas Tautas Republika]] un [[Japāna]] ir Spānijas galvenie interešu punkti šajā reģionā. [[Taizeme]] un [[Indonēzija]] ir Spānijas galvenie sabiedrotie [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s (ASEAN) reģionā ar krietni daudz noslēgtiem līgumiem un ievērojami labām attiecībām. Pēdējo gadu laikā Spānija ir arī strauji palielinājusi kontaktus, sakarus un kapitālieguldījumus citās [[Āzija]]s valstīs, no kurām visievērojamāk tas veikts [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Sakari ar [[Filipīnas|Filipīnām]], neskatoties uz koloniālo pagātni, ir ievērojami vājāki nekā tie, kas Spānijai bija ar citām valstīm šajā teritorijā, un galvenokārt šie sakari saistīti ar kultūras aspektiem un humanitārās palīdzības programmām. == Bruņotie spēki == [[Attēls:FAS-ESP.svg|thumb|150px|Spānijas bruņoto spēku emblēma]] Atbildība par valsts aizsardzību pieder [[Spānijas bruņotie spēki|Spānijas bruņotajiem spēkiem]] (''Fuerzas Armadas de España''), kuriem [[Spānijas konstitūcija]]s astotais pants ir piešķīris "misiju nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību, kā arī aizstāvēt tās teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību". Spānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Spānijas karalis Felipe VI, un, tāpat kā lielāko daļu citu valstu bruņotie spēki, Spānijas bruņotie spēki iedalās trīs lielās grupās: [[Spānijas armija|Spānijas armijā]], [[Spānijas flote|flotē]] un [[Spānijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. Spānijas bruņotie spēki ietver arī jūras kājnieku kareivju floti, karalisko gvardi jeb apsardzi, spāņu militāro leģionu, armijas aeromobiļu jeb aviotransporta spēkus un zemessargus. Spānijai ir nozīmīga loma [[Eiropas Savienības spēki|Eiropas Savienības spēkos]] (EUFOR), kā arī organizācijā "[[Eirokorpuss]]" (''Eurocorps''). Spānija ir nozīmīga dalībvalsts arī [[NATO]] bruņotajos spēkos, kur tā iestājās 1982. gadā. Spānijai ir sestā lielākā jūras flote.<ref>[http://www.militarypower.com.br/english-global.htm Military Power Review. International Institute for Strategic Studies]</ref> 2009. gadā Spānijas militāro spēku aizsardzības vadītājs bija ģenerālis Hosē Hulio Rodrigezs Fernandezs (''José Julio Rodríguez Fernández''). == Tautsaimniecība == Saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s datiem, Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Tā ir arī trešais lielākais investors.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |title=Doing Business in Spain |format=PDF |date= |accessdate=2009-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090324234316/http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |archivedate=2009-03-24 }}</ref> Atbilstoši datiem no faktu grāmatas "''[[CIA Factbook]]''" — kas attiecas uz 2007. gadu — absolūtais [[iekšzemes kopprodukts]] tika novērtēts kā 1 439 000 triljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. IKP PPP uz vienu cilvēku ir ticis novērtēts kā 33 600 dolāru (2007), kas līdzinās [[Francija]]s un [[Japāna]]s līmenim. 2007. gadā Spānijas ekonomika bija palielinājusies par 3,8% pēc ilga un spēcīga attīstības perioda. Tomēr īpašumu "burbuļa" sprādziens izraisīja strauju ekonomikas attīstības palēnināšanos 2008. gadā, kas valstī radīja oficiālu lejupslīdi jeb [[lejupslīde (ekonomika)|recesiju]] līdz ar 2009. gada februāri. [[Attēls:AZCA (Madrid) 02.jpg|thumb|200px|Biznesa parks [[AZCA]] Madridē]] Bijušā premjerministra [[Hosē Marija Asnars|Hosē Marija Asnara]] centrāli labējā valdība ir strādājusi pietiekami veiksmīgi, lai iegūtu iespēju Spānijas valstij tikt uzņemtai to valstu grupā, kuras 1999. gadā ieviesa [[eiro]] valūtu. [[Bezdarbs]] 2006. gada oktobrī saglabājās 7,6% līmenī, kas bija ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un it īpaši ar 1990. gadu sākumu, kad bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20%. Vājie punkti Spānijas ekonomikā, kas ilga vairāku gadu garumā, ietvēra gan augstu [[inflācija|inflāciju]],<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecdobserver.org/news/fullstory.php/aid/1592/Spain%92s_economy_.html|title=Spain's Economy: Closing the Gap|publisher=[[ESAO]] Observer|month=maijā | year=2005|accessdate=2008-08-15}}</ref> gan augstu "pagrīdes" jeb nelegālās ekonomikas līmeni,<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|title=Going Underground: America's Shadow Economy|publisher=FrontPage magazine|month=janvārī|year=2005|accessdate=2008-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116015103/http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|archivedate=2009-01-16}}</ref> kā arī tādu izglītības sistēmu, kuru [[ESAO]] pārskati ierindoja starp visvājākajām izglītības sistēmām attīstīto valstu vidū, ieskaitot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/51/21/37392840.pdf|title=OECD report for 2006| format=PDF| accessdate= 2008-08-09|publisher=[[ESAO]]}}</ref> Tomēr ekonomikas "burbulis" īpašumu jomā, kas sāka veidoties kopš 1997. gada un ko izraisīja jau iepriekšējos gados pastāvošas zemas procentu likmes un milzīgi imigrācijas uzplūdi, it īpaši 2008. gadā, noveda pie strauji pavājinātas ekonomikas un augoša bezdarba. Līdz 2009. gada maijam bezdarba līmenis Spānijā bija jau sasniedzis 18,7% (jauniešiem 37%).<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20090704003625/http://www.cbc.ca/money/story/2009/07/02/euro-zone-unemployment-may.html Euro zone unemployment reaches 15 million]. CBCNews.ca. 2. jūlijā, 2009.</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/5742937/The-unemployment-timebomb-is-quietly-ticking.html The unemployment timebomb is quietly ticking]. Telegraph. 4. jūlijā, 2009.</ref> Spānijas ekonomikai tiek piedēvēts, ka tā spējusi izvairīties no faktiskā nulles attīstības līmeņa, salīdzinot ar tās lielākajām partnervalstīm Eiropas Savienībā.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en|title=OECD figures|publisher=[[ESAO]]|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20080509001824/http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en}}</ref> Patiesībā valsts ekonomika bija radījusi vairāk nekā pusi no visām jaunajām darba vietām jeb posteņiem Eiropas Savienībā piecu gadu laikā līdz pat 2005. gadam — bet šis process strauji tiek atgriezts uz pretējo pusi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2006/jul/26/spain.gilestremlett| title= Economic statistics|publisher=Guardian|accessdate=2008-08-13}}</ref> Spānijas ekonomika vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām ES robežās, piesaistot nozīmīgu ārvalstu kapitālieguldījumu apjomu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF|title=Official report on Spanish recent Macroeconomics, including tables and graphics|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=La Moncloa|archive-date=2008-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20080726044742/http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF}}</ref> Pēdējo četru desmitgažu laikā Spānijas tūrisma nozare ir attīstījusies un kļuvusi par otru lielāko pasaulē un ir vērta aptuveni 40 miljardus eiro, kas ir apmēram 5% no IKP 2006. gadā.<ref name="guru">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|title="Global Guru" analysis|accessdate=2008-08-13|publisher=The Global Guru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110106210622/http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|archivedate=2011-01-06}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|format=PDF|publisher=Bank of Spain|title=Economic report|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080726044741/http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|archivedate=2008-07-26}}</ref> Vēl nesenākā pagātnē Spānijas ekonomika ieguva ļoti lielu labumu no globāli straujās attīstības nekustamo īpašumu jomā, kad Spānijā celtniecības nozare pieredzēja apbrīnojamus 16% IKP un 12% nodarbinātības līmeņa pieaugumu pēdējos gados.<ref name="guru"/> Saskaņā ar Vācijas laikraksta "''Die Welt''" aprēķiniem, Spānija ir bijusi ieņēmusi tādu attīstības tempu, lai apsteigtu tādas valstis kā Vāciju iedzīvotāju vidējā ienākuma ziņā līdz 2011. gadam.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|title=No camp grows on both Right and Left|format=PDF|publisher=European Foundation Intelligence Digest|accessdate=2008-08-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191609/http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|archivedate=2008-08-19}}</ref> Tomēr negatīvā puse, ko izraisīja nu jau pagājušais uzplaukums nekustamo īpašumu jomā, bija attiecīgs līmeņa pieaugums individuālo parādu ziņā; varbūtējie mājsaimnieki ir pūlējušies apmierināt pārdevēju cenas, tikmēr mājsaimniecību parādu vidējais līmenis jau bija trīskāršojies mazāk nekā vienas desmitgades laikā. Tas radīja milzīgu spiedienu uz mazturīgajiem un uz iedzīvotāju grupām ar vidēju ienākumu līmeni; līdz 2005. gadam vidējais parādsaistību līmenis attiecībā pret ienākumiem bija palielinājies līdz 125%, galvenokārt dārgo ieķīlājumu dēļ ekonomikas uzplaukuma laikā, kas šobrīd nereti vien pārsniedz īpašumu vērtību.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|title=Bank of Spain Economic Bulletin 07/2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=Bank of Spain|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722185109/http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|archivedate=2011-07-22}}</ref> Situācija, kad laikā no 2008. uz 2009. gadu nebija pietiekami daudz naudas līdzekļu kredītu un aizdevumu izsniegšanai un pasaulē valdīja ekonomikas lejupslīde, Spānijā izpaudās kā ievērojama ekonomikas pasliktināšanās īpašumu sektorā. Par laimi Spānijas bankas un finanšu pakalpojumu sektors spēja apiet daudz nopietnākas problēmas, ar kurām saskārās viņu kolēģi Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, galvenokārt stingri noteiktā konservatīvā, finanšu reglamentētā režīma dēļ. Spānijas finanšu iestādes nebija aizmirsušas pašas valsts banku krīzi 1979. gadā un agrāko banku krīzi 1993. gadā, ko paātrināja un ietekmēja nekustamo īpašumu joma. Spānijas lielākā banka „Banco Santander” iesaistījās Apvienotās Karalistes valdības galvojumā par daļu no Apvienotās Karalistes banku sektora.<ref>{{en ikona}} Charles Smith, article: 'Spain', in Wankel, C. (ed.) ''Encyclopedia of Business in Today's World'', California, USA, 2009.</ref> [[Eiropas Komisija]] ir izteikusi prognozes, ka Spānija varētu nokļūt [[2000. gadu beigu recesija|lejupslīdes]] situācijā līdz 2008. gada beigām.<ref>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/0/cf5d0f08-7f49-11dd-a3da-000077b07658.html?nclick_check=1|title=Recession to hit Germany, UK and Spain|publisher=Financial Times| date= 2008-09-10|accessdate=2008-09-11}}</ref> Saskaņā ar Spānijas finanšu ministra sacīto, "Spānijai būs jāsaskaras ar lielāko lejupslīdi pusgadsimta laikā."<ref>{{en ikona}} [http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ Spain faces deepest recession in 50 years] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160320144009/http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ |date={{dat|2016|03|20||bez}} }}, Spanish News, 18. janvārī, 2009</ref> Spānijas valdība prognozē, ka [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis 2009. gadā varētu palielināties līdz 16%. Komercskola [[ESADE]] prognozē, ka šis bezdarba līmenis varētu būt pat 20%.<ref>{{en ikona}} [http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=12987582 Mounting joblessness in Spain | And worse to come], The Economist, 22. janvārī, 2009</ref> Kamēr ekonomiskā situācija visā rietumu Eiropā pasliktinājās, Spānijas likstas kļuva aizvien nopietnākas. Veidojoties no mājokļu un kredītu "burbuļiem", kas kavēja kaimiņvalstu attīstību, Spānijā [[deflācija]]s radītais sabrukums šobrīd ir sasniedzis pašu intensīvāko līmeni, kam drīz vien var izsaukt pamatīgu rezonansi lielākajā daļā Eiropas valstu. Spānijā šobrīd netiek runāts par iespējamu ekonomikas uzplaukumu 2009. gadā — arī ne 2010. gadā. Rādītāji ir nelokāmi un nežēlīgi. Kādreiz bijusi galvenais dzinējs attīstībai Eiropā, tagad Spānija ir viena no pirmajām valstīm, kas piedzīvo ekonomisko pagrimumu. Oficiālie bezdarba līmeņa rādītāji šobrīd ir nepastāvīgi — 17,5%, un tiek sagaidīts, ka šis līmenis palielināsies pat līdz 20,5% 2009. gada beigās. [[Bankrots|Bankrotu]] daudzums un skaits šogad ir četrkāršojies, un [[rūpniecība|rūpnieciskā ražošana]] ir apsīkusi līdz 25% līmenim. [[Celtniecība]]s nozare, kas Spānijai pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vitāli svarīga un noteicoša tās ekonomikas labklājībai, šobrīd cieš sakāvi, jo visā valsts līmenī būvprojekti samazinās.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://theanalytic.com/2009/05/spains-economic-collapse-continues/ |title=Spain’s Economic Collapse Continues &#124; The Analytic - Economic and Geopolitical Analysis |publisher=Theanalytic.com |date=2009-05-09 |accessdate=2009-07-20}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2009/jan/19/spain-construction-recession |title=Building boom reduced to ruins by collapse of Spain's economic miracle &#124; World news |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:EspDens2.jpg|thumb|222px|Spānijas apdzīvotības blīvuma karte. Tumša krāsa norāda uz teritorijām, kur dzīvo vairāk cilvēku]] 2008. gadā Spānijas iedzīvotāju kopskaits oficiāli sasniedza 46 miljonus iedzīvotāju.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20/e260&file=inebase&L=1|publisher=Instituto Nacional de Estadística (National Statistics Institute)|title=Population Figures|accessdate=2008-08-13|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107082610/http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20%2Fe260&file=inebase&L=1%20}}</ref> 2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni cilvēku. Spānijas apdzīvotības blīvums — 96 cilv./km² — ir zemāks nekā lielākajā daļā [[Rietumeiropa]]s valstu, un iedzīvotāju izvietojums Spānijā ir ļoti nevienmērīgs. Visapdzīvotākās teritorijas ir [[Vidusjūra]]s piekraste un reģions ap Spānijas galvaspilsētu [[Madride|Madridi]]. 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās — pamatā iespaidīgā demogrāfiskā uzplaukuma dēļ 1960. gados un 1970. gadu sākumā. Iedzīvotāju skaita pieauguma shēma valstī bija atšķirīga, tomēr pārsvarā tas notika iekšējās [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] dēļ — no iekšzemes lauku reģioniem uz industriālajām pilsētām. Ne mazāk kā vienpadsmit no Spānijas piecdesmit provincēm saskārās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pēc tam, kad 1980. gados dzimstības līmenis samazinājās un Spānijas apdzīvotības pieauguma temps nokritās, iedzīvotāju skaits atkal sāka pieaugt — iesākumā pamatā tā iemesla dēļ, ka kādreiz 1970. gados vai arī vēl vēlāk uz citām Eiropas valstīm emigrējušie spāņi atgriezās valstī. Pēdējos gados Spānija ir piedzīvojusi lielu imigrantu skaita pieplūdumu — galvenokārt no [[Latīņamerika]]s (39%), [[Austrumeiropa]]s (15%), [[Ziemeļāfrika]]s (16%) un no Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]] (4%).<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=/inebase/temas/t20/e245/p04/a2005/l0/&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=/inebase/temas/cgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=/inebase/cgi/|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080325043135/http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=%2Finebase%2Ftemas%2Ft20%2Fe245%2Fp04%2Fa2005%2Fl0%2F&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=%2Finebase%2Ftemas%2Fcgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=%2Finebase%2Fcgi%2F|archivedate=2008-03-25}}</ref> 2005. gadā Spānija ieviesa trīs mēnešu ilgu [[amnestija]]s programmu, ar kuras palīdzību līdz šim ārzemniekiem bez dokumentiem tika piešķirta likumīga pavalstniecība. Daļa Spānijā dzīvojošo ārvalstnieku ir ieradušies no citām [[Eiropas Savienība|ES]] valstīm — 21% pastāvīgi iedzīvotāji no ārvalstīm. Viņi apmetušies galvenokārt Vidusjūras piekrastē un [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], kur daudzi eiropieši bija izvēlējušies dzīvot pēc aiziešanas pensijā vai arī ar darbu saistītu iemeslu dēļ. Šie ārvalstnieki ir galvenokārt [[angļi]], [[franči]], [[vācieši]] un [[nīderlandieši]], kā arī [[norvēģi]]. Būtiski iedzīvotāju skaits samazinājās spāņu kolonistu un imigrantu dēļ, kuri devās uz citām pasaules daļām, visvairāk uz [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Sākot ar 15. gadsimta beigām, liels ibēriešu kolonistu skaits apmetās teritorijā, kas kļuva pazīstama kā Latīņamerika, un mūsdienās vairums baltādaino Latīņamerikas iedzīvotāju (aptuveni viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita) ir spāņu vai [[portugāļi|portugāļu]] izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņu emigrēja, lielākoties uz [[Peru]] un [[Meksika|Meksiku]].<ref>{{en ikona}} [http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html Migration to Latin America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520182749/http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }}. Universiteit Leiden.</ref> Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāņu.<ref>{{en ikona}} {{Atsauce |url= http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |title= The Columbian Mosaic in Colonial America |first= James |last= Axtell |journal= Humanities |date= September/October 1991 |volume= 12 |issue= 5 |pages= 12-18 |accessdate= 2008-10-08 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080517052031/http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |archivedate= 2008-05-17 }}</ref> Laika posmā starp 1846. un 1932. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz abām Amerikas daļām — it īpaši uz [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{en ikona}} [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/557573/Spain/70267/People Spain — People]. Britannica Online Encyclopedia.</ref> No 1960. gada līdz 1975. gadam aptuveni divi miljoni spāņu pārceļoja uz Rietumeiropu. Šajā pašā periodā aptuveni {{sk|300000}} cilvēku pameta Spāniju, lai dotos uz Latīņameriku.<ref>{{en ikona}} [http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 Spain] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170403051416/http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 |date={{dat|2017|04|03||bez}} }}. Focus—Migration.</ref> {{Spānijas lielākās pilsētas}} {{clear|right}} === Pamattautības === 1978. gada Spānijas konstitūcija, tās otrajā pantā, atzīst vēsturiskās tautības (spāņu ''nacionalidad histórica'') un reģionus pretstatā ar spāņu tautai (''nación''). Lielas daļas Spānijas iedzīvotāju identitāte sastāv no dažādu reģionālo identitāšu pārklāšanās, nevis vienīgi spāņu identitātes. Dažas no reģionālajām identitātēm var pat būt pretrunā ar dominējošo spāņu kultūru. Atšķirīgas etniskās grupas Spānijā ir [[baski]], [[katalāņi]], [[galisieši]] un citas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2878.htm|title=Kingdom of Spain: People|accessdate=2008-08-13|publisher=US Department of State}}</ref> Šī "dalītā identitāte" padara identitātes jautājumu Spānijā sarežģītu un neviennozīmīgu. === Mazākumtautību grupas === Spānijā dzīvo aptuveni {{sk|650000}}—{{sk|700000}} [[čigāni|čigānu]]; apmēram puse no viņiem — Andalūzijā. Mūsdienu [[ebreji|ebreju]] kopiena Spānijā ir izveidojusies trīs kārtās: migrācija no bijušās [[Spāņu Maroka]]s, ebreju bēgļi no nacistu apspiešanas, kā arī [[imigrācija]] no Argentīnas. Spānijas tiesību akti ļauj [[sefārdi]]em pieprasīt spāņu pilsonību. 2006. gadā Spānijā dzīvoja {{sk|12000}} ebreju. Saskaņā ar pētījumu (2008. gada decembris), kurš tika publicēts "[[American Journal of Human Genetics]]", 19,8% no mūsdienu Ibērijas iedzīvotājiem ir sefardu ebreju pēcteči,<ref>[http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html Study: 20 Percent of Spanish, Portuguese Have Jewish Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304172701/http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}. FoxNews.com. 8. decembrī, 2008.</ref> norādot, ka kristietībā pārgājušo ebreju skaits varētu būt daudz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts.<ref>[https://web.archive.org/web/20081205134107/http://www.iht.com/articles/2008/12/04/europe/gene.php 'DNA study shows Spain's Jewish and Muslim ancestry']. [[International Herald Tribune]]. 4. decembrī, 2008.</ref> [[rumāņi|Rumāņu]] ierašanās sākās 16. gadsimtā.{{Nepieciešama atsauce}} Aplēses par Spānijas rumāņu iedzīvotāju skaitu svārstās ap {{sk|700000}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eumap.org/reports/2002/eu/international/sections/spain/2002_m_spain.pdf|format=PDF|title=The Situation of Roma in Spain|accessdate=2008-08-14|publisher=Open Society Institute}}</ref> [[Kanāriju salas]] līdz 15. gadsimta beigām apdzīvoja iezemieši — [[guanči]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Maca-Meyer N, Arnay M, Rando JC, ''et al.'' |title=Ancient mtDNA analysis and the origin of the Guanches |journal=European Journal of Human Genetics |volume=12 |issue=2 |pages=155–62 |year=2004 |month=februārī |pmid=14508507 |doi=10.1038/sj.ejhg.5201075 |url=http://www.nature.com/ejhg/journal/v12/n2/full/5201075a.html |issn=1018-4813}}</ref> Starp 1609. un 1614. gadu, aptuveni 300'000 [[moriski|morisku]] jaunie kristieši, kuri turpināja slepeni praktizēt islāmu, tika piespiedu kārtā izraidīti no Spānijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/392401/Morisco |title=Morisco - Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> === Imigrācija === Saskaņā ar Spānijas valdības datiem, 2007. gadā Spānijā bija 4,5 miljoni ārvalstu rezidentu; neatkarīgas aplēses izvirzīja skaitli 4,8 miljoni cilvēku jeb 11% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/|title=World Disasters Report 2006|publisher=Red Cross|accessdate=2008-08-14|archive-date=2009-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090627025921/http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/}}</ref> Saskaņā ar 2005. gada uzturēšanās atļauju datiem, aptuveni 500 000 bija [[Maroka|marokāņi]], citi {{sk|500000}} bija [[Ekvadora|ekvadorieši]], vairāk nekā {{sk|200000}} bija [[Rumānija|rumāņi]] un {{sk|260000}} bija [[Kolumbija|kolumbieši]]. Citas ievērojamas ārvalstu kopienas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (8%), [[Francija|franči]] (8%), [[Argentīna|argentīnieši]] (6%), [[Vācija|vācieši]] (6%) un [[Bolīvija|bolīvieši]] (3%). Kopš 2000. gada Spānija ir pieredzējusi augstu [[iedzīvotāju skaita pieaugums|iedzīvotāju skaita pieaugumu]], kā rezultāts imigrācijas plūsmai, par spīti dzimstībai, kas ir tikai puse rezerves līmeņa. Šī imigrantu pieplūde, jo īpaši to, kas ierodas nelegāli pa jūru, ir radījusi ievērojamu sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prodyser/pubweb/anuario06/anu06_02demog.pdf|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Avance del Padrón Municipal a 1 de enero de 2006. Datos provisionales|format=PDF|accessdate=2008-08-13}} See also: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp|title=Immigration Shift: Many Latin Americans Choosing Spain Over U.S.|accessdate=2008-08-13|publisher=IMDiversity, Inc|archive-date=2005-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20051226222148/http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessweek.com/magazine/content/07_21/b4035066.htm|title=Spain: Immigrants Welcome|accessdate=2008-08-13|publisher=Business Week}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/|title=Immigrants Fuel Europe's Civilization Clash|accessdate=2008-08-13|publisher=MSNBC|archive-date=2008-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20080513052346/http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/22/news/spain.php|title=Spanish youth clash with immigrant gangs|accessdate=2008-08-13|publisher=International Herald Tribune}}</ref> Spānijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši imigrantu no bijušajām kolonijām (īpaši [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]]) un imigranti no vairākām [[Dienvidsahāra]]s un [[Karību reģions|Karību reģionu]] valstīm, kuri nesen ir apmetušies Spānijā. Pastāv arī ievērojams skaits [[Āzija]]s imigrantu, no kuriem lielākā daļa ir [[Ķīna|ķīniešu]], [[Filipīnas|filipīniešu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Pakistāna|pakistāniešu]] un [[Indija|indiešu]] izcelsmes. Strauji palielinās latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju skaits. Citas augošās grupas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] ({{sk|760000}} 2006. gadā), [[Vācija|vācieši]] un citi imigranti no pārējās Eiropas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6161705.stm|title=Immigration statistics|publisher=BBC|accessdate=2008-08-13}}</ref> Eiropas Savienībā Spānijai ir otrais augstākais imigrācijas līmenis procentuālā izteiksmē pēc [[Kipra]]s, bet ar lielu rezervi, kas ir lielākā absolūtajā skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|publisher=Eurostat|title=Population in Europe in 2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191607/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|archivedate=2008-08-19}}</ref> Ir vairāki iemesli augstajai imigrācijai, tostarp Spānijas kultūras saites ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]], tās ģeogrāfisko stāvokli, tās robežu porozitāte, liela izmēra melnais tirgus un izturība lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kam nepieciešamas zemākas darbaspēka izmaksas, ko piedāvā valsts darbaspēks. Vēl viens statistiski nozīmīgs faktors ir liels skaits iedzīvotāju no ES izcelsmes, kuri parasti atpūšas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Faktiski, Spānija bija Eiropas lielākais migrantu absorbētājs no 2002. līdz 2007. gadam, ar tās imigrantiem vairāk nekā divkāršojot kā 2,5 miljoni cilvēku ieradušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|title=Population series from 1998|publisher=[[Instituto Nacional de Estadística de España|INE]] Spanish Statistical Institute|accessdate=2008-08-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102141040/http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|archivedate=2007-11-02}}</ref> Saskaņā ar "Financial Times", Spānija ir visiecienitākais galamērķis rietumeiropiešiem, apsverot pārvākšanas no savas valsts un meklējot darbu citā ES dalībvalstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://international.ibox.bg/news/id_1406161495|publisher=News.bg|title=Europeans Favour Spain for Expat Jobs|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20081010033728/http://international.ibox.bg/news/id_1406161495}}</ref> Imigrantu skaits Spānijā ir pieaudzis no {{sk|500000}} cilvēkiem 1996. gadā līdz 5,2 miljoniem 2008. gadā no kopējā 46 miljonu iedzīvotāju skaita.<ref>[http://www.workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm Spain to increase immigration budget] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080830020653/http://workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm |date=2008-08-30 }}, 10. oktobrī, 2007</ref><ref>[http://www.brusselsjournal.com/node/3527 Spain’s Immigration System Runs Amok], 17. septembrī, 2008</ref> 2005. gadā vien regulēšanas programma palielināja juridisko imigrantu iedzīvotāju skaitu par {{sk|700000}} cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2005/may/09/spain.gilestremlett |title=Spain grants amnesty to 700,000 migrants |publisher=Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> [[Bezdarbs]] imigrantu vidū ir pieaudzis līdz 67% 2007. gadā. Spānijas jaunais "Brīvprātīgas atgriešanās plāns" veicina imigrantus atstāt Spāniju trijos gados un piedāvā līdz {{sk|25000}} eiro, bet līdz šim, tikai 186 ekvadorieši ir parakstījušies atgriezties.<ref>[http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html Spain Tries to Buy Out Immigrants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514104433/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html |date={{dat|2009|05|14||bez}} }}, TIME, 20. oktobrī, 2008</ref><ref>[http://www.reportonbusiness.com/servlet/story/LAC.20081009.MELTDOWNSPAIN09/TPStory/?query= Madrid to pay surplus immigrant tradesman to go home, come back later]{{Novecojusi saite}}, globeandmail.com, 9. oktobrī, 2008</ref> Saskaņā ar programmas pirmajiem diviem mēnešiem pagājušajā gadā, tikai {{sk|1400}} imigrantu pieņēma piedāvājums.<ref>[http://online.wsj.com/article/SB123275552359911807.html Spain's Jobs Crisis Leaves Immigrants Out of Work], The Wall Street Journal, 24. janvārī, 2009</ref> === Valodas === [[Attēls:Llengües d'Espanya.svg|thumb|300px|'''Spānijas valodas''' (vienkāršots) {| style="width:100%; background:none;" | align=top |{{legend|#ddf1b4|'''[[spāņu valoda|spāņu]]''' oficiāla; runā visā valstī}} {{legend|#f59053|'''[[katalāņu valoda|katalāņu/valensiešu]]''', otrā valoda}} {{legend|#808080|'''[[basku valoda|basku]]''', otrā valoda}} {{legend|#2b83ba|'''[[galisiešu valoda|galisiešu]]''', otrā valoda}} {{legend|#d7191c|'''[[araniešu valoda|araniešu]]''', otrā valoda ([[oksitāņu valoda|oksitāņu]] dialekts)}} | align=top | {{legend|#91cba8|'''[[astūriešu valoda|astūriešu]]''', atpazīstama}} {{legend|#fede99|'''[[aragoniešu valoda|aragoniešu]]''', neoficiāla}} |}]] [[spāņu valoda|Spāņu valodā]] ({{val|es|español}} vai {{val|es|castellano}}, ''Castilian'') runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss. Vairākas reģionālās valodas ir deklarētas kā otrās valodas kopā ar spāņu, kā arī komponentu kopienām, kurās tie runā: * [[basku valoda|basku]] ({{val|eu|euskera}}) (2%) [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Navarra|Navarrā]]; * [[katalāņu valoda|katalāņu]] ({{val|ca|català}}) (17%) [[Katalonija|Katalonijā]] un [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]]; [[valensiešu valoda|valensiešu]] (Valencia), kas ir atšķirīgs katalāņu valodas veids, ir oficiāla [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]]; * [[galisiešu valoda|galisiešu]] ({{val|gl|galego}}) (7%)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html |title=CIA — The World Factbook — Spain |access-date={{dat|2009|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html }}</ref> [[Galisija|Galisijā]]. Ir arī dažas citas izdzīvojušas [[romāņu valodas|romāņu]] [[minoritāšu valodas]], piemēram, astūriešu—leoniešu grupa, kas ietver divas valodas Spānijā: [[astūriešu valoda|astūriešu]] (oficiāli saukta "''Bable''"), kurai ir aizsargājamo statuss [[Astūrija|Astūrijā]], un [[leoniešu valoda|leoniešu]], kurai ir aizsargājams statuss Kastīlijā un Leonā. Aragoniešu valoda ir neskaidri atpazīstama [[Aragona|Aragonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|title=Junta General del Principado de Asturias|accessdate=2008-08-13|publisher=Junta General del Principado de Asturias|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116020349/http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|archivedate=2009-01-16}}</ref> Gan astūriešu, gan leoniešu un aragoniešu valodām nevienā Spānijas reģionā nav oficiāla statusa atšķirībā no basku, katalāņu/valensiešu un galisiešu valodām. Tas varētu būt saistīts ar nelielo runātāju skaitu, mazāk nozīmīgu rakstu valodas tradīciju, salīdzinot ar katalāņu vai galisiešu valodām, un zemāku pašapziņu runātājos, kas tradicionāli saprot, ka nav spēcīga tautas pieprasījuma pēc to atzīšanas nozīmes reģionos, kuros tie runā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.proel.org/lenguas2.html|title=Languages of Spain map|accessdate=2008-08-15|publisher=Proel}}</ref> [[Ziemeļāfrika]]s spāņu pilsētā [[Melilja|Meliljā]] ievērojama iedzīvotāju daļa runā [[tarifitu valoda|tarifitu valodā]]. Tūristu iecienītajos apgabalos Vidusjūras krastos un salās tiek plaši lietota [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]. == Kultūra == Līdz ar Spānijas ekonomisko uzplaukumu 15. un 16. gadsimtā uzplauka arī [[Spānijas kultūra|tās kultūra]]. Tā veidojās ļoti sarežģītos apstākļos. Tajā izpaudās gadsimtiem ilgās nacionālās [[tradīcija]]s, kā arī to spēcīgi ietekmēja baznīcas [[dogma]]s. Baznīcas konservatīvā attieksme pret visu jaunu bremzēja [[humānisms|humānisma]] idejas, tādēļ Spānija ilgāk nekā citas zemes saglabāja kultūras reliģisko raksturu.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | title = Renesance Francijā, Anglijā, Spānijā | publisher = valoda.ailab.lv | accessdate = 2009. gada 14. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090924110437/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | archivedate = {{dat|2009|09|24||bez}} }}</ref> [[Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg|thumb|[[Gistavs Eifelis|Gistava Eifeļa]] projektēts tilts Spānijā]] === Arhitektūra === Spāņu arhitektūra ir attiecināma uz [[arhitektūra|arhitektūru]], kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhitektūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienā pilsētā. Spāņu arhitektūras pirmsākumi tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē., kad mūsdienu Spānijas teritorijā [[ibēri]] apmetās uz dzīvi un sāka celt ēkas. Patiesā arhitektūras attīstība sākās tikai ar romiešu iekarojumiem, kuri pēc sevis ir atstājuši nenovērtējamus [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļus]]. Pēc [[vestgoti|vestgotu]] ierašanās šajā teritorijā, samazinājās celtniecības metožu skaits. Pēc [[mauri|mauru]] invāzijas 711. gadā tika piedzīvotas radikālas izmaiņas un turpmākos astoņus gadsimtus strauji attīstījās arhitektūra. Piemēram, [[Kordova (Spānija)|Kordova]] pat tika pasludināta par [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] kultūras galvaspilsētu. Vēlāk kristiešu karaļvalstīs šis stils saglabājās un tikai lēnām tajā ieplūda [[romānika]] un [[gotika]]. No 12. līdz 17. gadsimtam Spānijas teritorijā sajaucās [[arābi|arābu]] un eiropiešu kultūras, kas izpaudās arī arhitektūrā. 15. gadsimta beigās vietējie arhitekti daudz eksperimentēja ar [[renesanse]]s arhitektūru. 17. gadsimta pirmajā pusē Spānijas arhitektūrā sāka izpausties [[baroks|baroka]] iezīmes. Viens no spilgtākajiem šā stila paraugiem ir [[Granadas katedrāle]]s fasāde.<ref name="liis.lv">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | title = Baroks Itālijā, Flandrijā, Spānijā | publisher = www.liis.lv | accessdate = 2009. gada 25. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100509193907/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | archivedate = {{dat|2010|05|09||bez}} }}</ref> [[Tēlniecība|Tēlniecībā]] līdzās milzīgajiem altāra veidoliem — [[retablo]] — darināja arī [[stājskulptūra]]s.<ref name="liis.lv" /> 19. gadsimtā arhitektūrā daudz sāka izmantot [[tērauds|tēraudu]] un [[stikls|stiklu]]. 20. gadsimtā viens no [[modernisms|modernisma]] arhitektiem bija [[Antonio Gaudi]], kurš spēcīgi ietekmēja turpmāko Spānijas arhitektūras attīstību. Mūsdienās labākie spāņu arhitekti ir [[Rafaēls Moneo]], [[Santjago Kalatrava]] un [[Rikardo Bofills]]. === Mūzika === Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta par [[flamenko]] mūziku, kura patiesībā ir [[Andalūzija]]s mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika. Pietiekoši populāra ir arī [[popmūzika]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[rokmūzika]] un [[hiphops]]. No [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] autoriem slaveni spāņu komponisti ir [[Īzaks Albeniss]], [[Manuels de Falja]], [[Enrike Granadozs]], bet slavenākie dziedātāji ir [[Hosē Karerass]], [[Montserata Kabaļe]], [[Plasido Domingo]], [[Alīsija de Larroča]], [[Alfredo Krauss]], [[Pablo Kazālss]], [[Rikardo Viņjess]], [[Hosē Iturbi]], [[Pablo de Sarasate]], [[Žordi Savaļļs]] un [[Terēza Bergansa]]. Spānijā ir arī vairāk nekā 40 profesionāli [[orķestris|orķestri]]. Slavenākie no tiem ir ''[[Orquestra Simfònica de Barcelona]]'', ''[[Orquesta Nacional de España]]'' un ''[[Orquesta Sinfonica de Madrid]]''. Savukārt nozīmīgākie [[opernams|opernami]] ir ''[[Teatro Real]]'', ''[[Gran Teatre del Liceu]]'', ''[[Teatro Arriaga]]'' un ''[[El Palau de les Arts Reina Sofía]]''. === Literatūra === 15. gadsimtā Spānijā strauju attīstību piedzīvoja [[literatūra]]. Gadsimtu mijā no 15. uz 16. gadsimtu radās tā sauktais "blēžu romānu" žanrs, kas strauji pēc tam izplatījās visā Eiropā. Viens no šā žanra agrīnajiem paraugiem ir "[[Tormesas Lasariļo dzīve]]". Bet par augstāko punktu spāņu literatūrā ir uzskatāms [[Migels de Servantess]]. Viņš ir tādu darbu autors, kā "[[Dons Kihots]]" un "[[Paraugnoveles]]". === Vizuālā māksla === Spāņu māksliniekiem radās iespēja uzzināt par [[tēlotājmāksla]]s attīstību Itālijā un citās zemēs tikai 16. gadsimta otrajā pusē, kad Spānija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti. Līdz tam Spānijā valdīja kultūras reliģiskais raksturs. Viens no tā laika spāņu izcilākajiem māksliniekiem bija [[El Greko]]. El Greko vienu no savām slavenākajām gleznām "[[Grāfa Orgasa guldīšana kapā]]" uzgleznoja, dzīvodams Spānijas pilsētā [[Toledo]]. 20. gadsimta sākumā izcils spāņu mākslinieks bija [[Pablo Pikaso]]. === Virtuve === [[Attēls:Paella de marisco 01.jpg|thumb|200px|[[Paelja]], tipisks spāņu ēdiens valsts austrumu daļā, kas gatavots no jūras veltēm]] Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir [[zivis]] un citas [[jūras veltes]], piemēram, [[menca]] [[ķiploks|ķiploku]] mērcē, [[moluski]], [[krabji]], [[forele]]s un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas [[mērce]]s, gan saldās, gan asās. Arī [[siers]], [[dārzeņi]], [[desa|desiņas]], [[trusis|truša]] gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu [[vīns|vīni]]. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas [[liķieris|liķiera]] šķirnes. Populārs ir arī [[parastais anīss|anīsa]] [[degvīns]].<ref name="sofiture" /> Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, ''[[pescaíto frito]]''. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz [[aukstā zupa|aukstās zupas]], kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir [[rīsi]], piemēram, [[paelja]] un ''[[arròs negre]]''. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas [[zupa]]s, piemēram, uz [[maize]]s un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to [[sāls|sālot]], piemēram, [[spāņu šķiņķis|spāņu šķiņķi]], vai arī iemērcot [[olīveļļa|olīveļļā]], piemēram, kā [[Mačego siers|Mačego sieru]]. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, ''[[pote gallego]]'' un [[marmitako]]. Izplatīts ir arī viegli kaltētais [[Lakonas šķiņķis]]. == Sports == {{Pamatraksts|Sports Spānijā}} [[Attēls:Spanish World Cup celebration.jpg|thumb|250px|[[Spānijas futbola izlase]], svinot tās uzvaru [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]]] Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē [[futbols]]. Populāri sporta veidi ir arī [[basketbols]], [[teniss]], [[riteņbraukšana]], [[rokasbumba]], kā arī [[motoru sports]], īpaši ''[[Formula 1]]'', jo šajos sporta veidos arvien vairāk panākumus gūst spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kuras notika [[Barselona|Barselonā]], un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi [[ūdenssports|ūdenssporta]], [[golfs|golfa]] un [[slēpošana]]s. Spānijas futbola līga ''[[Spānijas "La Liga"|La Liga]]'' tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no panākumiem bagātākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[FC Barcelona|"Barcelona"]]. Arī citi klubi, kā [[Madrides "Atletico"]], "[[Sevilla FC|Sevilla]]", "[[Villarreal CF|Villarreal]]" un "[[Valencia CF|Valencia]]", ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. [[Spānijas futbola izlase]] [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] ir izcīnījusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]], kā arī trīs reizes uzvarējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ([[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]). Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]], ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' un [[Badalonas "Joventut"]]. Šie klubi ir uzvarējuši gan [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], gan [[EuroCup|ULEB Eirokausā]]. Vairāki spāņu basketbolisti ir spēlējuši un spēlē arī [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Slavenākie no tiem ir [[Pau Gazols]], [[Hosē Kalderons]], [[Rūdijs Fernandess]] un [[Serhio Rodrigess]]. == Skatīt arī == * [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.la-moncloa.es/default.htm Spānijas valdība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100507233714/http://www.la-moncloa.es/default.htm |date={{dat|2010|05|07||bez}} }} {{es ikona}} * [http://www.spain.info/ Spānijas oficiālā tiešsaistes tūrisma pārvalde] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090803121414/http://www.spain.lv/ Spānijas fanu klubs Latvijā] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalas]] valstis no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]<br />(1139 — 1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānija (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]<br />(824 — 1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]]<br />(409 — 1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas Karaliste]]<br />(718 — 924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910 — 1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065 — 1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]<br />(1035 — 1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / [[Katalonijas firstiste]]<br />(801 — 1714) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]<br />(1238 — 1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]<br />(1231 — 1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānija| ]] 8unv6fw2exjzfuq2bfdyev467se74tp Grenlande 0 2857 4467412 4457817 2026-05-13T05:05:59Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4467412 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Kalaallit Nunaat''<br />''Grønland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Grenlande | valsts_nosaukums = Greenland | karoga_attēls = Flag of Greenland.svg | karoga_nosaukums = Grenlandes karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms Greenland.svg | ģerboņa_nosaukums = Grenlandes ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = "''[[Nunarput utoqqarsuanngoravit]]''" | kartes_attēls = Greenland (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Nūka]] (Gothoba) | latd=64 | latm=10 | latNS=N | longd=51 | longm=43 | longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[grenlandiešu valoda]] (kalālisuta) | etniskās_grupas = 88% [[inuīti]] un inuītu-dāņu pēcteči,<br />12% eiropiešu, galvenokārt [[dāņi]] | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Frederiks X]] | valsts_galvas_tituls2 = Augstā Komisāre | valsts_galva2 = [[Julie Præst Wilche]] | valsts_galvas_tituls3 = Premjerministrs | valsts_galva3 = [[Múte Bourup Egede]] | neatkarības_iegūšana = Autonoma valsts | neatkarības_piezīme = no [[Dānijas Karaliste]]s | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | platība_km2 = 2 166 086 | platība_rangs = 12. | procenti_ūdens = 83,1 | iedzīvotāju_skaits = 56 483<ref>http://countrymeters.info/en/Greenland/</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 0,028 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = [[ASV dolārs|$]] 1,1 miljards | IKP_PPP_gads = 2001 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[ASV dolārs|$]] 37 009 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,786 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 61. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Dānijas krona]] | valūtas_kods = DKK | laika_zona = | utc_offset = no -4 līdz +0 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.gl]] | tālsarunu_kods = 299 | iso_kods_num = 304 | iso_kods_alfa2 = GL | iso_kods_alfa3 = GRL }} '''Grenlande''' ({{val|kl|Kalaallit Nunaat}}; {{val|da|Grønland}} — 'Zaļā zeme') ir lielākā [[sala]] pasaulē, kas pieder [[Dānija]]i. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības. == Vēsture == [[Arheoloģija|Arheoloģiskajos]] izrakumos atrastas liecības par [[paleoeskimosi|paleoeskimosu]] [[Vaļu medības|vaļu mednieku]] kultūras klātbūtni Grenlandē jau kopš apmēram 2500. gada p.m.ē., bet droši zināms, ka 986. gadā Grenlandes rietumu krastā ieradās [[vikingi]] [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] vadībā, izveidojot trīs apmetnes. 13. gadsimtā sala nokļuva [[Norvēģijas karaļi|Norvēģijas karaļu]] pakļautībā, 1319. gadā [[Norvēģija]] apvienojās [[personālūnija|personālūnijā]] ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija [[Kalmāras ūnija]]s sastāvā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Boraas |first=Tracey |year=2002 |title=Sweden |publisher=Capstone Press |page=24 |isbn=0-7368-0939-2}} {{en ikona}}</ref> Vairākus gadsimtus Grenlande atradās [[Dānijas-Norvēģijas ūnija]]s pakļautībā. Pēc [[Ķīles miera līgums|Ķīles miera līguma]] 1814. gadā Norvēģija pakļāvās [[Zviedrija]]i, bet Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par "Ērika Rudā zemi" un apstiprināja tai gubernatoru.<ref>[http://neogeo.lv/?p=17537 Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa] NeoGeolv, 2013. gada 29. aprīlī</ref> 1933. gadā Starptautiskā tiesa [[Hāga|Hāgā]] pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Dānijas sūtnis [[ASV]] vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja vairākas meteoroloģiskās stacijas.<ref>[http://neogeo.lv/?p=17693 Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa] NeoGeolv, 2013. gada 13. maijā</ref> 1953. gadā Grenlandi konstitucionāli deklarēja par Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā. === Neatkarības kustība === 1982. gadā 53% grenlandiešu referendumā nobalsoja par izstāšanos no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s, kas stājās spēkā 1985. gadā. 2008. gada novembrī notika referendums, kurā Grenlandes autonomijas ideju atbalstīja 75% vietējo iedzīvotāju. 2009. gada Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija "Inuītu kopiena" (''Inuit Ataqatigiit''), kas atbalsta salas neatkarību. Tajā pašā gadā stājās spēkā jauns pašpārvaldes statuss, saskaņā ar kuru Grenlandes administrācija sāka pilnībā kontrolēt dabas resursu ieguvi, policijas darbu un nedaudz arī ārlietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/grenlande-iegust-lielaku-autonomiju-no-danijas.a47468/ Grenlendē stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss par lielāku neatkarību no Dānijas] 2009. gada 21. jūnijā</ref> 2014. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija "Uz priekšu!" (''Siumut''), kas izveidoja koalīciju ar ''Inuit Ataqatigiit'' un ''Naleraq'' partijām. === ASV teritoriālās pretenzijas === [[Attēls:Thule Air Base aerial view.jpg|thumb|left|Pitufikas Kosmosa spēku bāze Grenlandes ziemeļos 1989. gada 9. jūlijā.]] [[Attēls:U.S. Space Force Col. Jason Terry, 821st Space Base Group commander, King Frederik X, king of the Kingdom of Denmark, and Múte Bourup Egede, prime minister of Greenland - 240629-X-DX306-6315.jpg|thumb|Dānijas karalis [[Frederiks X]] (vidū) Pitufikas bāzē 2024. gada 29. jūnijā.]] Pēc tam, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada 9. aprīlī [[Vācija]] okupēja Dāniju, 1941. gadā ASV okupēja Grenlandi un pēc kara beigām 1946. gadā par Grenlandi piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru (apmēram 1 miljardu USD mūsdienu cenās), tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja. 1951. gadā iekārtoja [[Pitufikas Kosmosa spēku bāze|ASV gaisa spēku bāzi Tūlē]]. 2019. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] pauda ekonomisku motīvu diktētu interesi par Grenlandes iegādi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtrussian.com/article/7d61153562f2|title=TRT на русском - Кто внушил Трампу идею купить Гренландию?|website=www.trtrussian.com|access-date=2026-01-16|language=ru}}</ref> kuru Dānijas valdība noraidīja. Reaģējot uz to, prezidents Tramps atcēla plānoto valsts vizīti Dānijā.<ref>[https://www.tvnet.lv/6758522/laikraksts-tramps-par-grenlandi-planoja-piedavat-600-miljonus-gada Laikraksts: Tramps par Grenlandi plānoja piedāvāt $600 miljonus gadā] tvnet.lv 2019. gada 21. augustā</ref> 2025. gadā Tramps atkal pauda interesi par Grenlandes iegādi, šoreiz minot galvenokārt militārus faktorus, bet Dānijas premjerministre [[Mete Frederiksena]] paziņoja, ka Grenlandes iedzīvotāji paši lems par salas neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.01.2025-danijas-premjerei-telefonsaruna-ar-trampu-nav-izdevies-atrisinat-domstarpibas-par-grenlandi.a583991/|title=Dānijas premjerei telefonsarunā ar Trampu nav izdevies atrisināt domstarpības par Grenlandi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-16|language=lv}}</ref> 2025. gada janvārī publicētie aptaujas dati liecināja, ka 85% Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas nonākšanu ASV kontrolē. Pretēju viedokli pauda tikai 6% grenlandiešu, bet 9% bija grūti atbildēt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.01.2025-vairakums-grenlandes-iedzivotaju-neatbalsta-salas-pareju-asv-kontrole.a585698/ Vairākums Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas pāreju ASV kontrolē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> 2025. gada nogalē Tramps iecēla Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandē. 2026. gada 17. janvārī Tramps paziņoja par 10% ievedmuitas tarifu noteikšanu Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai, piedraudot to paaugstināt līdz 25%, ja nepanāks vienošanos par Grenlandes pārņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.01.2026-tramps-izzino-10-tarifu-vairakam-eiropas-valstim-grenlandes-jautajuma-del.a630419/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps izziņo 10% tarifu vairākām Eiropas valstīm Grenlandes jautājuma dēļ] lsm.lv 2026. gada 17. janvārī</ref> 2026. gada 21. janvārī Tramps, uzstājoties [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules ekonomikas forumā]] [[Davosa|Davosā]], uzsvēra, ka Grenlandes drošību neviens nespēs garantēt labāk par ASV. Pēc uzrunas viņš tikās ar [[NATO]] ģenerālsekretāru [[Marks Rite|Marku Ruti]] un apsprieda "Zelta kupola" jeb pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Grenlandē, ASV bāzu paplašināšanu un salas izejvielu krājumu apgūšanu, īstenojot NATO septiņu [[Arktika]]s sabiedroto kopīgas patruļas. Pēc tam Tramps paziņoja, ka nolēmis no 1. februāra tomēr neieviest 10% ievedmuitu visām precēm no astoņām Eiropas valstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.01.2026-tramps-mikstina-retoriku-grenlandes-jautajuma-bet-saspilejums-nato-saglabajas.a631110/ Tramps mīkstina retoriku Grenlandes jautājumā, bet saspīlējums NATO saglabājas] lsm.lv 2026. gada 22. janvārī</ref> Līdztekus kļuva zināms, ka ASV Aizsardzības ministrija vēlas pārņemt bijušās Narsarsuakas un Kangerlussuakas bāzes, kā arī vienu nenosauktu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2026-medijs-asv-nav-zaudejusas-interesi-par-grenlandi-un-censas-palielinat-militaro-klatbutni-danijai-piederosaja-sala.a641647/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Medijs: ASV nav zaudējušas interesi par Grenlandi un cenšas palielināt militāro klātbūtni Dānijai piederošajā salā] lsm.lv 03.04.2026</ref> Grenlandes premjers Jenss Frederiks Nīlsens apstiprināja, ka Grenlande turpina sarunas par ASV militārās klātbūtnes palielināšanu salā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2026-grenlande-turpina-sarunas-par-asv-militaras-klatbutnes-palielinasanu-sala.a646860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Grenlande turpina sarunas par ASV militārās klātbūtnes palielināšanu salā] lsm.lv 13.05.2026</ref> == Teritorija == [[Attēls:Map of Greenland with municipalities and districts.png|thumb|180px|Grenlandes pašvaldību robežas (sarkanā krāsā pirms, zaļā - pēc 2009. gada reformas)]] [[Attēls:Arctic-umiaq-line-ports-of-call.svg|thumb|180px|Prāmju satiksme savieno Grenlandes rietumu piekrastes pilsētas]] Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni km<sup>2</sup>, gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga [[ledus]] sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas [[Kafeklubena]]s salā (''Kaffeklubben''), kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu. Pēc 2009. gada administratīvās reformas Grenlande ir sadalīta piecās pašvaldībās ({{val-da|Kommuner}}, {{val-kl|Kommunia}}). Agrāko pašvaldību centriem saglabāja pilsētu tiesības. {|class="wikitable" ! Karte || Ģerbonis || Nosaukums|| Iedzīvotāji<br>(2019)|| Platība,<br>km² |- | [[Attēls:Avannaata in Greenland 2018.svg|40px]] | [[Attēls:Avannaata-coat-of-arms.jpg|50px]] | [[Avanaata]] ("Ziemeļu komūna") |10 651 | 522 700 |- | [[Attēls:Qeqertalik in Greenland 2018.svg|40px]] | [[Attēls:Qeqertalik-coat-of-arms.jpg|50px]] | [[Kekertalika]] ("Salu komūna") |6 504 |62 400 |- | [[Attēls:Qeqqata Kommunia locator map.svg|30px]] | [[Attēls:Qeqqata-coat-of-arms.svg|50px]] | [[Kekkata]] ("Vidus komūna") | 9 627 | 115 500 |- | [[Attēls:Kommune Kujalleq locator map.svg|30px]] | [[Attēls:Kujalleq-coat-of-arms.svg|50px]] | [[Kujalleka]] ("Dienvidu komūna") | 7 755 | 32 000 |- |[[Attēls:Kommuneqarfik Sermersooq locator map.svg|30px]] | [[Attēls:Sermersooq-coat-of-arms.png|50px]] | [[Sermersooka]] ("Ledus komūna") |20 998 | 635 600 |--- ! colspan=8 | Ārpus komūnām |- | [[Attēls:Greenland National Park locator map.svg|30px]] | | [[Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks]] | 0 | 972 000 | |- | | [[Attēls:Air Force Space Command Logo.svg|50px]] | [[Tūles militārā bāze]] | 86 | |- style="background: #CCC;" | Kopā|| ||55 992||2 415 100|| |- |} == Iedzīvotāji == Grenlande ir reti apdzīvota (0,028 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā [[Nūka|Nūkā]] (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas. Grenlandes pamatiedzīvotāji ir [[inuīti]] (tulkojumā nozīmē "cilvēks"), kas ir sastopami plašās [[Kanāda]]s un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par [[iglu]]. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no [[ziemeļbrieži]]em, [[roņi]]em, [[valzirgi]]em un [[zivis|zivīm]]. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no [[inuītu valoda]]s. Galvenā reliģija Grenlandē ir [[kristietība]]. 99% Grenlandes iedzīvotāju ir [[luterāņi]], bet 1% ir [[katoļi]]. == Saimniecība == Grenlandes [[zveja]]s zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina [[garneles]], bet [[mencas]], [[Lasis|laši]], [[Pikša|pikšas]] un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar [[Zvejošana|zvejniecību]]. [[Golfa straume]]s ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, [[rododendri|rododendrs]], [[arktiskā magone]], [[akmeņlauzīte]] un [[mellene]]. == Sports == {{pamatraksts|Futbols Grenlandē}} Populārākais sporta veids Grenlandē ir [[futbols]], kuru regulāri spēlē aptuveni desmitā daļa no salas pamatiedzīvotājiem.<ref name="TheGurdian">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/football/these-football-times/2014/oct/22/unlikely-success-story-football-greenland|title= The unlikely success story of football on the massive island of Greenland|work=theguardian.com|publisher=The Guardian|first=Tomos|last=Knox|date=22 October 2014|accessdate=24 June 2018}}</ref><ref name="cnn">{{Tīmekļa atsauce|url= https://edition.cnn.com/2017/08/18/football/greenland-the-worlds-shortest-football-season/index.html|title= Greenland: The football season where you can glimpse whales and icebergs|work=cnn.com|publisher=CNN|first=Chris|last=Scott|date=18 August 2017|accessdate=24 June 2018}}</ref> Līdz ar to [[futbols Grenlandē]] tiek uzskatīts par nacionālo sporta veidu.<ref name="TheGurdian"/> Tāpat viens no atzītākajiem sporta veidiem ir [[handbols]], kas vietējo iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši populārs. == Skatīt arī == * [[Ziemeļvalstis]] * [[Sīriusa suņu kamanu patruļa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dānijas lielvalsts}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grenlande| ]] [[Kategorija:Ziemeļamerika]] [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Grenlandes salas]] [[Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas]] s8g05uvbqv6n0ujiq6kfekgyp98v12d Silēzijas vojevodiste 0 3215 4467292 4339970 2026-05-12T20:57:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467292 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Silēzijas vojevodiste |official_name=''Województwo śląskie'' |settlement_type=[[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = Silesian in Poland (+rivers).svg |map_caption = Novietojums Polijā |image_map1 = Śląskie administracja.png |map_caption1 = Sadalījums apriņķos |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{POL}} |seat_type=Centrs |seat = [[Katovice]] |parts_type = Apriņķi |parts=19 pilsētas, 17 apriņķi * |p1=[[Belsko-Bjala]]|p2=[[Bitoma]]|p3=[[Čenstohova]]|p4= [[Dombrova Gurņiča]]|p5=[[Glivice]]|p6=[[Hožova]]|p7=[[Jastšembe Zdroja]]|p8=[[Javožno]]|p9=[[Katovice]]|p10=[[Mislovice]]|p11=[[Pekari Slonski]]|p12=[[Ribņika]]|p13=[[Ruda Slonska]]|p14=[[Semjanovice Slonske]]|p15=[[Sosnoveca]]|p16=[[Sventohlovice]]|p17=[[Tihi]]|p18=[[Zabže]]|p19=[[Žori]]|p20=[[Belsko apriņķis]]|p21=[[Beņdzinas apriņķis]]|p22=[[Beruņas-Leņdzinu apriņķis]]|p23=[[Cešinas apriņķis]]|p24=[[Čenstohovas apriņķis]]|p25=[[Glivices apriņķis]]|p26=[[Klobuckas apriņķis]]|p27=[[Lubliņecas apriņķis]]|p28=[[Mikolovas apriņķis]]|p29=[[Miškovas apriņķis]]|p30=[[Pščinas apriņķis]]|p31=[[Racibožas apriņķis]]|p32=[[Ribņikas apriņķis]]|p33=[[Tarnovske Guru apriņķis]]|p34=[[Vodzislavas apriņķis]]|p35=[[Zaverces apriņķis]]|p36=[[Živecas apriņķis]] |area_total_km2 = 12334 |total_type=Kopā |population_total = 4524091 |population_as_of = 2019 |population_density_km2 = auto |population_blank1_title = Pilsētās |population_blank1 = 3 675 602 |population_blank2_title = Laukos |population_blank2 = 1 001 381 |website={{url|https://www.slaskie.pl/}} |footnotes = * tālāk iedalās 167 gminās }} '''Silēzijas vojevodiste''' ({{val-pl|Województwo śląskie}}) ir [[Polija]]s [[Polijas administratīvais iedalījums|vojevodiste]] valsts dienvidos. Dibināta 1999. gada 1. janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Nosaukta vēsturiskā novada — [[Silēzija]]s vārdā, kaut aizņem tikai Augšsilēzijas austrumdaļu. Svarīgs Polijas rūpniecības centrs. Reģionā iegūst [[akmeņogles]], [[svins|svinu]], [[cinks|cinku]], [[dzelzs]] rūdu. == Administratīvais iedalījums == Vojevodiste iedalās 36 apriņķos (''powiat''), no tiem 19 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (''miasto na prawach powiatu'') un 17 lauku apriņķi (''powiat ziemski''). Visā vojevodistē ir 167 gminas (''gmina''), kuru skaitā ietilpst 52 pilsētas. Apriņķi: * [[Belsko apriņķis]] (''powiat bielski'') * [[Belsko-Bjala]] (''Bielsko-Biała'') * [[Beņdzinas apriņķis]] (''powiat będziński'') * [[Beruņas-Leņdzinu apriņķis]] (''powiat bieruńsko-lędziński'') * [[Bitoma]] (''Bytom'') * [[Cešinas apriņķis]] (''powiat cieszyński'') * [[Čenstohova]] (''Częstochowa'') * [[Čenstohovas apriņķis]] (''powiat częstochowski'') * [[Dombrova Gurņiča]] (''Dąbrowa Górnicza'') * [[Glivice]] (''Gliwice'') * [[Glivices apriņķis]] (''powiat gliwicki'') * [[Hožova]] (''Chorzów'') * [[Jastšembe Zdroja]] (''Jastrzębie-Zdrój'') * [[Javožno]] (''Jaworzno'') * [[Katovice]] (''Katowice'') * [[Klobuckas apriņķis]] (''powiat kłobucki'') * [[Lubliņecas apriņķis]] (''powiat lubliniecki'') * [[Mikolovas apriņķis]] (''powiat mikołowski'') * [[Mislovice]] (''Mysłowice'') * [[Miškovas apriņķis]] (''powiat myszkowski'') * [[Pekari Slonski]] (''Piekary Śląskie'') * [[Pščinas apriņķis]] (''powiat pszczyński'') * [[Racibožas apriņķis]] (''powiat raciborski'') * [[Ribņika]] (''Rybnik'') * [[Ribņikas apriņķis]] (''powiat rybnicki'') * [[Ruda Slonska]] (''Ruda Śląska'') * [[Semjanovice Slonske]] (''Siemianowice Śląskie'') * [[Sosnoveca]] (''Sosnowiec'') * [[Sventohlovice]] (''Świętochłowice'') * [[Tarnovske Guru apriņķis]] (''powiat tarnogórski'') * [[Tihi]] (''Tychy'') * [[Vodzislavas apriņķis]] (''powiat wodzisławski'') * [[Zabže]] (''Zabrze'') * [[Zaverces apriņķis]] (''powiat zawierciański'') * [[Živecas apriņķis]] (''powiat żywiecki'') * [[Žori]] (''Żory'') == Pilsētas == Vojevodistē ir 71 pilsēta (trekninātas pilsētas ar apriņķa tiesībām): {| |- | * [[Attēls:Katowice Herb.svg|20px]] '''[[Katovice]]''' — '''317 220''' <small>(164,54 km²)</small> * [[Attēls:POL Częstochowa COA.svg|20px]] '''[[Čenstohova]]''' — '''246 890''' <small>(159,61 km²)</small> * [[Attēls:Sosnowiec Herb.svg|20px]] '''[[Sosnoveca]]''' — '''226 034''' <small>(91,26 km²)</small> * [[Attēls:POL_Gliwice_COA.svg|20px]] '''[[Glivice]]''' — '''199 451''' <small>(133,85 km²)</small> * [[Attēls:POL Zabrze COA.svg|20px]] '''[[Zabže]]''' — '''191 247''' <small>(80,47 km²)</small> * [[Attēls:Bytom herb.svg|20px]] '''[[Bitoma]]''' — '''187 943''' <small>(69,43 km²)</small> * [[Attēls:POL Bielsko-Biała COA.svg|20px]] '''[[Belsko-Bjala]]''' — '''176 864''' <small>(124,93 km²)</small> * [[Attēls:POL Ruda Śląska COA.svg|20px]] '''[[Ruda Slonska]]''' — '''146 582''' <small>(77,59 km²)</small> * [[Attēls:POL Rybnik COA.svg|20px]] '''[[Ribņika]]''' — '''141 580''' <small>(148,26 km²)</small> * [[Attēls:POL Tychy COA.svg|20px]] '''[[Tihi]]''' — '''131 153''' <small>(81,62 km²)</small> * [[Attēls:POL Dąbrowa Górnicza COA.svg|20px]] '''[[Dombrova Gurņiča]]''' — '''130 128''' <small>(187,81 km²)</small> * [[Attēls:POL_Chorzów_COA.svg|24px]] '''[[Hožova]]''' — '''114 686''' <small>(33,60 km²)</small> * [[Attēls:Coat of Jaworzno POL.gif|20px]] '''[[Javožno]]''' — '''96 606''' <small>(152,20 km²)</small> * [[Attēls:POL Jastrzębie-Zdrój COA.svg|20px]] '''[[Jastšembe Zdroja]]''' — '''95 482''' <small>(85,44 km²)</small> * [[Attēls:POL Mysłowice COA.svg|20px]] '''[[Mislovice]]''' — '''75 183''' <small>(66,09 km²)</small> * [[Attēls:POL Siemianowice COA.svg|20px]] '''[[Semjanovice Slonske]]''' — '''72 685''' <small>(25,16 km²)</small> * [[Attēls:POL Żory COA.svg|24px]] '''[[Žori]]''' — '''62 849''' <small>(64,64 km²)</small> * [[Attēls:Herb TarnowskieGory.svg|20px]] [[Tarnovske Guri]] — '''61 255''' <small>(83,47 km²)</small> * [[Attēls:POL Piekary Śląskie COA.png|20px]] '''[[Pekari Slonski]]''' — '''59 675''' <small>(39,67 km²)</small> * [[Attēls:POL Będzin COA.svg|20px]] [[Beņdzina]] — '''58 820''' <small>(37,08 km²)</small> * [[Attēls:POL_Racibórz_COA_old.svg|20px]] [[Raciboža]] — '''57 755''' <small>(74,96 km²)</small> * [[Attēls:POL Świętochłowice COA.svg|20px]] '''[[Sventohlovice]]''' — '''55 327''' <small>(13,22 km²)</small> * [[Attēls:POL Zawiercie COA.svg|20px]] [[Zaverce]] — '''53 073''' <small>(85,24 km²)</small> * [[Attēls:POL Wodzisław Śląski COA.svg|20px]] [[Vodzislava Slonska]] — '''49 427''' <small>(49,62 km²)</small> * [[Attēls:Herb Knurów-2018.png|20px]] [[Knurova]] — '''39 844''' <small>(33,95 km²)</small> * [[Attēls:POL Mikołów COA.svg|20px]] [[Mikolova]] —'''38 289''' <small>(78,89 km²)</small> * [[Attēls:POL Cieszyn COA.svg|20px]] [[Cešina]] — '''36 081''' <small>(28,69 km²)</small> * [[Attēls:POL Czechowice-Dziedzice COA.svg|20px]] [[Čehovice-Dzedzice]] — '''34 873''' <small>(32,98 km²)</small> * [[Attēls:POL Czeladź COA old.svg|20px]] [[Čeladza]] — '''34 227''' <small>(16,57 km²)</small> * [[Attēls:Myszków_herb.svg|20px]] [[Miškova]] — '''32 873''' <small>(72,69 km²)</small> * [[Attēls:POL Żywiec COA.svg|20px]] [[Živeca]] — '''32 101''' <small>(50,57 km²)</small> * [[Attēls:POL Lubliniec COA incorrect.svg|20px]] [[Lubliņeca]] — '''29 247''' <small>(89,80 km²)</small> * [[Attēls:POL Czerwionka-Leszczyny COA.svg|20px]] [[Červjonka-Leščini]] — '''28 513''' <small>(38,52 km²)</small> * [[Attēls:POL Pszczyna COA.svg|20px]] [[Pščina]] — '''25 633''' <small>(21,86 km²)</small> * [[Attēls:POL Łaziska Górne COA.svg|20px]] [[Laziska Gurne]] — '''21 949''' <small>(20,20 km²)</small> | * [[Attēls:POL Rydułtowy COA.svg|20px]] [[Ridultovi]] — '''21 940''' <small>(15,00 km²)</small> * [[Attēls:POL Bieruń COA.svg|20px]] [[Beruņa]] — '''19 640''' <small>(40,31 km²)</small> * [[Attēls:POL Pyskowice COA.svg|20px]] [[Piskovice]] — '''19 164''' <small>(31,14 km²)</small> * [[Attēls:POL Orzesze COA.svg|20px]] [[Ožeše]] — '''18 789''' <small>(82,89 km²)</small> * [[Attēls:POL Radlin COA.svg|20px]] [[Radlina]] — '''17 657''' <small>(12,53 km²)</small> * [[Attēls:POL Radzionków COA.svg|20px]] [[Radzjonkova]] — '''17 269''' <small>(13,15 km²)</small> * [[Attēls:POL Lędziny COA.svg|20px]] [[Leņdzini]] — '''16 130''' <small>(31,04 km²)</small> * [[Attēls:POL Ustroń COA.svg|20px]] [[Ustroņa]] — '''15 437''' <small>(58,92 km²)</small> * [[Attēls:POL Skoczów COA.svg|20px]] [[Skočova]] — '''14 677''' <small>(9,79 km²)</small> * [[Attēls:POL Pszów COA.svg|20px]] [[Pšova]] — '''14 025''' <small>(20,42 km²)</small> * [[Attēls:POL Kłobuck COA.svg|20px]] [[Klobucka]] — '''13 237''' <small>(47,53 km²)</small> * [[Attēls:POL Wisła COA.svg|20px]] [[Visla (pilsēta)|Visla]] — '''11 483''' <small>(110,26 km²)</small> * [[Attēls:POL Blachownia COA.svg|20px]] [[Blahovņa]] — '''9 925''' <small>(36,53 km²)</small> * [[Attēls:POL Wojkowice COA.svg|20px]] [[Vojkovice]] — '''9 452''' <small>(12,77 km²)</small> * [[Attēls:POL Poręba COA 1983-2025.svg|20px]] [[Poremba]] — '''8 805''' <small>(40,04 km²)</small> * [[Attēls:POL Kalety COA.svg|20px]] [[Kaleti]] — '''8 676''' <small>(76,68 km²)</small> * [[Attēls:POL Imielin COA.svg|20px]] [[Imelina]] — '''7 873''' <small>(28,04 km²)</small> * [[Attēls:POL Miasteczko Śląskie COA.svg|20px]] [[Mjastečko Slonske]] — '''7 415''' <small>(68,30 km²)</small> * [[Attēls:POL Łazy COA.svg|24px]] [[Lazi]] — '''7 138''' <small>(8,75 km²)</small> * [[Attēls:POL Sławków COA.svg|20px]] [[Slavkova]] — '''6 861''' <small>(36,60 km²)</small> * [[Attēls:POL Koniecpol COA.svg|20px]] [[Koņecpole (Polija)|Koņecpole]] — '''6 326''' <small>(36,52 km²)</small> * [[Attēls:POL Szczyrk COA.svg|20px]] [[Ščirka]] — '''5.824''' <small>(39,07 km²)</small> * [[Attēls:POL Siewierz COA.svg|20px]] [[Seveža]] — '''5 550''' <small>(38,22 km²)</small> * [[Attēls:POL Kuźnia Raciborska COA.svg|20px]] [[Kuzņa Raciborska]] — '''5 547''' <small>(31,75 km²)</small> * [[Attēls:POL Krzepice COA.svg|20px]] [[Kšepice]] — '''4 539''' <small>(27,71 km²)</small> * [[Attēls:POL Ogrodzieniec COA.svg|20px]] [[Ogrodzeneca]] — '''4 483''' <small>(28,94 km²)</small> * [[Attēls:POL Żarki COA.svg|20px]] [[Žarki]] — '''4 415''' <small>(25,68 km²)</small> * [[Attēls:POL Woźniki COA.svg|20px]] [[Vozņiki]] — '''4 407''' <small>(70,42 km²)</small> * [[Attēls:POL Szczekociny COA.svg|20px]] [[Ščekocini]] — '''3 920''' <small>(17,98 km²)</small> * [[Attēls:POL Toszek COA.svg|20px]] [[Tošeka]] — '''3 908''' <small>(9,67km²)</small> * [[Attēls:POL Strumień COA.svg|20px]] [[Strumeņa]] — '''3 398''' <small>(6,31 km²)</small> * [[Attēls:POL Wilamowice COA.svg|20px]] [[Vilamovice]] — '''2 820''' <small>(10,41 km²)</small> * [[Attēls:POL Koziegłowy COA.svg|20px]] [[Kozeglovi]] — '''2 515''' <small>(26,72 km²)</small> * [[Attēls:POL Krzanowice COA.svg|20px]] [[Kšanovice]] — '''2 212''' <small>(3,19 km²)</small> * [[Attēls:POL Pilica COA.svg|20px]] [[Pilica (pilsēta)|Pilica]] — '''1 967''' <small>(8,22 km²)</small> * [[Attēls:POL Sośnicowice COA.svg|20px]] [[Sosņicovice]] — '''1 749''' <small>(11,68 km²)</small> |} === Karte === {{VietasKarte+|Silēzijas vojevodiste|width=700 |float=center|caption = Silēzijas vojevodistes pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — pilsētas ar apriņķa tiesībām) |places = {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.825278|long=19.050833|position = top |label='''[[Belsko-Bjala]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.323333|long=19.133333|position = top |label=[[Beņdzina]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.089722|long=19.092778|position = top |label=[[Beruņa]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.348889|long=18.915556|position = right |label='''[[Bitoma]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.7725|long=18.964444|position = top |label=[[Blahovņa]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.75|long=18.635|position = top |label=[[Cešina]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.908889|long=18.9975|position = top |label=[[Čehovice-Dzedzice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.319444|long=19.066667|position = bottom |label=[[Čeladza]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.816389|long=19.095556|position = top |label='''[[Čenstohova]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.15|long=18.676389|position = bottom |label=[[Červjonka-Leščini|Červjonka-<br/>Leščini]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.321389|long=19.187222|position = right |label='''[[Dombrova Gurņiča]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.291944|long=18.667222|position = top |label='''[[Glivice]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.3|long=18.95|position = bottom |label='''[[Hožova]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.146389|long=19.185556|position = top |label=[[Imelina]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.955|long=18.576667|position = top |label='''[[Jastšembe Zdroja]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.204444|long=19.27|position = top |label='''[[Javožno]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.565|long=18.8825|position = top |label=[[Kaleti]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.256111|long=19.030833|position = bottom |label='''[[Katovice]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.900278|long=18.9375|position = top |label=[[Klobucka]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.220833|long=18.668056|position = top |label=[[Knurova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.774167|long=19.695|position = top |label=[[Koņecpole (Polija)|Koņecpole]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.5975|long=19.160278|position = top |label=[[Kozeglovi]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.018056|long=18.125|position = top |label=[[Kšanovice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.969167|long=18.731667|position = top |label=[[Kšepice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.204167|long=18.308333|position = top |label=[[Kuzņa Raciborska]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.428889|long=19.392222|position = top |label=[[Lazi]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.149167|long=18.840833|position = bottom |label=[[Laziska Gurne|Laziska<br/>Gurne]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.128056|long=19.105833|position = top |label=[[Leņdzini]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.668333|long=18.684167|position = top |label=[[Lubliņeca]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.168611|long=18.905556|position = top |label=[[Mikolova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.233333|long=19.133333|position = top |label='''[[Mislovice]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.570278|long=19.314722|position = top |label=[[Miškova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.491389|long=18.922778|position = top |label=[[Mjastečko Slonske]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.45|long=19.516667|position = bottom |label=[[Ogrodzeneca]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.142778|long=18.776111|position = top |label=[[Ožeše]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.383333|long=18.95|position = left |label='''[[Pekari Slonski]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.469167|long=19.656667|position = top |label=[[Pilica (pilsēta)|Pilica]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.394444|long=18.628056|position = top |label=[[Piskovice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.488056|long=19.34|position = top |label=[[Poremba]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.9775|long=18.950278|position = top |label=[[Pščina]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.039722|long=18.394444|position = left |label=[[Pšova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.091944|long=18.219722|position = top |label=[[Raciboža]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.049167|long=18.476667|position = right |label=[[Radlina]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.399722|long=18.901111|position = left |label=[[Radzjonkova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.089722|long=18.532778|position = top |label='''[[Ribņika]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.063889|long=18.416667|position = top |label=[[Ridultovi]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.258611|long=18.858611|position = bottom |label='''[[Ruda Slonska]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.304444|long=19.026111|position = top |label=[[Semjanovice Slonske]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.466667|long=19.233333|position = top |label=[[Seveža]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.803333|long=18.796111|position = top |label=[[Skočova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.301111|long=19.3825|position = bottom |label=[[Slavkova]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.288889|long=19.1125|position = right |label='''[[Sosnoveca]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.271944|long=18.53|position = top |label=[[Sosņicovice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.915|long=18.753333|position = top |label=[[Strumeņa]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.297778|long=18.917778|position = left |label='''[[Sventohlovice]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.625833|long=19.818889|position = top |label=[[Ščekocini]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.706389|long=19.01|position = top |label=[[Ščirka]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.446111|long=18.856389|position = top |label=[[Tarnovske Guri]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.119444|long=18.984167|position = top |label='''[[Tihi]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.453889|long=18.522222|position = top |label=[[Tošeka]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.718889|long=18.812778|position = top |label=[[Ustroņa]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.918056|long=19.161667|position = bottom |label=[[Vilamovice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.651667|long=18.863333|position = top |label=[[Visla (pilsēta)|Visla]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50|long=18.45|position = left |label=[[Vodzislava Slonska]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.363889|long=19.029722|position = top |label=[[Vojkovice]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.588333|long=19.06|position = top |label=[[Vozņiki]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.324722|long=18.785278|position = top |label='''[[Zabže]]'''}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.487778|long=19.417778|position = right |label=[[Zaverce]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.625278|long=19.363333|position = top |label=[[Žarki]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=49.689722|long=19.205833|position = top |label=[[Živeca]]}} {{VietasKarte~|Silēzijas vojevodiste|lat=50.047222|long=18.696389|position = top |label=[[Žori]]}} }} ==Apskates objekti== *[[Belsko-Bjalas katedrāle]] (''Katedra św. Mikołaja w Bielsku-Białej'') *[[Beņdzinas pils]] (''Zamek w Będzinie'') *[[Cešinas Jēzus baznīca]] (''Kościół Jezusowy w Cieszynie'') *[[Čenstohovas bazilika]] (''Bazylika archikatedralna Świętej Rodziny w Częstochowie'') *[[Jasna Guras klosteris]] (''Jasna Góra'') *[[Glivices pils]] (''Zamek Piastowski w Gliwicach'') *[[Glivices radiostacija]] (''Radiostacja gliwicka'') *[[Katovices Gišovecas rajons]] (''Giszowiec'') *[[Katovices katedrāle]] (''Archikatedra Chrystusa Króla w Katowicach'') *[[Katovices Miķeļa baznīca]] (''Kościół św. Michała Archanioła w Katowicach'') *[[Katovices Mūzikas akadēmija]] (''Akademia Muzyczna im. Karola Szymanowskiego w Katowicach'') *[[Katovices Ņikišovecas rajons]] (''Nikiszowiec'') *[[Melnā Asara šahta]] (''Sztolnia Czarnego Pstrąga'') *[[Tarnovske Guru sudraba raktuves]] (''Zabytkowa Kopalnia Srebra'') *[[Pščinas pils]] (''Zamek w Pszczynie'') *[[Silēzijas Seima ēka]] (''Gmach Sejmu Śląskiego'') *''[[Spodek]]'' (''Spodek'') *[[Sulkovsku pils]] (''Muzeum Historyczne w Bielsku-Białej – Zamek książąt Sułkowskich'') ==Galerija== <gallery> 02016_0608_Die_Kathedrale_St._Nikolai_in_Bielitz,_Bielsko-Biala.jpg|Belsko-Bjalas katedrāle Zamek_w_Będzinie_1.JPG|Beņdzinas pils Kościół_Jezusowy_w_Cieszynie3.JPG|Cešinas Jēzus baznīca Facade_bazylika_swietej_rodziny.jpg|Čenstohovas bazilika Giszowiec - Domek.JPG|Ēka Gišovecas rajonā Jasna Góra - 15.06.2010 r.DSC01883.JPG|Jasna Guras klosteris Gliwice_-_Castle_by_night_01.JPG|Glivices pils Maszt_04.JPG|Glivices radiostacijas tornis Archikatedra Chrystusa Króla ul. Plebiscytowa Katowice.jpg|Katovices katedrāle Katowice_-_Park_Kościuszki_-_Kościółek_01.JPG|Katovices Miķeļa baznīca Katowice - Akademia Muzyczna.JPG|Katovices Mūzikas akadēmija Nikiszowiec06.JPG|Katovices Ņikišovecas rajons SZTOLNIA_GŁĘBOKA_FRYDERYK.jpg|Melnā Asara šahta Zabytkowa_Kopalnia_Rud_Srebronosnych_Tarnowskie_Gory_1_20070627.jpg|Tarnovske Guru sudraba raktuves Zamek_w_Pszczynie_od_strony_parku.jpg|Pščinas pils Katowice_-_Gmach_Sejmu_Śląskiego_01.jpg|Silēzijas Seima ēka Katowice_Spodek-_Nowa_elewacja.jpg|''Spodek'' Sułkowski_Castle,_Bielsko-Biała_3.jpg|Sulkovsku pils </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20190111083353/https://katedra.bielsko.pl/ Belsko-Bjalas katedrāle] *[http://www.archikatedra.pl/news.php Čenstohovas bazilika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181126141051/http://archikatedra.pl/news.php |date={{dat|2018|11|26||bez}} }} *[http://jasnagora.pl/ Jasna Guras klosteris] *[https://web.archive.org/web/20180608123726/http://www.muzeum.gliwice.pl/gliwicka-radiostacja/ Glivices radiostacija] *[https://web.archive.org/web/20181223211509/https://katedra.archidiecezjakatowicka.pl/ Katovices katedrāle] *[https://web.archive.org/web/20190101044833/http://am.katowice.pl/ Katovices Mūzikas akadēmija] *[https://sztolniapstraga.pl/ Melnā Asara šahta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190124033504/https://sztolniapstraga.pl/ |date={{dat|2019|01|24||bez}} }} *[http://www.zamek-pszczyna.pl/ Pščinas pils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210213083754/http://www.zamek-pszczyna.pl/ |date={{dat|2021|02|13||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20181220091626/http://www.spodekkatowice.pl/pl/ Spodek] *[https://web.archive.org/web/20181204005933/https://muzeum.bielsko.pl/pl/historia-muzeum-zamek Sulkovsku pils] {{Polijas vojevodistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Silēzijas vojevodiste| ]] gkebywjyqcj1bxu3m6w2gzl8l7051f8 Latvijas vēsture 0 3635 4467112 4403778 2026-05-12T14:34:52Z Turaids 8965 4467112 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas vēsture''' ir cieši saistīta ar citu [[Baltijas jūra]]s baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi [[Ziemeļeiropa]]s [[Ģermāņi|ģermāņu]] (dāņu, vācu, zviedru) un [[Austrumeiropa]]s [[Slāvi|slāvu]] (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karos]] un [[Senlatvijas tautu kristianizēšana]]s gaitā vēlīnajos [[Viduslaiki|viduslaikos]] izveidojās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un bīskapu valstu veidota [[Livonijas Konfederācija]], kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] tautas, pār kurām valdīja [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] elite. [[Livonijas karš|Livonijas karā]] sabrukušās Livonijas Konfederācijas zemes nonāca [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā radās divas autonomas hercogistes — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], kas iekļāvās globālajā tirdzniecības tīklā, izveidojot [[Kurzemes kolonijas]] Āfrikas piekrastē un Karību jūrā. [[Rīga]], kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā [[Hanzas savienība]]s tirdzniecības pilsēta [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā, arī vēlākajos gadsimtos saglabāja nozīmīga reģionālā ekonomiskā centra statusu. 20. gadsimta sākumā latviešu apdzīvotajās zemēs izveidojās [[Latvijas Republika]], kas, neskatoties uz ilgstošu [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupāciju]], spēja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunot neatkarību]] un 2004. gadā [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai|iestājās Eiropas Savienībā]]. == Aizvēsturiskie laiki == {{Pamatraksts|Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|200px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja]] [[Attēls:Araisi.jpg|thumb|200px|[[Āraišu ezerpils]] uz ezera salas (9.—10. gadsimts)]] === Dabas apstākļi un faunas veidošanās === Latvijas teritorija no ledājiem atbrīvojās vēlā ledus laikmeta ([[pleistocēns|pleistocēna]]) beigās, pirms 13 000—14 000 gadu. Ledum kūstot, izveidojās [[Baltijas ledus ezers]], reģionā valdīja arktiskais klimats. Parādījās pirmie augi: [[polārais kārkls]], driādes, [[efedra]], [[pundurbērzs]]. Sekojot [[ziemeļbrieži]]em un citiem dzīvniekiem šeit ienāca pirmie iedzīvotāji.<ref name="latvijas-psr-arheologija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas PSR arheoloģija |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Ledājiem turpinot atkāpties, Baltijas ledus ezers pārvērtās par [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]]. Klimatam kļūstot siltākam, parādījās plaši bērzu meži. Sākās preboreālais klimatiskais periods (8200.—7000. gadā p.m.ē.). Joldijas jūra zaudēja savienojumu ar Ziemeļjūru un pārvērtās par saldūdens [[Ancilus ezers|Ancilus ezeru]]. Klimats kļuva siltāks un sausāks. Sākās boreālais posms (7000.—5400. gadā p.m.ē.). Savu maksimumu sasniedza priežu meži. Posma beigās klimats kļuva mitrāks, sākās alkšņu, lazdu un platlapju audžu veidošanās. Ienāca jauni dzīvnieki: [[taurs]], stirna, mežacūka, staltbriedis. Izrakumi Lubānas, Ludzas un Dvietes ezeru krastos liecina, ka šajā laikā pieaudzis arī Latvijas iedzīvotāju skaits. Ap 6000. gadu p.m.ē. Ancilus ezers pārrāva zemes aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju un caur [[Ēresunds|Ēresundu]] savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojās [[Litorīnas jūra]]. Klimats kļuva siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, jo siltie [[Golfa straume]]s ūdeņi ieplūda Ziemeļjūrā, ietekmējot Latvijas klimatu. Siltais un mitrais klimats veicināja platlapju izplatīšanos. Izveidojās gan alkšņu un lazdu tīraudzes, gan jaukti lapu koku meži. Ieviesās [[Eiropas skābardis|skābardis]], [[īves|īve]], [[purvu mirte]], efeja, [[ezerrieksts]]. Perioda beigās izplatījās egle un pakāpeniski samazinājās platlapju daudzums. Bagātie nokrišņi veicināja purvu attīstību. Dzīvnieku valsts papildinājās ar savvaļas zirgu. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi un bagātākā augu un dzīvnieku valsts sekmēja Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. 5400. — 3300. gadā p.m.ē. Latviju apdzīvoja vēlā mezolīta un agrā neolīta mednieku un zvejnieku ciltis, kuru apmetnes atrastas Osas un Zvejnieku apmetnēs, Zvejnieku kapulaukā. Līdz ar subboreālā posma sākšanos no 3300. līdz 700. gadam p.m.ē. atkal mainījās klimats. Ap 2000. gadu p.m.ē. Litorīnas jūra aizņēma tagadējās Baltijas jūras teritoriju. Klimats kļuva sausāks un nedaudz vēsāks. Samazinājās platlapju audzes, ievērojami pieauga egļu mežu platības. Klimatam kļūstot vēsākam, pamazām izzuda skābardis, īve, efeja. Daļu mežu, kas aizņēma viegli apstrādājamas augsnes, sāka iznīcināt cilvēki, attīstot līdumu zemkopību. No savvaļas dzīvniekiem plaši sastopami alnis, mežacūka, bebrs, taurs un lācis. Perioda beigās parādījās pirmie mājlopi: cūka, aita, kaza, kā arī liellopi.<ref name="latvijas-psr-arheologija" /> Pēdējā [[Holocēns|holocēna]] posmā, kas ilgst no 700. gada p.m.ē. līdz mūsdienām, klimats kļuva ievērojami vēsāks un mitrāks. Tā kā augsni lielā mērā bija izskalojuši nokrišņi, platlapju un egļu audzes Latvijas mežos samazinājās, bet bērza un priežu pieauga. Paplašinājās purvu platības. Augu un dzīvnieku valsti arvien vairāk sāka ietekmēt cilvēku darbība. Attīstoties lopkopībai, pamazām tika iznīcināti plēsīgie zvēri, paplašinoties zemkopībai, nolīsti meži. === Senie iedzīvotāji === [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastē pirmās cilvēku apmetnes parādījās pēc [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigām, vēlīnajā [[Paleolīts|paleolītā]] (senākajā [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]]), kas [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģionā aptver laika posmu no apmēram 10 500.—8500. gadu p.m.ē. Uz šo periodu attiecināmi daudzi atrastie darba priekšmeti un rīki, piemēram, no dzīvnieku kauliem izgatavoti bultu uzgaļi, [[harpūna]]s, naži u.c., kas atrasti pie [[Venta]]s pietekas [[Zaņa]]s upes un [[Laukskolas apmetne]]s arheoloģiskajos izrakumos. Senākais atradums [[Austrumbaltija|Austrumbaltijā]] ir Lingbi cirvis, kas atrasts Zaņas pietekā Meļļupītē, kas ar radioaktīvā oglekļa (<sup>14</sup>C) metodi datēts kā 12 500—12 047 gadus vecs. Vidējā akmens laikmeta ([[Mezolīts|mezolīta]]) periodā Baltijas pirmiedzīvotāji [[Skandināvijas mednieki-vācēji]] izveidoja [[Kundas kultūra|Kundas kultūru]] (8.—5. gadu tk. p.m.ē.), pie kuras pieder arī [[Zvejnieku apmetne]] un [[Zvidzes apmetne]]. Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]] ({{val|en|Western Hunter-Gatherers, WHG}}, agrāk dēvētiem par [[kromaņonieši]]em), kas jau daudzus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/ Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.] [[Nature]] 513, 409—413 (2014)</ref> Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās [[Narvas kultūra]], pie kuras piederēja [[Osas apmetne|Osas]] un [[Ičas apmetne]]s iedzīvotāji [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<ref>[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.] Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</ref><ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9 Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.] Nat Commun 9, 442 (2018)</ref> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]i piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]].<ref>[https://www.academia.edu/94549621/The_Arrival_of_Siberian_Ancestry_Connecting_the_Eastern_Baltic_to_Uralic_Speakers_further_East The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers further East] Saag et al., 2019, Current Biology 29, 1701—1711</ref> Lielākā daļa [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|Akmens laikmeta apmetņu Latvijā]] attiecas uz neolīta laikmetu, kas Baltijā aptver 3000.—1500. gadu p.m.ē. 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šajā teritorijā sāka dominēt [[lopkopība|lopkopju]] cilšu grupa, kurai raksturīga ir [[Auklas keramikas kultūra]] un kaujas cirvji. Vēsturnieki tās uzskata par [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]] runājošām ciltīm, no kurām līdz 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām atdalījās [[baltu pirmvaloda|baltu pirmvalodā]] runājošas ciltis. Tās apdzīvoja ļoti plašu teritoriju, sākot no [[Gdaņska]]s līča piekrastes līdz [[Kurzeme]]i, tālāk līdz [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeram]], [[Ilmenis|Ilmenim]] un Maskavai. Arī seno iedzīvotāju kaulos atrastā genoma analīze liecina par Vēlā neolīta laikmeta iedzīvotāju līdzību ar [[Bedru kultūra]]s pārstāvjiem, ko uzskata par liecību indoeiropiešu valodās runājošo stepes tautu masīvai migrācijai uz Eiropu pirms apmēram 4500 gadiem.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25731166?dopt=Abstract Haak, W. et al. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] Nature 522, 207—211 (2015)</ref> No senajām baltu ciltīm gadsimtu laikā izveidojās [[Kurši|kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Zemgaļi|zemgaļu]] sentautas, kuru apdzīvotās teritorijas dienvidos pārsniedza mūsdienu Latvijas robežas. Baltu izplatības areāla ziemeļos [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] (apmēram 6. gadsimtā p.m.ē.) no [[Eirāzija]]s ienāca somugru valodās runājošās ciltis,<ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9#ref-CR36 A. Mittnik et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region] Nature Communications 9: 442 (2018)</ref> kas sajaucās ar agrākajiem iedzīvotājiem un izveidoja [[somi|somu]], [[Igauņi|igauņu]] un [[lībieši|līvu]] tautas. Seno cilšu savstarpējās attiecības nebija tikai miermīlīgas. Tās regulāri devās sirojumos uz kaimiņu zemēm, sagrābjot vergus un laupot sievas. Gadsimtu laikā starp baltu un somugru kaimiņiem notika kultūras un gēnu apmaiņa.<ref>[http://www.la.lv/igaunitis-mans-virins-es-igauna-ligavina/ Igaunītis mans vīriņš, es igauņa līgaviņa. Kaimiņu radošanās ne tikai mūslaikos!]</ref> Kristīgās ēras sākumā austrumos dzīvojošos [[latgaļi|latgaļus]] slāvi palēnām izspieda no tālāk austrumos apdzīvotajiem apgabaliem, un viņi iespiedās līvu un [[Seti (etnoss)|setu]] teritorijās Vidzemē.<ref>Jānis Cakuls „Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs.” — Rīgas Metropolijas kūrija, Rīga 2007. {{ISBN|9984619516}} (kopsavilkums 169.-200. lpp.)</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |+'''Aizvēsture Latvijas teritorijā''' !Laiks !Periods !Saimniekošanas veidi !Kultūra !Apmetnes !Valodas !Reliģija |- |11.—8. gt. [[p.m.ē.]] |[[Paleolīts]] | rowspan="2" |[[Savācējsamniecība]] |Ārensburgas — [[Svidras kultūra]] (ziemeļbriežu mednieki) |[[Laukskolas apmetne]] pie [[Salaspils]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|paleolīta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Priekšindoeiropiešu valodas]] | rowspan="2" |Ticība [[gari]]em, [[Lielā pirmmāte|Mātes kults]]<ref>[[Marija Gimbutiene]]. The Civilization of the Goddess: The World of Old Europe. San Francisco: Harper. — 1991.</ref> |- |8.—5. gt. p.m.ē. |[[Mezolīts]] |[[Kundas kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Zvidzes apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnes]] |- |5.—2. gt. p.m.ē. |[[Neolīts]] |[[Neolītiskā revolūcija]] — pāreja uz [[Ražotājsaimniecība|ražotājsaimniecību]]. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] |[[Narvas kultūra]]; [[Ķemmes—bedrīšu kultūra]]; [[Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra]] |[[Osas apmetne]], [[Ičas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]], [[Sārnates apmetne]] un citas [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā|neolīta apmetnes]] |Priekšindoeiropiešu valodas, [[indoeiropiešu pirmvaloda]], vēlāk [[baltu pirmvaloda]] | rowspan="3" | [[Baltu reliģija]], [[Veļi|veļu]] pielūgšana |- |1500 p.m.ē—Kr. dz. |[[Bronzas laikmets]] | rowspan="2" |Ražotājsaimniecība — [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] | rowspan="2" |[[Kurši|Kuršu]], [[Latgaļi|latgaļu (latvju)]], [[lībieši|līvu]], [[Sēļi|sēļu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]] kultūras |[[Asotes pilskalns]], [[Ķivutkalns]], [[Vīnakalns]] un citas [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta apmetnes]] | rowspan="2" |[[Baltu valodas|Baltu]] (dienvidu daļā) un [[somugru valodas]] (ziemeļu daļā) |- |Kr. dz.—13. gadsimts |[[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmets]] |[[Āraišu ezerpils]], [[Spietiņu apmetne]] un citas [[Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā|dzelzs laikmeta apmetnes]] |} == Vikingu laiki == {{Pamatraksts|Vikingu laiki}} [[Attēls:Ivar.png|thumb|200px|[[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|Zviedru ķēniņa]] [[Ivars Vidfamne|Ivara Vidfamnes]] un viņa pēcnācēju (7. — 10. gadsimts) ietekmes sfēra]] [[Attēls:Latvijas zemes 12. gadsimtā no Putzgers Atlas 1929.jpg|thumb|200px|Latvijas vēsturiskās zemes 12. gadsimtā (no ''Putzgers FW Historischer Atlas'', 1929).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} 5. gadsimta beigās Skandināvijas [[goti]] sāka kolonizēt [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastes zemes. 7. gadsimta beigās liela daļa no kuršu un līvu zemēm kļuva par meslu maksātājiem [[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņam]] [[Ivars Vidfamne|Ivaram]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Grobiņa|Grobiņā]] liecina, ka no 650. līdz 800. gadam šeit pastāvēja [[Rimberts|Rimberta]] hronikā pieminētā Ezerpils (''Seeburg''). Cita vikingu apmetne [[Daugava]]s lejtecē tika saukta par ''Dynasaiforgarðr'', kas visticamāk atbilst tagadējā [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] atrašanās vietai, kur atrastas daudzas vikingu senlietas. Daudzi [[Rūnu raksts|rūnu akmeņi]] Zviedrijā liecina par vikingu sirojumiem [[Līvu zemes|Līvu zemēs]], [[Igaunija]]s ziemeļos, [[Somija]]s dienvidos un visā [[Gardarīke]]s teritorijā. Bez galvenā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]], kurš veda caur Ņevu—Ladogu—Volhovu—Valdaju—Dņepru, vikingu tirgotāji un karavīri reizēm izmantoja arī Daugavas ūdensceļu. Vikingu sāgās (ap 830. gadu) minēts, ka kuršiem ir sešas pilsētas, par ko netieši liecina arī viens no kuršu zemes nosaukumiem — Pilsāts. Kad 9. gadsimtā [[kurši]] padzina vikingus no Ezerpils, dāņu un zviedru vikingi uz īsu laiku no jauna pakļāva [[Kursa (valsts)|Kursu]],<ref>Birger Nerman "Grobin-Seeburg : Ausgrabungen und Funde". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1958. (S. 110.)</ref> kas aprakstīts hronikā [[Svētā Anskara dzīve]]. Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka tajā laikā zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Ūlofam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980 — 1022).<ref>«Zviedru karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.» Citāts no: Tālavs Jundzis, Guntis Zemītis „Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā (Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā)”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga. {{ISBN|9934837331}} (Latvieši un Latvija, II sēj., 13.—51. lpp.)</ref> 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kursa]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta zemes ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm <nowiki>[1]</nowiki>] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2008|03|17||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]] „Senie stāsti — Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas Latvietis, Melburna 1955. (21. lpp.)</ref> No [[Sāgas|sāgu]] mutvārdu tradīcijām ir saglabājušās ziņas par [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņu]] [[Lokers|Lokera]] un [[Dorno]] cīņām ar vikingiem. Līdz ar kuršu ietekmes pastiprināšanos Baltijas jūrā un upju krastu aizsardzības būvju izveides, vikingiem sirošana šeit kļuva bīstama un ar laiku apsīka. Pēc vikingiem zināmās pasaules daļas aprakstiem veidotajā Muhameda Idrīsi 1154. gada kartē «[[Tabula Rogeriana]]» Kursa ir atēlota kā viena no Baltijas jūras salām. Iespējams, ka minētas arī apdzīvotās vietas [[Jelgava|Mītava]], [[Mežotne]] un [[Alsunga]].{{nepieciešama atsauce}} == Senlatvija == {{Pamatraksts|Jersika (valsts)|Koknese (valsts)|Kursa (valsts)|Tālava|Zemgale (valsts)|Līvu zemes|Sēlija (zeme)}} [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|200px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās]][[Attēls:Balti_ap_13.gs.svg|200px|thumb|Baltu zemes 13. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|200px|[[Letija]]s [[karalis|ķēniņvalsts]] (''Lettia'') teritorija 13. gadsimta sākumā]] Latvijā ir uzskaitīti ap 500 pilskalnu, pileņu un ezerpiļu, kas liecina par nopietnu teritorijas kontroli un sazarotu ceļu tīklu. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Benninghofens|Frīdriha Beninghofena]] domām, Austrumbaltiju 12. un 13. gadsimtu mijā apdzīvoja apmēram pusmiljons iedzīvotāju — ap 170 000 lietuvju, 150 000 igauņu, 135 000 senlatviešu (latgaļu, zemgaļu, kuršu un sēļu) un ap 20 000 lībiešu. Latvijas teritorijā dzīvoja vidēji 2,5 cilvēki uz 1 km<sup>2</sup>. Ja var ticēt slāvu garo un jaukto uzkalniņu izplatībai, tad 5—9 gs. tie nelielā skaitā dzīvojuši Abrenes un Krāslavas pierobežā. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta vairākās baltu un līvu zemēs. Rakstos un hronikās minēta [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Upmale (zeme)|Upmale]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]] un [[Atzele]],<ref>Jānis Turlajs „Latvijas vēstures atlants”. — Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga 2011. {{ISBN|9789984076140}} (12. lapa)</ref> kā arī līvu [[Idumeja]], [[Metsepole]], [[Turaida (zeme)|Turaida]] un [[Daugavas Līvzeme]]. == Senlatvijas tautu kristianizēšana == === Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas === Pēc Senās [[Romas impērija]]s sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] (Rietumu) un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Pareizticība|ortodoksās (Austrumu) baznīcas]] atsvešināšanās. Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Dānija|Dāniju]], kur kristīgā ticība kļuva pazīstama 9. gadsimtā. Zināms, ka ap 850. gadu Apūlē un Jūrpilī pie [[Grobiņa]]s zviedriem bija pastāvīgas apmetnes. Pirmais zināmais kristiešu misionārs [[Daugava]]s baseina zemēs bija [[Torvalds Kodransons]], kam 985. gadā [[Bizantijas imperators]] Bazilejs II izsniedza «grāmatu», saskaņā ar kuru Torvalds tika iecelts par [[Konstantinopole]]s pilnvaroto sūtni pie [[rusi|rūsu]] ķēniņiem Austrumbaltijā. Pēc 986.—990. gada [[Polockas kņazi|Polockas ķēniņa]] [[Ragnvalds|Ragnvalda]] meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, Torvaldam atļāva nodibināt pirmo klosteri.<ref>uz zviedru valodu tulkojis Åke Ohlmarks "Torvald vittfarnes saga" (''Torvalda Ceļotāja sāga''), — 1964. (243 lpp.)</ref> [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes un Hamburgas arhibīskapi]] kopš 11. gadsimta bija garīgie un laicīgie valdnieki plašā teritorijā, kas aptvēra [[Baltijas jūra]]s piekrastes zemes. No Hamburgas arhibīskapijas hronikas zināms, ka [[Dānijas karaļi|dāņu karaļa]] Svenda II Estridsena valdīšanas laikā (1047—1074) [[Kursa (valsts)|Kursā]] par tirgotāju vajadzībām tika uzcelta baznīca. Skandināvu ietekmē notikusi arī līvu apbedīšanas tradīciju maiņa, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Izplatījušies arī Skandināvijā ražoti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. Kņaza [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] valdīšanas laikā (1044—1101) pieauga [[Polockas kņazi|Polockas valsts]] ietekme Austrumlatvijā. 12. gadsimta sākumā kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūda galvenokārt gar Daugavas un Gaujas ūdensceļiem latgaļu, sēļu un zemgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Arī [[Daugavas līvi]] jau kopš [[Vikingi|vikingu laiku]] beigām bija [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar [[zemgaļi]]em. 12. gadsimta vidū kopīgi ar [[Gotlande]]s tirgotājiem vācu tirgotāji apguva kādreizējo [[Vikingi|vikingu]] „[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļu no varjagiem uz grieķiem]]” pa [[Daugava|Daugavu]], kas veda no „[[Rīga|Rīgas vietas]]” (latīņu: ''locus Rige'') caur [[Salaspils|Holmi]], [[Koknese|Koknesi]], [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Krāslava|Krāslavu]] uz vēl varjagu laikos dibināto [[Polocka|Polocku]] un [[Smoļenska|Smoļensku]]. Vēlāk tika apgūts arī [[Gauja]]s ūdensceļš caur [[Turaidas pils|Turaidu]], [[Cēsis|Cēsīm]], [[Valmiera|Valmieru]], Gaujienu uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Par vācu tirgotāju punktu Daugavas lejastecē 12. gadsimtā otrajā pusē kļuva [[Ikšķile]]. === Livonijas krusta kari === [[Attēls:Rīgas_miera_līgums_ar_kuršiem_(1230).JPG|thumb|200px|1230. gadā [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem]] oriģināls]] {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1147. gadā Romas pāvests [[Eugenijs III]] un 1171. gadā pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] izdeva bullas, aicinot [[sakši|sakšu]] bruņiniekus piedalīties krusta karā pret [[Vendi (Livonija)|vendiem]], ko uzskata par [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumu. Pirmais zināmais [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] misionārs mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Meinards no Zēgebergas]], kura vadībā [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Salaspilī]] tika uzceltas pirmās mūra pilis un baznīcas. 1186. gadā viņš kļuva par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. Par krusta karu sākumu mūsdienu Latvijas teritorijā var uzskatīt 1193. gadu, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] noteica vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē. 1198. gadā pie Rīgas "Senā kalna" notika pirmā krustnešu kauja ar līviem, kuras laikā nogalināja otro Ikšķiles bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. [[Attēls:Durbes_kauja.JPG|left|thumb|267x267px|Piemiņas zīmes [[Durbes kauja]]s vietā]] Nākamais bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]] 1201. gadā starp vairākiem līvu un kuršu ciemiem nodibināja [[Rīga]]s pilsētu vietā, kur jau senāk bija pastāvējusi [[Indriķa hronika]]s aprakstītā Rīgas tirdzniecības vieta (''locus Rige''). No 1207. līdz 1209. gadam tika pakļautas [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1230. gadā Romas pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] noslēdza līgumu ar [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|kuršu ķēniņu]] [[Lamekins|Lamekinu]] par viņam pakļautās Kursas daļas kristīšanos un atteikšanos no meslu maksāšanas dāņiem vai zviedriem. Tomēr iecerētā tieši Romas pāvestam pakļautās Kurzemes izveide nerealizējās un tā 1253. gadā tika sadalīta starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livonijas ordeņa teritorijā nokļuva arī kuršu [[Pilsāts]], kurā ordenis 1253. gadā uzbūvēja atbalsta bāzi Dienvidkursas iekarošanai — Mēmelburgas pili tagadējā [[Klaipēda|Klaipēdā]], kas Livonijas ordeņa pakļautībā atradās līdz pat 1328. gadam. Ar krustnešu palīdzību 13. gadsimta divdesmitajos gados Livonijas valstī tika iekļautas mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas (izņemot Zemgali un Kursu), lai gan vēl vairākus gadu desmitus starp Baltijas tautām un bruņiniekiem noritēja sīvas kaujas, kurās ne vienmēr uzvarētāji bija bruņinieki. 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] (iespējams, pie mūsdienu Šauļiem Lietuvā) zemgaļu un žemaišu karaspēks praktiski iznīcināja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Tā atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], no kura vēlāk izveidojās tā atzars — Livonijas ordenis. Arī 1260. gadā [[žemaiši]] ar [[Kurši|kuršu]] palīdzību pie [[Durbes kauja|Durbes]] smagi sakāva ordeņa karaspēku. Kaujā krita arī toreizējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Burhards fon Hornhūzens]], kā arī, pēc [[Pēteris no Duisburgas|Duisburgas Pētera hronikas]] ziņām, ap 150 bruņinieku un vairāki tūkstoši ierindas karotāju. Kaujas iznākums izjauca Vācu ordeņa stratēģiskos plānus apvienot [[Prūsija]]s un [[Livonija]]s zemes. Ja tas būtu izdevies, visai ticams, ka tad arī [[Lietuva]] nebūtu varējusi sekmīgi pretoties Vācu ordenim. Pārējo Baltijas zemju pakļaušanu lielā mērā veicināja šo zemju pastāvīgie savstarpējie ķīviņi un to valdnieku kļūšana par krustnešu vasaļiem. Latvijas iekarošanu krustneši pabeidza 1290. gadā, kad nepakļautie [[zemgaļi|zemgaļu]] karavadoņi pieņēma lēmumu pamest savas zemes un 100 000 iedzīvotāju devās uz [[Lietuvas dižkunigaiši]]em piederošajām zemēm. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas politiskās tiesības. == Livonijas periods == {{Pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem [[Ebstorfas karte|Ebstorfas kartē]] (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Gardarīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s un [[Smoļenska]]s pilsētas pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], aiz tās agrākās svēbu (''Sueoni''), vēlāko [[alemaņi|alemaņu]], zemes un attēlotas [[Polija]]s pilsētas]] [[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|250px|Livonijas Konfederācija 1534. gadā]] [[Livonijas Konfederācija]] aptvēra Latvijas un Igaunijas teritorijas. Būtībā tā bija piecu nelielu valstu (Livonijas ordenis, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] mūsdienu Latvijas teritorijā, kā arī [[Tērbatas bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] mūsdienu Igaunijas teritorijā) visai amorfa konfederācija, kura pastāvēja no 1228. līdz 1560. gadam. Saskaņā ar tā laika Eiropas [[Feodālisms|feodālās]] sistēmas noteikumiem, Livonija skaitījās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Vasalis|vasaļvalsts]], bet tā vienlaicīgi bija tieši pakļauta arī Romas [[Romas pāvests|pāvestam]]. Ne viens, ne otrs no šiem abiem [[Suverēns|suverēniem]] Livonijas iekšējās lietās parasti nejaucās. Lielāko lomu gan spēlēja Livonijas ordenis, taču par savu ietekmi cīnījās arī Rīgas arhibīskapija un bīskapijas, kā arī lielāko pilsētu [[rāte]]s. Tādēļ Livonijas iekšpolitika bija nebeidzamu ķildu virkne starp krustnešiem, rātskungiem un baznīctēviem, kas pārauga [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] (1297—1330). Livonijas periodā starp priviliģēto vācu bruņinieku, amatnieku un latviešu zemnieku šķirām pastāvēja dziļa šķirtne ekonomiskā, politiskā un kultūras ziņā, kura nekad tā arī nemazinājās. Latviešu zemniekiem aizliedza nēsāt ieročus, tika aizliegtas pat [[dūdas]]. Tomēr tiesiskuma ziņā mūsu senču maztautas Livonijas baznīcas valstī bija stingri nodrošinātas. Līvu, letgaļu un zemgaļu tiesību kodeksi ir bijuši spēkā visus viduslaikus, tātad visu Livonijas baznīcas valsts pastāvēšanas periodu. 1525. gadā izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Arī tie mūsu maztautu iedzīvotāji, kuri nokļuva pilsētās, bija brīvi. Piemēram, Rīgā viņi varēja nokļūt un kļūt par namniekiem, iemaksājot pilsētas kasē pusi markas. Viņi varēja izmantot visas brīva cilvēka tiesības, un, noteikti, starp mūsu senčiem bija tādi, kuri tās arī izmantoja. Ap16. gadsimta vidu parādās pirmās latviešu skolas. Agrāk latviešu bērni varēja mācīties tikai vāciski vai latīniski. Neskatoties uz šīm šķiru atšķirībām, Livonija saimnieciskā ziņā piedzīvoja uzplaukumu — paplašinājās tirdzniecība, attīstījās pilsētas, tās lielā mērā līdzinājās Ziemeļvācijas pilsētām. Bruņniecības loma 15. — 16. gadsimta Eiropā sāka strauji samazināties. Arī Livonijā bruņinieki agrāk iekarotajās zemēs arvien vairāk pievērsās saimniecībai — tie veidoja [[muiža]]s, bet paši kļuva par muižniekiem. Muižu zemes bija nepieciešams apstrādāt. Tādēļ vietējie zemnieki, kuri līdz tam pārsvarā bija samērā brīvi ļaudis, tika piesaistīti zemēm. Ja 13. un 14. gadsimtā muižas apsaimniekoja gandrīz vienīgi senlatviešu vasaļi, tad 15. gadsimtā sāka strauji pieaugt vācu muižu skaits. Vācu muižnieki bez kalpu un dreļļu (vergu, karagūstekņu) darba savās muižu saimniecībās 15. un 16. gadsimtā sāka izmantot savās lēņa zemēs dzīvojošo brīvo zemnieku klaušas.<ref>Indriķis Šterns „Latvijas vēsture 1290-1500”. — Daugava, Rīga 1997. {{ISBN|9984531503}} (478 lpp.)</ref> Ar [[ragana]]s sadedzināšanu Grobiņā 1559. gadā Kurzemē sākās raganu prāvas, [[Grobiņas pils]] novadu 1560. gadā ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. === Livonijas kartes === <gallery> LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|Livonija (J. Portancija karte, patapināta no [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlija]] ''Theatrum Orbis Terrarum'', pēc 1570) 1595 G Mercator Livonia.jpg|Livonijas karte ([[Gerhards Merkators|Merkatora]] ''Atlas'', 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā ''Letten'' LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu,_1662.jpg|Livonijas karte (''Joan Blaeu'', 1662) Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula,_1705.jpg|Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA. </gallery> == Cīņas par kundzību Baltijā == [[Attēls:Sadalītā Latvija (Livonija, Kurzeme, Zemgale) 16. gadsimtā.jpg|thumb|Sadalītā Latvija Livonijas kara laikā. [[Vidzeme]] (<small>LIVONIA AUSTRALIS</small>), [[Kurzeme]] (<small>CVRETES</small>), [[Zemgale]] (<small>SEMBIA</small>)]] [[Attēls:Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] karogs]] [[Attēls:Hercog Jacob Kettler. Woodprint 1648.jpg|thumb|Hercogs Jēkabs Ketlers]] {{Pamatraksts|Livonijas karš|Livonijas un Lietuvas reālūnija|Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Otrais Ziemeļu karš|}} Laikā no 1557. līdz 1566. gadam Livonijas Konfederācijas laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojas igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņem arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā līdz 1582. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. * [[Rīgas brīvpilsēta]] līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. [[Ivans IV|Ivana IV]] sūtītais krievu un tatāru karaspēks izkāva un verdzībā uz Krieviju aizdzina desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Ivana IV atbalsts Dānijas karaļa brāļa, bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] kronēšanai par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]] (1570—1578) beidzās ar pilnīgu izgāšanos. [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] sekmes [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1558—1583) nostiprināja ūnijas varu Livonijas teritorijas lielākajā daļā. Tās kontrolē atradās Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Piltenes bīskapiju un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirkusī Dānija pakāpeniski zaudēja šīs zemes Zviedrijai. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva [[Zviedrija]]. Poļu-Lietuviešu kontrolē palika [[Inflantijas vaivadija]], Kurzemes un Zemgales hercgiste, kā arī [[Piltenes apgabals]]. No 1642. līdz 1682. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs [[Jēkabs Ketlers]], kurš panāca savas valsts saimniecisko uzplaukumu. Šajā laikā izveidojas [[Kurzemes kolonijas]] — [[Svētā Andreja sala]] [[Gambija (upe)|Gambijas upē]] un [[Tobāgo]] sala. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā no 1656. līdz 1661. gadam Zviedrijas karaspēks smagi izpostīja Kurzemes hercogisti. Bēgot no vajāšanām Krievijā, pēc 1666. gada uz [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]] (Latgali) pārcēlās vairāki tūkstoši [[Vecticībnieki|vecticībnieku]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu kara]] gaitā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]] un Rīgu iekaroja [[Krievijas Impērija]], kuras ietekmē ātri nonāca arī Kurzemes un Zemgales hercogiste. <gallery> Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Livland1585-1710.gif|Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710 Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|[[Salaspils kauja]], 1605 Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar KZH karogu 1672-1675.jpg|Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu </gallery> == Latvija Krievijas Impērijas sastāvā == {{Pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|200px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā)]] [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|200px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] karte" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]] Mūsdienu Latvijas teritorijas nonākšanu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā iesāka [[Lielais Ziemeļu karš]] (1700—1721). Kara laikā 1710. gadā sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. 1710. gadā Krievijai [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|padevās Rīga un Livonijas]] augstmaņi. 1721. gada [[Nīštates miera līgums]] apstiprināja Rīgas un [[Zviedru Vidzeme]]s nonākšanu Krievijas pakļautībā. [[Inflantijas vaivadija]] ([[Latgale]]) Krievijas pakļautībā nonāca 1772. gadā, līdz ar otro [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšanu]]. Līdz ar trešo Polijas dalīšanu 1795. gadā pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs atteicās no troņa, par to saņemot bagātīgu kompensāciju no Krievijas, bet Kurzemes Bruņniecības pārstāvji parakstīja līgumu ar Krievijas Impēriju, kas ieguva arī [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]]. Hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā un tās teritorijā tika izveidota [[Kurzemes guberņa]]. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] valdošajai vācbaltu aristokrātijai Krievija nodrošināja visplašāko politisko autonomiju, kas daļēji tika izbeigta tikai 1889. gadā, līdz ar impērijas pārvaldes sistēmas ieviešanu un [[pārkrievošana|pārkrievošanu]]. Līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], latviešu likteņus noteica Krievijas Impērijas pārvaldes institūcijas un vācbaltu muižniecības pašpārvaldes orgāni — [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes]] un [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]]. 1802. gadā pēc Krievijas Impērijas nodokļu pievienošanas jau esošajiem nodokļiem, zemnieku stāvoklis kļuva nepanesams un notika [[Kauguru nemieri]]. Latviešus izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1817. gadā Kurzemes guberņā, bet 1819. gadā Vidzemes guberņā [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|atcēla dzimtbūšanu]]. 1849. gada likums ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā dzimtbūšanu atcēla arī Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē. 1862. gadā atvēra Rīgas Politehnisko augstskolu, kur mācības notika vāciski. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā daudzviet cēla pareizticīgo baznīcas, latviešiem piedāvāja dažādus atvieglojumus par pāriešanu pareizticībā. Tālaika [[Valodu politika Latvijā|valodu politikas]] pamatā bija [[krievu valoda]]s ieviešana vācu dominētajā lietvedībā un izglītībā. Latgalē 1864. gada noteikts pilnīgs [[latīņu raksts|latīņu drukas]] lietošanas aizliegums, ko atcēla 1904. gadā.<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/ 6. septembris. Latīņu drukas aizliegums Lietuvā un Latgalē]</ref> Sākas [[Latgaliešu nacionālā atmoda]]. === Latviešu tautas atmoda === {{Pamatraksts|Pirmā atmoda}} [[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|thumb|200px|[[Krišjānis Valdemārs]] (1825—1891)]] Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Jau 1822. gadā Jelgavā sāka izdot „Latviešu Avīzes”. Tomēr līdz pat 1860. gadiem [[latvieši]]em bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo [[dzimtbūšana]] ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19. gadsimta otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem.{{Nepieciešama atsauce}} Reaģējot uz stingro [[pārkrievošana]]s politiku, vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku [[Latviešu valoda|valodu]] un kultūru. Palielinājās izglītoto latviešu skaits. Virkne izglītotu latviešu ([[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Barons]], [[Atis Kronvalds]], [[Rihards Tomsons]] un [[Krišjānis Valdemārs]]) un citi radīja [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību ar mērķi veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi. Viņi ar publikācijām vērsās pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Par vienu no pirmajiem šīs kustības centriem kļuva [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] (tagad [[Tartu]], [[Igaunija|Igaunijā]]), kur studēja daudzi latvieši. Jaunlatviešu kustība bija Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] atspulgs, to uzskata par latviešu tautas atmodas sākumu. Tai pat laikā par svarīgu rūpniecības centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā rūpniecības pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga]]s), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un [[Ivanova]]s).<ref>Igors Vārpa „Ceļš uz Latvijas valsti 1914 — 1922”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934110601}} (5 lpp.)</ref> Rūpniecības attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19. gadsimta 70. — 80. gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars un loma sabiedrībā. Šajā situācijā sabiedriskais pieprasījums sāka pāraugt jaunlatviešu idejisko piedāvājumu, kas pamatā aprobežojās tikai ar izglītību un kultūras aktivitātēm. Tās vietu 80. gadu beigās, 90. gados ieņēma jauna kustība — [[Jaunā strāva]]. [[Attēls:Kreslins Teiku ilustracija.jpg|200px|thumb|left|„Latviešu teikas iz Malienas” (1891) Jāņa Krēsliņa ilustrācija]] Atšķirībā no jaunlatviešiem, Jaunās strāvas pārstāvji — Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[Janis Jansons-Brauns]], [[Pēteris Stučka]], [[Miķelis Valters]] un citi — sāka paust nacionālpolitiskas un sociālpolitiskas idejas, kas pakāpeniski noformējās [[Demokrātija|demokrātiskā]] ideoloģijā. Jaunās strāvas aktīvisti pulcējās ap avīzi „[[Dienas Lapa]]”, kas sāka iznākt 1886. gadā un [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]].{{Nepieciešama atsauce}} Taču arī Jaunās strāvas ideoloģiskā platforma bija samērā ierobežota — tās dienas kārtībā, ja neskaita atsevišķas, vispārīgas tēzes, nebija ne nacionālā jautājuma, nedz arī kādas Latvijas politiskās patstāvības, piemēram, autonomijas idejas. Jaunā strāva praktiski pārstāja funkcionēt pēc tam, kad varas iestādes apturēja „Dienas Lapas” darbību, apcietināja lielāko jaunstrāvnieku aktīvistu daļu un izsūtīja trimdā.{{Nepieciešama atsauce}} Taču jaunlatviešu un jaunstrāvnieku idejas un darbība nepalika bez rezultāta. Deviņpadsmitā gadsimta deviņdesmitajos gados strauji sāka veidoties Latvijas sabiedrības politiskā struktūra, kas divdesmitā gadsimta sākumā pieņēma jau vairāk vai mazāk skaidras aprises. Latvieši kā tauta no agrāras, patriarhālas sabiedrības sāka veidoties par moderno laiku nāciju ar izteikti nacionālu kultūru un augošu pašapziņu, tās jēgu un statusu sākot formulēt filozofiskos, ideoloģiskos un politiskos jēdzienos un kritērijos. Tieši šajā laikā dzima idejas un tika formulēti politiskie mērķi, kas pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] noveda pie neatkarīgas, nacionālas Latvijas valsts nodibināšanas.<ref>Miķelis Valters „Patvaldību nost! Krieviju nost!” — laikraksts «Proletārietis» 1903. gada novembris</ref> === Ideoloģijas un politiskās domas attīstība === [[Attēls:Vilis_Olavs.jpg|thumb|200px|[[Vilis Olavs]] (1867—1917)]] [[Vācbaltieši]] savas politiskās intereses īstenoja galvenokārt ar [[Landtāgs|landtāgu]] un Vidzemes un Kurzemes gubernatoru, ar kuriem tiem parasti bija laba saprašanās, palīdzību. Bet redzamāko latviešu sabiedrisko darbinieku vidū drīzāk bija vērojama šķelšanās un konfrontācija, nekā apvienošanās. Politisko uzskatu ziņā pakāpeniski veidojās konservatīvais un liberālais strāvojums. Asākās pretrunas starp tiem izvērsās par nacionālajiem jautājumiem. Tā sauktie [[jaunnacionālisti]] ([[Vilis Olavs]], [[Andrievs Niedra]] u.c.), kuri pārsvarā pārstāvēja liberālo novirzienu, aicināja latviešus uz aktīvu latviskās kultūras attīstību, taču nespēja skaidri noformulēt savu attieksmi pret vācbaltiešiem. Brīžiem tie aicināja uz vācbaltiešu noliegšanu, brīžiem uz tuvināšanos un sadarbību. Noteiktāka bija viņu nostāja attiecībā uz Krieviju. Tā bija orientēta uz pakļaušanos Krievijas Impērijas ķeizaram un vietējiem Baltijas gubernatoriem. Tādēļ jaunnacionālisti, lai arī rosināja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos, plašu popularitāti latviešu vidū neguva. Industrializācija, pilsētu izaugsme un strādnieku šķiras lomas palielināšanās Latvijā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un gadsimtu mijā bija priekšnosacījumi, kas veicināja sociāldemokrātisko ideju izplatīšanos un to organizāciju veidošanos. Kā viena no pirmajām 1901. gadā izveidojās Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP).{{Nepieciešama atsauce}} Sekojot Austrijas [[Marksisms|marksistu]] piemēram, LSDP iestājās par Krievijas Impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kurā Latvija būtu viena no federācijas pavalstīm) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā]] (LSDSP) un ietekmīgākajā Sociāldemokrātu Savienībā (SDS),{{Nepieciešama atsauce}} kura turpināja izvirzīt latviešu nacionālo interešu aizstāvības programmu un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā. === 1905. gada revolūcija === {{Pamatraksts|1905. gada revolūcija Latvijā}} Relatīvi lielākā ideoloģiskā un politiskā loma nacionālas Latvijas valsts veidošanā bija [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]]i (LSS), kura tika nodibināta Šveicē 1903. gadā, bet 1904. gadā tai pievienojās daļa SDS.{{Nepieciešama atsauce}} Pagāja ilgs laiks, kamēr LSS idejas guva plašu atbalstu latviešu vidū. LSS dibinātāji — [[Ernests Rolavs]], [[Miķelis Valters]] un [[Emīls Skubiķis]] — jau toreiz iezīmēja galvenos politiskos mērķus un darbības virzienus, kas vestu pie savas valsts dibināšanas. To pamatā bija prasība pēc [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomijas]] demokrātiskas Krievijas federācijas sastāvā.<ref>M. Valters. Mūsu tautības jautājums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni. Rīga: 1914. — 48.—49 lpp.</ref> Revolūcija sākās 1905. gada 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā un paplašinājās visā Latvijas teritorijā. Tika organizētas tautas milicijas vienības. 94% Vidzemes un Kurzemes guberņu pagastu tika ievēlētas jaunas pagastu pašpārvaldes — rīcības komitejas. Pirmo reizi pasaules vēsturē sievietes ieguva pilnas vēlēšanu tiesības. Vairākus mēnešus faktiskā vara atradās latviešu tautas rokās. Rezultātā Kurzemes un Vidzemes guberņās tika ieviests karastāvoklis. Pēc ķeizara Nikolaja II pavēles Latvijā ieradās regulārās armijas vienības ar 12 000 kājniekiem, gandrīz 4000 jātniekiem un 42 lielgabaliem. Lai gan dažās kaujās ģenerāļa Alekseja Orlova komandētās soda ekspedīcijas vienības tika sakautas, tomēr ieroču trūkuma dēļ ilgi pretoties nebija iespējams. Pēc revolūcijas apspiešanas daļa tās atbalstītāju kļuva par [[Mežabrāļi (1905—1906)|mežabrāļiem]], daļa emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Apvienoto Karalisti, Šveici un citām valstīm. Revolūcijas ietekmē uz laiku tika ierobežota pārkrievošanas politika — līdz 1913. gadam tautskolās atļāva mācības latviešu valodā. === Pirmais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš Latvijā}} [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|200px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes]] (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri]] [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmais pasaules karš Latviju]] nopietni skāra 1915. gada [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā, kad [[Kurzemes ofensīva]]s laikā Kurzemi un Zemgali okupēja [[Vācijas Impērija]]s karaspēks. [[Krievijas Impērijas armija]] simtiem tūkstošiem vietējo iedzīvotāju lika pamest mājas un doties bēgļu gaitās. No Latvijas teritorijas, galvenokārt Rīgas, uz Krieviju izveda vairāk nekā 500 fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ |title=Laikmeta zīmes |access-date={{dat|2016|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151002161859/http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/ }}</ref> Patriotisma uzplūdos latvieši brīvprātīgi pieteicās jaunveidotajos [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku bataljonos]]. Fronte cauri [[Pierīga]]s purviem un gar [[Daugava]]s kreiso krastu saglabājās nemainīga vairāk nekā gadu līdz pat [[Ķekavas kaujas|Ķekavas]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], kad krievu 12. armija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s uzvaras [[Krievijas Pagaidu valdība]] 1917. gada 5. jūlijā piešķīra autonomijas tiesības Vidzemes un Kurzemes guberņām, kuru pašpārvaldi veica jau agrāk ievēlētās [[Vidzemes Zemes padome]] un [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]].<ref>[[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1914-1920”. — Daugava, Stockholm 1967. (186 lpp.)</ref> Neveiksmīgās [[Ziemassvētku kaujas]] un [[Jūnija ofensīva]] noveda pie strēlnieku radikalizēšanās, un pēc [[Oktobra revolūcija]]s tie kļuva par Ļeņina režīma uzticamākajiem kareivjiem. Cerot uz „brīvu Latviju brīvā Krievijā”, kareivju padomes izveidoja autonomu padomju [[Iskolats|Iskolata republiku]] Krievijas kontrolētajā Vidzemē un Latgalē. [[Rīgas operācija|Rīgas operācijā]] 1917. gada 3. septembrī Vācijas karaspēks ieņēma [[Rīga|Rīgu]]. 1917. gada 16. novembrī mēreno un nacionālo politiķu izveidotā [[Latviešu nacionālā padome]] [[30. novembris|30. novembrī]] pasludināja [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]]. Iskolata republika panāk, ka 1917. gada decembrī [[Krievijas SFPR]] Tautas komisāru padome izdod rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i, atdalot tos no [[Vitebskas guberņa]]s. 1918. gada 5. janvārī [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulcē]], kas sanāca Taurijas pilī Petrogradā, deputāts [[Jānis Goldmanis]] nolasīja [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|2. decembra deklarāciju par Latvijas autonomiju]]. 1918. gada [[30. janvāris|30. janvārī]], kad varu vācu neokupētajā Latvijas daļā bija pārņēmis Iskolats, bet vācbaltiešu [[Kurzemes Zemes padome]] Berlīnē lūdza pievienošanu Vācijas Impērijai, Latviešu nacionālā padome deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Padomju Krievija saskaņā ar 1918. gada 3. martā noslēgto [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] atteicās no Kurzemes un Vidzemes teritorijas, 8. martā tika pasludināta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] atjaunošana. 27. augustā parakstītā un 6. septembrī ratificētā [[Berlīnes papildvienošanās]] paredzēja krievu-vācu robežu demarkācijas komisijas izveidi [[Livonija]]s<ref>Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta gan Vidzeme, gan Latgale</ref> austrumu robežas noteikšanai. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju. 22. septembrī Vācija atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] suverenitāti, 5. novembrī Rīgā tika proklamēta [[Baltijas valsts]] izveide. == Neatkarīgā Latvija == Latvijas Republikas neatkarības pirmais posms aptver laiku no [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja valsti]], iebrūkot no austrumiem un dienvidiem. Jau dažas dienas pēc neatkarības pasludināšanas sākās [[Latvijas Neatkarības karš]], kas vainagojās ar [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sanākšanu 1920. gada 1. maijā. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Parlamentārās demokrātijas]] posms turpinājās līdz 1934. gada 15. maija [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]], pēc kura tika izveidots [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms]]. Pēc 17. jūnija okupācijas nelikumīgi izveidoto [[Latvijas PSR]] 1940. gada 6. augustā iekļāva PSRS sastāvā. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja]] nacistiskā Vācija, izveidojot [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupācijas režīmu]], un iekļaujot [[Ostlande]]s sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]]. Pēc kaujām [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944.—1945. gadā]], valsts teritorijā atjaunoja padomju okupācijas varu. Latvijas PSR turpināja pastāvēt līdz 1990. gada 4. maijam, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas neatkarību]], nosakot pārejas periodu, kas beidzās 1991. gada 21. augustā. Izgāžoties [[Augusta pučs|Augusta pučam]], Augstākā padome pasludināja [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|pilnīgu neatkarības atjaunošanu]], kuru drīz atzina arī pārējās pasaules valstis. === Neatkarības proklamēšana === {{Pamatraksts|1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|Latvijas valsts pasludināšana}} [[Attēls:Latvijas_Republikas_pasludināšana_1918._gada_18._novembrī.jpg|left|thumb|200px|[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]] ([[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]] foto)]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas [[Eiropa]]s likteņus — [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Francija]], [[Krievijas Impērija|Krievija]] — bija stipri novājinātas, bet [[Austroungārija]]s impērija sabruka pilnībā. Tādējādi Centrālajā un Austrumeiropā bija izveidojies politiskās varas vakuums. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas [[Monarhija|monarhistiskās]] sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās un nacionālās sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latgaliesi-pec-1917. gada-februara-revolucijas-saka-gatavoties-latgales-kongresam.a226730/ Latgalieši pēc 1917. gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam] — LSM</ref> Bija nepieciešams meklēt un ieviest jaunu pasaules kārtību, kas balstītos uz kādiem citiem principiem. Par tādiem kļuva demokrātijas un nacionālas valsts idejas, kuras sakņojās vēl Eiropas [[Apgaismības laikmets|Apgaismībā]] un nu sāka arvien aktīvāk tikt sludinātas, un ar lielāku vai mazāku tautas masu atbalstu tās īstenoja praksē gan mērenas, gan radikālas politiskās partijas. Tā kara laikā tika izveidotas jaunas nacionālas valstis, kā [[Somija]], [[Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polijas Otrā republika]], bet Krievijā un Vācijā revolūcijas sagrāva valdošās monarhijas. Līdz ar boļševiku veikto [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]] nacionāli noskaņotie latviešu politiķi atteicās no autonomijas idejām, un pievērsās [[Latvijas neatkarības idejas|Latvijas neatkarības idejām]]. Latvijas valsts izveidei nozīmīga bija [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi]] un [[Brestļitovskas miera līgums]] 1918. gada 3. martā, kurā Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes un Kurzemes teritorijām. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] pasludināja Baltiju par brīvu un patstāvīgu apgabalu. 1918. gada 5. novembrī Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] ar [[Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums|Mēklenburgas hercogu]] [[Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs|Ādolfu Frīdrihu]] priekšgalā, taču tās mūžs bija ļoti īss, jo jau 1918. gada 9. novembrī Vācijas Impērija beidza pastāvēt un [[11. novembris|11. novembrī]] tika noslēgts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tajā pašā datumā pēckara ietekmīgākā valsts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] atzina [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālo padomi]] kā ''de facto'' neatkarīgu struktūru un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovicu]] kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi ([[Balfūra nota]]). [[Attēls:Latvijas_neatkarības_proklamesana_1918.jpg|thumb|200px|Latvijas neatkarības proklamēšanas protokols (no Tautas padomes sēžu protokolu krājuma, 1920)]] Svinīgā [[Latvijas valsts pasludināšana]] notika 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]], kad iepriekšējā dienā izveidotās [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] paziņoja par suverēnās varas pārņemšanu Latvijā.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf Latvijas valsts pasludināšanas akta stenogramma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} 1918. gada 18. novembris</ref> 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] Vācijas valdības uzdevumā parakstīja [[Vinniga nota|Vinniga notu]] ar kuru atzina [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. No starptautisko tiesību viedokļa tas nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no pretenzijām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot Baltijas hercogvalsti savā pakļautībā.{{nepieciešama atsauce}} Tās Reģentu padome 1918. gada [[28. novembris|28. novembrī]] nolika savas pilnvaras. === Neatkarības karš === {{Pamatraksts|Latvijas Neatkarības karš}} [[Attēls:Rīgas_pils_Svētā_Gara_tornis_pēc_bermontiādes.jpg|thumb|200px|[[Bermontiāde]]s laikā sašautais Rīgas pils Svētā Gara tornis ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]] (1919)]] Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī izveidoja pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadībā, taču reālā vara vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, kas turpināja uzskatīt, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir spēkā [[Brestļitovskas miera līgums]], pēc kura parakstīšanas Padomju Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm par labu Vācijai. Drīz pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā un [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas [[Krievijas PFSR]] [[Sarkanā armija]] sāka iebrukumu Baltijas zemēs. Līdz ar to 1. decembrī sākās [[Latvijas Neatkarības karš]]. Tā kā Pagaidu valdības un Vācijas kopīgi veidotas [[Baltijas landesvērs]] vēl nebija kaujasspējīgs, [[lielinieki]] ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot [[Liepāja]]s, [[Grobiņa]]s un [[Aizpute]]s apriņķus. Ar Krievijas PFSR atbalstu Latvijā 1918. gada 17. decembrī izveidoja [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku]], kuru vadīja Maskavā jau 4. decembrī izveidota [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadība. Vācu militārais gubernators Liepājā, ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]] plānoja izveidot Latvijā valsti ar provācisku valdību un neproporcionāli lielu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pārstāvniecību. 1919. gada 16. aprīlī vācu un vācbaltu vienības veica [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]], kura rezultātā 10. maijā izveidojās [[Niedras valdība]]. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība apmēram divus mēnešus pavadīja uz Antantes valstu karakuģu apsargātā kuģa „[[Saratov]]” Liepājas ostā. Latviešu [[Dienvidlatvijas brigāde]], [[Baltijas landesvērs]], vācu un krievu algotņu karaspēks ([[Dzelzsdivīzija]] u.c. vienības) 1919. gada 3. martā sāka pretuzbrukumu [[LSPR]] armijai un 22. maijā [[Uzbrukums Rīgai (1919)|ieņēma Rīgu]]. Tālākā vācu spēku virzība Vidzemē notika pret Ulmaņa valdībai lojālo [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]] un [[Igaunija]]s karaspēku, kas bija atkarojis lieliniekiem Vidzemi un tikko ieņēmis [[Cēsis]]. Pēc sīvām [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] 19.—23. jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piespiest atkāpties Rīgas virzienā, tos sakaujot arī [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]]. [[Antante]]s pārstāvju kontrolē vācieši un igauņi parakstīja [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]], saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija, reformētās landesvēra vācu vienības britu virsnieka pakļautībā nosūtīja un Austrumu fronti cīņai ar lieliniekiem, Niedras valdība beidza pastāvēt un Ulmaņa demisionējusī Pagaidu valdība 8. jūlijā atgriezās Rīgā, kur izveidoja otro Pagaidu valdību ar dažiem mazākumtautību ministriem. Rīdigers fon der Golcs nebija atteicies no saviem mērķiem un 1919. gada 21. septembrī vācu algotņu karaspēku iekļāva pulkveža [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā]], kurā vācieši veidoja absolūto vairākumu. 8. oktobrī sākās [[Bermontiāde]], Bermonta armija no [[Jelgava]]s devās uzbrukumā Rīgai, tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās atkarot [[Bolderāja|Bolderāju]], vēlāk visu Pārdaugavu un padzīt Bermonta komandēto Rietumkrievijas armiju no Latvijas. 1920. gada janvārī Latvijas armija ar Polijas armijas palīdzību beidza [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanu]] no lieliniekiem un pēc slepena pamiera noslēgšanas apturēja tālākus uzbrukumus. Līdz ar to brīvības cīņas noslēdzās. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums|miera līgums]] ar Krievijas PFSR, saskaņā ar kura 2. pantu: „Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. === Latvijas republikas institūciju izveidošana === {{Pamatraksts|Latvijas Satversmes sapulce}} [[Attēls:Satversmes_sapulce.png|thumb|Satversmes Sapulces pirmā sēde]] Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas — 1918. gada 17. novembrī — tika izveidota [[Tautas padome]], kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. 1920. gada 7. februārī „[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas padome, bet vienu — Senāts.<ref>[https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 Vēstures fakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160506155958/https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1 |date={{dat|2016|05|06||bez}} }} — CVK</ref> 17. februārī „Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija „Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”. 1. martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanās bija ļoti augsta vēlētāju aktivitāte — tajās piedalījās 85% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.<ref>Guntars Laganovskis [http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/270842-kas-bija-satversmes-sapulce-un-kads-bija-tas-veikums/ Kas bija Satversmes sapulce, un kāds bija tās veikums] — Par Likumu un Valsti 01.05.2015.</ref> Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā, kura par sapulces prezidenta un Valsts prezidenta funkciju izpildītāju ievēlēja juristu [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]]. 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] izstrādāšanai. Satversmi pieņēma Satversmes sapulces sēdē 1922. gada 15. februārī. Tā noteica, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai un kuras valsts iekārtas un starptautiskā statusa maiņu — tas ir, pievienošanos kādai citai valstij, atteikšanos no [[suverenitāte]]s u.t.t. — var izlemt tikai pati Latvijas tauta [[Referendums|referendumā]]. Vēlēšanu likumu pieņēma 1922. gada 9. jūnijā. Tas paredzēja Saeimas vēlēšanas ik pēc trim gadiem.<ref>[http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture Likumdevēju vēsture] — saeima.lv</ref> Latvijas pilsoņi par Saeimu balsoja tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanās. === Parlamentārā demokrātija === {{Pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Relander and Čakste.jpg|thumb|Čakste un Somijas prezidents Relanders, 1929]] Viens no pirmajiem jaunās valsts uzdevumiem bija lielo muižu sadalīšana un zemes piešķiršana bezzemniekiem, tāpēc jau 1920. gadā Satversmes sapulce izveidoja komisiju [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] izstrādei. Muižniekiem atstāja tikai 50 hektārus zemes, pārējais tika atsavināts un izdalīts bezzemniekiem bez maksas. Kā pirmie zemi saņēma brīvības cīņu veterāni, izveidojās [[Jaunsaimnieki (šķira)|jaunsaimnieku]] šķira, kas raksturojami kā sīkzemnieki, kam bieži trūka darbaspēka un finanšu attīstībai. Iedalāmie zemes gabali nevarēja būt mazāki par 10 hektāriem un lielāki par 22 hektāriem, lai gan reformas noslēgumā tika iedalīti arī mazāki. Reforma turpinājās līdz 1937. gadam. Lauksaimniecība strauji atkopās. Jau 1923. gadā sējumu platība pārsniedza pirmskara līmeni. Ņemot vērā saimniecību nelielos izmērus attīstījās govju, cūku un aitu audzēšana. 84% mežu nonāca valsts īpašumā, ļaujot valstij kontrolēt mežrūpniecības nozari. 1920. gadā bezzemnieku bija 61,2 %, bet 1935.—1937. gadā vairs tikai 18%.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis. Latvijas vēsture — 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005. {{ISBN|9984059790}} (174.lpp.)</ref> Latvijas politiskā dzīve bija līdzīga pārējai [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] Eiropai, kur parlamentos bieži bija vairāk nekā desmit vai pat divdesmit partijas, kas katra vēlējās panākt savas prasības, nevis iziet uz kompromisiem, lai izveidotu darboties spējīgu valdību. Vācijā un Austrijā starpkaru periodā valdības pastāvēja vidēji astoņus mēnešus, Itālijā piecus, Spānijā pēc 1931. gada — četrus. [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešajā republikā]] no 1914. līdz 1932. gadam valdība pastāvēji vidēji astoņus mēnešus, bet no 1932. līdz 1940. jau tikai četrus. Daudzās jaunajās valstīs izveidojās autoritāras diktatūras. Latvijas likumdošana paredzēja tikai 2,5% robežu, kuru partijām vajadzēja pārsniegt, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc sākās politisko partiju dibināšanas drudzis. Tās regulāri apvienojās un šķēlās, notika deputātu un politiķu staigāšanas pa partijām. Vienas deputāta vietas iegūšanai nevajadzēja vairāk par 9672 balsīm. Visās Saeimas vēlēšanās visvairāk balsis ieguva sociāldemokrāti, kurus vadīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]. Taču partijas iegūtās balsis pakāpeniski samazinājās. Otrā lielākā partija bija [[Latviešu zemnieku savienība]] ar savu vadītāju Kārli Ulmani. Arī šīs partijas, un īpaši Ulmaņa iegūto balsu skaits, pakāpeniski samazinājās. Saeimas vēlēšanās LZS iegūto vietu skaits kritās no 17 vietām 1922. gadā uz 14 vietām 1931. gadā, kad partiju atbalstīja 12% vēlētāju. Informatīvā telpa bija pilna ar partiju un politiķu strīdiem. Dažu politiķu uzskatā tas palielināja valsts politisko nestabilitāti un tuvināja iekšpolitisko krīzi. Latvijā [[vidusšķira]]s — vidēji pārtikušu pilsētnieku un lauksaimnieku slāņa, kas nozīmīgs demokrātijas attīstībai — veidošanās 20. — 30. gados bija vēl pašā sākumā. Ap 60% valsts iedzīvotāju dzīvoja laukos un turīgu saimnieku slānis agrārās reformas rezultātā vēl tikai veidojās. Kara rezultātā pilsētu strādnieku šķira bija krietni samazinājusies. Sabiedrībā kopumā nebija izveidojušās ilgstošas, vairāk vai mazāk stabilas ideoloģiskas un politiskas tradīcijas, paaudzēs veidota audzināšanas un uzskatu sistēma. Lielākā iedzīvotāju daļa 1917.-1919. gadā bija atbalstījusi lielinieku radikālos solījumus. Sabiedrība pēc neatkarības izcīnīšanas bija ideoloģiski un politiski sadrumstalota. Liela daļa iedzīvotāju vispār bija bez jebkādiem noteiktiem ideoloģiskiem uzskatiem un sliecās atbalstīt tos, kuri prata vairāk solīt dažādus labumus, īpaši nerūpējoties par savu solījumu pamatotību.{{nepieciešama atsauce}} === Autoritārais K. Ulmaņa režīms === {{Pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis_Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] 1934. gada 15. maijā Ministru prezidents Ulmanis ar armijas un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] palīdzību veica [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsumu]], izbeidzot [[Saeima]]s un politisko partiju darbību, ieviešot karastāvokli, veicot arestus un ierobežojot demokrātiskās brīvības. Gatavojoties apvērsumam Ulmanim armijas amatos vajadzēja iecelt savus atbalstītājus, tāpēc 1934. gada pavasarī viņš panāca [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka valdības]] gāšanu, kurā viņa paša [[Latviešu zemnieku savienība]] piedalījās ar trim ministriem. Iespējams, Ulmanim tas nebūtu izdevies, ja valdības gāšanu nebūtu atbalstījusi [[LSDSP]]. Tai bija lielākā frakcija Saeimā un tā uzskatīja [[Ādolfs Bļodnieks|Bļodnieku]] par galēji labēju reakcionāru, kāds viņš nemaz nebija. 1934. gada 17. martā darbu sāka [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978 |access-date={{dat|2017|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL3146{{!}}page:325{{!}}issueType:B }}</ref> Ulmaņa personīgā diktatūra nostiprinājās vēl vairāk, kad pēc Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām 1936. gada 11. aprīlī Ulmanis nekonstitucionāli sev piešķīra arī Valsts prezidenta amatu. 1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s izvirzītajiem valstu kolektīvās drošības principiem un pieņēma likumu par neitralitāti. Jau 1939. gada 28. martā Latvija saņēma PSRS vēstījumu par militāra spēka pielietošanas iespēju, ja Latvija tuvināsies Vācijai. Ulmanis neveica nekādas aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību kaut vai [[Baltijas Antante]]s ietvaros. 1939. gada oktobrī PSRS spiediena dēļ noslēgts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], kas ļāva padomju karaspēkam izvietot militārās bāzes Latvijas teritorijā. Tās izvietoja pārsvarā gar Kurzemes rietumu daļu, lai bloķētu palīdzības piegādi Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939 — 1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pretošanās šādā izolētā situācijā būtu neiespējama bez palīdzības no ārzemēm. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 16. jūnijā, Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Savā radiorunā 17. jūnija vakarā Ulmanis uzsvēra, ka PSRS karaspēks Latvijā ienāk ar valdības piekrišanu. Viņš atkārtoja daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.<ref>Juris Paiders [http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/43094-vienpuseja-cenzuras-vesture-raksta-pilna-versija.htm Vienpusēja cenzūras vēsture] — nra.lv 10.03.2011.</ref> Pastāv uzskats, ka Ulmanim šķita, ka viņš spēs saglabāt savu amatu arī padomju militārās okupācijas apstākļos. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu. Dažu nedēļu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, notika neleģitīmas [[Tautas Saeimas vēlēšanas]], 21. jūlijā pasludināta [[Latvijas PSR]] ko 5. augustā oficiāli anektēja PSRS. == Otrais pasaules karš == === Padomju okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} [[Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|200px|thumb|Molotovs paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins]] 1940. gada 17. jūnijā [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, izmantojot [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajos protokolos paredzētos nosacījumus, iegāja Latvijas teritorijā. Līdz ar to PSRS bija pārkāpusi ar Latviju parakstītos starpvalstu līgumus, tostarp [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas 1920. gada miera līgumu]] un [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas—Krievijas 1932. gada neuzbrukšanas līgumu]]. Mūsdienās notiek politiskas diskusijas starp Latviju (kopā ar citām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]) un [[Krievija|Krieviju]] par šo faktu juridisko traktējumu. Pēc dažām dienām, 20. jūnijā, pēc PSRS prasībām tika izveidota propadomju režīma [[marionešu valdība]] profesora [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] vadībā. Viens no pirmajiem šīs valdības darbiem bija pastāvējušo sabiedrisko un politisko organizāciju aizliegšana un likvidēšana. Netika skartas tikai dažas komunistu organizācijas.{{Nepieciešama atsauce}} Saskaņā ar Maskavā 4. jūlijā pieņemto lēmumu, 14. un 15. jūlijā notika t.s. [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas. Pie vēlēšanām tika pielaists tikai varas iestāžu izveidotais un vienīgi atļautais [[Darba tautas bloks]]. Vēlēšanu norisi kontrolēja Maskavas sūtnis [[Andrejs Višinskis]]. [[Atis Ķeniņš]] mēģināja [[Tautas Saeimas vēlēšanas|„Tautas saeimas” vēlēšanām]] pieteikt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko viņu apcietināja un tiesāja pēc [[KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-14,10. panta par labējo partiju organizēšanu Saeimas vēlēšanās, aģitēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu. 5. augustā — PSRS Augstākās padomes sēde Maskavā formāli apmierināja Latvijas Tautas Saeimas delegācijas „lūgumu” uzņemt Latviju „brālīgajā PSRS tautu saimē”. Savienības Līgums tomēr noslēgts netika. Vēl pirms Latvijas pievienošanas PSRS, padomju varas iestādes izvērsa plašu terora kampaņu. Tika arestēti, pratināti un izvesti uz [[Krievija|Krieviju]] daudzi Latvijas sabiedrības elites pārstāvji, ieskaitot Kārli Ulmani. Daudzi bijušie Latvijas valdības ministri tika sodīti ar nāvi — [[Ludvigs Adamovičs]], [[Jūlijs Auškāps]], [[Hugo Celmiņš]], [[Vilis Gulbis]], [[Jānis Kauliņš]], [[Gotfrīds Mīlbergs]], [[Marģers Skujenieks]] un citi. Plaša [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|deportācija]] tika veikta 1941. gada 14. jūnijā, kad, lielākoties uz Krievijas austrumu apgabaliem, tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.<ref>[http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/gram1.php?param=0 „Aizvestie — 1941. gada 14. jūnijs”] — Nordik, Rīga 2007. {{ISBN|9984675556}}</ref> Dažu mēnešu laikā tautas saimniecībā pastiprinājās krīze. Tā jau 23. jūlijā tika ieviesta preču normēšana, bet 25. novembrī lata vietā apgrozībā tika ieviests [[padomju rublis]] attiecībā 1:1, lai gan vēl īsi pirms PSRS iebrukuma šī attiecība bija 1 lats = 10 rubļu.<ref>Mūsu Tēvijas Sargs, Bada un utu paradīze, 12.lpp, 1933. maija numurs</ref> Arī rūpniecības uzņēmumi tika pārveidoti atbilstoši PSRS modelim — konkurences un peļņas vietā par galveno darba motivējošo līdzekli tagad kļuva sociālistiskā sacensība. Tika uzsākta arī agrārā reforma — zemes pārdale par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. Zemnieku saimniecību likvidēšana un piespiedu [[kolektivizācija]], t.i., pāreja uz [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmu sākās tikai pēc kara.<ref>Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/lielvaru.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] — Latvijas vēstnesis (10.03., 17.03., 23.03.,30.03.2005.)</ref> === Nacistiskā okupācija === {{Pamatraksts|Latvijas vācu okupācija (1941—1945)}} [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|200px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42,_Lettland-Riga,_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg|thumb|200x200px|[[Hinrihs Loze]] [[Rīga|Rīgā]] Centrālajā dzelzceļa stacijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar [[Luftwaffe (Vērmahts)|Vācijas kara aviācijas]] uzlidojumiem Liepājas, Jelgavas un Ventspils kara lidlaukiem un ostām, bet pilnīgu [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas okupāciju]] Vācijas armija pabeidza 8. jūlijā. Iekaroto teritoriju pārvaldei [[Trešais reihs]] izveidoja sazarotu pārvaldes struktūru. Tās galvgalī bija Okupēto austrumu apgabalu ministrija (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichministerium für die besetzten Ostgebiete'') [[Reihsleiters|reihsleitera]] [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] vadībā. Latvija, līdz ar pārējām Baltijas valstīm, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Polija]]s austrumu daļu tika iekļautas vienā no šīs ministrijas struktūrvienībām — reihskomisariatā [[Ostlande]] (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Reichskommissariat Ostland''), kuru pārvaldīja reihskomisārs [[Hinrihs Loze]] (''Hinrich Lohse''). Okupētajām valstīm tika piešķirts ģenerālapgabalu (''[[Vācu valoda|vāciski]]: Generalbezirk'') statuss. Saskaņā ar šo shēmu [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] pārvaldīja ģenerālkomisārs [[Oto-Heinrihs Drehslers]]. Tas dalījās vēl sīkākās struktūrvienībās — novadu komisariātos, kuri tālāk sadalījās apriņķos un pagastos. Vācu pārvaldes un represīvās iestādes noteica praktiski visus Latvijas dzīves būtiskos jautājumus, lai gan civilās pārvaldes struktūras zemākajos līmeņos tika pieļauta arī Latvijas vietējo iedzīvotāju iesaistīšana. 1943. gada sākumā, saasinoties stāvoklim frontē, tika dibināts [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģions]], kurā, pretēji nosaukumam, karotājus mobilizēja. Mobilizāciju atviegloja pirms kara veiktās PSRS represijas pret iedzīvotājiem. Par leģiona ģenerālinspektoru tika iecelts ģenerālis [[Rūdolfs Bangerskis]], viņam nebija tiesību leģionam dot tiešas pavēles — tā bija vācu komandieru prerogatīva. Latvijā vācu okupācijas laikā tika izveidota plaša represīvā sistēma, kas tika izvērsta jau no pirmajām okupācijas dienām. Galveno lomu šajā jomā spēlēja vācu Drošības policija un Drošības dienests. Tika iesākta [[geto]], [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometņu]] un [[Cietums|cietumu]] sistēmas izveidošana. [[Latvijas ebreji]], kuri šeit dzīvoja daudzus gadsimtus, tika gandrīz pilnīgi iznīcināti. Šajos noziegumos piedalījās arī [[Arāja komanda]]. Saimnieciskās politikas jomā Vācija bija ieinteresēta maksimālā okupēto zemju ekspluatācijā, it īpaši to valstu, kas atradās frontes tuvumā, ar mērķi pēc iespējas operatīvāk un lētāk nodrošināt karojošo armiju vajadzības. Ekspluatēta tika arī Latvija. Tādēļ okupācijas sākumā vācieši nedomāja novērst PSRS ekspropriācijas un nacionalizācijas sekas. Tieši otrādi, Latvijā sagrābtie īpašumi tika uzskatīti par reiha kara laupījumu un tika izmantoti tā militāro mērķu interesēs. Tādēļ par Latvijas tautsaimniecības attīstību vācu okupācijas laikā grūti runāt. Tikai vēlāk, redzot, ka valsts īpašumi tiek apsaimniekoti neefektīvi, okupācijas pārvaldes iestādes 1943. gada sākumā izšķīrās par daļas nelielo uzņēmumu privatizāciju. 1944. gada 17. martā 200 prominenti Latvijas pilsoņi parakstīja [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandu]], prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti.<ref>[http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga Latvijas Centrālās Padomes memorands] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga |date={{dat|2016|04|14||bez}} }} 1944. gada 17. marts</ref> 1944. gada 8. septembrī LCP Rīgā pieņēma «[[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu]]» kura deva pamatu [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] kustībai. Vācu okupācijas noslēgumā, kad no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada maijam Latvijas teritorijā atkal norisinājās smagas [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|kaujas starp divu lielvalstu armijām]], par Latvijas neatkarību pastāvēja ģenerāļa [[Jānis Kurelis|Jāņa Kureļa]] grupa. Trešā reiha vadība sāka solīt zināmu autonomiju Latvijai piešķirt tikai pēc kara. Pēdējais solis šajā virzienā bija Latvijas Nacionālās padomes sasaukšana [[Potsdama|Potsdamā]] 1945. gada 20. februārī, kura ievēlēja [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālo komiteju]] (LNK), par kuras vadītāju iecēla leģiona ģenerālinspektoru Rūdolfu Bangerski. LNK praktiskā loma aprobežojās galvenokārt ar palīdzības sniegšanu bēgļiem. == Latvijas PSR == {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Attēls:Flag_of_Latvian_SSR.svg|thumb|200px|[[Latvijas PSR karogs]]]] [[Attēls:Berklavs_un_Pelše.jpg|thumb|200px|[[Eduards Berklavs]] (pa kreisi) un [[Arvīds Pelše]] (pa labi)]] Drīz pēc Vācijas kapitulēšanas 1945. gada 9. maijā visa Latvijas teritorija nokļuva PSRS kontrolē, kas ilga līdz valsts neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Mūsdienās Latvijas historiogrāfijā šo periodu sauc par atkārtoto padomju okupāciju. Tas tā ir atzīts arī ASV un Rietumeiropā, lai gan [[Krievija]] pret šādu traktējumu iebilst. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas atkārtotā iebrukuma]] vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu pretošanos okupācijas varai. [[Latvijas nacionālie partizāni|Nacionālo partizānu]] cīņas ilga līdz 1959. gadam, bet pēdējais mežabrālis [[Jānis Pīnups]] legalizējās tikai 1995. gadā. Tūlīt pēc kara sākās Latvijas administratīvi teritoriālā pārveide, to pielāgojot PSRS pastāvošajai sistēmai un izveidojot ciemu padomes pagastu vietā un rajonus apriņķu vietā. Zemniekus piespieda stāties [[Kolhozs|kolhozos]]. Padomju varai nepatīkamas informācijas izplatīšanās ierobežošanai 1947. gadā tika ieslēgti [[Radiotraucētājs|radiotraucētāji]], kuri neļāva klausīties ārzemju radiostacijas.<ref>Ilgonis Upmalis, Ēriks Tiglass, Edmundss Stankēvičs [https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ Shortwave radio jamming in Soviet Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171008162504/https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/ |date={{dat|2017|10|08||bez}} }} „Latvija padomju militāristu varā 1939 — 1999”. — Latvijas okupācijas izpētes biedrība, Rīga 2011. {{ISBN|9984493024}}</ref> Tomēr, lai parādītu sociālisma rūpes par latviešu kultūru, dāsni tika atbalstīti [[Dziesmusvētki]]. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Visās dzīves jomās galvenā loma bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajai partijai]] un tajā pēc „demokrātiskā centrālisma” principa vara bija koncentrēta augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK). Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski [[PSKP CK Politbirojs]]. Netiekot galā ar pretošanās kustību, padomju režīms tūlīt pēc kara un arī tālākajos gados izvērsa masveida represijas. [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijās]] uz Sibīriju izsūtīja 42 133 Latvijas iedzīvotāju. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma kopējais padomju režīma politiski represēto Latvijas iedzīvotāju skaits no 1940. līdz 1953. gadam lēšams 140 000—190 000 cilvēku robežās, vai pat vairāk, līdz 240 000.<ref>Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis „Latvijas vēsture — 20. gadsimts”. — Jumava, Rīga 2005. (304.lpp.) ISBN|9984058654</ref> Tautsaimniecībā tika ieviesta [[plānveida ekonomika]], kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta. Plānos tika izmantotas daudzas Latvijas priekšrocības — attīstīta infrastruktūra, vēl kopš 19. gadsimta plaša rūpnieciskā bāze, ērtas ostas, kvalificēts darbaspēks. Tādēļ padomju plāni Latvijā paredzēja paātrinātu rūpniecības attīstību. Tiesa, vēl pirmā padomju okupācijas gada politisko represiju laikā, kara gados un represiju turpinājumā pēc kara, liela daļa speciālistu dažādās jomās bija zaudēti. Daļa no viņiem, lai izvairītos no represijām, devās emigrācijā uz Rietumvalstīm. Tādēļ, kā arī Latvijas nelielā iedzīvotāju dabiskā pieauguma dēļ, vietējā darbaspēka un speciālistu skaits bija neatbilstošs ambiciozajiem rūpniecības attīstības plāniem. Lai tos mēģinātu aizvietot un turpmāk attīstītu ekonomiku, PSRS un arī vietējā vadība veicināja masveida darbaspēka ieplūšanu no citām republikām, it īpaši no Krievijas un [[Baltkrievija]]s. Iebraucējiem bija priekšroka dzīvokļu iegūšanā. Pie Latvijas iedzīvotājiem tika pieskaitīti visi padomju armijā un flotē šeit dienošie karavīri un tie, tāpat kā pamatiedzīvotāji, pat piedalījās vienpartejiskajās vēlēšanās. Maskavai paklausīgā LPSR valdība, it īpaši pēc [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] ([[Eduards Berklavs]], [[Pauls Dzērve]], [[Voldemārs Kalpiņš]], [[Indriķis Pinksis]], [[Vilis Krūmiņš]] u.c.) pretdarbības sagraušanas piecdesmito gadu beigās, patstāvīgi aicināja un pat mērķtiecīgi vervēja darbaspēku, kas tika atspoguļots [[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstulē]] uc.<ref>Viesturs Zembergs [http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm DEMOGRAPHY AND RUSSIFICATION IN THE BALTIC STATES: THE CASE OF LATVIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080720183815/http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm |date={{dat|2008|07|20||bez}} }} — Lithuanian quartelerly journal of arts and sciences No. 4, 1980.</ref> [[Destaļinizācija#"Hruščova atkusnis" (1956. gada februāris—1958. gada marts)|Hruščova atkušņa]] laikā aizliedza svinēt Līgo svētkus. Bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus utt. Attiecīgi notika mācību grāmatu pārrakstīšana un izglītības sistēmas veidošana. Maskavas funkcionāri neuzticējās vietējiem iedzīvotājiem, stingri kontrolējot un ierobežojot to iespējas izvirzīties augstākos valsts vai tautsaimniecības amatos. Valdošajos amatos tika iecelti krievi vai Krievijas latvieši, kuri bija daļēji pārkrievojušies, tāpēc lietvedība tika veikta krieviski vai labākā gadījumā dublēta. Pat Maskavai uzticīgais LPSR LKP CK pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] 1953. gadā atzina, ka LPSR vadošos amatos vairākums cilvēku neprot latviešu valodu un slikti pazīst vietējos apstākļus.<ref>Eduards Berklavs [http://eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html „Zināt un neaizmirst”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121006105919/http://www.eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html |date={{dat|2012|10|06||bez}} }} — Preses Nams, Rīga 1998. {{ISBN|9984002705}} (74. lpp.)</ref> Darbojās masu informācijas līdzekļu cenzūra. Tika arī aizliegta periodika un grāmatas, kas bija izdotas pirms 1940. gada. Ārēji starpnacionālās nesaskaņas vai konflikti visā PSRS laikā bija samērā reta parādība, taču tikai tādēļ ka tos slāpēja represīvā sistēma. Valsts Drošības Komiteja fiksēja visus ticīgos un citādi domājošos. Notika pat to cilvēku dzenāšana, kuri nolika svecītes pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapiem. Latvijas tautsaimniecība, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] politiku, līdz sešdesmito gadu beigām, lai arī pretrunīgi, salīdzinot ar citām PSRS republikām, samērā veiksmīgi attīstījās, tomēr atpalicība no Rietumvalstīm pieauga, it īpaši, runājot par Latvijas attīstības kvalitāti (apkārtējās vides aizsardzība, dzīves kvalitāte u.c.).<ref>Arvīds Ulme [http://www.ir.lv:889/blogi/politika/meklejot-atmodas-laika-kino-un-videomaterialus Meklējot Atmodas laika kino un videomateriālus]{{Novecojusi saite}} — Ir 08.01.2014.</ref> Lai cilvēki nevarētu novērtēt reālo stāvokli tika slāpētas rietumu radiostacijas. Laika posmā no 1961. līdz 1979. gadam tika uzcelti [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]] un [[Ķeguma HES|Ķeguma HES-2]], kas joprojām darbojas, ir videi draudzīgi, un nodrošina vairāk nekā pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes/|title=HES|website=www.latvenergo.lv|access-date=2018-10-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170813045947/http://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes|archivedate=2017-08-13}}</ref> Taču 70. un it īpaši 80. gados arvien skaidrāk sāka izpausties ekonomikas [[stagnācija PSRS|stagnācijas]] pazīmes, saimnieciskajā apritē palielinājās deficīts gan izejvielu, gan starpnozaru produkcijas, gan arī gala produktu, tai skaitā plaša patēriņa preču jomā, kritās iedzīvotāju dzīves līmenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |title=20 fotogrāfijas no tirdzniecības Padomju Savienībā! |access-date={{dat|2016|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160421090746/http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba |archivedate={{dat|2016|04|21||bez}} }}</ref> Bija aizliegts prasīt latviešu valodas zināšanas medicīnas, izglītības un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Tomēr neskatoties iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām, PSRS un līdz ar to arī [[Latvijas PSR]] un citu padomju republiku vadības vilcinājās ar reformu uzsākšanu. Parādās preču iegādes taloni. Nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā, daļējas reformas gan tika uzsāktas. To būtību atspoguļoja jēdzieni ''[[glasnostj]]'' (no {{val|ru|гласность}} — 'atklātība') un [[pārkārtošanās]]. Reformas bij domātas [[PSRS saimniecība]]s uzlabošanai palielinot uzņēmumu patstāvību un pieļaujot privātu uzņēmumu („[[kooperatīvs|kooperatīvu]]”) rašanos, kas bija pirmie kapitālisma iedīgļi PSRS saimniecībā. Tomēr tās nebija virzītas uz principiālo sociālistiskās plānsaimniecības sistēmas nomaiņu. == Neatkarības atjaunošanas periods == {{Pamatraksts|Dziesmotā revolūcija}} Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] veiktajām reformām pēc viņa kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās — PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju [[Čatokvas konference Jūrmalā|Čatokvas konferencē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā. === Sabiedrisko kustību veidošanās === [[Attēls:Helsinki-86_14061987.jpg|thumb|200px|Cilvēktiesību aizstāvības grupas „[[Helsinki-86]]” gājiens ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1987. gada 14. jūnijā]] Agrāk stingri aizliegti pasākumi Latvijā sāka noritēt viens pēc otra. Tā, 1986. gadā tika izveidota cilvēktiesību aizstāvības grupa „[[Helsinki-86]]”. Šī grupa 1987. gada 14. jūnijā — 1941. gada deportāciju gadadienā, noorganizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]. Tā paša gada 23. augustā arī pie Brīvības pieminekļa notika protesta mītiņš sakarā ar Molotova — Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Drīz tika atļauta publiska [[Jāņi|Jāņu]] svinēšana.<ref>[https://m.likumi.lv/doc.php?id=72608&version_date=03.10.1990 Latvijas republikas likums „Par svētku un atceres dienām”] — Likumi.lv</ref> Zīmīgs notikums bija arī [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s valdes paplašinātais plēnums 1988. gada 1. — 2. jūnijā, kur pirmo reizi tika atklāti izteikti apgalvojumi, ka sakarā ar nekontrolēto imigrāciju, [[latviešu valoda]]s ierobežošanu, apkārtējās vides piesārņošanu, deformēto rūpniecības attīstību un citiem iemesliem Latvijas demogrāfiskā situācija kļuvusi dramatiska. Lielu rezonansi izraisīja pazīstamā politiskā komentētāja [[Mavriks Vulfsons|Mavrika Vulfsona]] paziņojums, ka Latvijā 1940. gadā notikusi nevis sociālistiskā revolūcija, kā to traktēja oficiālā vēsture, bet gan neatkarīgas valsts okupācija no PSRS puses. Dažus mēnešus vēlāk — 1988. gada 8.—9. oktobrī tika nodibināta [[Latvijas Tautas fronte]] (LTF), kas kļuva par noteicošo politisko spēku Latvijā, kurš saliedēja lielāko sabiedrības daļu neatkarības atgūšanai. Par LTF pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts žurnālists [[Dainis Īvāns]]. Kā opozīcija LTF, 1989. gada 7. janvārī tika nodibināta [[Internacionālā Darbaļaužu fronte]] (Interfronte), kas iestājās par Latvijas attīstību PSRS sastāvā, kā arī par sociālisma saglabāšanu un nostiprināšanu. Par Interfrontes vadītājiem kļuva [[Igors Lopatins]] un [[Anatolijs Aleksejevs]]. Politiskie spēki, kuri iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, nebija monolīti — līdztekus LTF izveidojās arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK), savu darbību turpināja arī „Helsinki-86”, 1989. gada decembrī sāka veidoties [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongress]] u. c. 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas 1989. gada 23. augustā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, ko organizēja LTF kopā ar Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas kustību „[[Sajūdis]]”. Apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja gandrīz 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. === Neatkarības deklarācijas pieņemšana === {{Pamatraksts|Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu}} Pēc politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību politiskās noslāņošanās dalīšanās notika arī LPSR Augstākajā padomē. Tās sēdē 1989. gada 27. jūlijā šī šķelšanās vēl neizpaudās un samērā vienprātīgi tika pieņemts likumprojekts ''Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību''. Taču [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās]], kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā padomē jau bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap LTF frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja „[[Līdztiesība (frakcija)|Līdztiesība]]” (57 deputāti), iestājās par [[Sociālisms|sociālismu]] un dalību PSRS. 1990. gada aprīlī šķelšanās notika arī Latvijas komunistiskajā partijā un tā sadalījās divās daļās. Lielākā daļa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] sastāvā, un par tās pirmo sekretāru ievēlēja [[Alfrēds Rubiks|Alfrēdu Rubiku]], bet otra daļa pārtapa par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju]] (nacionālkomunisti), un par tās vadītāju kļuva [[Ivars Jānis Ķezbers]]. Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] pieņemšanu. Lai likumdevēji deklarāciju atbalstītu, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Balsošanā „Līdztiesība” un tās sabiedrotie nepiedalījās, jo bija atstājusi sēžu zāli. Par Deklarāciju nobalsoja 138 deputāti, 1 atturējās un tā tika pieņemta. Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods. Jau 14. maijā M. Gorbačovs parakstīja dekrētu, kurā Latvijas, tāpat kā [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s deklarācijas tika pasludinātas par neatbilstošām [[PSRS Konstitūcija]]i un citiem PSRS likumiem. Līdz ar to arvien vairāk saasinājās politisko spēku ''par'' un ''pret'' Latvijas neatkarību konfrontācija. === Reformu sākums === Dažas dienas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas — 1990. gada 7. maijā, — Augstākā padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja vienu no LTF līderiem — [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]] un uzdeva viņam sastādīt valdību. Šajā sēdē I.Godmanis izklāstīja arī savu redzējumu par galvenajiem jaunās valdības darbības mērķiem un virzieniem. Tie bija: attiecību noregulēšana ar [[Krievijas PFSR]], sadarbība ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām bijušās PSRS republikām, republikas īpašuma saglabāšana, tirgus ekonomikas attīstīšana u.c. Šīs I. Godmaņa tēzes kļuva par pamatu jaunizveidotās valdības politikai vairāku nākamo gadu laikā.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900507.htm 1990. gada 7. maija Saeimas rīta sēdes stenogramma]</ref> Jāatzīmē, ka ne visi I.Godmaņa valdības sākotnēji plāni īstenojās dzīvē. Tā Latvijas "[[finlandizācija]]s" modelis, ko I. Godmanis bija piedāvājis, praksē nerealizējās. Tā vietā arvien ciešāka politiskā un ekonomiskā sadarbība izvērsās starp Baltijas valstīm, kā arī ar Rietumvalstīm, it īpaši [[Skandināvija|Skandināviju]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=59929&rel_doc=on Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas Un Lietuvas Republikas Nolīgums Par Brīvo Tirdzniecību]</ref> Tāpat neveiksmīgs izrādījās decentralizētais [[privatizācija]]s modelis, kad atbildība par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju tika uzticēta nozaru ministrijām un pašvaldībām. Uz vairākiem gadiem tika aizkavēta privatizācija, bet valsts mēģinājumi dažādiem līdzekļiem atbalstīt krīzē nonākušos uzņēmumus, nedeva cerētos rezultātus. Joprojām saglabājoties faktiskai ekonomiskai atkarībai no PSRS, Latvijas Republikā turpināja pasliktināties vispārējā ekonomiskā situācija, kritās arī iedzīvotāju dzīves līmenis. 1990. gada otrajā pusē Latvijā tika uzsāktas ekonomiskās reformas. Kā viens no pirmajiem stratēģisku reformu pasākumiem bija agrārā reforma, ko ievadīja LR Augstākās padomes lēmums „Par agrāro reformu Latvijas Republikā”.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=76206 Par agrāro reformu Latvijas Republikā]</ref> Drīz pēc tam (1990. gada 31. jūlijā) tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par neatkarīgas [[Latvijas Banka]]s izveidošanu, bet 1990. gada 3. augustā tika pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu. Tomēr līdz pat 1992. gada pavasarim, kad joprojām apgrozībā vēl bija PSRS naudas vienība [[rublis]], valstī saglabājās ļoti augsta [[inflācija]]. === Barikāžu laiks === {{Pamatraksts|Barikāžu laiks|1991. gada 3. marta aptauja}} [[Attēls:Riga_barricade_1991.jpg|thumb|200px|[[Barikāžu laiks|Barikādes Rīgā]], kas neļāva Padomju karaspēkam tikt līdz [[Saeima]]i, 1991. gada jūlijs]] 1991. gada janvārī notika mēģinājums militāri atjaunot PSRS jurisdikciju neatkarību pasludinājušajās Baltijas valstīs. 1. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība ieņēma Preses namu un pārtrauca Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu, 7. janvārī PSRS Aizsardzības ministrs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības. [[Interfronte]] pieprasīja Ivara Godmaņa valdības atkāpšanos, Tautas fronte izsludināja Vislatvijas manifestāciju valdības atbalstam 13. janvārī. Pēc PSRS karaspēka uzbrukuma [[Viļņa]]s Televīzijas torņa aizstāvjiem 1991. gada 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu” un Latvijā sākās [[Barikāžu laiks]]. Vecrīgā un citviet tika uzceltas barikādes pārvaldes un telekomunikāciju iestāžu aizsardzībai. 14. janvārī OMON iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, 15. janvārī Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, bet 20. janvārī ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. Aizstāvot to, divi milicijas darbinieki gāja bojā, vairāki ministrijas darbinieki tika ievainoti, gāja bojā arī divi kinooperatori un viens garāmgājējs. Barikāžu laiks deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptaujā]] piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret 24,7% iedzīvotāju. Tādējādi 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurā apstiprināja Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības<ref>[http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=arch2&cont=35 Dokumentu oriģinālu izstāde no Ārlietu ministrijas arhīva 2006. gadā]</ref> === Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana === {{Pamatraksts|Augusta pučs|PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu}} Pēdējais PSRS mēģinājums militāri pakļaut Latviju notika 1991. gada Maskavas [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. Rīgas ielās patrulēja padomju bruņumašīnas, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma „[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu]]”, kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu Latvijas valsts varas atjaunošanai ''de facto''. 1991. gada 22. augustā [[Islande]]s valdība atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet 24. augustā [[Dānija]] oficiāli paziņoja, ka ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 27. augustā [[Eiropas Kopiena]]s dalībvalstis pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, uzsverot, ka EK dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlēto Latvijas parlamentu un valdību par likumīgu Latvijas tautas pārstāvjiem. 24. augustā [[Krievijas PFSR]] prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja dekrētu „Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”, 2. septembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paziņoja par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 6. septembrī beidzot arī [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]]. 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli. == Mūsdienu Latvija == {{Pamatraksts|Latvija}} 1992. gada 19. martā sākās [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], kas tika pabeigta 1994. gadā. Krievijas kontrolē palika tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kura tika likvidēta 1998. gadā. 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|starptautisko tālsarunu kodu]] +371. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veiktas radikālas saimnieciskas reformas ar brīvā tirgus principu ieviešanu un valsts uzņēmumu privatizāciju. Eksporta iespēju samazināšanās un orientēšanās uz tranzīta un banku pakalpojumiem deformēja Latvijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās lēni, 1999. gadā sasniedzot tikai 25% no vidējā [[Eiropas Savienība|ES]] līmeņa. Tomēr zemās darba algas un samērā labi izglītotais darbaspēks piesaistīja prāvas ārzemju investīcijas. === Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997) === 1992. gada 7. maijā apgrozībā tika ieviests [[Latvijas rublis]], bet no 1992. gada 20. jūlija tas kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |title=Latvijas Banka |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040904082940/http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/ |archivedate={{dat|2004|09|04||bez}} }}</ref> bet, sākot ar 1993. gada 5. martu, arī Latvijas rublis tika aizstāts ar pastāvīgu nacionālo valūtu — [[Lats|latu]]. Liela nozīme cīņā ar saimniecisko krīzi, bet vēlāk ekonomiskās attīstības veicināšanā bija starptautiskajām institūcijām. Tā Latvija 1992. gada 19. maijā oficiāli kļuva par [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] (SVF) dalībnieci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/latvijas-sadarbiba-ar-svf|title=Latvijas sadarbība ar SVF {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2023-09-23|language=lv}}</ref> bet no tā paša gada 11. augusta [[Pasaules Banka|Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas)]] dalībvalsts. Vēlēšanos iestāties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) Latvija oficiāli izteica 1995. gada 27. oktobrī, iesniedzot pieteikumu [[Spānija]]i — tajā laikā ES prezidējošajai valstij. Pirmie pozitīvie ekonomisko reformu augļi bija augstā inflācijas samazināšanās — tā sāka sarukt jau pēc Latvijas rubļa ieviešanas. Taču, neskatoties uz daudzajiem reformu pasākumiem, ekonomiskā situācija valstī turpināja pasliktināties, it īpaši rūpniecībā. Gandrīz visi lielie PSRS pakļautie uzņēmumi 1992. gadā bija nonākuši bankrota priekšā. Galvenie rūpniecības krīzes iemesli bija tie paši, kas PSRS ekonomikai kopumā — monopolisms, vāja ieinteresētība ražošanas rezultātos, neracionāla resursu izmantošana un to deficīts, atpalikusi tehniskā bāze u.c. Sākot ar 1993. gadu, ekonomiskā situācija Latvijā sāka stabilizēties, [[iekšzemes kopprodukts]] vairs nesamazinājās, inflācija bija būtiski kritusies, [[valsts budžets]] tika noslēgts ar minimālu deficītu. Augstāko padomi pēc 1993. gada 5.—6. jūnijā notikušajām vēlēšanām nomainīja 5. Saeima, bet I.Godmaņa valdības vietā stājās [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā centriski labējā valdība. Tās pamatu veidoja savienība „[[Latvijas Ceļš]]”, kura vēlēšanās bija ieguvusi 36 deputātu vietas Saeimā. V.Birkava valdība aktīvi turpināja iepriekšējās valdības uzsākto reformu ceļu, galveno uzsvaru liekot uz privatizāciju, brīva tirgus un konkurences ieviešanu, kā arī likumdošanas sakārtošanu. Deviņdesmito gadu vidū Latvija pārdzīvoja smagu finanšu un banku krīzi. Arī iekšpolitikā situācija bija saasinājusies sakarā ar 1994. gada 21. jūnijā pieņemto [[Pilsonība]]s likumu un tajā iekļautajām normām par [[naturalizācija]]s kārtību un kvotām. Tas gan tika vairākkārt labots, līdz galīgajā variantā šis likums tika pieņemts un izsludināts 1994. gada 11. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |title=Pilsonības likums |access-date={{dat|2006|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090328101715/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512 |archivedate={{dat|2009|03|28||bez}} }}</ref> Naturalizācijas process tika uzsākts 1995. gada 1. februārī. Taču arī turpmākajos gados pilsonības, naturalizācijas un [[valoda]]s lietošanas un mācīšanas jautājumi joprojām palika vieni no aktuālākajiem diskusiju tematiem sabiedrībā. 1998. gada 22. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja nepilsoņu naturalizāciju. 1998. gada 3. oktobrī notika [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|tautas nobalsošana par grozījumu atcelšanu Pilsonības likumā]], kurā ar 52,5% pret un 44,9% par balsīm grozījumi tomēr tika apstiprināti. Deviņdesmito gadu otrajā pusē banku krīze tika pārvarēta un sākās Latvijas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Tā, 1997. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 6,5%, sāka palielināties reālā darba alga, pieauga tirdzniecības apgrozījums. Ekspertu vidū pat aizsākās diskusijas par iespējamo ekonomikas „pārkaršanu”. Taču nākamajā, 1998. gadā Latviju atkal piemeklēja finanšu krīze. Viens no tās galvenajiem cēloņiem bija finanšu krīze Krievijā, ar kuru Latviju joprojām saistīja ciešas ekonomiskās saites. Lai gan arī šī krīze sāpīgi skāra uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, tā drīz vien tika pārvarēta un Latvijas ekonomiskā izaugsme atsākās. === Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007) === [[Attēls:GW_Bush_in_Riga_2005.jpg|thumb|200px|[[Džordžs V. Bušs]], [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Arnolds Rītels]], un [[Valds Adamkus]] [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada 7. maijā]] Stabilu Latvijas ekonomisko attīstību kopš deviņdesmito gadu otrās puses veicināja ekonomisko un strukturālo reformu turpināšana, bet, sākot ar 2000. gadu, nozīmīgu lomu ieguva iestāšanās process ES. Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Tās ietvēra ārējos sakarus, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, enerģētiku, konkurences politiku u.c. 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika [[2003. gada referendums par dalību ES|referendums par dalību ES]], kurā piedalījās 71,5% vēlētāju, no tiem par balsoja 67,0%, pret 32,3%. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās [[NATO]] un 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Septiņus gadus (2000—2007) Latvijā bija visaugstākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Eiropā, sasniedzot rekordaugsto 12,2% IKP pieaugumu 2006. gadā.<ref>Daiga Grūbe [http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pedejo-desmit-gadu-laika-latvijas-ikp-videji-audzis-par-4-1-proc-gada-767034 Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas IKP vidēji audzis par 4,1% gadā] — LETA 10.02.2011.</ref><ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__ikp/?tablelist=true&rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a Centrālā statistikas pārvalde]</ref> Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā, salīdzinājumā Igaunijā šajā laika periodā vidējais pieaugums bija 8,0%, bet Lietuvā 7,5% gadā. === Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010) === {{Pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)}} Sakarā ar valsts tekošā konta deficītu un nesabalansētu saimniecisko struktūru Latvijas ekonomika kļuva nestabila un globālās finanšu krīzes sākšanās 2007. gadā noveda pie IKP samazināšanās par 4,6% 2008. gadā, 17,8% 2009. gadā un 0,2% 2010. gadā, kas bija viena no straujākajām tautsaimniecības [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdēm]] pasaulē.<ref>[http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=a8U0aGhDyw68 www.bloomberg.com]</ref> Lai novērstu valsts maksātnespēju, 2008. gada decembrī Latvijas valdība pēc pozitīva Saeimas balsojuma parakstīja vienošanos ar [[Eiropas Komisija|EK]], [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]], [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]], Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma programmu. Saskaņā ar vienošanos Latvijai trīs gados (līdz 2011. gada beigām) pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums ekonomikas stabilizācijai un izaugsmes atjaunošanai, paredzot turpināt stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas. Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% [[Parex banka]]s maksātnespējas novēršanai.<ref>Baiba Melnace [http://lv.lv/index.php?menu=doc&sub=466&id=231444 „Publiskota Latvijas nodomu vēstule SVF un Saprašanās memorands ar ES”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 09.06.2011.</ref> Krīzes laikā atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja un pieprasījuma pieaugums ārvalstu tirgos 2010. gadā izraisīja preču eksporta pieaugumu par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ |title=Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī 2011. gada aprīlī |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160320090339/https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/ }}</ref> Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomiskais pieaugums, tomēr tas līdz 2012. gadam bija lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību nopietni apdraud [[Latvijas demogrāfija|demogrāfiskās situācijas]] pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija. === Eiro ieviešana Latvijā === {{Pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā}} [[Attēls:Latvijas_2_eiro_monētas_reversa_dizains.jpg|thumb|200px|Latvijas 2 eiro monētas reversa dizains]] Iestāšanās līgums ES Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredzēja ES kopējās valūtas [[eiro]] ieviešanu, tiklīdz būtu izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi ([[Māstrihtas kritēriji]]). 2005. gada 1. janvārī [[Latvijas Banka]] piesaistīja [[Lats|latu]] [[eiro]] pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |title=Latvijas Bankas informācijas arhīvs |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160208053028/https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats |archivedate={{dat|2016|02|08||bez}} }}</ref> Kaut gan sākotnēji bija paredzēts līdz 2008. gada 1. janvārim pāriet uz Eiropas vienoto valūtu eiro, taču sakarā ar neatbilstību Māstrihtas kritērijiem un sekojošo [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzi (2008—2010)]], Latvijas pāreja uz eiro tika atlikta. Galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēma 2013. gada 9. jūlijā.<ref>[http://www.eiro.lv/lat/aktualitates/28490 ES oficiālajā vēstnesī publicēts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā] apollo.lv 18.07.2013.</ref> Eiro ieviešanas procedūra notika 2014. gada 1. janvārī pēc iepriekš pieņemta valdības plāna.<ref>Sanita Bajāre [http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/fm-parstave-esam-iekritusi-tuksaja-gada-389248 „FM pārstāve: esam «iekrituši» tukšajā gadā”] — Db 05.03.2013.</ref> == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas nosaukums]] * [[Latvijas mākslas vēsture]] * [[Latvijas medicīnas vēsture]] * [[Kari Latvijas vēsturē]] * [[1991. gada 3. marta aptauja]] <!-- {{pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} {{pamatraksts|Livonijas krusta kari}} {{pamatraksts|Livonijas Konfederācija}} {{pamatraksts|Ziemeļu kari}} {{pamatraksts|Kurzemes guberņa|Vidzemes guberņa|Vitebskas guberņa}} {{pamatraksts|Pirmā atmoda}} {{pamatraksts|Oberosts|Iskolats}} {{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas|Bermontiāde}} {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}} {{pamatraksts|Latvijas okupācija (1941—1945)}} {{pamatraksts|Latvijas PSR}} {{pamatraksts|Barikāžu laiks}} {{pamatraksts|Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)}} {{pamatraksts|Eiro ieviešana Latvijā|Latvijas eiro monētas}} --> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0305029177|issueType:B Latvijas PSR arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0305029177{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050820111856/http://vesture.serveris.lv/ Latvijas vēstures datu krātuve] * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20081225153907/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_jedziens/latvija.htm Latvija — jēdziena ģenēze] * [https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm Izvilkumi no vēsturiskajiem dokumentiem, kas saistīti ar Latviju] * [http://www.omf.lv/images/Kartes/Karte_1-48/ Vēstures atlants "Latvija Eiropā"]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257856 Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums] * [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, jūnijs 1998. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]]|virsraksts=[[Kurzemes guberņa]]|periods=[[1795]]—[[1918]]|pēc=[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Zviedru Vidzeme]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Rīgas apriņķis|Rīgas]] apriņķi|virsraksts=[[Vidzemes guberņa]]s<br />[[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Valkas apriņķis|Valkas]] un [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] apriņķi|periods=[[1721]]—[[1918]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība|pirms=[[Inflantijas vaivadija]]|virsraksts=[[Vitebskas guberņa]]s <br />[[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] apriņķi|periods=[[1772]]—[[1917]]|pēc=[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Eiropas vēsture}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas vēsture| ]] j7haou8d96zhd4fjry15k2l94rpgd9j Rūjiena 0 5426 4467132 4435873 2026-05-12T15:25:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467132 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rūjiena | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Rujiena-piemineklis-Sejejs.jpg | imagesize = | image_caption = Piemineklis «Sējējs» Rūjienā | image_flag = Flag of Rūjiena.png | flag_link = Rūjienas karogs | image_shield = Rujiena COA.svg | shield_link = Rūjienas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 54 | lats = 0 | latNS = N | longd = 25 | longm = 19 | longs = 18 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1920]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Rujen}} | area_total_km2 = 7.8 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rūjiena}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 55 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4240 | website = {{URL|www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/}} | footnotes = }} '''Rūjiena''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Rūjiena atrodas [[Rūja]]s upes abos krastos, netālu no Latvijas un [[Igaunija]]s robežas 42 km attālumā no novada centra [[Valmiera]]s un 153 km no [[Rīga]]s (caur Valmieru).<ref>[http://lv.toponavi.com/20922-65655 Toponavi.com. Attālumi]</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]],<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> [[Rūja]]s upes abos krastos. Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700-750 mm gadā.<ref name="LGA" /> == Nosaukums == Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās [[Rūja]]s. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (''Ruhijärv'') Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no [[igauņu valoda]]s vārda ''ruhi'' (''sile'', ''vienkoču laiva'').<ref name="buklets" /> == Vēsture == [[Attēls:Ruhja luteriusu kirik.JPG|thumb|260px|[[Rūjienas luterāņu baznīca]]]] {{Pamatraksts|Rūjienas vēsture}} Līdz 14. gadsimta sākumam [[Livonijas ordenis]] Rūjienā uzcēla savu [[Rūjienas pils|mūra pili]] (''hove to Ruyen'') un [[Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca|Sv. Bērtuļa baznīcu]] pie ceļa, kas veda no [[Vīlande]]s pils uz [[Burtnieki]]em. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. [[Rūjienas pils|Rūjienas pilij]] atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]] (1481), [[Krievijas cari]] [[Ivans IV]] (1560) un [[Pēteris I]] (1704). Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[Ternejas muiža]]s teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no [[Ternejas pagasts|Ternejas muižas pagasta]]. 1896. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava]] (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.<ref>{{LKV|XIX.|36 906}}</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses</ref> 1949.-1959. gadā pastāvēja [[Rūjienas rajons]]. 1992. gadā Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar [[Arvīds Strauja|Arvīda Straujas]] darbiem, tēlnieka [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jāņa Zariņa]] skulptūrām un baznīcas grāmatām.<ref name="buklets">Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007</ref> 2009. gadā izveidoja [[Rūjienas novads|Rūjienas novadu]] ar centru Rūjienā. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Iedzīvotāji == 2021. gadā pilsētā bija 2725 iedzīvotāju, no kuriem 95% bija latvieši.<ref name="valm">[https://www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/ Valmieras novads. Rūjienas pilsēta]</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = pagr | align = none | cols = 3 |1881|1709 |1897|2946 |1925|4830 |1935|4337 |1943|4001 |1959|3507 |1979|3804 |1989|3987 |1997|3849 |2011|3342 |2017|2952 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi<ref name="GovStat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm |title=pop-stat.mashke.org |access-date={{dat|2023|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919205518/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm }}</ref><ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/RIG040/ stat.gov.lv]</ref> |- | 1935|| 4337|| 4138 (95%)|| 17 (0%)|| 3 (0%)|| 0 (0%)|| 6 (0%)|| 8 (0%)|| 165 (4%) |- | 1970|| 3622|| 3398 (94%)|| 136 (4%)|| 18 (0%)|| 17 (0%)|| 17 (0%)|| 8 (0%)|| 28 (1%) |- | 1979|| 3701|| 3512 (95%)|| 106 (3%)|| 24 (1%)|| 20 (1%)|| 17 (0%)|| 9 (0%)|| 13 (0%) |- | 1989|| 3982|| 3759 (94%)|| 121 (3%)|| 19 (0%)|| 28 (1%)|| 23 (0%)|| 8 (0%)|| 24 (1%) |- | 2000|| 3721|| 3543 (95%)|| 95 (3%)|| 17 (0%)|| 24 (1%)|| 17 (0%)|| 7 (0%)|| 18 (0%) |- | 2011|| 3162|| 3039 (96%)|| 57 (2%)|| 16 (1%)|| 21 (1%)|| 8 (0%)|| 6 (0%)|| 15 (0%) |- | 2021|| 2683|| 2558 (95%)|| 61 (2%)|| 13 (0%)|| 18 (1%)|| 11 (0%)|| 3 (0%)|| 19 (1%) |} == Administrācija == Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs ir bijušā [[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins ([[Vidzemes partija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=14&l=lv |title=Rūjiena.lv. Rūjienas novada pašvaldības deputāti |access-date={{dat|2021|10|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211007095031/https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=14&l=lv }}</ref> == Izglītība == Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — [[Rūjienas vidusskola]], kas dibināta 1919. gadā, apvienojot Rūjienas tirdzniecības skolu ar komercskolu un sākotnēji tika saukta par Rūjienas pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 2015. gadā skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai, Rūjienas vidusskola ir kļuvusi par novadā vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi. Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.<ref name="buklets" /> Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.<ref name="buklets" /> Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.<ref name="buklets" /> Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skolā var apgūt programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.<ref name="buklets" /> == Uzņēmējdarbība == Kopš [[1988]]. gada [[Rūjienas pienotava|Rūjienas pienotavā]] ražo apmēram 20 veidu Rūjienas [[saldējums|saldējumu]] no dabīgiem produktiem un piena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rujiena.lv/ |title=www.rujiena.lv |access-date={{dat|2005|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2009|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090925111807/http://www.rujiena.lv/ }}</ref> Kopš [[1993]]. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", [[1999]]. gadā tā izveidoja otru ražotni [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastā]], vēlāk arī [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastā]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. === Transports === Galvenie pilsētas autoceļi ir P17 (Valmiera-Rūjiena-Igaunija), P21 (Rūjiena-Mazsalaca) un P22 (Valka-Rūjiena), vietējie ceļi ir V170 (Rūjiena-Virķēni-Igaunija), V175 (Rūjiena-Igaunija) un V171 (Rūjiena-Krogzemji). === Tūrisms === Lai gan galvenā pilsētas atpazīstamība ir [[Rūjienas saldējums]], pilsētas vadība to vērtē vispirms kā mākslas pilsētu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rūjiena|last=Siliņa|first=Līga|publisher=Jumava|isbn=9984-38-116-1|location=Rīga}}</ref> Tūrisma objekti un notikumi pilsētā ir: * [[Rūjienas pils|ordeņa pils]] drupas lībiešu pilskalnā; * Imantas ūdensdzirnavas, kuru dambja celšanai izmantoti ordeņa pils akmeņi; * Jeru parks ar Jeru alu; * Kalnkrogs ceļu krustojumā; * pilsētas izstāžu zāle bijušajā [[Rūjienas muiža|muižas]] stallī; * [[Rūjienas luterāņu baznīca|Luterāņu baznīca]]; * vairāki [[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]], [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jāņa Zariņa]] un [[Andris Vārpa|Andra Vārpas]] veidoti pieminekļi; * pilsētas vecā apbūve; * Ternejas parks; * pilsētas svētki augusta pirmajā svētdienā.<ref name=":0" /> == Sadraudzības pilsētas == Rūjienas sadraudzības pilsētas ir:<ref name="valm" /> * {{flaga|Japāna}} [[Higašikava]], [[Japāna]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Kuvasoja]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Ungārija}} [[Sedligeta]], [[Ungārija]] * {{flaga|Vācija}} [[Šteinhāgena]], [[Vācija]] * {{flaga|Gruzija}} [[Terdžola]], [[Gruzija]] == Ievērojami cilvēki == * [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jānis Bērziņš]] (1993), basketbolists * [[Arturs Alberings]] (1877—1934), agronoms un politiķis, [[Latvijas Ministru prezidents]] (1926) * [[Ādams Alksnis]] (1864—1897), mākslinieks * [[Juris Ādamsons]] (1966), operdziedātājs * [[Dairis Bertāns]] (1989), basketbolists * [[Dāvis Bertāns]] (1992), basketbolists * [[Edvīns Bietags]] (1908—1983), grieķu-romiešu cīkstonis * [[Miervaldis Birze]] (1921—2000), rakstnieks * [[Marta Grimma]] (1901—1983), dzejniece un tulkotāja * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998), aktieris * [[Spricis Paegle]] (1876—1962), politiķis * [[Imants Resnis]] (1949—2026), diriģents * [[Intars Rešetins-Pētersons]] (1980), aktieris * [[Kārlis Reinholds Zariņš]] (1879—1963), diplomāts, [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] un vēstnieks, Latvijas sūtnis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]] (1933—1963) * [[Ivars Zviedris]] (1967), režisors<ref name="valm" /> * [[Imants Zauls]] (1942), inženieris, alpīnists. == Vēsturisko attēlu galerija == <gallery> Rūjienas pils plāns 17. gs.jpg|[[Rūjienas pils]] un dzirnavu plāns (17. gadsimts) Rūjienas pils drupas no austrumu puses (Johans Kristofs Broce; 1790).jpg|Rūjiena 18. gadsimta beigās ([[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] kolekcija) Bm04149am.jpg|Rūjienas baznīca 18. gadsimtā (no [[Broce]]s kolekcijas) Mazbānītis Rūjienas stacijā.jpg|Rūjienas (Rujenas) stacija (pēc 1896) Rūjienas domes ēka 1936.jpg|Rūjienas domes ēka ([[Klinklāvs]], 1936) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Valmieras novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rūjienas novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rūjiena| ]] 7ki6ptvngiaoox10h5nstjjyr6cciep Baltā Roka 0 6113 4467059 3662197 2026-05-12T12:13:06Z Kikos 3705 4467059 wikitext text/x-wiki '''Baltā Roka''' ({{val|sr|Bela Ruka}}) bija slepena, neoficiāla monarhistiska militāra organizācija [[Serbija|Serbijā]], vēlāk [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē]] (no 1929. gada — Dienvidslāvijas karalistē). Organizācijai lielākā ietekme valstī bija starp abiem [[Pasaules karš|Pasaules kariem]]. Baltā Roka tika pretnostatīta citai organizācijai, sauktai par [[Melnā Roka|Melno Roku]], un to radīja [[pulkvedis]] [[Petars Živkovičs]] ar prinča [[Aleksandars Karadžordževičs|Aleksandara Karadžordževiča]] (vēlākā [[Dienvidslāvija]]s karaļa Aleksandara I) ziņu 1912. gadā. Živkovičs, līdz ar [[Melnā Roka|Melno roku]], bija iesaistīts arī 1903. gada [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] pret Serbijas karali [[Aleksandars Obrenovičs|Aleksandaru Obrenoviču]]. Pēc Melnās Rokas izjukšanas pēc [[Saloniku process|Saloniku procesa]] (''Solunski proces''), Baltā Roka ieguva noturīgu kontroli pār jauno un ambiciozo princi Aleksandaru. 1921. gadā Živkovičs tika iecelts par Pils gvardes komandieri, un palielināja savu ietekmi galmā. 1929. gadā Karalis Aleksandrs I, kopā ar Baltās rokas virsniekiem, organizēja valsts apvērsumu, lai apspiestu nestabilo parlamentu, un cīnītos pret nacionālo spriedzi reģionos (īpaši [[Horvātija|Horvātijā]]). Živkovičs, jau ģenerālis, tika iecelts par premjerministru. 1931. gadā karalis atjaunoja dažas konstitucionālās tiesības, pēc tam kad viņa reformas bija izgāzušās. Živkovičs zaudēju savu amatu 1932. gadā, pēc vairākām [[paraugprāva|paraugprāvām]] pret [[nacionālisms|nacionālistu]] grupām un [[komunisti]]em. Baltās rokas locekļi tika turēti aizdomās par dalību troņmantnieka prinča [[Dzordže Kardžordževičs|Džordžes]] atstādināšanā no mantošanas tiesībām 1909. gadā, Aleksandara iecelšanā par [[reģents|reģentu]] karaļa [[Petars I|Petara I]] valdīšanas laikā, kā arī 1941. gada 27. marta valsts apvērsumā, kura laikā tronī tika iecelts [[Aleksandars II Karadžordževičs]], nostādot [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] kara stāvoklī ar [[Vācija|Vāciju]]. Pēc [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vadīto komunistu uzvaras, Baltās Rokas locekļi tika vai nu sodīti ar nāvi vai devās trimdā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Serbijas vēsture]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]] sbp0qz7t1rh4jc385blfbjayk430rlo Amerikas Savienotās Valstis 0 8048 4467077 4407740 2026-05-12T13:03:59Z ZANDMANIS 91184 4467077 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''United States of America'' | pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis | valsts_nosaukums = United States of America | karoga_attēls = Flag of the United States.svg | karoga_nosaukums = ASV karogs | ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg | ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis | valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br />''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small> | valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]" | kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vašingtona]] | latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]] | valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]]) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Donalds Tramps]] | valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeimss Deivids Venss]] | valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētājs]] | valsts_galva3 = [[Maiks Džonsons]] | valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]] | valsts_galva4 = [[Džons Robertss]] | neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]<sup>1</sup> | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 9 833 520 | platība_rangs = 3. | procenti_ūdens = 4,66 | iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 34 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $22 675 triljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = 2. | IKP_PPP_per_capita = $56 421 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 7. | HDI = 0.926 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 10. | Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref> | Gini_gads = 2015 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] ($) | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = no -5 līdz -10 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = no -4 līdz -10 | domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 840 | iso_kods_alfa2 = US | iso_kods_alfa3 = USA }} '''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' (''United States, USA, US''), ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[konstitucionāla republika]], kas sastāv no [[ASV administratīvais iedalījums|50 štatiem]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos ar [[Meksika|Meksiku]]. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], kas iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]), un Klusajā okeānā salu štats [[Havajas]]. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību ASV ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā]]<ref>Ja pie [[Ķīna]]s platības pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], tā paceļas uz trešo vietu</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|lielākā tautsaimniecība pasaulē]], 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref> Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]]. Pirms vairāku Eiropas valstu ([[Anglija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s) veiktās kolonizācijas 17. gadsimta sākumā ASV teritoriju apdzīvoja vienīgi [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] un Havaju [[polinēzieši]]. {{dat|1776|7|4}} kolonisti no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], pasludinot neatkarību no [[Britu Impērija]]s. ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī [[kultūra]] ir atpazīstamas visā pasaulē. == Etimoloģija == 1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] izveidoja pasaules karti, kurā viņš visas jaunatklātās [[Rietumu puslode]]s zemes itāliešu pētnieka un kartogrāfa [[Amerigo Vespuči]] vārdā nodēvēja par Ameriku (''America'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2007-04-24-america-turns-500_N.htm?csp=34|title=Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago|work=USA Today |date= 2007-04-24 | accessdate =2008-11-30}}</ref> Kādreizējās britu kolonijas pirmās izmantoja to kā jaunās savienības nosaukumu [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]], kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to {{dat|1776|7|4}} pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("''Representatives of the United States of America''").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archives.gov/exhibits/charters/charters.html|title=The Charters of Freedom|publisher=National Archives|accessdate=2007-06-20}}</ref> Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts {{dat|1777|11|15}}, kad [[Otrais Kontinentālais Kongress]] (''Second Continental Congress'') pieņēma [[Konfederācijas statūti|Konfederācijas statūtus]] (''Articles of Confederation''). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Līdz 20. gadsimta otrajai pusei tās latviski dēvēja par Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm jeb ZAS Valstīm.<ref>{{LKV|I.|423}}</ref> Savienoto Valstu pilsoņus sauc par [[amerikāņi]]em. Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" u.t.t. Sākotnēji angļu valodā frāzi "Savienotās Valstis" lietoja [[daudzskaitlis|daudzskaitlī]] — piemēram, "''the United States are''" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arī [[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums|Savienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā]], kas ratificēts 1865. gadā. Kā [[vienskaitlis|vienskaitļa]] formu — tas ir, "''the United States is''" — sāka lietot pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabāta [[idioma|idiomā]] "''these United States''" ("šīs Savienotās Valstis").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itre.cis.upenn.edu/~myl/languagelog/archives/002663.html|author=Zimmer, Benjamin|date=2005-11-24|title=Life in These, Uh, This United States|publisher=University of Pennsylvania—Language Log|accessdate=2008-02-22}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|ASV vēsture}} === Pamatiedzīvotāji un eiropiešu kolonisti === [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no [[Āzija]]s. Viņi aptuveni pirms 10—15 tūkstoš gadiem šķērsoja [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] un nonāca mūsdienu [[Aļaska]]s teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. <!-- Pirmais eiropietis, kas, iespējams, nonāca mūsdienu ASV teritorijā, bija slavenais [[vikingi|vikingu]] jūrasbraucējs [[Leifs Eriksons]], kurš atklāto zemi nosauca par Vīnlandi. Tomēr viņi neuzsāka šo zemju apdzīvošanu. --> [[1492]]. gadā [[Kristofors Kolumbs]] atklāja [[Karību jūra]]s salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis [[Huans Ponse de Leons]],<ref>Iespējams nepareizi transliterēts vārds</ref> kurš {{dat|1513|4|2}} izkāpa zemē, kuru nosauca par ''La Florida'' ("Ziedošā"). Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no infekcijas [[slimība|slimībām]], piemēram, no [[bakas|bakām]].<ref>{{Atsauce |author=Meltzer, D.J. |year=1992 |title=How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them? |journal=New Scientist |pages=38—38 |url=http://www.newscientist.com/article/mg13618424.700-how-columbus-sickened-the-new-world-why-were-nativeamericans-so-vulnerable-to-the-diseases-european-settlers-brought-with-them.html}}</ref> [[Attēls:MayflowerHarbor.jpg|thumb|200px|Kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku]] [[1606]]. gadā [[Londona|Londonā]] un [[Plimuta|Plimutā]] izveidoja vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar Amerikas ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Pirmo [[angļi|angļu]] apmetni [[1607]]. gadā uzcēla mūsdienu [[Virdžīnija]]s štatā un nosauca par [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunu]]. <!-- Tas bija tirdzniecības punkts, kuru izveidoja trīs kuģu apkalpes ''"Newport"'' kuģa kapteiņa vadībā. Šī vieta vienlaicīgi kalpoja arī par atbalsta punktu apkārtnes izpētei. --> [[1609]]. gadā Džeimstaunā izveidoja pirmo [[tabaka]]s plantāciju, ap [[1620]]. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. <!-- Imigrantus no [[Eiropa]]s vilināja kontinentā atrodamie [[dabas resursi]]. Imigranti devās uz Ameriku arī tādēļ, ka Eiropā viņiem, atšķirībā no vairākuma, bija citādas domas par valdošo [[reliģija|reliģiju]] un politisko varu. Daudzi pārcēlās uz Jauno pasauli ar visu savu ģimeni un iedzīvi. --> Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme. [[1619]]. gadā no [[Āfrika]]s uz Džeimstaunu atveda pirmos [[vergi|vergus]]. [[1620]]. gada decembrī [[Masačūsetsa]]s krastos piestāja kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''" ar 109 angļu [[puritāņi]]em, un sākās [[Jaunanglija]]s kolonizācija. Šie ieceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par [[demokrātija|demokrātiju]], [[pašpārvalde|pašpārvaldi]] un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdza [[Konektikuta]]s, [[Ņūhempšīra]]s un [[Rodailenda]]s kolonisti. Līdz [[1630]]. gadam Plimutas kolonijā izveidojās vairākas pilsētas, no 1630. līdz [[1643]]. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, bet dienvidu kolonijās uz dzīvi apmetās vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. 75 gadu laikā radās 13 kolonijas — [[Ņūhempšīra]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]], [[Konektikuta]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Ņūdžersija]], [[Pensilvānija]], [[Delavēra]], [[Virdžīnija]], [[Mērilenda]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]] un [[Džordžija]]. === Neatkarība un paplašināšanās === {{Pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Britu—amerikāņu karš|ASV—Meksikas karš}} [[Attēls:Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg|thumb|200px|Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija"]] [[Attēls:US states by date of statehood3.gif|200px|thumb|Kārtība, kādā pavalstis ratificēja 1787. gada [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūciju]] un pievienojās Savienībai]] Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū [[Apvienotā Karaliste]] no [[Francija]]s ieguva [[Kanāda|Kanādu]] un [[Luiziāna]]s austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānijas valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. [[1770. gadi|1770. gados]] masu nemieri pārauga [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karā]], kurš ilga no [[1775]]. līdz [[1783]]. gadam. ASV pasludināja savu neatkarību {{dat|1776|7|4}}, kad tās ar [[Francija]]s palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus [[apgaismības laikmets|apgaismība]]s principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām [[monarhija|monarhisma]] attiecībām, ietvēra [[Džons Loks|Džona Loka]] līgumattiecību nostādnes, [[Monteskjē]] idejas par varas dalīšanu valstī, [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] sabiedriskā līguma principus, kaut arī virkne deklarācijas autoru, tai skaitā [[Tomass Džefersons]] un [[Džordžs Vašingtons]], bija vergturi. 1845. gadā ASV pievienojās [[Teksasa]], kas izraisīja [[ASV—Meksikas karš|karu ar Meksiku]]. 1847. gada septembrī krita [[Meksika]]s galvaspisēta [[Mehiko]] un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV plašas teritorijas (arī mūsdienu [[Kalifornija|Kaliforniju]], [[Nevada|Nevadu]], [[Jūta|Jūtu]], [[Arizona|Arizonu]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], kā arī daļu [[Kolorādo]] un [[Vaiominga]]s). === Pilsoņu karš, industrializācija un imperiālisms === {{Pamatraksts|Amerikas pilsoņu karš}} [[Attēls:Battle of Gettysburg, by Currier and Ives.png|thumb|200px|left|Getisburgas kauja, ''Currier and Ives'' litogrāfija ap 1863. gadu]] [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi]] bija domstarpības štatu un federālās valdības attiecībās, kā arī konflikti saistībā ar vergturības izplatīšanos jaunajos štatos. [[Abrahams Linkolns]], kurš bija pret verdzību noskaņotās [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] kandidāts, [[1860]]. gadā tika ievēlēts par [[ASV prezidents|prezidentu]]. Pirms viņa stāšanās šajā amatā septiņi vergu štati paziņoja par atšķelšanos — ko federālā valdība uzskatīja par nelegālu rīcību — un izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstis]] ("''Confederate States of America''"). Ar Konfederācijas [[Samteras forta kauja|uzbrukumu]] [[Samteras forts|Samteras fortam]] (''Fort Sumter'') sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Linkolna [[emancipācijas proklamēšana]] (''Emancipation Proclamation'') izraisīja [[verdzība]]s beigas ziemeļu štatu savienībā. Pēc Savienības uzvaras [[1865]]. gadā, trīs veiktie grozījumi [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūcijā]] nodrošināja brīvību gandrīz četriem miljoniem [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]], kuri iepriekš bija vergi,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www2.census.gov/prod2/decennial/documents/1860a-02.pdf| title = 1860 Census | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-10}} Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.</ref> kā arī [[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums|padarīja viņus par pilsoņiem]] un [[ASV Konstitūcijas piecpadsmitais labojums|piešķīra balsstiesības]]. Karš un tā iznākums izraisīja būtisku [[federālisms|federālās varas]] palielināšanos.<ref>De Rosa, Marshall L. (1997). ''The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War''. Edison, NJ: Transaction, p. 266. {{ISBN|1-56000-349-9}}.</ref> [[Attēls:Ellis island 1902.jpg|thumb|200px|Imigrantu ierašanās Ņujorkā 1902. gadā]] Pēc kara un [[Atentāts pret Abrahamu Linkolnu|Linkolna slepkavības]] radikālie republikāņi pielietoja [[Rekonstrukcija (ASV)|Rekonstrukcijas politiku]], kas bija vērsta uz Dienvidu štatu reintegrāciju un pārveidošanu, vienlaikus nodrošinot tikko atbrīvoto vergu tiesības. [[1876]]. gada apstrīdēto prezidenta vēlēšanu risinājums, ko panāca [[1877. gada kompromiss]], noslēdza Rekonstrukcijas periodu; [[Džima Krova likumi]] drīz vien atņēma vēlēšanu tiesības daudziem afroamerikāņiem. Ziemeļu štatos [[urbanizācija]] un vēl nebijis [[imigranti|imigrantu]] pieplūdums no [[Dienvideiropa]]s un [[Austrumeiropa]]s paātrināja [[industrializācija|industrializāciju]]. Imigrācijas vilnis, kas ilga līdz pat [[1929]]. gadam, nodrošināja valsti ar [[darbaspēks|darbaspēku]] un pārveidoja amerikāņu kultūru. Valsts attīstību veicināja augstu tarifu aizsardzība, nacionālās infrastruktūras veidošana un jauni banku noteikumi. [[1867]]. gadā ASV no [[Krievijas Impērija]]s nopirka [[Aļaska|Aļasku]]. [[1890]]. gada [[slaktiņš pie Vundednī strauta]] (''Wounded Knee Massacre'') bija pēdējais bruņotais konflikts ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. 1893. gadā [[Havaju salas|Havaju salās]] dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāza [[Havaju Karaliste]]s vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis anektēja Havaju arhipelāgu. Uzvara [[Spānijas-Amerikas karš|Spānijas-Amerikas karā]] tajā pašā gadā parādīja, ka ASV kļuvusi par vienu no pasaules lielvarām. Kara rezultātā ASV ieguva [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas]]. === Pasaules kari un Lielā depresija === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš|Lielā depresija|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Dust Bowl - Dallas, South Dakota 1936.jpg|thumb|200px|left|Izputējusi saimniecība [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] ''the Dust Bowl'' laikā 1936. gadā]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma ASV saglabāja neitrālu pozīciju. Vairums amerikāņu juta līdzi [[briti]]em un [[franči]]em, tomēr daudzi bija noskaņoti pret iejaukšanos.<ref>Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). ''The Reader's Companion to American History.'' New York: Houghton Mifflin, p. 576. {{ISBN|0-395-51372-3}}.</ref> Tikai [[1917]]. gadā Savienotās Valstis pievienojās [[Antante|Antantes valstīm]], pavēršot notikumu gaitu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajiem Spēkiem]]. Karam beidzoties, [[ASV Senāts]] nevēlējās ratificēt un neapstiprināja [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], kas izveidoja [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Valsts rīkojās saskaņā ar [[unilaterālisms|unilaterālisma]] politiku, kas robežojās ar [[izolacionisms|izolacionismu]].<ref>McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). ''U.S. History Super Review''. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. {{ISBN|0-7386-0070-9}}.</ref> [[1920]]. gadā kustība par [[sieviešu līdztiesības|sieviešu līdztiesībām]] guva panākumus ar [[ASV Konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums|konstitucionālajiem grozījumiem]], kas piešķīra [[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]. Labklājība 1920. gados ("''the Roaring Twenties''") beidzās ar [[Volstrītas sabrukums|Volstrītas sabrukumu]] un bankrotu vilni [[1929]]. gadā, kas izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Pēc [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ievēlēšanas prezidenta amatā [[1932]]. gadā sākās [[Jaunais kurss]] ("''the New Deal''"), kas palielināja valdības iejaukšanos ekonomikā. [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|200px|[[D-diena]]: ASV kareivji izsēžas [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] krastos Otrā pasaules kara laikā {{dat|1944|6|6}}]] Amerikas Savienotās Valstis pasludināja neitralitāti arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā, kad [[nacistiskā Vācija]] un [[PSRS]] [[1939]]. gada septembrī [[Polijas kampaņa|okupēja Poliju]]. [[1941]]. gada martā ASV sāka materiāli atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Antantes valstis]] saskaņā ar [[Lendlīze]]s programmu. {{dat|1941|12|7}} ASV pievienojās Sabiedrotajiem pēc [[Japānas Impērija]]s [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma Pērlhārborai]]. Iesaistīšanās šajā karā veicināja ASV saimniecības attīstību, sekmējot [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] un darbavietu izveidi. ASV bija vienīgā valsts, kas Otrā pasaules kara dēļ kļuva bagātāka.<ref>Kennedy, Paul (1989). ''The Rise and Fall of the Great Powers''. New York: Vintage, p. 358. {{ISBN|0670728197}}.</ref> Sabiedroto valstu [[Bretonvudsas konference|konferences Bretonvudsā]] (''Bretton Woods'') un [[Jaltas konference|Jaltā]] lika pamatus [[Apvienoto Nāciju Organizācija|jaunai starptautisko organizāciju sistēmai]], kas nostādīja ASV un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] pasaules notikumu centrā. Pēc uzvaras Eiropā [[1945]]. gadā notika starptautiska konference [[Sanfrancisko]], kuras laikā pieņēma [[ANO statūti|Apvienoto Nāciju Hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ho/pubs/fs/55407.htm |title=The United States and the Founding of the United Nations, August 1941—October 1945|month=October | year=2005 |accessdate = 2007-06-11 |publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian}}</ref> Savienotās Valstis radīja pirmos [[kodolieroči|kodolieročus]] un kara beigās [[1945]]. gada augustā uzmeta divas [[atombumba]]s uz [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]], [[2. septembris|2. septembrī]] Japāna kapitulēja.<ref>Pacific War Research Society (2006). ''Japan's Longest Day''. New York: Oxford University Press. {{ISBN|4-7700-2887-3}}.</ref> === Aukstā kara periods === {{Pamatraksts|Aukstais karš|Vjetnamas karš}} [[Attēls:Martin Luther King - March on Washington.jpg|thumb|175px|left|[[Mārtins Luters Kings]] 1963. gadā runas ''[[I Have a Dream]]'' laikā]] Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ASV un PSRS visiem līdzekļiem tiecās pēc pasaules varas. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pasaulē dominēja [[militārisms]], izveidojās [[NATO]] un [[Varšavas pakts]]. ASV atbalstīja [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] un demokrātiju, turpretim PSRS veicināja [[plānveida ekonomika|plānveida ekonomiku]] un autoritārismu. Amerikāņu karaspēks karoja ar [[ĶTR]] bruņotajiem spēkiem [[Korejas karš|Korejas karā]], kas ilga no [[1950]]. līdz [[1953]]. gadam. [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] [[Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komiteja]] ierosināja vairākas izmeklēšanas pret kreiso partiju biedriem; senators [[Džozefs Makārtijs]] kļuva par komunistiski un kreisi noskaņoto amerikāņu vajāšanu galveno iniciatoru. Pēc tam, kad [[1961]]. gadā Padomju Savienība veica [[Vostok-1|pirmo cilvēka lidojumu kosmosā]], prezidents [[Džons Kenedijs]] izteica vēlmi, lai Amerikas Savienotās Valstis aizvestu "[[Apollo programma|cilvēku uz Mēnesi]]". Kenedijs un [[Ņikita Hruščovs|Hruščovs]] novērsa [[Kubas raķešu krīze]]s pāraugšanu kodolkarā. Tajā pašā laikā ASV piedzīvoja ilgstošu saimniecības uzplaukumu. Pastiprinājās afroamerikāņu kustība pret [[segregācija|segregāciju]] un [[diskriminācija|diskrimināciju]], ko vadīja [[Roza Pārksa]] un [[Mārtins Luters Kings]]. Pēc [[Atentāts pret Džonu Kenediju|Džona Kenedija slepkavības]] [[1963]]. gadā prezidents [[Lindons Džonsons]] pieņēma Pilsoņu Tiesību aktu (1964) un Aktu par balsstiesībām (1965). Džonsons un viņa amata pēctecis [[Ričards Niksons]] izvērsa [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. Pieauga [[kontrkultūra|kontrkultūru]] kustība, kuru sekmēja protesti pret Vjetnamas karu, tumšādaino nacionālisms un [[seksuālā revolūcija]]. [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] rezultātā [[1974]]. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidents [[Džeralds Fords]]. [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] administrācija [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās iezīmējās ar [[stagflācija|stagflāciju]] un [[Irānas ķīlnieku krīze|Irānas ķīlnieku krīzi]]. [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] ievēlēšana prezidenta amatā [[1980]]. gadā veicināja izmaiņas [[nodoklis|nodokļu]] iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja gan [[Irānas-Kontru skandāls|Irānas-Kontru skandālu]] (''Iran-Contra scandal''), gan arī attiecību uzlabošanos ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]]. === Mūsdienas === [[Attēls:World-Trade-Center 9-11.jpg|thumb|200px|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] {{dat|2001|9|11|Ģ}} rītā]] Pēc PSRS sabrukuma ASV kļuva par dominējošo pasaules lielvaru, [[1990. gadi|1990. gados]] tās piedalījās [[Līča karš|Līča karā]] prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vadībā un [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] vadībā. Līdz 2001. gadam ASV piedzīvoja ilgstošāko ekonomisko izaugsmi valsts vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Voyce, Bill|url=http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|title=Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long|publisher=Iowa Workforce Information Network|date=2006-08-21|accessdate=2007-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061006020321/http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|archivedate=2006-10-06}}</ref> [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] noslēdzās ar [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] uzvaru. {{dat|2001|9|11}} ''[[Al-Qaida]]'' [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|teroristi uzbruka]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]], un ASV uzsāka [[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]]. 2001. gada beigās [[ASV Bruņotie spēki]] iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]], gāza [[Taliban|talibu]] valdību un iznīcināja ''Al-Qaida'' mācību nometnes. 2002. gadā prezidenta Buša administrācija sāka pieprasīt izmaiņas [[Irāka]]s pastāvošajā režīmā un valsts iekārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Many Europeans Oppose War in Iraq| work = USA Today| url = http://www.usatoday.com/news/world/2003-02-14-eu-survey.htm| date = 2003-02-14| accessdate = 2008-09-01}}{{Tīmekļa atsauce| author = Springford, John| title = 'Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy| publisher = Centre for European Reform| url = http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| month = December| year = 2003| accessdate = 2008-09-01| archiveurl = https://web.archive.org/web/20040328182510/http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| archivedate = 2004-03-28}}</ref> [[2003. gads|2003]]. gadā koalīcijas bruņotie spēki iebruka Irākā, gāžot tās diktatoru [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]]. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "[[Amnesty International]]" apsūdzēja Savienotās Valstis [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumos saistībā ar [[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]] un [[Irākas karš|Irākas karu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|title=Amnesty International Report 2007|publisher=Amnesty International|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111012733/http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|archivedate=2008-01-11}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā [[viesuļvētra "Katrīna"]] izpostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. Globālās ekonomikas krīzes laikā [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|par ASV prezidentu ievēlēja]] [[Baraks Obama|Baraku Obamu]], pirmo [[afroamerikānis|afroamerikāni]] ASV prezidenta amatā, kurš beidza Irākas karu. [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada prezidenta vēlēšanās]] uzvarēja uzņēmējs [[Donalds Tramps]], kurš īstenoja populistisku politiku, sāka celt žogu uz ASV un Meksikas robežas un ārpolitikā īstenoja "Amerika pirmajā vietā" principu. Demokrātu partijas kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta atkārtoti nobalsoja par impīčmenta procedūras sākšanu pret Trampu, tomēr to noraidīja Senāts. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] uzvarēja [[Džo Baidens]], kura laikā notika [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kā arī saasinājās Trampa sāktais tirdzniecības karš ar Ķīnas Tautas Republiku. [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] vēlreiz kandidēja un uzvarēja [[Donalds Tramps]]. Kļūstot par otro prezidentu ASV vēsturē, kurš ir stājies amatā divas reizes, kuri nav secīgi. == Ģeogrāfija == [[Attēls:USA topo en.jpg|thumb|200px|ASV centrālās daļas topogrāfiskā karte]] Amerikas Savienoto Valstu [[platība]] ir gandrīz 9,83 miljoni [[kvadrātkilometrs|km²]], bet kontinentālās daļas platība (bez kontinentālās, bet [[Kanāda]]s atdalītās [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju salām]]) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km². ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņem [[Krievijas Federācija]] un [[Kanāda]]. ASV pārvalda arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]), bet Klusajā okeānā tās pārvaldē ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]. Valsts austrumu krastu apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumu krastu [[Klusais okeāns]], bet dienvidaustrumus Atlantijas okeāna [[Meksikas līcis]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos — ar [[Meksika|Meksiku]]. ASV ir jūras robeža arī ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Tā iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] pie Aļaskas krastiem. Aļaskas ziemeļu krastu apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. === Reljefs === ASV teritorijā ir vairāki lieli ģeogrāfiski objekti. Austrumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnu sistēma. Rietumos un dienvidos no tās atrodas [[zemiene]]s, pa kurām plūst lielākās [[upe]]s, piemēram, [[Misisipi (upe)|Misisipi]] un [[Misūri (upe)|Misūri]]. Vēl uz rietumiem apvidus pārvēršas [[līdzenums|līdzenumos]] un [[prērija|prērijās]], kurus sauc par [[Lielie līdzenumi|Lielajiem līdzenumiem]], bet aiz tiem sākas [[Klinšu kalni]] un [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēma. Kordiljeru kalnu sistēma aizņem gandrīz visus rietumus. Arī [[Aļaska|Aļaskā]] atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī valsts augstākais punkts, tas ir [[Denali]] (6193 m). Savukārt [[Havaju salas]] ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas ir [[Maunakea]]. === Klimats === [[Attēls:Dimmitt Tornado1 - NOAA.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis]] [[Teksasa|Teksasā]]]] Valsts lielā izmēra dēļ tajā ir praktiski ļoti plaša spektra [[klimats]]. Lielākā daļa no valsts atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet [[Havajas]] un [[Florida]]s dienvidu daļa atrodas [[tropu josla|tropu joslā]], savukārt [[Aļaska]] atrodas [[Arktiskā josla|arktiskajā joslā]]. No [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] 100. meridiāna uz rietumiem ir sastopami arī [[pustuksnesis|pustuksneši]]. ASV klimatu spēcīgi ietekmē gaisa masas, kas nāk no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas. Savukārt ASV dienvidu štatus regulāri apdraud [[viesuļvētra]]s jeb orkāni. [[2005. gads|2005]]. gadā viena no tām, [[viesuļvētra "Katrīna"]], nopostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], savukārt ASV vidienē regulāri plosās [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Zemākā gaisa [[temperatūra]] ir reģistrēta [[Aļaska|Aļaskā]]. Tā sasniedza −62 °C.<ref>{{en ikona}} Williams, Jack [http://www.usatoday.com/weather/wcstates.htm Each state’s low temperature record] ''USA today'', ''URL accessed 13 June, 2006.''</ref> Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrēta [[Nāves ieleja|Nāves ielejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf | title = Weather and Climate | year = 2002 | month = January | format = PDF | work = Official website for Death Valley National Park | publisher = National Park Service U. S. Department of the Interior | pages = 1-2}}</ref> Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|ASV administratīvais iedalījums}} Amerikas Savienotās Valstis ir [[Federācija (valsts)|federāla savienība]], kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi ir [[Vērmonta]], [[Teksasa]] un [[Havajas]]: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai, bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Valsts vēstures pašā sākumā šādi tika izveidoti trīs štati: [[Kentuki]] no [[Virdžīnija]]s; [[Tenesī]] no [[Ziemeļkarolīna]]s; [[Meina]] no [[Masačūsetsa]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā [[Ziemeļvirdžīnija]] atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu {{dat|1959|8|21}}. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības. Štati kopā veido gandrīz ASV teritoriju; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, ir [[Vašingtona|Kolumbijas apgabals]], federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsēta [[Vašingtona]], un [[Palmiras atols]], kas ir neapdzīvots, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā. ASV pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas: [[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]] Karību jūrā un [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]] Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos). {{ASV štatu karte}} === Nacionālie parki === ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē ir [[Jeloustonas nacionālais parks]]. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir [[Greitsmokimauntinsu nacionālais parks]] Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī [[Josemitu nacionālais parks|Josemitu ieleja]]. == Valdība un vēlēšanas == [[Attēls:Capitol Building Full View.jpg|thumb|235px|[[ASV Kapitolijs]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] darba vieta]] Amerikas Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošā [[Federācija (valsts)|federācija]]. ASV ir [[konstitucionāla republika]], "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."<ref>Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). ''An Introduction to the American Legal System''. Florence, KY: Delmar, p. 6. {{ISBN|0-7668-2759-3}}.</ref> Tā būtībā ir veidota kā [[reprezentatīvā demokrātija]], lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie tiešas balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.<ref>Raskin, James B. (2003). ''Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People''. London and New York: Routledge, pp. 36—38. {{ISBN|0-415-93439-7}}.</ref> Valdības darbību regulē [[Valsts varas dalīšana|pilnvaru nodalīšana]], ko paredz [[ASV Konstitūcija|Konstitūcija]], kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņu [[federālisms|federālajā sistēmā]] pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, štata un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starp [[apgabals (ASV)|apgabalu]] valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņu [[balsu vairākums|balsu vairākuma]]. Nepastāv [[proporcionālā pārstāvniecība]] federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un ministru kabineta amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma. [[Attēls:WhiteHouseSouthFacade.JPG|thumb|200px|left|[[Baltais nams|Baltā nama]] dienvidu fasāde — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] darba vieta]] Federālā valdība sastāv no trim nozarēm: * [[likumdošana]]: divpalātu [[ASV Kongress|Kongress]], ko veido [[ASV Senāts|Senāts]] un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]; pieņem federālos likumus, [[kara pieteikšana|deklarē karu]], pieņem līgumus un vienošanās, pieder vara pār naudas līdzekļiem un [[impīčments|vara par amatpersonu atcelšanu no amata]], tādējādi tai pieder iespēja atcelt no amata valdības locekļus. * [[izpildvara]]: [[ASV prezidents|prezidents]] ir [[militārais virspavēlnieks]]; pieder [[veto]] tiesības likumdošanas likumprojektos, pirms tiek pieņemts likums; ieceļ [[ASV Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] un citas amatpersonas, kuras pārrauga un īsteno federālos likumus un politiku. * [[tiesu vara]]: [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem. [[Attēls:USSupremeCourtWestFacade.JPG|thumb|200px|[[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] ēkas rietumu ieeja]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc [[2000. gads|2000]]. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretim [[Kalifornija]]i, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas. [[ASV Senāts|Senātā]] ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divi [[ASV senators|senatori]], kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu. [[ASV prezidents|Prezidents]] tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati. [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], ko vada [[ASV galvenais tiesnesis]], ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga; [[Nebraska]]s štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štata [[ASV gubernators|gubernatori]] tiek ievēlēti tiešā veidā. Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru iespējams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav saskaņā ar [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantot ''habeas corpus'' principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visās [[krimināllieta|krimināllietās]]. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādīja [[ASV Tiesību bils|Tiesību bilu]], un Četrpadsmitais grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām. === Partijas, ideoloģija un politika === [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|[[Baraks Obama]] — pirmais afroamerikāņu izcelsmes [[ASV prezidents]]]] Lielākajā daļā savas vēstures ASV politika darbojusies pēc saskaņā ar [[divu partiju sistēma|divpartiju sistēmas]]. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās [[primārās vēlēšanās]] tiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās [[vispārējās vēlēšanās]]. Kopš [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1856. gada vispārējām vēlēšanām]] galvenās partijas ir bijušas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] (''the Democratic Party''), kura dibināta [[1824]]. gadā, un [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (''the Republican Party''), kura dibināta [[1854]]. gadā. Kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikiem tikai viens trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents [[Teodors Rūzvelts]], kurš darbojās kā [[ASV Progresīvā partija|Progresa aizstāvis]] jeb Progresists [[1912]]. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā. Amerikāņu [[politiskā kultūra|politiskajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tika diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). Pēc demokrātu posma tauta 2016. gadā atkal izvēlējās republikāņus, tad 2020. gadā atkal demokrātus, visos gadījumos ar nelielu un reizēm zaudētāju apstrīdētu starpību. == Ārpolitika == [[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] sammita laikā 2007. gadā]] Amerikas Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) dažādu iemeslu dēļ nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm. ASV ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[NATO]] dalībvalstīm. Notiek cieša sadarbība arī ar valstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā ASV ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar tikai 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.today/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs. Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Bruņotie spēki == [[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln'']] [[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments, bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments. 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču [[karaklausība]], tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji pārvietoti ar lielās gaisa spēku flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki 2005. gadā bija izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21|archive-date=2007-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20070610041016/http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html}}</ref> Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā bija 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules militāro izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]], ASV militārie izdevumi 4,06% apmērā 2006. gadā ierindojās 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David|url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date= 2008-06-12|accessdate=2009-03-10}}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, ASV bija zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref> == Saimniecība == {| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;" |- ! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji |- |[[Bezdarbs]]||8,9%<sup>2009. gada aprīlī</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref> |- |[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%<sup>2009. gada 1. ceturksnī</sup> [1,1%<sup>2008. gadā</sup>]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|accessdate=2009-06-03|date=2009-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref> |- |[[Inflācija]]||−0,7%<sup>no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref> |- |[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni<sup>2009. gadā 2. jūnijā</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref> |- |[[Nabadzība]]||12,5%<sup>2007. gadā</sup><ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> |} ASV ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') ASV atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra nokļuva [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> kopā ar lielu daļu pārējās pasaules. [[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā]] Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV ekonomikas, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> ASV joprojām paliek rūpnieciska valsts, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Valsts ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un vienlaikus lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight=|title=New Release/Ultra Petroleum Corp.,|publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03|archive-date=2013-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20130409073623/http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight=}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref> 2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares iedzīvotāju nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo ASV pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundu skaits ir pieaudzis par 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr ASV vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā, kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref> === Ienākumi un tautas attīstība === [[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku]] Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Tomēr ASV [[labklājība]]s līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref> Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk bija mājsaimniecību, kur pelnīja abi pieaugušie, kā arī dzimumu nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas pagarinātas, taču attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bijusi vērsta tikai uz pašu „augšgalu”.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā 1% visbagātāko cilvēku bija 21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas ASV padarīja par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher=University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.|work=Power in America|month=December|year=2006|accessdate=2006-08-21|archive-date=2011-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20111020134522/http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref> === Transports === [[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]]]] Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mēroti ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti [[sabiedriskais transports|sabiedriskajā transportā]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas ASV, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref> === Enerģija === ASV enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnasu [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā]] Tiek uzskatīts, ka ASV [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Valsts ir trešā visapdzīvotākā pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref> ASV iedzīvotāju izcelsme ir ļoti dažāda — trīsdesmit vienā izcelsmes grupā ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas no vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Aziāti ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref> Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājumam — dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; 2008. gadā tika prognozēts, ka šie cilvēki būs minoritāte tikai līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref> Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētu teritorijās (saskaņā ar Statistikas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pilsētās bija vairāk nekā 100 000 un deviņās pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit [[metropole]]s jeb lielpilsētu teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropoļu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s metropoļu teritorijas visas ir augušas par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref> {{ASV lielākās pilsētas}} {{clear}} == Zinātne un tehnoloģijas == [[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā]] ASV ir bijušas starp līderiem zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. ASV lielā mērā attīstīja [[ARPANET]] Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> ASV ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz pusei ASV mājsaimniecību jau 2006. gadā bija platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref> == Kultūra == Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs galvenokārt nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar imigrantiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC /> == Sports == [[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli]] Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par ASV nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref> Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā. == Ārējās saites == {{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}} {| style="font-size:90%;" |width=420 valign=top| '''Latviski:''' * [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv * [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis] travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļveži] lv.tixik.com * [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv * [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091130153937/http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ |date={{dat|2009|11|30||bez}} }} atravel.lv * [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org |width=420 valign=top| '''Angliski:''' * [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites * [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives * [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate * [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States * [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|30em}} {{G8}} {{NATO}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV| ]] j4ukkgnmh7ko7ec112fqdg23tc4u6bs Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola 0 10779 4467101 4457121 2026-05-12T14:10:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467101 wikitext text/x-wiki {{Infobox University |native = Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA" |image = |motto =Vieta, kur bizness tiekas ar mākslu |established = 1992 |type = Privāta augstskola |endowment = |rector = Irina Seņņikova |faculty =Biznesa un ekonomikas fakultāte Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte Arhitektūras un dizaina fakultāte |students =2444 |alumni =17 000+ |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |country = Latvija |address = Meža iela 3, Rīga, LV-1048 |nickname =RISEBA |website = {{URL|http://www.riseba.lv}} |logo = [[Attēls:RISEBA gerbonis.png|200px]] |chairman=Jevgenijs Kurovs|name=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"}} [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, galvenā ēka.jpg|alt=RISEBA|thumb|"RISEBA" galvenā ēka, Meža ielā 3]] [[Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, H2O6 kvartāls.jpg|alt=FAD|thumb|"RISEBA" ēka Durbes ielā 4]] '''Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"''' ir 1992. gadā dibināta privāta [[Latvija]]s [[augstskola]], kas sagatavo speciālistus biznesa un radošajās nozarēs darbam starptautiskā vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/par-riseba/misija-cels-uz-starptautisku-karjeru|title=Misija - ceļš uz starptautisku karjeru - riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}{{Novecojusi saite}}</ref> RISEBA pirmais lielais partneris un līdzdibinātājs bija [[Mančestra]]s Mākslas un tehnoloģiju koledža. "RISEBA" abreviatūra radusies no augstskolas sākotnējā nosaukuma angļu valodā - ''Riga International School of Economics and Business Administration'' (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola). RISEBA piedāvā izglītību bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās, [[bizness|biznesa]], komunikāciju, audiovizuālo mediju mākslas un [[arhitektūra]]s virzienos. RISEBA studiju programmas ir akreditētas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā. [[Students|Studenti]] var izmantot RISEBA piedāvātās starptautiskās iespējas, augstskola ieguvusi ''European Foundation for Management Development'' (''EFMD'') programmu akreditāciju ''EPAS'', kā arī ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attīstības asociācijas dinamiskās sabiedrībās (''CEEMAN'') starptautiskās kvalitātes akreditāciju (''International Quality Accreditation''). == Studiju programmas == * bakalaura studiju programmas: Arhitektūra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoģija, Eiropas biznesa studijas, Jaunuzņēmumu ekonomika un finanses, Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments, Uzņēmējdarbības vadība.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/bakalaura-studiju-programmas Bakalaura studiju programmas]{{Novecojusi saite}}</ref> * maģistra studiju programmās: Arhitektūra, Biznesa stratēģiskā vadība, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analītika, Personāla vadība, Projekta vadība, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, Uzņēmējdarbības vadība, Vadības psiholoģija un supervīzija, Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija, Veselības vadība, Sporta vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas |title=Maģistra studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220159/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/magistra-studiju-programmas }}</ref> * Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadību un Mediju Mākslu un radošās tehnoloģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas |title=Doktora studiju programmas |access-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211119220155/https://www.riseba.lv/lv/studentiem/doktora-studijas }}</ref> Vairākas studiju programmas var apgūt arī tālmācībā.<ref>[https://www.riseba.lv/lv/talmaciba tālmācība]</ref> == Fakultātes == Augstskolas galvenā ēka atrodas [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 3 [[Rīga|Rīgā]], augstskolas fakultātes atrodas [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielā]] 4, H<sub><small>2</small></sub>O 6 arhitektūras un mediju centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riseba.lv/lv/biznesa-makslas-un-tehnologiju-augstskola-riseba|title=Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA {{!}} riseba.lv|website=www.riseba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> * Arhitektūras un dizaina fakultāte * Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte * Biznesa un ekonomikas fakultāte == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:RISEBA vadība 2021.jpg|alt=RISEBA|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" vadība Attēls:RISEBA izlaidums 2021.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" absolventi 2021 Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola, studentu pašpārvalde.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Studentu pašpārvalde Attēls:RISEBA, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola izlaidums3.jpg|Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", absolventi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{o-mlapa|http://www.riseba.lv}} {{sisterlinks-inline}} == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolu reitings]] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Privātās augstskolas Latvijā]] [[Kategorija:RISEBA]] {{DEFAULTSORT:Rigas Starptautiska ekonomikas un biznesa administracijas augstskola}} 1ymu58lxupmmqkjcrimzd3po90x4qwu Sergejs Zaļetajevs 0 12624 4467231 4343028 2026-05-12T19:53:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467231 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Zaļetajevs | attēls = Sergej Zaletaev.jpg | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1993 | dzim_dati = {{dat|1946|8|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|2|11|1946|8|20}} | mir_vieta = | alma_mater = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = }} '''Sergejs Zaļetajevs''' ({{val|ru|Сергей Павлович Залетаев}}; dzimis {{dat|1946|08|20}}, miris {{dat|2025|2|11}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] fiziķis, publicists un politiķis, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padome]]s deputāts (1990—1993) un [[Rīgas dome]]s deputāts (2001—2013). == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas 63. pamatskola|Rīgas 63. vidusskolā]] un [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1964—1971). No 1965. līdz 1972. gadam strādāja par inženieri [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] Fizikālās enerģētikas institūtā, tad par pasniedzēju [[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts|Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta]] Fizikas katedrā. No 1981. līdz 1990. gadam bija [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas PSR ZA Fizikas institūta]] vadošais konstruktors. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padome]]s deputātu (1990—1993),<ref>[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/CCE835F379D9FF8FC22578220046279A/$FILE/zaletajevs.htm Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu saraksts]</ref> no 21. Rīgas vēlēšanu apgabala. Viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]]<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība". [[Augusta pučs|Augusta puča]] 1991. gada 21. augustā Sergejs Zaļetajevs balsoja pret konstitucionālā likuma “[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]” pieņemšanu. Pēc AP deputāta pilnvaru beigām no 1993. gada līdz 2001. gadam bija avīzes ''"Панорама Латвии"'' žurnālists. 2001. gadā ievēlēts par [[Rīgas dome]]s (RD) deputātu no [[PCTVL]] saraksta kā "Līdztiesības" pārstāvis. No 2003. gada līdz 2005. gadam bija PCTVL frakcijas priekšsēdētājs. No 2001. līdz 2005. gadam pildīja domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētāja pienākumus. 2007. gadā viņš noslēdza sadarbības līgumu ar [[Saskaņas centrs|SC]] frakciju un tika izslēgts no PCTVL. 2012. gadā viņš atkāpās no RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja amata it kā veselības problēmu dēļ, taču tas notika pēc tam, kad [[KNAB]] bija sācis kriminālprocesu par saimnieciska un finansiāla rakstura pārkāpumiem viņa vadītajā AS “Ceļu pārvalde”, kur RD bija akcionārs.<ref>[https://www.la.lv/vini-gribeja-citu-latviju Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību?] Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā</ref> Miris {{dat|2025|2|11||bez}}, 78 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/35.MZ12|title=Mantojuma ziņa |website=vestnesis.lv |date={{dat|2025|2|19|N|bez}} |access-date={{dat|2025|9|29||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=1&deputyID=658 Personas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930193818/http://www.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=1&deputyID=658 |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} Rīgas domes mājaslapā * Raksts [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=opinion&submode=&page_id=51 Kā noturēt "griestus"]{{Novecojusi saite}} (2004) * [https://web.archive.org/web/20051215142534/http://www.rakurs.lv/main.php?g=2004&m=06&d=28&w2=p&pub=005&w1=r&r=3 Intervija] laikrakstam [[Rakurss (laikraksts)|«Ракурс»]] (2004), krieviski {{Rīgas dome 2009}} {{Rīgas dome 2005}} {{Rīgas dome 2001}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Zalzetajevs, Sergejs}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] rzw72k41tli0r278mf4qtk2osxp8c9e Krišjānis Valdemārs 0 14133 4467173 4465172 2026-05-12T17:36:14Z Biafra 13794 +attēls 4467173 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Valdemārs | vārds_orig = | attēls = Krišjānis Valdemārs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1825 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 02 | dz_vieta = „Vecjunkuri”, [[Ārlavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad [[Valdgales pagasts]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 07 | m_vieta = [[Maskava]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Mārtiņš un Marija Valdemāri | brāļi = Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs | māsas = [[Marija Medinska-Valdemāre]] | dzīvesbiedrs = Luīze Johanna fon Ramma | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = ekonomists, žurnālists, publicists, sabiedrisks darbinieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]], [[vācu valoda]], [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Krišjānis Valdemārs''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1825|12|2}}|{{dat||11|20}}}} [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]] (tagad [[Valdgales pagasts]]), miris {{dat VS|{{dat|1891|12|7}}|{{dat||11|25}}}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[latvieši|latviešu]] ekonomists, publicists un politiķis, viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējiem, [[Ainažu jūrskola]]s dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1825. gada 2. decembrī "Vecjunkuros" (mūsdienu [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Valdgales pagasts|Valdgales pagastā]]) rentnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819—1880) bija pārvācojies vēsturnieks un arhivārs, bet māsa [[Marija Medinska-Valdemāre]] (1830—1887) — rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc [[Lubezere]]s skolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā [[Valdemārpils]]) par skolotāju, pēc tam [[Pilsrundāle|Rundālē]] par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk [[Lielbērsteles muiža|Lielberstelē]] un [[Ēdoles muiža|Ēdolē]] par skrīveri.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/107502-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Valdem%C4%81rs|title=Krišjānis Valdemārs|last=Apals|first=Gints|publisher=LNB|access-date=2025-09-15|date=2025-06-30}}</ref> [[Attēls:Krišjāņa Valdemāra dzimot māju vieta.jpg|thumb|300px|Krišjāņa Valdemāra dzimot māju "Vecjunkuri" vieta mūsdienās]] 1848. gada 23. aprīlī (pēc vecā stila 11. aprīlī) Ēdolē K. Valdemārs dibināja pirmo latviešu bibliotēku, kas sākumā atradās Ēdoles baznīcā, bet pēc tam K. Valdemāra mājās. Pirmajā gadā tika saziedoti ap 70 rubļu, kas ļāva iegādāties ap 200 grāmatu,<ref>Šīmanis, Gints. Pirmajai latviešu bibliotēkai 140 (1988. gada 16. jūnijā). ''Dzimtenes Balss''</ref> kuras izdeva zemniekiem lasīšanai. Valdemārs zemniekus pulcināja uz dažādām pārrunām.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=[[Frīdis Zālītis|Zalītis]]|first=Frīdis|publisher=Valters un Rapas AS Apgāds|year=1937|location=Rīga|pages=247-256}}</ref> Ēdolē viņš arī izveidoja jauniešu grupu — “Baltijas jūras izsmelšanas biedrība” (1847—1848).<ref name=":1" /> 1849. gadā, 24 gadu vecumā Valdemārs gribēja iestāties [[Liepājas augstākā apriņķa skola|Liepājas augstākajā apriņķa skolā]], bet viņu neuzņēma.<ref name=":2" />Tad viņš vērsās pie toreizēja [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernatora]] [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Suvorova]], kurš atbalstīja viņa vēlēšanos un viņš iekļuva skolā.<ref name=":1" /> Liepājā sāka literāro darbību, izdodot grāmatu "300 stāsti"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas, ar ko jaunekļiem un pieaugušiem lusti uz grāmatām vairot gribējis C.Woldemar|last=Valdemārs|first=Krišjānis|year=1853, atkārtots 1925|location=Liepāja}}</ref> (1853) un rakstot dzeju gan latviešu, gan vācu valodā. Beidzis mācības Liepājas apriņķa skolā (1854), viņš studēja ekonomiku (tolaik sauktu par "kamerālzinātni"), tautsaimniecības organizāciju un valststiesības [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/1.Vald.htm |title=Krišjānis Valdemārs /Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2012|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131004213707/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/1.Vald.htm }}</ref> Tērbatā izveidoja studentu kopu “Tērbatas latviešu vakari” (1855–1857), publiski uzsvēra savu latviešu tautību pretim tiem studentiem, kuri sarāva sakarus ar savu tautu un uzskatīja savu izcelšanos no latviešiem par kaunu. <ref name=":2" /> Latviešu vakaru dalībniekos bija [[Juris Alunāns]] un [[Krišjānis Barons]], un arī medicīnas students [[Jānis Jurjāns]] (vēlāk ārsts [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]) un teoloģijas students Zakranovičs (vēlāk mācītājs [[Lielauce|Lielaucē]]).<ref name=":2" /> Kādu laiku viņš darbojās vāciskajās [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]] “[[Curonia]]” un “[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]”, <ref>[http://www.kuldigasmuzejs.lv/id330/fridrihs-freibergs Fridrihs Freibergs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429093704/http://www.kuldigasmuzejs.lv/id330/fridrihs-freibergs|date={{dat|2017|04|29||bez}}}} Jolanta Mediņa, „Kurzemnieks” Nr. 18. 2014. gada 12. februārī</ref> bet vēlāk ieņēma noraidošu nostāju pret studentu korporācijām, atteicās pieņemt latviešu studentu korporācijas [[Lettonia|“Lettonia”]] filistra statusu.<ref name=":1" /> Studiju gados K. Valdemārs publicēja Dundagas mācītāja F. Bankava 1721. gadā sacerēto dzejojumu vācu valodā par Dundagu (''Dondangen'') ar savām piezīmēm par folkloras materiāla vākšanas nozīmi (''Das Inland'', 1855, 14-16) un no 1856. gada laikrakstā "Mājas Viesis" krievu un vācu presē rakstus par dabas zinātnēm. 1856. gada 5. novembrī tapa pirmā K. Valdemāra publikācija latviešu valodā — "Ziņa par jaunām grāmatām" laikrakstā [[Mājas Viesis|"Mājas Viesis"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lt/person/view/25800?slug=Krisjanis-Valdemars|title=Krišjānis Valdemārs|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2018-01-08|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180109064035/http://literatura.lv/lt/person/view/25800?slug=Krisjanis-Valdemars|archivedate=2018-01-09}}</ref> Pēc Tērbatas Universitātes beigšanas (1858) strādāja Sanktpēterburgā, kur kļuva par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s laikraksta ''St. Petersburgische Zeitung'' redaktora palīgu un Finanšu ministrijas ierēdni Nodokļu dzēšanas komisijā.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Voroņins|first=Vsevolods|date=2002|title=Lielkņazs Konstantīns Nikolajevičs un Krišjānis Valdemārs – Krievijas jūras flotes rekrūšu sistēmas atcelšanas iniciatori (19. gs. 50. gadu beigas–60. gadu sākums)|url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/13-18-VESTURE-Voronins.pdf|journal="Latvijas Arhīvi" Nr. 3|pages=13}}</ref> Ar rakstiem par jūrskolu veidošanas nepieciešamību (''Das Inland'', 1857, 18-19) un brošūru ''Ueber die Heranziehung der Letten und Esten zum Seewesen'' ("Par latviešu un igauņu piesaistīšanu jūrniecībai..", Tērbatā, 1857) jaunais ierēdnis pievērsa sev Krievijas flotes ģenerāladmirāļa un jūrlietu ministra lielkņaza [[Konstantīns Romanovs (lielkņazs)|Konstantīna Nikolajeviča]] (Константин Николаевич; 1827–1892) – ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] brāļa – uzmanību. Viņš lūdza savam tuvākajam palīgam Aleksandram Golovņinam (Головнин; 1821–1886) savākt ziņas par tirdzniecības flotes attīstībai veltīto rakstu autoru. A. Golovņins tolaik nebija personiski pazīstams ar K. Valdemāru, bet bija visai pārsteigts par savākto informāciju un ieteica Konstantīnam Nikolajevičam publicēt trīs Valdemāra brošūras žurnālā "Morskoj Sborņik (“Морской сборник”).<ref name=":3" /> Ar savu tālāko darbību jūrniecības attīstīšanā Valdemārs ieguva lielkņaza Konstantīna labvēlību un ietekmēja jūrniecības attīstību [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] un Baltijas piekrastē.<ref name=":1" /> 1862. gadā viņš Leipcigā publicēja anonīmu brošūru ''Baltische, namentlich livländische Bauernzustände'' ("Baltijas, īpaši Vidzemes zemnieku stāvoklis"), kur atzinīgi novērtēja [[Garlībs Merķelis|G. Merķeļa]] paveikto un vērsās pret zemnieku beztiesisko stāvokli. No 1862. līdz 1865. gadam viņš bija "[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīžu]]" izdevējs (sākumā [[cenzors (amatpersona)|cenzors]] un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu [[Ainaži|Ainažos]] kā rezultātu saviem pētījumiem ekonomikā, kuros viņš galvenokārt pievērsās jūrniecības nozarei un tās attīstīšanai. Kopā pēc viņa iniciatīvas Krievijas Impērijā tika izveidota 41 jūrskola, ieskaitot 11 Vidzemes un Kurzemes guberņu robežās. Kā [[Jūrlietu ministrija]]s ierēdnis viņš ierosināja pieņemt Krievijas jūrskolu likumu un izstrādāja tā projektu (1867). Bija viens no Ķeizariskās Krievu tirdzniecības un kuģniecības veicināšanas biedrības dibinātājiem, ilggadējs biedrības sekretārs un vēlāk tās žurnāla redaktors (1873–1891).<ref name=":1" /> 1865. gadā pret Valdemāru sāka kriminālizmeklēšanu un tiesas procesu t.s. Novgorodas lietā (Valdemārs bija ierosinājis latviešus iepirkt zemi Novgorodas apkārtnē, ja viņi to nevarēja izdarīt Baltijā, taču pasākums izrādījās nesekmīgs), kā rezultātā viņš zaudēja visus ietaupījumus un uz laiku tālākas karjeras iespējas. Lai izvairītos no kreditoriem (manta tika apķīlāta un pārdota izsolē) un rastu darba iespējas, 1867. gadā Valdemārs pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]], kur sākumā dzīvoja lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu valodu vārdnīcu, vēlāk atkal pievērsās jūrniecības un ekonomikas jautājumiem. Pēc K. Valdemāra ierosinājuma [[Fricis Brīvzemnieks]] Maskavā sāka organizēt [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]], no kuriem vēlāk izauga latviešu trešā vecākā akadēmiskā mūža organizācija — [[akadēmiskā vienība "Austrums"]]. 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā nodibināja pirmo jūrniecības attīstības biedrību, kurā Valdemārs sāka strādāt par pastāvīgo sekretāru, kaut arī faktiski veica pētījumus jūrniecības ekonomikā, tajā skaitā pēc krievu valdības pasūtījuma. Līdz ar to 1870. gados ģimenes materiālais stāvoklis atkal uzlabojās. Krišjānis Valdemārs miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā, apbedīts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] Rīgā. == Ģimene == 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā K. Valdemārs salaulājās ar Rīgas tirgotāja meitu, [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841—1914). Savu bērnu viņiem nebija, un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas — latviešu meiteni Annu (dzim. Stīgi) un angļu meitenes Esteri un Fransisu (dzim. Klarkas). Anna nomira 9 gadu vecumā, Estere nomira 1893. gadā un Fransisa (prec. Ertlinga) 1939. gadā izceļoja uz Vāciju. == Kredo == [[Attēls:Krišjānis Valdemārs jaunībā.jpg|thumb|Krišjānis Valdemārs jaunībā]] Latvijas Valsts vēstures arhīvs 1997. gadā izdeva Valdemāra vēstuļu krājumu, kur apkopots viss līdz šim laikam apzinātais viņa epistolārais mantojums, kas glabājas Latvijas, Igaunijas un Krievijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos. Izdevuma zinātniskā redaktore bija Dr.hist. V. Zelče.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/k.valdemars-divu-gramatu-skatijuma-10024648|title=K.Valdemārs divu grāmatu skatījumā|access-date=2018-01-08}}</ref> Grāmatā tika ievietotas 575 vēstules, kas attiecināmas laika posmā no 1854. gada līdz Valdemāra nāvei 1891. gadā. Tās hronoloģiski sakārtotas trīs posmos: Tērbata (1854—1858), Sanktpēterburga (1859—1867) un Maskava (1867—1891). Zinātniskā izdevumā darbi nodrukāti oriģinālvalodā — latviešu, vācu un krievu, ar latvisko tulkojumu citvalodās tapušajām vēstulēm. Grāmatu noslēdz kopsavilkums vācu, krievu un angļu valodā un personu, vietu, priekšmetu u.c. rādītāji. === Jūrniecība === [[Attēls:Krišjānis Valdemārs par jūrniecības lietām Latviešu Avīzēs 1883.JPG|thumb|]] [[Attēls:Krišjānis Valdemārs par jūrniecības lietām Latviešu Avīzēs 1883 turpinājums.JPG|thumb|Krišjāņa Valdemāra piezīmes par jūrniecības lietām laikrakstā [[Latviešu Avīze]]s (1883)]] Valdemāra sabiedriski politiskās darbības pamats bija jūrniecība, un visvairāk vēstuļu — 135 — viņš no 1868. līdz 1891. gadam adresējis savam domubiedram kapteinim un [[Ainažu jūrskola]]s priekšniekam [[Kristiāns Dāls|Kristiānam Dālam]] (1839—1904). Jau 1860. gadā Valdemārs formulēja sava veida programmu kuģniecības attīstībai Baltijas piekrastē savam patronam, ķeizara Nikolaja I dēlam, Krievijas Jūrlietu ministrijas vadītājam, ģenerāladmirālim Konstantīnam Nikolajevičam (1827—1892). Baltijas jūras piekrasti no Somu jūras līča līdz pat Prūsijas robežām Valdemārs uzskatīja par labāku vietu ostu attīstībai: šī zeme «dabisko apstākļu dēļ ir kā radīta tam, lai nākotnē te milzīgos apjomos varētu nodarboties ar (..) Krievijas jūras tirdzniecību». Latviešiem un igauņiem ir labas dotības jūrniecībā, taču viņi nevarēs konkurēt ar plaši izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja Latvijā un Igaunijā nebūs daudz labu un lētu mācību iestāžu. Tāpēc īpašs Valdemāra rūpju objekts bija pirmā 1864. gadā Ainažos nodibinātā jūrskola, kā arī jaunu kuģu būve latviešu un igauņu zvejnieku ciemos. 1885. gada 13. martā viņš jau gandarīts varēja rakstīt Dālam, ka Ainažos ir pierakstīti 83 burukuģi, Ventspilī — 68 burukuģi un 7 tvaikoņi, Liepājā — 18 burukuģi un 2 tvaikoņi utt.<ref name=":0" /> Valdemārs rosmīgi piedalījās pirmo latviešu kuģniecības akciju sabiedrību izveidošanā un darbā. Pie viņa nopelniem pieder arī pirmās jūras terminu vārdnīcas izdošana, rūpes par Ziemeļu jūras ceļa attīstību, inspekcijas braucieni uz jūrām, kuras apskaloja Krieviju, un pētniecības ceļojumi uz vairākām Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. Valdemāra darbība jūrniecības laukā vainagojās ar Krievijas tirdzniecības kuģniecības veicināšanas biedrības nodibināšanu 1873. gadā. Viņš kļuva par šīs organizācijas faktisko vadītāju un tās žurnāla redaktoru. === Krišjānis Valdemārs un "Pēterburgas Avīzes" (1862—1865) === Pēterburgas Avīzes dibinātājs un viens no vadītājiem, ielika stingrus pamatus latviešu nacionālajai žurnālistikai un publicistikai. Par laikraksta darbību viņš rakstīja dažādām valsts institūcijām un privātpersonām, it īpaši Avīžu vajāšanas laikā. Atbildot uz Baltijas ģenerālgubernatora V. H. fon Līvena sūdzību par laikraksta kaitīgo virzienu, viņš 1862. gada 10. oktobrī paskaidrojumā Sanktpēterburgas cenzūras komitejai noraidīja visus apvainojumus un norādīja, ka «jaunā avīze iemantojusi vispārēju uzticību», ka redakcija saņem milzums vēstuļu. Laikrakstam jau ir ap 4000 abonentu, jo tas ir daudz labāks un lietderīgāks par abām līdz šim izdotajām latviešu avīzēm ("Latviešu Avīzes" un "Mājas Viesis"). Būdams labs diplomāts, 1865. gada aprīļa sākumā Valdemārs rakstīja Krievijas žandarmērijas štāba priekšniekam N. Mezencevam, ka viņa avīze ir "pati piesardzīgākā visā Krievijā", bet, neraugoties uz to, ir pakļauta "visā Krievijā smagākajai cenzūrai", ka viņam nācies aizstāvēties jau pret 10-15 sūdzībām, kuru autoriem, daudziem vācu muižniecības un garīdzniecības pārstāvjiem inteliģentā tonī ieturētā latviešu avīze liekas "nīstama un visādi apkarojama" == Devums == Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos K. Valdemārs uzstājās pret [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] nosaukumu. Daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. K. Valdemārs tiek uzskatīts par [[jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas [[tautasdziesma]]s, kopā ar saviem sekotājiem ([[Krišjānis Barons|Krišjāni Baronu]], [[Fricis Brīvzemnieks|Frici Brīvzemnieku]]) izveidojis latviešu [[Dainu skapis|Dainu skapi]], kurā ir 268 815 dainas. == Literatūra == ''Āronu Matīss''. Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā. Jelgava, 1892; ''Līgotņu Jēkabs''. Krišjānis Valdemārs. Rīga, 1923; ''Birkerts A.'' "Kr. Valdemars un viņa centieni", Rīga, 1925; ''K. Valdemārs''. Raksti, (t.) 1-2, Rīga, 1936-37. Sastādītājs E.Ķiploks;<ref name=":0" /> ''Niedre J.'' "Krišjānis Valdemārs", rakstu krājumā: "Latviešu literatūra", (t.) 2, Rīga, 1953; ''Jakovļeva M., Kvaskova V., Pētersone P., Pijola S., Zelče V'''.''''' (sast.), ''Zelče V''. (zin. red.). "Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste: Divos sējumos". Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1997. 1. sēj.: Krišjāņa Valdemāra vēstules. Rīga, 1997. == Piemiņa == Krišjāņa Valdemāra vārdā nosauktas daudzas [[Krišjāņa Valdemāra iela|ielas]] un [[Valdemārpils|pilsēta]]. Valdemārpilī plāno izveidot Krišjānim Valdemāram veltītu muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/krisjanis-valdemars-nepelniti-aizmirsts|title=Krišjānis Valdemārs nepelnīti aizmirsts|website=www.retv.lv|access-date=2023-12-22|language=lv|archive-date=2023-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20231222120241/https://www.retv.lv/raksts/krisjanis-valdemars-nepelniti-aizmirsts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131004213127/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Luize.pdf Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts — Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. // Latvijas Arhīvi. 2007. Nr.4.] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valdemars, Kriszjanis}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Krievijas žurnālisti]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] sq7x47vz9bwo74suasjt1o73ujn3x8o Filla 0 14619 4467058 4184351 2026-05-12T12:11:33Z Kikos 3705 4467058 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Frigg and Fulla 1874.jpg|250px|thumb|Filla ceļos līdzās savai kundzei [[Friga]]i, 19. gadsimta zīmējums.]] '''Filla''' ({{val|non|Fulla}}) [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[āsi|āsu]] dieviete, [[Friga]]s pavadone. Filla nes Frigas dārgumu šķirstiņu, rūpējas par viņas apaviem un zina Frigas noslēpumus. Saskaņā ar [[Snorri Sturlusons|Snorri Sturlusonu]] Filla ir daiļa jaunava ar gariem, viļņotiem matiem un nēsā ap pieri zelta lenti. [[Skaldi]] [[kenings|keningos]] vārdu ''Fulla'' lieto, lai apzīmētu sievieti. Filla skaldiskajā dzejā parādās jau 10. gadsimtā. Iespējams, ka viņa ir identiska ar dievieti Vollu. Nav zināms, vai Filla ir neatkarīga dieviete vai identiska ar [[Freija|Freiju]] vai Frigu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skandināvu mitoloģija2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandināvu dievi]] 7ozeclkio5jjf8sgw1n23d3mb1mzq8p Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4467214 4466898 2026-05-12T19:16:14Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4467214 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|200px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūrijām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā Villendorfas Venera)</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? dfkgytjlmq606oouavaqaii0js24yio 4467215 4467214 2026-05-12T19:17:10Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4467215 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūrijām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā Villendorfas Venera)</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 9774ld1ddzzc8jsuep33pe1qyyw7uzb 4467216 4467215 2026-05-12T19:18:10Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4467216 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā Villendorfas Venera)</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 5vx6gx9m9s9obnqtqsw7srhm8jts0fs 4467217 4467216 2026-05-12T19:19:08Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4467217 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? rt3b6ek73vn8asf33m083zydrdgyvjk 4467219 4467217 2026-05-12T19:20:42Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4467219 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? g86now697dmfr6s7b7jjqpbyl1wb8kt 4467380 4467219 2026-05-13T02:10:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4467380 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 0xral4lyxq7j06fp8x21v971qamw8sw 4467429 4467380 2026-05-13T05:41:33Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6 4467429 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? kzoq7zkbisdlo3cndzdhur09xksg8tz Latvijas Republikas Ministru kabinets 0 15598 4467064 4466730 2026-05-12T12:26:43Z Ivario 51458 4467064 wikitext text/x-wiki [[Attēls:MinistruKabinets.svg|thumb|Ministru kabineta logotips]] {{Latvijas politika}} '''Latvijas Republikas Ministru kabinets''' ir [[Latvija]]s valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka [[Latvijas Republikas Satversme]] un Ministru kabineta iekārtas likums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2019-12-09|language=lv}}</ref> Ministru kabinetu sastāda [[persona]], kurai to uztic darīt [[Latvijas prezidenti|Valsts prezidents]]. Kā pilntiesīgu kabineta locekli [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi [[Saeima]] uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību. Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu. Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima. Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība. == Vēsture == Latvijas Republikas Ministru kabineta pirmsākumi saistīti ar Latvijas valsts izveidošanu [[1918. gads|1918. gadā]]. [[Latvijas Tautas padome]] 1918. gada 17. novembrī ievēlēja [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Ministru prezidentu un uzdeva viņam sastādīt valdību. 18. novembrī, proklamējot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], Tautas padome publiski paziņoja par valdības veidošanas uzticēšanu Ulmanim. 19. novembrī tika apstiprināta pirmā [[Latvijas Pagaidu valdība]], kuru vadīja Kārlis Ulmanis. Tās sastāvā darbojās arī [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Miķelis Valters]] un citi jaunās valsts politiķi. Sākotnējā posmā valdība darbojās kā Pagaidu valdība, jo Latvijas valsts institūcijas vēl tikai veidojās un valsts atradās [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] apstākļos. Pagaidu valdības uzdevumi bija valsts pārvaldes izveide, bruņoto spēku organizēšana, ārpolitiskās atzīšanas panākšana, finanšu sistēmas veidošana un iedzīvotāju apgādes nodrošināšana. No [[1918. gads|1918.]] līdz [[1920. gads|1920. gadam]] darbojās vairākas Kārļa Ulmaņa vadītas pagaidu valdības. Pēc [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulces]] sanākšanas 1920. gada 1. maijā sākās parlamentārās valsts iekārtas nostiprināšana. Satversmes sapulce pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] 1922. gada 15. februārī, un tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Satversmes IV nodaļa noteica Ministru kabineta konstitucionālo statusu, tostarp paredzot, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, un ka Ministru kabinetam nepieciešama [[Saeima|Saeimas]] uzticība. Starpkaru parlamentārās demokrātijas laikā Ministru kabinets bija Latvijas izpildvaras centrālā institūcija. Valdības veidoja politiskās partijas un Saeimas frakcijas, tādēļ kabinetu sastāvs bieži mainījās. Ministru prezidents bija valdības vadītājs, bet ministri vadīja atsevišķas valsts pārvaldes nozares. Šajā laikā tika izveidota arī stabilāka valdības administratīvā apkalpošana — [[Valsts kanceleja]], kas nodrošināja Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību. Nozīmīgs tiesiskais pamats Ministru kabineta darbībai tika nostiprināts ar 1925. gada 1. aprīlī pieņemto likumu ''Ministru kabineta iekārta''. Šis likums noteica Ministru kabineta uzbūvi, valdības locekļu darbības pamatprincipus un Valsts kancelejas juridisko statusu. Likums paredzēja, ka Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību, bet Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu. Ministru kabineta parlamentārā darbība tika pārtraukta pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]], kuru īstenoja Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Pēc apvērsuma tika apturēta [[Saeima|Saeimas]] darbība, ierobežota politisko partiju darbība un faktiski likvidēta parlamentārā kontrole pār valdību. Ulmaņa vadītais Ministru kabinets kļuva par centrālo valsts varas institūciju autoritārā režīma apstākļos. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru kabineta darbība tika pārtraukta. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] karaspēks, bet turpmākajās nedēļās tika izveidotas okupācijas varas kontrolētas pārvaldes institūcijas. Latvijas Republikas neatkarīgā valdība zaudēja iespēju īstenot valsts varu Latvijas teritorijā. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas procesa]] sākuma 1990. gada 4. maijā, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju ''Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu'', izpildvaru pārejas periodā īstenoja Latvijas Republikas Ministru Padome. To vadīja [[Ivars Godmanis]], un tā darbojās pārejas laikā līdz pilnīgai Satversmes darbības atjaunošanai un 5. Saeimas ievēlēšanai. Pēc [[5. Saeima|5. Saeimas]] ievēlēšanas [[1993. gads|1993. gadā]] tika pilnībā atjaunota [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbība. 1993. gada 15. jūlijā Saeima pieņēma likumu par 1925. gada 1. aprīļa likuma ''Ministru kabineta iekārta'' atjaunošanu. Likums stājās spēkā 1993. gada 3. augustā, un Latvijas valdība atguva vēsturisko nosaukumu — Ministru kabinets. Pirmais Ministru kabinets pēc Satversmes pilnīgas atjaunošanas bija [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā valdība. Pēc neatkarības atjaunošanas Ministru kabinets kļuva par centrālo izpildvaras institūciju parlamentārā republikā. Tā darbību noteica Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums un Ministru kabineta kārtības rullis. Valdībai bija jānodrošina pāreja uz tirgus ekonomiku, valsts pārvaldes reforma, starptautiskās integrācijas politika, kā arī sagatavošanās dalībai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Jauns Ministru kabineta iekārtas likums tika pieņemts 2008. gada 15. maijā un stājās spēkā 2008. gada 1. augustā. Tas aizstāja iepriekšējo regulējumu un precizēja Ministru kabineta sastāvu, kompetenci, atbildību, Ministru prezidenta un ministru tiesības un pienākumus, kā arī valdības sēžu organizēšanu. Likums nostiprināja principu, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Mūsdienās Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojas kā valsts augstākā izpildvaras institūcija. Tas īsteno Saeimas pieņemtos likumus, izstrādā valsts politiku, pieņem tiesību aktus savas kompetences ietvaros, koordinē ministriju darbu un pārstāv valsti izpildvaras līmenī. Ministru kabineta vēsturiskā attīstība atspoguļo Latvijas valsts politiskās iekārtas maiņu — no Pagaidu valdības neatkarības kara laikā līdz parlamentārai valdībai Satversmes sistēmā. == Sastāvs == Ministru kabinets sastāv no [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidenta]] un šādiem viņa aicinātiem ministriem: * [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]], * [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], * [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]], * [[Latvijas Republikas Finanšu ministrs|finanšu ministra]], * [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], * [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministra]], * [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], * [[Latvijas Republikas Kultūras ministrs|kultūras ministra]], * [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministra]], * [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrs|satiksmes ministra]], * [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]], * [[Latvijas Republikas Veselības ministrs|veselības ministra]], * [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]], * [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs|zemkopības ministra]]. === Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs === {{main|Siliņas Ministru kabinets}} {| class="wikitable" |- ! width=25%|Amats ! width=20%|Ministrs ! width=20%|Laika posms ! Partija |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]] | [[Andris Sprūds]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — 2026. gada 10.maijs | [[Progresīvie]] |- | [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]] | [[Baiba Braže]] | {{Dat|2024|04|19|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]] | [[Viktors Valainis]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- | [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | [[Arvils Ašeradens]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | [[Rihards Kozlovskis]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] | [[Dace Melbārde]] | {{Dat|2025|03|6|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]] | [[Kaspars Melnis]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- | [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministre]] | [[Agnese Lāce]] | {{Dat|2024|06|20|N|bez}} — pašlaik | [[Progresīvie]] |- | [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]] | [[Reinis Uzulnieks]] | {{Dat|2025|03|6|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- | [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | [[Atis Švinka]] | {{Dat|2025|03|6|N|bez}} — pašlaik | [[Progresīvie]] |- | [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministre]] | [[Inese Lībiņa-Egnere]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]] | [[Hosams Abu Meri]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | [[Raimonds Čudars]] | {{Dat|2025|06|19|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | [[Armands Krauze]] | {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa] {{Ministru kabinets}} {{LR ministru kabineti}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets|*]] [[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]] [[he:פוליטיקה של לטביה#ממשלת לטביה]] h14k7nuitumsy33j9kndokj1zeg3q0n Teherāna 0 16072 4467414 4369264 2026-05-13T05:07:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467414 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Teherāna | official_name = {{ara|تهران}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{vairāki attēli |border = infobox |perrow = 1/1/2/2 |total_width = 300 |align = center |image1 = North of Tehran Skyline view.jpg |image2 = |image3 = Azadi_Tower_(29358497718).jpg |image4 = Abyaz Palace (5).JPG |image5 = 0549-سردر باغ ملی.jpg |image6 = Bagh-e Ferdows Tajrish.jpg |image7 = 2011 Ahmad-Shahi Pavilion Tehran 6214852688 by Kamyar Adl.jpg |image8 = TitSh1.jpg |image9 = Národní_muzeum_Íránu.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = لوگو شهرداری تهران.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Irāna#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRN}} | subdivision_type1 = Ostāns | subdivision_name1 = [[Teherānas ostāns]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 615 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 2235 | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 8693706 | population_urban = | population_metro = 16000378 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Irānas standarta laiks|IRST]] | utc_offset = +3:30 | timezone_DST = [[Irānas vasaras laiks|IRDT]] | utc_offset_DST = +4:30 | latd = 35 | latm = 41 | lats = 46 | latNS = N | longd = 51 | longm = 25 | longs = 23 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 900–1830 | website = {{URL|http://en.tehran.ir/}} | footnotes = | pushpin_map_caption = right }} '''Teherāna''' ({{val|fa|تهران}}, ''Tehrān'') ir [[Irāna]]s galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. Viena no lielākajām pilsētām visā [[Āzija|Āzijā]]. Teherāna ir arī [[Teherānas ostāns|Teherānas ostāna]] administratīvais centrs un Irānas galvenais politiskais, ekonomiskais, transporta un kultūras centrs. Pilsēta rada vairāk kā pusi no nacionālā [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]]. Teherāna atrodas valsts ziemeļos [[Elburss|Elbursa]] kalnu dienvidu priekškalnēs, 90 km uz dienvidiem no [[Kaspijas jūra]]s. Teherānas ziemeļu rajoni (Šemirāna) atrodas 2000 metrus virs jūras līmeņa, bet dienvidu rajoni (Raja, Sultanabada) — pie akmeņainā [[Dašte-Kavirs|Kavira tuksneša]]. Teherānā ar piepilsētām (saukta par [[Lielā Teherāna|Lielo Teherānu]]) dzīvo vairāk nekā 13 miljoni [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju]]. Teherānai ir raksturīga liela [[tauta|nacionalitāšu]] un [[konfesija|konfesiju]] daudzveidība, bet galvenokārt tajā dzīvoja [[persieši]], [[azerbaidžāņi]] un [[mazandarani]]. Savukārt galvenā reliģija ir [[islāms]]. Lielākās mazākumtautības, kurām ir atšķirīgas reliģiskās pārliecības, ir [[armēņi]], [[asīrieši]], [[ebreji]] un [[kurdi]]. == Pilsētas nosaukuma izcelsme == Ir vairākas teorijas par to, kā cēlies pilsētas nosaukums "Teherāna". Saskaņā ar pilsētas oficiālo mājaslapu, nosaukums ir cēlies no diviem vārdiem: "teh" ({{val|fa|ته}}), kas nozīmē "piekāje", un "rān" (ران) — "nogāze". Tātad vārdu "tehrān" var atšifrēt kā "nogāzes piekāje". Respektīvi, Teherāna ir pilsēta kalnu nogāzes piekājē, kas atbilst patiesībai, jo tā atrodas [[Točala]] kalna piekājē.<ref name="tehran-537">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.tehran.ir/Default.aspx?tabid=537&language=en-US | title = تاريخچه تهران | language = persiešu, angļu | access-date = {{dat|2008|08|04||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090124134503/http://tehran.ir/Default.aspx?tabid=537&language=en-US | archivedate = {{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> Cita teorija apgalvo, ka nosaukums "Teherāna" ir cēlies no senās [[Parfija]]s pilsētas Tirānas nosaukuma, kura atradās netālu no pašreizējās galvaspilsētas. Savukārt trešā teorija apgalvo, ka "Teherāna" nozīmē "silta vieta", kas ir pretstats Teherānas ziemeļus rajonam Šemirāna — "auksta vieta".<ref>Ahmad Kasravi, ''Kārvand-e Kasravi'', ed. Yahyā Dokā, Téhéran, 1973. pp. 273-83.</ref> == Vēsture == === Senā Teherāna === [[Attēls:Khalvat-e-Karim Khani.jpg|thumb|left|175px|Holestānas pils pagalms]] [[Izrakumi]] liecina, ka vietā, kur pašlaik atrodas Teherāna, ir atradusies [[apmetne]] jau 6000 gadus pirms mūsu ēras. Cilvēki šeit, Elbursa kalna piekājē, patvērās no tveicīgā [[tuksnesis|tuksneša]], kas atradās dienvidos. Sākotnēji Teherāna bija ciemats, kurš atradās pie daudz nozīmīgākas tā laika pilsētas — [[Raja]]s (sengrieķu — ''Rhagae''). Raja bija senās [[Mīdija]]s centrs, bet mūsdienās tā ir vairs tikai Teherānas priekšpilsēta. Tajā laikā galvenā ekonomiskā nozare bija [[lauksaimniecība]], konkrētāk, [[dārzeņi|dārzeņu]] un [[augļi|augļu]] audzēšana.<ref name="iranica-20040927">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iranica.com/newsite/articles/ot_grp5/ot_tehran_20040927.html | title = TEHRAN, Capital of Iran | publisher = Iranica.com | language = angliski | access-date = {{dat|2008|09|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081011033626/http://www.iranica.com/newsite/articles/ot_grp5/ot_tehran_20040927.html | archivedate = {{dat|2008|10|11||bez}} }}</ref> [[1228]]. gadā Raju nopostīja [[mongoļi]]. Iedzīvotāji, kuri izdzīvoja pēc [[Čingishans|Čingishana]] karaspēka uzbrukuma, pārcēlās dzīvot uz Teherānu, kura tikpat kā nemaz netika skarta. Līdz ar to Raja zaudēja savu nozīmīgumu, bet Teherāna piedzīvoja uzplaukumu. Mohammads Zakarija Gazvini<ref name="trans">Iespējams, nav veikta pareiza transliterācija</ref> savos darbos minēja, ka jau [[1275]]. gadā Teherāna bija "svarīga tirdzniecības pilsēta". Tajā laikā Teherāna tika iedalīta 12 rajonos (mahalēs), kurus pārvaldīja militārpersonas. [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] pilsētas ēkas pamatā bija celtas no [[māls|māla]] vai arī iebūvētas [[klints|klintīs]].<ref name="iranica-20040927"/> Līdzīgas apmetnes atradās arī [[Irāka]]s ziemeļu teritorijā. [[1340]]. gadā Teherāna tika pārsaukta par Hamdoloju Mostafi un kļuva par vienu no četriem [[Varamina]]s rajoniem. Varamina tajā brīdī bija lielākā pilsēta Mongolijas provincē [[Ilhanata|Ilhanatā]]. Savukārt atjaunotā [[Raja]]s pilsēta nonāca Teherānas pakļautībā.<ref>Hamd-Allah Mostawfi, «Nozhat al-qolub, éd. et tr. Le Strange», ст. 53-60</ref> [[1404]]. gada jūlijā spāņu ceļotājs [[Rujs Gonsaless de Klaviho]],<ref name="trans" /> kurš devās uz [[Samarkanda|Samarkandu]], visticamāk, kļuva par pirmo eiropieti, kurš apmeklējis Teherānu. Viņš Teherānu raksturoja kā lielu pilsētu, kuras ziemeļos atrodas [[Timuridu dinastija|Timuridu]] rezidence, bet Raju raksturoja kā parastu apmetni. Teherānas pilsētas plāns [[15. gadsimts|15. gadsimta]] sākumā tika atjaunots, pateicoties noteiktam [[templis|tempļu]] izkārtojumam, piemēram, Imamzade Sejeds Ismails<ref name="trans" /> (vecākais arhitektūras piemineklis Teherānā) tolaik atradās pie pilsētas dienvidu robežas. Savukārt pie pilsētas ziemeļrietumu robežas atradās [[Holestānas pils]]. Tikai [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] pilsēta sāka izplesties vairāk uz ziemeļiem vēsāka gaisa un ūdens avotu meklējumos. Līdz ar to parādījās vairāki pilsētas kvartāli [[Točals|Točala]] kalna nogāzē. [[1553]].-[[1554]]. gados šahs [[Tahmasps I]], otrais [[Sefevidu dinastija]]s valdnieks, uzbūvēja Teherānas [[tirgus|tirgu]], kā arī pilsētas sienu ar 113 ([[Korāna sūra|Korāna sūru]] skaits) nocietinājuma torņiem.<ref name="iranica-20040927"/> Sefevidi Teherānu izvēlējās par vienu no saviem galvenajiem [[bastions|bastioniem]], tā kā Teherāna ap to laiku kalpoja par tradicionālo patvēruma vietu [[šiīti|šiītu]] bēgļiem (Sefevidi bija Irānas pirmā šiītu valdnieku dinastija). Mazliet agrāk Tahmasps bija spiests pārcelt galvaspilsētu no [[Tebrīza]]s uz [[Kazvīna|Kazvīnu]] (150 km uz rietumiem no Teherānas), jo [[Osmaņu impērija|turki]] bija pienākuši bīstami tuvu Tebrīzai. Kad parādījās draudi arī Kazvīnai, Tahmasps apsvēra domu šoreiz pārcelt galvaspilsētu uz Teherānu. Arī ceļotāji no [[Eiropa]]s esot norādījuši, ka Teherānas pilsētas [[aizsargmūris|aizsargmūra]] lielums esot neproporcionāli liels parastai provinces pilsētiņai. Tā kopējais garums bija 8 km, kurš ierobežoja 4,5 km² lielu [[teritorija|teritoriju]], lai gan pilsētā nedzīvoja vairāk par 20 tūkstošiem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. Patstāvīgu [[rezidence|rezidenci]] "''Chahar baq''" (četri dārzi) Teherānā uzbūvēja [[Abbass II]]. Pēc [[Suleimans I|Suleimana I]] pavēles Teherānā tika uzbūvēta pils, kur [[1721]]. gadā pirms [[afgāņi|afgāņu]] iebrukuma Irānā pēdējais Sefevidu dinastijas šahs pieņēma vizītē [[Osmaņu impērija|osmaņu]] sultānu [[Ahmets III|Ahmetu III]]. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā Teherānā sākās [[celtniecība]]s bums. [[Zendu dinastija]]s valdnieki, kuri valdīja pēc Sefevidiem, uzsāka masveida [[apbūve|apbūvi]] pils tuvumā. [[Karims Hans]],<ref name="trans" /> viens no valdniekiem, pavēlēja Teherānā uzbūvēt jaunu [[pils|pili]] un valsts iestādēm paredzētu [[rezidence|rezidenci]]. Iespējams, viņš vēlējās valsts galvaspilsētu pārcelt tieši uz Teherānu, lai gan galvaspilsētas funkcijas tika nodotas [[Šīrāza]]i (izsenai [[Persija]]s galvaspilsētai). Pēc Karima Hana nāves cīņu par valdīšanu Teherānā uzsāka Zends Hafurs Hans<ref name="trans" /> un [[Mohammeds Hans Kadžars]].<ref name="trans" /> {{dat|1786|5|12}} Mohammeds Hans kļuva par valdnieku un pārcēla galvaspilsētu uz Teherānu. Šis lēmums tika pieņemts, jo Teherāna pēc viņa domām atradās stratēģiski svarīgā vietā, tas ir, [[tirdzniecība]]s ceļu krustcelēs, kā arī pietiekami tuvu valsts ziemeļu provincēm, kuras regulāri apdraudēja [[Krievijas Impērija]]. === Teherāna galvaspilsētas statusā === Mohammeda Kadžara brāļadēls Fets Ali-šahs<ref name="trans" /> deva nozīmīgu ieguldījumu Teherānas celtniecībā. Konkrētāk, viņa valdīšanas laikā Teherānā uzcēla Mramornija pili un Šahu mošeju.<ref name="tulkojums">Iespējams, šis teikums nav pareizi iztulkots</ref> Ap [[1830]]. gadu Teherānā dzīvoja aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Mohammeda Kadžara valdīšanas laikā Tehrāna paplašinājās ārpus pilsētas sienas mūriem. Pilsētas ziemeļos tika uzbūvētas greznas pilis. [[1870]]. gadā [[Nasredins-šahs Kadžars|Nasredina-šaha Kadžara]]<ref name="trans" /> valdīšanas laikā tika uzsākta vērienīgākā pilsētas atjaunošana Teherānas vēsturē. Viņš pavēlēja uzspridzināt vecās [[nocietinājums|nocietinājuma]] būves un lika uzcelt to vietā jaunus pilsētas [[kvartāls|kvartālus]]. Tika nojaukts arī vecais pilsētas aizsargmūris un tā vietā uzcelts jauns aizsargmūris neregulāra [[astoņstūris|astoņstūra]] formā, kura kopējais garums bija 19 kilometri. Mūsdienās gar šo mūri iet pilsētas galvenās [[maģistrāle]]s. Nasredina-šaha valdīšanas laikā tika veikta arī daudzu [[ēka|ēku]] rekonstrukcija, kā arī izbūvēta centralizēta [[ūdens]] apgādes sistēma. Viņa valdīšanas beigās ([[1897]]. gadā) Teherānā jau dzīvoja 250 000 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa mita aiz pilsētas mūriem. [[1925]]. gadā par [[Irāna]]s valsts vadītāju kļuva [[Rezā šahs Pehlevī]].<ref name="trans" /> [[1930. gadi|1930. gados]] pilsētā atkal notika grandiozi atjaunošanas darbi. Pēc Rezā šaha Pehlevi pavēles "Nasredina sienas" tika nojauktas un vietā uzcelti plaši [[prospekts|prospekti]]. Tika pieaicināti daudzi aizrobežu [[arhitekts|arhitekti]], kuru uzdevums bija izveidot Teherānā jaunas ēkas valsts un komercdarbības vajadzībām. Pēc atjaunināšanas darbiem pilsētas [[platība]] pieauga līdz 46 km². [[Attēls:Teheran conference-1943.jpg|thumb|235px|Teherānas konference, 1943. gads]] [[Otrais pasaules karš|Otrais pasaules kara]] laikā Teherānā bija izvietots [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija]]s karapēks. [[1943]]. gadā no [[28. novembris|28. novembra]] līdz [[1. decembris|1. decembrim]] pilsētā notika antihitleriskās [[koalīcija]]s starptautiskā [[Teherānas konference]], kurā piedalījās triju lielvalstu vadītāji [[Josifs Staļins]] ([[Padomju Savienība|PSRS]]), [[Franklins Rūzvelts]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) un [[Vinstons Čērčils]] ([[Lielbritānija]]). Ir pretrunīgs stāsts par to, ka Teherānā šajā laikā tikuši iesūtīti vācu [[spiegs|spiegi]], kuru uzdevums esot bijis nogalināt Rūzveltu. Pēc kara Teherānas iedzīvotāju skaits sasniedza vienu miljonu. Mohammads Rezā Pehlevī, pēdējais Irānas [[šahs (monarhs)|šahs]], pavēlēja nojaukt daudzas vēsturiskās celtnes, vietā izbūvējot moderno apbūvi. Viņš uzskatīja, ka tām nav vieta modernajā Teherānā. Mūsdienās unikālo nocietinājumu un piļu vietā atrodas [[debesskrāpis|debesskrāpji]] un plašas [[autostrāde]]s. Tipveida dzīvojamo ēku celtniecība 1960. gadu sākumā bija tik intensīva, ka Teherāna zaudēja savu senatnīgumu. Pats šahs ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz pilsētas ziemeļu daļu, Niavaranu.<ref name="trans" /> [[1969]]. gadā Teherānai tika pievienota [[Šemirāna]]s priekšpilsēta. Līdz ar to Teherānas paplašināšanās uz ziemeļiem izbeidzās. Pēc jaunās pilsētapbūves [[doktrīna]]s bija paredzēts pilsētu turpmāk paplašināt tikai austrumu un rietumu virzienā. Bija paredzēts Teherānu apvienot ar rietumos esošo kaimiņpilsētu [[Keredža|Keredžu]]. Pilsētas rietumu un dienvidu daļā tika būvēti milzīgi [[rūpniecība]]s rajoni. 1973. gada [[1973. gada naftas krīze|naftas krīzes]] rezultātā straujš [[nafta]]s cenas pieaugums deva Teherānai jaunu grūdienu turpmākai attīstībai. Pehlevi centās ieņēmumus no naftas [[eksports|eksporta]] izmantot jauna Teherānas rajona celtniecībai, kurš kļūtu par šaha varas simbolu. Projekts, kura nosaukums bija "Šahestāna", bija gatavs [[1976]]. gadā, tomēr naudas plūsmas apsīka un šis pilsētas rajons tā arī netika uzbūvēts. [[Attēls:Ex embassy US tehran.jpg|thumb|235px|Plakāts pie bijušās ASV vēstniecības. Gaišzilais teksts plakāta apakšā vēstī: "''Marg bar Amriko''" (Nāve Amerikai)]] {{dat|1978|9|8}} Teherānā, tāpat kā visā [[Irāna|Irānā]], sākās [[šahs (monarhs)|šahu]] režīma pretinieku demonstrācijas, kuras ātri vien pieauga masveida protestos. Pirmās demonstrācijas tika apturētas ar [[policija]]s palīdzību, bet drīz vien visa Teherānas [[ekonomika|ekonomiskā]] attīstība apstājās vispārīga [[streiks|streika]] dēļ. {{dat|1979|1|16}} šahs, nespēdams pretoties demonstrantiem, devās uz [[Ēģipte|Ēģipti]], uz visiem laikiem pametot Irānu, bet [[1. februāris|1. februārī]] miljons Teherānas iedzīvotāju sagaidīja [[islāma revolūcija]]s galveno ideologu un līderi [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Rūhollāhu Mūsavī Homeinī]], kurš bija izraidīts no valsts pirms 15 gadiem. Pilsētā izraisījās sadursmes starp Homeinī piekritējiem un tā pretiniekiem. [[9. februāris|9. februārī]] no nelielas sadursmes [[Mehrabada]]s lidostā izcēlās grandiozas ielu sadursmes un divu diennakšu laikā Homeinī piekritēji pakļāva savā kontrolē visas valdības iestādes, spēku resorus un policijas iecirkņus. [[11. februāris]] Irānā kļuva par [[islāma revolūcija]]s dienu. {{dat|1979|11|4}} kareivīgi noskaņoti studenti sagrāba [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecību un tās darbiniekus turēja gūstā 444 dienas. Viņi pieprasīja atgriezt šahu atpakaļ Irānā, lai viņš stātos [[tiesa]]s priekšā. No [[1985]]. gada maija, [[Irānas-Irākas karš|Irānas-Irākas kara]] laikā, Teherānu regulāri bombardēja [[Irāka]]s lidmašīnas un tā tika apšaudīta ar [[R-11]] (''[[SCUD]]'') raķetēm. Bojā gāja vairāki tūkstoši [[civiliedzīvotājs|civiliedzīvotāju]] un pilsētai bija nodarīti ievērojami postījumi. Tuvojoties kara beigām, [[1988]]. gada pavasarī Teherānas pilsētas apšaude sasniedza [[kulminācija|kulmināciju]]: Irāka 6 nedēļu laikā uz Teherānu palaida 190 raķetes. Protams, bija arī atbildes apšaude uz Irākas galvaspilsētu [[Bagdāde|Bagdādi]], bet tā nebija tik intensīva. Kara laikā Teherānā masveidā ieradās [[bēgļi]] no valsts rietumu provincēm, savukārt 30% Teherānas iedzīvotāju devās uz Irānas ziemeļiem.<ref>[http://www.iranchamber.com/history/iran_iraq_war/iran_iraq_war3.php Iran Chamber Society: History of Iran: Iran-Iraq War 1980-1988<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Arī no [[Afganistāna]]s, kur norisinājās cits karš, ieradās lielas daudzums bēgļi. [[1986]]. gadā tika izveidota jauna administratīvā vienība — [[Lielā Teherāna]], kurā ietilpa Teherānas pilsēta un tās [[priekšpilsēta]]s. Tās kopējā platība sasniedza 1500 km². Tā tika sadalīta 22 administratīvajos apgabalos. [[1990. gadi|1990. gados]] Teherānas teritoriālā paplašināšana praktiski beidzās. [[2001. gads|2001]]. gadā pilsētā atklāja [[metro]]. [[2007. gads|2007]]. gadā tika pabeigta [[Milada tornis|Milada torņa]]<ref name="trans" /> celtniecība, kurš tajā brīdī bija ceturtā augstākā [[celtne]] pasaulē un visaugstākā [[Irāna|Irānā]]. {{dat|2007|6|27}} Teherānā dažos rajonos privātpersonām tika ieviesta [[kvota|kvotu]] sistēma [[Benzīns|benzīnam]]. Tas starp autovadītājiem izraisīja [[nemieri|nemierus]]; tika nodedzināti 12 [[benzīntanks|benzīntanki]]. 21. gadsimtā aktīvi apspriež galvaspilsētas pārcelšanu uz kādu citu pilsētu, jo Teherāna kļūst nespējīga nodrošināt tās populācijas tālāku pieaugumu. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns|Pezeškiāns]] 2025. gadā nosauca pārcelšanu par neizbēgamu ūdens trūkuma dēļ.<ref>[https://www.newsru.co.il/mideast/21nov2025/iran505.html Newsru. Президент Ирана: перенос столицы неизбежен, в Тегеране нет воды</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:Elahiyeh.jpg|thumb|200px|Tā sauktais guļamrajons Elahijā,<ref name="trans" /> Teherānas ziemeļos]] Kad Teherāna [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās kļuva par [[Irāna]]s galvaspilsētu, tajā dzīvoja gandrīz 100 000 iedzīvotāju. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] Teherānas iedzīvotāju skaits gandrīz nemainīgi strauji pieauga. [[1956]]. gadā [[valdība]] pieņēma ierobežojumus turpmākajai celtniecībai, tādā veidā cerot samazināt iedzīvotāju pārāk straujo pieaugumu. Tas viņiem izdevās, jo, piemēram, [[1976]]. gadā iedzīvotāju pieaugums bija 4 %, bet [[2000. gads|2000]]. gadā vairs tikai 1,1%. Mūsdienās Teherānā dzīvo aptuveni 7,5 miljoni iedzīvotāju, kopā ar [[piepilsēta|piepilsētām]] šis skaits sasniedz 13 miljonus, bet ar kaimiņpilsētām — vairāk nekā 15 miljoni. Tik straujš cilvēku skaita pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 60% no iedzīvotājiem ir iebraucēji no citām vietām.<ref name="tehran-12511">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.tehran.ir/Default.aspx?tabid=12511 | title = Tehran, Political situation (Teherāna, politiskā situācija) | publisher = Teherānas oficiālā mājaslapa | language = angliski | accessdate = 2008-09-12 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081014035050/http://www.tehran.ir/Default.aspx?tabid=12511 | archivedate = 2008-10-14 }}</ref> Darba dienās iedzīvotāju skaits Teherānā pieaug par 1,5-2 miljoniem cilvēku, kuri šeit ierodas strādāt galvenokārt no kaimiņpilsētas [[Keredža]]s.<ref>[http://www.fao.org/docrep/005/x3994f/X3994F08.htm La Foresterie Urbaine Et Periurbaine<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| border="0" align="center" rules="all" cellpadding="3" style="border: 1px solid #999; text-align: center; background-color:#FFFFFF; margin-left: auto; margin-right: auto" |+ '''Teherānas demogrāfiskā vēsture''' |----- | ! [[1891]] ! [[1922]] ! [[1932]] ! [[1956]] ! [[1966]] ! [[1980]] ! [[1986]] ! [[1991]] |----- ! style="text-align: left" | Iedzīvotāji | {{formatnum:160,000}} | {{formatnum:210,000}} | {{formatnum:249,504}} | {{formatnum:1,512,082}} | {{formatnum:2,719,730}} | {{formatnum:5,361,335}} | {{formatnum:6,042,584}} | {{formatnum:6,475,527}} |----- ! style="text-align: left" | Blīvums (cilv./km²) | {{formatnum:6,540}} | {{formatnum:8,590}} | {{formatnum:10,200}} | {{formatnum:15,120}} | {{formatnum:9,610}} | {{formatnum:9,600}} | {{formatnum:8,430}} | {{formatnum:8,990}} |----- ! style="text-align: left" | Gada pieaugums, % | 3 | | 4 | 4,6 | 5,9 | 5,8 | 4,1 | |----- ! style="text-align: left" | Ieceļotāju skaits | | | {{formatnum:3,800}} | {{formatnum:1,700}} | {{formatnum:24,900}} | {{formatnum:25,900}} | {{formatnum:47,500}} | {{formatnum:35,000}} |- |Colspan=9|<small>Informācijas avots: Atlas de Téhéran et Mansour Ohadi</small> |} === Valodas === Teherāna ir lielākā pilsēta pasaulē, kurā runā [[persiešu valoda|persiešu valodā]]. Bet pilsētas [[etniskais sastāvs]] ir tik raibs, ka atšķirīgu [[valoda|valodu]] un [[dialekts|dialektu]] sajaukšanās procesā ir radies tā sauktais persiešu valodas Teherānas dialekts, kurā runā lielākā daļa [[Irāna]]s iedzīvotāju. Konkrētāk, Teherānas dialekta daži likumi ir jau vispārpieņemti visā Irānā, piemēram, garā /ā/ aizstāšana ar /u/.<ref name="tulkojums" /> Protams, Irānā runā arī citos dialektos. Otra izplatītākā valoda Teherānā ir [[azerbaidžāņu valoda]]. Interesanti, ka līdz [[19. gadsimts|19. gadsimtam]] lielākā daļa Teherānas iedzīvotāju bija [[mazandarani]], kuri runā [[mazandaranu valoda|mazandaranu valodā]]. Arī mūsdienās viņi šeit dzīvo un runā savā valodā, bet tikai pilsētas ziemeļu daļā.<ref name="tehran-12511"/> Vēl ir arī [[arābi|arābu]], [[armēņi|armēņu]], [[kurdi|kurdu]], [[asīrieši|asīriešu]], [[turkmēņi|turkmēņu]], [[beludži|beludžu]] un citu tautu kopienas, kuras katra runā savā valodā.<ref>[http://p2.www.britannica.com/oscar/print?articleId=277286&fullArticle=true&tocId=225449 All about Oscar<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> === Reliģija === {{slikti iztulkots|krievu}} [[Attēls:Holly Serkis (tehran).jpg|155px|thumb|Svētā Sarkisa katedrāle.<ref name="trans" />]] Teherānā lielākais vairākums (96% no visiem iedzīvotājiem) pēc [[reliģija|reliģiskās]] piederības ir [[musulmaņi|musulmaņu]] šiīti. [[Bahāisms|Bahāisma]] ticības piekritēji ir 2,8%, aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju. Arī [[kristietība|kristieši]] dzīvo Teherānā; pie tiem pieder gan [[armēņu apustuļu baznīca]]s, gan krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas, gan [[asīriešu baznīca]]s sekotāji.<ref name="tulkojums" /><ref name="cp">Eliz Sanasarian: ''Religious Minorities in Iran.'' Cambridge University Press, Cambridge 2000, {{ISBN|0-521-77073-4}}</ref> Pēc [[1979]]. gada [[islāma revolūcija]]s kristiešu skaits pilsētā strauji saruka. Piemēram, mūsdienās armēņu apustuļu baznīcas kopienai pieder tikai 60 000 cilvēki. Teherānā atrodas 42 armēņu baznīcas, kā arī daudzi armēņu [[kultūras centrs|kultūras centri]], [[skola]]s, [[bibliotēka]]s un [[sporta komplekss|sporta kompleksi]]. Aptuveni 10 000 cilvēki pieder pie asīriešu baznīcas. Pilsētā atrodas arī ap 5000 haldejiešu<ref>Iespējams, nepareizi iztulkots vārds</ref> katoļu kopiena, kura ievēro Austrumusīrijas [[ceremonija]]s. Teherānā vēl atrodas gruzīnu un krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] kopiena, kā arī citas evaņģēliskās kopienas.<ref name="cp"/> Ebreju kopienā, ticība — [[jūdaisms]], ir no 16 līdz 18 tūkstošiem cilvēku. Teherānā atrodas 18 [[sinagoga]]s. Pie šīs kopienas pieder arī vairākas [[skola]]s un [[bibliotēka]]s.<ref name="cp"/> Pie [[zoroastrisms|zoroastriešu]] kopienas ir 10 000 cilvēku. Pārējās kopienas, kurās ir neliels skaits sekotāju, ir [[sunnīti]], [[budisms|budisma]] sekotāji, [[hinduisms|hinduisti]], [[sikhisms|sikhi]], [[jazīdi]] un [[sūfisms|sūfisti]].<ref name="tulkojums" /> === Bēgļi === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militāro operāciju laikā [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Irāka|Irākā]] liels skaits [[bēgļi|bēgļu]] devās tieši uz Teherānu. Starp bēgļiem bija gan [[arābi]], gan [[tadžiki]], gan [[puštuni]] un citu tautu cilvēki. Šie cilvēki Teherānā tika izmantoti kā lētais [[darbaspēks]]. == Sociālās problēmas == === Nabadzība === [[1996]]. gadā lasīt un rakstīt pratēju skaits bija 84,7% no visiem Teherānas iedzīvotājiem. Vidējais dzīves ilgums pilsētā ir 70,5 gadi.<ref>UNDP, Human Development report of the Islam Republic of Iran, 1999</ref> Savukārt [[1995]]. gadā aptuveni 27% Teherānas iedzīvotāju dzīvoja [[nabadzība|nabadzībā]], lai gan viņu [[dzīves līmenis]] bija nesalīdzināmi labāks nekā dažos citos nabadzīgajos valsts reģionos.<ref>Djavad Salehi-Isfahani. Mobility and the dynamics of poverty in Iran: What can we learn from the 1992-95 panel data? Mimeo, 10/11/2003</ref> Nabadzīgie teherānieši galvenokārt dzīvoja pilsētas dienvidu rajonos. Tautā viņus dēvē par "uz akmeņiem dzīvojošie" ({{val|fa|كوخنشينان}} — ''kūhneshinyun''). Īpaši daudz nabadzīgo kvartālu atrodas Eslamšahras<ref name="trans"/> un Čaharas-Dangešas<ref name="trans"/> priekšpilsētās, kurās attiecīgi dzīvojs 350 un 250 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>Mike Davis. Le pire des mondes possibles. De l’explosion urbaine au bidonville global. La Découverte, 2006 ({{ISBN|978-2-7071-4915-2}}), p. 31</ref> Šajos kvartālos kā likums dzīvo [[imigrants|imigranti]] un [[bēgļi]]. [[1978]]. gada beigās tieši Teherānas dienvidu rajonos izcēlās pret valdību vērsta [[sacelšanās]], kuru nebija iespējams uzreiz apspiest. Izmantojot pagaidu apjukumu revolūcijas laikā, nabadzīgie ļaudis nelikumīgi, galvenokārt pa naktīm, būvēja pilsētas teritorijā savus mitekļus, kur dzīvot. Ap [[1980]]. gadu šādos nelikumīgi celtos mitekļos uz dzīvi apmetās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāji, bet [[1986]]. gadā — 450 000. Tas bija izskaidrojams ar nepieredzētu lielu [[bēgļi|bēgļu]] pieplūdumu no [[Kurdistāna]]s un [[Afganistāna]]s. [[1990]]. gada sākumā Teherānas dome nolēma nojaukt nelikumīgi uzceltos mitekļus. [[1991]]. gada augustā Bagerabadas<ref name="trans" /> kvartālā, kur centās nojaukt šos mitekļus, izcēlās nemieri, kurus bija iespējams apslāpēt tikai pēc [[policija]]s iejaukšanās. [[1992]]. gada martā [[Irānas-Irākas karš|Irānas-Irākas kara]] veterāni pauda sašutumu Teherānas valdībai par nabadzīgo cilvēku stāvokli, kas uzreiz izsauca jaunus [[nemieri|nemierus]]. Nemieru laikā gāja bojā 6 cilvēki, 300 tika apcietināti, bet 5 cilvēkiem vēlāk tika piespriests [[nāves sods]]. Pēdējie lielie nemieri notika [[1995]]. gadā Eslamšahrā.<ref name="trans" /> === Narkotikas === [[Irāna|Irānā]] gadsimtiem ilgi ir ražots un lietots [[opijs]]. [[1949]]. gadā 11% Irānas iedzīvotāju lietoja [[narkotika]]s. 1,3 miljoni Teherānas iedzīvotāju lieto narkotikas arī mūsdienās.<ref>Bijan Nissaramanesh, Mike Trace, Marcus Roberts. L’apparition de la réduction des risques en Iran. Bulletin № 8, Programme politique des drogues de la Fondation Beckley, juillet 2005</ref> Caur Teherānu iet viens no nozīmīgākajiem narkotiku [[tirdzniecība]]s ceļiem, kurš sākas [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]] un ved uz [[Rietumu pasaule|Rietumiem]] caur [[Turcija|Turciju]] un [[Balkānu pussala|Balkānu pussalu]]. Aptuveni 25% no visa opija, kas tiek patērēts visā pasaulē, tiek saražots tieši Irānā.<ref>Illicit drugs Situation in the regions neighbouring Afghanistan and the response of ODCCP, United Nations Office for Drug Control and Crime Prevention, октябрь 2002</ref> 2002. gadā tiesībsargājošās iestādes katru dienu aizturēja no 150 līdz 200 [[narkodīlers|narkodīleriem]] un [[narkomāns|narkomāniem]].<ref>Commandeur des forces de la police des stupéfiants de Téhéran Mehdi Aboui, cité // A. William Samii. Drug Abuse: Iran’s «Thorniest Problem». The Brown Journal of World Affairs, Volume IX, № 2, hiver-printemps 2003</ref> Plašā narkotiku izplatīšana kļuva par cēloni paaugstinātai [[mirstība]]i un [[noziedzība]]i. Cīņai pret narkomāniju Teherānā ir atvērti vairāki [[rehabilitācijas centrs|rehabilitācijas centri]] un tiek veikta plaša [[aģitācija]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Tegeran mnt.JPG|thumb|235px|Kalni Teherānas ziemeļos]] Teherāna atrodas [[Irāna]]s ziemeļos, tāda paša nosaukuma ostānā, tas ir, [[Teherānas ostāns|Teherānas ostānā]], Elbursa kalnu grēdas [[Točals|Točala]] kalna nogāzē. Šie kalni atdala Teherānu no [[Kaspijas jūra]]s. Pilsēta ziemeļu-dienvidu virzienā ir 26 km plata, bet rietumu-austrumu virzienā 40 km gara. Pilsētas platība ir aptuveni 1550 km². Pilsētas robežās augstuma starpība ir aptuveni 700 metri; Teherānas dienvidu rajoni atrodas ap 1100 metriem virs jūras līmeņa, bet ziemeļu rajoni sasniedz 1800 metru augstumu. Teherānu iedala vecpilsētā, kura atjaunota no [[1870]]. līdz [[1872]]. gadam, un jaunajā pilsētā, kura sākta būvēt [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 40. gados. Pilsētas apbūves laikā 19. un 20. gadsimtā tika izveidoti [[kvartāls|kvartāli]], kurus ierobežoja ielas, kas savstarpēji veidoja [[taisns leņķis|taisnus leņķus]]. Šajos kvartālos tika izveidoti [[laukums|laukumi]], [[skvērs|skvēri]], [[strūklaka]]s, kā arī izbūvēti [[hotelis|hoteļi]], [[banka]]s un administratīvās ēkās rietumu pasaules stilā. Protams, tika būvētas arī [[savrupmāja]]s un 10-12 stāvu augstas dzīvojamās ēkas. Mūsdienās Teherāna turpina izplesties ziemeļu, ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu virzienos. Pilsētas ziemeļu rajonos ir mazāks [[piesārņojums]] nekā citos rajonos. Šeit dzīvo arī Teherānas turīgākie cilvēki. Savukārt pilsētas centrālajos rajonos atrodas [[birojs|ofisi]], [[banka]]s un citas iestādes. Dienvidu un rietumu rajonos, tuvāk tuksnesim, atrodas [[rūpniecība]]s rajoni. Lielākās Teherānas piepilsētas ir [[Keredža]] un [[Raja]]. === Klimats === Teherānas klimatu spēcīgi ietekmē Elbursa kalnu grēdas tiešais tuvums, kā arī [[Dašte-Kavirs|Dašte-Kavira tuksnesis]]. Tādēļ ziemeļu rajonos, tuvāk kalniem, klimats ir vēsāks un mitrāks nekā dienvidu rajonos, kur tas tuksneša tuvuma dēļ ir karstāks un sausāks. Karstākais mēnesis ir [[jūlijs]], savukārt aukstākais — [[janvāris]]. Teherānas īpatnējā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ gaisa [[temperatūra]]s starpība gada laikā var būt pat 65 grādi. Sniegs parasti var snigt laika posmā no novembra līdz martam, lai gan pastāvīgi tas ir tikai janvārī un februārī. Gadā vidēji ir 240 mm [[nokrišņi|nokrišņu]]. No tiem lielākā daļa nokrīt [[ziema|ziemā]], [[vasara|vasarā]] lietus ir reta parādība. {|align="center" class="wikitable collapsible" style="width:90%;margin:auto;" |- !colspan="14" style="text-align:center;font-size:90%"|[[Attēls:Nuvola apps kweather.svg|20px]] '''Teherānas klimats''' [[Attēls:Weather-rain-thunderstorm.svg|20px]] |-height="17" style="font-size:90%" !Mēnesis !abbr="January" | Jan !abbr="February" | Feb !abbr="March" | Mar !abbr="April" | Apr !abbr="May" | Mai !abbr="June" | Jun !abbr="July" | Jul !abbr="August" | Aug !abbr="September"| Sep !abbr="October" | Okt !abbr="November" | Nov !abbr="December" | Dec !abbr="Gadā" | Gadā |- |align="center" | Maksimālā temperatūra, °C | 18 | 23 | 30 | 33 | 37 | 42 | 43 | 43 | 39 | 34 | 29 | 20 | 43 |- |align="center" | Vidējais maksimums, °C | 7 | 10 | 15 | 22 | 28 | 34 | 37 | 36 | 32 | 24 | 17 | 10 | 28 |- |align="center" | Vidējā temperatūra, °C | −2 | 0 | 11 | 15 | 20 | 25 | 29 | 27 | 23 | 18 | 11 | 4 | 13 |- |align="center" | Vidējais minimums, °C | −3 | −1 | 4 | 10 | 14 | 19 | 22 | 21 | 18 | 12 | 6 | 1 | 4 |- |align="center" | Minimālā temperatūra, °C | −21 | −16 | −9 | −2 | 3 | 8 | 14 | 11 | 8 | 3 | −7 | −12 | −21 |- |align="center" | Nokrišņu daudzums (mm) | 37,2 | 34,0 | 37,4 | 27,8 | 15,2 | 2,9 | 2,5 | 1,4 | 0,9 | 13,7 | 20,6 | 36,3 | 229,9 |- |align="center" | Lietainu dienu skaits | 6,4 | 5,1 | 6,3 | 5,4 | 3,8 | 0,9 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 2,6 | 3,4 | 6,0 | 41,1 |- | colspan=14 align=center | <small>Informācijas avots: [http://www.meteofrance.com/FR/climat/tabl_teheran.jsp Meteofrance.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080820052208/http://www.meteofrance.com/FR/climat/tabl_teheran.jsp |date={{dat|2008|08|20||bez}} }}</small> |} === Ekoloģiskais stāvoklis === [[Attēls:Traffic tehran.jpg|thumb|235px|Satiksme Teherānas ielās]] Teherānā, īpaši pilsētas centrālajos un dienvidu rajonos, ir ļoti augsts gaisa [[piesārņojums|piesārņojuma]] līmenis. To bieži klāj [[smogs]], kas ir arī viens no elpošanas slimību cēloņiem. Tieši no šīm slimībām Teherānā mirst ļoti daudz cilvēku. Saskaņā ar Teherānas domes sniegto informāciju, [[2006. gads|2006]]. gadā aptuveni 10 000 pilsētas iedzīvotāji nomira no slimībām, kuras izraisīja smogs.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6245463.stm BBC NEWS | Middle East | Iran smog 'kills 3,600 in month'<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Smogs veidojas galvenokārt [[rūpniecība]]s uzņēmumu lielās koncentrācijas dēļ. Bez tam Teherānā ir arī vāji attīstīta [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēma, tādēļ daudzi izmanto citus pārvietošanās līdzekļus. Lielākā daļa no [[automašīna|automašīnām]] ir ražotas 70. un 80. gados, un neatbilst mūsdienu ekoloģiskajām prasībām. == Festivāli Teherānā == * Teherānas starptautiskais kinofestivāls — notiek katru gadu kopš [[1971]]. gada. * Starptautiskais kinofestivāls "Fadžr"<ref name="trans" /> — notiek katru gadu februārī kopš [[1982]]. gada. * Teherānas starptautiskais grāmatu gadatirgus — notiek katru gadu maijā kopš [[1987]]. gadā. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida gadatirgiem pasaulē. * Teherānas starptautiskais animācijas festivāls — notiek katru gadu februārī kopš [[2002]]. gada. * Mākslas festivāls — notiek katru gadu kopš [[2004. gads|2004]]. gada. == Sports == [[Attēls:PersePolis.jpg|200px|thumb|Galvaspilsētas futbola kluba FK "Persepolis" stadions "''Azadi''"]] Teherāna bija pirmā [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pilsēta, kurā notika [[Āzijas spēles]]. [[1974]]. gadā tieši šeit notika 7. vasaras Āzijas sporta spēles. Tajās piedalījās 3010 sportisti no 25 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.beijing2008.cn/36/81/article212058136.shtml |title=Tehran 1974 Asian Games (photo attached)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071203023437/http://en.beijing2008.cn/36/81/article212058136.shtml |archivedate={{dat|2007|12|03||bez}} }}</ref> Teherānas ziemeļrietumos šim nolūkam tika uzbūvēts [[olimpiskais ciemats]]. Teherānā atrodas arī Irānas lielākais [[futbola stadions]], kuru sauc par "''Azadi''" ("Brīvība"). Tā ietilpība ir 100 000 vietas. Šajā stadionā notiek [[Irānas futbola izlase]]s spēles, kā arī tas ir mājas stadions futbola klubam [[Teherānas "Persepolis"|"Persepolis"]]. Teherānā ir arī citi lieli futbola stadioni, piemēram, "Šahid Dastherdi",<ref name="trans" /> "Šahid Širudi"<ref name="trans" /> un "Tahti"<ref name="trans" /> [[Irānas augstākā futbola līga|Irānas augstākajā futbola līgā]] spēlē trīs [[futbols|futbola]] klubi tieši no Teherānas. Bez jau pieminētā [[Teherānas "Persepolis"|"Persepolis"]], tie ir [[Teherānas "Esteghlal"|"Esteghlal"]] un [[Teherānas "Rah Ahan"|"Rah Ahan"]]. Netālu no [[Šemirana]]s un [[Derbenda]]s kvartāliem atrodas [[kalnu kūrorts|kalnu kūrorti]]. Kalnu kūrortu komplekss atrodas [[Točals|Točala]] kalnā un tas ir piektais augstākais komplekss pasaulē. Tas tika izbūvēts [[1976]]. gadā. Derbendu ar kompleksa augstāko punktu (3730 m v.j.l.) savieno 8 kilometru garš trošu ceļš. Kalna piekājē atrodas neskaitāms daudzums [[viesnīca|viesnīcu]]. Netālu no Teherānas atrodas arī Dizinas un Šemšakas kalnu kūrorti. Dizinas kūrortā pat ir noticis pasaules čempionāts [[snovbords|snovbordā]]. Ab-Ali kvartālā atrodas arī [[tenisa korts|tenisa korti]] un [[hipodroms]].<ref>[http://www.tripadvisor.com/Travel-g293999-s406/Tehran:Iran:Sports.And.Activities.html Tehran: Sports & Activities — TripAdvisor<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Sadraudzības pilsētas == {| |width=350| * {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Seula]], Dienvidkoreja (1963) * {{flaga|Kuba}} [[Havana]], Kuba (2001) * {{flaga|Tadžikistāna}} [[Dušanbe]], Tadžikistāna (2001) * {{flaga|DĀR}} [[Pretorija]], Dienvidāfrikas Republika (2002) |width=350| * {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija (2004) * {{flaga|Venecuēla}} [[Karakasa]], Venecuēla (2005) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Minska]], Baltkrievija (2006) * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna (2006) |} Agrāk Teherānas sadraudzības pilsēta bija arī [[Losandželosa]], bet pēc Irānas un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] diplomātisko attiecību pārtraukšanas [[1979]]. gadā tā vairs nav sadraudzības pilsēta. == Cilvēki == Teherānā dzimuši: {| |width=420| * [[Bahāullāhs]] (''Bahá'u'lláh'') (1817—1892) — bahaisma dibinātājs * [[Širina Ebādi]] (''Shirin Ebadi'') (1947) — cilvēktiesību aktīviste * [[Faruka Farukzade]] (''Forough Farrokhzad'') (1935—1967) — dzejniece * [[Vahids Hašemjans]] (''Vahid Hashemian'') (1976) — futbolists * [[Ali Karimi]] (''Ali Karimi'') (1978) — futbolists * [[Abāss Kijārostamī]] (''Abbas Kiarostami'') (1940) — kinorežisors |valign=top| * [[Arašs Labafs]] (''Arash Labaf'') (1977) — mūziķis * [[Mehdi Mahdavikija]] (''Mehdi Mahdavikia'') (1977) — futbolists * [[Mohsens Mahmalbafs]] (''Mohsen Makhmalbaf'') (1957) — kinorežisors * [[Mohameds Mosadeks]] (''Mohammed Mossadegh'') (1882—1967) — politiķis * [[Mohammads Rezā Pehlevī]] (''Mohammad Reza Pahlavi'') (1919—1980) — Irānas šahs |} == Interesanti fakti == * Teherāna ir 77. dārgākā pilsēta pasaulē un ceturtā dārgākā pilsēta [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] (dārgākas ir tikai [[Telaviva]], [[Dubaija]] un [[Abū Dabī]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.payvand.com/news/08/aug/1038.html | title = Tehran, Middle East’s 4th Most Expensive City | language = angliski | access-date = {{dat|2008|09|12||bez}} | archive-date = {{dat|2017|11|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20171121115213/http://www.payvand.com/news/08/aug/1038.html }}</ref> * Teherāna atrodas tais pašos [[platums (ģeogrāfija)|platuma]] grādos kā [[Ziemeļsahāra]], bet šeit atšķirībā no turienes katru gadu vidēji divus [[mēnesis|mēnešus]] ir [[sniegs]]; * Teherānas pilsētas dome ir uzsākusi projektu, kura mērķis ir piecu gadu laikā pilsētas teritorijā iestādīt 15 miljonus [[koks|koku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.tehran.ir/Default.aspx?tabid=5215&ctl=Details&mid=22486&ItemID=48807 | title = 15m Saplings to Be Planted on National Lands | language = angliski | access-date = {{dat|2008|08|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081014011318/http://www.tehran.ir/Default.aspx?tabid=5215 | archivedate = {{dat|2008|10|14||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == {{Commons category|Tehran|Teherāna}} * [[Lielā Teherāna]] * [[Teherānas ostāns]] * [[Irāna]] * [[Teherānas konference]] == Ārējās saites == {| |width=400| {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080911093951/http://www.tehran.ir/default.aspx Teherānas mērijas oficiālā mājaslapa (persiešu val.)] * [https://web.archive.org/web/20160305042426/http://www.tehran.ir/Default.aspx?alias=www.tehran.ir%2Fen Teherānas mērijas oficiālā mājaslapa (angļu val.)] |width=350 valign=top| * [http://www.tehrangis.com/ Informatīvs portāls (persiešu val.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180320040732/http://tehrangis.com/ |date={{dat|2018|03|20||bez}} }} * [http://pogoda.mail.ru/?city=4033&extended=1 Laikapstākļi Teherānā] * [http://tehranshake.files.wordpress.com/2007/06/map_tehran.jpg Teherānas karte] * [http://maps.google.com/maps?ll=35.6962,51.423&t=h&z=12 Teherāna no kosmosa] * [http://tehrandaily.wordpress.com/ Tehran 24] * [https://web.archive.org/web/20080724123926/http://www.worldisround.com/articles/98910/index.html Modernās Teherānas fotogrāfiju kolekcija] * [https://web.archive.org/web/20080912212810/http://www.worldisround.com/articles/255726/index.html Teherānas vecpilsēta] |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2}} {{Irānas pilsētas}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Zīda ceļa pilsētas]] tef96y4zc5rtosoiy7ofzt25xr8kbr1 Latvijas hokeja izlase 0 16933 4467069 4465077 2026-05-12T12:52:18Z Lasks 38532 /* Komanda */ 4467069 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | krāsu shēma = | valsts_angl = | att_izm = | logo = Latvia national ice hockey team logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Latvijas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 10. (2025) | rangs max = 7. | rangs max date = 2009. | rangs min = 13. | rangs min date = pirmoreiz 2018. | iesauka = | stadions = | arēna = [[Xiaomi Arēna]] <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Sandis Ozoliņš]]<br />[[Artūrs Irbe]]<br />[[Lauris Dārziņš]]<br />[[Peteri Nummelins]]<br />[[Raimonds Vilkoits]] | pers02 = Ģenerālmenedžeris | pers02_vārds = [[Rūdolfs Kalvītis]] | kapteinis = [[Rūdolfs Balcers]] | visv spēles = [[Rodrigo Laviņš]] (230)<!-- līdz OS kvalifikācijas beigām --> | visv vārtu = <nowiki>Leonīds Tambijevs (66)</nowiki> | visv punktu = [[Leonīds Tambijevs]] (150) <!--- OS ---> | OS reizes = 7 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = 8. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 36 (pirmoreiz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933. gadā]]) | PČ medaļas = 1 | PČ lab sasn = {{Bronze03}} ([[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]]) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|LAT}} 3—0 {{ih-rt|LTU}}<br />([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1932|2|27|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|LAT}} 32—0 {{ih-rt|ISR}}<br />([[Bleda]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|15|N}}) | liel zaud = {{ih|CAN|1921}} 14—0 {{ih-rt|LAT}}<br />([[Davosa]], [[Šveice]]; {{dat|1935|1|20|N}}) | pašreizējais = |pers00=Asistents|pers00_vārds=Žaks Klutjē}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Comp|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023 Somija/Latvija]]|}} }} '''Latvijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies septiņās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] 1936., 2002., 2006., 2010., 2014., 2022. un 2026. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] ir [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gadā izcīnītā 3. vieta.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-fantastika_latvija_papildlaika_salauz_lie</ref> 2001. un [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā. Šobrīd tā atrodas 10. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā. == Vēsture == === 1929.—1940. gadā === [[Attēls:Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935.jpg|240px|thumb|Latvijas hokeja valstsvienība [[Davosa|Davosā]] [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]]. No kreisās: 1. rindā [[Roberts Lapainis|R. Lapainis]], [[Aleksejs Auziņš|A. Auziņš]], [[Kārlis Paegle|K. Paegle]], [[Andrejs Jessens|A. Jessens]], I. Plūme, [[Roberts Bluķis|R. Bluķis]], [[Arvīds Pētersons|A. Pētersons]], [[Ādolfs Petrovskis|Ā. Petrovskis]], [[Arvīds Jurgens|A. Jurgens]], [[Leonīds Vedējs|L. Vedējs]]; 2. rindā 2. [[Herberts Kušķis|H. Kušķis]], 4. [[Roberts Plūme|R. Plūme]], 6. [[Edgars Klāvs|E. Klāvs]] (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)]] Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi — [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas]] izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva [[Indriķis Reinbahs]]. Tajā pašā 1932. gadā no 14. līdz 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās [[IIHF Eiropas Čempionu kauss hokejā|Eiropas meistarsacīkstēs]] [[Berlīne|Berlīnē]], kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni [[Čehoslovākijas hokeja izlase|Čehoslovākijas]] izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja [[Francijas hokeja izlase|Francijai]] ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]] un 2:5 piekāpjoties [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijas]] izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]]. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātu]] [[Prāga|Prāgā]], taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] 1:5, [[Ungārijas hokeja izlase|Ungāriju]] 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]] ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. [[1934]]. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā [[Milāna|Milānā]] nepiedalījās, bet [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] [[Davosa|Davosā]] bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijai]]. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]], kā arī ar 1:3 — [[Vācijas hokeja izlase|Vācijai]]. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandi]], tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā [[Garmišpartenkirhene|Garmišpartenkirhenē]] Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs]], kurās cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās [[Otrais pasaules karš]] un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms [[Baltijas valstu okupācija]]s Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunijas]] izlasi. Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. === Pēc 1992. gada === Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodibināto [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federāciju]] 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvu]] [[1992]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]]. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva [[Aigars Cipruss]], otros komandas kapteinis [[Helmuts Balderis]], uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga [[Pēteris Skudra|Pētera Skudras]] meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igauniju]] 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē. 1993. gada pavasarī [[Slovēnija|Slovēnijā]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot [[Leonīds Beresņevs|Leonīda Beresņeva]] vadībā, 1996. gada pavasarī, [[Nīderlande|Nīderlandē]] izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990. gada pasaules čempionāta]] labākajam vārtsargam [[Artūrs Irbe|Artūram Irbem]]. 1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijai]], pēc tam nospēlēja neizšķirti ar [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] un uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Norvēģiju]], paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākij]]u un čempionātu noslēdza 7. vietā 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000. gada pasaules čempionātā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja [[5. maijs|5. maijā]] pēc uzvaras pār [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]] izlasi (rezultāts 3:2). [[2001]]. gadā [[Haralds Vasiļjevs|Haralda Vasiļjeva]] trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], kur ieguva 9. vietu. Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs [[Leonīds Tambijevs]], kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs [[Kārlis Skrastiņš]]. ==== 2005. gads ==== [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|240px|thumb|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā, [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta [[Polijas hokeja izlase|Polija]] (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs. [[Vīne|Vīnē]] un [[Insbruka|Insbrukā]] Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]], bet trešajā spēlē uzveica [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] (3:0), nospēlēja neizšķirti ar [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] (9:1). ==== 2006. gads ==== 2006. gada februārī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu. [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Skonto halle]]. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša [[Riks Lūkers|Rika Lūkera]] darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrija]], kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]]. ==== 2007. gada Pasaules čempionāts ==== 71. [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]] un [[Mitišči|Mitiščos]], [[Krievija|Krievijā]], attiecīgi [[Hodinkas halle|Hodinkas hallē]] un [[Mitišču halle|Mitišču hallē]]. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru [[Šveices hokeja izlase|Šveicei]] (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainas]] izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] (4:7). ==== 2008. gada Pasaules čempionāts ==== [[Helifeksa|Helifeksā]], [[Kanāda|Kanādā]] Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] (4:0) un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas]] izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja [[Vācijas hokeja izlase]]i ar rezultātu 3:5. ==== 2009. gada Pasaules čempionāts ==== [[Berne|Bernē]], [[Šveice|Šveicē]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]] ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] pēcspēles metienos ar 2:1, [[Francijas hokeja izlase|Franciju]] 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlasei]] ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 4:2. ==== 2010. gads ==== [[Attēls:Team Lativa, Men's Hockey.jpg|thumb|240px|Latvijas izlase [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada Olimpiskajās spēlēs]] [[Vankūvera|Vankūverā]]]] 2010. gada februārī [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu. [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionātā]] [[Manheima|Manheimā]], [[Vācija|Vācijā]] Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] ar 1:3 un pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar 2:4, tam sekoja uzvara pār [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma [[Čehijas hokeja izlase|Čehijai]] ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam. ==== 2011. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2011. gada Pasaules čempionātā}} [[Slovākija|Slovākijā]] notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasei]], pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas izlasi]], tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēnijas izlasei]], bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas]] izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā. Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija [[Miķelis Rēdlihs]] ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva [[Mārtiņš Cipulis]] (6 vārti). ==== 2012. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2012. gada Pasaules čempionātā}} 2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], bet otra [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijas izlases]], bet piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģijas]], [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlasēm]]. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu. ==== 2013. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2013. gada Pasaules čempionātā}} Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja [[Helsinki|Helsinkos]], bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja [[Stokholma|Stokholmā]]. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas valstsvienībai]], tad sekoja 1:4 zaudējums [[ASV hokeja izlase|ASV izlasei]], 3:6 zaudējums [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas izlasei]], uzvara pret [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlasi]], ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas izlasei]] un uzvara ar 3:1 pret [[Francijas hokeja izlase|Francijas izlasi]]. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasei]] zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.<ref>http://stats.iihf.com/Hydra/352/IHM352000_08_9_0.pdf</ref> Šajā čempionātā uzbrucējs [[Lauris Dārziņš]] ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-cempionats/statistika/|title=Komandas Rezultāti Statistika - DELFI|website=www.delfi.lv}}</ref> ==== 2014—2016 ==== [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas bija Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros. 2014. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja uzvaras pār Somijas un ASV izlasēm, bet piekāpās Baltkrievijas izlasei ar 1:3 un čempionātu noslēdza 11. vietā. Šis bija arī trenera Teda Nolana pēdējais čempionāts pie izlases stūres. 2015. gada čempionāts bija vienīgais čempionāts izlases vēsturē, kurā Latvijas izlase neizcīnīja nevienu uzvaru pamatlaikā, tikai pateicoties labākiem rezultātiem savstarpējās spēlēs, tai izdevās palikt augstākajā divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada pasaules čempionāts līdzīgi kā iepriekšējā gada čempionāts bija diezgan neveiksmīgs. Kaut arī čempionātu izdevās iesākt, atņemot punktus spēcīgajām izlasēm — Zviedrijai (1:2 papildlaikā) un Čehijai (3:4 pēcspēles metienos), turpinājumā sekoja sērija ar zaudējumiem pamatlaikā. Tomēr, pateicoties uzvarai pār Kazahstānu 2:1, Latvijas izlasei izdevās palikt elites divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās. Pēc neiekļūšanas olimpiādē no amata atkāpās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, viņa vietā šo amatu ieņēma Aigars Kalvītis. ==== 2017. gada Pasaules čempionāts ==== {{skatīt arī|Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā}} Latvijas hokeja izlase [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]] spēlēja A apakšgrupā [[Ķelne|Ķelnē]] pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un turnīra rīkotājiem [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2018. gada Pasaules čempionāts ==== [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Dienvidkorejas hokeja izlase|Dienvidkoreju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] un [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]], kopvērtējumā iegūstot 8. vietu. ==== 2019. gada Pasaules čempionāts ==== [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Bratislava|Bratislavā]] pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2021. gada Pasaules čempionāts ==== [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Olimpiskais sporta centrs]], kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 2—0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]]. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus [[Renārs Krastenbergs|Renāru Krastenbergu]], [[Lauris Dārziņš|Lauri Dārziņu]] un [[Ronalds Ķēniņš|Ronaldu Ķēniņu]]. 2021. gada augustā Arēnā Rīga tika aizvadīts kvalifikācijas turnīrs 2022. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. Turnīra pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 6:0 uzvarēja Itāliju, otrajā spēlē ar 9:0 sagrāva Ungāriju (kaut arī pēc otrās trešdaļas rezultāts bija tikai 1:0), šajā mačā jaunu izlases rekordu uzstādīja Rūdolfs Balcers, kurš mača trešajā trešdaļā viena perioda laikā guva 3 vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles. Trešajā un izšķirošajā spēlē mūsējie sīvā cīņā ar 2:1 pieveica Franciju, tādējādi iekļūstot Pekinas olimpiādē. ==== 2022. gada Pasaules čempionāts ==== 2022. gada februārī Latvijas izlase piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs. [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ arī šis olimpiskais turnīrs tika aizvadīts bez NHL spēlētājiem. Latvija izlase grupu turnīrā cieta 3 zaudējumus — 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret vēlākajiem spēļu uzvarētājiem Somijas izlasi un 2:5 pret Slovākiju. Kvalifikācijas spēlē piedzīvots vēl viens zaudējums 2:3 pret Dāniju, kā rezultātā, paliekot bez uzvarām, Latvijas izlase olimpiskās spēles noslēdza 11. vietā, apsteidzot vienīgi mājinieci Ķīnas izlasi. [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Tampere|Tamperē]] pret [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritāniju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam. ==== 2023. gada Pasaules čempionāts ==== [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] čempionātu pārcēla uz [[Tampere|Tamperi]] un [[Rīga|Rīgu]]. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]] un [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja [[ASV hokeja izlase|ASV izlasi]]. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Artūrs Šilovs]], bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-latvijas_muris_silovs_atzits_pasaules_cem|title=Latvijas mūris Šilovs atzīts par pasaules čempionāta MVP|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-28|date=2023-05-28|language=lv}}</ref> Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/29052023-hokejistu_atgriesanas_i_zemais_lidojums_i|title=Video: Hokejistu atgriešanās: zemais lidojums, ūdens salūts, "Prāta vētra" un tautas mīlestība|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-29|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> ==== 2024. gada Pasaules čempionāts ==== [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Ostrava|Ostravā]] pret [[Polijas hokeja izlase|Poliju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]], [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[ASV hokeja izlase|ASV]]. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Kristers Gudļevskis]]. 2024. gada augustā Rīgā norisinājās [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrs. Latvijas izlase izcīnīja uzvaras visos trīs mačos, vispirms ar 4:2 apspēlējot [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], pēc tam uzvarot arī [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] 5:1, bet izšķirošajā trešajā cīņā ar 5:2 pārspēja [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], kā rezultātā Latvijas hokeja izlase kvalificējās savām septītajām olimpiskajām spēlēm. ==== 2025. gada Pasaules čempionāts ==== [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja A apakšgrupā [[Stokholma|Stokholmā]] pret [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas izlase guva trīs uzvaras un četrus zaudējumus. Latvijas izlasei pēc sestās spēles, izcīnot uzvaru pār Slovākiju ar rezultātu 5:1, pietika ar vienu punktu pēdējā grupu turnīra spēlē, lai varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam. Cerības nepiepildījās, piedzīvojot smagu zaudējumu pret Austriju ar rezultātu 1:6 un nekvalificējoties ceturtdaļfinālam, kopvērtējumā iegūstot 10. vietu. Par Latvijas izlases labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kristers Gudļevskis]], [[Kristiāns Rubīns]] un [[Dans Ločmelis]]. ==== 2026. gada ziemas olimpiskās spēles ==== [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]] bija septītās olimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas hokeja izlase. Grupu turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]. Pirmajā spēlē pret ASV Latvija zaudēja ar rezultātu 1:5. Nākamajā spēlē pret Vācijas izlasi Latvija guva panākumu ar rezultātu 4:3. Šī uzvara bija pirmā uzvara olimpiskajās spēlēs kopš 2014. gada. Pēdējā grupas spēlē pret Dāniju Latvija piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 2:4. Astotdaļfinālā Latvija zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]] ar rezultātu 1:5. 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase ieguva 10. vietu. == Līdzjutēji == Kopā ar [[basketbols|basketbolu]] un [[futbols|futbolu]], hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|"Dinamo"]] laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] A divīzijā [[1997]]. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. [[IIHF]] prezidents [[Renē Fāzels]] savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.<ref>hockeyfans.ch, [http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090505205058/http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm |date={{dat|2009|05|05||bez}} }}</ref> Arī atsevišķām [[Latvijas hokeja līga]]s komandām ir savs fanu loks. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu laikā]] kanāls [[NBC]] Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ For Latvians, hockey is a religion] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120904175455/http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ |date={{dat|2012|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas, [[Saeima]] nobalsoja par oficiālas brīvdienas piešķiršanu. Rīgā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no [[Tampere]]s. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/hokejs/hokejs2023/latvijas-hokeja-izlasi-pie-brivibas-pieminekla-sagaida-desmitiem-tukstosi-cilveku/|title=Latvijas hokeja izlasi pie Brīvības pieminekļa sagaida desmitiem tūkstoši cilvēku|website=tv3.lv|access-date=2023-05-29|language=lv}}</ref> <gallery> Latvian ice hockey supporters.jpg|Latvijas izlases līdzjutēji Bronze medal ceremony. Latvian fans greeting Latvian ice hockey team after winning IIHF Worlds Bronze.jpg|Latvijas hokeja izlases sagaidīšana (2023) </gallery> == Komanda == [[Attēls:Latvia_national_ice_hockey_team_jerseys_2022_(WOG).png|140px|thumb|Komandas formas tērpi (2022).]] [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2026. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas hokeja izlasē bija šādi spēlētāji: {| class="wikitable sortable" border="0" cellspacing="2" cellpadding="2" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Mareks Mitens]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HC '05 Banská Bystrica]]'' |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Kristers Gudļevskis]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Gustavs Dāvis Grigals]] |{{flaga|Somija}} [[Lapēnrantas "SaiPa"]] |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Alberts Šmits]] |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Artūrs Andžāns]] |{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Oskars Cibuļskis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ralfs Freibergs]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Vítkovice]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Miks Tumanovs]] |{{Flaga|Somija}} [[Helsinku "Jokerit"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Roberts Mamčics]] |{{flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu "Energie"]] |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Arvils Bergmanis]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Troja-Ljungby]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristaps Roberts Zīle]] |{{flaga|Čehija}} [[Liberecas "Bílí Tygři"]] |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Renārs Krastenbergs]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]'' |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Gļebs Prohorenkovs]] |{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Olivers Mūrnieks]] |{{flaga|Kanāda}} [[Sanhosē "Sea Dogs"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mārtiņš Dzierkals]] |{{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rūdolfs Balcers]] |{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Toms Andersons]] |{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]'' |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Sandis Vilmanis]] |{{Flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] |- | style="text-align:center;" |37 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Lapinskis]] |{{flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]'' |- | style="text-align:center;" |73 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Deniss Smirnovs]] |{{flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]'' |- | style="text-align:center;" |87 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristaps Skrastiņš]] |{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |89 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Buncis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Rungstedas "Seier Capital"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Batņa]] |{{Flaga|Somija}} [[Lahti "Pelicans"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Haralds Egle]] |{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu "Energie"]] |- | style="text-align: center;" |98 | style="text-align: center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Zabusovs]] |{{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LBTU]] |} === Iemūžinātie numuri === Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji: * '''1''' — [[Artūrs Irbe]] * '''7''' — [[Kārlis Skrastiņš]] * '''19''' — [[Helmuts Balderis]] * '''33''' — [[Sergejs Žoltoks]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/24042019-lhf_iemuzina_zoltoka_33_numuru_un_godina_|title = LHF iemūžina Žoltoka 33. Numuru un godina viņa piemiņu|date = 24 April 2019}}</ref> === Vadība === <!-- uz kādu datumu ir norādīts vecums? --> {| class="wikitable" |- !Persona !Dzimšanas dati !Amats |- | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1968|4|30}} || galvenais treneris |- | [[Edgars Lūsiņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|25}} || trenera asistents |- | [[Lauris Dārziņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|28}} || trenera asistents |- | [[Peteri Nummelins]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|25}} ||trenera asistents |- | [[Sandis Ozoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|3}} ||trenera asistents |- | [[Raimonds Vilkoits]] || {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|10}} ||trenera asistents |- | [[Pēteris Groms]] || {{dzimšanas datums un vecums|1979|5|15}} || video treneris |- | [[Agris Bricis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|10}} || ekipējuma menedžeris |- | [[Rihards Vugulis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|9}} || ārsts |- | [[Rūdolfs Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|24}} || ģenerālmenedžeris |- | [[Aigars Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|27}} || prezidents |} === Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji === {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums}} <small>Ar <span style="background-color:#A0F0A0;"> zaļu </span> iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.</small> {| class="wikitable sortable" ! Spēlētājs ! {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} ! {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! {{Piezīme|V|Vārti}} ! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} ! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! Debija izlasē ! Dalība [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] ! Dalība [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] |- align=center | align=left| [[Leonīds Tambijevs]] || {{HOK-U}} || 208 || '''''66''''' || 84 || '''''150''''' || 152 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 15 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Kerčs]] || {{HOK-U}} || 155 || 59 || 75 || 134 || 192 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 10 || 1 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Ņiživijs]] || {{HOK-U}} || 227 || 39 || '''''90''''' || 129 || 74 || {{dat|1993|11|29|SK}} || '''''16''''' || 3 |- align=center | align=left| [[Aigars Cipruss]] || {{HOK-U}} || 172 || 50 || 62 || 112 || 48 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 12 || 2 |- align=center | align=left| [[Mārtiņš Cipulis]] || {{HOK-U}} || 207 || 56 || 51 || 107 || 82 || {{dat|2001|4|9|SK}} || 11 || 3 |- align=center | align=left| [[Miķelis Rēdlihs]] || {{HOK-U}} || 209 || 37 || 62 || 99 || 133 || {{dat|2003|9|5|SK}} || 13 || 3 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Semjonovs]] || {{HOK-U}} || 208 || 54 || 43 || 97 || '''''235''''' || {{dat|1992|11|7|SK}} || 14 || 2 |- align=center | align=left| [[Lauris Dārziņš]] || {{HOK-U}} || 145 || 51 || 44 || 95 || 96 || {{dat|2003|11|7|SK}} || 10 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Beļavskis]] || {{HOK-U}} || 104 || 47 || 48 || 95 || 186 || {{dat|1992|12|27|SK}} || 9 || 1 |- align=center | align=left| [[Jānis Sprukts]] || {{HOK-U}} || 171 || 34 || 57 || 91 || 73 || {{dat|2000|4|12|SK}} || 12 || 2 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- ! width=100px| Periods ! width=175px| Treneris ! width=35px| {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! width=35px| {{Piezīme|U|Uzvaras}} ! width=35px| {{Piezīme|N|Neizšķirti}} ! width=35px| {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} ! width=50px| {{Piezīme|V|Vārtu attiecība}} ! width=35px| {{Piezīme|PTS|Punkti}} ! width=35px| {{Piezīme|Uzvaras koef.|Uzvaras koeficents}} |- |1932?—1935? |{{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Kavass]] | | | | | | | |- |1935?—1939 |{{flaga|Latvija}} [[Arvīds Jurgens]] | | | | | | | |- |1939 |{{flaga|Kanāda}} [[Lorenss Edvards Māršs|Lerijs Māršs]] | | | | | | | |- |1992||{{flaga|Latvija}} [[Mihails Beskašnovs]]||2||0||0||2||3:6||0||0.00 |- |1992—1994||{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||34||25||2||7||256:86||52||73.53 |- |1995||{{flaga|Latvija}} [[Ēvalds Grabovskis]]||11||9||0||2||79:25||18||81.82 |- |1996—1999||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||56||36||7||13||275:143||79||64.29 |- |1999—2001||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||32||12||8||12||81:76||32||37.5 |- |2001—2004||{{flaga|Zviedrija}} [[Kurts Lindstrems]]||65||32||8||25||202:161||72||49.23 |- |2004—2006||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||32||25||3||14||112:113||53||78.13 |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Pjotrs Vorobjovs]]||11||4||1||6||25:35||9||36.37 |- |2006—2011||{{flaga|Latvija}} [[Oļegs Znaroks]]||37||15||0||22||98:126||41||40.54 |- |2011—2014||{{flaga|Kanāda}} [[Teds Nolans]]||26||11||0||15||57:65||35||42.31 |- |2014—2015||{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Beļavskis]]||7||2||0||5||11:25 ||5||28.57 |- |2015—2016||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||7||1||0||6||13:22||6||14.29 |- |2016||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||3||2||0||1||13:8||6||66.67 |- |2017—2021||{{flaga|Kanāda}} [[Bobs Hārtlijs]]||29||12||0||15||49:63||41||41.38 |- |2021—pašlaik||{{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]||38||20||0||18||103:111||54||52.63 |}<!-- ''* — Pēcspēles metienos'' --> == Sasniegumi == === Olimpiskās spēles === {{pamatraksts|Hokejs olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:LatviaIIHF.png|thumb|350px|Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (pēc 1993)]] {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās'' |- |{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] | 3 | 0 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 27 | [[Arvīds Jurgens]] | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|NOR}} [[Hokejs 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā'' |- | {{flagicon|JAP}} [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā'' |- | {{flagicon|USA}} [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] | 4 | 2 | colspan=2 | 1 | 1 | 20 | 14 | [[Kurts Lindstrems]] | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 9 |- | {{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] | 5 | 0 | colspan=2 | 1 | 4 | 11 | 29 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|CAN}} [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | 4 | 0 | 0 | 1 | 3 | 6 | 22 | [[Oļegs Znaroks]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- | {{flagicon|RUS}} [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | 5 | 1 | 0 | 0 | 4 | 9 | 14 | [[Teds Nolans]] | [[Sandis Ozoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|KOR}} [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] | style="text-align:center;" colspan="10"|''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā'' |- | {{flagicon|CHN}} [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | 4 | 0 | 0 | 0 | 4 | 7 | 14 | rowspan="2" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- |{{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2026]] |4 |1 |0 |0 |3 |7 |12 |[[Kaspars Daugaviņš]] |10 |} === Pasaules čempionāts === {{pamatraksts|Pasaules čempionāts hokejā}} {| class="wikitable sortable" |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|France}} {{flagicon|Austria}} {{flagicon|Germany}} [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | style="text-align:center;" colspan=10 rowspan=2 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Poland}} [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 9 | [[Nikolajs Kavass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/article/1296/praga-1933-latvijas-izlases-pirmais-pasaules-cempionats|title=Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts|website=lhf.lv|access-date=2021-08-31|language=lv}}</ref> <small>(nepiedalījās)</small> | [[Arvīds Jurgens]] | 10 |- | {{flagicon|Italy}} [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] | 5 | 1 | colspan=2 | 0 | 4 | 11 | 25 | ? | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | {{flagicon|Great Britain}} [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 4 | 8 | [[Arvīds Jurgens]] | rowspan="2" | [[Leonīds Vedējs]] | 10 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | 3 | 1 | colspan=2 | 0 | 2 | 6 | 21 | [[Lerijs Māršs]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots'' |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|Slovenia}} [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] (C grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 101 | 9 | rowspan=2 | [[Helmuts Balderis]] | rowspan=2 | [[Konstantīns Grigorjevs]] | 21 (1. vieta C grupā) |- | {{flagicon|Denmark}} [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 61 | 9 | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Slovakia}} [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 65 | 16 | [[Ēvalds Grabovskis]] | [[Aleksandrs Beļavskis]] | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Netherlands}} [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 41 | 16 | rowspan=4 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Oļegs Znaroks]] | 13 (1. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Finland}} [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | 8 | 4 | colspan=2 | 2 | 2 | 37 | 23 | [[Normunds Sējējs]] | 7 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 21 | 18 | rowspan=2 | [[Oļegs Znaroks]] | 9 |- | {{flagicon|Norway}} [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | 6 | 2 | colspan=2 | 0 | 4 | 24 | 22 | 11 |- | {{flagicon|Russia}} [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | 7 | 3 | colspan=2 | 1 | 3 | 15 | 17 | rowspan=2 | [[Haralds Vasiļjevs]] | rowspan=4 | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|Germany}} [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 19 | 13 | 13 |- | {{flagicon|Sweden}} [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | 6 | 1 | colspan=2 | 0 | 5 | 11 | 18 | rowspan=3 | [[Kurts Lindstrems]] | 11 |- | {{flagicon|Finland}} [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | 6 | 3 | colspan=2 | 0 | 3 | 14 | 16 | 9 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | 7 | 2 | colspan=2 | 2 | 3 | 12 | 14 | [[Sergejs Žoltoks]] | 7 |- | {{flagicon|Austria}} [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 10 | 21 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 9 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 12 | 24 | [[Pjotrs Vorobjovs]] | [[Aleksandrs Semjonovs]] | 10 |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|Russia}} [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | 6 | 2 | 0 | 1 | 3 | 20 | 22 | rowspan=5 | [[Oļegs Znaroks]] | rowspan=2 | [[Rodrigo Laviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Canada}} [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11 | 19 | 11 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | 7 | 2 | 2 | 0 | 3 | 15 | 23 | [[Kārlis Skrastiņš]] | 7 |- | {{flagicon|Germany}} [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 15 | 18 | rowspan=2 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | 6 | 2 | 0 | 2 | 2 | 18 | 19 | 13 |- | {{flagicon|Finland}} {{flagicon|Sweden}} [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | 7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 11 | 19 | rowspan=3 | [[Teds Nolans]] | [[Jānis Sprukts]] | 10 |- | {{flagicon|Sweden}} {{flagicon|Finland}} [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | 7 | 2 | 0 | 1 | 4 | 14 | 25 | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- | {{flagicon|Belarus}} [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 20 | 24 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | 7 | 0 | 2 | 1 | 4 | 11 | 25 | [[Aleksandrs Beļavskis]] | rowspan=3 | [[Kaspars Daugaviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Russia}} [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | 7 | 1 | 0 | 3 | 3 | 13 | 22 | [[Leonīds Beresņevs]] | 13 |- | {{flagicon|Germany}} {{flagicon|France}} [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | 7 | 3 | 0 | 1 | 3 | 14 | 18 | rowspan=3 | [[Bobs Hārtlijs]] | 10 |- | {{flagicon|Denmark}} [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] | 8 | 3 | 1 | 2 | 2 | 18 | 19 | [[Roberts Bukarts]] | 8 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 21 | 20 | [[Lauris Dārziņš]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan="11" |''[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020. gada pasaules čempionāts]] tika atcelts'' |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] | 7 | 2 | 0 | 3 | 2 | 15 | 16 |[[Bobs Hārtlijs]] |[[Kaspars Daugaviņš]] | 11 |- | {{flagicon|Somija}} [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] | 7 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 19 | rowspan="5" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Rodrigo Ābols]] |10 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Somija}}{{flagicon|Latvia}}[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] | 10 | 4 | 3 | 0 | 3 | 30 | 25 | rowspan="3" | [[Kaspars Daugaviņš]] |{{Bronze03}} |- | {{flagicon|Čehija}} [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] | 7 | 1 | 3 | 0 | 3 | 19 | 29 |9 |- | {{flagicon|Zviedrija}} {{flagicon|Dānija}} [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 17 | 25 |10 |- | {{flagicon|Šveice}} [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | | | | | | | | [[Rūdolfs Balcers]] | |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="12"|''No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās'' |- | {{flagicon|GER}} [[1932. gada Eiropas čempionāts hokejā|1932]] | 4 | 1 | 0 | 3 | 5 | 13 | ? | ? | 8 |} == Sāncensība == {{updated|2025. gada 20. maijā}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-08-07 |title=Latvia - National Teams of Ice Hockey |url=https://nationalteamsoficehockey.com/latvia/ |access-date=2024-05-22 |website=nationalteamsoficehockey.com |language=en-US}}</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! Pretinieks ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! {{piezīme|VS|Vārtu starpība}} |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|AUT}} || 28 || 23 || 0 || 5 || 106 || 65 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BLR}} || 40 || 19 || 3 || 18 || 106 || 97 || +9 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BEL}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 31 || 4 || +27 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CAN}} || 24 || 1 || 1 || 22 || 29 || 126 || -97 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|CHN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CZE}} || 19 || 1 || 1 || 17 || 34 || 66 || −32 |- bgcolor=#FFCCCC |''{{ih|TCH}}'' || 2 || 0 || 0 || 2 || 0 || 16 || −16 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|DEN}} || 38 || 24 || 0 || 14 || 131 || 93 || +38 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|EST}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 32 || 6 || +26 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|FIN}} || 36 || 5 || 2 || 29 || 66 || 136 || −70 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|FRA}} || 57 || 37 || 4 || 16 || 195 || 115 || +80 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|GER}} || 41 || 13 || 4 || 24 || 91 || 111 || -20 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|GBR}} || 11 || 6 || 1 || 4 || 44 || 39 || +5 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|HUN}} || 6 || 4 || 1 || 1 || 31 || 12 || +19 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ISR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 32 || 0 || +32 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ITA}} || 19 || 14 || 1 || 4 || 71 || 30 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|JPN}} || 13 || 12 || 0 || 1 || 79 || 26 || +53 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KAZ}} || 15 || 10 || 0 || 5 || 54 || 31 || +23 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|LTU}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 45 || 2 || +43 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NED}} || 6 || 6 || 0 || 0 || 45 || 6 || +39 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|PRK}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NOR}} || 45 || 27 || 0 || 18 || 144 || 112 || +30 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|POL}} || 21 || 16 || 0 || 5 || 72 || 50 || +22 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ROU}} || 8 || 6 || 0 || 2 || 49 || 7 || +42 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|RUS}} || 22 || 6 || 1 || 15 || 38 || 83 || −45 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SVK}} || 37 || 12 || 2 || 23 || 79 || 119 || -40 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|SLO}} || 14 || 13 || 0 || 2 || 49 || 25 || +24 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KOR}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 38 || 2 || +36 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SWE}} || 30 || 3 || 1 || 26 || 50 || 126 || −76 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SUI}} || 43 || 10 || 3 || 30 || 78 || 134 || -56 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|UKR}} || 20 || 14 || 1 || 5 || 67 || 49 || +18 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|USA}} || 19 || 4 || 2 || 13 || 38 || 61 || −23 |- bgcolor=#CCFFCC |''{{ih|YUG}}'' || 2 || 2 || 0 || 0 || 10 || 0 || +10 |- !Kopā !! 615 || 295 || 28 || 292 || 1 908 || 1 691 || +217 |} == Formas tērpi == <gallery class="center" widths="180"> File:Latvia national ice hockey team jerseys 1996-1997.png|1996-2005 IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys.png|Bijušais IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys - 2014 Winter Olympics.png|2014 ziemas olimpisko spēļu formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2018 IHWC.png|2018–2021 IIHF formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2022 (WOG).png|2022 ziemas olimpisko spēļu formas tērps </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{refbegin}} {{note|PSRS|}} '''PSRS''' hokeja izlases spēlētāji no [[Latvijas PSR]]: * [[Harijs Mellups]] (1948) * [[Helmuts Balderis]] (1976—83) * [[Vitālijs Samoilovs]] (1987—88) * [[Artūrs Irbe]] (1989—90) {{refend}} == Skatīt arī == * [[Latvijas sieviešu hokeja izlase]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{Portāls2|Hokejs|Latvija}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.lhf.lv/ Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180302141013/http://www.iihf.com/sk/iihf-home/countries/latvia/ IIHF profils] {{en ikona}} {{Latvijas vīriešu hokeja izlase}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} {{Hokejaizlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas hokeja izlase| ]] aza5wqmnkrs00aed5qh5wap4xx79imb 4467072 4467069 2026-05-12T12:55:56Z Lasks 38532 4467072 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | krāsu shēma = | valsts_angl = | att_izm = | logo = Latvia national ice hockey team logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Latvijas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 10. (2025) | rangs max = 7. | rangs max date = 2009. | rangs min = 13. | rangs min date = pirmoreiz 2018. | iesauka = | stadions = | arēna = [[Xiaomi Arēna]] <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Sandis Ozoliņš]]<br />[[Edgars Lūsiņš]]<br />[[Lauris Dārziņš]]<br />[[Peteri Nummelins]]<br />[[Raimonds Vilkoits]] | pers02 = Ģenerālmenedžeris | pers02_vārds = [[Rūdolfs Kalvītis]] | kapteinis = [[Rūdolfs Balcers]] | visv spēles = [[Rodrigo Laviņš]] (230)<!-- līdz OS kvalifikācijas beigām --> | visv vārtu = <nowiki>Leonīds Tambijevs (66)</nowiki> | visv punktu = [[Leonīds Tambijevs]] (150) <!--- OS ---> | OS reizes = 7 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = 8. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 36 (pirmoreiz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933. gadā]]) | PČ medaļas = 1 | PČ lab sasn = {{Bronze03}} ([[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]]) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|LAT}} 3—0 {{ih-rt|LTU}}<br />([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1932|2|27|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|LAT}} 32—0 {{ih-rt|ISR}}<br />([[Bleda]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|15|N}}) | liel zaud = {{ih|CAN|1921}} 14—0 {{ih-rt|LAT}}<br />([[Davosa]], [[Šveice]]; {{dat|1935|1|20|N}}) | pašreizējais = |pers00=Asistents|pers00_vārds=Žaks Klutjē}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Comp|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023 Somija/Latvija]]|}} }} '''Latvijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies septiņās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] 1936., 2002., 2006., 2010., 2014., 2022. un 2026. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] ir [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gadā izcīnītā 3. vieta.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-fantastika_latvija_papildlaika_salauz_lie</ref> 2001. un [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā. Šobrīd tā atrodas 10. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā. == Vēsture == === 1929.—1940. gadā === [[Attēls:Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935.jpg|240px|thumb|Latvijas hokeja valstsvienība [[Davosa|Davosā]] [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]]. No kreisās: 1. rindā [[Roberts Lapainis|R. Lapainis]], [[Aleksejs Auziņš|A. Auziņš]], [[Kārlis Paegle|K. Paegle]], [[Andrejs Jessens|A. Jessens]], I. Plūme, [[Roberts Bluķis|R. Bluķis]], [[Arvīds Pētersons|A. Pētersons]], [[Ādolfs Petrovskis|Ā. Petrovskis]], [[Arvīds Jurgens|A. Jurgens]], [[Leonīds Vedējs|L. Vedējs]]; 2. rindā 2. [[Herberts Kušķis|H. Kušķis]], 4. [[Roberts Plūme|R. Plūme]], 6. [[Edgars Klāvs|E. Klāvs]] (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)]] Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi — [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas]] izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva [[Indriķis Reinbahs]]. Tajā pašā 1932. gadā no 14. līdz 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās [[IIHF Eiropas Čempionu kauss hokejā|Eiropas meistarsacīkstēs]] [[Berlīne|Berlīnē]], kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni [[Čehoslovākijas hokeja izlase|Čehoslovākijas]] izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja [[Francijas hokeja izlase|Francijai]] ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]] un 2:5 piekāpjoties [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijas]] izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]]. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātu]] [[Prāga|Prāgā]], taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] 1:5, [[Ungārijas hokeja izlase|Ungāriju]] 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]] ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. [[1934]]. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā [[Milāna|Milānā]] nepiedalījās, bet [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] [[Davosa|Davosā]] bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijai]]. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]], kā arī ar 1:3 — [[Vācijas hokeja izlase|Vācijai]]. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandi]], tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā [[Garmišpartenkirhene|Garmišpartenkirhenē]] Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs]], kurās cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās [[Otrais pasaules karš]] un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms [[Baltijas valstu okupācija]]s Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunijas]] izlasi. Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. === Pēc 1992. gada === Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodibināto [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federāciju]] 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvu]] [[1992]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]]. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva [[Aigars Cipruss]], otros komandas kapteinis [[Helmuts Balderis]], uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga [[Pēteris Skudra|Pētera Skudras]] meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igauniju]] 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē. 1993. gada pavasarī [[Slovēnija|Slovēnijā]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot [[Leonīds Beresņevs|Leonīda Beresņeva]] vadībā, 1996. gada pavasarī, [[Nīderlande|Nīderlandē]] izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990. gada pasaules čempionāta]] labākajam vārtsargam [[Artūrs Irbe|Artūram Irbem]]. 1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijai]], pēc tam nospēlēja neizšķirti ar [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] un uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Norvēģiju]], paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākij]]u un čempionātu noslēdza 7. vietā 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000. gada pasaules čempionātā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja [[5. maijs|5. maijā]] pēc uzvaras pār [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]] izlasi (rezultāts 3:2). [[2001]]. gadā [[Haralds Vasiļjevs|Haralda Vasiļjeva]] trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], kur ieguva 9. vietu. Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs [[Leonīds Tambijevs]], kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs [[Kārlis Skrastiņš]]. ==== 2005. gads ==== [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|240px|thumb|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā, [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta [[Polijas hokeja izlase|Polija]] (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs. [[Vīne|Vīnē]] un [[Insbruka|Insbrukā]] Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]], bet trešajā spēlē uzveica [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] (3:0), nospēlēja neizšķirti ar [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] (9:1). ==== 2006. gads ==== 2006. gada februārī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu. [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Skonto halle]]. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša [[Riks Lūkers|Rika Lūkera]] darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrija]], kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]]. ==== 2007. gada Pasaules čempionāts ==== 71. [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]] un [[Mitišči|Mitiščos]], [[Krievija|Krievijā]], attiecīgi [[Hodinkas halle|Hodinkas hallē]] un [[Mitišču halle|Mitišču hallē]]. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru [[Šveices hokeja izlase|Šveicei]] (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainas]] izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] (4:7). ==== 2008. gada Pasaules čempionāts ==== [[Helifeksa|Helifeksā]], [[Kanāda|Kanādā]] Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] (4:0) un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas]] izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja [[Vācijas hokeja izlase]]i ar rezultātu 3:5. ==== 2009. gada Pasaules čempionāts ==== [[Berne|Bernē]], [[Šveice|Šveicē]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]] ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] pēcspēles metienos ar 2:1, [[Francijas hokeja izlase|Franciju]] 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlasei]] ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 4:2. ==== 2010. gads ==== [[Attēls:Team Lativa, Men's Hockey.jpg|thumb|240px|Latvijas izlase [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada Olimpiskajās spēlēs]] [[Vankūvera|Vankūverā]]]] 2010. gada februārī [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu. [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionātā]] [[Manheima|Manheimā]], [[Vācija|Vācijā]] Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] ar 1:3 un pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar 2:4, tam sekoja uzvara pār [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma [[Čehijas hokeja izlase|Čehijai]] ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam. ==== 2011. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2011. gada Pasaules čempionātā}} [[Slovākija|Slovākijā]] notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasei]], pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas izlasi]], tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēnijas izlasei]], bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas]] izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā. Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija [[Miķelis Rēdlihs]] ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva [[Mārtiņš Cipulis]] (6 vārti). ==== 2012. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2012. gada Pasaules čempionātā}} 2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], bet otra [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijas izlases]], bet piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģijas]], [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlasēm]]. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu. ==== 2013. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2013. gada Pasaules čempionātā}} Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja [[Helsinki|Helsinkos]], bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja [[Stokholma|Stokholmā]]. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas valstsvienībai]], tad sekoja 1:4 zaudējums [[ASV hokeja izlase|ASV izlasei]], 3:6 zaudējums [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas izlasei]], uzvara pret [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlasi]], ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas izlasei]] un uzvara ar 3:1 pret [[Francijas hokeja izlase|Francijas izlasi]]. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasei]] zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.<ref>http://stats.iihf.com/Hydra/352/IHM352000_08_9_0.pdf</ref> Šajā čempionātā uzbrucējs [[Lauris Dārziņš]] ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-cempionats/statistika/|title=Komandas Rezultāti Statistika - DELFI|website=www.delfi.lv}}</ref> ==== 2014—2016 ==== [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas bija Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros. 2014. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja uzvaras pār Somijas un ASV izlasēm, bet piekāpās Baltkrievijas izlasei ar 1:3 un čempionātu noslēdza 11. vietā. Šis bija arī trenera Teda Nolana pēdējais čempionāts pie izlases stūres. 2015. gada čempionāts bija vienīgais čempionāts izlases vēsturē, kurā Latvijas izlase neizcīnīja nevienu uzvaru pamatlaikā, tikai pateicoties labākiem rezultātiem savstarpējās spēlēs, tai izdevās palikt augstākajā divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada pasaules čempionāts līdzīgi kā iepriekšējā gada čempionāts bija diezgan neveiksmīgs. Kaut arī čempionātu izdevās iesākt, atņemot punktus spēcīgajām izlasēm — Zviedrijai (1:2 papildlaikā) un Čehijai (3:4 pēcspēles metienos), turpinājumā sekoja sērija ar zaudējumiem pamatlaikā. Tomēr, pateicoties uzvarai pār Kazahstānu 2:1, Latvijas izlasei izdevās palikt elites divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās. Pēc neiekļūšanas olimpiādē no amata atkāpās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, viņa vietā šo amatu ieņēma Aigars Kalvītis. ==== 2017. gada Pasaules čempionāts ==== {{skatīt arī|Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā}} Latvijas hokeja izlase [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]] spēlēja A apakšgrupā [[Ķelne|Ķelnē]] pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un turnīra rīkotājiem [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2018. gada Pasaules čempionāts ==== [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Dienvidkorejas hokeja izlase|Dienvidkoreju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] un [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]], kopvērtējumā iegūstot 8. vietu. ==== 2019. gada Pasaules čempionāts ==== [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Bratislava|Bratislavā]] pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2021. gada Pasaules čempionāts ==== [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Olimpiskais sporta centrs]], kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 2—0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]]. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus [[Renārs Krastenbergs|Renāru Krastenbergu]], [[Lauris Dārziņš|Lauri Dārziņu]] un [[Ronalds Ķēniņš|Ronaldu Ķēniņu]]. 2021. gada augustā Arēnā Rīga tika aizvadīts kvalifikācijas turnīrs 2022. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. Turnīra pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 6:0 uzvarēja Itāliju, otrajā spēlē ar 9:0 sagrāva Ungāriju (kaut arī pēc otrās trešdaļas rezultāts bija tikai 1:0), šajā mačā jaunu izlases rekordu uzstādīja Rūdolfs Balcers, kurš mača trešajā trešdaļā viena perioda laikā guva 3 vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles. Trešajā un izšķirošajā spēlē mūsējie sīvā cīņā ar 2:1 pieveica Franciju, tādējādi iekļūstot Pekinas olimpiādē. ==== 2022. gada Pasaules čempionāts ==== 2022. gada februārī Latvijas izlase piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs. [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ arī šis olimpiskais turnīrs tika aizvadīts bez NHL spēlētājiem. Latvija izlase grupu turnīrā cieta 3 zaudējumus — 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret vēlākajiem spēļu uzvarētājiem Somijas izlasi un 2:5 pret Slovākiju. Kvalifikācijas spēlē piedzīvots vēl viens zaudējums 2:3 pret Dāniju, kā rezultātā, paliekot bez uzvarām, Latvijas izlase olimpiskās spēles noslēdza 11. vietā, apsteidzot vienīgi mājinieci Ķīnas izlasi. [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Tampere|Tamperē]] pret [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritāniju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam. ==== 2023. gada Pasaules čempionāts ==== [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] čempionātu pārcēla uz [[Tampere|Tamperi]] un [[Rīga|Rīgu]]. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]] un [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja [[ASV hokeja izlase|ASV izlasi]]. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Artūrs Šilovs]], bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-latvijas_muris_silovs_atzits_pasaules_cem|title=Latvijas mūris Šilovs atzīts par pasaules čempionāta MVP|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-28|date=2023-05-28|language=lv}}</ref> Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/29052023-hokejistu_atgriesanas_i_zemais_lidojums_i|title=Video: Hokejistu atgriešanās: zemais lidojums, ūdens salūts, "Prāta vētra" un tautas mīlestība|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-29|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> ==== 2024. gada Pasaules čempionāts ==== [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Ostrava|Ostravā]] pret [[Polijas hokeja izlase|Poliju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]], [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[ASV hokeja izlase|ASV]]. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Kristers Gudļevskis]]. 2024. gada augustā Rīgā norisinājās [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrs. Latvijas izlase izcīnīja uzvaras visos trīs mačos, vispirms ar 4:2 apspēlējot [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], pēc tam uzvarot arī [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] 5:1, bet izšķirošajā trešajā cīņā ar 5:2 pārspēja [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], kā rezultātā Latvijas hokeja izlase kvalificējās savām septītajām olimpiskajām spēlēm. ==== 2025. gada Pasaules čempionāts ==== [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja A apakšgrupā [[Stokholma|Stokholmā]] pret [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas izlase guva trīs uzvaras un četrus zaudējumus. Latvijas izlasei pēc sestās spēles, izcīnot uzvaru pār Slovākiju ar rezultātu 5:1, pietika ar vienu punktu pēdējā grupu turnīra spēlē, lai varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam. Cerības nepiepildījās, piedzīvojot smagu zaudējumu pret Austriju ar rezultātu 1:6 un nekvalificējoties ceturtdaļfinālam, kopvērtējumā iegūstot 10. vietu. Par Latvijas izlases labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kristers Gudļevskis]], [[Kristiāns Rubīns]] un [[Dans Ločmelis]]. ==== 2026. gada ziemas olimpiskās spēles ==== [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]] bija septītās olimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas hokeja izlase. Grupu turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]. Pirmajā spēlē pret ASV Latvija zaudēja ar rezultātu 1:5. Nākamajā spēlē pret Vācijas izlasi Latvija guva panākumu ar rezultātu 4:3. Šī uzvara bija pirmā uzvara olimpiskajās spēlēs kopš 2014. gada. Pēdējā grupas spēlē pret Dāniju Latvija piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 2:4. Astotdaļfinālā Latvija zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]] ar rezultātu 1:5. 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase ieguva 10. vietu. == Līdzjutēji == Kopā ar [[basketbols|basketbolu]] un [[futbols|futbolu]], hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|"Dinamo"]] laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] A divīzijā [[1997]]. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. [[IIHF]] prezidents [[Renē Fāzels]] savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.<ref>hockeyfans.ch, [http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090505205058/http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm |date={{dat|2009|05|05||bez}} }}</ref> Arī atsevišķām [[Latvijas hokeja līga]]s komandām ir savs fanu loks. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu laikā]] kanāls [[NBC]] Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ For Latvians, hockey is a religion] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120904175455/http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ |date={{dat|2012|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas, [[Saeima]] nobalsoja par oficiālas brīvdienas piešķiršanu. Rīgā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no [[Tampere]]s. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/hokejs/hokejs2023/latvijas-hokeja-izlasi-pie-brivibas-pieminekla-sagaida-desmitiem-tukstosi-cilveku/|title=Latvijas hokeja izlasi pie Brīvības pieminekļa sagaida desmitiem tūkstoši cilvēku|website=tv3.lv|access-date=2023-05-29|language=lv}}</ref> <gallery> Latvian ice hockey supporters.jpg|Latvijas izlases līdzjutēji Bronze medal ceremony. Latvian fans greeting Latvian ice hockey team after winning IIHF Worlds Bronze.jpg|Latvijas hokeja izlases sagaidīšana (2023) </gallery> == Komanda == [[Attēls:Latvia_national_ice_hockey_team_jerseys_2022_(WOG).png|140px|thumb|Komandas formas tērpi (2022).]] [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2026. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas hokeja izlasē bija šādi spēlētāji: {| class="wikitable sortable" border="0" cellspacing="2" cellpadding="2" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Mareks Mitens]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HC '05 Banská Bystrica]]'' |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Kristers Gudļevskis]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Gustavs Dāvis Grigals]] |{{flaga|Somija}} [[Lapēnrantas "SaiPa"]] |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Alberts Šmits]] |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Artūrs Andžāns]] |{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Oskars Cibuļskis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ralfs Freibergs]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Vítkovice]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Miks Tumanovs]] |{{Flaga|Somija}} [[Helsinku "Jokerit"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Roberts Mamčics]] |{{flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu "Energie"]] |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Arvils Bergmanis]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Troja-Ljungby]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristaps Roberts Zīle]] |{{flaga|Čehija}} [[Liberecas "Bílí Tygři"]] |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Renārs Krastenbergs]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]'' |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Gļebs Prohorenkovs]] |{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Olivers Mūrnieks]] |{{flaga|Kanāda}} [[Sanhosē "Sea Dogs"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mārtiņš Dzierkals]] |{{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rūdolfs Balcers]] |{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Toms Andersons]] |{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]'' |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Sandis Vilmanis]] |{{Flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] |- | style="text-align:center;" |37 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Lapinskis]] |{{flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]'' |- | style="text-align:center;" |73 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Deniss Smirnovs]] |{{flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]'' |- | style="text-align:center;" |87 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristaps Skrastiņš]] |{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |89 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Buncis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Rungstedas "Seier Capital"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Batņa]] |{{Flaga|Somija}} [[Lahti "Pelicans"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Haralds Egle]] |{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu "Energie"]] |- | style="text-align: center;" |98 | style="text-align: center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Zabusovs]] |{{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LBTU]] |} === Iemūžinātie numuri === Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji: * '''1''' — [[Artūrs Irbe]] * '''7''' — [[Kārlis Skrastiņš]] * '''19''' — [[Helmuts Balderis]] * '''33''' — [[Sergejs Žoltoks]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/24042019-lhf_iemuzina_zoltoka_33_numuru_un_godina_|title = LHF iemūžina Žoltoka 33. Numuru un godina viņa piemiņu|date = 24 April 2019}}</ref> === Vadība === <!-- uz kādu datumu ir norādīts vecums? --> {| class="wikitable" |- !Persona !Dzimšanas dati !Amats |- | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1968|4|30}} || galvenais treneris |- | [[Edgars Lūsiņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|25}} || trenera asistents |- | [[Lauris Dārziņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|28}} || trenera asistents |- | [[Peteri Nummelins]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|25}} ||trenera asistents |- | [[Sandis Ozoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|3}} ||trenera asistents |- | [[Raimonds Vilkoits]] || {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|10}} ||trenera asistents |- | [[Pēteris Groms]] || {{dzimšanas datums un vecums|1979|5|15}} || video treneris |- | [[Agris Bricis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|10}} || ekipējuma menedžeris |- | [[Rihards Vugulis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|9}} || ārsts |- | [[Rūdolfs Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|24}} || ģenerālmenedžeris |- | [[Aigars Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|27}} || prezidents |} === Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji === {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums}} <small>Ar <span style="background-color:#A0F0A0;"> zaļu </span> iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.</small> {| class="wikitable sortable" ! Spēlētājs ! {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} ! {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! {{Piezīme|V|Vārti}} ! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} ! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! Debija izlasē ! Dalība [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] ! Dalība [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] |- align=center | align=left| [[Leonīds Tambijevs]] || {{HOK-U}} || 208 || '''''66''''' || 84 || '''''150''''' || 152 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 15 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Kerčs]] || {{HOK-U}} || 155 || 59 || 75 || 134 || 192 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 10 || 1 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Ņiživijs]] || {{HOK-U}} || 227 || 39 || '''''90''''' || 129 || 74 || {{dat|1993|11|29|SK}} || '''''16''''' || 3 |- align=center | align=left| [[Aigars Cipruss]] || {{HOK-U}} || 172 || 50 || 62 || 112 || 48 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 12 || 2 |- align=center | align=left| [[Mārtiņš Cipulis]] || {{HOK-U}} || 207 || 56 || 51 || 107 || 82 || {{dat|2001|4|9|SK}} || 11 || 3 |- align=center | align=left| [[Miķelis Rēdlihs]] || {{HOK-U}} || 209 || 37 || 62 || 99 || 133 || {{dat|2003|9|5|SK}} || 13 || 3 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Semjonovs]] || {{HOK-U}} || 208 || 54 || 43 || 97 || '''''235''''' || {{dat|1992|11|7|SK}} || 14 || 2 |- align=center | align=left| [[Lauris Dārziņš]] || {{HOK-U}} || 145 || 51 || 44 || 95 || 96 || {{dat|2003|11|7|SK}} || 10 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Beļavskis]] || {{HOK-U}} || 104 || 47 || 48 || 95 || 186 || {{dat|1992|12|27|SK}} || 9 || 1 |- align=center | align=left| [[Jānis Sprukts]] || {{HOK-U}} || 171 || 34 || 57 || 91 || 73 || {{dat|2000|4|12|SK}} || 12 || 2 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- ! width=100px| Periods ! width=175px| Treneris ! width=35px| {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! width=35px| {{Piezīme|U|Uzvaras}} ! width=35px| {{Piezīme|N|Neizšķirti}} ! width=35px| {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} ! width=50px| {{Piezīme|V|Vārtu attiecība}} ! width=35px| {{Piezīme|PTS|Punkti}} ! width=35px| {{Piezīme|Uzvaras koef.|Uzvaras koeficents}} |- |1932?—1935? |{{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Kavass]] | | | | | | | |- |1935?—1939 |{{flaga|Latvija}} [[Arvīds Jurgens]] | | | | | | | |- |1939 |{{flaga|Kanāda}} [[Lorenss Edvards Māršs|Lerijs Māršs]] | | | | | | | |- |1992||{{flaga|Latvija}} [[Mihails Beskašnovs]]||2||0||0||2||3:6||0||0.00 |- |1992—1994||{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||34||25||2||7||256:86||52||73.53 |- |1995||{{flaga|Latvija}} [[Ēvalds Grabovskis]]||11||9||0||2||79:25||18||81.82 |- |1996—1999||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||56||36||7||13||275:143||79||64.29 |- |1999—2001||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||32||12||8||12||81:76||32||37.5 |- |2001—2004||{{flaga|Zviedrija}} [[Kurts Lindstrems]]||65||32||8||25||202:161||72||49.23 |- |2004—2006||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||32||25||3||14||112:113||53||78.13 |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Pjotrs Vorobjovs]]||11||4||1||6||25:35||9||36.37 |- |2006—2011||{{flaga|Latvija}} [[Oļegs Znaroks]]||37||15||0||22||98:126||41||40.54 |- |2011—2014||{{flaga|Kanāda}} [[Teds Nolans]]||26||11||0||15||57:65||35||42.31 |- |2014—2015||{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Beļavskis]]||7||2||0||5||11:25 ||5||28.57 |- |2015—2016||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||7||1||0||6||13:22||6||14.29 |- |2016||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||3||2||0||1||13:8||6||66.67 |- |2017—2021||{{flaga|Kanāda}} [[Bobs Hārtlijs]]||29||12||0||15||49:63||41||41.38 |- |2021—pašlaik||{{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]||38||20||0||18||103:111||54||52.63 |}<!-- ''* — Pēcspēles metienos'' --> == Sasniegumi == === Olimpiskās spēles === {{pamatraksts|Hokejs olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:LatviaIIHF.png|thumb|350px|Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (pēc 1993)]] {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās'' |- |{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] | 3 | 0 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 27 | [[Arvīds Jurgens]] | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|NOR}} [[Hokejs 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā'' |- | {{flagicon|JAP}} [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā'' |- | {{flagicon|USA}} [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] | 4 | 2 | colspan=2 | 1 | 1 | 20 | 14 | [[Kurts Lindstrems]] | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 9 |- | {{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] | 5 | 0 | colspan=2 | 1 | 4 | 11 | 29 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|CAN}} [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | 4 | 0 | 0 | 1 | 3 | 6 | 22 | [[Oļegs Znaroks]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- | {{flagicon|RUS}} [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | 5 | 1 | 0 | 0 | 4 | 9 | 14 | [[Teds Nolans]] | [[Sandis Ozoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|KOR}} [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] | style="text-align:center;" colspan="10"|''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā'' |- | {{flagicon|CHN}} [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | 4 | 0 | 0 | 0 | 4 | 7 | 14 | rowspan="2" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- |{{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2026]] |4 |1 |0 |0 |3 |7 |12 |[[Kaspars Daugaviņš]] |10 |} === Pasaules čempionāts === {{pamatraksts|Pasaules čempionāts hokejā}} {| class="wikitable sortable" |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|France}} {{flagicon|Austria}} {{flagicon|Germany}} [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | style="text-align:center;" colspan=10 rowspan=2 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Poland}} [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 9 | [[Nikolajs Kavass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/article/1296/praga-1933-latvijas-izlases-pirmais-pasaules-cempionats|title=Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts|website=lhf.lv|access-date=2021-08-31|language=lv}}</ref> <small>(nepiedalījās)</small> | [[Arvīds Jurgens]] | 10 |- | {{flagicon|Italy}} [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] | 5 | 1 | colspan=2 | 0 | 4 | 11 | 25 | ? | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | {{flagicon|Great Britain}} [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 4 | 8 | [[Arvīds Jurgens]] | rowspan="2" | [[Leonīds Vedējs]] | 10 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | 3 | 1 | colspan=2 | 0 | 2 | 6 | 21 | [[Lerijs Māršs]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots'' |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|Slovenia}} [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] (C grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 101 | 9 | rowspan=2 | [[Helmuts Balderis]] | rowspan=2 | [[Konstantīns Grigorjevs]] | 21 (1. vieta C grupā) |- | {{flagicon|Denmark}} [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 61 | 9 | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Slovakia}} [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 65 | 16 | [[Ēvalds Grabovskis]] | [[Aleksandrs Beļavskis]] | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Netherlands}} [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 41 | 16 | rowspan=4 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Oļegs Znaroks]] | 13 (1. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Finland}} [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | 8 | 4 | colspan=2 | 2 | 2 | 37 | 23 | [[Normunds Sējējs]] | 7 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 21 | 18 | rowspan=2 | [[Oļegs Znaroks]] | 9 |- | {{flagicon|Norway}} [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | 6 | 2 | colspan=2 | 0 | 4 | 24 | 22 | 11 |- | {{flagicon|Russia}} [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | 7 | 3 | colspan=2 | 1 | 3 | 15 | 17 | rowspan=2 | [[Haralds Vasiļjevs]] | rowspan=4 | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|Germany}} [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 19 | 13 | 13 |- | {{flagicon|Sweden}} [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | 6 | 1 | colspan=2 | 0 | 5 | 11 | 18 | rowspan=3 | [[Kurts Lindstrems]] | 11 |- | {{flagicon|Finland}} [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | 6 | 3 | colspan=2 | 0 | 3 | 14 | 16 | 9 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | 7 | 2 | colspan=2 | 2 | 3 | 12 | 14 | [[Sergejs Žoltoks]] | 7 |- | {{flagicon|Austria}} [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 10 | 21 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 9 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 12 | 24 | [[Pjotrs Vorobjovs]] | [[Aleksandrs Semjonovs]] | 10 |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|Russia}} [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | 6 | 2 | 0 | 1 | 3 | 20 | 22 | rowspan=5 | [[Oļegs Znaroks]] | rowspan=2 | [[Rodrigo Laviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Canada}} [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11 | 19 | 11 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | 7 | 2 | 2 | 0 | 3 | 15 | 23 | [[Kārlis Skrastiņš]] | 7 |- | {{flagicon|Germany}} [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 15 | 18 | rowspan=2 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | 6 | 2 | 0 | 2 | 2 | 18 | 19 | 13 |- | {{flagicon|Finland}} {{flagicon|Sweden}} [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | 7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 11 | 19 | rowspan=3 | [[Teds Nolans]] | [[Jānis Sprukts]] | 10 |- | {{flagicon|Sweden}} {{flagicon|Finland}} [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | 7 | 2 | 0 | 1 | 4 | 14 | 25 | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- | {{flagicon|Belarus}} [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 20 | 24 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | 7 | 0 | 2 | 1 | 4 | 11 | 25 | [[Aleksandrs Beļavskis]] | rowspan=3 | [[Kaspars Daugaviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Russia}} [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | 7 | 1 | 0 | 3 | 3 | 13 | 22 | [[Leonīds Beresņevs]] | 13 |- | {{flagicon|Germany}} {{flagicon|France}} [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | 7 | 3 | 0 | 1 | 3 | 14 | 18 | rowspan=3 | [[Bobs Hārtlijs]] | 10 |- | {{flagicon|Denmark}} [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] | 8 | 3 | 1 | 2 | 2 | 18 | 19 | [[Roberts Bukarts]] | 8 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 21 | 20 | [[Lauris Dārziņš]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan="11" |''[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020. gada pasaules čempionāts]] tika atcelts'' |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] | 7 | 2 | 0 | 3 | 2 | 15 | 16 |[[Bobs Hārtlijs]] |[[Kaspars Daugaviņš]] | 11 |- | {{flagicon|Somija}} [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] | 7 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 19 | rowspan="5" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Rodrigo Ābols]] |10 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Somija}}{{flagicon|Latvia}}[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] | 10 | 4 | 3 | 0 | 3 | 30 | 25 | rowspan="3" | [[Kaspars Daugaviņš]] |{{Bronze03}} |- | {{flagicon|Čehija}} [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] | 7 | 1 | 3 | 0 | 3 | 19 | 29 |9 |- | {{flagicon|Zviedrija}} {{flagicon|Dānija}} [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 17 | 25 |10 |- | {{flagicon|Šveice}} [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | | | | | | | | [[Rūdolfs Balcers]] | |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="12"|''No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās'' |- | {{flagicon|GER}} [[1932. gada Eiropas čempionāts hokejā|1932]] | 4 | 1 | 0 | 3 | 5 | 13 | ? | ? | 8 |} == Sāncensība == {{updated|2025. gada 20. maijā}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-08-07 |title=Latvia - National Teams of Ice Hockey |url=https://nationalteamsoficehockey.com/latvia/ |access-date=2024-05-22 |website=nationalteamsoficehockey.com |language=en-US}}</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! Pretinieks ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! {{piezīme|VS|Vārtu starpība}} |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|AUT}} || 28 || 23 || 0 || 5 || 106 || 65 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BLR}} || 40 || 19 || 3 || 18 || 106 || 97 || +9 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BEL}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 31 || 4 || +27 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CAN}} || 24 || 1 || 1 || 22 || 29 || 126 || -97 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|CHN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CZE}} || 19 || 1 || 1 || 17 || 34 || 66 || −32 |- bgcolor=#FFCCCC |''{{ih|TCH}}'' || 2 || 0 || 0 || 2 || 0 || 16 || −16 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|DEN}} || 38 || 24 || 0 || 14 || 131 || 93 || +38 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|EST}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 32 || 6 || +26 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|FIN}} || 36 || 5 || 2 || 29 || 66 || 136 || −70 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|FRA}} || 57 || 37 || 4 || 16 || 195 || 115 || +80 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|GER}} || 41 || 13 || 4 || 24 || 91 || 111 || -20 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|GBR}} || 11 || 6 || 1 || 4 || 44 || 39 || +5 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|HUN}} || 6 || 4 || 1 || 1 || 31 || 12 || +19 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ISR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 32 || 0 || +32 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ITA}} || 19 || 14 || 1 || 4 || 71 || 30 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|JPN}} || 13 || 12 || 0 || 1 || 79 || 26 || +53 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KAZ}} || 15 || 10 || 0 || 5 || 54 || 31 || +23 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|LTU}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 45 || 2 || +43 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NED}} || 6 || 6 || 0 || 0 || 45 || 6 || +39 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|PRK}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NOR}} || 45 || 27 || 0 || 18 || 144 || 112 || +30 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|POL}} || 21 || 16 || 0 || 5 || 72 || 50 || +22 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ROU}} || 8 || 6 || 0 || 2 || 49 || 7 || +42 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|RUS}} || 22 || 6 || 1 || 15 || 38 || 83 || −45 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SVK}} || 37 || 12 || 2 || 23 || 79 || 119 || -40 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|SLO}} || 14 || 13 || 0 || 2 || 49 || 25 || +24 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KOR}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 38 || 2 || +36 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SWE}} || 30 || 3 || 1 || 26 || 50 || 126 || −76 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SUI}} || 43 || 10 || 3 || 30 || 78 || 134 || -56 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|UKR}} || 20 || 14 || 1 || 5 || 67 || 49 || +18 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|USA}} || 19 || 4 || 2 || 13 || 38 || 61 || −23 |- bgcolor=#CCFFCC |''{{ih|YUG}}'' || 2 || 2 || 0 || 0 || 10 || 0 || +10 |- !Kopā !! 615 || 295 || 28 || 292 || 1 908 || 1 691 || +217 |} == Formas tērpi == <gallery class="center" widths="180"> File:Latvia national ice hockey team jerseys 1996-1997.png|1996-2005 IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys.png|Bijušais IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys - 2014 Winter Olympics.png|2014 ziemas olimpisko spēļu formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2018 IHWC.png|2018–2021 IIHF formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2022 (WOG).png|2022 ziemas olimpisko spēļu formas tērps </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{refbegin}} {{note|PSRS|}} '''PSRS''' hokeja izlases spēlētāji no [[Latvijas PSR]]: * [[Harijs Mellups]] (1948) * [[Helmuts Balderis]] (1976—83) * [[Vitālijs Samoilovs]] (1987—88) * [[Artūrs Irbe]] (1989—90) {{refend}} == Skatīt arī == * [[Latvijas sieviešu hokeja izlase]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{Portāls2|Hokejs|Latvija}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.lhf.lv/ Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180302141013/http://www.iihf.com/sk/iihf-home/countries/latvia/ IIHF profils] {{en ikona}} {{Latvijas vīriešu hokeja izlase}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} {{Hokejaizlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas hokeja izlase| ]] pzx94l3lywdrgdb97i2eus6rduxfc1n Minhenes "Bayern" 0 20945 4467486 4456419 2026-05-13T07:46:28Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ 35 4467486 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ED1248 | nos = ''Bayern München'' | logo = [[Attēls:Bayern Munchen.png|190px]] | pilns = ''Fußball-Club Bayern München e.V.'' | iesauka = ''Der FCB'' <br>''Die Bayern'' (Bavārieši) <br>''Stern des Südens'' (Dienvidu zvaigzne)<br>''Die Roten'' (Sarkanie) <br /> ''FC Hollywood'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | dib = 1900 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 27 | stad = ''[[Allianz Arena]]'' | ietilp = 75 000 | prez = {{flaga|Vācija}} Herberts Hainers | tren = {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _bayern2526h | pattern_b1 = _bayern2526h | pattern_ra1 = _bayern2526h | pattern_sh1 = _bayern2526h | pattern_so1 = _bayern2526hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _bayern2526a | pattern_b2 = _bayern2526a | pattern_ra2 = _bayern2526a | pattern_sh2 = _bayern2526a | pattern_so2 = _bayern2526al | leftarm2 = 0 | body2 = 0 | rightarm2 = 0 | shorts2 =0 | socks2 = 0 | pattern_la3 = _bayern2526t | pattern_b3 = _bayern2526t | pattern_ra3 = _bayern2526t | pattern_sh3 = _bayern2526t | pattern_so3 = _bayern2526tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | socks3 = 000000 | website = https://fcbayern.com/en }} '''Minhenes "Bayern"''' ({{val|de|FC Bayern München}}) ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]], kas atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Bavārija|Bavārijā]]. To vislabāk pazīst pēc tā futbola komandas, kura ir titulēkākā komanda Vācijas futbolā, 34 reizes uzvarot Vācijas čempionātā un 20 reizes [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausā]]. Klubs dibināts 1900. gadā. Sākotnēji kluba nosaukums bija ''Bayern Reds''. 1907. gadā klubs pārcelās uz Minheni. 1910.gadā komanda kļuva par Austrumu reģiona čempioniem. 1926.gadā komanda kļuva par Dienvidu reģiona čempioniem. 1932. gadā tā ieguva pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 2-0 uzvarot [[Frankfurtes "Eintracht"]]. 1957. gadā pirmoreiz tika izcīnīts [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]. Kopš 2005.—2006. gada sezonas Bayern savas mājas spēles aizvada ''[[Allianz Arena]]''. Agrāk komanda 33 gadus spēlēja [[Minhenes Olimpiskais stadions|Minhenes Olimpiskajā stadionā]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/de/teams/profis |title=FC Bayern München – Profis |language=de |accessdate={{dat|2025|9|11||bez}} |publisher=''FC Bayern München''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=GER|name=[[Manuels Neiers]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Dajo Upamekano]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=KOR|name=[[Kims Mindže]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=GER|name=[[Jonatans Tā]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=GER|name=[[Jozua Kimmihs]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=GER|name=[[Seržs Gnabrī]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=GER|name=[[Leons Gorecka]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ENG|name=[[Harijs Keins]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]}} {{Fs player|no=11|nat=SEN|pos=FW|name=[[Nikolass Džeksons]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=COL|name=[[Luiss Diass]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=FRA|name=[[Maikls Olise]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|pos=DF|nat=CAN|name=[[Alfonso Deiviss]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=GER|name=[[Toms Bišofs]]}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=JPN|name=[[Hiroki Ito]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=POR|name=[[Rafaels Gerreiru]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Saša Boē]]}} {{Fs player|no=26|pos=GK|nat=GER|name=[[Svens Ulreihs]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=AUT|name=[[Konrāds Laimers]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=GER|name=[[Jonass Urbigs]]}} {{Fs player|no=42|pos=MF|nat=GER|name=[[Lennarts Karls]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=CRO|name=[[Josips Stanišičs]]}} {{Fs player|no=45|pos=MF|nat=GER|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]}} {{Fs player|no=48|pos=GK|nat=GER|name=[[Leons Klanaks]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (35): 1932, 1968–69, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14 , 2014–15, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022–23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025–26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/19042026-bundesliga_zinams_cempions_minhenes_bayer |title= Bundeslīgā zināms čempions: Minhenes "Bayern" iesit trīs vārtus sešās minūtēs|language=lv |accessdate={{dat|2026|4|19||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> ** Vicečempioni (10): 1969–70, 1970–71, 1987–88, 1990–91, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2003–04, 2008–09, 2011–12 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (20): 1956–57, 1965–66, 1966–67, 1968–69, 1970–71, 1981–82, 1983–84, 1985–86, 1997–98, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14, 2015–16, 2018–19, 2019–20 ** Finālisti (4): 1984–85, 1998–99, 2011–12, 2017–18 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (6): 1997, 1998, 1999, 2000, 2004, 2007 ** Finālisti (2): 2006, 2010 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (11): 1987, 1990, 2010, 2012, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/16082025-apceltais_keins_iesit_vartus_un_ar_minhen|title=Apceltais Keins iesit vārtus un ar Minhenes "Bayern" izcīna vēl vienu trofeju|accessdate=2025-08-16|website=sportacentrs.com|archive-date=|archive-url=}}</ref> ** Finālisti (5): 1989, 1994, 2013, 2014, 2015 ** Neoficiālie uzvarētāji: 1982 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1973–74, 1974–75, 1975–76, 2000–01, 2012–13, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019–20]] ** Finālisti (5): 1981–82, 1986–87, 1998–99, 2009–10, 2011–12 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1966–67 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji : 1995–96 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2013 ** Finālisti (3): 1975, 1976, 2001 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2013 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1976, 2001 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php|title=Erfolge|accessdate=2015-10-01|publisher=Offizielle Website des FC Bayern München|archive-date=2015-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php |date=2015-05-11 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fcbayern.de/en/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-stub}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bayern}} [[Kategorija:Minhenes "Bayern"]] [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] fkpjb56ch58e2evom22or0521ho2fyi 4467487 4467486 2026-05-13T07:47:11Z Makenzis 56205 35 reizes uzvarot Vācijas čempionātā 4467487 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ED1248 | nos = ''Bayern München'' | logo = [[Attēls:Bayern Munchen.png|190px]] | pilns = ''Fußball-Club Bayern München e.V.'' | iesauka = ''Der FCB'' <br>''Die Bayern'' (Bavārieši) <br>''Stern des Südens'' (Dienvidu zvaigzne)<br>''Die Roten'' (Sarkanie) <br /> ''FC Hollywood'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | dib = 1900 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 27 | stad = ''[[Allianz Arena]]'' | ietilp = 75 000 | prez = {{flaga|Vācija}} Herberts Hainers | tren = {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _bayern2526h | pattern_b1 = _bayern2526h | pattern_ra1 = _bayern2526h | pattern_sh1 = _bayern2526h | pattern_so1 = _bayern2526hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _bayern2526a | pattern_b2 = _bayern2526a | pattern_ra2 = _bayern2526a | pattern_sh2 = _bayern2526a | pattern_so2 = _bayern2526al | leftarm2 = 0 | body2 = 0 | rightarm2 = 0 | shorts2 =0 | socks2 = 0 | pattern_la3 = _bayern2526t | pattern_b3 = _bayern2526t | pattern_ra3 = _bayern2526t | pattern_sh3 = _bayern2526t | pattern_so3 = _bayern2526tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | socks3 = 000000 | website = https://fcbayern.com/en }} '''Minhenes "Bayern"''' ({{val|de|FC Bayern München}}) ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]], kas atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Bavārija|Bavārijā]]. To vislabāk pazīst pēc tā futbola komandas, kura ir titulēkākā komanda Vācijas futbolā, 35 reizes uzvarot Vācijas čempionātā un 20 reizes [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausā]]. Klubs dibināts 1900. gadā. Sākotnēji kluba nosaukums bija ''Bayern Reds''. 1907. gadā klubs pārcelās uz Minheni. 1910.gadā komanda kļuva par Austrumu reģiona čempioniem. 1926.gadā komanda kļuva par Dienvidu reģiona čempioniem. 1932. gadā tā ieguva pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 2-0 uzvarot [[Frankfurtes "Eintracht"]]. 1957. gadā pirmoreiz tika izcīnīts [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]. Kopš 2005.—2006. gada sezonas Bayern savas mājas spēles aizvada ''[[Allianz Arena]]''. Agrāk komanda 33 gadus spēlēja [[Minhenes Olimpiskais stadions|Minhenes Olimpiskajā stadionā]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/de/teams/profis |title=FC Bayern München – Profis |language=de |accessdate={{dat|2025|9|11||bez}} |publisher=''FC Bayern München''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=GER|name=[[Manuels Neiers]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Dajo Upamekano]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=KOR|name=[[Kims Mindže]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=GER|name=[[Jonatans Tā]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=GER|name=[[Jozua Kimmihs]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=GER|name=[[Seržs Gnabrī]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=GER|name=[[Leons Gorecka]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ENG|name=[[Harijs Keins]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]}} {{Fs player|no=11|nat=SEN|pos=FW|name=[[Nikolass Džeksons]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=COL|name=[[Luiss Diass]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=FRA|name=[[Maikls Olise]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|pos=DF|nat=CAN|name=[[Alfonso Deiviss]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=GER|name=[[Toms Bišofs]]}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=JPN|name=[[Hiroki Ito]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=POR|name=[[Rafaels Gerreiru]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Saša Boē]]}} {{Fs player|no=26|pos=GK|nat=GER|name=[[Svens Ulreihs]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=AUT|name=[[Konrāds Laimers]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=GER|name=[[Jonass Urbigs]]}} {{Fs player|no=42|pos=MF|nat=GER|name=[[Lennarts Karls]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=CRO|name=[[Josips Stanišičs]]}} {{Fs player|no=45|pos=MF|nat=GER|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]}} {{Fs player|no=48|pos=GK|nat=GER|name=[[Leons Klanaks]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (35): 1932, 1968–69, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14 , 2014–15, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022–23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025–26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/19042026-bundesliga_zinams_cempions_minhenes_bayer |title= Bundeslīgā zināms čempions: Minhenes "Bayern" iesit trīs vārtus sešās minūtēs|language=lv |accessdate={{dat|2026|4|19||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> ** Vicečempioni (10): 1969–70, 1970–71, 1987–88, 1990–91, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2003–04, 2008–09, 2011–12 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (20): 1956–57, 1965–66, 1966–67, 1968–69, 1970–71, 1981–82, 1983–84, 1985–86, 1997–98, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14, 2015–16, 2018–19, 2019–20 ** Finālisti (4): 1984–85, 1998–99, 2011–12, 2017–18 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (6): 1997, 1998, 1999, 2000, 2004, 2007 ** Finālisti (2): 2006, 2010 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (11): 1987, 1990, 2010, 2012, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/16082025-apceltais_keins_iesit_vartus_un_ar_minhen|title=Apceltais Keins iesit vārtus un ar Minhenes "Bayern" izcīna vēl vienu trofeju|accessdate=2025-08-16|website=sportacentrs.com|archive-date=|archive-url=}}</ref> ** Finālisti (5): 1989, 1994, 2013, 2014, 2015 ** Neoficiālie uzvarētāji: 1982 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1973–74, 1974–75, 1975–76, 2000–01, 2012–13, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019–20]] ** Finālisti (5): 1981–82, 1986–87, 1998–99, 2009–10, 2011–12 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1966–67 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji : 1995–96 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2013 ** Finālisti (3): 1975, 1976, 2001 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2013 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1976, 2001 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php|title=Erfolge|accessdate=2015-10-01|publisher=Offizielle Website des FC Bayern München|archive-date=2015-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php |date=2015-05-11 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fcbayern.de/en/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-stub}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bayern}} [[Kategorija:Minhenes "Bayern"]] [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] g79oo11017uxmhoq1ev9e9prv6vumcw U2 0 22692 4467547 4461392 2026-05-13T10:16:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467547 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = U2 |Attēls = 2005-11-21_U2_%40_MSG_by_ZG.JPG |Att_izm = 230px |Apraksts = U2 [[2005. gads|2005]]. gada novembrī Ņujorkā<br />no kreisās: The Edge, Mullens, Bono, Kleitons |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Dublina]], [[Īrija]] |Žanrs = [[rokmūzika|roks]], [[postpanks]], [[alternatīvais roks]] |Gadi = [[1976]] - pašlaik |Izdevējkompānija = [[Interscope Records|Interscope]] ([[1997]] - pašlaik)<br />[[Island Records|Island]] ([[1979]] - [[1997]]) |Mlapa = [http://www.u2.com u2.com] |Dalībnieki = [[Bono]]<br />[[The Edge]]<br />[[Ādams Kleitons]]<br />[[Lerijs Mullens]] |Bij_dalībnieki = }} '''U2''' ir [[rokmūzika|rokgrupa]] no [[Dublina]]s, [[Īrija|Īrijā]]. Grupas dalībnieki jau kopš tās pirmsākumiem ir [[Bono]] (vadošais vokāls, [[ritma ģitāra]]), ''[[The Edge]]'' ([[ģitāra|vadošā ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]] un fona vokāls), [[Ādams Kleitons]] ([[basģitāra]]) un [[Lerijs Mullens]] ([[bungas]], [[sitamie instrumenti]]). U2 ir bijuši vieni no populārākajiem mūzikas izpildītājiem pasaulē kopš [[1980. gadi|1980. gadu]] vidus; viņu albumi ir pārdoti vairāk nekā 170 miljonos kopiju pasaulē,<ref>Velijs, Pols. "[http://news.independent.co.uk/people/profiles/article364606.ece Bono: The Missionary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081010121100/http://news.independent.co.uk/people/profiles/article364606.ece |date={{dat|2008|10|10||bez}} }}". The Independent, 2006. gada maijs.</ref> grupa ir ieguvusi 22 [[Grammy balva]]s, kas ir vairāk nekā jebkurai citai rokgrupai.<ref name="GRAMMY">[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=0&genreID=0&hp=1 GRAMMY ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070921163757/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=U2&year=0&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2007|09|21||bez}} }} grammy.com.</ref> Grupa U2 tika izveidota [[1976]]. gadā, kad tās dalībnieki bija pusaudži ar ierobežotām muzikālajām spējām. Taču 1980. gadu vidū grupa jau kļuva starptautiski populāra, pateicoties tās [[arēnas roks|himniskajam]] skanējumam, Bono izjustajam vokālam un The Edge neparastajai ģitārspēles manierei. Viņu panākumi kā koncertgrupai bija lielāki nekā pārdoto albumu kopiju ziņā, līdz [[1987]]. gadā izdotais albums "[[The Joshua Tree]]" palīdzēja grupai nokļūt līdz slavas virsotnei.<ref>{{cite video | people =Pols Makginess | title =Classic Albums: The Joshua Tree | medium =Televīzijas dokumentālā filma | publisher =Rajon Vision |date=1998 }}</ref> Viņu [[1991]]. gada albums "[[Achtung Baby]]" un tam sekojošā "Zoo TV" koncertturneja bija daļa no nozīmīgās grupas atjaunināšanas; tā bija kā atbilde uz viņu pašu izjūtām par muzikālo stagnāciju, [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] revolūcijām, un kritiku par viņu stilu. Šie eksperimenti turpinājās visus 1990. gadus. 21. gadsimta pirmajos gados ar saviem albumiem "[[All That You Can't Leave Behind]]" un "[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]" U2 atkal atgriezās pie tradicionālākas skaņas, tomēr saglabājot ietekmi no saviem agrākajiem muzikālajiem eksperimentiem. Viņi joprojām saņem visaugstākā līmeņa komerciālo un kritiķu atzinību. [[2005. gads|2005]]. gadā grupa tika iekļauta [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] pirmajā gadā, kad pēc uzņemšanas noteikumiem U2 varēja tikt uzņemti. Grupas dalībnieki, gan kā grupa, gan individuāli, ir aktīvi cīņā par [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], starptautisko attīstību un sociālo taisnīgumu. Viņi ir piedalījušies vairākās akcijās, kā piemēram "Amnesty International", "Make Poverty History", "ONE Campaign", "[[Live Aid]]", "[[Live 8]]", Bono "DATA" kampaņā un "Music Rising". == Vēsture == === Izveidošana (1976—1979) === [[Attēls:U2-teenagers.jpg|thumb|U2 [[1980]]. gadā: (no kreisās) Kleitons, Mullens, Bono, Edge]] Grupa U2 tika izveidota Dublinā, Īrijā {{dat|1976|9|25}}.<ref>Makkormiks (2006), 27. lpp.</ref> Tobrīd 14 gadus vecais [[Lerijs Mullens]] savā vidusskolā pie ziņojuma dēļa pielika sludinājumu, meklējot mūziķus savai jaunajai grupai. Septiņi pusaugu zēni ieradās uz pirmo mēģinājumu Mullena virtuvē. Toreiz pazīstama kā "The Larry Mullen Band", grupa sastāvēja no Mullena pie bungām, [[Bono|Pola Hjūsona (Bono)]] kā vadošā vokālista, [[The Edge|Deiva Evansa (The Edge)]] un viņa brāļa Dika Evansa pie ģitārām, [[Ādams Kleitons|Ādama Kleitona]] pie basģitāras, kā arī diviem citiem Mullena draugiem, Aivena Makkormika un Pītera Mārtina.<ref>Čatertons (2001), 130. lpp.</ref> Drīz pēc tam grupa pieņēma nosaukumu "Feedback", jo tas bija viens no tikai dažiem tehniskajiem terminiem, ko viņi zināja.<ref>Makkormiks (2006), 30. lpp.</ref> Mārtins neatgriezās jau pēc pirmā mēģinājuma, bet Makkormiks atstāja grupu pēc pāris nedēļām. Lielākā daļa no viņu muzikālā materiāla sastāvēja no ''kaverversijām''. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Mēs nespējām tam noticēt. Es biju pilnīgā šokā. Mēs bijām nepilngadīgi, lai dotos ballēties, taču es nedomāju, ka kāds tonakt gulēja... Tiešām, tas bija liels pagodinājums uzvarēt šajā konkursā, kaut gan man nav ne jausmas, cik labi mēs bijām vai kāds bija pats konkurss. Taču uzvarēt tobrīd bija ļoti svarīgi no morāles un katra ticības šim projektam viedokļa.<p style="text-align: right;"> — [[The Edge]] par uzvaru CBS konkursā<ref>Makkormiks (2006), 46.-47. lpp.</ref></p></blockquote> [[1977]]. gada martā grupa nomainīja savu nosaukumu uz "The Hype".<ref>de la Parra (2003), 6. lpp.</ref> Diks Evanss bija vecāks par pārējiem dalībniekiem un tobrīd jau mācījās koledžā, tādējādi viņš pamazām kļuva lieks, bet grupa jau pamazām skatījās uz iespēju kļūt par kvartetu; viņš no grupas izstājās [[1978]]. gada martā. Atvadu koncerta laikā [[Hovta]]s prezbiterāņu baznīcas zālē, kurā "The Hype" spēlēja kaverversijas, Diks ceremoniāli tika aizvadīts prom no skatuves. Palikušie 4 grupas dalībnieki pabeidza koncertu jau spēlējot savu oriģinālo muzikālo materiālu un jau kā "U2".<ref name="U2_by_U2_46-48">Makkormiks (2006), 46.-48. lpp.</ref> Nosaukuma "U2" izcelsme ir neskaidra; no sešiem iespējamiem nosaukumiem, kurus izdomāja Dublinas [[pankroks|pankroka]] guru Stīvs Eiverils,<ref>Labāk pazīstams kā Stīvs Rapids no "The Radiators From Space"</ref> "U2" tika izvēlēts tā neskaidrības un daudzo iespējamo interpretāciju par to dēļ, un arī tādēļ, ka tas bija nosaukums, kas grupas dalībnieku starpā izraisīja vismazāko pretestību.<ref>Makkormiks (2006), 44. lpp.</ref> 1978. gada Sv. Patrika dienā U2 uzvarēja talantu konkursā [[Limerika|Limerikā]]. Balva bija £500 un iespēja ierakstīt demo, kas bija nozīmīgs notikums un iespēja jaunajai grupai.<ref name="U2_by_U2_46-48"/> Grupa savu pirmo demo kaseti ierakstīja "Keystone" studijā Dublinā 1978. gada aprīlī.<ref name="Bono">Vols, Miks (2005). Bono. Andre Deutsch Publishers. {{ISBN|0233001593}}, 45. lpp.</ref> Maijā [[Pols Makginess]], kuru ar grupu jau agrāk bija iepazīstinājis "Hot Press" žurnālists Bils Greiems, piekrita kļūt par U2 menedžeri.<ref>Makkormiks (2006), 53.-56. lpp.</ref> U2 pirmais izdevums, vienīgi Īrijā izdotais [[EP ieraksts|EP]] "[[Three (EP)|Three]]" tika izdots [[1979]]. gada septembrī un kļuva par grupas pirmo panākumu Īrijas topā.<ref>de la Parra (1994), 8. lpp.</ref> [[1979]]. gada decembrī U2 uzstājās Londonā, pirmoreiz koncertējot ārpus Īrijas, taču neguva lielu publikas un kritiķu uzmanību.<ref>de la Parra (1994), 10. lpp.</ref> 1980. gada februārī viņu otro singlu "Another Day" izdeva CBS ierakstu kompānija, taču atkal vienīgi Īrijas tirgum.<ref>Stoukss (1996), 142. lpp.; Makkormiks (2006), 88. lpp.</ref> === "Boy", "October" un "War" (1980—1983) === [[Attēls:U2 21081983 01 800b.jpg|thumb|235px|Bono [[Norvēģija|Norvēģijā]] [[1983]]. gadā "''[[War (albums)|War]]''" albuma tūres laikā.]] [[1980]]. gada martā U2 noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[Island Records]]'', un "11 O'Clock Tick Tock" kļuva par pirmo grupas starptautisko singlu tā gada maijā.<ref>Stoukss (1996), 142. lpp.</ref> Grupas debijas albums, [[Stīvs Lilijvaits|Stīva Lilijvaita]] producētais "[[Boy (albums)|Boy]]" tika izdots oktobrī un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajām debijām rokmūzikas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?album_id=3&type=lp | title = ''Boy'' Review | publisher = Hot Press | date = 1980. gada oktobris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201647/http://www.u2.com/music/index.php?album_id=3&type=lp }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1073&news_type=review | title = ''Boy'' New Music Express review | publisher = New Music Express | date = 1980. g. 25. oktobris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201435/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1073&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1074&news_type=review | title = ''Boy'' Billboard review | publisher = [[Billboard (žurnāls)|Billboard]] | date = 1980. g. 30. septembris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070930154831/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1074&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1075&news_type=review | title = ''Boy'' The Washington Post review | publisher = [[The Washington Post]] | date = 1980. g. 30. septembris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201641/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1075&news_type=review }}</ref> Kaut gan Bono dziesmu teksti bija nefokusēti un šķietami improvizēti, galvenās tēmas skāra jauna cilvēka cerības un bailes,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.rollingstone.com/news/story/7088993/u2_here_comes_the_next_big_thing | title = U2: Here Comes the "Next Big Thing" | publisher = [[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | first = Džeimss | last = Henke | date = 1981. g. 19. februāris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|11|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071104163059/http://www.rollingstone.com/news/story/7088993/u2_here_comes_the_next_big_thing }}</ref> kā, piemēram, bailes no seksa, indentitātes krīze, nāve un nekontrolējamas garastāvokļa maiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ | title = The Meaning of U2 Lyrics | publisher = U2MoL | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|04|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070427114917/http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ }}</ref> Albumā bija iekļauts grupas pirmais Apvienotās Karalistes hits singls "I Will Follow". Albumam "Boy" sekoja U2 pirmā koncertturneja pa kontinentālo Eiropu un ASV.<ref>de la Parra (2003), 16.-17. lpp.</ref> Lai arī nenoslīpēti līdz galam, šie agrīnie koncerti parādīja U2 potenciālu, un kritiķi atzina, ka Bono ir "harizmātisks" un "kaislīgs" ''šovmenis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4540228.stm | title = Voice of Influential U2 Frontman | publisher = [[BBC]] | date = 2006. g. 23. decembris}}</ref> Grupas otrais albums "[[October (albums)|October]]" tika izdots 1981. gadā un sastāvēja no pārsvarā garīgām tēmām; Bono, The Edge un Mullens bija iesaistījušies Dublinas kristiešu grupā, kas sevi sauca par "''Šalom'' brālību", kas viņos radīja jautājumu par attiecībām starp kristīgo ticību un rokenrola dzīvesstilu.<ref>Flelegens (1995), 46.-48. lpp.</ref> Albums saskārās ar dalītiem viedokļiem un netika spēlēts radio; tas arī neguva īpaši labus komerciālos panākumus ārpus Apvienotās Karalistes, liekot U2 saprast, ka nāksies kaut ko mainīt, ja viņi vēlas gūt panākumus.<ref>Makkormiks (2006), 120. lpp.</ref> {{Audio piemērs |fails = U2 Sunday Bloody Sunday.ogg |nosaukums = "Sunday Bloody Sunday" (1983) |apraksts = No albuma "[[War (albums)|War]]" }} Beidzoties šaubu pilnajam "October" periodam, U2 [[1983]]. gadā izdeva albumu "[[War (albums)|War]]".<ref>Stoukss (1996), 36. lpp.</ref> Šajā ierakstā grupa "pārvērta pacifismu par ticību".<ref>Reinoldss, Saimons. ''Rip It Up and Start Again: Postpunk 1978-1984''. Penguin, 2005. 367. lpp. {{ISBN|0-14-303672-6}}</ref> "War" patiesums un "skarbās" ģitāru skaņas bija kas pretējs tābrīža pasaules mūzikā valdošajam "vēsajām" [[sintpops|sintpopam]].<ref>Greiems (2004), 14. lpp.</ref> Viena no albuma pazīstamākajām dziesmām ir "Sunday Bloody Sunday", kurā Bono tekstuāli ir centies salīdzināt [[1972]]. gada Asiņainās svētdienas notikumus ar [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienu.<ref>Makkormiks (2006), 135. lpp.</ref> Žurnāls "[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]" rakstīja, ka šī dziesma ir parādījusi to, ka grupa ir spējīga uz dziļu un nozīmīgu dziesmu rakstīšanu. "War" bija pirmais U2 albums, kurā redzamas fotogrāfa [[Antons Korbijns|Antona Korbijna]], kurš joprojām ir U2 pamatfotogrāfs un ir pamatīgi ietekmējis U2 publisko tēlu, fotogrāfijas.<ref>Makkormiks (2006), 127. lpp.</ref> "War", būdams grupas pirmais ievērojamais komerciālais panākums, debitēja 1. vietā Apvienotās Karalistes albumu topā, bet tā pirmais singls "New Year's Day" kļuva par U2 pirmo aizokeāna hitu.<ref>"New Year's Day" sasniedza 10. vietu Apvienotās Karalistes topā, ieguva plašu radio ēteru ASV, gandrīz iekļūstot šīs valsts top 50. (Makkormiks (2006), 139. lpp.); {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.songfacts.com/detail.php?id=892 | title = Songfacts: New Year's Day by U2 | publisher = Songfacts.com}}</ref> Sekojošajā "War" koncertturnejā grupa uzstājās izpārdotos koncertos Eiropā un ASV. Par šo tūri raksturojošu momentu kļuva attēls ar Bono, kurš dziesmas "Sunday Bloody Sunday"" laikā pa skatuvi staigā vicinot baltu karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.motherjones.com/arts/books/1989/05/bono.html | title = Bono Bites Back | publisher = MotherJones.com | first = Ādams | last = Bloks | date = 1989. g. 1. maijs}}</ref> Šajā koncerttūrē U2 ierakstīja savu koncertalbumu "[[Under a Blood Red Sky]]", kurā tika iekļauti koncertu video, kas ieguva plašu raidlaiku gan radio, gan [[MTV]], palīdzot paplašināt grupas auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://netmusiccountdown.com/inc/artist.php?artist=U2 | title = Net Music Countdown: U2 | publisher = netmusiccountdown.com | access-date = {{dat|2007|09|06||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070820163335/http://www.netmusiccountdown.com/inc/artist.php?artist=U2 | archivedate = {{dat|2007|08|20||bez}} }}</ref> Viņu diezgan neizdevīgais līgums ar ierakstu kompāniju ''Island Records'' tuvojās beigām, un 1984. gadā U2 parakstīja jaunu līgumu ar neierasti lielu summas paaugstinājumu. Saņemot lielāku sākotnējo samaksu, viņi sāka sarunas par savu autortiesību atgūšanu (piemēram, iegūt tiesības uz savām dziesmām), savas prioritātes reitinga celšanu kompānijā un vēl dažādiem uzlabojumiem līgumā.<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Konelijs | first = Kristofers | title = Keeping the Faith | journal = [[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | date = 1984. g. 14. marts}}</ref> === "The Unforgettable Fire" un "Live Aid" (1984—1985) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Mēs zinājām, ka pasaule ir gatava uzņemt "[[The Who]]" mantiniekus. Viss, ko mums vajadzēja darīt bija turpināt tādā pašā garā, un mēs bez šaubām būtu kļuvuši par dižāko grupu kopš "[[Led Zeppelin]]". Taču kaut kā mēs nejutāmies labi. Mēs jutām, ka mums ir plašākas iespējas, nekā kļūt par nākamo lielo kaut ko, mums bija kas unikāls, ko piedāvāt. Ja mēs kļūtu par standarta rokgrupu, no tā ciestu inovācijas. Mēs meklējām citu sajūtu.<p style="text-align: right;">—[[Bono]] par "The Unforgettable Fire" jauno virzienu.<ref name="U2byU2_147"/></p></blockquote> Albums "[[The Unforgettable Fire]]" tika izdots [[1984]]. gadā. Būdams ambients un abstrakts, tas iezīmēja uz to brīdi krasāko grupas mūzikas virziena maiņu.<ref name="PARRA_52-56">Parra, Pims Žals de la ''U2 Live: A Concert Documentary'', 52.-55. lpp., 1996, Harper Collins Publishers, {{ISBN|0-7322-6036-1}}</ref> Grupa baidījās, ka pēc īstenas rokmūzikas pārpilnā "War" albuma un tā koncertturnejas, viņi varēja kļūt par kārtējo "skarbo", "lozungu vadīto stadionu rokgrupu".<ref name="RS_JT">{{Laikraksta atsauce | last =Ponds | first =Stīvs | authorlink = | coauthors = | title =The Joshua Tree Album Review | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date =1987. g. 9. aprīlis | url =http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/108063/review/6067670/the_joshua_tree | doi = | id = | accessdate = | archive-date ={{dat|2007|02|23||bez}} | archive-url =https://web.archive.org/web/20070223074443/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/108063/review/6067670/the_joshua_tree }}</ref> Tomēr, tā vietā lai kļūtu par kārtējo grupu, kas savu mūziku raksta pēc noteiktas formulas, sākās eksperimentēšana;<ref name="COMPLETE_21">Greiems (2004), 21. lpp.</ref> kā atceras Ādams Kleitons: "Mēs meklējām kaut ko nopietnāku, mākslinieciskāku."<ref name="U2byU2_147">Makkormiks (2006), 147. lpp.</ref> [[The Edge]] bija sajūsmā par [[Braiens Īno|Braiena Īno]] ambientajiem un "dīvainajiem darbiem", kas kopā ar savu skaņu inženieri [[Daniels Lanuā|Danielu Lanuā]] galu galā piekrita producēt ierakstu.<ref>"Island Records" priekšnieks [[Kriss Blekvels]] iesākumā centās atrunāt grupu no šādas producentu izvēles, uzskatot, ka tieši brīdī, kad grupa bija gatava sasniegt augstāko panākumu līmeni, Īno "viņus apglabātu ar savu avangarda nonsensu". (Makkormiks (2006), 151. lpp.)</ref> [[Attēls:Live Aid - U2.jpg|thumb|left|U2 priekšnesums "[[Live Aid]]" koncertā bija pagrieziena punkts grupas karjerā.]] Albumam "The Unforgettable Fire" ir bagātīga skaņa. Sekojot Lanuā norādījumiem, Mullena bungošana kļuva brīvāka un liegāka, bet Kleitona basa spēlēšana kļuva noturīgāka, piemēram, ritms vairs nepārtrūka, bet plūda līdzi dziesmām.<ref name="STOKES_50-51">{{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins Publishers |date=1996| location = Austrālija| pages = 50.-51. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> Albuma dziesmu teksti, kas var tikt interpretēti dažādi, kopā ar atmosfērisko skaņu nodrošina to, ko pati grupa sauc par "ļoti vizuālu sajūtu".<ref name="PARRA_52-56"/> Bono nesen pirms albuma ierakstīšanas bija aizrāvies ar daiļliteratūru, filozofiju un dzeju, un saprata, ka viņa dziesmu rakstīšanas misija, kas iepriekš tika veikta diezgan negribīgi, bija dzejiska. Ierakstīšanas grafiks bija ļoti piesātināts, tomēr Bono sajuta, ka dziesmas "Bad" un "Pride (In The Name of Love)" vēl nebija līdz galam pabeigtas.<ref name="U2byU2_151">Makkormiks (2006), 151. lpp.</ref> "Pride (In the Name of Love)", dziesma par [[Mārtins Luters Kings|Mārtinu Luteru Kingu]], kļuva par albuma pirmo singlu un to brīdi lielāko grupas hitu, kļūstot par pirmo U2 dziesmu, kas sasniegusi ASV top 40.<ref>Greiems, (2004), 23.-24. lpp.</ref> {{Audio piemērs |fails = Tuf sample.ogg |nosaukums = "The Unforgettable Fire" (1984) |apraksts = No albuma "[[The Unforgettable Fire]]". Dziesma ir visu albumu raksturojoša, tai ir bagātīga, simfoniska skaņa, kas veidota ar ambientām ģitāru skaņām un plūstošu ritmu. Šķietami nepabeigts dziesmas teksts.<ref name="STOKES_55">{{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins''Publishers''| date= 1996| location = Austrālija| pages = 55. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> }} Liela daļa no "The Unforgettable Fire" koncertturnejas pārvācās uz iekštelpu arēnām un U2 sāka ilgu cīņu par savas auditorijas iegūšanu.<ref>de la Parra (1994), 62.-63. lpp</ref> Grupai kļuva problemātiska jauno studijā ierakstīto dziesmu, kā, piemēram, "The Unforgettable Fire" un "Bad", atskaņošana dzīvajā.<ref name="PARRA_52-56"/> Kā risinājums tika izvēlēta mūzikas kārtības ieprogrammēšana, ko iepriekš grupa bija atteikusies lietot, bet tagad lieto lielākajā daļā savu koncertu.<ref name="PARRA_52-56"/> Dziesmas tika kritizētas kā "nepabeigtas", "haotiskas" un "nefokusētas", taču albums ieguva lielāku jēgu koncertos.<ref>"Rolling Stone", kas kritiski vērtēja dziesmas "Bad" albuma versiju, tā koncertversiju nodēvēja par "lielisku". {{Laikraksta atsauce | last =Henke | first =Džeimss | authorlink = | coauthors = | title =<nowiki>''Wide Awake in America''</nowiki> Albuma apskats | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = |date=1985. g. 18. jūlijs | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref> 1985. gada jūlijā U2 piedalījās "[[Live Aid]]" koncertā [[Vemblijas stadions|Vemblijas stadionā]], kas tika rīkots, lai atbalstītu bada cietējus [[Etiopija|Etiopijā]].<ref>[http://www.mtv.com/news/articles/1504968/20050629/story.jhtml Live Aid: A Look Back At A Concert That Actually Changed The World] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100217083139/http://www.mtv.com/news/articles/1504968/20050629/story.jhtml |date={{dat|2010|02|17||bez}} }} MTV.com.</ref> U2 priekšnesums tiek uzskatīts par vienu no visa koncerta atmiņā paliekošākajiem un bija pagrieziena punkts grupas karjerā.<ref>Makkormiks (2006), 164. lpp.</ref> Dziesmas "Bad" laikā Bono nokāpa no skatuves, lai apskautu kādu fani un padejotu ar viņu, parādot miljonu auditorijai televīzijā personisko saikni, ko Bono var radīt ar skatītājiem.<ref>de la Parra (2003), 72.-73. lpp.</ref> 1985. gadā žurnāls "Rolling Stone" nosauca U2 par "1980. gadu labāko grupu", sakot, ka "aizvien pieaugošajam rokenrola fanu pulkam, U2 ir kļuvusi par vissvarīgāko grupu, iespējams, pat par vienīgo svarīgo grupu."<ref>[http://80music.about.com/od/artistsqu/p/u2profile.htm U2, the Only Band that Mattered in the '80s?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070221215317/http://80music.about.com/od/artistsqu/p/u2profile.htm |date={{dat|2007|02|21||bez}} }} about.com.</ref> === "The Joshua Tree" un "Rattle and Hum" (1986—1989) === Draudzība ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Van Morisons|Van Morisonu]] un [[Kīts Ričardss|Kītu Ričardsu]] iedrošināja grupu atgriezties pie rokmūzikas saknēm un palīdzēja Bono fokusēt savas spējas kā dziesmu un dziesmu tekstu autoram.<ref>Makkormiks (2006), 179. lpp.</ref> Atklājot, "ka U2 nav tradīciju, mēs esam kā no cita visuma", grupa pētīja amerikāņu [[Blūzs|blūza]], [[Kantrī mūzika|kantrī]] un [[gospeļu mūzika|gospeļu mūziku]].<ref>Bono in McCormick (2006), 169., 177. lpp.</ref> Grupa vēlējās uzbūvēt "The Unforgettable Fire" atmosfēru, taču iepriekšējā albuma šķietami nefokusēto dziesmu vietā viņi meklēja "smagāk sitošu" skaņu, vispārpieņemtā dziesmas struktūras disciplīnā.<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Dekērtiss | first =Entonijs | authorlink = | coauthors = | title =U2 Releases The Joshua Tree | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] |date=1987. g. 27. marts}}</ref> U2 pārtrauca savas 1986. gada ierakstu sesijas, lai kļūtu par galvenajiem māksliniekiem ''[[Amnesty International]]'' "A Conspirancy of Hope" koncerttūrē, taču tā vietā, lai tā kļūtu par traucēkli, tūre piedeva papildus intensitāti un spēku viņu jaunajai mūzikai.<ref>Makkormiks (2006), 174. lpp.</ref> Savos 1986. gada ceļojumos uz [[Salvadora|Salvadoru]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]], Bono ieraudzīja zemnieku nelaimes valstu iekšējo konfliktu dēļ; šī pieredze vēlāk kļuva par galveno albuma ietekmi. Albums sevī ietver antipātijas pret Ameriku, tostarp dusmas pret ASV politiku Centrālamerikā, pretēji grupas dziļajam fascinējumam pret šo valsti, tās plašajām ārēm, brīvību un to, uz ko tā pastāv.<ref name="Makkormiks 2006, 186. lpp">Makkormiks (2006), 186. lpp.</ref> Grupa vēlējās mūziku ar [[Piederības izjūta|piederības izjūtu]] kādai vietai, ar ārkārtīgu kvalitāti; albuma mūzikā un dziesmu tekstos ir redzams iespaids no amerikāņu rakstnieku grāmatām, kuras grupas dalībnieki ir lasījuši.<ref>Greiems (2004), 27.-30. lpp.</ref> <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Amerikas mežonīgais skaistums, kulturālā bagātība, garīgais tukšums un nežēlīgā vardarbība ir izklāstīti, lai apvienotu katru "The Joshua Tree" veidojošo aspektu — tā nosaukumā un uz albuma vāka, blūza un kantrī mūzikas aizguvumos šajā mūzikā... Turklāt Bono saka, ka "Amerikas mitoloģijas dziļāka iepazīšana" ir ļoti būtiska daļa no "The Joshua Tree" mākslinieciskās būtības.<p style="text-align: right;">—''[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]''<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Dekērtiss | first =Entonijs | authorlink = | coauthors = | title =Patiesības un sakarības | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date =1987. gada 7. maijs | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref></p> </blockquote> Albumu "[[The Joshua Tree]]", kuru grupa nosauca par "veltījumu" Amerikai, kas drīzāk ir kā metafora,<ref name="Makkormiks 2006, 186. lpp"/> tika izdots 1987. gada martā. Tas kļuva par visātrāk pārdoto albumu Britu topa vēsturē, kā arī deviņas nedēļas atradās 1. vietā ASV pārdotāko albumu topā.<ref>{{cite video | title =Classic Albums: The Joshua Tree | medium =televīzijas dokumentālā filma | publisher =Eagle Rock Entertainment |date=1998 }}; Makkormiks (2006), 186. lpp.</ref> Šis albums palīdzēja U2 iegūt savas pirmās divas [[Grammy balva]]s.<ref>Kā gada labākais albums un labākais kādas grupas albums.[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=1987&genreID=0&hp=1 GRAMMY ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710131456/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=1987&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }} grammy.com.</ref> Albuma pirmie divi singli, rokenrola [[bolero]] "With or Without You"<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Ponds| first =Stīvs| authorlink = | coauthors = | title =The Joshua Tree Album Review | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = |date=1987. g. 9. aprīlis | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref> un ritmiskais gospelis "I Still Haven't Found What I'm Looking For", abi sasniedza 1. vietu ASV. U2 kļuva par ceturto rokgrupu, kas nokļuvusi uz laikraksta "[[Time (laikraksts)|Time]]" vāka,<ref>[[The Beatles]], [[The Band]] un [[The Who]] bija pirmās trīs.</ref> kurā U2 tika nosaukta par "rokmūzikas aktuālāko grupu".<ref>"[http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html Rock's Hottest Ticket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111011171650/http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html |date={{dat|2011|10|11||bez}} }}" Time Magazine arhīvs, 1987. g. aprīlis.</ref> Albums palīdzēja U2 sasniegt U2 jaunu augstākās slavas līmeni, žurnāls "Rolling Stone" to ir nosaucis par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem.<ref name="rollingstone.com">[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/ "Rolling Stone" 500 visu laiku labākie albumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130622183425/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |date={{dat|2013|06|22||bez}} }} Rollingstone.com.</ref> "The Joshua Tree" koncertturneja bija pirmā, kurā grupa pati pastāvīgi spēlēja stadionos, tā izpārdeva arēnas un stadionus visā pasaulē.<ref>de la Parra (1994), 102.-103.; 111. lpp.</ref> "The Joshua Tree" tūres laikā tika uzņemta dokumentālā filma "[[Rattle and Hum]]", kopā ar to tika izdots arī tāda paša nosaukuma dubultalbums ar 9 jaunām studijas dziesmām un sešiem U2 dzīvajiem priekšnesumiem. Tas 1988. gada oktobrī tika izdots ierakstu veikalos un kinoteātros, un bija iecerēts kā veltījums amerikāņu mūzikai.<ref>Stoukss (1996), 78. lpp.; Greiems (2004), 36.-38. lpp.</ref> Filmā bija iekļautas dziesmas, kas ierakstītas [[Memfisa (ASV)|Memfisas]] "Sun" studijā un dziesmas kopā ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]] un [[B.B. Kings|B.B. Kingu]]. Kaut gan tas guva pozitīvas atsauksmes no fanu puses, tomēr "Rattle and Hum" saņēma diezgan negatīvas atsauksmes no filmu un mūzikas kritiķiem.<ref>[http://www.allmusic.com/album/rattle-and-hum-r51739 Allmusic.com ''Rattle and Hum'' review]; Kristgau, Roberts. "[http://www.robertchristgau.com/get_artist.php?name=u2 ''Rattle and Hum'']. robertchristgau.com.</ref> Albuma atbalstam grupa nerīkoja plašu koncertturneju, tika veikta salīdzinoši īsā "Lovetown" tūre, kuras lielākā daļa koncertu norisinājās [[Austrālija|Austrālijā]]. Juzdams grupas muzikālo stagnāciju, Bono dekādi noslēdzošajā koncertā paziņoja, ka ir beigusies līdz šim dzirdētā U2 ēra, un ir "...vienkārši jādodas tālāk un jāizsapņo to visu vēlreiz".<ref>Makkormiks (2006), 213. lpp.; "A Story of One" [dokumentālā filma].</ref> === "Achtung Baby", "Zoo TV" un "Zooropa" (1990—1993) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Šo ierakstu raksturojošie atslēgas vārdi bija "lēts, projām metams, tumšs, seksīgs", "industriāls" (ļoti labs), "nopietns, pieklājīgs, mīļš, pareizs, roķīgs" un "lineārs" (galīgi slikts). Bija labi, ja dziesma aiznesa tevi ceļojumā vai lika tev domāt, ka tavs mūzikas atskaņotājs ir salūzis, slikti, ja tas tev atgādināja par ierakstu studijām vai par U2... Berlīne kļuva par ieraksta konceptuālo pamatu. Trīsdesmito gadu Berlīne — pagrimusi, seksuāla un tumša; tai pretī deviņdesmito gadu Berlīne — atdzimusi, haotiska un optimistiska...<p style="text-align: right;"> — [[Braiens Īno]] par "Achtung Baby" ierakstīšanu<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Īno | first =Braiens | authorlink =Braiens Īno | coauthors = | title =Bringing Up Baby | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date = 1991. g. 28. novembris | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref></p></blockquote> [[1991]]. gada novembrī U2 izdeva albumu "[[Achtung Baby]]". Sāpināti par "Rattle and Hum" kritiku, grupa veica krasu muzikālā un tematiskā virziena maiņu, vislielāko kopš "The Unforgettable Fire" laikiem.<ref>Flenegens (1995), 4.—6. lpp.; Greiems (2004), 43. lpp.</ref> Skaņas ziņā "Acthung Baby" sevī ietvēra tā laika [[deju mūzika|deju]], [[industriālā mūzika|industriālās]] un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] ietekmes; pati grupa šā albuma skaņu raksturoja kā "četru vīru veikto Džošuas koka nociršanu".<ref>[http://www.bullz-eye.com/music/deep_cuts/2005/U2_part_1.htm Deep Cuts: U2, Part I]</ref> Tematiskā ziņā, tas bija dziļš un personisks ieraksts; tas bija tumšāks un neparastāks, salīdzinot ar grupas iepriekšējo veikumu. Komerciālā un kritiķu atzinumu ziņā tas ir bijis viens no grupas visveiksmīgākajiem albumiem, un būtiska grupas 1990. gadu sākuma atjaunināšanas sastāvdaļa.<ref>Greiems (2004), 44. lpp.</ref> Tāpat kā "The Joshua Tree", žurnāls "Rolling Stone" to ir nosaucis par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem.<ref name="rollingstone.com"/> Iesākumā grupa pie "Achtung Baby" strādāja [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]], meklējot iedvesmu un jaunas idejas no [[Vācija]]s atkalapvienošanās. Šo albumu ar Braiena Īno palīdzību producēja Daniels Lanuā.<ref>Flenegens (1995), 7. lpp.</ref> Berlīnes sesiju laikā grupas iekšienē radās nopietns konflikts par materiāla kvalitāti un muzikālo virzienu. Kamēr Kleitons un Mullens deva priekšroku skaņai, kas būtu līdzīga U2 iepriekšējiem darbiem, Bono un The Edge, kurus bija iedvesmojusi alternatīvā un Eiropas deju mūzika, vēlējās pārmaiņas. Ļoti lēns progress un strīdi izvērsās, kad grupa mēģināja apspēlēt The Edge radīto ģitāras ritmu, kas vēlāk izvērsās par vienu no grupas vispopulārākajām dziesmām "One".<ref>Flenegens (1995), 6.-11. lpp.</ref> [[Attēls:Zoo stage.jpg|thumb|left|"Zoo TV" tūres skatuve]] {{Audio piemērs |fails = Fly sample.ogg |nosaukums = "The Fly" (1991) |apraksts = Pirmais albuma "[[Achtung Baby]]" singls. Dzirdami hip-hopam raksturīgi piesitieni, sagrozīta balss un smagnējs industriālās mūzikas skanējums, kas pretējs tradicionālajam U2 skanējumam.<ref>Flenegens (1995), 30. lpp.; Greiems (2004), 49. lpp.; {{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins''Publishers''| date= 1996| location = Austrālija| pages = 102. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> }} "Zoo TV" koncerttūre, kas risinājās no [[1992]]. līdz [[1993]]. gadam, bija [[multimediji|multimediju]] pasākums, kurā uz skatuves bija simtiem ekstravagntu video ekrānu, lidojošas ''[[Trabant]]'' automašīnas, augsti torņi, [[satelīttelevīzija]] savienojuma vadi, slīdošas teksta rindas un virs skatuves Bono izdomātie tēli, kā "Muša", "Spoguļbumbas vīrs" un "Misters Makfisto". Ekstravagantie šovi iesākumā bija iecerēti kā kontrastam ar parastajām skatuvēm iepriekšējās U2 koncerttūrēs, radot uz skatuves dažādas rokenrolam raksturīgas pārmērības. Šajos šovos U2 parādīja savu viedokli par kabeļtelevīzijas iejaukšanos visās jomās un tās ziņām, izklaidi un mājas iepirkšanos.<ref>de la Parra (1994), 139.-141. lpp.; Flenegens (1995), 12.-13, 58.-61. lpp; Stoukss (1996), 110.-111. lpp.</ref> Koncertu laikā grupa veica joku zvanus ASV prezidentam [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Bušam]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un citiem. Strīdus izraisīja arī dzīvais satelīta savienojums ar [[Sarajeva]]s kara torni.<ref>de la Parra (2003), pages 153, 166</ref> Ātri ierakstītais un "Zoo TV" tūres pārtraukumā 1993. gada vidū izdotais albums "[[Zooropa]]" turpināja vairākas tēmas, kas bija raksturīgas "Achtung Baby" un "Zoo TV" tūrei. Iesākumā tas bija paredzēts kā [[EP ieraksts|EP]], taču grupa to pagarināja līdz pilnam studijas albumam. Tas bija vēl atšķirīgāks no agrākajiem U2 ierakstiem, iekļaujot sevī [[tehno]] un citus elektroniskos efektus.<ref>Greiems (2004), 51. lpp.</ref> Lielākā daļa dziesmu vismaz vienreiz tika spēlētas 1993. gada tūres posmā, kas izvērtās pa Eiropu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Japānu; puse no albuma dziesmām tika iekļautas tūres pastāvīgi atskaņojamo dziesmu sarakstā.<ref>de la Parra (2003), 166.-172. lpp.</ref> === "Passengers", "Pop" un "PopMart" (1995—1998) === [[1995]]. gadā U2 izdeva eksperimentālo albumu ar nosaukumu "[[Original Soundtracks 1]]". Iepriekšējo 3 U2 albumu producents Braiens Īno piedalījās kā pilnvērtīgs grupas partneris, veicot gan dziesmu rakstīšanas procesu, gan arī uzstājoties. Šī iemesla dēļ, kā arī ieraksta krasi eksperimentālās dabas dēļ, grupa izlēma to izdot ar pseidonīmu "Passengers", lai atšķirtu šo albumu no citiem parastajiem U2 albumiem. Pēc U2 standartiem, albums bija komerciāli neveiksmīgs un saņēma galvenokārt sliktu kritiku. Tomēr dziesma "Miss Sarajevo", kurā piedalās arī [[Lučāno Pavaroti]], un kuru Bono ir nosaucis par vienu no savām mīļākajām U2 dziesmām,<ref>McCormick (2006), page 261-262</ref> guva diezgan labus panākumus. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Nepietiek ar vienkārši lielisku dziesmu tekstu uzrakstīšanu; nepietiek ar tikai lielisku ideju, šīm visām lietām jābūt vienkopus, lai varētu disciplinēt sevi darbam. Mēs šo albumu nodosim remiksētājam, dosimies atpakaļ, uz ko tas iesākumā bija iecerēts, tātad "Mofo" ir lipīga melodija ar īstu plastisku uzbrukumu, "Do You Feel Loved" ir šķidrs, āķīgs horizonts, kas paceļ izčukstēto intimitāti pašā augšā, bet "If God Will Send His Angels" jākļūst par pērlēm un dimantiem.<p style="text-align: right;"> — [[Bono]] par albumu "Pop"<ref>Makkormiks (2006), 269. lpp.</ref></p></blockquote> Savā 1997. gada albumā "[[Pop (albums)|Pop]]" U2 turpināja eksperimentēt; stingri piesitieni, programmēšana, iztekts ritms un samplēšana albumam piešķīra smagus, [[fanks|fankmūzikai]] raksturīgus deju ritmus.<ref>Graham (2004), pages 62-63</ref> Albums tika izdots martā, tas debitēja 1. vietās 35 pasaules valstīs un saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1111&news_type=review | title = (U2 have) relaxed sufficiently to allow a certain funk into their music... | publisher = NME | 4 = | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201511/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1111&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1110&news_type=review | title = U2 have not reinvented themselves so much as rediscovered themselves... | publisher = Sunday Times | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201453/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1110&news_type=review }}</ref> Piemēram, žurnāls "Rolling Stone" paziņoja, ka U2 ir "uzdrīkstējušies un izveidojuši vienu no savām visu laiku labākajām mūzikām."<ref>{{Laikraksta atsauce| last =| first =| authorlink =| coauthors =| title =Rolling Stone Pop Review| journal ="Rolling Stone"| volume =| issue =756| pages =| publisher =| date =1997. g. marts| url =http://www.u2station.com/news/archives/1997/03/index.php| doi =| id =| accessdate =| archive-date ={{dat|2008|02|13||bez}}| archive-url =https://web.archive.org/web/20080213111210/http://www.u2station.com/news/archives/1997/03/index.php}}</ref> Citi juta, ka albums ir liela vilšanās, tādējādi tā pārdošanas rezultāti bija vāji, salīdzinot ar iepriekšējiem U2 izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.andrewmueller.net/display.lasso?id=88 | title = U2's Pop reconsidered | Author = Endrjū Mullers | access-date = {{dat|2010|06|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100810120533/http://www.andrewmueller.net/display.lasso?id=88 | archivedate = {{dat|2010|08|10||bez}} }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://media.www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/10/30/Entertainment/U2.Makes.Album.World.Is.Waiting.For-700580.shtml | title = U2 makes album world is waiting for | publisher = The Daily Texan online | access-date = {{dat|2008|01|07||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080630203936/http://media.www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/10/30/Entertainment/U2.Makes.Album.World.Is.Waiting.For-700580.shtml | archivedate = {{dat|2008|06|30||bez}} }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.christianitytoday.com/music/reviews/2002/thebestof19902000.html | title = The Best of 1990-2000 - U2 | publisher = Christianity Today | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2009|09|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090907013241/http://www.christianitytoday.com/music/reviews/2002/thebestof19902000.html }}</ref> Grupa steidzās pabeigt albumu savas koncerttūres laikā, un Bono ir atzinis, ka albums "nekomunicē ar klausītāju tā, kā tas bija iecerēts".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/mndwebpages/u2%20set%20to%20rerecord%20pop | title = U2 Set to Re-Record Pop | publisher = contactmusic.com | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2009|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090315051228/http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/mndwebpages/u2%20set%20to%20rerecord%20pop }}</ref> Albumam sekojošā "PopMart" tūre sākās 1997. gada aprīlī un turpināja "Zoo TV" iesākto pārmērību tēmu. Uz skatuves bija 30 metrus augsta zelta arka, 45 metrus liels video ekrāns un 12 metrus liela spoguļbumba. Tāpat kā "Zoo TV" tūrē, arī šajā tūrē bija jūtama reklāmu ietekme un bija iecerēts sūtīt sarkastisku paziņojumu tiem, kas apvainoja U2 komerciālismā. Var uzskatīt, ka U2 iecere izgāzās, tomēr apmierināja daudzus, kuri bija redzami apmulsuši par grupas jauno tēlu un pārspīlēto priekšnesumu.<ref>{{Laikraksta atsauce|last=Carter|first=Geoff|title=U2 live: Play-by-play of the concert|journal=The Las Vegas Sun|date=1997. g. 27. aprīlis}}; [http://www.spin.com/community/blogs/kyle_anderson/2006/10/061004_u2/ U2, Brute?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080209154600/http://www.spin.com/community/blogs/kyle_anderson/2006/10/061004_u2/ |date={{dat|2008|02|09||bez}} }} spin.com.; [http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/321527/review/5942462/pop U2:Pop : Mūzikas apskati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080220072729/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/321527/review/5942462/pop |date={{dat|2008|02|20||bez}} }} Rollingstone.com, 1997. g. decembris.</ref> Vēlā "Pop" pabeigšana nozīmēja to, ka mēģinājumu laiks bija ierobežots un no tā cieta priekšnesumi pirmajos tūres koncertos.<ref>de la Parra (2003), 193.-202. lpp.</ref> Par tūres svarīgāko notikumu uzskatāms koncerts [[Sarajeva|Sarajevā]], kur U2 kļuva par pirmo slaveno grupu, kas pilsētā uzstājās pēc [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]].<ref name="Rock On The Net: U2">[http://www.rockonthenet.com/artists-u/u2_main.htm Rock On The Net: U2] rockonthenet.com.</ref> Lerijs Mullens koncertu aprakstīja kā "pieredzi, jo es nekad mūžā neaizmirsīšu, un es esmu pavadījis grupā 20 gadus, lai tikai spēlētu šajā koncertā, un tagad, kad esmu to izdarījis, es saprotu, ka viss ir bijis tā vērts".<ref>[http://entertainment.msn.com/news/article.aspx?news=106185&mpc=2 U asked U2!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071103141658/http://entertainment.msn.com/news/article.aspx?news=106185&mpc=2 |date={{dat|2007|11|03||bez}} }} msn.com.</ref> Bono šo koncertu aprakstīja kā "vienu no smagākajām un lieliskākajām naktīm manā mūžā."<ref>[http://www.u2station.com/news/archives/1997/09/index.php Bono in Conversation] The Independent</ref> === "Joprojām labākā grupa pasaulē" (2000—2006) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Ir viegli sevi saistīt ar "All That You Can't Leave Behind", jo tas ir pilns ar lieliskām dziesmām, kas ir svarīgas plašai auditorijai, ar tā skaidrajām norādēm uz ģimeni, draudzību, mīlestību, nāvi un atdzimšanu. Šajā albumā iesākumā ir vairāk jūtama Lanuā nevis Īno ietekme, taču šī albuma skaņa nāk no pašas grupas, kas šādu mūziku jau ir radījusi, gatavojot albumu "Rattle and Hum". Šoreiz viņi neimitē un nekam to nevelta. Šoreiz tā ir dvēseles mūzika, nevis mūzika par dvēseli.<p style="text-align: right;"> — Karolīna van Ūstena de Bēra<ref name="COMPLETE_21"/></p></blockquote> Sekojot salīdzinoši vēsajai albuma "Pop" uzņemšanai, U2 vairākos pasākumos uzsvēra, ka viņiem ir "atkal jāpierāda, ka joprojām esam labākā grupa pasaulē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,212605,00.html |title=Bono's Mission |last=Tirangels |first=Džošs |work=laikraksts "Time" |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080217054847/http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,212605,00.html }}</ref> Kopš [[2000. gads|2000]]. gada grupa veido dziesmas ar daudz tradicionālāku skanējumu, tomēr saglabājot arī ietekmes no saviem iepriekšējiem muzikālajiem eksperimentiem.<ref>Makkormiks (2006), 289., 296. lpp.</ref> Albums "[[All That You Can't Leave Behind]]" tika izdots 2000. gada oktobrī un atkalapvienoja grupu ar producentiem Braienu Īno un Danielu Lanuā. Daudzi, kas īsti nebija apmierināti ar grupas 1990. gadu eksperimentiem, šo albumu novērtēja kā atgriešanos pie izcilības;<ref>[http://www.guardian.co.uk/friday_review/story/0,,388228,00.html#article_continue Time to Get the Leathers Out] Guardian.co.uk.</ref> žurnāls "Rolling Stone" to nosauca par U2 trešo meistardarbu pēc "The Joshua Tree" un "Achtung Baby".<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Hanters | first = Džeimss | title = Review: All That You Can't Leave Behind | journal = "[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]" | issue = RS 853 | date = 2000. g. 26. oktobris | url = http://www.rollingstone.com/reviews/album/232369/all_that_you_cant_leave_behind | accessdate = | archive-date = {{dat|2008|02|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080217033500/http://www.rollingstone.com/reviews/album/232369/all_that_you_cant_leave_behind }}</ref> Albums debitēja 1. vietā 22 valstīs<ref>[http://www.therockradio.com/u2/biography.html The Rock Radio: U2 biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100206013542/http://www.therockradio.com/u2/biography.html |date={{dat|2010|02|06||bez}} }} therockradio.com.</ref> un tā pasaules mēroga hits "Beautiful Day" ieguva trīs [[Grammy balva]]s. Arī pārējie albuma singli "Walk On", "Elevation" un "Stuck in a Moment You Can't Get Out Of" ieguva Grammy balvas. [[Attēls:U2 Super Bowl.jpg|thumb|left|U2 uzstājas [[Superkauss|Superkausa]] XXXVI pārtraukuma priekšnesumā 2002. gada 3. februārī]] Sekojošajā "Elevation" koncerttūrē U2 uzstājās jau uz piezemētākas skatuves, atgriežoties arēnās pēc gandrīz dekādes pavadītas stadionos. Sirdsveida skatuve un rampa guva lielāku saikni ar skatītājiem. Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, jaunais albums ieguva papildus rezonansi. Tā gada oktobrī U2 uzstājās vairākos izpārdotos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Vēlāk intervijās Bono un The Edge šos Ņujorkas koncertus nosauca par vieniem no saviem visvairāk atmiņā paliekošajiem un emocionālākajiem priekšnesumiem.<ref>{{cite video | title =VH1: All Access: U2 | medium =dokumentālā filma | date=2005 | url = http://www.imdb.com/title/tt0955085/ }}</ref> 2002. gada sākumā U2 uzstājās XXXVI Superkausa pārtraukumā.<ref>de la Parra (2003), 268. lpp.</ref> Grupas nākamais albums "[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]" klajā nāca [[2004. gads|2004]]. gada novembrī. Skaņas ziņā, grupa meklēja smagāk sitošu rokmūziku par "All That You Can't Leave Behind". Bono apgalvo, ka tematiskā ziņā "vairākas dziesmas ir par naivumu un nezināšanas noliegšanu."<ref name="ReferenceA">{{Laikraksta atsauce | last =Venners | first =Jans | title =Bono On The Records | journal =Rolling Stone | issue =648 | pages =74.-75. lpp. |date=2006. g. februāris}}</ref> Albuma pirmais singls "Vertigo" piedalījās plaši rādītajās [[Apple Computer|Apple]] [[iPod]] televīzijas reklāmās, kā rezultātā tika izdota īpaša U2 iPod versija. Albums debitēja pirmajā vietā ASV, kur pirmās nedēļas pārdoto kopiju skaits bija divreiz lielāks nekā "All That You Can't Leave Behind", uzstādot grupas rekordu.<ref name="Rock On The Net: U2"/> Apgalvojot, ka šis albums var sacensties ar U2 trīs labākajiem albumiem, Bono ir teicis: "Šajā albumā nav vāju dziesmu. Taču kā albums kopumā tas nav nekas vairāk kā tā daļu summa, un tas mani patiešām tracina."<ref name="ReferenceA"/> Izmantojot līdzīgu skatuves dizainu kā iepriekšējā tūrē, "Vertigo" koncertturnejas dziesmu saraksts bija variēts vairāk nekā jebkurā citā U2 tūrē kopš "Lovetown" turnejas, iekļaujot sevī dziesmas, kas netika spēlētas koncertos kopš 1980. gadu sākuma. Tāpat kā "Elevation" tūre, arī "Vertigo" tūre guva lielus komerciālos panākumus.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1001659352 U2's Vertigo Leads Year's Top Tours] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080214082404/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1001659352 |date={{dat|2008|02|14||bez}} }} billboard.com.</ref> Albums un tā singli ieguva Grammy balvas visās 8 kategorijās, kurās U2 tika nominēti. [[2005. gads|2005]]. gadā [[Brūss Springstīns]] ievadīja U2 [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref name="RRHOF">[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4349877.stm U2 stars enter rock Hall of Fame] bbc.co.uk.; [http://www.u2station.com/news/archives/2005/03/transcript_bruc.php Transcript: Bruce Springsteen Inducts U2 into the Rock and Roll Hall of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126032959/http://www.u2station.com/news/archives/2005/03/transcript_bruc.php |date={{dat|2009|01|26||bez}} }} u2station.com.</ref> 2006. gada augustā grupa pārveda daļu no saviem finansiālajiem īpašumiem uz Nīderlandi, divus mēnešus pēc tam, kad Īrijā mākslinieku nodokļi tika palielināti līdz €250 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.ie/national-news/u2-move-their-rock-empire-out-of-ireland-133364.html|title=U2 move their rock empire out of Ireland|date=2006. g. 6. augusts | accessdate=2006-08-06 |author=Daniels Makkonels}}</ref> === "No Line On The Horizon" (2006 — pašlaik) === [[2008. gads|2008]]. gada decembrī U2 izdeva 3D koncertfilmu "[[U2 3D]]", atainojot grupas uzstāšanos [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] 2006. gadā Vertigo tūrē. Kopš 2006. gada grupa ierakstīja jauno materiālu kopā ar [[Riks Rubins|Riku Rubinu]], bet, būdami neapmierināti ar rezultātiem, 2007. gadā jūnijā sāka strādāt kopā ar producentiem [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un [[Daniels Lanuā|Danielu Lanuā]], beidzot darbu pie albuma "[[No Line on the Horizon]]" 2008. gada decembrī. 2009. gada 18. janvārī grupa uzstājās ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurinācijas svinībās, izpildot divas dziesmas — "[[Pride (In the Name of Love)]]" un "[[City of Blinding Lights]]". Jaunais albums tika izdots 2009. gada 27. februārī,<ref>[http://music.msn.com/music/article.aspx?news=344832&gt1=28102 U2 set to release new album in March] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212101915/http://music.msn.com/music/article.aspx?news=344832&gt1=28102 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }} msn.com</ref> bet pirmais singls no jaunā albuma bija "[[Get On Your Boots]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7824241.stm | title = U2 to perform new single at Brits | publisher = [[BBC Online]] | date = 2009-01-12 | accessdate = 2009-01-12}}</ref> kam vēlāk sekoja vēl divi singli — "[[Magnificent]]" un "[[I'll Go Crazy If I Don't Go Crazy Tonight]]". Grupa ir apstiprinājusi, ka plāno izlaist jaunu albumu ar pagaidu nosaukumu "Songs of Ascent", kas sastāvēs no materiāla, kas ticis ierakstīts "No Line on the Horizon" sesiju laikā. Bono saka, ka albums būšot "meditatīvāks albums ar svētceļojuma tēmu".<ref name="guardian">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/music/2009/feb/15/u2-no-line-on-the-horizon | title = The Wanderers | work = [[The Guardian]] | first = Sean | last = O'Hagan | date = 2009. gada 15. februāris | accessdate = 2009. gada 15. februāris }};{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/03/04/u2-talk-horizon-follow-up-spider-man-musical-in-rolling-stone-cover-story/ |title=U2 Talk "Horizon" Follow Up, Spider-Man Musical in Rolling Stone Cover Story |first=Brian |last=Hiatt |work=Rolling Stone |date=2009. gada 4. marts |access-date=2009. gada 15. Oktobris |archive-date=2009. gada 23. Oktobris |archive-url=https://www.webcitation.org/5kjCOvTKo?url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/03/04/u2-talk-horizon-follow-up-spider-man-musical-in-rolling-stone-cover-story/ }}</ref> == Muzikālais stils == Jau no saviem pirmsākumiem, U2 ir radījuši savu uzreiz atpazīstamu skanējumu, ar melodisko instrumentālo skanējumu un plašo vokāla skanējumu.<ref name="ABOUT_TOP10">[http://80music.about.com/od/artistsqu/tp/topu2songs.htm Top 10 U2 Songs of the '80s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110525055736/http://80music.about.com/od/artistsqu/tp/topu2songs.htm |date={{dat|2011|05|25||bez}} }} about.com.</ref> Šā skanējuma saknes meklējamas daļēji no ierakstu producenta [[Stīvs Lilijvaits|Stīva Lilijvaita]] ietekmes, laikā, kad grupas muzikālās spējas vēl bija diezgan ierobežotas.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/6769075/u2_dissect_bomb U2 Dissect "Bomb"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104153640/http://www.rollingstone.com/news/story/6769075/u2_dissect_bomb |date={{dat|2007|11|04||bez}} }} rollingstone.com.</ref> The Edge ir pastāvīgi izmantojis ritmiskas atbalsis un sev raksturīgo ''delaju'' (skaņas aizkavēšanos),<ref>[http://www.amnesta.net/edge_delay/ A Study of the Edge's (U2) Guitar Delay] amnesta.net.</ref> lai padarītu spēcīgāku savu ģitāras skanējumu, klāt izmantojot arī īriem raksturīgo [[dūdas|dūdu]] skanējumu, lai akcentētu melodiju,<ref name="MU_MAG">[http://www.amnesta.net/edge_delay/musician_magazine_1986.html U2's Leading Edge] Musician Magazine.</ref> kas rada ambientu un atmosfērisku skaņu. Bono ir attīstījis savu [[falsets|falseta]] balss skanējumu<ref>[http://www.atu2.com/news/article.src?ID=4234&Key=off%20the%20record&Year=&Cat=12 Column: off the record..., vol. 6-201] atu2.com.</ref> un radījis nopietnus dziesmu tekstus par sociālajām, politiskajām un personiskajām tēmām, un guvis lielu atzinību par savu dziesmu rakstīšanu. The Edge ir raksturojis U2 kā pamatā dzīvo koncertu grupu.<ref name="MU_MAG"/> [[Attēls:U2crokepark.jpg|thumb|left|U2 uzstājas savā dzimtajā pilsētā [[Dublina|Dublinā]] 2005. gadā]] Neskatoties uz U2 vispārraksturojošajām iezīmēm, grupa ir radījusi jaunus elementus savā muzikālajā repertuārā ar katru jaunu albumu. U2 agrīnajā skanējumā jūtama ietekme no tādām grupām, kā "[[Television (grupa)|Television]]" un "[[Joy Division]]", un tas tiek raksturots kā "atsvaidzinošs", pateicoties The Edge "mirdzošajiem akordiem" un Bono "dedzīgajam vokālam".<ref>Reinoldss (2005), 368. lpp.</ref> U2 savu skanējumu sāka no postpanka saknēm un ar minimālistisku un nesarežģītu instrumentālo daļu, kas dzirdams albumos "Boy" un "October", taču jau bija jūtama attīstība ar albumu "War", kurā ietverti roka himnu, fankmūzikas un deju ritmu aspekti, skanējumam kļūstot agresīvākam.<ref>[http://www.rollingstone.com/reviews/album/210489/review/6067451/war Rolling Stone: War: Review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090614091307/http://www.rollingstone.com/reviews/album/210489/review/6067451/war |date={{dat|2009|06|14||bez}} }} rollingstone.com.</ref> Pirmajos divos albumos, kurus "Rolling Stone" aprakstīja kā "muskuļainus un aizstāvošus",<ref name="RS_JT"/> bija jūtama liela daļa no Lilijvaita producēšanas ietekmes. "The Unforgettable Fire", kurš sākās ar to, ka The Edge vairāk spēlēja taustiņinstrumentus nekā ģitāras, kā arī tam sekojošo "The Joshua Tree" jau producēja [[Braiens Īno]] un [[Daniels Lanuā]]. Pateicoties viņu ietekmei, abiem albumiem bija raksturīga tā sauktā "atšķirīgā tekstūra"<ref name="RS_JT"/> Dziesmām no "The Joshua Tree" un "Rattle and Hum" tika likts uzsvars ar Lanuā raksturīgo ritmu, jo tika kopā samiksēti atšķirīgie gospeļa un blūza mūzikas stili, kas radās no grupas dziļā fascinējuma par Amerikas kultūru, cilvēkiem un ģeogrāfiju. 1990. gados U2 atjaunināja savu skanējumu, sākot izmantot vairāk [[sintezators|sintezatoru]] skaņu, elektronisko piesitienu no alternatīvās mūzikas, deju mūziku un [[hip hop|hiphopu]] albumos "Achtung Baby",<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/116432/review/5941852/achtung_baby U2: Achtung, Baby: Music Reviews] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090508121655/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/116432/review/5941852/achtung_baby |date={{dat|2009|05|08||bez}} }} rollingstone.com.</ref> "Zooropa" un "Pop".<ref name="NYT_POP">[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0DE5DC1531F93BA15757C0A961958260 Under A Golden Arch, Sincerely U2] nytimes.com.</ref> 21. gadsimta sākumā U2 atgriezās pie tradicionālā skanējuma, izmantojot mazāk sintezatoru un elektronisko efektu, bet vairāk tradicionāla ritma. === Dziesmu teksti un tēmas === Lielu daļu no U2 dziesmu tēmām veido sociālie un politiskie komentāri, bieži vien kopā ar [[kristietība|kristīgo]] reliģiju un garīgo iztēli.<ref>[http://www.nytimes.com/2004/11/14/arts/music/14pare.html?ex=1258174800&en=f3575bdf103425da&ei=5088&partner=rssnyt U2: The Catharsis in the Cathedral] nytimes.com.</ref> Piemēram, dziesmu "Sunday Bloody Sunday" un "Mothers of the Dissapeared" teksti ir radušies saistībā ar notikumiem pasaulē: pirmā no tām tika sarakstīta par nemieriem [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]<ref name=larryinterview83>{{Tīmekļa atsauce |url=http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |title=Larry Mullen Interview |publisher=White Lucy |date=1983. g. 1. aprīlis |access-date={{dat|2007|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724225720/http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |archivedate={{dat|2008|07|24||bez}} }}</ref> bet otrā — par [[Argentīna|argentīniešu]] māšu, kuru bērni tika nolaupīti šīs valsts apvērsuma laikā 1976. gadā, ciešanām. Bono iekšējie konflikti un izjūtas, kas saistītas ar ģimenes tēmu, atklājas dziesmās "Mofo", "Tomorrow" un "Kite". Arī emocionāla ilgošanās un lūgšanās ir bieži sastopama tēma,<ref name="ABOUT_TOP10"/> kā piemēram dziesmās "Yahweh",<ref>[http://www.uncut.co.uk/music/u2/reviews/400 U2 — How to Dismantle an Atomic Bomb Review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071025021903/http://www.uncut.co.uk/music/u2/reviews/400 |date={{dat|2007|10|25||bez}} }} uncut.co.uk.</ref> "Peace on Earth" un "Please". Zaudējumi un ciešanas kopā ar cerību un atlabšanu, kas ir centrālā tēma albumā "The Joshua Tree",<ref name="RS_JT"/> ir motivējusi lielu daļu no U2 dziesmu tekstu un mūzikas tapšanām. Dažas no dziesmu tekstu idejām ir saistāmas ar Bono un pārējo grupas dalībnieku personīgo pieredzi savas jaunības laikā Īrijā, kā arī Bono [[Aktīvisms|aktīvisma]] kampaņām vēlākajā dzīvē. U2 ir izmantojusi savas "Zoo TV" un "PopMart" koncertturnejas, lai kariķētu sociālās tendences, kā mediju pārbagātība un patērētāju sabiedrība.<ref name="NYT_POP"/> Tā kā grupa un tās fani bieži uzsver šīs mūzikas politisko dabu, U2 dziesmu teksti un mūzika ir bieži kritizēti kā apolitiski to neskaidrības un plašās izdomas dēļ, kā arī īpašu atsauču uz aktuāliem cilvēkiem vai notikumiem trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The soaring nothingness of U2|author=Deivids Plocs|url=http://www.slate.com/id/2061087/}}</ref> === Ietekmes === Grupa kā savus ietekmes avotus ir minējusi "[[The Who]]",,<ref>Makkormiks (2006), 113. lpp.</ref> "[[The Clash]]",<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/2600669.stm Clash Star Strummer Dies], BBC ziņas, 2002. g. 27. decembris</ref> "[[Ramones]]",<ref>[http://forum.interference.com/t99039.html About U2 Influences: The Ramones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080206172614/http://forum.interference.com/t99039.html |date={{dat|2008|02|06||bez}} }} Daniels Volkers, 2004. g. oktobris</ref> "[[The Beatles]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.theage.com.au/articles/2003/07/24/1058853193517.html | title = "Saint Bono" | publisher = "The Age"}}</ref> "[[Joy Division]]"<ref>''NewOrderStory'' [DVD]. Warner Bros., 2005.</ref> un "[[Siouxsie & the Banshees]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gigsinscotland.com/events.html?cmd=view&event_id=3845 |title=Gigs In Scotland |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080215011120/http://www.gigsinscotland.com/events.html?cmd=view&event_id=3845 |archivedate={{dat|2008|02|15||bez}} }}</ref> Citi mūziķi un grupas, kā "[[The Fray]]",<ref name="Gitlin">{{Ziņu atsauce|last=Gitlina|first=Lorēna|publisher=[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]|title=Enter the Fray|date=2006. g. 10. augusts}}</ref> "[[OneRepublic]]",<ref>[http://www.amiannoying.com/(S(d2zjkz55ykz1ba55dwhjn4rd))/view.aspx?ID=21766 OneRepublic's AmIAnnoying.com page]{{Novecojusi saite}}</ref> "[[Coldplay]]",<ref name="RS1025">Rolling Stone, #1025-1026, 2007. g. 3. maijs</ref> "[[The Killers]]"<ref name="RS1025"/> un "[[Angels & Airwaves]]"<ref>NME's 10 Most Influential Bands/Artists. NME Magazine, 2002; [http://www.musicomh.com/interviews/angels-and-airwaves_0606.htm Angels & Airwaves — Between the Blinks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080516054422/http://www.musicomh.com/interviews/angels-and-airwaves_0606.htm |date={{dat|2008|05|16||bez}} }} musicOMH.com.</ref> ir ietekmējušies no U2. Savas U2 dziesmu versijas ir izpildījuši "[[Our Lady Peace]]", [[Mērija Dž. Blaidža]], [[Džonijs Kešs]], "[[The Chimes]]", [[Džo Kokers]], "[[Pearl Jam]]", [[Džeimss Blants]], [[Darlīna Čeha]], "[[Pet Shop Boys]]", "[[Ignite]]", "[[The Smashing Pumpkins]]", "[[Keane (grupa)|Keane]]", [[Utada Hikaru]], "[[Sepultura]]" un "[[The Bravery]]". U2 ir strādājuši kopā ar tādiem māksliniekiem, kā "[[Green Day]]", [[Brūss Springstīns]],<ref>Makkormiks (2006), 39., 113., 343. lpp.</ref> [[Bobs Dilans]], [[Elviss Kostello]], "[[R.E.M.]]" un [[Antons Korbijns]]. == Kampaņas un aktīvisms == [[Attēls:LulaAndBonoVox.jpeg|thumb|Bono ar [[Brazīlija]]s prezidentu [[Luizs Inasiu Lula da Silva|Luizu Inasiu Lulu da Silvu]].]] Jau sākot ar 1980. gadu sākumu, U2 dalībnieki, gan kā grupa, gan individuāli, ir kopā ar citiem mūziķiem, māksliniekiem, slavenībām un politiķiem centušies uzsvērt pasaulē pastāvošo [[Nabadzība|nabadzību]], slimības un sociālo netaisnīgumu. 1984. gadā Bono un Ādams Kleitons piedalījas "[[Band Aid]]" labdarības projektā, lai savāktu naudu [[Etiopija]]s [[Bads|bada]] cietēju pabalstīšanai. Šis projekts izdeva labdarības singlu "''Do They Know It's Christmas?''", kas kļuva par pirmo no daudzajām sadarbībām starp U2 un šī projekta organizētāju [[Bobs Geldofs|Bobu Geldofu]]. 1985. gada jūlijā U2 spēlēja "[[Live Aid]]" koncertā. Bono un viņa sieva Alija viesojās Etiopijā, kur kļuva par bada aculieciniekiem. Bono vēlāk ir teicis, ka šī vizīte kļuva par pamatu viņa Āfrikas kampaņām un dziesmu iedvesmai.<ref>[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1001931-2,00.html Bono] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080216215445/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1001931-2,00.html |date={{dat|2008|02|16||bez}} }} time.com.; Makkormiks (2006), 289. lpp.</ref> 1986. gadā U2 piedalījās ''"A Conspiracy of Hope"'' koncerttūrē, lai atbalstītu ''[[Amnesty International]]'', kā arī "''Self Aid''" projektā, kas cīnījās pret bezdarbu [[Īrija|Īrijā]]. Tajā pašā gadā Bono ar sievu Aliju devās uz [[Nikaragva|Nikaragvu]] un [[Salvadora|Salvadoru]], kur bija liecinieki Salvadoras pilsoņu kara atstātajiem postījumiem. Šie 1986. gada notikumi būtiski ietekmēja albumu "''The Joshua Tree''", kas tajā laikā tika ierakstīts. 1992. gadā grupa piedalījās "Stop Sellafield" koncertā kopā ar "[[Greenpeace]]" savas "Zoo TV" tūres laikā.<ref>Makkormiks (2006), 238. lpp.</ref> Notikumi Sarajevā Bosnijas kara laikā ietekmēja dziesmas "Miss Sarajevo" tapšanu, kas pirmoreiz publiski tika spēlēta 1995. gada septembrī [[Lučāno Pavaroti|Pavaroti]] un viņa draugu koncertā, un kuru Bono un The Edge spēlēja labdarības pasākumā "Kara bērns".<ref>Makkormiks (2006), 262. lpp.</ref> Grupa savu 1993. gadā izdarīto solījumu īstenoja 1997. gadā, kad "PopMart" tūrē koncertēja Sarajevā.<ref>Makkormiks (2006), 277. lpp.</ref> 1998. gadā viņi uzstājās [[Belfāsta|Belfāstā]] dažas dienas pirms "Labās piektdienas vienošanās" balsojuma, uz skatuves uzvedot īru politiskos līderus [[Deivids Trimbls|Deividu Trimblu]] un [[Džons Hams|Džonu Hamu]], lai atbalstītu vienošanos.<ref>Makkormiks (2006), 285.-286.</ref> Vēlāk tajā pašā gadā visi ienākumi no singla "Sweetest Thing" izdošanas tika ziedoti [[Čornobiļa]]s bērnu projekta atbalstam. 2001. gadā grupa veltīja savu dziesmu "Walk On" [[Mjanma]]s prodemokrātu līderim [[Augs San Sū Kji|Augam San Sū Kji]].<ref>Makkormiks (2006), 295.-296.</ref> 2003. gada nogalē Bono un The Edge piedalījās Dienvidāfrikas [[HIV/AIDS]] brīdināšanas "46664" koncertu sērijā, kuru vadīja [[Nelsons Mandela]]. Grupa spēlēja 2005. gada "[[Live 8]]" koncertā Londonā. Grupu un tās menedžeri Polu Makginesu ''Amnesty International'' apbalvoja kā Labas gribas vēstniekus par viņu darbu cīņā par cilvēktiesībām.<ref>[http://www.artforamnesty.org/aoc/events_2005.html Ambassador of Conscience Award 2005] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070202073104/http://www.artforamnesty.org/aoc/events_2005.html |date={{dat|2007|02|02||bez}} }} artforamnesty.org.</ref> Kopš 2000. gada Bono ir iesaistījies "2000. jubilejas" kampaņā kopā ar Bobu Geldofu, [[Muhameds Ali|Muhamedu Ali]] un citiem, lai Lielās jubilejas (Tūstošgades) sakarā atceltu trešās pasaules valstu parādus. 2002. gada janvārī Bono bija no nevalstiskās organizācijas "DATA" dibinātājiem, kas bija paredzēta, lai uzlabotu Āfrikas sociālo, politisko un finansiālo stāvokli. 2002. gada jūnijā viņš turpināja savu kampaņu pret parādiem un HIV/AIDS, veicot vairākas vizītes dažādās Āfrikas valstīs.<ref>Derina Keigana."[http://archives.cnn.com/2002/US/05/24/bono.africa.cnna/index.html CNN Access: Bono backs 'effective aid' for Africa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120614020843/http://archives.cnn.com/2002/US/05/24/bono.africa.cnna/index.html |date={{dat|2012|06|14||bez}} }}" CNN.com, 2002. g. maijs.; [http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/05/30/bono.oneill.kagan.otsc/index.html Bono and O'Neill in Africa: Summing up the trip] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406223349/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/05/30/bono.oneill.kagan.otsc/index.html |date={{dat|2013|04|06||bez}} }} CNN.com.; "[http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/06/20/bono.chirac/index.html Bono wins Chirac aid boost pledge] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406210936/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/06/20/bono.chirac/index.html |date={{dat|2013|04|06||bez}} }}". CNN.com, 2002. g. jūnijs.</ref> "Sarkanā produkta", 2006. gadā izdotā zīmola, kas cenšas savākt līdzekļus [[Starptautiskais fonds|Starptautiskajam fondam]], viens no dibinātājiem bija Bono. Bono ir sniedzis savu viedokli un redzējumu "The ONE" kampaņai, ASV devumam akcijai "Padari nabadzību par vēsturi". Bono ir sadarbojies arī ar [[Yahoo!]], lai popularizētu "The ONE" kampaņu. 2005. gada nogalē, pēc viesuļvētrām [[Viesuļvētra Katrīna|Katrīna]] un [[Viesuļvētra Rita|Rita]], The Edge ir palīdzējis popularizēt "Music Rising" akciju, kas paredzēta līdzekļu savākšanai, lai palīdzētu mūziķiem, kuri viesuļvētru dēļ [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] reģionā zaudēja savus instrumentus.<ref>[http://www.modernguitars.com/archives/001351.html The Edge (U2) Announces 'Music Rising', a Campaign to Aid Musicians Affected by Hurricanes Katrina and Rita] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061129033943/http://www.modernguitars.com/archives/001351.html |date={{dat|2006|11|29||bez}} }} modernguitars.com.</ref> 2006. gadā U2 sadarbojās ar rokgrupu "[[Green Day]]", izdodot jaunu grupas "[[The Skids]]" dziesmas "The Saints Are Coming" versiju, tās ienākumus ziedojot "[[Music Raising]]" labdarības akcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last =Hiats | first =Braiens | title =U2, Green Day Unite | work =Rolling Stone | date =2006. g. 25. septembris | url =http://www.rollingstone.com/news/story/11788881/u2_green_day_unite_for_a_new_orleans_benefit_song_play_superdome | access-date ={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date ={{dat|2007|04|30||bez}} | archive-url =https://web.archive.org/web/20070430020920/http://www.rollingstone.com/news/story/11788881/u2_green_day_unite_for_a_new_orleans_benefit_song_play_superdome }}</ref> U2 un Bono sociālais [[aktīvisms]] arī ir kritizēts. Vairāki autori un aktīvisti, kuri publicējas politiski kreisajos žurnālos, ir kritizējuši Bono atbalstu tādām politiskām personībām, kā [[Pols Volfovics]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.counterpunch.org/okeefe03232005.html | author=Deriks O'Kīfs | title=The Empire Moves and Co-opts in Mysterious Ways | access-date={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date={{dat|2008|02|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080215172948/http://www.counterpunch.org/okeefe03232005.html }}</ref> kā arī viņa "uzspiesto tēvišķīgumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.counterpunch.org/browne05162006.html | author=Harijs Brauns | title=RED Light District: Bono's Independent | access-date={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date={{dat|2008|02|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080215170655/http://www.counterpunch.org/browne05162006.html }}</ref> Citi ziņu avoti ir apšaubījuši Bono kampaņu, kas vērstas uz parādu nolīdzināšanu, efektivitāti un piedāvāto palīdzību Āfrikai, paziņojot, ka "ārvalstu palīdzība bieži vien padara politiķus bagātus, bet to cilvēkus — nabadzīgus".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.abcnews.go.com/2020/Story?id=1955664&page=4 | title = Will More Foreign Aid End Global Poverty? | author = Džons Stosels un Patriks Makmenamins | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081211080919/http://www.abcnews.go.com/2020/Story?id=1955664&page=4 | archivedate = {{dat|2008|12|11||bez}} }}{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2092-1964947,00.html | title = Bono aid is making Africa sick | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2006|01|10||bez}} | archive-url = https://archive.today/20060110071838/http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2092-1964947,00.html }}</ref> == Citi projekti == U2 dalībnieki ir piedalījušies vairākos blakusprojektos, reizēm sadarbojoties arī ar grupas biedriem. 1985. gadā Bono ierakstīja dziesmu "In a Lifetime" kopā ar īru grupu "[[Clannad]]". The Edge ierakstīja filmas oriģinālmūzikas albumu filmai "Captive" 1986. gadā,<ref>Makkormiks (2006), 169. lpp.</ref> kurā bija iekļauts arī [[Šaineda O'Konora|Šainedas O'Konoras]] vokālais priekšnesums. Bono un The Edge sarakstīja dziesmu "She's a Mystery to Me" [[Rojs Orbisons|Rojam Orbisonam]], kura tika iekļauta viņa 1989. gada albumā "Mystery Girl".<ref>Makkormiks (2006), 211 lpp.</ref> Kopā ar The Edge Bono sarakstīja dziesmu "Goldeneye" 1995. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmai "[[Zeltacs (filma)|Zeltacs]]", kuru izpildīja [[Tīna Tērnere]].<ref>de la Parra (2003), 141. lpp.</ref> Ādams Kleitons un Lerijs Mullens 1996. gadā filmas "[[Neiespējamā misija (filma)|Neiespējamā misija]]" vajadzībām pārstrādāja tās tituldziesmu.<ref>de la Parra (2003), 132. lpp.</ref> Bono piedalījās dziesmā "Joy", kas tika iekļauta [[Miks Džegers|Mika Džegera]] 2001. gada solo albumā "Goddness in the Doorway".<ref>{{Tīmekļa atsauce | last =Venners | first =Jans | title =Goddess In The Doorway Review | work =Rolling Stone | date =2001. g. 6. decembris | url =http://www.rollingstone.com/artists/mickjagger/albums/album/114714/review/5942832/goddess_in_the_doorway | access-date ={{dat|2008|01|23||bez}} | archiveurl =https://web.archive.org/web/20080222090503/http://www.rollingstone.com/artists/mickjagger/albums/album/114714/review/5942832/goddess_in_the_doorway | archivedate ={{dat|2008|02|22||bez}} }}</ref> Bono ierakstīja arī klusu, gandrīz čukstošu versiju [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] dziesmai "Hallelujah", kas tika izdota 1995. gada "Tower of Song" dziesmu izlasē. U2 ir strādajuši kopā ne tikai ar mūziķiem, bet arī ar dažiem rakstniekiem. Amerikāņu rakstnieks [[Viljams Barovss]] īsi pirms savas nāves piedalījās U2 video klipā dziesmai "Last Night on Earth".<ref>[http://www.chron.com/cgi-bin/auth/story/content/chronicle/features/books/97/08/03/burroughs.html William S. Burroughs dies at 83; Beat Generation godfather] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080120015707/http://www.chron.com/cgi-bin/auth/story/content/chronicle/features/books/97/08/03/burroughs.html |date={{dat|2008|01|20||bez}} }} Houston Chronicle.; [http://www.mirror.co.uk/news/topstories/tm_objectid=13136269&method=full&siteid=94762-name_page.html How Mystical 23 Changed Course Of History] mirror.co.uk.</ref> Viņa luga "Pateicības dienas lūgšana" tika parādīta uz video ekrāniem grupas "Zoo TV" tūres laikā. Grupa ir sadabojusies arī ar [[Viljams Gibsons (rakstnieks)|Viljamu Gibsonu]] un [[Alens Ginsbergs|Alenu Ginsbergu]].<ref>[http://www.atu2.com/news/connections/gibson/ U2 Connections: William Gibson] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120721011020/http://www.atu2.com/news/connections/gibson/ |date={{dat|2012|07|21||bez}} }} atu2.com.; [http://www.pbs.org/wnet/americanmasters/database/ginsberg_a.html American Masters: Allen Ginsberg] PBS.com.</ref> 2000. gada sākumā U2 ierakstīja divas dziesmas filmai "The Million Dollar Hotel", tostarp dziesmu "The Ground Beneath Her Feet", kura tika sarakstīta kopā ar rakstnieku [[Salmans Rušdi|Salmanu Rušdi]] un tika balstīta uz viņa tāda paša nosaukuma grāmatu.<ref>[http://www.cnn.com/SHOWBIZ/News/9901/22/showbuzz/#story2 Salman Rushdie's Words Become U2 Lyrics] CNN.com.</ref> == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|U2 diskogrāfija}} {{Pamatraksts|U2 singlu diskogrāfija}} {{columns |width=300px |col1= === Studijas albumi === * [[1980]]: ''[[Boy (albums)|Boy]]'' * [[1981]]: ''"[[October (albums)|October]]'' * [[1983]]: ''[[War (albums)|War]]'' * [[1984]]: ''[[The Unforgettable Fire]]'' * [[1987]]: ''[[The Joshua Tree]]'' * [[1988]]: ''[[Rattle and Hum]]'' * [[1991]]: ''[[Achtung Baby]]'' * [[1993]]: ''[[Zooropa]]'' * [[1997]]: ''[[Pop (albums)|Pop]]'' * [[2000. gads|2000]]: ''[[All That You Can't Leave Behind]]'' * [[2004. gads|2004]]: ''[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]'' * [[2009. gads|2009]]: ''[[No Line on the Horizon]]'' * [[2014. gads|2014]]: ''[[Songs of Innocence]]'' * [[2017. gads|2017]]: ''[[Songs of Experience]]'' * [[2023. gads|2023]]: ''[[Songs of Surrender]]'' | valign=top| |col2= === Izlases un koncertalbumi === * [[1983]]: ''[[Under a Blood Red Sky]]'' * [[1998]]: ''[[The Best of 1980–1990]]'' * [[2002]]: ''[[The Best of 1990–2000]]'' * [[2006. gads|2006]]: ''[[U218 Singles]]'' }} == Apbalvojumi == U2 pirmoreiz saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] 1988. gadā par albumu "[[The Joshua Tree]]", un kopš tā laika ir ieguvuši kopā 22 Grammy balvas, padarot U2 un [[Stīvijs Vonders|Stīviju Vonderu]] par līderiem starp populārās mūzikas izpildītājiem saņemto Grammy balvu ziņā.<ref name="GRAMMY"/> Grupa ir saņēmusi Grammy balvas par labāko rokmūzikas dziesmu, par labāko albumu, gada ierakstu, labāko dziesmu un labāko rokmūzikas albumu. U2 ir saņēmuši 7 "BRIT Awards", piecas no tām par labāko straptautisko grupu. Īrijā U2 ir ieguvuši 14 "Meteor" balvas, kuras pasniedz kopš 2001. gada. Grupa ir saņēmusi arī vienu Amerikas mūzikas balvu, 4 MTV mūzikas video balvas, 10 "Q" balvas, 2 "Juno" balvas, 3 "NME" balvas, kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]/ 2005. gada sākumā U2 tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref name="RRHOF"/> == Skatīt arī == * [[U2 diskogrāfija]] * [[U2 singlu diskogrāfija]] == Piezīmes un atsauces == === Galvenās === * Čatertons, Marks (2001). ''U2: The Complete Encyclopedia''. Firefly Publishing. {{ISBN|0-946719-41-1}} * Flenegens, Bils (1995). ''U2 at the End of the World''. Delacorte Press. {{ISBN|0-385-31154-0}} * Greiems, Bils; van Ūstena de Bēra, Karolīna (2004). U2: The Complete Guide to their Music. London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-9886-8}} * Makkormiks, Neils (2006). ''U2 by U2''. HarperCollins Publishers. {{ISBN|0-00-719668-7}} * de la Parra, Rims Žals (2003). ''U2 Live: A Concert Documentary''. Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-9198-7}} * Stoukss, Nials (1996). Into The Heart: The Stories Behind Every U2 Song. Harper Collins Publishers. {{ISBN|0-7322-6036-1}} * Vols, Miks (2005). ''Bono''. Andre Deutsch ''Publishers. {{ISBN|0233001593}} === Pārējās === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|3}} </div> == Ārējās saites == {{commons|U2}}{{Sisterlinks-inline}} * [http://www.u2.com/ U2 oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{U2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Īrijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Īrijas postpanka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] p9h5up7h5szbwtkmtw5ee6mjx0csa49 Jānis Dinevičs 0 25209 4467114 4387689 2026-05-12T14:38:10Z Turaids 8965 4467114 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Dinevičs | vārds_orģ = | attēls = Konference „Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs” (10474062635).jpg | mazs_att = | apraksts = Jānis Dinevičs 2013. gadā | att_izm = 275px | amats = [[Latvijas Republikas valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{dat|1991|11|19|N}} | term_beigas = {{dat|1993|03|08|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Ivars Godmanis]] | pēctecis = [[Oļģerts Pavlovskis]] un [[Jānis Ritenis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1948|07|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | dzīvesb = Vija Dineviča | profesija = [[inženieris]], pasniedzējs, uzņēmējs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Dinevičs''' (dzimis {{dat|1948|07|24|}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[inženieris]], pasniedzējs, politiķis un uzņēmējs, bijušais [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993). Pārtāv [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju]] (LSDSP). Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcijā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1948. gadā Rīgā Vladislava Dineviča ģimenē. 1971. gadā beidza studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Elektroenerģētikas fakultātē, iegūstot inženiera enerģētiķa specialitāti, strādāja RPI par vecāko pasniedzēju. [[Atmodas kustība]]s laikā Dinevičs bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) dibinātājiem. Bija Rīgas tautas deputātu padomes deputāts un tika ievēlēts par [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātu no 195. Valmieras vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Darbojās kā LTF frakcijas vadītājs, kā arī [[Latvijas Valsts ministrs|valsts ministrs]] [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītajā [[Godmaņa Ministru padome|Ministru Padomē]], kur viņa pienākumos bija sarunas ar [[Krievija|Krieviju]] par [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas|tās karaspēka izvešanu no Latvijas]]. 1989. gadā J. Dinevičs piedalījās [[LSDSP]] atjaunošanā un kopš tā laika ir šīs partijas biedrs. Bija LSDSP priekšsēdētājs pirms apvienošanas ar [[LSDP]], vēlāk — tās ģenerālsekretārs, priekšsēdētāja biedrs, no 2006. gada — priekšsēdētājs. Pēc AP deputāta pilnvaru beigām vadīja "[[Latavio]]" (1993—1995), tad zemnieku saimniecību "Gosupi". 1993. gadā J. Dinevičs kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LSDSP saraksta, bet netika ievēlēts. 2001. gadā, kad pēc [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanām]] LSDSP pārstāvis [[Gundars Bojārs]] kļuva par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]], J. Dinevičs kļuva par viņa padomnieku. 2002. gadā J. Dinevičs nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]]. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2005. gadā [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kļuva par LSDSP frakcijas priekšsēdētāju (līdz 2007). No 2007. līdz 2009. gadam — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētāja vietnieks. 2006. gadā J. Dinevičs kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no LSDSP saraksta, bet netika ievēlēts. Netika ievēlēts pašvaldībā [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]], tāpat arī 2010. gada [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], kur LSDSP kandidēja apvienības "[[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]]" sarakstā, 2011. gada ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] un [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]]. Nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada]] un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada]] Eiropas Parlamenta vēlēšanās no LSDSP saraksta, kā arī [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā, kur LSDSP piedalījās [[Latvijas Reģionu apvienība]]s sarakstā, [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no [[Apvienība SKG|Apvienības SKG]] (LSDSP, [[Kristīgi demokrātiskā savienība]], "[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]") saraksta. 2022. gadā J. Dinēvičs kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā bija iekļāvusies LSDSP, taču netika ievēlēts. No šī paša saraksta nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2025. gada oktobrī, pēc tam, kad Saeimas deputāta mandātu nolika ilgstoši slimojošais partijas biedrs [[Andrejs Vilks]], J. Dinevičs kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu, atgriežoties parlamentā pēc vairāk nekā 30 gadu prombūtnes, kad bija Augstākās Padomes deputāts. J. Dinēviča dēls ir Dāgs Dinēvičs — uzņēmējs, kurš 2025. gadā sodīts ar cietumsodu uz 15 gadiem par sievietes nolaupīšanu un vairākkārtēju viņas izvarošanu, bijis iesaistīts arī citās krimināllietās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2025-par-bijusas-draudzenes-nolaupisanu-un-vairakkarteju-izvarosanu-virietim-15-gadu-cietumsods.a627566/|title=Par bijušās draudzenes nolaupīšanu un vairākkārtēju izvarošanu vīrietim 15 gadu cietumsods|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (2000) == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151107003704/http://www.latvijaslaudis.lv/users/dinevics_janis/ Biogrāfija] (līdz 2000). {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas valsts ministrs]] | periods = {{dat|1991|11|19|N}} — {{dat|1993|08|03|N}} | pēc = [[Oļģerts Pavlovskis]] un [[Jānis Ritenis]] }} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2005}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Dinevičs, Janis}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 7z4r8mm44rzrt5byngk0wxtayqilbs4 Nīkrāces pagasts 0 27402 4467266 4381658 2026-05-12T20:34:36Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4467266 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nīkrāces pagasts | karte = Nīkrāces pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Nīkrāces pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Nīkrāces pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Nīkrāces pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Kuldīgas novads | centrs = Dzelda | platība = 130,51 | iedzīvotāji = 710<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 710 / 130.51 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Brinkenhof | ref_vācu = | nos_krievu = Бринкенская | ref_krievu = }} '''Nīkrāces pagasts''' ir viena no [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidos, [[Venta]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Skrundas pagasts|Skrundas]] pagastiem, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]] pagastiem un [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Rietumkursas augstiene]]s malā - [[Bandavas pauguraine|Bandavas]] un [[Embūtes pauguraine|Embūtes paugurainēs]]. Austrumu daļā sākas [[Kursas zemiene]]s [[Pieventas līdzenums]]. Augstākais punkts (141,6 m vjl)<ref>{{JSLatvija}}</ref> atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Attēls:Šķērvelis pie Vormsātes pils.jpg|thumb|260px|[[Šķērvelis]] pie [[Vormsāte]]s pils]] * [[Venta]] ** [[Koja]] *** [[Bērzkrogupīte|Dūņupīte]] ** [[Lētīža]] *** [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]] ** [[Šķērvelis]] *** [[Dzelda (upe)|Dzelda]] ==== Ezeri un dīķi ==== Pagastā nav lielu ezeru (lielākais - [[Briņķu ezers]]), ir vairāki dīķi: * Krievkalnu dīķis * Darvas dīķis * Jaunmāju dīķis == Vēsture == Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (''Gut Altdorf'', [[Alturpe]]), Briņķu muiža (''Gut Brinkenhof''), Dižvormsātes muiža (''Gut Groß-Wormsahten'', [[Vormsāte]]), Lēnu muiža (''Gut Lehnen'', [[Lēnas]]), [[Lieldzeldes muiža]] (''Gut Groß-Dselden'', [[Dzelda]]), Lielnīkrāces muiža (''Gut Groß-Niekratzen'', [[Nīkrāce]]), Mazdzeldas muiža (''Gut Klein-Dselden''), Tukuma muiža (''Gut Tuckumshof'', [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukums]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Nīkrāces pagasta (līdz 1925. gadam '''Briņķu pagasta'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts</ref>) platība bija 91,6 km² un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Nīkrāces, [[Lieldzeldas ciems|Lieldzeldas]] un [[Varoņu ciems|Varoņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Nīkrāces ciems''' ietilpis [[Skrundas rajons|Skrundas]] (1949-1959), [[Saldus rajons|Saldus]] (1959-1962) un [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-2009) rajonos. Nīkrāces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Varoņu un [[Lēnas ciems|Lēnas]] ciemus, 1959. gadā - [[Rudbāržu ciems|Rudbāržu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nīkrāce» teritoriju. 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju pievienoja Rudbāržu ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Skrundas novads|Skrundas novadā]]. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. === Militāro noliktavu komplekss === 2026. gada maijā kļuva zināms, ka Nīkrāces pagastā bijušās [[Padomju armija]]s kara bāzes teritorijā 629 hektāru platībā paredzēts uzbūvēt noliktavu kompleksu, kurā ietilps arī administratīvās ēkas, palīgēkas, pievadceļi un inženiertehniskie pieslēgumi. Publiskās un privātās partnerības projektā līdz 2029. gada beigām paredzēja ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Projekta īstenošanu deleģēja [[Valsts nekustamie īpašumi|Valsts nekustamajiem īpašumiem]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2026-nikrace-buves-noliktavu-kompleksu-armijai.a646798/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nīkrācē būvēs noliktavu kompleksu armijai] lsm.lv 12.05.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2400 |1959|1005 |1967|1155 |1979|945 |1989|891 |2000|847 |2011|650 |2021|513 }} === Apdzīvotās vietas === Apdzīvotās vietas ir [[Dzelda]] (pagasta centrs), [[Lēnas]], [[Nīkrāce]], Altrupe, Bērzkrogs, Tukums, Rogas, Vormsāte, Mazdzelda. === Ievērojamas personības === * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942), jurists un politiķis * [[Jēkabs Peterss]] (1886—1938), [[čeka|čekists]] == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == <gallery> Bijusī Nīkrāces pamatskola - panoramio.jpg|Bijusī Nīkrāces pamatskola </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304223000/http://www.skrunda.lv/Teritorialais_planojums/Nikrace/planota_10000_pagasts.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Plānotā teritorijas izmantošana mērogā 1:10 000] * [http://www.failiem.lv/down.php?i=qtarzu&n=Nikrace_PR.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kuldīgas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Skrundas novads}} {{Kuldīgas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Nikraces pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīgas novada pagasti]] [[Kategorija:Nīkrāces pagasts| ]] b1zkthh83grx4y8voxtxxna7mbcyegy 4467293 4467266 2026-05-12T20:58:37Z Pirags 3757 /* Militāro noliktavu komplekss */ pap 4467293 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nīkrāces pagasts | karte = Nīkrāces pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Nīkrāces pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Nīkrāces pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Nīkrāces pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Kuldīgas novads | centrs = Dzelda | platība = 130,51 | iedzīvotāji = 710<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 710 / 130.51 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Brinkenhof | ref_vācu = | nos_krievu = Бринкенская | ref_krievu = }} '''Nīkrāces pagasts''' ir viena no [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidos, [[Venta]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Skrundas pagasts|Skrundas]] pagastiem, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]] pagastiem un [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Rietumkursas augstiene]]s malā - [[Bandavas pauguraine|Bandavas]] un [[Embūtes pauguraine|Embūtes paugurainēs]]. Austrumu daļā sākas [[Kursas zemiene]]s [[Pieventas līdzenums]]. Augstākais punkts (141,6 m vjl)<ref>{{JSLatvija}}</ref> atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Attēls:Šķērvelis pie Vormsātes pils.jpg|thumb|260px|[[Šķērvelis]] pie [[Vormsāte]]s pils]] * [[Venta]] ** [[Koja]] *** [[Bērzkrogupīte|Dūņupīte]] ** [[Lētīža]] *** [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]] ** [[Šķērvelis]] *** [[Dzelda (upe)|Dzelda]] ==== Ezeri un dīķi ==== Pagastā nav lielu ezeru (lielākais - [[Briņķu ezers]]), ir vairāki dīķi: * Krievkalnu dīķis * Darvas dīķis * Jaunmāju dīķis == Vēsture == Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (''Gut Altdorf'', [[Alturpe]]), Briņķu muiža (''Gut Brinkenhof''), Dižvormsātes muiža (''Gut Groß-Wormsahten'', [[Vormsāte]]), Lēnu muiža (''Gut Lehnen'', [[Lēnas]]), [[Lieldzeldes muiža]] (''Gut Groß-Dselden'', [[Dzelda]]), Lielnīkrāces muiža (''Gut Groß-Niekratzen'', [[Nīkrāce]]), Mazdzeldas muiža (''Gut Klein-Dselden''), Tukuma muiža (''Gut Tuckumshof'', [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukums]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Nīkrāces pagasta (līdz 1925. gadam '''Briņķu pagasta'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts</ref>) platība bija 91,6 km² un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Nīkrāces, [[Lieldzeldas ciems|Lieldzeldas]] un [[Varoņu ciems|Varoņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Nīkrāces ciems''' ietilpis [[Skrundas rajons|Skrundas]] (1949-1959), [[Saldus rajons|Saldus]] (1959-1962) un [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-2009) rajonos. Nīkrāces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Varoņu un [[Lēnas ciems|Lēnas]] ciemus, 1959. gadā - [[Rudbāržu ciems|Rudbāržu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nīkrāce» teritoriju. 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju pievienoja Rudbāržu ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Skrundas novads|Skrundas novadā]]. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. === Militāro noliktavu komplekss === Līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā Nīkrāces pagastā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> 2026. gada maijā kļuva zināms, ka Nīkrāces pagastā bijušās kara bāzes teritorijā 629 hektāru platībā paredzēts uzbūvēt noliktavu kompleksu, kurā ietilps arī administratīvās ēkas, palīgēkas, pievadceļi un inženiertehniskie pieslēgumi. Publiskās un privātās partnerības projektā līdz 2029. gada beigām paredzēja ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Projekta īstenošanu deleģēja [[Valsts nekustamie īpašumi|Valsts nekustamajiem īpašumiem]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2026-nikrace-buves-noliktavu-kompleksu-armijai.a646798/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nīkrācē būvēs noliktavu kompleksu armijai] lsm.lv 12.05.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2400 |1959|1005 |1967|1155 |1979|945 |1989|891 |2000|847 |2011|650 |2021|513 }} === Apdzīvotās vietas === Apdzīvotās vietas ir [[Dzelda]] (pagasta centrs), [[Lēnas]], [[Nīkrāce]], Altrupe, Bērzkrogs, Tukums, Rogas, Vormsāte, Mazdzelda. === Ievērojamas personības === * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942), jurists un politiķis * [[Jēkabs Peterss]] (1886—1938), [[čeka|čekists]] == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == <gallery> Bijusī Nīkrāces pamatskola - panoramio.jpg|Bijusī Nīkrāces pamatskola </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304223000/http://www.skrunda.lv/Teritorialais_planojums/Nikrace/planota_10000_pagasts.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Plānotā teritorijas izmantošana mērogā 1:10 000] * [http://www.failiem.lv/down.php?i=qtarzu&n=Nikrace_PR.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kuldīgas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Skrundas novads}} {{Kuldīgas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Nikraces pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīgas novada pagasti]] [[Kategorija:Nīkrāces pagasts| ]] khqwdwzslxy1avn5u4mf0ip23nrdtee 4467295 4467293 2026-05-12T20:59:45Z Pirags 3757 /* Militāro noliktavu komplekss */ 4467295 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nīkrāces pagasts | karte = Nīkrāces pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Nīkrāces pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Nīkrāces pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Nīkrāces pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Kuldīgas novads | centrs = Dzelda | platība = 130,51 | iedzīvotāji = 710<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 710 / 130.51 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Brinkenhof | ref_vācu = | nos_krievu = Бринкенская | ref_krievu = }} '''Nīkrāces pagasts''' ir viena no [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidos, [[Venta]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Skrundas pagasts|Skrundas]] pagastiem, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]] pagastiem un [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Rietumkursas augstiene]]s malā - [[Bandavas pauguraine|Bandavas]] un [[Embūtes pauguraine|Embūtes paugurainēs]]. Austrumu daļā sākas [[Kursas zemiene]]s [[Pieventas līdzenums]]. Augstākais punkts (141,6 m vjl)<ref>{{JSLatvija}}</ref> atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Attēls:Šķērvelis pie Vormsātes pils.jpg|thumb|260px|[[Šķērvelis]] pie [[Vormsāte]]s pils]] * [[Venta]] ** [[Koja]] *** [[Bērzkrogupīte|Dūņupīte]] ** [[Lētīža]] *** [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]] ** [[Šķērvelis]] *** [[Dzelda (upe)|Dzelda]] ==== Ezeri un dīķi ==== Pagastā nav lielu ezeru (lielākais - [[Briņķu ezers]]), ir vairāki dīķi: * Krievkalnu dīķis * Darvas dīķis * Jaunmāju dīķis == Vēsture == Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (''Gut Altdorf'', [[Alturpe]]), Briņķu muiža (''Gut Brinkenhof''), Dižvormsātes muiža (''Gut Groß-Wormsahten'', [[Vormsāte]]), Lēnu muiža (''Gut Lehnen'', [[Lēnas]]), [[Lieldzeldes muiža]] (''Gut Groß-Dselden'', [[Dzelda]]), Lielnīkrāces muiža (''Gut Groß-Niekratzen'', [[Nīkrāce]]), Mazdzeldas muiža (''Gut Klein-Dselden''), Tukuma muiža (''Gut Tuckumshof'', [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukums]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Nīkrāces pagasta (līdz 1925. gadam '''Briņķu pagasta'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts</ref>) platība bija 91,6 km² un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Nīkrāces, [[Lieldzeldas ciems|Lieldzeldas]] un [[Varoņu ciems|Varoņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Nīkrāces ciems''' ietilpis [[Skrundas rajons|Skrundas]] (1949-1959), [[Saldus rajons|Saldus]] (1959-1962) un [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-2009) rajonos. Nīkrāces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Varoņu un [[Lēnas ciems|Lēnas]] ciemus, 1959. gadā - [[Rudbāržu ciems|Rudbāržu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nīkrāce» teritoriju. 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju pievienoja Rudbāržu ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Skrundas novads|Skrundas novadā]]. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. === Militārā bāze === Līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā Nīkrāces pagastā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> 2026. gada maijā kļuva zināms, ka Nīkrāces pagastā bijušās kara bāzes teritorijā 629 hektāru platībā paredzēts uzbūvēt noliktavu kompleksu, kurā ietilps arī administratīvās ēkas, palīgēkas, pievadceļi un inženiertehniskie pieslēgumi. Publiskās un privātās partnerības projektā līdz 2029. gada beigām paredzēja ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Projekta īstenošanu deleģēja [[Valsts nekustamie īpašumi|Valsts nekustamajiem īpašumiem]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2026-nikrace-buves-noliktavu-kompleksu-armijai.a646798/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nīkrācē būvēs noliktavu kompleksu armijai] lsm.lv 12.05.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2400 |1959|1005 |1967|1155 |1979|945 |1989|891 |2000|847 |2011|650 |2021|513 }} === Apdzīvotās vietas === Apdzīvotās vietas ir [[Dzelda]] (pagasta centrs), [[Lēnas]], [[Nīkrāce]], Altrupe, Bērzkrogs, Tukums, Rogas, Vormsāte, Mazdzelda. === Ievērojamas personības === * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942), jurists un politiķis * [[Jēkabs Peterss]] (1886—1938), [[čeka|čekists]] == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == <gallery> Bijusī Nīkrāces pamatskola - panoramio.jpg|Bijusī Nīkrāces pamatskola </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304223000/http://www.skrunda.lv/Teritorialais_planojums/Nikrace/planota_10000_pagasts.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Plānotā teritorijas izmantošana mērogā 1:10 000] * [http://www.failiem.lv/down.php?i=qtarzu&n=Nikrace_PR.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kuldīgas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Skrundas novads}} {{Kuldīgas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Nikraces pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīgas novada pagasti]] [[Kategorija:Nīkrāces pagasts| ]] 7csniy2p3lv4f43176sq7sopn4xsisu 4467296 4467295 2026-05-12T21:00:27Z Pirags 3757 /* Militārā bāze */ 4467296 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nīkrāces pagasts | karte = Nīkrāces pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Nīkrāces pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Nīkrāces pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Nīkrāces pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Kuldīgas novads | centrs = Dzelda | platība = 130,51 | iedzīvotāji = 710<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 710 / 130.51 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Brinkenhof | ref_vācu = | nos_krievu = Бринкенская | ref_krievu = }} '''Nīkrāces pagasts''' ir viena no [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidos, [[Venta]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Skrundas pagasts|Skrundas]] pagastiem, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]] pagastiem un [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Rietumkursas augstiene]]s malā - [[Bandavas pauguraine|Bandavas]] un [[Embūtes pauguraine|Embūtes paugurainēs]]. Austrumu daļā sākas [[Kursas zemiene]]s [[Pieventas līdzenums]]. Augstākais punkts (141,6 m vjl)<ref>{{JSLatvija}}</ref> atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Attēls:Šķērvelis pie Vormsātes pils.jpg|thumb|260px|[[Šķērvelis]] pie [[Vormsāte]]s pils]] * [[Venta]] ** [[Koja]] *** [[Bērzkrogupīte|Dūņupīte]] ** [[Lētīža]] *** [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]] ** [[Šķērvelis]] *** [[Dzelda (upe)|Dzelda]] ==== Ezeri un dīķi ==== Pagastā nav lielu ezeru (lielākais - [[Briņķu ezers]]), ir vairāki dīķi: * Krievkalnu dīķis * Darvas dīķis * Jaunmāju dīķis == Vēsture == Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (''Gut Altdorf'', [[Alturpe]]), Briņķu muiža (''Gut Brinkenhof''), Dižvormsātes muiža (''Gut Groß-Wormsahten'', [[Vormsāte]]), Lēnu muiža (''Gut Lehnen'', [[Lēnas]]), [[Lieldzeldes muiža]] (''Gut Groß-Dselden'', [[Dzelda]]), Lielnīkrāces muiža (''Gut Groß-Niekratzen'', [[Nīkrāce]]), Mazdzeldas muiža (''Gut Klein-Dselden''), Tukuma muiža (''Gut Tuckumshof'', [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukums]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Nīkrāces pagasta (līdz 1925. gadam '''Briņķu pagasta'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts</ref>) platība bija 91,6 km² un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Nīkrāces, [[Lieldzeldas ciems|Lieldzeldas]] un [[Varoņu ciems|Varoņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Nīkrāces ciems''' ietilpis [[Skrundas rajons|Skrundas]] (1949-1959), [[Saldus rajons|Saldus]] (1959-1962) un [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-2009) rajonos. Nīkrāces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Varoņu un [[Lēnas ciems|Lēnas]] ciemus, 1959. gadā - [[Rudbāržu ciems|Rudbāržu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nīkrāce» teritoriju. 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju pievienoja Rudbāržu ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Skrundas novads|Skrundas novadā]]. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. === Militārā bāze === Līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā Nīkrāces pagastā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> 2026. gada maijā kļuva zināms, ka Nīkrāces pagastā bijušās kara bāzes teritorijā 629 hektāru platībā paredzēts uzbūvēt noliktavu kompleksu, kurā ietilps arī administratīvās ēkas, palīgēkas, pievadceļi un inženiertehniskie pieslēgumi. Publiskās un privātās partnerības projektā līdz 2029. gada beigām paredzēts ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Projekta īstenošanu deleģēja [[Valsts nekustamie īpašumi|Valsts nekustamajiem īpašumiem]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2026-nikrace-buves-noliktavu-kompleksu-armijai.a646798/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nīkrācē būvēs noliktavu kompleksu armijai] lsm.lv 12.05.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2400 |1959|1005 |1967|1155 |1979|945 |1989|891 |2000|847 |2011|650 |2021|513 }} === Apdzīvotās vietas === Apdzīvotās vietas ir [[Dzelda]] (pagasta centrs), [[Lēnas]], [[Nīkrāce]], Altrupe, Bērzkrogs, Tukums, Rogas, Vormsāte, Mazdzelda. === Ievērojamas personības === * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942), jurists un politiķis * [[Jēkabs Peterss]] (1886—1938), [[čeka|čekists]] == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == <gallery> Bijusī Nīkrāces pamatskola - panoramio.jpg|Bijusī Nīkrāces pamatskola </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304223000/http://www.skrunda.lv/Teritorialais_planojums/Nikrace/planota_10000_pagasts.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Plānotā teritorijas izmantošana mērogā 1:10 000] * [http://www.failiem.lv/down.php?i=qtarzu&n=Nikrace_PR.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kuldīgas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Skrundas novads}} {{Kuldīgas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Nikraces pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīgas novada pagasti]] [[Kategorija:Nīkrāces pagasts| ]] muvyy4pba4owxb41xfyfunre1zjnwxz 4467302 4467296 2026-05-12T21:10:31Z Pirags 3757 /* Militārā bāze */ 4467302 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nīkrāces pagasts | karte = Nīkrāces pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Nīkrāces pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Nīkrāces pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Nīkrāces pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Kuldīgas novads | centrs = Dzelda | platība = 130,51 | iedzīvotāji = 710<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 710 / 130.51 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Brinkenhof | ref_vācu = | nos_krievu = Бринкенская | ref_krievu = }} '''Nīkrāces pagasts''' ir viena no [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidos, [[Venta]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Skrundas pagasts|Skrundas]] pagastiem, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]] pagastiem un [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Rietumkursas augstiene]]s malā - [[Bandavas pauguraine|Bandavas]] un [[Embūtes pauguraine|Embūtes paugurainēs]]. Austrumu daļā sākas [[Kursas zemiene]]s [[Pieventas līdzenums]]. Augstākais punkts (141,6 m vjl)<ref>{{JSLatvija}}</ref> atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Attēls:Šķērvelis pie Vormsātes pils.jpg|thumb|260px|[[Šķērvelis]] pie [[Vormsāte]]s pils]] * [[Venta]] ** [[Koja]] *** [[Bērzkrogupīte|Dūņupīte]] ** [[Lētīža]] *** [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]] ** [[Šķērvelis]] *** [[Dzelda (upe)|Dzelda]] ==== Ezeri un dīķi ==== Pagastā nav lielu ezeru (lielākais - [[Briņķu ezers]]), ir vairāki dīķi: * Krievkalnu dīķis * Darvas dīķis * Jaunmāju dīķis == Vēsture == Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (''Gut Altdorf'', [[Alturpe]]), Briņķu muiža (''Gut Brinkenhof''), Dižvormsātes muiža (''Gut Groß-Wormsahten'', [[Vormsāte]]), Lēnu muiža (''Gut Lehnen'', [[Lēnas]]), [[Lieldzeldes muiža]] (''Gut Groß-Dselden'', [[Dzelda]]), Lielnīkrāces muiža (''Gut Groß-Niekratzen'', [[Nīkrāce]]), Mazdzeldas muiža (''Gut Klein-Dselden''), Tukuma muiža (''Gut Tuckumshof'', [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukums]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Nīkrāces pagasta (līdz 1925. gadam '''Briņķu pagasta'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts</ref>) platība bija 91,6 km² un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Nīkrāces, [[Lieldzeldas ciems|Lieldzeldas]] un [[Varoņu ciems|Varoņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Nīkrāces ciems''' ietilpis [[Skrundas rajons|Skrundas]] (1949-1959), [[Saldus rajons|Saldus]] (1959-1962) un [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-2009) rajonos. Nīkrāces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Varoņu un [[Lēnas ciems|Lēnas]] ciemus, 1959. gadā - [[Rudbāržu ciems|Rudbāržu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nīkrāce» teritoriju. 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju pievienoja Rudbāržu ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Skrundas novads|Skrundas novadā]]. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. === Militārā bāze === Līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā Nīkrāces pagastā pie valsts autoceļa [[V1277]] ([[Lēnas]]–[[Alši]]) atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> 2026. gada maijā kļuva zināms, ka Nīkrāces pagastā bijušās kara bāzes teritorijā 629 hektāru platībā paredzēts uzbūvēt noliktavu kompleksu, kurā ietilps arī administratīvās ēkas, palīgēkas, pievadceļi un inženiertehniskie pieslēgumi. Publiskās un privātās partnerības projektā līdz 2029. gada beigām paredzēts ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Projekta īstenošanu deleģēja [[Valsts nekustamie īpašumi|Valsts nekustamajiem īpašumiem]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2026-nikrace-buves-noliktavu-kompleksu-armijai.a646798/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nīkrācē būvēs noliktavu kompleksu armijai] lsm.lv 12.05.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2400 |1959|1005 |1967|1155 |1979|945 |1989|891 |2000|847 |2011|650 |2021|513 }} === Apdzīvotās vietas === Apdzīvotās vietas ir [[Dzelda]] (pagasta centrs), [[Lēnas]], [[Nīkrāce]], Altrupe, Bērzkrogs, Tukums, Rogas, Vormsāte, Mazdzelda. === Ievērojamas personības === * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942), jurists un politiķis * [[Jēkabs Peterss]] (1886—1938), [[čeka|čekists]] == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == <gallery> Bijusī Nīkrāces pamatskola - panoramio.jpg|Bijusī Nīkrāces pamatskola </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304223000/http://www.skrunda.lv/Teritorialais_planojums/Nikrace/planota_10000_pagasts.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Plānotā teritorijas izmantošana mērogā 1:10 000] * [http://www.failiem.lv/down.php?i=qtarzu&n=Nikrace_PR.pdf Nīkrāces pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kuldīgas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Skrundas novads}} {{Kuldīgas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Nikraces pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīgas novada pagasti]] [[Kategorija:Nīkrāces pagasts| ]] q6uyp2mg4f83ilj6gjzxqhiw9yev7gh Pēteris I 0 30978 4467258 4411939 2026-05-12T20:25:56Z Treisijs 347 4467258 wikitext text/x-wiki {{POV}} {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Pēteris I Romanovs | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls = Pieter van der Werff - Portrait of Peter the Great - WGA25542.jpg | att_izm = | amats = 1. [[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas Impērijas ķeizars]] | term_sākums = cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br />(līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]),<br />imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas = {{dat|1725|2|8|N}} | coronation = {{dat|1682|6|25}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati = {{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{RUS}}) | apglabāts = [[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | tēvs = [[Aleksejs I Romanovs]] | māte = [[Nataļja Nariškina]] | dinastija = [[Romanovu dinastija]] | dzīvesb = 1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br />2. [[Katrīna I|Marta Skavronska]] | bērni = citu starpā [[Aleksejs Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Romanova]] | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = Peter the Great Signature.svg | piezīmes = | dzimums = V |apraksts=Cars Pēteris ap 1697. gadu<br />(Pītera van der Verfa glezna) }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val|ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo — ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste]]s [[cars]] no 1682. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]], pārveidojot Krievijas caristi par [[impērija|impēriju]]. == Pilns tituls == [[Attēls:Seal of Russia (1699, Johann-Georg Korb).png|thumb|[[Krievijas cariste]]s ģerbonis (1699)]] Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682—1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas [[Lielkrievija|Liel-]], [[Mazkrievija|Maz-]] un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava]]s, [[Kijiva]]s, [[Vladimira]]s, [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] patvaldnieks, [[Kazaņas cars]], [[Astrahaņas cars]], [[Sibīrijas cars]], [[Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenska]]s, [[Tvera]]s, [[Jugrija|Jugras]], [[Perma]]s, [[Kirova|Vjatkas]], [[Bulgārija]]s u.c. valstu lielkņazs, [[Ņižņijnovgoroda|Novagorodas]] lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa]]s, [[Polocka]]s, [[Rostovveļikija|Rostovas]], [[Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Udora]]s, [[Saleharda|Obdorskas]], [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērijas Karaliste|Ivērijas]] zemes, [[Aizkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija]]s caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantojums|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель.)'' Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721—1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija]]s kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības [[Lielkrievija]]s, Maskavas, Kijivas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, [[Igaunijas guberņa|Estlandes]], Livonijas, [[Karēlija]]s, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Lejas Novagorodas zemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Dzīvesgājums == Dzimis 1672. gadā Krievijas cara [[Aleksejs I Romanovs|Alekseja I]] un viņa otrās sievas Nataļjas Nariškinas ģimenē. Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni — viņš bija divpadsmitais bērnus, uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni no pirmās laulības. Viņu skoloja djaks Zotovs, [[galma āksts]] un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar [[Rakstpratība|lasīt un rakstīt]] prasmi, "[[Evaņģēlijs|Evaņģēlija]]" un "[[Psalmi|Psalmu]]" lasīšanu ([[aritmētika]]s pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars Aleksejs, Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[bērns|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija Pētera pusbrālis [[Ivans V Romanovs|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] [[Kārtu pārstāvniecība|pārstāvju saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[valsts apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta]]s palikšanu pie varas. [[valsts apvērsums|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[propaganda]]s [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[māte]]i [[Nataļja Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[monarhs|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija apšaubāma, jau 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[kājnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[nāve]]s. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru — tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova (Krievijas reģente)|Sofiju]]. Bērnību un [[pusaudzība|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības — Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe]]s [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] — jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[prostitūcija|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām — Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģenti Sofiju ieslodzīja uz mūžu [[Novodjevičje]]s [[Klosteris|klosterī]] (''Новодевичий монастырь''), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieku, [[Eiropofilija|eiropofilu]] [[kņazs Goļicins|kņazu Goļicinu]] izsūtīja [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde]]s augstākajos amatos iecēla Pētera I mātes radiniekus no Nariškinu dzimtas. 1692. gadā cars iemīlējās Maskavas vācu [[priekšpilsēta]]s skaistulē [[Anna Monsa|Annā Monsā]], kas kļuva par viņa mīļāko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MONS_ANNA_IVANOVNA.html|title=МОНС, АННА ИВАНОВНА {{!}} Энциклопедия Кругосвет|website=www.krugosvet.ru|access-date=2022-08-12|language=ru|archive-date=2022-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220819013359/https://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MONS_ANNA_IVANOVNA.html}}</ref> == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par ķeizaru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|300px|Krievijas Impērijas ķeizara Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862)]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku Lielajai sūtniecībai kā Preobraženskas pulka urjadņiks "Pjotrs Mihailovs" līdzi brauca arī cars Pēteris. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P. Vozņicins, [[ģenerāladmirālis]] [[Francis Leforts]] un [[ģenerālis]] F. Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Karaļauči|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrija|Zviedrijas Karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanos galīgajā formā noslēdza 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad [[Zviedru Vidzemes gubernators]] [[Ēriks Dālbergs]] neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[pilsēta]]s [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[karagūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā [[Kalps|kalpone]] [[Katrīna I|Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Menšikovs|Menšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs — Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629—1676), māte — Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Nataļja Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651—1694). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) — precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, 1718. gadā ievietota klosterī, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. — miris [[Petropavla|Petropavlovskas]] cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') — precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. — Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces — tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radniecība|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas. [[amerikāņi|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi šādi aprakstīja cara Pētera krampju lēkmes: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} Anglijas karalis [[Viljams III]] krievu cara Pētera svītai ierādīja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]]. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|url=https://archive.org/details/encyclopdiabrit05chisgoog|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref> saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. [[Gultas veļa|Gultu veļa]] sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[glezna]]s un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā mērķi šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[zobi]]em plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[muskuļi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[holandieši]]em bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas [[reforma]]s, kuras bija apturētas Nataļjas Nariškinas reģentēšanas laikā: * Pirmo regulāro ārzemju [[Algotnis|algotņu]] karaspēku izveidoja [[Vasilijs III|Vasilija III]] laikā; * [[Boriss Godunovs]] sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] studēt; * [[Viltusdmitrijs I]] mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga pirmo [[Universitāte|universitāti]] Krievijā; * Alekseja laikā sāka būvēt [[Okeāns|okeāna]] [[Kuģis|kuģus]] pēc Rietumeiropas parauga; * [[Dienesta pakāpes Krievijā|Dienesta pakāpes]] armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī [[Rūpnīca|rūpniecības]] un [[kalnrūpniecība]]s attīstība sākās cara Alekseja laikā; * Fjodors atcēla [[Vietvaldība|vietvaldību]], visiem galma ļaudīm, [[karavīrs|militārpersonām]] un valsts ierēdņiem pavēlēja turpmāk ģērbties “ārzemju” [[Apģērbs|drānās]], galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem ieteica skūt bārdas, bārdu saglabātājiem par to jāmaksā īpašs [[Bārda|bārdu]] [[nodoklis]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daily.jstor.org/peter-the-greats-beard-tax/|title=Peter the Great’s Beard Tax|last=Winterhalter|first=Benjamin|website=JSTOR Daily|access-date=2022-08-12|date=2021-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/why-tsar-peter-great-established-beard-tax-180964693/|title=Why Peter the Great Established a Beard Tax|last=Magazine|first=Smithsonian|last2=Eschner|first2=Kat|website=Smithsonian Magazine|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gentlemansfoundry.com/beard-history-the-russian-beard-tax-tsar-peter/|title=Tsar Peter The Great And Russian Beard Tax - Beard History|website=gentlemansfoundry|access-date=2022-08-12|date=2018-09-19|language=en|archive-date=2022-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004205817/https://gentlemansfoundry.com/beard-history-the-russian-beard-tax-tsar-peter/}}</ref> * Sofijas reģentēšanas laikā, [[Simeons Polockis]] un viņa [[asistents]] [[Silvestrs Medvedjevs]] izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu [[akadēmija]]s [[Projekts|projektu]], kurā [[Mācīšanās|mācīties]] varētu visu kārtu un vecumu [[Cilvēks|ļaudis]]; Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti, visu [[Reglaments|reglamentējot]]. Piemēram, piedraudot ar [[Katorga|katorgu]] tika noteikts, ka [[Audums|audumu]] [[Aušana|jāauž]] noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apvidus]] [[tekstilrūpniecība]], kas balstījās uz [[Mājsaimniecība|mājsaimniecībām]] — [[Zemnieks|zemnieki]] vienkārši nevarēja savās [[Māja|mājelēs]] tik platas [[stelles]] ievietot), aizliedza [[Pļaušana|pļaut]] [[Labība|labību]] ar [[Sirpis|sirpjiem]], reglamentēja vietējiem [[Klimats|klimatiskajiem]] apstākļiem nepiemērotas [[būvniecība]]s metodes utt. [[Lauku mājas|Saimniecības]] izputēja, ekonomiskā dzīve tika [[Paralīze|paralizēta]], bet cars vai katru [[Diena|dienu]] izdeva jaunus rīkojumus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' ([[ministrija]]s). [[Sergejs Solovjovs|S. Solovjovs]] raksta: {{Citāts|“Valsts jaunās mašinērijas zobrati, tā vietā, lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu, kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”.}} Kolēģijas bija pakļautas [[Senāts|Senātam]], taču triju svarīgāko — kara, [[jūra]]s un ārlietu — vadītāji bija gan Senāta, gan “[[Ministru konsilijs|ministru konsilija]]” locekļi, tādējādi kontaktējās ar caru apejot Senātu. Kā secināja [[Pāvels Miļukovs|P. Miļukovs]]: {{Citāts|“Starp centrālās varas trim instancēm — ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, — nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”.}} Vispārējo haosu un [[Kukuļošana|kukuļņemšanu]] pastiprināja valsts ierēdņu [[Alga|algu]] izmaksas pastāvīga aizkavēšana, piem. 1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par 1717. gadu. === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki — 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās [[roka]]s [[Tetovējums|ietetovēja]] [[Krusts|krustu]], ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara [[Admirālis|admirāļiem]], brits [[Džordžs Padons|Padons]] rakstīja, ka [[Kara flote|flote]], sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkuras citas valsts flote. 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no [[Bads|bada]]”. [[Pilsētnieks|Pilsētniekiem]] bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. [[Tirgotājs|Tirgotājus]] pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar provīzijām(bez maksas), gādāt [[Mājas zirgs|zirgus]], labot [[Ceļš|ceļus]] un [[Tilts|tiltus]], izvietot savās mājās un [[Dzīvoklis|dzīvokļos]] militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: {{Citāts|“Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”.}} Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. [[Kostroma|Kostromā]] pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus [[Maģistrāts|maģistrāta]] locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. [[Kolomna|Kolomnā]] cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita [[pašvaldības vadītājs|birģermeistaru]] līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes [[Dragūns|dragūnu]] [[virsnieks]] lika [[pēriens|nopērt]]. [[Pleskava|Pleskavā]] piedzērušies kareivji nošāva pilsētas [[rāte]]s locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija reālas vajadzības, tādēļ tā klusu sapuva [[Osta|piestātnēs]]. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt [[Pēteris III]]. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā, līdz Pētera valdīšanai zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “objekts” ko var pirkt un pārdot. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā, turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki. Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Neskaitot to, pirmās “revīzijas”, jeb [[tautas skaitīšana]]s laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā”, arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo [[Pase|pasu]] sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegtas atļaujas, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera, Lielgabalu palāta, kurai bija [[monopols]] [[Ierocis|ieroču]] ražošanā, protams nebija privāts [[uzņēmums]]. Taču pilnīgi visi tajā [[Darbinieks|strādājošie]], sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar [[apkopējs|apkopējiem]] bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu, un līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs [[manufaktūra]]s pārgāja uz [[Verdzība|vergu darbu]]: darbiniekus ar varu sadzina strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava [[ģilde]]s zīme, ko nēsāja uz [[Cilvēka krūškurvis|krūtīm]]. Tā laika [[Dokuments|dokumentos]] pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada [[Dekrēts (Likums)|dekrēts]] postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt [[Ciems|ciemus]] ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un [[Raktuves|raktuvēs]]. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. Berg-un-manufaktūru Kolēģija (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielākoties neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja:“ No valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu.” 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz [[bezsamaņa]]i, ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Vergu darba [[Kvalitāte|nekvalitatīvais]] rezultāts nevarēja konkurēt ar [[Imports|importa]] precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko ražošanas balstīšanas variantu: palielināja [[Ievedmuitas nodoklis|ievedmuitu]]. Dažām precēm [[muita]]s nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida [[Gulags|gulagu]]: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla [[Purvs|purvos]] jauno [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], masveidā mirstot [[Būvlaukums|būvlaukumos]]. Šajā pat laikā, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt [[Akmens|mūra]] ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot [[Ladogas kanāls|Ladogas kanālu]]. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no [[Volga]]s uz [[Dona|Donu]], taču beigu beigās [[Azova|Azovu]] nācās atdot [[turki]]em un [[kanāls]] tika pamests nepabeigts. Tāds pat [[liktenis]] sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no [[Volhova]]s uz [[Ņeva]]s [[Augštece|augšteci]] — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, pazuda vairāk nekā 2 000 000 [[Rublis|rubļu]], bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz 20. gadsimtam Krievija apgādāja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] ar labu [[kokvilna|katūnu]]. [[Trauki|Trauku]] ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, globāli pazīstamā Krievijas [[Porcelāns|porcelāna]] rūpniecība. Taču tās nozares, kuras ietekmēja [[monarhs]] — metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., — nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts [[Militārisms|militarizācija]]. 1701. gadā armija un flote izmantoja 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā — 78%, bet 1724. gadā, karam nenorisinoties — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā [[Tiešie nodokļi|tiešie]] un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā [[Inflācija|inflāciju]] un valsts diktētās [[Cena (ekonomika)|cenas]]. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams [[politiskās represijas|represīvais]] aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī izvietoja karaspēka daļas, kurām vajadzēja ievākt nodokļus. Militārpersonas civilajai pārvaldei un [[Tiesa|tiesām]] nepakļāvās, bet bieži pārņēma to funkcijas. Konkrētajā apvidū, izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni [[Policija|policejisko]] funkciju: ķēra [[zādzība|zagļus]] un laupītājus, izbēgušos zemniekus, [[Kontrabanda|kontrabandistus]], uzraudzīja vietējos ierēdņus utt. [[Kazaņas guberņa|Kazaņas guberņā]] pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju. === Jurisprudences reformas === Pēteris likvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu [[Sistēma|sistēmu]] un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara rīkojumi, ieviešot “troikas” un ārpustiesas [[Tribunāls|tribunālus]]. Pēteris izveidoja īpašas [[izmeklēšanas komisija]]s. Katru veidoja [[Gvarde (Krievija)|gvardes]] [[Virsnieks|virsnieki]] — [[majors]], [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] un [[poručiks]], — kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un [[Taisnīgums|taisnīguma]]”. Neizglītotie gvardes virsnieki neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās [[denunciācija]]s sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt [[Nodevība|nodevībā]] jebkuru. Kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. [[Tiesnesis|Tiesneši]], gluži kā pārējie ierēdņi bija pilnīgi iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo rīkojumu straumes dezorientēti. M. Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas [[Province|provincē]], raksta: {{Citāts|“Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt."}} [[Justīcija]]s kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens negrasās maksāt par procesuāliem [[Pārkāpums|pārkāpumiem]] tiem piespriestās [[soda nauda]]s. Atbilstoši laika garam arī lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā, Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Izveidoja īpašu ziņotāju (fiskalu) departamentu no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no [[Amats|amata]] un pakāpes”. Ziņošana kļuva par [[Profesija|profesiju]]. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi soda naudas, bet ja izrādījās nepatiess, tad fiskalu ne par ko nevarēja vainot. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera [[kriminālkodekss]] paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados sarakstu paplašināja līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties arī par ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu kalpu, jo tas nebija pietiekami ātri noņēmis [[Cepure|cepuri]] cara priekšā. === Izglītības reformas === Izdeva rīkojumu par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. [[Skola|Skolās]] iesauca ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties [[jaunība|jauniešus]] sūtīt studēt attiecīgās nozarēs, varam lasīt V. Golovina atmiņās: {{Citāts|"1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.”}} Golovina biedrs kņazs [[Mihailo Goļicins]] nevarēja kļūt par [[Jūrnieks|jūrnieku]] tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta [[jūras slimība]], taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] bija šāda: [[pusaudži]], nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja [[lekcija]]s un klausījās [[Skolotājs|pasniedzēja]] [[Dzimtā valoda|dzimtajā valodā]] stāstīto, tas pats notika arī citās valstīs. Tai pat laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez [[Nauda|līdzekļiem]], tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Krievijā notika tas pats, visi slavenās Navigācijas skolas audzēkņi 1711. gadā aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk, tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka [[Students|audzēkņi]] piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši [[Kaftans|kaftanus]], lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, [[Ubagošana|ubagojot]] pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no [[jūrskola]]s draudēja nāvessods, bet [[vecāki]]em, kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas — katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu [[deficīts]]. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kāds kas strādā [[Kanceleja|kancelejās]]. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad neizrādīja interesi par [[Reliģija|ticības]] jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās [[Eiharistija|svētajā vakarēdienā]] pēc [[Anglikānisms|anglikāņu]] [[Rituāls|rituāla]], [[Svētā Romas impērija|Vācijā]] uzstājās ar [[Mārtiņš Luters|Luteru]] slavējošu [[Publiskā runa|runu]], bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās [[Vardarbība|vardarbīgajā]] carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās [[Patriarhs Adrians|patriarhu Adrianu]] par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par [[Veselība|veselību]] un [[Dzīvība|dzīvību]], visu vainu novēla uz [[Arhimandrīts|arhimandrītu]] un četriem [[Priesteris|priesteriem]] — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā [[Preobraženskas prikazs|Preobraženskas prikazā]] ([[slepenpolicija|politiskās policijas]] centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem, lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem [[Baznīca (celtne)|baznīcas]] likumiem laulāt ākstu ar [[Atraitne|atraitni]], [[Punduris (cilvēks)|pundurīšus]]. Publiskā zaimošana, “iesvētot [[Dionīss|Bakha]] [[Templis|templi]] [[Lefortas pils|Leforta pilī]]”, kur tautu [[Kristības|kristīja]] [[Parodija|parodiskā]] rituālā ar krustveidā sastiprinātām [[Pīpe|pīpēm]], šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem pavēlēja, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru rīkojumu [[garīdznieki]]em, piedraudot ar nāvi, pavēlēja ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju. 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, iesaucot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta lielu daudzumu sīko garīdznieku, [[Mūks|mūku]], [[Baznīcas kalps|kalpotāju]] un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Reglamentēja garīdznieku un mūku skaitu baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot [[amatniecība|amatnieku]] darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt [[Celles|cellēs]] rakstāmpiederumus un [[Papīrs|papīrus]], un ko rakstīt, mazliet vēlāk aizliegumu rakstīt izplatīja uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas [[Skolotājs|skolotājus]], un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”. Mūkiem un mūķenēm aizliedza ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un [[Zīmogs|apzīmogotas]] atļaujas. 1721. gadā nodibināja [[Svētā sinode|Svēto sinodi]] — laicīgi ierēdniecisku, [[Birokrātija|birokrātisku]] struktūru. To vadīja laicīgais ierēdnis, [[oberprokurors]], “valdnieka acs”, kurš visai drīz kļuva par [[Diktators|diktatoru]], kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, [[Inkvizīcija|inkvizitorus]], kurus vadīja tikai viņam pakļauts [[protoinkvizitors]]. Sofijas savulaik iecerētā Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija, ar Pētera I gādību pārtapa par [[Garīgums|garīgās]] [[cenzūra]]s centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežu nākošajām “citām domām”, gan [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformu neatzīstošajiem [[vecticībnieki]]em. Akadēmijai piešķīra monopoltiesības [[Svešvaloda|svešvalodu]] mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Grieķu valoda|grieķu]] vai [[Poļu valoda|poļu]] [[valoda]]s privātskolotāju, draudēja mantas [[konfiskācija]]. Tikai akadēmijas [[Absolvents|absolventiem]] ļāva turēt mājās [[grāmata]]s svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus — brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza iebraukšanas atļaujas Krievijā. Akadēmijas uzraudzībā atradās arī visi [[Pareizticība|pareizticībā]] pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja [[izsūtījums]], bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]]. Bez tam, ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “[[raganošana|burvestību]], [[zintniecība]]s, [[zīlēšana]]s un baznīcai netīkamas grāmatas”, tos kuri liecinieku klātbūtnē [[Kritika|kritiski]] izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri nicīgi izteicās par [[Svētais|svēto]] [[Relikvijas|relikvijām]], [[Ikona (svētbilde)|ikonām]], svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku, visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, [[Brīvdomātājs|brīvdomātājus]], visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tos pakļāva divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. gada kursa), tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu [[Metāli|metāla]] birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt [[Dzeltenā krāsa|dzeltenu]] uzšuvi. 1935. gadā, [[Parīze|Parīzē]], [[Franču valoda|franču valodā]], Miļukova redakcijā izdotajā “[[Krievijas vēsture (grāmata)|Krievijas vēsturē]]”, nodaļā, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas, izpaudās, kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar [[Katoļticība|katoliskajām]] zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar [[Protestantisms|protestantu]] zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudz maz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu [[Krustbērni|krustmeitu]] laulību ar Eiropas [[dižciltīgie|augstmaņiem]]. Valsts bija nonākusi starptautiskā [[Izolācija|izolācijā]]. == Karagājieni == === Krievu turku karš (1686—1700) === * 1695. gadā, [[Azovas karagājieni|pirmais Azovas karagājiens]] — neorganizētības un sliktās apgādes dēļ, armija bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā, [[Azovas karagājieni|otrais Azovas karagājiens]] — 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam, Azova]], aplenca to. 19. jūlijā forts [[Kapitulācija|kapitulēja]]. === Lielais Ziemeļu karš (1700—1721) === * 1700. — 1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievijas cariste iekaro Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu Austrumkarēlijas. * 1710. — 1713. [[Krievu—turku karš (1710—1711)|karš ar Osmaņu impēriju]]. 1711. gada jūnijā, cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar [[Moldāvija|Moldāviju]]. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, [[Pruta]]s krastā ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie [[Lielvezīrs|lielvezīra]] [[Baltadži Mehmeds pašā|Baltadži Mehmeda pašā]] Šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Turki negrasījās diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets [[pašā]] parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām, tai skaitā Azovas. Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu, kā uzvarētājs. === Citi karagājieni === * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina [[Omska]]s, [[Eskemena|Ustj-Kamenogorskas]], [[Semeja|Semipalatinskas]] fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot [[Hivas haniste|Hivas hanisti]] [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]. Bekoviča-Čerkasskova komandēto [[ekspedīcija]]s korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. gada [[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|karš ar Persiju]]. Krievija iekaroja [[Azerbaidžāna]]s piekrasti ([[Baku]], [[Rešta|Reštu]], [[Gorgāna|Astrabadu]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I — Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = 1682—1721 | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars]] | periods = 1721—1725 | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] dvk49b1sv9ocnsqrlcdcl3tz7axglqw Inguna Rībena 0 33276 4467060 3870949 2026-05-12T12:17:17Z Ivario 51458 /* Politiskā darbība */ 4467060 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inguna Rībena | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531188607).jpg | mazs_att = | att_izm = 275px | apraksts = Inguna Rībena 2014. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums6 = {{dat|2004|3|9|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|7|N}} | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | amats8 = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Latvijas Republikas kultūras ministre]] | term_sākums8 = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas8 = {{dat|2004|3|9|N}} | viceprezidents8 = | vicepremjers8 = | vietnieks8 = | prezidents8 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = [[Einars Repše]] | priekštecis8 = [[Kārina Pētersone]] | pēctecis8 = [[Helēna Demakova]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|7|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Demokrātiskā partija Saimnieks|DPS]] <small>(?)</small><br />[[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2014)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2014—2019)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Uģis Zābers | bērni = Žaklīne Zābere-Gāga<ref>https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-gatis-gaga-laulajas-doma-baznica-36871/</ref> | profesija = [[arhitekte]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Inguna Rībena''' (dzimusi {{dat|1956|7|24}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[arhitekte]], [[politiķe]] un bijusī modele. Bijusi [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas kultūras ministre]] (2002—2004). Bijusi sešu [[Saeima]]s sasaukumu deputāte. == Biogrāfija == 1980. gadā absolvējusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] (tagad RTU) [[RTU Arhitektūras fakultāte|Arhitektūras un celtniecības fakultātes]] Arhitektūras nodaļu. 1995. gadā [[RTU]] ieguvusi maģistres grādu arhitektūrā, bijusi šīs augstskolas docētāja. 1998. gadā I. Rībena kļuvusi par aģentūras "[[Rīgai 800]]" vadītāju, kas organizēja Latvijas galvaspilsētas 800 gadu svinības. == Politiskā darbība == 1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no partijas "[[Saimnieks]]" saraksta, nebūdama partijas biedre. Saraksts iekļuva domē, taču palika opozīcijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/11.05.2026-arhitekte-un-ekspolitike-inguna-ribena-es-politika-zaudeju-iluzijas.a645176/|title=Arhitekte un ekspolitiķe Ingūna Rībena: Es politikā zaudēju ilūzijas|last=Dobele|first=Ilze|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=lv}}</ref> Kandidējusi no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] saraksta Rīgas domes [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada vēlēšanās]], bet nav ievēlēta. Strādājusi pie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izstrādes un pieņemšanas.<ref name=":0" /> 2002. gadā iestājusies partijā "[[Jaunais laiks]]" un [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] no tās saraksta [[8. Saeima|8. Saeimā]]. I. Rībena bija [[Latvijas Republikas Kultūras ministrs|Kultūras ministre]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]] no 2002. līdz 2004. gadam. Pēc E. Repšes valdības demisijas atjaunojusi Saeimaas deputātes mandātu, 2005. gadā ievēlēta par Saeimas sekretāra biedri. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] jau no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta. Tāpat ievēlēta arī [[11. Saeima|11. Saeimā]] 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]]. 2014. gadā I. Rībena izstājās no partijas "Vienotība" un pievienojās [[VL/TB-LNNK|Nacionālajai apvienībai]], no kuras saraksta [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Tāpat ievēlēta arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] 2018. gadā notikušajās [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]]. 2019. gada 5. jūnijā izstājusies no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|last=Līcīte|first=Madara|website=www.lsm.lv|access-date=2019-06-06|date=|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ingūna Rībena}} * [http://www.ingunaribena.lv Mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārina Pētersone]] | virsraksts = [[Latvijas Kultūras ministrs|Latvijas kultūras ministre]] | periods = {{dat|2002|11|07|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Helēna Demakova]]}} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Ribena, Inguna}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Demokrātiskās partijas "Saimnieks" politiķi]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] s1evtzhprwqqsmv9bh1w1kqhuxrejgq 4467151 4467060 2026-05-12T16:40:50Z Biafra 13794 preciz. 4467151 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inguna Rībena | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531188607).jpg | mazs_att = | att_izm = 275px | apraksts = Inguna Rībena 2014. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte | term_sākums6 = {{dat|2004|3|9|N}} | term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | vietnieks6 = | prezidents6 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|7|N}} | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | amats8 = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Latvijas Republikas kultūras ministre]] | term_sākums8 = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas8 = {{dat|2004|3|9|N}} | viceprezidents8 = | vicepremjers8 = | vietnieks8 = | prezidents8 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = [[Einars Repše]] | priekštecis8 = [[Kārina Pētersone]] | pēctecis8 = [[Helēna Demakova]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|7|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Demokrātiskā partija Saimnieks|DPS]] <small>(?)</small><br />[[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2014)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2014—2019)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Uģis Zābers | bērni = Asnāte Rībena, Aksels Rībens, Zane Zābere, Žaklīne Zābere-Gāga<ref>https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-gatis-gaga-laulajas-doma-baznica-36871/</ref> | profesija = [[arhitekte]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Inguna Rībena''' (dzimusi {{dat|1956|7|24}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[arhitekte]], [[politiķe]] un bijusī modele. Bijusi [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas kultūras ministre]] (2002—2004). Bijusi sešu [[Saeima]]s sasaukumu deputāte. == Biogrāfija == 1980. gadā absolvējusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] (tagad RTU) [[RTU Arhitektūras fakultāte|Arhitektūras un celtniecības fakultātes]] Arhitektūras nodaļu. 1995. gadā [[RTU]] ieguvusi maģistres grādu arhitektūrā, bijusi šīs augstskolas docētāja. 1998. gadā I. Rībena kļuvusi par aģentūras "[[Rīgai 800]]" vadītāju, kas organizēja Latvijas galvaspilsētas 800 gadu svinības. == Politiskā darbība == 1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no partijas "[[Saimnieks]]" saraksta, nebūdama partijas biedre. Saraksts iekļuva domē, taču palika opozīcijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/11.05.2026-arhitekte-un-ekspolitike-inguna-ribena-es-politika-zaudeju-iluzijas.a645176/|title=Arhitekte un ekspolitiķe Ingūna Rībena: Es politikā zaudēju ilūzijas|last=Dobele|first=Ilze|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=lv}}</ref> Kandidējusi no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|DPS]] saraksta Rīgas domes [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada vēlēšanās]], bet nav ievēlēta. Strādājusi pie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izstrādes un pieņemšanas.<ref name=":0" /> 2002. gadā iestājusies partijā "[[Jaunais laiks]]" un [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] no tās saraksta [[8. Saeima|8. Saeimā]]. I. Rībena bija [[Latvijas Republikas Kultūras ministrs|Kultūras ministre]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]] no 2002. līdz 2004. gadam. Pēc E. Repšes valdības demisijas atjaunojusi Saeimaas deputātes mandātu, 2005. gadā ievēlēta par Saeimas sekretāra biedri. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] jau no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta. Tāpat ievēlēta arī [[11. Saeima|11. Saeimā]] 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]]. 2014. gadā I. Rībena izstājās no partijas "Vienotība" un pievienojās [[VL/TB-LNNK|Nacionālajai apvienībai]], no kuras saraksta [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Tāpat ievēlēta arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] 2018. gadā notikušajās [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]]. 2019. gada 5. jūnijā izstājusies no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|last=Līcīte|first=Madara|website=www.lsm.lv|access-date=2019-06-06|date=|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ingūna Rībena}} * [http://www.ingunaribena.lv Mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārina Pētersone]] | virsraksts = [[Latvijas Kultūras ministrs|Latvijas kultūras ministre]] | periods = {{dat|2002|11|07|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Helēna Demakova]]}} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas parlaments |list= {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Ribena, Inguna}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Demokrātiskās partijas "Saimnieks" politiķi]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] tu5noyc6f70pgddo7tq1qks666947cq Autoceļš A2 (Latvija) 0 33296 4467311 4466734 2026-05-12T21:22:42Z Asignotac 109310 Baltijas ceļa informācija 4467311 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. Uz autoceļa posmā no Rīgas līdz Cēsu pagriezienam 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == [[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]] Rīgas–Siɡuldas–Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.<ref name=":3" /> 1826. gadā lielā Rīgas–Valmieras–Tērbatas–Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]s pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> 1837. gadā uzsāka Rīgas–Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> 1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR" V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi) Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980) Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980) Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie "Sēnītes" (1979) </gallery> 1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa četrās vietās - stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km), Lorupes gravas stāvlaukuma (48. km), "Pie Bucefāla" stāvlaukuma (54,3. km), un pie Amatas upes tilta stāvlaukuma (76,3. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":03">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus "Sēnītes" mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie "Sēnītes", pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī projekta "SMART E263/E77" ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot. No 2000. gada maija līdz oktobrim notika viadukta ceļa segas pārbūve, paplašinot brauktuvi līdz 8 metru platumam un radot drošākus apstākļus gājējiem.<ref name=":5" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] 2fu49n7lkv4r3b6cu6iqk3ozd630syd Lībeka 0 38908 4467146 4369912 2026-05-12T16:18:22Z Meistars Joda 781 4467146 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lībeka | official_name = ''Lübeck'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | perrow = 2/2/2 | total_width = 290 | align = center | caption_align = center | image1 = Lübeck - panoramio.jpg | image2 = Lübeck, Holstentor -- 2017 -- 0305.jpg | image3 = Lübeck Lübecker Rathaus (50228526292).jpg | image4 = Lübeck Dom-von-Westen 070311.jpg | image5 = Lübeck An der Obertrave 14 Baudenkmal 1.JPG | image6 = Aerial image of Lübeck (view from the southwest).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Vācija#Šlēsviga-Holšteina | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 53 | latm = 52 | lats = 11 | latNS = N | longd = 10 | longm = 41 | longs = 11 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Vācija}}''' | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_name1 = [[Šlēsviga-Holšteina]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 214.13 | elevation_m = 13 | population_total = 210577 | population_as_of = {{dat|2011|12|31|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 23501−23570 | area_code = 0451, 04502 | website = {{URL|http://www.luebeck.de/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Hanzas pilsēta Lībeka | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iv | designation1_date = 1987 <small>(11. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/272 272] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{DEU}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 81.1 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 693.8 ha }} }} '''Lībeka''' ({{val|de|Lübeck}}) ir otra lielākā pilsēta [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigā-Holšteinā]], viena no lielākajām [[Vācija]]s ostām. Tā atrodas [[Trāve]]s upes krastos 17 km no tās ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], kur atrodas tās daļa [[Trāveminde]]. Lībekas teritorijā Trāvē ietek [[Vākenica]], kā arī [[Elba]]s-Lībekas kanāls. Lībeka kādreiz dēvēta par "Hanzas savienības un Baltijas jūras karalieni". No 1226. līdz 1937. gadam tā saglabāja [[Hanza]]s brīvpilsētas statusu, bet [[Hitlers|Hitlera]] valdīšanas laikā tā tika iekļauta Šlēzvigas-Holšteinas federālajā zemē. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Vācijas sadalīšanas [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] robeža gāja netālu no pilsētas; taču Lībeka auga līdz pat šai robežai un kopš Vācijas atkalapvienošanas jau arī pāri tai. Lībekas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]]. == Vēsture == Vācu karaļa [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotāra III]] laikā tika [[kolonizēšana|kolonizētas]] [[vagri|vagru]] un [[abodrīti|abodrītu]] zemes, mūsdienu [[Holšteina]] un [[Mēklenburga]]. 1143. gadā Holšteinas grāfs [[Ādolfs II]] dibināja apmetni uzkalnā starp Trāves un Vakenicas upītēm, tagadējās Lībekas pilsētas vietā, paverot vāciešiem lielākas tirgošanās iespējas Baltijas jūras reģionā. Pēc tam, kad apmetne tika iznīcināta 1157. gada ugunsgrēkā, hercogs Heinrihs Lauva 1159. gadā nodibināja Lībekas pilsētu. Viņš piešķīra tai pilsētas tiesības un konstitūciju. Pilsētai tika dotas naudas kalšanas, muitas un tirgus turēšanas tiesības. 1161. gadā [[Heinrihs Lauva]] noslēdza līgumu ar [[Gotlande|gotlandiešiem]], kuri līdz tam bija dominējošie tirgotāji [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Vācieši pamazām pārņēma Visbijas skandināvu vikingu tirdzniecības ceļus un dominējošo stāvokli. Pēc Lībekas Arnolda ziņām [[Meinards]] no Zēgebergas (atrodas netālu no Lībekas) klostera 1186. gadā ieradās [[Livonija|Livonijā]]. 1203.—1224. gadā Lībeka formāli atradās [[Dānija]]s pakļautībā, tomēr tas neietekmēja Lībekas tirdzniecības aktivitātes, tai bija sava rāte, kas kārtoja saimnieciskās un administratīvās lietas. 1226. gadā imperators [[Frīdrihs II Hohenštaufens|Frīdrihs II]] piešķīra Lībekai brīvpilsētas statusu. 1241. gadā Lībeka noslēdza līgumu ar Hamburgu, kas garantēja brīvu tirdzniecību starp [[Trāve]]s (kur atrodas Lībeka) un [[Elba]]s (kur atrodas [[Hamburga]]) upi. Dažkārt šo 1241. gada līgumu uzskata par Hanzas sākumu, lai gan tikai 1367. gadā Lībeka noslēdza t.s. Ķelnes kofederāciju, kas noteica Hanzas organizāciju. 14. un 15. gadsimts bija [[Hanzas savienība]]s uzplaukuma laiks un Lībeka bija Hanzas savienības vadībā. Lībeka bija otrā lielākā pilsēta aiz [[Ķelne]]s. 1630. gadā Lībekā notika pēdējais Hanzas pilsētu saiets tradicionālajā formā — turpmāk tikai Hamburga, Lībeka un Brēmene turpina saukties par "Hanzas pilsētām". 1937. gadā Lielais Hamburgas Edikts atcēla Lībekai brīvpilsētas tiesības, kuras tai piederēja jau 711 gadus, un tā tika pievienota Prūsijas provincei [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigai-Holšteinai]]. 1942. gada 29. martā notika angļu un amerikāņu aviācijas uzlidojums, un apmēram viena piektā daļa no vecpilsētas tika sagrauta. Kara beigās pilsēta uzņēma aptuveni 90 000 bēgļus. Neskatoties uz nedaudzām kļūmēm, pilsēta pēc Otrā pasaules kara ir tikusi lieliski restaurēta. Tika atjaunots Lībekas slavenais siluets ar septiņām smailēm debesīs. == Memoriāli == [[Attēls:HL Damals – Vorwerker Friedhof – Lettische Kriegsgräberstätte – 2.jpg|thumbnail|left|200px|Lībekā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem veltīts memoriāls]] Vorverka priekšpilsētas kapsētas 23. blokā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzcelts memoriāls no 1945. gada līdz 1950. gadam Lībekā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Vācija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lībeka| ]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā]] [[Kategorija:Šlēsviga-Holšteina]] e84lmiqbfdgxtao3uqz4xcefh97olby 4467148 4467146 2026-05-12T16:25:41Z Meistars Joda 781 4467148 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lībeka | official_name = ''Lübeck'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | perrow = 2/2/2 | total_width = 290 | align = center | caption_align = center | image1 = Lübeck - panoramio.jpg | image2 = Lübeck, Holstentor -- 2017 -- 0305.jpg | image3 = Lübeck Lübecker Rathaus (50228526292).jpg | image4 = Lübeck Dom-von-Westen 070311.jpg | image5 = Lübeck An der Obertrave 14 Baudenkmal 1.JPG | image6 = Aerial image of Lübeck (view from the southwest).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Vācija#Šlēsviga-Holšteina | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 53 | latm = 52 | lats = 11 | latNS = N | longd = 10 | longm = 41 | longs = 11 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Vācija}}''' | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_name1 = [[Šlēsviga-Holšteina]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 214.13 | elevation_m = 13 | population_total = 210577 | population_as_of = {{dat|2011|12|31|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 23501−23570 | area_code = 0451, 04502 | website = {{URL|http://www.luebeck.de/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Hanzas pilsēta Lībeka | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iv | designation1_date = 1987 <small>(11. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/272 272] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{DEU}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 81.1 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 693.8 ha }} }} '''Lībeka''' ({{val|de|Lübeck}}) ir otra lielākā pilsēta [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigā-Holšteinā]], viena no lielākajām [[Vācija]]s ostām. Tā atrodas [[Trāve]]s upes krastos 17 km no tās ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], kur atrodas tās daļa [[Trāveminde]]. Lībekas teritorijā Trāvē ietek [[Vākenica]], kā arī [[Elba]]s-Lībekas kanāls. Lībeka kādreiz dēvēta par "Hanzas savienības un Baltijas jūras karalieni". No 1226. līdz 1937. gadam tā saglabāja [[Hanza]]s brīvpilsētas statusu, bet [[Hitlers|Hitlera]] valdīšanas laikā tā tika iekļauta Šlēzvigas-Holšteinas federālajā zemē. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Vācijas sadalīšanas [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] robeža gāja netālu no pilsētas; taču Lībeka auga līdz pat šai robežai un kopš Vācijas atkalapvienošanas jau arī pāri tai. Lībekas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]]. == Vēsture == Vācu karaļa [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotāra III]] laikā tika [[kolonizēšana|kolonizētas]] [[vagri|vagru]] un [[Obodrīti|obodrītu]] zemes, mūsdienu [[Holšteina]] un [[Mēklenburga]]. 1143. gadā Holšteinas grāfs [[Ādolfs II]] dibināja apmetni uzkalnā starp Trāves un Vakenicas upītēm, tagadējās Lībekas pilsētas vietā, paverot vāciešiem lielākas tirgošanās iespējas Baltijas jūras reģionā. Pēc tam, kad apmetne tika iznīcināta 1157. gada ugunsgrēkā, hercogs Heinrihs Lauva 1159. gadā nodibināja Lībekas pilsētu. Viņš piešķīra tai pilsētas tiesības un konstitūciju. Pilsētai tika dotas naudas kalšanas, muitas un tirgus turēšanas tiesības. 1161. gadā [[Heinrihs Lauva]] noslēdza līgumu ar [[Gotlande|gotlandiešiem]], kuri līdz tam bija dominējošie tirgotāji [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Vācieši pamazām pārņēma Visbijas skandināvu vikingu tirdzniecības ceļus un dominējošo stāvokli. Pēc Lībekas Arnolda ziņām [[Meinards]] no Zēgebergas (atrodas netālu no Lībekas) klostera 1186. gadā ieradās [[Livonija|Livonijā]]. 1203.—1224. gadā Lībeka formāli atradās [[Dānija]]s pakļautībā, tomēr tas neietekmēja Lībekas tirdzniecības aktivitātes, tai bija sava rāte, kas kārtoja saimnieciskās un administratīvās lietas. 1226. gadā imperators [[Frīdrihs II Hohenštaufens|Frīdrihs II]] piešķīra Lībekai brīvpilsētas statusu. 1241. gadā Lībeka noslēdza līgumu ar Hamburgu, kas garantēja brīvu tirdzniecību starp [[Trāve]]s (kur atrodas Lībeka) un [[Elba]]s (kur atrodas [[Hamburga]]) upi. Dažkārt šo 1241. gada līgumu uzskata par Hanzas sākumu, lai gan tikai 1367. gadā Lībeka noslēdza t.s. Ķelnes kofederāciju, kas noteica Hanzas organizāciju. 14. un 15. gadsimts bija [[Hanzas savienība]]s uzplaukuma laiks un Lībeka bija Hanzas savienības vadībā. Lībeka bija otrā lielākā pilsēta aiz [[Ķelne]]s. 1630. gadā Lībekā notika pēdējais Hanzas pilsētu saiets tradicionālajā formā — turpmāk tikai Hamburga, Lībeka un Brēmene turpina saukties par "Hanzas pilsētām". 1937. gadā Lielais Hamburgas Edikts atcēla Lībekai brīvpilsētas tiesības, kuras tai piederēja jau 711 gadus, un tā tika pievienota Prūsijas provincei [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigai-Holšteinai]]. 1942. gada 29. martā notika angļu un amerikāņu aviācijas uzlidojums, un apmēram viena piektā daļa no vecpilsētas tika sagrauta. Kara beigās pilsēta uzņēma aptuveni 90 000 bēgļus. Neskatoties uz nedaudzām kļūmēm, pilsēta pēc Otrā pasaules kara ir tikusi lieliski restaurēta. Tika atjaunots Lībekas slavenais siluets ar septiņām smailēm debesīs. == Memoriāli == [[Attēls:HL Damals – Vorwerker Friedhof – Lettische Kriegsgräberstätte – 2.jpg|thumbnail|left|200px|Lībekā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem veltīts memoriāls]] Vorverka priekšpilsētas kapsētas 23. blokā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzcelts memoriāls no 1945. gada līdz 1950. gadam Lībekā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Vācija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lībeka| ]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā]] [[Kategorija:Šlēsviga-Holšteina]] 9oytabonrarz8wj31czjhwldhbnp3x6 Krievu—turku karš (1686—1700) 0 40920 4467252 3748528 2026-05-12T20:23:28Z Treisijs 347 4467252 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |image=[[Attēls:Azov.jpg|300px]] |caption=Azovas ieņemšana. Holandiešu 17. gadsimta gravīra |conflict=Krievu-turku karš (1686-1700) |partof=[[Krievu-turku kari]]em |date=[[1686]]—[[1700]] |place=[[Azovas jūra]], [[Azova]], [[Krima]], [[Melnā jūra]] |result=[[Konstantinopoles līgums (1700)|Konstantinopoles līgums]] |combatant1=[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Krievijas cariste]] |combatant2={{OTA}}, <br />[[Attēls:Gerae-tamga.svg|20px]] [[Krimas haniste]] |commander1=[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Pēteris I]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Patriks Gordons]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Fransuā Leforts]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Fjodors Golovins]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Aleksejs Šeins]]<br />[[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Boriss Šeremetjevs]] |commander2= {{OTA}} [[Elmazs Mehmed Pašā]] |strength1= |strength2= |casualties1= |casualties2= |notes= }} {{Krievu-turku kari}} '''Krievu-turku karš (1686—1700)''' bija [[Eiropa]]s valstu kopēji centieni mazināt [[Osmaņu impērija]]s ietekmi. Lielāku savstarpēju konfliktu starp eiropiešiem un turkiem sauc par [[Lielais turku karš|Lielo turku karu]]. Krievu-turku karš sākās uzreiz pēc tam, kad [[Krievijas cariste]] [[1686]]. gadā pievienojās eiropiešu aliansei pret turkiem ([[Austrija]], [[Lietuva-Polija]] un [[Venēcija]]). Kara laikā krievi sarīkoja karagājienus pret [[Krima|Krimu]] ([[1687]] un [[1689]]) un pret [[Azova|Azovu]] ([[1695]] un [[1696]]). Tā kā Krievija gatavojās karam ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un pārējās valstis noslēdza ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] [[1699]]. gadā [[Karlovicas līgums|Karlovicas līgumu]], krievu valdībai arī nācās piekrist [[1700]]. gadā noslēgt [[Konstantinopoles līgums (1700)|Konstantinopoles līgumu]]. == Azovas karagājieni == {{pamatraksts|Azovas karagājieni}} [[Azovas karagājieni]] sastāvēja no divām [[Krievijas Impērija]]s kara operācijām [[Azova]]s ieņemšanai, lai iegūtu pieeju [[Azovas jūra|Azovas]] un [[Melnā jūra|Melnajai]] jūrām. Kampaņas vispārēji vadīja [[Pēteris I]] un to mērķis bija [[Osmaņu impērija]]s [[Azovas cietoksnis]] ar 4000 vīru lielu garnizonu. Cietoksnis tika ieņemts 1696. gadā. == Karavadoņi == <gallery> Mehmed IV.jpg|[[Mehmeds IV]] Peter der-Grosse 1838.jpg|[[Pēteris I]] Lefort Musscher 1698 fragment.jpg|[[Fransuā Leforts]] Boris Sheremetyev by I.Argunov (1768, Kuskovo).jpg|[[Boriss Šeremetjevs]] </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Krimas vēsture]] m3kcktbvsd6qip9lqcf4gjpw5goeuyf Konstantinopoles līgums (1700) 0 40945 4467260 4307790 2026-05-12T20:29:04Z Treisijs 347 4467260 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' tika parakstīts [[1700]]. gada [[14. jūlijs|14. jūlijā]] starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Ar tā parakstīšanu oficiāli tika izbeigts ilgstošais [[Krievu—turku karš (1686—1700)]], kurš bija daļa no plašākas [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijas]], [[Polijas–Lietuvas kopvalsts]] un [[Venēcijas Republika|Venēcijas Republikas]] koalīcijas cīņas pret Osmaņu impēriju, kas kopumā tika apkopotas Lielā turku kara ietvaros. Šis miera līgums bija tiešs rezultāts Krievijas militārajiem panākumiem [[Azovas karagājieni|Azovas karagājienos]] (1695–1696), kuru laikā Krievijas karaspēks, personīgi vadīts [[Pēteris I|cara Pētera I]], ieņēma stratēģiski nozīmīgo [[Azova|Azakas]] cietoksni pie [[Dona|Donas upes]] ietekas [[Azovas jūra|Azovas jūrā]]. Vienlaikus diplomātiskais spiediens no Eiropas varām un miera procesa sākums [[Karlovicas līgums|Karlovicas līguma]] ietvaros lika Osmaņu impērijai piekāpties un atzīt Krievijas suverenitāti pār n jaunuzcelto [[Taganroga]]s cietoksni, kas nodrošināja Krievijai pieeju [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]. Līguma noteikumi paredzēja arī abu pušu vienošanos par diplomātisko attiecību nodibināšanu, ieskaitot pastāvīgu Krievijas sūtni Konstantinopolē. Krievijai tika garantētas tiesības sūtīt svētceļniekus uz [[Svētā zeme|Svētajām zemēm]], kas atradās Osmaņu kontrolē. Tāpat tika noteikta tirdzniecības brīvība un miermīlīgas attiecības starp valstīm. Konstantinopoles līguma noslēgšana bija izšķirošs pavērsiens Krievijas ārpolitikā. Atbrīvojusies no karadarbības dienvidos, Krievija varēja pievērsties jauniem mērķiem Baltijas jūras reģionā, kas tieši noveda pie [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] uzsākšanas pret [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalisti 1700. gada rudenī. Tādējādi Konstantinopoles līgums iezīmēja vienu no svarīgākajiem soļiem Krievijas pārtapšanā par nozīmīgu Eiropas lielvaru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1700. gads]] 1uetg5m192vf79xgrvxh1xwmakuxcmm Sakstagala pagasts 0 43604 4467158 4462987 2026-05-12T17:05:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467158 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Sakstagala pagasts | karte = Sakstagala pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Sakstagals | platība = 93 | iedzīvotāji = 1310<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1310 / 93 round 1}} | izveidots = 1897 | mājaslapa = www.sakstagals.lv }} '''Sakstagala pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā rietumos, [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes kreisajā krastā. Robežojas ziemeļos pa [[Rēzekne (upe)|Rēzekni]] ar [[Rikavas pagasts|Rikavas]], [[Kantinieku pagasts|Kantinieku]] un [[Audriņu pagasts|Audriņu]] pagastiem, austrumos ar [[Ozolmuižas pagasts|Ozolmuižas pagastu]], dienvidaustrumos ar [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagastu]], dienvidos ar [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastu]], rietumos ar [[Sokolku pagasts|Sokolku]] un [[Viļānu pagasts|Viļānu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Sakstagals|Sakstagalā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]] *[[Ciskoda]] ** [[Čečora]] *** [[Piļveļu grāvis]] ==== Ezeri ==== * [[Piļveļu ezers]] *[[Luknas dīķis]] ==== Purvi ==== * Piļveļu pūrs * Zaikovas pūrs === Dabas pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas divi [[Dižakmens|dižakmeņi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2011/village-heritage/PDF_Sakstagals_biznesaplans.pdf|title=Sakstagals - raibās pūralādes ciems. Biznesa plāns. 14.lp.|last=|first=|website=lpr.gov.lv|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=2013. gads}}</ref> [[Komultēnu dižakmens]] atrodas jaukto koku mežā ap 700 m no Jēkabpils–Rēzeknes ceļa, uz ZA no Komultēniem. Dižakmens apkārtmērs 15 m, garums 5 m, platums 3 m, augstums 1,8 m, tilpums ap 20 m3. [[Subinaites laukakmens|Subinaites dižkmens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Subinaite.htm|title=Subinaites dižakmens|last=|first=|website=dabasretumi.lv|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2019|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190313104214/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Subinaite.htm}}</ref> atrodas iepretī Vaļenieku mājām Rēzeknes upes stāvā kreisā krasta nogāzes apakšējā daļa pie paša ūdens. Akmens pamatne ir zem upes līmeņa, tas ir 5,2 m garš, 4,4 m plats, virs ūdens līmeņa paceļas par 1,6 m, zem ūdens <sup>_</sup> ap 2,5 m, tilpums 26 m3. Sarkanbrūnā virsma ir stipri sadēdējusi un apsūnojusi. Aizsargājams kopš 1977. gada. == Vēsture == [[Attēls:Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā. 2002-09-14.jpg|thumb|260px|[[Francis Trasuns|F. Trasuna]] muzejs "Kolnasāta"]] Sakstagala vārds vēstures avotos pirmoreiz ir minēts 1582. gadā. Pagasts dibināts 19. gadsimta beigās. 1935. gadā tā platība bija 147,9 km² un tajā dzīvoja 7527 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Kantinieku ciems|Kantinieku]], Sakstagala, [[Sokolovas ciems|Sokolovas]] un [[Uļjanovas ciems|Uļjanovas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Sakstagala ciems''' ietilpis [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949-1962) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (1962-2009) rajonos. 1954. gadā Sakstagala ciemam pievienoja likvidētos Uļjanovas un Sokolovas ciemus, 1962. gadā — [[Viļānu lauku teritorija]]s [[kolhozs|kolhoza]] «Vernij putj» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sakstagala pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Kultūrvēstures pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas četri valsts nozīmes un divi vietējās nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Sakstagala+pagasts&region=2|title=Sakstagala pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 27. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127202121/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Sakstagala+pagasts&region=2}}</ref> Valsts nozīmes pieminekļi: * [[Subinaites senkapi]] (Kara kapi) <sup>_</sup> [[arheoloģiskais piemineklis]] * [[Ciskādu baznīca|Ciskādu katoļu baznīca]] <sup>_</sup> [[arhitektūras piemineklis]] * Ciskādu baznīcas [[ērģeles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Ciskādu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121072719/http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm}}</ref> <sup>_</sup> mākslas piemineklis * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] dzīves vieta "Kolnasāta" <sup>_</sup> vēsturiska notikuma vieta Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: * [[Ciskādu (Vītolu) skola]] * [[Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3720 |1935|4650 |1959|2708 |1968|2251 |1979|1955 |1989|1728 |2000|1691 |2011|1387 |2021|1168 }} * 1897. gadā 30% iedzivotāju bija vecticībnieki. === Apdzīvotās vietas === Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir [[Sakstagals]], [[Ciskādi]] un [[Uļjanova (Sakstagala pagasts)|Uļjanova]]. Sakstagala pagastā ietilpst 60 apdzīvotas vietas — 52 ciemi un 8 savrupvietas.<ref>Pēc Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas Aģentūras datiem -[http://vietvardi.lgia.gov.lv/ Vietvārdu datubāze]</ref> {| style="background:transparent;" cellspacing="0" cellpadding="0" |- valign="top" | {| class="wikitable" ! Tips ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> <small>(2020)</small> |- |rowspan="3"| Vidējciems | [[Ciskādi]] | 136 |- | [[Sakstagals]] | 192 |- | [[Uļjanova (Sakstagala pagasts)|Uļjanova]] | 262 |- |rowspan="3"| Mazciemi | [[Ciukori (Sakstagala pagasts)|Ciukori]] | 8 |- | [[Mortiški]] | 55 |- | [[Žabrovka]] | 36 |- |rowspan="20"| Skrajciemi | [[Aļhovka (Sakstagala pagasts)|Aļhovka]] | 10 |- | [[Apari]] | 12 |- | [[Azara Bodži]] | 5 |- | [[Bolbiši]] | 16 |- | [[Bondarevka]] | 16 |- | [[Boreņi]] | 22 |- | [[Cerkovka]] | 1 |- | [[Deičmaņi]] | 51 |- | [[Dzerkaļi (Sakstagala pagasts)|Dzerkaļi]] | 26 |- | [[Garanči (Sakstagala pagasts)|Garanči]] | 20 |- | [[Gurilišķi]] | 36 |- | [[Jaudzemi (Sakstagala pagasts)|Jaudzemi]] | 9 |- | [[Jaunā Sloboda]] | 14 |- | [[Kauliņi (Sakstagala pagasts)|Kauliņi]] | 5 |- | [[Keidāni]] | 15 |- | [[Kolna Sloboda]] | 21 |- | [[Komulteņi]] | 6 |- | [[Kraupeļi]] | 7 |- | [[Kudļi (Sakstagala pagasts)|Kudļi]] | 9 |- | [[Kukuči (Sakstagala pagasts)|Kukuči]] | 16 |} | {| class="wikitable" ! Tips ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> <small>(2020)</small> |- |rowspan="25"| Skrajciemi | Bunduli | 7 |- | [[Laizāni (Sakstagala pagasts)|Laizāni]] | 10 |- | [[Lakši]] | 14 |- | [[Lejas Sloboda]] | 2 |- | [[Lielā Markovka]] | 48 |- | [[Lukna (Sakstagala pagasts)|Lukna]] | 10 |- | [[Mazā Markovka]] | 12 |- | [[Mežalovnieki]] | 4 |- | [[Mežasorgi]] | 3 |- | [[Mihejevka]] | 9 |- | [[Odotas]] | 9 |- | [[Pedeļi]] | 3 |- | [[Piertnīki (Sakstagala pagasts)|Piertnīki]] | 1 |- | [[Pilveļi]] | 7 |- | [[Pivteļi]] | 7 |- | [[Rjabki]] | 13 |- | [[Silinieki (Sakstagala pagasts)|Silinieki]] | 31 |- | [[Skangaļi (Sakstagala pagasts)|Skangaļi]] | 4 |- | [[Skromelišķi]] | 4 |- | [[Somi (Sakstagala pagasts)|Somi]] | 9 |- | [[Spočinoki]] | 4 |- | [[Stirāni]] | 25 |- | [[Studeni]] | 1 |- | [[Subinaite]] | 23 |- | [[Vorkaļi (Sakstagala pagasts)|Vorkaļi]] | 30 |} |} === Reliģija === Pagastā atrodas trīs baznīcas: [[Ciskādu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]], [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas vecticībnieku draudzes lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/250-u-janovas-vectic-bnieku-l-g-anu-nams|title=Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127203828/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/250-u-janovas-vectic-bnieku-l-g-anu-nams}}</ref> un [[Gurilišku vecticībnieku baznīca|Gurilišķu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/37-gurili-ku-vectic-bnieku-l-g-anu-nams|title=Gurilišku vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021. gada 18. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127194251/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/37-gurili-ku-vectic-bnieku-l-g-anu-nams}}</ref> === Ievērojamas personības === {{Jāuzlabo}} Sakstagala pagastā dzimuši: * [[Antons Kazričs]] (1862—1917), flotes virsnieks, ģenerālmajors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3544|title=Antons Kazričs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns]] (1864—1926), ievērojamākais [[Latgale]]s politiķis, katoļu garīdznieks, literāts un [[Latvija]]s apvienošanās idejas iniciators<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/95851-Francis-Trasuns|title=Francis Trasuns|last=|first=|website=enciklopedija.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Eduards Kazričs]] (1871—1911), [[Krievijas Impērijas Valsts dome]]s II sasaukuma deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Eduards-Kazrics|title=Eduards Kazričs|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}</ref> * [[Konstance Kempa-Daugule|Konstance Kempa-Daugule (1891—1947)]], literāte, ievērojamā Latgales atmodas darbinieka [[Francis Kemps|Franča Kempa]] dzīvesbiedre <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Konstance-Kempa/873032|title=Konstance Kempa|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Fēlikss Boļeslavs Laizāns|Fēlikss Boļeslavs Laizāns (1871<sup>_</sup>1931)]], garīdznieks, tautas dziesmu krājējs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Felikss-Boleslavs-Laizans/872907|title=Fēlikss Boļeslavs Laizāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 21. janvārī|date=}}</ref> * [[Raimonds Trasuns]] (1935<sup>_</sup>1996), rakstnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Raimonds-Trasuns/872070|title=Raimonds Trasuns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> * [[Dominiks Jaudzems]] (1892<sup>_</sup>1958), garīdznieks, [[Rēzeknes Valsts skolotāju institūts|Rēzeknes skolotāju institūta]] direktors, žurnāla "[[Katōļu Dzeive|Katoļu Dzeive]]" izdevējs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/360|title=Dominiks Jaudzems|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 27. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127081121/https://latgalesdati.du.lv/persona/360}}</ref> * [[Kārlis Sangovičs]] (1903<sup>_</sup>1943), laikraksta "Jaunā Latgola" redaktors, Ludzas ģimnāzijas direktors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/703|title=Kārlis Sangovičs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> *[[Jānis Klīdzējs]] (1914<sup>_</sup>2000), rakstnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Klidzejs-4e80490d4e018|title=Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> == Saimniecība == [[Attēls:Sakstagala pagastnams 2002-09-14 - panoramio.jpg|thumb|260px|Pagastnams Sakstagalā 2002. gadā]] Sakstagala pagastā ir 40 [[zemnieku saimniecība]]s, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, lopkopību un graudkopību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sakstagals.lv/ |title=www.sakstagals.lv |access-date={{dat|2009|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702055914/http://www.sakstagals.lv/ |archivedate={{dat|2010|07|02||bez}} }}</ref> === Transports === Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš [[A12]] (vai [[Eiropas autoceļš E22|E22]]). [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II]] pieturas punkts — [[Sakstagals (stacija)|Sakstagals]]. == Izglītība == Pagastā darbojas Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sakstagalaskola.1w.lv/62-skolas-vesture/|title=Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskola|last=|first=|website=sakstagalaskola.1w.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> Līdz 2009. gada 31. augustam Ciskādos pastāvēja Vītolu pamatskola. Darbojas Sakstagala pagasta bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/sakstagala-pagasta--biblioteka|title=Sakstagala pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021. gada 19. janvārī|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Sakstagala pagasts| ]] 1o72m3kmfm3mzuy9pcezmtef42zj08w Silmalas pagasts 0 43780 4467272 4463072 2026-05-12T20:42:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467272 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Silmalas pagasts | karte = Silmalas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Silmalas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Silmalas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Gornica | platība = 194,7 | iedzīvotāji = 2475<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr:2475 / 194.7 round 1}} | izveidots = 1954 | mājaslapa = www.silmala.lv }} '''Silmalas pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā rietumos, [[malta (upe)|Maltas]] upes krastos. Robežojas ziemeļos ar [[Sokolku pagasts|Sokolku]] un [[Sakstagala pagasts|Sakstagala]] pagastiem, austrumos ar [[Ozolaines pagasts|Ozolaines]] un [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] pagastiem, dienvidos ar [[Maltas pagasts|Maltas]] un [[Feimaņu pagasts|Feimaņu]] pagastiem, rietumos ar [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Silajāņu pagasts|Silajāņu pagastu]] un daļēji pa [[Malta (upe)|Maltu]] ar [[Galēnu pagasts|Galēnu pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Gornica|Gornicā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Ciskoda]], [[Čornaja upe|Čornaja]], [[Leičupe]], [[Liska]], [[Malta (upe)|Malta]], [[Mozgupe]], [[Prezma (upe)|Prezma]], [[Šaloņa]], [[Viertiukšne]]. ==== Ezeri ==== [[Baļucku ezers]], [[Tiskādu ezers|Ciskodu ezers]], [[Gluhoje]], [[Jerzovas ezers]], [[Kaulinkas ezers]], [[Losu ezers (Lošu ezers)]], [[Prezmas ezers]], [[Sļepoje]], [[Tarakanovkas ezers]], [[Timseņš]], [[Veduščeje]]. ==== Purvi ==== Azaru pūrs, Ciskodu purvs, Kurteņu pūrs, Zabolotjes pūrs == Vēsture == [[Attēls:Tiskadu vecticībnieku baznīca.jpg|thumb|250px|[[Tiskādi|Tiskādu]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] lūgšanas nams]] Silmalas [[ciema padome]] izveidota 1954. gadā likvidēto [[Maltas rajons|Maltas rajona]] [[Maltas ciems (Maltas rajons)|Maltas]] un [[Prezmas ciems|Prezmas]] ciemu teritorijā. Kopš 1959. gada iekļauts [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]. 1975. gadā '''Silmalas ciemam''' pievienoja likvidēto [[Čulku ciems|Čulku ciemu]], 1987. gadā — likvidētos [[Kruķu ciems|Kruķu]] un [[Ružinas ciems|Ružinas]] ciemus.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Silmalas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|7350 |1935|9735 |1959|7488 |1968|5138 |1979|4224 |1989|3708 |2000|3703 |2011|2775 |2021|2264 }} * 1897. gadā līdz 50% iedzivotāju bija vecticībnieki. === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Vecružina]], [[Gornica]], [[Kruki (Silmalas pagasts)|Kruki]], [[Pustinka]], [[Štikāni]], [[Tiskādi]] un [[Silmala]]. === Novadnieki === * [[Ježijs Soltāns]] (1913<sup>_</sup>2005), arhitekts, Hārvarda universitātes profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/10130|title=Ježijs Soltāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> *[[Juris Gaigals]] (1931<sup>_</sup>2018), mākslinieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/5614|title=Juris Gaigals|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 6.martā}}{{Novecojusi saite}}</ref> *[[Jāzeps Pīgoznis]] (1934<sup>_</sup>2014), mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Jazeps-Pigoznis#person|title=Jāzeps Pīgoznis|website=timenote.info|access-date=2021.gada 3.martā}}</ref> * [[Mihails Bodrovs zinātnieks|Mihails Bodrovs]] (1937<sup>_</sup>1997), zinātnieks, filologs, dzejnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/m-bodrov.html|title=Mihails Bodrovs|last=|first=|website=russkije.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=}}</ref> === Reliģija === Pagastā ir 4 vecticībnieku draudzes: Borisovkas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/34-borisovas-borisovkas-vectic-bnieku-draudzes-dievnams|title=Borisovkas vecticībnieku draudzes dievnams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|12|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201230103937/https://www.latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/34-borisovas-borisovkas-vectic-bnieku-draudzes-dievnams}}</ref>, Štikānu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/233-tik-nu-vectic-bnieku-draudzes-dievnams|title=Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210130064839/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/233-tik-nu-vectic-bnieku-draudzes-dievnams}}</ref>, Paramonovkas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/226-paramonovkas-vectic-bnieku-kopienas-l-g-anu-nams|title=Paramonovkas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210129041244/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/226-paramonovkas-vectic-bnieku-kopienas-l-g-anu-nams}}</ref> un Tiskādu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/240-tisk-du-vectic-bnieku-l-g-anu-nams|title=Tiskādu vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latvianchurches.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|12|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201230105723/https://www.latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/240-tisk-du-vectic-bnieku-l-g-anu-nams}}</ref>. Prezmā darbojas katoļu draudze, kurai pieder 1856. līdz 1859. gados celts [[Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca|dievnams]], kas ir valsts nozīmes [[kultūras piemineklis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5866|title=Prezmas katoļu baznīca|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924150151/https://is.mantojums.lv/5866}}</ref>. Dievnamam ir divi torņi un tas būvēts no ķieģeļiem un laukakmeņiem. Pagastā darbojas arī Tiskādu pareizticīgo baznīca<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeana.eu/en/item/92085/16905|title=Tiskādu pareizticīgo baznīca|last=|first=|website=europeana.eu|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=}}</ref>. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Pagasta teritorijā (Vecružinā) atrodas divas mācību iestādes: [[Tiskādu vidusskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.silmala.lv/lv/izglitiba/tiskadu-vidusskola|title=Tiskādu vidusskola|last=|first=|website=silmala.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210514041629/http://silmala.lv/lv/izglitiba/tiskadu-vidusskola}}</ref> un [[Rēzeknes novada speciālā pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.silmala.lv/lv/izglitiba/tiskadu-internatpamatskola|title=Rēzeknes novada speciālā pamatskola|last=|first=|website=silmala.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210919103816/http://www.silmala.lv/lv/izglitiba/tiskadu-internatpamatskola}}</ref>. 2009.gadā slēgta [[Daugaviešu pamatskola]], 2020.gadā slēgta [[Kruķu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.silmala.lv/lv/izglitiba/kruku-pamatskola|title=Kruķu pamatskola|last=|first=|website=silmala.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210514041432/http://silmala.lv/lv/izglitiba/kruku-pamatskola}}</ref>. [[Silmalas pamatskola]] 2009.gadā reorganizēta par Silmalas pirmsskolas izglītības iestādi. Pagasta teritorijā darbojas četras bibliotēkas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.silmala.lv/lv/kultura/bibliotekasBibliotēkas|title=Bibliotēkas|last=|first=|website=silmala.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: Silmalas bibliotēka, Kruķu bibliotēka, Ružinas bibliotēka, Štikānu bibliotēka. Pagasta teritorijā darbojas četri kultūras nami<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.silmala.lv/lv/kultura/kulturas-nami|title=Kultūras nami|last=|first=|website=silmala.lv|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210514044320/http://silmala.lv/lv/kultura/kulturas-nami}}</ref>: Silmalas Tautas nams, Kruķu kultūras nams, Ružinas klubs, Štikānu klubs. === Kultūras pieminekļi === Pagasta teritorijā ir trīs [[Arhitektūras piemineklis|arhitektūras]] un viens [[arheoloģiskais piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Silmalas+pagasts&region=2|title=Silmalas pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210131205748/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Silmalas%20pagasts&region=2}}</ref> Valsts nozīmes pieminekļi: Lošu pilskalns, Prezmas katoļu baznīca. Vietējās nozīmes pieminekļi: [[Prezmas muiža|Prezmas muižas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesrevizijas.wordpress.com/2018/01/28/prezmas-muiza/|title=Prezmas muiža|last=|first=|website=latgalesrevizijas.wordpress.com|access-date=2021.gada 21.janvārī|date=}}</ref> parks, Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams.{{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Maltas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Silmalas pagasts| ]] 2cy4br8husgd1xngpwgs8w7aayjlagp Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 0 45622 4467152 4385921 2026-05-12T16:42:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467152 wikitext text/x-wiki '''Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)''' ir slēgta tipa [[kapitālsabiedrība]] (uzņēmējsabiedrība) ar [[juridiska persona|juridiskās personas]] tiesībām, kuras pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldītais [[īpašums]] — daļas, kuras nav publiskās apgrozības objekts. == Pamatkapitāls == [[Pamatkapitāls]] ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku ieguldīto līdzekļu summa. Pamatkapitāla sadalījums starp dalībniekiem parāda dalībnieku līdzdalības proporcijas, kas nosaka balsstiesības sadalījumu dalībnieku sapulcēs un kalpo par pamatu [[Dividende|dividenžu]] saņemšanai. Minimālais pilna pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro, ko var samaksāt naudā vai naudas izteiksmē novērtējamā ķermeniskā vai bezķermeniskā lietā, ja tai var vērst piedziņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/sia/dibinasana/mantiska-ieguldijuma-novertesana/|title=Mantiskā ieguldījuma novērtēšana|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-09-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Mazkapitāla SIA == Kopš 2011.gada ir iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kurai pamatkapitāls ir no 0,01 līdz 2799,99 eiro. Mazkapitāla SIA kapitāldaļas var piederēt tikai fiziskām personām, kuru skaits nepārsniedz 5. Katrs mazkapitāla SIA dalībnieks drīkst atrasties tikai vienā mazkapitāla SIA.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/mazkapitala-sia/|title=Mazkapitāla SIA|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-09-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Daļas == Daļa ir dalībnieka ieguldītā kapitāla vienība. Daļas nominālvērtību dalībnieki nosaka statūtos un izsaka veselos eiro. Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē likvidācijas gadījumā. Daļu uzskaitei ved dalībnieku reģistru, kurā norāda dalībnieku, daļas nominālvērtību, katram dalībniekam piederošo daļu skaitu un datumu, kad dalībnieki veic daļu apmaksu. * Daļa dod tiesības saņemt dividendes. * Katra daļa dod vienas balss tiesības sabiedrības kopsapulcē. * Ja dalībnieks pārdod sev piederošo daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. * Daļu var ieķīlāt pēc [[komercķīla]]s noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas [[apgrūtināšana]]. * Dalībnieka nāves gadījumā daļa pāriet [[mantojums|mantojumā]]. * Daļa var pāriet sabiedrības īpašumā, ja dalībnieks rakstveidā atsakās no savas daļas, ja dalībnieku izslēdz no sabiedrības, ja dalībnieks ir juridiskā persona, kuras darbība ir izbeigusies. == Pārvalde == SIA pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Lielākajā daļā SIA ir divu pakāpju pārvaldes sistēma — dalībnieku sapulce un [[valde]]. Iespējama arī dalībnieku sapulces izvēlēta [[padome]], kas pārrauga valdes darbu. Dalībnieku sapulces kompetencē ir: * grozījumu izdarīšana statūtos; * pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana; * padomes un valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; * gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana; * revidenta ievēlēšana; * lēmumu pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju u.c. Dalībnieku sapulcei ir lemt tiesības, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla. Kārtējo sapulci sasauc valde vismaz vienu reizi gadā. Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētām balsīm. Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību. Tās sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai revidents. Valde ievēl priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Valde organizē [[grāmatvedība]]s uzskaiti un citus pienākumus, ko nosaka statūtos. Valdes locekļus ievēl uz 3 gadiem. == Reģistrācija == Pēc [[sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācija]]s komercreģistra iestādē, sabiedrībai tiek piešķirts [[reģistrācijas numurs]]. Pēc reģistrācijas tiek izsniegts [[komercreģistrs|komercreģistra]] lēmums, [[reģistrācijas apliecība]] un apstiprināti statūti. == Kapitāla daļu personīgā atbildība == Lai gan kapitālsabiedrība ir ar ierobežotu atbildību, paredzot, ka daļu īpašnieku atbildība ir ierobežota ar ieguldījumu pamatkapitālā, tomēr noteiktos gadījumos kapitāla daļu īpašnieku atbildība nav ierobežota ar ieguldījuma summu. Piemēram, ja dalībnieki ir reģistrējuši tā saucamo mazkapitāla SIA, tad kapitāla daļu personīgās atbildības apmērs ir 2800 eiro mīnus faktiski apmaksātais pamatkapitāls. == Ārējās saites == * [http://www.e-jurists.lv/raksti/metodiskie-noradijumi/metodiskie-noradijumi-sia-dibinasana/ Nepieciešamie dokumenti SIA dibināšanai] * [http://www.minioffice.lv/uznemumu-dibinasana-latvija/vispareja-informacija/ Vispārēja informācija par uzņēmumu reģistrāciju Latvijā | Mini Office] * [https://www.company-taxes.info/dazada-informacija/sabiedriba-ar-ierobezotu-atbildibu/ Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Uzņēmumu veidi]] e9r6x134828n0m8c86bq32wwnqr9m36 Krievijas cariste 0 47686 4467271 4465719 2026-05-12T20:42:22Z Shakko 6296 /* Krievijas cari (1547—1721) */ 4467271 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Царьство Руское'' |nosaukums_latv_val = Krievijas cariste |sugasvārds = monarhija | |kontinents = Eiropa, Āzija |reģions = Austrumeiropa |valsts = [[Krievijas Federācija]] |laikmets = Agrīnie [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija ar "Zemes sapulci" kā kārtu pārstāvniecību | |gads_sākums = 1547 |gads_beigas = 1721 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Livonijas karš]] |date_event1 = |event2 = [[Sibīrijas iekarošana]] |date_event2 = |event3 = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_event3 = |event4 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event4 = | |event_pre = [[Maskavija]]s nostiprināšanās |date_pre = |event_post = Pasludināta [[Krievijas Impērija]] |date_post = | |p1 = Maskavija |flag_p1 = Banner of the Most Merciful Savior, 1552.svg |image_p1 = <!--- Use: [[Attēls:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas Impērija |flag_s1 = Flag of Russia.svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag of Russia.svg|150px <!--- Pētera I uzstādītais Krievijas kuģu tirdzniecības karogs ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = Karogs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The flags of the world : their history, blazonry and associations|url=http://archive.org/details/flagsofworldthei00hulmiala|publisher=London ; New York : F. Warne|date=[1890?]|first=F. Edward (Frederick Edward)|last=Hulme}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Полное собрание законов Российской империи, Т.6. — СПб, 1830, С.18|url=http://nlr.ru/e-res/law_r/show_page.php?page=18&root=1/6/}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Цвета Русского Государственного национального флага|url=https://www.prlib.ru/item/460883}}</ref> | |image_coat = Seal of Russia (1699, Johann-Georg Korb).png||200px |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = ģerbonis (1699) | |image_map = Russian Tsardom 1500 to 1700.png |image_map_caption = Caristes [[paplašināšanās]] no 1500. līdz 1700. gadam | |galvaspilsēta = [[Maskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[Pareizticība]], [[vecticība]], [[islāms]], [[šamanisms]] (pēc [[Kazaņas haniste|Kazaņas]], [[Astrahaņas haniste|Astrahaņas]] un [[Sibīrijas haniste]]s iekarošanas) |nauda = Krievijas [[rublis]], [[kapeika]], denga | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Visas Krievijas cars un Maskavas lielkņazs (īsais tituls) |representative1 = [[Ivans IV]],<br /> [[Simeons Bekbulatovičs]] (Sainbulats), |representative2 = [[Fjodors I]],<br /> [[Fjodors II Godunovs]], |representative3 = [[Boriss Godunovs]],<br /> [[Viltusdmitrijs I|Dmitrijs I]],<br /> [[Vasilijs IV Šuiskis]], |representative4 = [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails I Romanovs]], |representative5 = [[Pēteris I]] |representative6 = |representative7 = |representative8 = |representative9 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Krievijas cariste''' ({{val|ru|Русское царство}}) jeb '''Maskavas cariste''' (''Московское царство'') bija valsts (1547—1721) tagadējās [[Krievijas Federācija]]s [[Krievijas Eiropas daļa|Eiropas]], vēlāk arī [[Sibīrija]]s daļā. Krievijas cariste gan pakļāva [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] (1552), [[Astrahaņas hani|Astrahaņas]] (1556) un [[Sibīrijas haniste|Sbīrijas hanistes]] (1598), bet cieta sakāvi [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1583). Pēc [[Rurika dinastija]]s beigšanās 1598. gadā lielvalstī sākās [[Krievijas juku laiki]], kas beidzās ar [[Romanovu dinastija]]s nākšanu pie varas. Jaunās dinastijas cars [[Pēteris I]] spēja modernizēt valsti un izveidot plašu koalīciju pret konkurējošo [[Zviedrijas impērija|Zviedrijas lielvalsti]], kas 1721. gadā tika uzvarēta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]]. Krievijas vēsturē šis laikmets vērtējams kā nestabilitātes un pārejas periods no viduslaiku [[Zelta Orda]]s vasaļvalsts [[Maskavija]]s uz jauno laiku [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Vēsture == [[Attēls:Восточная Европа в первой половине XVI века.gif|thumb|300px|Krievijas cariste un tās kaimiņvalstis ap 1550. gadu]] [[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|300px|Krievijas cariste (RVSSIA) [[Gerhards Merkators|Merkatora]] kartē (1595). Atrodama [[Tvera]], [[Muroma]], [[Ņižņijnovgoroda]], pakļautās [[Kazaņas haniste|Kazaņas]], [[Perma (zeme)|Permas]] un [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas valstis]], bet [[Maskava]]s vietā iezīmēts Troickas klosteris]] [[Attēls:Krievijas cariste pēc Livonijas kara 1560.JPG|thumb|300px|Krievijas cariste pēc [[Kazaņas haniste]]s pakļaušanas 1552. gadā, kā tās sastāvdaļas atzīmēta [[Ziemeļu Dvina|Dvina]]s zeme (DVINA), Mošas zeme (MESCHORA.), [[Kargopole]] (CARGAPOLIA.), [[Vologda]] (VOLOGDA.), [[Ustjuga]] (VS:TI:VG), pļavas un kalna [[čeremisi|čeremisu]] zeme (CEREMISELOWGOVOI.; CEREMISEGORNI.), [[Vjatka (zeme)|Vjatka]] (VACHIN.), [[Kazaņa]] (CAZANE.), [[Rjazaņa]] (REZANE.), [[Vladimira]] (VOLODEMER), [[Maskavija]] (MOSCOVIA.), [[Novgoroda]] (NOVOGARDIA.).]] [[Attēls:Fedor chertezh.jpeg|thumb|300px|1614. gada Krievijas caristes un kaimiņu zemju karte, pēc [[Fjodors II Godunovs|Fjodora II Godunova]] zīmējuma]] [[Attēls:Facial Chronicle - b.20, p. 283 - Coronation Ivan IV.jpg|thumb|300px|Maskavijas lielkņaza Ivana Vasiļjeviča kronēšanās par "Visas Krievijas caru" (16. gadsimta miniatūra)]] Pēdējais [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans IV]] bija pēdējā [[Bizantijas impērija]]s imperatora Konstantīna XI brāļameitas Sofijas jeb Zojas (''Ζωή Παλαιολογίνα, Зоя Палеологиня'') mazdēls. Viņa tēvam lielkņazam [[Vasilijs III|Vasilijam III]] bija izdevies pakļaut pēdējās vēl neatkarīgās krievu kņazistes. Pēc tēva nāves, trīs gadu vecais Ivans IV tika pasludināts par lielkņazu. 1546. gadā 16 gadus jaunais lielkņazs paziņoja, ka vēlas precēties, bet pirms tam "pēc vecvecāku parauga kronēties par caru" (krievu: ''венчаться на царство''). Krievijas caristi nodibināja 1547. gada 16. janvārī, kad [[Maskavas kremlis|kremļa]] Uspenskas katedrālē Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku, pieņemot jaunu titulu "Visas Krievijas cars un Maskavas lielkņazs". Tādā veidā viņš paaugstināja savu un savas valsts starptautisko statusu — tituls "lielkņazs" sociālajā hierarhijā bija līdzvērtīgs tādiem tituliem [[Eiropa|Eiropā]] kā "firsts", "hercogs" vai "lielhercogs", savukārt tituls "[[cars]]" (no lat. ''caesar'', gr. ''kαῖσαρ'') norādīja uz tā valkātāja statusu, kas līdzvērtīgs "[[ķeizars|ķeizara]]" titulam. Pirms tam par cariem sauca [[Bulgārija]]s un [[Zelta Orda]]s valdniekus, vēlāk arī [[Krimas haniste|Krimas]], [[Kazaņas hani|Kazaņas]], [[Astrahaņas hani|Astrahaņas]] un [[Sibīrijas hani|Sibīrijas hanus]]. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem pirmais visas Krievijas cars Ivans IV 1552. gadā pilnīgi nopostīja Kazaņu<ref>Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991</ref> un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai, piesavinoties arī Kazaņas hana jeb cara titulu ({{val|ru|царь Казанскiй}}). 1556. gadā Krievijas caristes karaspēks aplenca un pēc ieņemšanas pilnīgi nopostīja [[Astrahaņa|Astrahaņu]] un Ivans IV pievienoja savam pilnajam titulam arī pakļautās Astrahaņas valdnieka titulu ({{val|ru|царь Астороханскiй}}). 1598. gadā krievi iekaroja [[Sibīrijas haniste]]s galvaspilsētu Kašliku jeb Iskeru pie tagadējās [[Toboļska]]s un piesavinājās Sibīrijas cara titulu (''царь Сибирскiй''). [[Kazaņas haniste]]s iekarošana 1552. gadā ir pirmā reize, kad Maskavas cariste iekaroja valsti, kas atradās ārpus senās [[Kijivas Krievzeme]]s robežām. Kazaņas un Astrahaņas iekarošana Krievijai deva papildu buferjoslu pret Āzijas klejotāju karotājiem. Kazaņas iedzīvotāji bija etniski un reliģiski atšķirīgi no krieviem. Kazaņā uzcēla pareizticīgo katedrāli, krievu zemniekiem un atvaļinātajiem kareivjiem šeit piešķīra zemi, krievu tirgotāji ieguva brīvu piekļuvi Volgas ūdensceļam. [[Tatāri|Tatāru]] augstmaņiem ļāva saglabāt īpašumus, taču tos mudināja pāriet pareizticībā. Parastie musulmaņu iedzīvotāji saglabāja brīvcilvēka statusu. Pustukšās stepju teritorijas sāka kontrolēt [[kazaki]].<ref name="books.google.de">[https://books.google.de/books?id=IJRlCuCJmKYC&printsec=frontcover&dq=russian+imperial+foreign+policy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwj4xc6qifjkAhVFMewKHS9CAmI4PBDoAQg-MAM#v=onepage&q=russian%20imperial%20foreign%20policy&f=false Russia: People and Empire, 1552-1917]</ref> Tomēr iekarot bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s zemes Krievijas caristei neizdevās nedz [[Livonijas karš|Livonijas]] (1558—1583), nedz arī [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] (1655—1661) laikā. Tikai pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Krievijai izdevās anektēt [[Zviedrija]]s [[Baltijas provinces]] un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) cars Pēteris I kronējās par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''), un kopš tā laika valsts oficiālais nosaukums bija [[Krievijas Impērija]]. === Kazaņas, Astrahaņas un Sibīrijas pakļaušana === [[Attēls:Rus and Siberia Khanate.png|thumb|300px|Sibīrijas hanistes iekarošana]] Krievijas caristei bija dažādi [[paplašināšanās]] motīvi. Bijušās [[Kijivas Krievzeme]]s teritorijās tā bija “Krievijas zemju apvienošana”, Baltijā tika “cirsts logs uz Eiropu”, [[Azovas jūra]]s piekrastes iekarošana deva izeju uz Vidusjūru. Citviet izplešanos vadīja komerciāli un politiski iemesli.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp">[https://eprints.lib.hokudai.ac.jp/dspace/bitstream/2115/5095/1/KJ00000113075.pdf Russian Expansion to the Pacific, 1580-1700 : A Historiographical Review]</ref> Mongoļu virsvaras laikā (1240—1480) krievu kņazi bija spiesti apmeklēt [[Mongoļu impērija]]s, vēlāk [[Zelta Orda]]s hanus pazemības izrādīšanai, bet pēc 1330. gada sāka pieaugt [[Maskavija]]s lielkņazu vara. Viņi labi pazina Zelta Ordas iekšpolitisko situāciju un iesaistījās dažādo troņa pretendentu cīniņos. Zelta Ordai sabrūkot, Maskavijas kņazi sāka izplest savu varu uz austrumiem, taču galvenā uzmanība no 1480. līdz 1550. gadam bija pievērsta [[Livonijas—Maskavijas kari]]em ar [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederāciju]] un kariem ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]]. Tūlīt pēc pasludināšanas par Krievijas caru [[Ivans IV]] pakļāva bijušās Zelta Ordas zemes — [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] 1552. gadā un [[Astrahaņas hani]]sti 1556. gadā, piesavinoties arī Kazaņas cara titulu (''царь Казанскiй'') un Astrahaņas cara titulu (''царь Астороханскiй''). Šīs uzvaras demonstrēja reģiona musulmaņu valdnieku vājumu, paverot ceļu krievu ieplūšanai [[Kama (upe)|Kamas]] un Volgas upju reģionos. Maskavija arī ieguva tiešu kontaktu ar Sibīrijas, [[Centrālāzija]]s un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģioniem.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Stroganovu dzimta, kurai cars bija piešķīris tirdzniecības monopolu ar kažokādām un sāli šajā reģionā, meklēja karaspēku, kas varētu tās tirgoņus aizsargāt pret Sibīrijas hana uzbrukumiem. Storganovi noalgoja Donas kazaku vienību kazaka [[Jermaks|Jermaka]] vadībā, kas sakāva hanu. Tas pavēra ceļu uz pārējo Sibīriju, kuru apdzīvoja vāji organizētas ciltis, kas nevarēja militāri pretoties krievu un kazaku ieročiem.<ref name="books.google.de" /> 1581. gadā Jermaka vadītais karaspēks šķērsoja Urālus, sakāva [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas hanu]] Kučumu, kam turpmāk lika maksāt meslus un paziņoja par Maskavas kontroles nodibināšanu reģionā. Tā kā Jermaka sirojums izrādījās ārkārtīgi ienesīgs, tas radīja arī cara interesi par reģiona kontroli. Turpmākajos gados dažādas krievu sirotāju un tirgoņu grupas gar lielajām Āzijas upēm virzījās aizvien dziļāk Sibīrijā. No 1585. līdz 1605. gadam krievu kazaki iekaroja [[Oba]]s un [[Irtiša]]s, līdz 1628. gadam [[Jeņiseja]]s, [[Ņižņaja Tunguska|Tunguskas]] un [[Angara]]s upju baseinus, līdz 1650. gadam sasniedza [[Baikāls|Baikāla]] ezera apkārtni. [[Tjumeņa]] (1586), [[Toboļska]] (1587), [[Mangazeja]] (1601), [[Tomska]] (1604), [[Jeņisejska]] (1620), [[Jakutska]] (1632), [[Ohotska]] (1649), [[Irkutska]] (1652). 1643. gadā tiek izpētīta [[Amūra]]s upe. Tiek sasniegts Klusais okeāns, pakļauta [[Kamčatka]].<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp" /> 17. gadsimta vidū Krievijas cariste sasniedza [[Cjinu dinastija]]s Ķīnas pierobežas reģionus Amūrā. 1689. gada augustā noslēgtais [[Ņerčinskas līgums]] Amūras baseinu atstāja Cjinu kontrolē, kamēr uz ziemeļiem nostiprinās Krievijas cariste. 1721. un 1768. gadā Nerčinskas līgumu pārskata, ņemot vērā Krievijas tirdzniecības intereses. Sibīrijas pirmapguvējus veidoja vairākas grupas: * Tirgoņi un mednieki, kas koncentrējās uz vērtīgo kažokādu ieguvi. * Valsts ierēdņi un kareivji, kas sāka veidot valsts pārvaldes sistēmu. * Karagūstekņi, galvenokārt no Zviedrijas, Livonijas un Polijas-Lietuvas. * Maskavijas trimdinieki un izsūtītie. * Valsts zemnieki, amatnieki un garīdznieki, kurus uz šejieni nosūtīja sabiedrības veidošanai veidošanai. * Piedzīvojumu meklētāji. * Izbēgušie dzimtcilvēki, noziedznieki un ar varu neapmierinātie, kas Sibīrijā slēpās no valsts varas.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Pēc [[Sibīrijas haniste]]s pakļaušanas vienīgi [[čukči]] spēja izrādīt nopietnu [[Krievu—čukču karš|bruņotu pretestību Krieviajs hanistei]]. 1637. gadā izveidoja par Sibīriju atbildīgu ministriju (“Sibīrijas prikazu”), kas galvenokārt nodarbojās ar ierēdņu iecelšanu. Tā kā lielo attālumu dēļ galvaspilsētas kontrole pār Sibīriju bija minimāla, [[vojevoda]]s šeit parasti iecēla tikai uz diviem gadiem, dažreiz ieceļot divus vojevodas, kas viens otru pieskatīja.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Sibīrijas pakļaušana 18. gadsimtā deva iespēju Krievijas Impērijai: * kolonizēt [[Aleutu salas]] un [[Krievijas Amerika|Krievijas Ameriku]]. * pakāpeniski iegūt [[Kuriļu salas]]. * izvērst tirdzniecību ar Ķīnu. * nostiprināt un attīstīt Sibīrijas pārvaldes sistēmu.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Ņemot vērā, ka lielākā daļa Sibīrijas iekarotāju bija analfabēti, nav šo notikumu dalībnieku rakstu liecību, taču galvenie fakti ir atainoti vairākās hronikās.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Apjomīgā Sibīrijas kažokzvēru medīšana noveda pie to skaita straujas krišanās 17. gadsimta vidū. 1684. gadā Maskavija aizliedza medīt [[Sabulis|sabuļus]] Jeņisejskas un Jakutskas apgabalos. Sarūkošais kažokzvēru skaits neļāva vietējiem [[jakuti]]em veikt Krievijas caristes uzspiesto nodevu maksājumus, kas bija jāveic kažokādās. Jakutu lopkopji bija spiesti aizvien vairāk laika veltīt kažokzvēru medībām, lai izpildītu nodevas. Daudzi jakuti bēga uz ziemeļiem, uz [[evenki|tungusu]] apdzīvotajiem rajoniem, kur iztiku nodrošināja ziemeļbrieži. 1644. gadā kazaku un krievu kažokādu nodevu vācēju grupas pirmo reizi sastopas ar [[čukči]]em, kas turpmākajās desmitgadēs izrāda sīvu militāro pretestību.<ref>[https://books.google.de/books?id=sqZFDwAAQBAJ&pg=PA299&dq=russia+outer+mongolia&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjd0K-q26_lAhVFyaYKHbZmA7EQ6AEIMDAB#v=onepage&q=russia%20outer%20mongolia&f=false A History of Russia, Central Asia and Mongolia, Volume II]</ref> == Iekšpolitika == Pēc cara [[Fjodors I|Fjodora]] nāves Maskavas tronis palika tukšs (Rurika dinastija bija izmirusi), tāpēc ''Zemes sapulce'' par caru uzaicināja bajāru [[Boriss Godunovs|Borisu Godunovu]]. Tādā veidā radās precedents cara izraudzīšanai no malas. Taču, tā kā visas absolūtisma iezīmes līdz tam Krievijas caristē balstījās tikai uz Ivana IV /Jāņa Briesmīgā despotisko varu, šajā brīdī politiskajā cīņā iesaistījās citas kņazu un bajāru dzimtas, kuru radniecība ar [[Ruriks|Rjurikovičiem]] deva tiem lielākas tiesības pretendēt uz troni, nekā Godunoviem. Kaut arī Boriss Godunovs sakārtoja opričņinas politikas izjaukto valsts pārvaldes sistēmu un veica virkni ārkārtīgi pozitīvu un pat unikālu reformu (piemēram, sociālās aprūpes dienesta radīšana, muižnieku bērnu sūtīšana uz Eiropu izglītoties), bajāru opozīcija bija tik spēcīga, ka neļāva tam nostiprināt centrālo varu un nostabilizēt stāvokli valstī. Jau viņa valdīšanas laikā politiskajā cīņā iesaistījās viltvārži, izmantojot neskaidros Ivana IV jaunākā dēla Dmitrija nāves apstākļus Ugļičā 1591. gadā. 1605. gadā par Krievijas caru tika uzaicināts it kā izglābtais cara dēls Dmitrijs ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš gan jau pēc nepilna gada tika gāzts, jo uzsāka Borisa Godunova reformu turpināšanu (Eiropas parauga universitātes izveidošanas projekts u.c.), bajāru opozīcijas atspiešanu no varas utt. — vārdu sakot, patstāvīgu un pat visai veiksmīgu politiku. 1606. gadā par jauno caru ievēlēja [[Vasilijs IV Šuiskis|Vasiliju Šuiski]] (kurš bija galvenais atentāta pret careviču Dmitriju organizētājs). Pieņemot cara titulu, Vasilijs Šuiskis zvērēja ievērot likumus un tiesas spriedumus, aizsargāt muižnieku, tirgotāju un citu brīvo cilvēku īpašuma tiesības, atzina likumu spēku arī attiecībā uz caru (vienreizējs gadījums Krievijas vēsturē). Valsts pārvaldē praktiski nekas nemainījās — Šuiskis tikai izmisīgi centās noturēties pie varas un izvairīties no tādas rīcības, kas izprovocētu opozīciju viņu gāzt. Jauns posms Krievijas vēsturē sākās 1613. gadā, kad ''Zemes sapulce'' par caru ievēlēja [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihailu Romanovu]], kurš atjaunoja Joana IV laika valsts pārvaldes tradīcijas, taču ļoti spēcīgi ietekmējās izpildvaras struktūru reformēšanas u.c. jautājumos no Rietumeiropas pieredzes (viņa bērni mājās nēsāja Rietumu parauga apģērbu un guva arī atbilstošu izglītību). Vienīgais reālais spēks, kas varēja ietekmēt politisku lēmumu pieņemšanu, bija ''Zemes sapulce'', tāpēc jau nākamais cars [[Aleksejs I Romanovs]] ''Zemes sapulces'' sasaukšanu (pēdējā notika 1653. gadā). Viņa laikā patvaldība ieguva absolūtas monarhijas pazīmes (''Bajāru dome'' vēl formāli pastāvēja līdz 1710. gadam, taču tai vairs bija tikai padomdevējas funkcijas, bet padomus, kā zināms, var ievērot un var neievērot). Pēc cara pavēles ''Sūtniecību prikazā'' sāka tulkot uz krievu valodu zinātnisko un politisko literatūru. 1666. gadā pēc Alekseja personīgas pavēles kņazs Miloradovs sūtīja ekspedīciju meklēt sudraba rūdas atradnes, lai veicinātu pašmāju rūpniecības attīstību. Ar tādu pašu uzdevumu uz [[Holmogori]]em devās majora Mamkejeva ļaudis. Ņevjanskā Tumaševs izveidoja pirmos vara pārstrādes uzņēmumus. Tika veicināta tirdzniecības attīstība (tikai viena gada laikā tīrie valsts ieņēmumi no Arhangeļskas ostas preču apgrozījuma bija 300 000 rubļu!). Attīstījās starptautiskie diplomātiskie sakari ar Eiropu, taču nebija tendences iejaukties Eiropas iekšpolitikā. 1676. gadā gan [[Dānija]]s sūtnis Fridrihs fon Habels gan centās iesaistīt Krievijas caristi konfliktā ar [[Zviedrija|Zviedriju]], taču gan cars, gan tirgotāju aprindas (pamatā [[Arhangeļska]]s pārstāvji) noraidīja šo piedāvājumu kā valstij neizdevīgu. Var teikt, ka Alekseja Romanova valdīšanas laikā Krievijā iedibinājās absolūtisms (ar neievērojamām kārtu pārstāvniecības paliekām, kas vairāk bija nodeva tradīcijai) kā politiskā iekārta. Pēc Alekseja nāves tronī kāpa viņa vecākais dēls (no pirmās sievas) [[Fjodors III Romanovs]], kurš ļoti veiksmīgi turpināja tēva uzsāktās reformas. Pēc Fjodora pavēles kā novecojis tika likvidēts vietvaldības institūts. T.s. muižu saraksti tika sadedzināti. Realizēja galma apģērba reformu — galminiekiem, valsts un militārajiem ierēdņiem pavēlēja valkāt uz „ārzemju drēbes“ (tiesa gan ne vācu, bet gan poļu parauga). Vienlaicīgi viņiem ieteica dzīt bārdas. Atcēla „tiesu nežēlības“ zagļiem vairs necirta nost ne rokas, ne pirkstus. Baznīcas reforma aizliedza t.s. personīgās ikonas ¬ līdz tam plaši izplatīto paražu piekārt baznīcā pie sienas savu ikonu, pie kuras citi nedrīkstēja lūgties utt. Pēc cara pavēles zinātnieki [[Simeons Polockis]] un [[Silvestrs Medvedjevs]] izstrādāja "Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas" projektu. Krievijas cariste sāka pārorientēties savā iekšpolitikā un ārpolitikā uz Eiropu, un, vismaz valdošo slāņu līmenī, sāka iegūt attīstītas rietumnieciskas lielvalsts izskatu. Pēc Fjodora nāves, kamēr vēl nebija kronēts mazgadīgais brālis Joans, valdnieka funkcijas visai veiksmīgi uzņēmās tā vecākā māsa Sofija. Turpinot Fjodora uzsākto valsts intensīvo attīstību, viņa kā padomdevējus ap sevi sapulcināja sava laika izglītotākos Krievijas caristes cilvēkus: Silvestru Medvedjevu, kņazu Vasiliju Goļicinu (jaunās Krievijas ārpolitikas pamatlicēju) u.c. Tomēr šajā brīdī tālāka valsts politiskā attīstība nebija iespējama — sākās cīņa par varu starp Miloslavsku (cara Alekseja pirmās sievas ģimeni) un Nariškinu (cara Alekseja otrās sievas ģimeni) klaniem. Bija galma apvērsuma mēģinājums, taču, Sofijai tūdaļ izdevās sacelt strēļu pulkus un kronēt par "pirmo" caru [[Ivans V Romanovs|Joanu]] ([[Pēteris I|Pēteris]] ne uz ko citu kā uz "otro" nevarēja pretendēt) un, kamēr vēl abi pusbrāļi ir mazgadīgi, kļūt par reģenti. Taču jau 1689. gadā Nariškinu klanam izdevās gāzt Sofiju un atbīdīt Miloslavskus no varas. Varas grožus pārņēma un līdz pat savai nāvei 1694. gadā valsti pārvaldīja Natālija Nariškina. Viņas valdīšanas laikā ritēja veco aristokrātu dzimtu vajāšana (Nariškini bija zemas izcelsmes), valsts amatu un bagātības sagrābšana, iekšējo rēķinu kārtošana, tā kā ne par kādu valsts politisko attīstību nevarēja būt ne runas. Sākās panīkuma posms Krievijas valsts attīstībā. Pēc mātes nāves [[Pēteris I]] sāka fanātiski īstenot tēva un pusbrāļa iesāktās reformas, novedot tās līdz kuriozitātei un ieviešot savas korekcijas. Neraugoties uz pilnīgo valsts ekonomikas sagraušanu, viņš radīja perfektu valsts policejiskās pārvaldes mehānismu, no kura ietekmes vairs nevarēja izvairīties neviens (tieši viņa laikā dzimtbūšana pieņēma savas kroplīgākās formas). Visa vara koncentrējās patvaldnieka — absolūtā monarha — rokās; atbilstoši šiem principiem tika izveidota arī politiskās pārvaldes sistēma. === Likumdošana === 16. gadsimtā iezīmējās varas koncentrācijas tendence vienpersoniski valdnieka rokās (un šī valdnieka autoritātes nostiprināšana), taču turpat līdzās pastāvēja visdažādākie padomdevēja institūti, kuros piedalījās valstī pastāvošo brīvo kārtu pārstāvji (skat. [[Kārtu pārstāvniecība]]). Juridiski nostiprinājās troņa mantošanas kārtība. Sīkāka kārtu pārstāvniecības sistēmas regulācija bija paredzēta tikai 17 gadsimta sākumā, kad par caru ievēlēja poļu princi Vladislavu, kā arī Pirmās zemessardzes 1611. gada 30. jūnija lēmumā par valsts pārvaldi pēc kārtības nodibināšanas. 1549. gadā izveidoja ''Cara padomi'', kurā tika izstrādāti svarīgākie reformu virzieni, izdodot t.s. ''Cara tiesas likumkrājumu'' (kuru apstiprināja Baznīcas hierarhu sapulce), ''Nolikumu par dienestu'', reformēja tiesu, vietējo pārvaldi, nodokļu sistēmu, baznīcu, lika pamatus specializēto pārvaldes iestāžu (prikazu) sistēmai, kurus tūdaļ akceptēja ''Zemes sapulce''. Tika fiksēta valsts politiskā sistēma (pēc tā augstākā tiesu vara nonāca cara kompetencē). 1551. gadā lielajā Baznīcas hierarhu sapulcē tika pieņemts baznīcas likums, kas atzina cara tiesības iejaukties baznīcas lietās. Paralēli attīstījās prikazi (izpildvaras struktūras) un regulārais karaspēks (strēļi). Taču šo visai veiksmīgi uzsākto tiesiskās sistēmas veidošanu pārtrauca pats cars 1565. gadā radot ''opričņinu'' (valsts tika sadalīta opričņinā un zemščinā ar atšķirīgu pārvaldes struktūru un tiesvedības principiem). No 1552. līdz 1649. gadam aizpildīja Cara tiesas nepilnības ar atsevišķiem, specializētiem likumu apkopojumiem. 1598. gadā Zemes sapulce par caru uzaicināja [[Boriss Godunovs|Borisu Godunovu]] (1598—1605), kurš juridiski sakārtoja opričņinas politikas izjaukto valsts pārvaldes sistēmu un veica virkni reformu (piemēram, sociālās aprūpes dienesta radīšana, muižnieku bērnu sūtīšana uz Eiropu izglītoties). 1606. gadā par jauno caru ievēlēja [[Vasilijs IV Šuiskis|Vasiliju Šuiski]] (kurš bija galvenais atentāta pret Dmitriju organizētājs). Pieņemot cara titulu, Vasilijs Šuiskis zvērēja ievērot likumus un tiesas spriedumus, aizsargāt muižnieku, tirgotāju un citu brīvo cilvēku īpašuma tiesības, atzina likumu spēku arī attiecībā uz caru ¬ vienreizējs gadījums Krievijas vēsturē. Sākot ar 1620. gadu ieviesa vispārēju pasta nodokli. 1648. gadā cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs Romanovs]], ''Bajāru dome'' un baznīcas hierarhu sapulce kopīgi nolēma saskaņot visus esošos likumus (kuri bieži vien bija pretrunīgi) un, tos papildinot, izdot jaunu kodeksu. Šajā pasākumā ietilpa arī administratīvās reformas (piemēram, likvidēja privātās bajāru un baznīcas ''[[sloboda]]s'' un aramzemi ap Maskavu un citām pilsētām, atdeva pilsētām bajāru un baznīcas sagrābtās atkarīgās zemes pilsētu teritorijās). Sāka sekularizēt baznīcas zemes, ko tā bija ieguvusi pēc 1580. gada (kad tai aizliedza iegūt jaunus īpašumus). 1649. gadā šo kodeksu nodrukāja un izplatīja. Vēlāk nācās to papildināt ar ''Norādījumiem par laupītājiem un slepkavībām'' (1669.), ''Norādījumiem par muižām'' (1676), ''Norādījumiem par muižām un dzimtīpašumiem'' (1677), ''Jauno tirdzniecības kodeksu'' (1677) u.c. == Karaspēks == 1646. gadā kņazu I. Miloslavski sūtīja uz Holandi, lai viņš atvestu „dzelzs apstrādes meistarus, pieredzējušus kuģu kapteiņus un kādus 20 zaldātu lietās izglītotus vīrus“. Paralēli strēļu karaspēkam izveidoja „ārzemju parauga“ pulkus ar smagi bruņotiem jātniekiem kājniekiem, kas 1689. gadā jau veidoja vairāk kā pusi karaspēka (63 pulki, 90 000 kareivji). Šiem pulkiem tika ieviestas jaunas militārās pakāpes: majors, rotmistrs, poručiks utt., kam paralēli vecā parauga pulkos pastāvēja vecās pakāpes: sotņiks u.c. == Krievijas misionārisms == {{pamatraksts|Maskava — trešā Roma}} [[Attēls:Byzantine Palaiologos Eagle.svg|thumb|200px|Paleologu dinastijas Austrumromas (Bizantijas) valdnieku ģerbonis (1261—1453)]] [[Attēls:Seal of Russia (1699, Johann-Georg Korb).png|thumb|200px|Krievijas caristes ģerbonis (1699)]] Vairākas paaudzes pēc [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] galvaspilsētas [[Konstantinopoles krišana]]s [[Osmaņu impērija|osmaņu turku]] rokās Krievu ortodoksās baznīcas iekšienē tika izlotota ideja par [[Maskava — trešā Roma|Maskavu kā "Trešo Romu"]]. Formālu pamatu šai idejai deva Maskavijas lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] laulības ar pēdējā Austrumromas jeb Bizantijas imperatora Konstantīna XI krustmeitu Sofiju Paleologu 1472. gadā. Sākotnēji "Trešās Romas" idejai bija apokaliptiska pieskaņa, jo Krievijas cariste bija viena no pēdējām valstīm (blakus [[Gruzija]]i), kurā ortodoksā kristietība bija valsts reliģija. Romas Katoļu baznīcu un [[islāms|islāmu]] uzskatīja par ķecerīgām novirzēm no sākotnējās "pareizticības". Pirmo reizi jēdziens "trešā Roma" atrodams Pleskavas mūka Filofeja 1510. gada vēstulē Maskavas lielkņazam, kurā viņš pasludināja: "Divas Romas ir kritušas. Trešā stāv. Un nebūs ceturtās. Neviens neaizvietos Jūsu kristīgo cara valsti!" Vēlākos gadsimtos šī tēze kļuva par vienu no neoficiālajiem valsts ideoloģijas pamatiem. === Valsts simboli === Pirmais Krievijas cars Ivans IV un viņa mantinieki lietoja valsts zīmogu ar [[Maskavija]]s ģerboni uz [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ērgļa krūtīm un 13 pakļauto zemju ģerboņiem apkārt, kas vienlaigus var tikt uzskatīts par lielo valsts ģerboni mūsdienu izpratnē. Pēc [[Kazaņa]]s, [[Astrahaņa]]s un [[Sibīrija]]s hanu valstu pakļaušanas (1552—1607) Krievijas cari savam titulam pievienoja arī šo valstu cara nosaukumu un trīs kroņus virs divgalvu ērgļa. Pirmais Krievijas cara karogs ("trikolors") ticis lietots 1668. gadā kā karakuģa karogs pēc holandiešu parauga, tādēļ tam izvēlētas tās pašas krāsas. == Krievijas cari (1547—1721) == '''Rjurikoviču dinastija:''' {|class="wikitable" |- ! Attēls ! Vārds ! Dzimis — Miris ! Cars no ! Cars līdz |- | [[Attēls:Ivan the Terrible (cropped).JPG|100px]] | [[Ivans IV]] Rurikovičs | 1530—1584 | 1547. gada 26. janvāris | 1584. gada 28. marts (izņemot 1575.-1576.) |- | | [[Simeons Bekbulatovičs]] ([[Kasimovas hani|Kasimovas hans]], Ivana IV otrās sievas brāļadēls) | miris 1616. gadā | 1575. gada septembris vai oktobris | 1576. gada augusts vai septembris |- | [[Attēls:Feodor I of Russia - Project Gutenberg eText 20880.jpg|100px]] | [[Fjodors I]] | 1557—1598 | 1584. gada 28. marts | 1598. gada 17. janvāris |- |} '''Juku laika cari un pretendenti uz troni:''' {|class="wikitable" |- ! Attēls ! Vārds ! Dzimis—miris ! Cars no ! Cars līdz |- | [[Attēls:Boris Godunov.jpg|100px]] | [[Boriss Godunovs]] (''Борис Годунов'') | 1551-1605 | 1598 | 1605 |- | [[Attēls:Feodor II bone.jpg|100px]] | [[Fjodors II Godunovs]] (''Фёдор II Годунов'') | 1587/1589-1605 | 1605 | |- | [[Attēls:Dymitr Samozwaniec.jpg|100px]] | Dmitrijs I ([[Viltusdmitrijs I]], ''Лжедмитрий I'') | 1581-1606 | 1605 | 1606 |- | [[Attēls:False Dmitriy II (engraving) 03.jpg|100px]] | [[Viltusdmitrijs II]] (''Лжедмитрий II'') | 1582-1610 | apgalvoja, ka ir 1605. gadā ievēlētais cars | |- | [[Attēls:Basil IV.jpg|100px]] | [[Vasilijs IV Šuiskis]] (''Василий IV Иоаннович Шуйский'') | 1552-1612 | 1606 | 1610 |- | [[Attēls:Prince Władysław Sigismund - detail.jpg|100px]] | [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs I Vāsa]] (''Владислав I Жигимонтович'') | 1595-1648 | 1610 | 1613 |- |} '''[[Romanovu dinastija]]:''' {|class="wikitable" |- ! Attēls ! Vārds ! Dzimis — Miris ! Cars no ! Cars līdz |- | [[Attēls:Tsar Mikhail I -cropped.JPG|100px]] | [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails Romanovs]] (''Михаил Фёдорович Романов'' — bajāra, vēlākā Krievijas [[Pareizticība|ortodoksās baznīcas]] patriarha Fjodora<br />Romanova dēls) | 1596-1645 | 1613 | 1645 |- | [[Attēls:Alexis_I_of_Russia_(Hermitage).jpg|100px]] | [[Aleksejs I Romanovs]] (''Алексей Михайлович Романов'') | 1629-1676 | 1645 | 1676 |- | [[Attēls:Feodor III of Russia.jpg|100px]] | [[Fjodors III Romanovs]] (''Фёдор Алексеевич Романов'') | 1661-1682 | 1676 | 1682 |- | [[Attēls:Sophia Alekseyevna by anonim (19 c., Hermitage).jpg|100px]] | [[Sofija Romanova (Krievijas reģente)|Sofija Romanova]] (''Софья Алексеевна Романова'') Krievijas reģente savu brāļu nepilngadības dēļ | 1657-1704 | 1682 | 1689 |- | [[Attēls:Ivan V by anonym (Kremlin museum).jpg|100px]] | [[Ivans V Romanovs]] (''Иоанн Алексеевич Романов'') valdīja kopā ar savu jaunāko pusbrāli Pēteri Romanovu | 1666-1696 | 1682 (1689) | 1696 |- | [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|100px]] | [[Pēteris I]] Lielais (''Пётр Алексеевич Романов'') līdz 1696. gadam valdīja kopā ar vecāko pusbrāli Ivanu Romanovu, pirmais [[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas imperators]] no 1721. gada 20. janvāra | 1672-1725 | 1682 (1689) | 1721 |- |} == Bibliogrāfija == * Соловьев С. М., Взгляд на историю установления госуд. порядка в России до Петра Вел. / «Сочинения» — СПб., 1882 == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Maskavija]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Padomju Savienība|PSRS]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bijušās Āzijas monarhijas]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Maskavija]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]] [[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]] 0nniqv1p503u4wqy8iwvdv0qe9b3pvp Raivis Dzintars 0 48093 4467157 4415197 2026-05-12T17:04:20Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4467157 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu politiķi|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raivis Dzintars | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781398141).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raivis Dzintars 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|12|4|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2015|5|28|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5= [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | partija = * [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]] <small>(2006-2011)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Marta Dzintare | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raivis Dzintars''' (dzimis {{Dat|1982|11|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[nacionālisms|nacionālistiskās]] jauniešu apvienības "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma [[politiskā partija|partijas]] pirmais priekšsēdētājs un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos, šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1982. ɡadā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. 2001. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātes]] [[Politika]]s zinātnes nodaļā, kļuva par latviešu [[studentu korporācijas]] "[[Vendia]]" biedru. 2004. gada rudenī sāka strādāt par [[žurnālistika|žurnālistu]] laikrakstā "Latvijas Avīze", bija "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu Latvijā]]" Rīgas [[Ernests Laumanis|Laumaņa]] nodaļas vadītājs. 2010. gadā ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Publicēja ɡrāmatas "Pozitīvais nacionālisms", "Ceturtā atmoda" un “Dzīvot valstij”. === Politiskā darbība === 2000. gada augustā R. Dzintars izveidoja nacionāli noskaņotu jauniešu grupu ar nosaukumu "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]". Kad 2006. gada 14. janvārī "Visu Latvijai!" pārtapa par [[politiskā partija|politisku partiju]], kļuva par tās priekšsēdētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |title=Partijas "Visu Latvijai!" dibināšanas kongresā ievēlētās amatpersonas |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080521143100/http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |archivedate={{dat|2008|05|21||bez}} }}</ref> un līdz ar to apturēja darbību žurnālistikā. Viņa politiskās darbības sākumā R. Dzintaram pārmeta sadarbību ar radikāli labējo krievu nacionālistu politiķi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/nacionala_apvieniba_ir_latviesu_nacionalisti_si_varda_labakaja_nozime/|title=Pietiek :: Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē|website=m.pietiek.com|access-date=2023-11-13}}</ref> . Laikraksta "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" iztaujāts, 2006. gada intervijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}</ref> viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}</ref> [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja ar pirmo kārtas numuru partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā visos vēlēšanu apgabalos (izņemot [[Latgale]]s),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 |title=(kandidāta apraksts) |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120402033148/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 }}</ref> taču "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Vēlēšanās ieguva 5897 plusiņus un 82 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 |title=Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080206163911/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 }}</ref> 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā R. Dzintars nolika partijas priekšsēdētāja pilnvaras un lūdza viņa vietā par partijas priekšsēdētāju ievēlēt [[Imants Parādnieks|Imantu Parādnieku]], bet pats ieņēma partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>[http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 ""Visu Latvijai!" vadīs Imants Parādnieks"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080121110909/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 |date={{dat|2008|01|21||bez}} }} — laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.</ref> 2008. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" 4. kongresā viņu ievēlēja par vienu no diviem partijas līdzpriekšsēdētājiem. 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta, ko "Visu Latvijai!" izveidoja kopā ar partiju "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2011. gadā abas partijas apvienojās, par jaunās partijas vienu no līdzpriekšsēdētājiem kļuva R. Dzintars. Tā paša gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] viņu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu, bet 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. 2014. gada decembrī nolika deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas beidzās 2015. gada maijā. Kopš 2017. gada R. Dzintars ir partijas "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes priekšsēdētājs — partijas vadītājs bez līdzpriekšsēdētāja, vadīja arī organizācijas Saeimas frakciju. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputātu, bet 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par [[14. Saeima]]s deputātu, saņemot visvairāk plusu (9736) Nacionālās apvienības sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> 2024. gada nogalē viņa vietā par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju kļuva [[Ilze Indriksone]], bet R. Dzintars saglabāja vietu partijas valdē. == Privātā dzīve == R. Dzintars ir precējies, kopā ar sievu Martu audzina trīs dēlus.<ref>[http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html Raivis Dzintars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140223034342/http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html |date={{dat|2014|02|23||bez}} }} Visulatvijaidodu.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 |title=Raivja Dzintara ģimenē piedzimis dēls |access-date={{dat|2011|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304042156/http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 }}</ref> == Atsauces == {{Commons category|Raivis Dzintars}} {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms= | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] priekšsēdētājs | periods=[[2000. gads|2000]]. gada augusts — {{dat|2007|11|18|N}} | pēc = [[Imants Parādnieks]] }} {{Amatu secība | pirms= [[Imants Parādnieks]] | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] līdzpriekšsēdētājs<br /><small>(kopā ar [[Imants Parādnieks|I. Parādnieku]])</small> | periods={{dat|2008|12|7|N}} — {{dat|2011|07|23|N}} | pēc = partija iekļāvusies [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]]}} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzintars, Raivis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] pupjwy5ou7x4f96jgo8rp8dbca0svdj 4467160 4467157 2026-05-12T17:06:03Z Pirags 3757 /* Politiskā darbība */ 4467160 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu politiķi|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raivis Dzintars | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781398141).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raivis Dzintars 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|12|4|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2015|5|28|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5= [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | partija = * [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]] <small>(2006-2011)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Marta Dzintare | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raivis Dzintars''' (dzimis {{Dat|1982|11|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[nacionālisms|nacionālistiskās]] jauniešu apvienības "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma [[politiskā partija|partijas]] pirmais priekšsēdētājs un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos, šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1982. ɡadā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. 2001. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātes]] [[Politika]]s zinātnes nodaļā, kļuva par latviešu [[studentu korporācijas]] "[[Vendia]]" biedru. 2004. gada rudenī sāka strādāt par [[žurnālistika|žurnālistu]] laikrakstā "Latvijas Avīze", bija "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu Latvijā]]" Rīgas [[Ernests Laumanis|Laumaņa]] nodaļas vadītājs. 2010. gadā ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Publicēja ɡrāmatas "Pozitīvais nacionālisms", "Ceturtā atmoda" un “Dzīvot valstij”. === Politiskā darbība === 2000. gada augustā R. Dzintars izveidoja nacionāli noskaņotu jauniešu grupu ar nosaukumu "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]". Kad 2006. gada 14. janvārī "Visu Latvijai!" pārtapa par [[politiskā partija|politisku partiju]], kļuva par tās priekšsēdētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |title=Partijas "Visu Latvijai!" dibināšanas kongresā ievēlētās amatpersonas |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080521143100/http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |archivedate={{dat|2008|05|21||bez}} }}</ref> un pārtrauca darbību žurnālistikā. Viņa politiskās darbības sākumā R. Dzintaram pārmeta sadarbību ar radikāli labējo krievu nacionālistu politiķi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/nacionala_apvieniba_ir_latviesu_nacionalisti_si_varda_labakaja_nozime/|title=Pietiek :: Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē|website=m.pietiek.com|access-date=2023-11-13}}</ref> . Laikraksta "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" iztaujāts, 2006. gada intervijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}</ref> viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}</ref> [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja ar pirmo kārtas numuru partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā visos vēlēšanu apgabalos (izņemot [[Latgale]]s),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 |title=(kandidāta apraksts) |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120402033148/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 }}</ref> taču "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Vēlēšanās ieguva 5897 plusiņus un 82 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 |title=Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080206163911/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 }}</ref> 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā R. Dzintars nolika partijas priekšsēdētāja pilnvaras un lūdza viņa vietā par partijas priekšsēdētāju ievēlēt [[Imants Parādnieks|Imantu Parādnieku]], bet pats ieņēma partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>[http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 ""Visu Latvijai!" vadīs Imants Parādnieks"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080121110909/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 |date={{dat|2008|01|21||bez}} }} — laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.</ref> 2008. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" 4. kongresā viņu ievēlēja par vienu no diviem partijas līdzpriekšsēdētājiem. 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta, ko "Visu Latvijai!" izveidoja kopā ar partiju "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2011. gadā abas partijas apvienojās, par jaunās partijas vienu no līdzpriekšsēdētājiem kļuva R. Dzintars. Tā paša gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] viņu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu, bet 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. 2014. gada decembrī nolika deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas beidzās 2015. gada maijā. Kopš 2017. gada R. Dzintars ir partijas "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes priekšsēdētājs — partijas vadītājs bez līdzpriekšsēdētāja, vadīja arī organizācijas Saeimas frakciju. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputātu, bet 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par [[14. Saeima]]s deputātu, saņemot visvairāk plusu (9736) Nacionālās apvienības sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> 2024. gada nogalē viņa vietā par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju kļuva [[Ilze Indriksone]], bet R. Dzintars saglabāja vietu partijas valdē. == Privātā dzīve == R. Dzintars ir precējies, kopā ar sievu Martu audzina trīs dēlus.<ref>[http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html Raivis Dzintars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140223034342/http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html |date={{dat|2014|02|23||bez}} }} Visulatvijaidodu.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 |title=Raivja Dzintara ģimenē piedzimis dēls |access-date={{dat|2011|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304042156/http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 }}</ref> == Atsauces == {{Commons category|Raivis Dzintars}} {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms= | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] priekšsēdētājs | periods=[[2000. gads|2000]]. gada augusts — {{dat|2007|11|18|N}} | pēc = [[Imants Parādnieks]] }} {{Amatu secība | pirms= [[Imants Parādnieks]] | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] līdzpriekšsēdētājs<br /><small>(kopā ar [[Imants Parādnieks|I. Parādnieku]])</small> | periods={{dat|2008|12|7|N}} — {{dat|2011|07|23|N}} | pēc = partija iekļāvusies [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]]}} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzintars, Raivis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] bfqqd2ihvkdlog67t8jgqtcqra9kh74 Viduszeme 0 51661 4467510 4325330 2026-05-13T08:17:40Z Treisijs 347 /* Filmas */ 4467510 wikitext text/x-wiki '''Viduszeme''' ({{val|en|Middle Earth}}) ir autora [[Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomāta pasaules daļa, kurā norisinās "[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieka]]", "[[Hobits (grāmata)|Hobita]]" un citu šī autora grāmatu darbība. Viduszemes termins ir ekvivalents [[Midgarda]]i [[Skandināvija|skandināvu]] [[mitoloģija]]s aprakstos, kurš raksturo cilvēku apdzīvoto pasauli, tas ir, okeāna aptvertu [[Zeme]]s centrālo [[kontinents|kontinentu]] Tolkīna iedomātajā mitoloģiskajā pagātnē. Tolkīns apgalvoja, ka viņa grāmatu darbība notiek Zemes pagātnē "citā iztēles līmenī".<ref>[http://tolkiengateway.net/wiki/1964_BBC_Interview Tolkīna intervija BBC 1964. gadā] (angliski)</ref> Viduszeme ir Zemes ziemeļu kontinents (Arda) iedomātā Zemes pagātnes periodā (Tolkīns novērtēja Trešā laikmeta beigas apmēram 6000 gadu pirms mūsdienām), "sekundāras vai pakārtotas realitātes" izpratnē.<ref>Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 180, 200, 328.</ref> Tolkīna Viduszemes romānu un stāstu darbība galvenokārt koncentrējas kontinenta ziemeļrietumos. Šī daļa atgādina [[Eiropa|Eiropu]], un hobitu rases apdzīvotās Dalienas (Šīras) daba aprakstīta līdzīga [[Anglija]]i (precīzāk - [[Rietummidlenda]]i, Dalienu novietojot tajā pašā platumā kā [[Oksforda|Oksfordu]]).<ref name="Letters294">Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 294.</ref> [[Attēls:Wax Museum Plus (6344811177).jpg|thumb|Golluma skulptūra vaska muzejā [[Dublina|Dublinā]].]] [[Attēls:El Señor de los Anillos lectura.jpg|thumb|Lielvaras Gredzena kopija]] [[Attēls:Un hobbit.jpg|thumb|Hobits]] [[Attēls:TREEBEARD.jpg|thumb|Ents Kokubārzda ar hobitiem Toma Lobaka (TTThom) zīmējumā.]] == Leģenda == {{Grāmatas satura brīdinājums}} Tolkīna stāstījumi hronikas veidā raksturo cīņu par zināmās pasaules kontroli: vienā pusē [[eņģelis|eņģeļi]] vai pusdievi — Valāri, [[elfi]] un viņu sabiedrotie starp cilvēkiem; no otras puses, [[dēmons|dēmoniskais]] Melkors jeb Morgots (Valāru atkritējs) un viņa līdzgaitnieki, galvenokārt [[orki]], [[pūķis|pūķi]] un pakļautie cilvēki. Vēlākajos laikos pēc Morgota sakāves un izraidīšanas no Ardas vadību pārņēma viņa palīgs Saurons. Pēc Morgota sakāves Valāri atteicās no tiešas iejaukšanās Viduszemes lietās, tomēr sūtīja burvjus palīdzēt cīņā pret Sauronu. Svarīgākie no tiem bija Gendalfs Pelēkais un Sarumans Baltais. Gendalfs palika uzticīgs savai misijai un līdz galam cīnījās pret Sauronu. Sarumans izvēlējās savu ceļu un centās nostiprināties kā Saurona sāncensis par absolūtu varu Viduszemē. Citas rases, kas iesaistījās cīņā pret Mordorā nocietinājušos Sauronu, bija [[rūķi]], kokveidīgie enti un [[hobiti]]. Sākotnējie konflikta posmi aprakstīti hronikā "Silmarillions", savukārt pēdējie posmi cīņā pret Sauronu aprakstīti grāmatās "Hobits" un trīs sējumu darbā "Gredzenu pavēlnieks". Konflikti par dārgu vai maģisku priekšmetu pārvaldīšanu ir visos stāstos atkārtota tēma. Pirmajā laikmetā dominē elfa Feanora un viņa noldoru klana meklējumi, lai atgūtu trīs dārgakmeņus — Silmarillus, kuras Morgots tiem nozaga ("Silmarillions"). Otrajā un trešajā laikmetā dominē Varas gredzenu kalšana un Saurona veidotā galvenā Lielvaras Gredzena liktenis, kas tā valkātājam dod spēku kontrolēt vai ietekmēt tos, kuri nēsā citus Varas gredzenus ("Gredzenu pavēlnieks"). == Terminoloģija == === Etimoloģija === Seno ģermāņu mitoloģijā cilvēku apdzīvotā pasaule ir pazīstama ar vairākiem līdzīgiem nosaukumiem, piemēram, Midgārda, Midenheima, Manaheima un Midengerda. Senangļu ''middangeard'' cēlies no kāda seno ģermāņu vārda, piemēram, senskandināvu vārds ''Miðgarðr'' no norvēģu mitoloģijas, ko mūsdienu angļu valoda pārveido kā ''Midgard''.<ref>[http://www.glyphweb.com/arda/m/middleearth.html Encyclopedia of Arda]</ref><ref>[https://www.etymonline.com/word/Midgard Harper, Douglas. "Midgard". Online Etymological Dictionary] etymonline.com.</ref> Attiecīgi Tolkīns neizgudroja šo terminu "Viduszeme", ko dēvē arī par “vidus pasauli”. Tas dažādās formās sastopams visā angļu valodas attīstības laikā.<ref>Mitchell, Bruce; Robinson, Fred C. A Guide to Old English (Sixth ed.). p. 360.</ref> === Tolkīna lietojums === [[Attēls:Tom, Bert, and William (2).jpg|thumb|Troļļi [[Velingtona|Velingtonā]], Jaunzēlandē]] Tolkīns pirmo reizi saskārās ar terminu ''middangeard'' kādā vecās angļu valodas fragmentā, kuru viņš studēja 1914. gadā: <blockquote>''Éala éarendel engla beorhtast / ofer middangeard monnum sended.''<br /><br /> Sveikts Earendil, spožākais no eņģeļiem / pār viduszemi, kurš cilvēkiem sūtīts.</blockquote> Šis citāts bija fragments no mūka Kinevulfa poēmas "[[Jēzus Kristus|Kristus]]". Vārds ''Éarendel'' Tolkīnam kļuva par jūrnieku Earendilu (''Eärendil''),<ref>Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 297.</ref> kurš devās no Viduszemes lūgt palīdzību no Valariem. Tolkīna tai pašā 1914. gadā sarakstītais dzejolis par Earendilu piemin "viduspasaules malu".<ref name="Ring">The Ring of Words, p. 164</ref> Tolkīns uzskatīja, ka viduszemes jēdziens ir līdzvērtīgs [[grieķu valoda|grieķu]] vārdam ''οἰκουμένη'' — oikumēne (no kura atvasināts vārds "ekumēnisks"). Šajā lietojumā Tolkīns vairākkārt saka, ka oikumēne ir "cilvēku pastāvīgā vieta";<ref>Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 151, 183 and 283.</ref> tas nozīmē, ka tā ir fiziskā pasaule, kurā cilvēks dzīvo savu dzīvi un likteni pretstatā citām, vēl neredzētām pasaulēm.<ref name="Letters211">Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 211.</ref> Tomēr termins "Viduszeme" nav atrodams Tolkīna agrākajos rakstos par Viduszemi, kas datēti ar 1920. gadu sākumu un publicēti "Zudušo pasaku grāmatā" (''The Book of Lost Tales'', 1983–1984). Arī "Hobitā" (1937) termins netiek izmantots. Tolkīns tikai 30. gadu beigās sāka lietot terminu “vidējā zeme”, aizstājot agrākos terminus, kā "Lielās zemes" un "Ārējās zemes".<ref name="Ring" /> Termins "Viduszeme" parādās "Gredzenu pavēlnieka" projektos un tur atrodas jau prologā: "''...Tomēr nav šaubu, ka Viduszemē hobiti savā nodabā mituši daudzus gadus, iekams pārējie viņus pamanīja.''" === Ārējā lietošana === Termins Viduszeme ir arī ticis lietots kā saīsne visam Tolkīna leģendārijam, aizstājot tehniski pareizākus, bet mazāk zināmus terminus, kā Arda (kas attiecas uz fizisko pasauli) un Ea (kas attiecas uz pasaules realitāti kopumā). Izdotas vairākas grāmatas ar Tolkīna pasaules aprakstu, kā "Pilnīga Viduszemes rokasgrāmata" (''The Complete Guide to Middle-earth''), "Ceļš uz Viduszemi" (''The Road to Middle-earth''), "Viduszemes atlants" (''The Atlas of Middle-earth'') un it īpaši sērija "Viduszemes vēsture" (''The History of Middle-earth''), kas visi ietver apgabalus ārpus Viduszemes stingri ģeogrāfiskās definīcijas. Angļu valodā šis termins pareizi rakstāms ar defisi kā "''Middle-earth''". == Ģeogrāfija == Tolkīna leģendārija vispārējā kontekstā Viduszeme bija daļa no viņa radītās Ardas pasaules (kurā ietilpa Amana kontinents un Eresejas sala, kuri notikumu gaitā tika atdalīti no pārējās fiziskās pasaules un nav sasniedzami ar parastu ceļošanu), kura pati bija daļa no plašākas pasaules — Ea (''Eä'') - radīšanas. Amanu un Viduszemi viens no otra atdala Belegaera dižjūra ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] analogs), kurā Pirmā laikmeta notikumos nogrima daļa toreizējā Belerianda subkontinenta. Rietumu kontinents, Amans, kļuva par Valaru mājvietu. Viduszemes austrumu pusi apskaloja Austrumu jūra. Aiz tās atradies neapdzīvots austrumu kontinents, kurš nav atspoguļots stāstos. === Kartes === Tolkīns sagatavoja vairākas Viduszemes un tās reģionu kartes, kur notika viņa stāsti. Dažas no tām tika publicētas viņa dzīves laikā, taču dažas agrākās kartes tika publicētas tikai pēc viņa nāves. Tolkīna kartēm ir atšķirīgs attēlojuma stils, parasti augstienes un meži ir attēloti reālistiski, it kā apskatīti slīpi (lai gan bez mēroga). Tiek attēlotas svarīgu atsevišķu kalnu faktiskās formas. Kartes "Gredzenu pavēlniekā" Tolkīns izstrādāja paralēli stāstījuma pilnveidošanai. Tas bija viens no viņa centieniem panākt stāstījuma sakarību; jo īpaši, lai varoņi sasniegtu reālistiskus attālumus. Lai arī Tolkīns atzina, ka viņš nav guvis pilnīgus panākumus šajā procesā, viņš tomēr uzstāja, ka kartes ir jāiekļauj grāmatā lasītāju labad, neskatoties uz papildu izdevumiem, darbu un kavējumiem.<ref>J. R. R. Tolkien (1981), The Letters of J. R. R. Tolkien, George Allen & Unwin, letter nos. 137 (p.168, 1953), 139 (p. 170), 141 (p. 171), 144 (p. 177), and 160 & 161 (p. 210, 1955); {{ISBN|0-04-826005-3}}</ref> === Viduszemes karte === Galīgā Viduszemes karte tika publicēta "Gredzenu pavēlniekā". Tajā ir iekļautas visas stāsta galvenās vietas, kā arī dažas vietas no vēsturiskā fona. Šī karte tika publicēta arī (ar dažādiem papildinājumiem un izrotājumiem) kā atsevišķs plakāts. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī karte neaptver visu Viduszemi, bet parāda tikai kontinenta ziemeļrietumus. Tas tiek precizēts pārskatītajā versijā, kas pirmo reizi publicēta "''Nepabeigtajos stāstos''" ar nosaukumu "Viduszemes rietumi trešā laikmeta beigās". Tolkīnas vispasaules karšu skices arī apstiprina, ka Viduszeme ir daudz iespaidīgāka nekā apgabals, kas attēlots "Gredzenu pavēlnieka" kartē. Tādējādi kartes daļa, kas apzīmēta kā "Rūna" (''Rhûn''), faktiski ir tikai šī plašā reģiona rietumu mala; līdzīgi Haradas apgabals ar norādi "''Far Harad''" ir tikai Viduszemes plašā dienvidu reģiona ziemeļu gals. Eredluins (Zilie kalni) kartes augšējā kreisajā stūrī ir tā pati [[kalnu grēda]], kas atrodas Belerianda kartes galējā labajā pusē, kas publicēta "Silmarillionā". === Pasaules karte === Pamatā Tolkīna kartes koncentrējas uz Viduszemes reģioniem, kur notiek galvenā darbība. Tomēr "Viduszemes vēstures" IV sējumā "''Viduszemes veidošana''" Kristofers Tolkīns publicēja vairākas kartes, kuras viņa tēvs bija izveidojis pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē. Tajās attēlota visa pasaule, kuras sastāvdaļa bija Viduszeme, gan sākotnējā plakanā Zeme, gan sekojošā apaļā pasaule, un tie parāda arī citus kontinentus, ne tikai Viduszemi. K. V. Fonsteda no šīm kartēm izstrādāja detalizētas, bet ne kanoniskas pasaules kartes atbilstoši vēsturiskajiem laikmetiem, kuri attēloti Tolkīna grāmatās. === Kartogrāfija un juridiskie jautājumi === Pirmās kartes, kas parādījās Tolkīna publicētajos darbos — "''Hobitā''" — bija pilnībā autora zīmētas. Pilnīgākās karšu versijas, kas parādījās vēlākās publikācijās, zīmēja Tolkīna dēls Kristofers, balstoties uz detalizētām pamatkartēm, kuras autors bija izstrādājis; "Gredzenu pavēlnieka" gadījumā Tolkīns pats pārraudzīja procesu. Pamatkartes vēlāk tika publicētas "Viduszemes vēsturē". Tolkīna agrīnās Belerianda skices tika publicēti kā "Pirmā Silmarilliona karte" 4. sējumā ("''Viduszemes veidošana''") un "Viduszemes otrā karte uz rietumiem no Zilajiem kalniem" (pazīstama arī kā "Otrā Silmarilliona karte") 11. sējumā ("''Dārgakmeņu karš''"). Autora pirmie Viduszemes kartes projekti "Gredzenu pavēlniekā" tika publicēti kā "Pirmā Gredzenu pavēlnieka karte" 7. sējumā ("''Izengardas nodevība''"); nākamās versijas tika publicētas kā "Otrā karte (Rietumi)" un "Otrā karte (Austrumi)" 8. sējumā ("''Gredzena karš''"). Tolkīna autortiesību īpašnieki "''Tolkien Estate''" saglabā nostāju, ka Viduszemes vai jebkuru citu Tolkīna izdomātās pasaules vietu ģeogrāfiskais izvietojums, ko izveidojis Dž. Tolkīns, ir viņa [[autortiesības|intelektuālais īpašums]], un vēlāk arī viņa mantinieku īpašums. Tādēļ viņi ierobežojusi karšu publicēšanu ar tām, kuras ir paši atļāvuši, un likumīgi vajā ikvienu, kurš internetā publicē jebkādas citas kartes, ieskaitot pašdarinātus darbus.<ref>[http://www.tolkienion.com/index2.php Website removal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191212034428/http://www.tolkienion.com/index2.php |date={{dat|2019|12|12||bez}} }} tolkienion.com</ref> Īpatnēja situācija ar autortiesībām ir bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]], kura pievienojās [[Bernes autortiesību konvencija]]i tikai 1973. gadā un attiecīgi Krievijas teritorijā uzskata, ka senākas autortiesības uz to neattiecas vispār, bet lielā daļā gadījumu tās ir spēkā vispār tikai uz publikācijām pēc 1995. gada.<ref>[https://web.archive.org/web/20090220101021/http://www.avtorpravo.net.ru/11.shtml Присоединение России к Бернской конвенции] www.avtorpravo.net.ru</ref> == Pasaules veidošanās == Tolkīna koncepcijā Arda (Zeme) tika radīta kā dzīvesvieta Iluvatara bērniem (elfiem un cilvēkiem). Tas bija paredzēts plakanās Zemes kosmoloģijā, [[saule]]i, [[Mēness|mēnesim]] un [[zvaigzne|zvaigznēm]] rotējot ap to. Tolkīna skicēs redzama diskam līdzīga pasaules seja, kas skatās uz zvaigznēm. Tomēr Tolkīna leģendārijs pēc tam pievēršas sfēriskās Zemes [[paradigma]]i, parādot katastrofālu pāreju no plakanas uz sfērisku pasauli, kurā Amana kontinents tika noņemts "no pasaules lokiem". Viduszeme sākotnēji bija pakļauta lielā mērā [[Simetrija|simetriskai]] shēmai. Konflikti ar Melkoru, kā arī Valāru darbības izraisīja formu sagrozīšanu. Sākotnēji Arda aizsākās kā vienota plakana pasaule, un Valāri izveidoja divus milzīgus lukturus, lai to apgaismotu. Tie tika uzstādīti ziemeļos un dienvidos. Pa vidu, kur saplūda lampu gaisma, Almārenas salā Lielezera vidū mitinājās Valāri. Kad Melkors iznīcināja Valāru lukturus, to vietās izveidojās divas plašas iekšzemes jūras (Helkāra jūra un Ringila jūra), bet Almārena un Lielezers tika iznīcināti. Šajā pirmatnējā laikmetā tika izveidoti arī Ardas divi galvenie okeāni — Belegaera dižjūra un Austrumu jūra. Valāri pameta Viduszemi un devās uz jaunizveidoto Amanas kontinentu rietumos, kur viņi izbūvēja sev mājvietu ar nosaukumu Valinora. Lai atturētu Melkoru no uzmākšanās tai, viņi pavirzīja Viduszemes kontinentu uz austrumiem, tādējādi paplašinot Belegaeru tā vidienē un paceļot piecas kalnu grēdas Viduszemē, kurām izmantoja samērā simetrisku sadalījumu, proti, Zilie, Sarkanie, Pelēkie, Dzeltenie un Vēja kalni. Šis akts tomēr sabojāja kontinentu un to starpā esošo jūru formu simetriju. Daudzus gadsimtus pēc Valinora nodibināšanas Melkors pacēla Miglas kalnus, lai traucētu Valāram Orome medīt viņa radījumus Tumsas laikā pirms elfu pamodināšanas. Dažus gadus pēc elfu pamodināšanas Viduszemes ziemeļrietumos, it īpaši reģionos uz rietumiem no Zilajiem kalniem (Beleriandā), notika cīņas, kuru rezultātā notika reljefa izmaiņas, kā līču un kalnu izveide un jūras ieplūšana sauszemē. === Pirmais laikmets === Kā stāstīts grāmatā "Silmarillions", lielākā daļa Pirmā laikmeta notikumu notika Viduszemes reģionā Beleriandā un tās apkārtnē. Tolkīns novietoja Beleriandā slēpto elfu Doriatas karalisti, kurā valdīja karalis Tingols, un Gondolīnu, kuru dibināja Turgons. Nozīmīgs bija arī Nargotrondas cietoksnis, kuru dibināja elfs Finrods Felagunds. Zilo kalnu austrumos bija lielās rūķu pazemes zāles Belegosta un Nogroda. Beleriandu austrumu un rietumu daļās sadalīja lielā upe Siriona. Austrumu Beleriandā tecēja Geliona upe ar septiņām pietekām, kas piederēja Ozīrianda zaļo elfu valstībai. Uz ziemeļiem no Beleriandas atradās Nevrastas, Hitlumas un Dorlominas reģioni, kā arī Dzelzs kalni, kur Melkoram piederēja Angbandas cietoksnis. Kaujas Dusmu kara laikā starp Valāriem un Melkora armiju pirmā laikmeta beigās izraisīja Angbandas iznīcināšanu un mainīja Viduszemes reljefu tiktāl, ka Belerianda lielākā daļa pazuda zem jūras viļņiem. Pirmajā laikmetā ģeogrāfiskas izmaiņas notika arī Amanā, kontinentā uz rietumiem no Viduszemes. Lai izolētu Valinoru no austrumpuses, tika uzslieti Pelori kalni un Apburtās salas, atstājot tikai Kalakirjas pāreju. === Nākamie laikmeti === [[Attēls:Flag of Isengard.svg|thumb|Izengardas karogs - Sarumana Baltplauksta]] Pēc Belerianda nogrimšanas pirmā laikmeta beigās Viduszemes dabiskā ģeogrāfija sasniedza formu, kādu tai bija jāsaglabā visā sekojošajā laikā. Pasaules radikālā izmaiņa, kas notika otrā laikmeta beigās, maz ietekmēja tās ģeogrāfiju, izņemot to, ka tagad tā atradās uz apaļas, nevis līdzenas zemes. Vispārīgi runājot, Viduszemes kontinents ir sadalīts šādos lielos reģionos: * Rietumos (vai precīzāk — ziemeļrietumos), kur notiek lielākā daļa Tolkīna darbību. Šis apgabals ir Viduszemes karšu uzmanības centrā. To var sīkāk sadalīt: ** ziemeļos — Eriadors un Rovaniona ** dienvidos — Gondora, Rohāna un Mordora * Harada: dienvidu daļa * Rūna: Austrumi * Forodvaita: tālie ziemeļi Viduszemes rietumos ietilpa Eriadora un Gondoras reģioni, Miglas kalni un Anduīnas upes kalni. Eriadors robežojās ar Eredluina jeb Zilajiem kalniem rietumos, kuri saskārās ar jūru un Sirmostām, kuras sauc arī par Mitlondu. Uz austrumiem no Eriadora atradās Miglas kalni, kas no tālajiem ziemeļiem virzījās līdz Izengardai, kurā valdīja burvis Sarumans, dienvidos. Miglas kalnos atradās lieliskās Kazadūmas jeb Morijas rūķu pazemes zāles. Eriadorā sākotnēji atradās Arnoras karaliste, kuru nodibināja cilvēki, kuri bija aizbēguši no Nūmenoras (salu karaļvalsts tālu uz rietumiem no Viduszemes) pie tās iznīcināšanas. Vēlāk tā sadalījās vairākās valstīs, kuras vairs bija tikai vēsture jau "Gredzenu pavēlnieka" laikos. Eriadorā atradās arī Daliena, hobitu dzimtene. Rivendella jeb Imladrisa, puselfa Elronda mājoklis, arī atradās Eriadorā, netālu no Miglas kalnu rietumu nogāzēm. Uz austrumiem no Miglas kalniem atradās liels reģions ar nosaukumu Rovaniona un dižupe Anduīna. Rietumu pusē, starp Anduīnu un Miglas kalniem, atradās elfu karaliste Lotloriēna, kur bija elfietes Galadriēlas mājvieta, un Fangorna mežs, kurā mitinājās enti. Uz austrumiem no Anduīnas atradās lielais Mirkvudas mežs (agrāk Zaļmežs), un tālāk uz austrumiem Vientuļais kalns jeb Erebors (kuru rūķiem atņēma pūķis Smogs), Dziļlejas pilsēta, Dorviniona un Dzelzs kalni. Uz dienvidiem un austrumiem no Miglas kalniem bija Rohānas valsts, kuru apdzīvoja Gondoras sabiedrotie, un tālāk uz dienvidiem pati Gondoras karaliste, kuru līdzīgi kā Arnoru nodibināja cilvēki, kuri izbēga no Nūmenoras salas sagrūšanas. Uz austrumiem no Gondoras un augstu kalnu ieskauta atradās Mordora, kur Baradīras cietoksnī bija Saurona mājvieta. Tālu uz dienvidiem no Gondoras atradās Haradas un Kandas zemes, kā arī Umbaras osta. Viduszemes tālajos austrumos, aiz Rovanionas, atradās Rūnas jūra, kuras austrumu pusē dzīvoja Austzemnieku tautas. Šo tālāko zemju iedzīvotāji tradicionāli naidīgi izturējās pret Gondoru un "Gredzenu pavēlnieka" laikos bija Saurona sabiedrotie. === Saistība ar Zemes ģeogrāfiju === Tolkīns raksturoja hobitu apdzīvoto reģionu kā "Vecās pasaules ziemeļrietumos, uz austrumiem no jūras",<ref>Tolkien, J.R.R. "Prologue". The Lord of the Rings</ref> un Vecās pasaules ziemeļrietumi būtībā ir Eiropa (ieskaitot Lielbritāniju). Tomēr, kā viņš atzīmēja privātā vēstulē, ģeogrāfiskie dati nesakrīt, rakstot viņš apzināti tos nesaskaņoja (izņemot nesen atklātu anotētu karti): <blockquote>Runājot par Trešā laikmeta pasaules formu, es baidos, ka tā tika izstrādāta "mākslinieciski", nevis ģeoloģiski vai paleontoloģiski.<ref>Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 169.</ref></blockquote> <blockquote>"... ja tā būtu "vēsture", būtu grūti savienot zemes un notikumus (vai "kultūras") ar tiem arheoloģiskiem un ģeoloģiskiem pierādījumiem, kādi ir mūsu rīcībā par tuvākām vai attālākām daļām no tā, ko tagad sauc par Eiropu; lai gan, piemēram, ir skaidri norādīts, ka Daliena ir atradusies šajā reģionā ... es ceru, ka acīmredzami ilga, taču nenoteikta laika starpība starp Baradīras krišanu un mūsu dienām ir pietiekama "literārajai ticamībai", pat lasītājiem, kas pārzina tā dēvēto "senvēsturi". Es domāju, ka esmu radījis iedomātu laikmetu, bet palieku ar kājām uz mātes Zemes. Es dodu priekšroku tam, nevis mūsdienu stilam meklēt attālas pasaules kosmosā. Lai cik tās nebūtu interesantas, viņas ir svešas un netiek mīlētas ar asinsradinieka mīlestību.<ref name="Letters211" /></blockquote> Citā vēstulē Tolkīns norādīja uz sakarību starp ģeogrāfisko platumu (nevis vienlīdzību) Eiropai un Viduszemei: <blockquote>Stāsta darbība notiek "Viduszemes" ziemeļrietumos, platuma grādos līdzvērtīgos Eiropas piekrastes un Vidusjūras ziemeļu krastiem. ... Ja Hobitonu un Rivendellu pieņem (kā paredzēts) aptuveni Oksfordas platuma grādos, tad Minastirita, kas atrodas 600 [[jūdze]]s uz dienvidiem, ir aptuveni [[Florence]]s platuma grādos. Anduīnas grīva un senā Pelargiras pilsēta atrodas apmēram senās [[Troja]]s platuma grādos.<ref name="Letters294" /></blockquote> Viņš tomēr apstiprināja, ka Daliena, hobitu zeme, bija tieši Anglija: <blockquote>"Dalienas" pamatos ir Anglijas lauki, nevis jebkura cita valsts pasaulē<ref>Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 190.</ref></blockquote> "Gredzenu pavēlnieka" prologā autors raksta: "Tie laiki, Viduszemes Trešais laikmets, jau sen kā pagājis, un zemes virsū viss mainījies līdz nepazīšanai..." Gads tomēr bija vienāda garuma ar pašreizējo, jo tas nav mainījies jau ilgi. Arī zvaigznāji, zvaigznes un planētas ar mainītiem nosaukumiem atbilst mūsdienu astronomiskajiem spīdekļiem, kas redzami [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]]. == Vēsture == "Silmarillionā" Ardas vēsture ir sadalīta trīs lielos laika periodos, kas pazīstami kā Lampu gadi (''Ainulindalë''), Koku gadi (Valianas gadi) un Saules gadi. Viduszemes rakstītā vēsture sākās ar Pirmo laikmetu un elfu pamodināšanu Koku gados — laiku pirms tam sauc vienkārši par sākuma dienām. Pirmajā laikmetā cilvēku pamošanās sakrita ar pirmo Saules uzaušanu un Saules gadu sākumu, kuri ilgst kopš pirmā laikmeta caur otro, trešo un ceturto laikmetu līdz mūsdienām. === Dienu sākums === Tolkīna Visumā ir [[dievs]] radītājs, kuru sauc Eru Iluvatars. Tolkīns izveidoja [[Kosmogonija|kosmogoniju]], kurā pasaules ģenēze bija muzikāla: sākumā Iluvatars radīja garus — ainurus un apmācīja viņus radīt mūziku. Pēc tam, kad ainuri bija apguvuši šo prasmi, Iluvatars pavēlēja viņiem spēlēt lielisku mūziku, kuras pamatā bija viņa paša veidota tēma. Visspēcīgākais ainurs, Melkors (vēlāk elfi viņu iesauca par Morgotu), izjauca tēmu. Atbildot uz to, Iluvatars iepazīstināja ar jaunām tēmām, kas uzlaboja mūziku pāri par ainuru spējām. Tolkīna pasaules radīšanas pamatā ir tas, ka viņu dziesmu maiņas un tēmu konflikts starp Melkoru un Iluvataru iesēja sēklu lielākajai daļai vēl pagaidām neizveidotā Visuma un tā nākamo iedzīvotāju vēsturei. Tad Iluvatars pārtrauca mūziku un atklāja tās nozīmi ainuriem. Daudzi no tiem izjuta vēlmi tieši piedzīvot pašu aizsāktos notikumus. Iluvatars izveidoja pašu Visumu Ea, un daži ainuri devās Visumā, lai dalītos savā prasmē. Bet, ierodoties Eā, viņi atklāja, ka tas vēl ir bezveidīgs, jo viņi bija ieradušies pašā laika sākumā. Šajos nenosauktajos "zvaigžņu laikmetos" ainuri veica lielus darbus, kuru laikā viņi veidoja Visumu un piepildīja to ar daudzām lietām, kuras vēl tagad nav izprastas. Laika gaitā ainuri izveidoja Ardu, kas bija Iluvatara bērnu, elfu un cilvēku, nākotnes uzturēšanās vieta. Piecpadsmit visspēcīgāko ainuru kļuva par Valariem; Melkors no tiem bija visspēcīgākais, tomēr par līderi kļuva Manve. Katru no Valāriem piesaistīja kāds noteikts pasaules aspekts, kas kļuva par viņu specialitāti. Melkors un viņa sekotāji arī iegāja Eā, un viņi sāka graut un postīt to, ko darīja citi. Melkors jūsmoja par galējībām un vardarbību — aukstumu un karstumu, zemestrīcēm utt. Viņa spēks bija tik liels, ka sākumā Valāri nespēja viņu novaldīt, līdz Valārs Tulkass ienāca Eā un izjauca līdzsvaru. Tulkasa padzīts, Melkors tika pamests tumsā pie Ardas ārējās robežas. Valāri apmetās Ardā, lai to pārraudzītu un palīdzētu sagatavot Iluvatara bērnu pamošanos. === Lampu gadi === Lampu gadi sākās neilgi pēc tam, kad Valāri pabeidza darbu, veidojot Ardu. Arda aizsākās kā vienota plakana pasaule, un Valāri izveidoja divus brīnišķus lukturus, lai to apgaismotu. Katrs lukturis bija novietots uz milzīga staba Viduszemē. Vidū, kur saplūda lampu gaisma, Valāri bija apmetušies Almārenas salā. Šis laika posms, kas pazīstams kā "Ardas pavasaris", bija laiks, kad Valāri pilnībā valdīja pār pasauli un atpūtās uz Almārenas, bet Melkors kavējās aiz tumsas sienām. Šajā laikā parādījās dzīvnieki un sāka augt meži. Pavasaris tika pārtraukts, kad Melkors atgriezās Ardā, un pilnībā beidzās, kad viņš iznīcināja Valāru lukturus. Tas iezīmēja Lampu gadu beigas. Koku gadi sākās pēc tam, kad Melkors iznīcināja lukturus, bet Valāri pameta Viduszemi un atkāpās uz Ardas galējo rietumu reģioniem. Tur Valārs Javana izgatavoja divus kokus, kuru nosaukums bija Telperions un Laurelins, lai dotu gaismu savai jaunajai dzimtenei Valinorai Amana kontinentā. Koki apgaismoja Amanu, atstājot pārējo Ardu (ieskaitot Viduszemi) tumsā, kuru apgaismoja tikai zvaigznes. === Pirmais laikmets === Viduszemes Pirmais laikmets sākās, kad elfi pamodās blakus Kuivienena ezeram Viduszemes austrumos. Drīz pie elfiem vērsās Valāri, kuri aicināja atstāt Viduszemi un doties uz Amanu, lai dzīvotu blakus. Daudzi no elfiem piekrita veikt šo Lielo Ceļojumu uz rietumiem, taču ne visi no viņiem ceļa gaitā izvēlējās to pabeigt. Valāri bija ieslodzījuši Melkoru, bet tiem likās, ka viņš nožēlojis grēkus un tādēļ tika atbrīvots. Melkors sēja nesaskaņas starp elfiem un kurināja sāncensību starp elfu prinčiem Feanoru un Fingolfinu. Pēc tam Melkors nonāvēja viņu tēvu, ķēniņu Finve, ar milzu [[zirnekļi|zirnekļa]] Ungoliantas palīdzību iznīcināja abus Valinoras spīdošos kokus un nozaga Silmarillus — trīs īpaši vērtīgus dārgakmeņus, kurus bija izveidojis Feanors un kuri saturēja Valinoras koku gaismu. Feanors pārliecināja lielāko daļu savas tautas — noldoru — atstāt Amanu, dodoties prom no Melkora uz Viduszemi, dodot viņam iesauku Morgots, "Melnais ienaidnieks". Viņš un viņa dēli deva zvērestu par katru cenu atgūt Silmarillus. Feanors vadīja pirmo no divām noldoru grupām. Otro, lielāko grupu vadīja Fingolfins. Noldori apstājās Teleri elfu ostas pilsētā Alkvalondē (Gulbju ostā), bet Teleri atteicās dot viņiem kuģus nokļūšanai Viduszemē. Feanors un daudzi viņa sekotāji uzbruka Teleri un nozaga viņu kuģus. Feanora ļaudis ar tiem devās ceļā, atstājot Fingolfinu aiz sevis. Otrajai grupai nebija citas izvēles kā pārcelties uz Viduszemi caur nāvējošo Helkaraksi (jeb "Slīpējošo ledu") tālajos ziemeļos. Pēc tam Feanors tika nogalināts, bet lielākā daļa viņa dēlu izdzīvoja un dibināja valstis, tāpat kā Fingolfins un viņa mantinieki. Tikmēr Valāri paņēma pēdējos divus dzīvos gaismas koku augļus un izmantoja tos Mēness un Saules radīšanai, kuri palika Ardas daļa, bet bija nošķirti no virszemes pasaules. Saules gadi sākās, kad Valāri izgatavoja Sauli un tā pacēlās virs zemes, un Pirmajā laikmetā laiks tika skaitīts no pirmās saules dienas. Pēc dažām smagām kaujām sekoja 400 gadu ilgs miers, kura laikā pirmie cilvēki, edaini, ieceļoja Beleriandā, šķērsojot Zilos kalnus. Kad Morgots pārrāva Angbandas aplenkumu, elfu karaļvalstis krita, ieskaitot apslēpto Gondolīnu. Vienīgais svarīgais panākums, ko tolaik guva elfi un cilvēki, bija edaina Berena un Tingola meita Ludiēnas panāktā Silmarilla atgūšana no Morgota kroņa. Pēc tam Berens un Ludiēna nomira, un Valāri viņus atdzīvināja ar noteikumu, ka Lutjēnai jākļūst mirstīgai un cilvēkiem vairs nekad nav jāredz Berenu. Tingols sastrīdējās ar Nogrodas rūķiem, un viņi to nogalināja, nozagdami Silmarillu. Berens to atguva. Drīz pēc tam gan Berens, gan Ludiēna atkal nomira. Silmarills tika nodots viņu dēlam Dioram, kurš bija atjaunojis Doriatas valsti. Feanora dēli pieprasīja, lai Diors Silmarillu atdotu viņiem, taču viņš atteicās. Feanorieši iznīcināja Doriatu un nogalināja Dioru, bet Diora meita Elvīne aizbēga ar dārgakmeni. Trīs Feanora dēli gāja bojā, cenšoties to atgūt. Līdz laikmeta beigām viss, kas palika no elfiem un cilvēkiem Beleriandā, bija apmetne Sirionas upes grīvā. Viņu vidū bija Earendils, kurš apprecējās ar Elvīni. Bet feanorieši vēlreiz pieprasīja, lai Silmarills tiktu atdots viņiem, un pēc atteikuma nolēma ar spēku paņemt dārgakmeni. Earendils un Elvīne aizveda Silmarillu pāri dižjūrai, lai lūgtu Valāru palīdzību. Valāri uzsāka karu pret Melkoru un tā sabiedrotajiem. Melkors tika sagūstīts, lielākā daļa viņa mantojuma tika iznīcināta, un viņš tika izdzīts naktī ārpus pasaules robežām. Silmarills tika nosargāts par augstu cenu, jo Belerianda tika sagrauta un sāka grimt zem jūras līmeņa. Feanora pēdējiem atlikušajiem dēliem Medrosam un Magloram tika pavēlēts atgriezties Valinorā. Viņi mēģināja nozagt Silmarillus no uzvarētājiem. Bet, tāpat kā Melkoram, Silmarilli tiem sadedzināja rokas un tie atzina, ka viņiem nav lemts tos pārvaldīt un ka viņu zvērests vairs nav spēkā. Medross savu Silmarillu iemeta ugunī, un Maglors savu — jūrā. Tādējādi viens Silmarills savu ceļu beidza debesīs, kur to piestiprināja Valāri, otrs bija virs zemes, bet trešais — jūrā. === Otrais laikmets === [[Attēls:Minas tirith-2004 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|thumb|Minastiritas cietoksnis fanu versijā]] Otrā laikmeta sākumā cilvēki-edaini un daudzi elfi aizgāja no Viduszemes. Edaini apmetās Nūmenorā, lielā salā Dižjūrā tālu uz rietumiem no Viduszemes, savukārt elfi tika sveikti Amanas kontinenta Valinorā un Eldamarā, vēl tālāk uz rietumiem. Nūmenorieši kļuva par lieliskiem jūrniekiem un savās slavas dienās atgriezās Viduszemē, kur valdīja pār vietējiem ļaudīm. Pēc dažiem gadsimtiem Saurons, Morgota galvenais palīgs, sāka organizēt ļaunos radījumus austrumu zemēs. Viņš arī pārliecināja elfu kalējus izgatavot Varas gredzenus un slepeni izkala vēl vienu — Lielvaras Gredzenu, kas spēja kontrolēt citus. Bet elfi uzzināja par Saurona plānu, tiklīdz viņš uzvilka Gredzenu, un savlaicīgi noņēma savējos. Šajā laikā problēmas sākās rietļaužu apdzīvotajā Nūmenorā, kuras karaļi pārlieku alkatīgi pieķērās dzīvei. Kādreiz pateicīgi Eru Iluvataram un Valāriem, tagad tie atstāja novārtā seno cieņu, arvien neapmierinātāk izsakoties par cilvēku mirstības lāstu. Nūmenoras ļaudis sadalījās starp ķēniņa vīriem, kuri tiecās pēc lielākas varas un iespējām, un viņu pateicība pret elfiem un Valāriem mazinājās, un uzticīgajiem, kuri joprojām uzturēja sakarus ar elfiem un joprojām klausīja Eru vārdiem. Pie savas augošās varenības Saurons nosauca sevi par cilvēku karali. Ar-Farazons, pēdējais Nūmenoras karalis, uzskatot, ka tikai viņš ir šī titula cienīgs, ar armiju devās uz Viduszemi, lai apstrīdētu Saurona prasību. Saurons, ieraudzījis Nūmenoras spēku, saprata, ka nespēs turēties pret viņiem. Tāpēc viņš ļāva sevi sagūstīt un tika nogādāts Nūmenorā kā ķīlnieks. Drīz Saurona viltība dāvāja viņam ķēniņa labvēlību. Viņš apgalvoja tam, ka Melkors, Tumsas kungs, ir patiesais Dievs un ka Eru ir tikai Valāru izgudrojums. No tā sākās ticīgo vajāšana, kuri tika upurēti Melkora vārdā. Visbeidzot, Ar-Farazonam novecojot, Saurons ar sava Lielvaras Gredzena spēku pārliecināja karali, ka pat Valāri nevarētu apstrīdēt Nūmenora varenību, un ka ķēniņam vajadzētu uzbrukt Valāru pārvaldītajam Amanam un sasniegt tur nemirstību, ieņemot to. Ar-Farazons, baidoties no nāves, uzbūvēja milzīgu floti un devās uz Amanu. Elendils un viņa dēli Isildurs un Anarions aizkavēja ticīgos no dalības gaidāmajā karā un gatavojās bēgt deviņos kuģos. Kad karaļa spēki izsēdās Amanā, Valāri aicināja palīgos Iluvataru. Iluvatars iznīcināja Nūmenoru, atdalīja Amanu no pārējās Ardas un izveidoja jaunas zemes, padarot pasauli apaļu. Kopš tā laika cilvēki vairs nevarēja atrast Amana kontinentu, bet elfi, kas meklēja ceļu ar īpaši svētītiem kuģiem, saņēma atļauju Taisnā ceļa izmantošanai, kas veda no Viduszemes uz to. Ar-Farazona varenā flote un Nūmenoras zemes tika pilnībā iznīcinātas, un līdz ar to arī Saurona miesa; bet viņa gars izdzīvoja un aizbēga atpakaļ uz Viduszemi. Arī Elendils un viņa sekotāji aizbēga uz Viduszemi un nodibināja rietļaužu Gondoras un Arnoras karalistes. Drīz Saurons atkal sacēlās, bet elfi sadarbībā ar cilvēkiem izveidoja Pēdējo aliansi un pieveica viņu. Aplenkumā, kas ilga vairākus gadus, krita Gilgelads — augsto elfu karalis, Elendils — Gondoras un Arnoras valdnieks, un Anarions, Elendila dēls; tāpat galu atkal dabūja Saurona ķermenis. Otrais Elendila dēls Isildurs beidzot ar tēva zobenu nogrieza Saurona rokai viņa Gredzenu, samazinot Saurona spēku un liekot viņa garam atkal bēgt, tādējādi panākot uzvaru un mieru uz laiku. Bet Isildurs, pretēji visiem padomiem, atteicās iznīcināt Gredzenu Uguns kalna — vulkāna Orodruīna lavā un paņēma to par sava tēva un brāļa atmaksu. Tomēr Saurona Gredzens drīz viņu pameta; Isildurs tika nogalināts, iekļuvis orku lamatās Skalbjupļavās, un Lielvaras Gredzens tika pazaudēts Anduīnā vairāk nekā uz diviem tūkstošiem gadu. === Trešais laikmets === Trešajā laikmetā Viduszeme piedzīvoja Arnoras un Gondoras varas pieaugumu un tās mazināšanos. Tolkīna visplašāk lasītie romāni "Hobits" un "Gredzenu pavēlnieks" attiecas uz trešā laikmeta beigām. Līdz to laikam Saurons bija atguvis lielu daļu no sava iepriekšējā spēka un meklēja savu Lielvaras Gredzenu. Viņš uzzināja, ka tas ir hobitu īpašumā, un nosūtīja deviņus jātniekus-nazgulus, lai to iegūtu. Gredzena nesējs Frodo Tuntaks devās uz Rivendellu, kur tika nolemts, ka Gredzens ir jāiznīcina vienīgajā iespējamajā veidā: iemetot to Uguns kalna krāterī Likteņaizā. Frodo devās meklējumos kopā ar astoņiem pavadoņiem — Gredzena brālību. Pēdējā brīdī viņš cieta neveiksmi cīņā ar Gredzena spēku, taču pēc bijušā hobita Golluma iejaukšanās — kuru agrāk bija paglābis Frodo un Bilbo Tuntaku žēlums — Gredzens tomēr tika iznīcināts. Frodo ar savu pavadoni Semu Ekušeku tika sveikti kā varoņi. Saurons tika iznīcināts, un viņa gars uz visiem laikiem izkliedēts. Trešā laikmeta beigas iezīmēja elfu valdīšanas beigas un cilvēku valdīšanas sākumu. === Ceturtais laikmets === Sākoties ceturtajam laikmetam, daudzi no elfiem, kuri bija aizkavējušies Viduszemē, aizbrauca uz Valinoru, lai nekad neatgrieztos; tie, kas palika uz vietas, kļuva mazāki. Rūķi lielā skaitā atgriezās Morijā un apdzīvoja to, kaut arī vēlāk par viņiem netika dzirdēts. Gondoras karaļa Elesara (Aragorna) pakļautībā tika atjaunots miers starp Gondoru un agrāk tai naidīgajām zemēm uz dienvidiem un austrumiem. Šajā laikmetā karalis Elesars aizliedza cilvēkiem apmeklēt Dalienu, ļaujot hobitiem dzīvot savu dzīvi. Elesars un karaliene Arvena mira gandrīz vienlaicīgi, un valsts tika nodota viņu dēlam. Tolkīns aizsāka stāstu, kas bija pazīstams kā "Jaunā ēna" (''"The New Shadow"''), par laiku vairākas paaudzes pēc karaļa Elesara, kurā bija uzradies jauns ļaunums, cilvēki tēloja orkus un kuru galvenais varonis sekoja vienam no kultistiem, lai uzzinātu vairāk par viņiem. Pēc trīsdesmit lappusēm stāsts apraujas. Tolkīns nekad nepabeidza šo stāstu, jo uzskatīja to tikai par "trilleri".<ref>[https://archive.org/details/peoplesofmiddlee00tolk/page/410 Tolkien, Christopher, ed. (1996). The Peoples of Middle-earth, The History of Middle Earth. XII.] Boston : Houghton Mifflin Co. p. 410. {{ISBN|0-395-82760-4}}.</ref> == Rases un valodas == === Ainuri === [[Attēls:GANDALF.jpg|thumb|Maijārs Gendalfs Pelēkais mākslinieka Nidoart skatījumā.]] Ainuri bija [[Eņģelis|eņģeļu]] veida būtnes, kuras radīja Iluvatars. Kosmoloģiskais mīts ar nosaukumu ''Ainulindalë'' jeb "Ainuru mūzika" apraksta, kā Ainuri dziedāja Iluvataram, kurš tad izveidoja pasauli Ea, piešķirdams viņu mūzikai materiālu formu. Daudzi Ainuri ienāca Eā, un pazīstamākos no tiem sauca par Valāriem. Melkors, galvenais ļaunuma iemiesojums Eā, kuru vēlāk sauca arī par Morgotu, sākotnēji bija viens no Valāriem. Līdz ar Valāriem Eā ienāca mazāk ievērojami ainuri, kuru sauca par maijāriem. Viena no tiem bija Meliana, elfa karaļa Tingola sieva pirmajā laikmetā. Bija arī ļaunie maijāri jeb umaijāri, ieskaitot balrogus un Sauronu. Saurons izstrādāja īpašu valodu jeb melno runu (burzumu) saviem vergiem (piemēram, orkiem). Trešajā laikmetā daudzi maijāri tika iemiesoti un nosūtīti uz Viduszemi, lai palīdzētu brīvajām tautām gāzt Sauronu. Tie ir Istari (jeb Gudrie, kurus cilvēki sauc par burvjiem), ieskaitot [[Gendalfs|Gendalfu]], Sarumanu, Radagastu, Alatāru un Palando.<ref>Tolkien, J.R.R. (1998). Unfinished Tales. pp. 388. {{ISBN|9780261103627}}.</ref> === Elfi === [[Attēls:Araniart - Galadriel and Celeborn.jpg|thumb|Elfu Lotloriēnas valdītāji Galadriēla un Seleborns mākslinieka Araniart zīmējumā]] Elfi ir pazīstami kā Iluvatara "pirmdzimtie": saprātīgas būtnes, kuras veidojis tikai Iluvatars. Ir daudz dažādu elfu klanu, taču galvenā atšķirība ir starp Gaismas elfiem (''Calaquendi'') un Tumsas elfiem (''Moriquendi''). "Silmarillions" stāsta par to, kā elfi pamodās Viduszemes austrumos. Drīz pēc tam Valāri ieradās Viduszemē un uzaicināja elfus nākt un dzīvot kopā ar viņiem savās mājās Amanā, kontinentā uz rietumiem no Viduszemes. Tie elfi, kuri to pieņēma un sāka Lielo ceļojumu uz Amanu, tika saukti par eldariem. Elfus, kuri pabeidza ceļu, dažreiz sauca par Gaismas elfiem, jo viņi dabūja redzēt maģisko koku gaismu, kas bija gaismas avots Amanā. Tos elfus, kuri noraidīja piedāvājumu, tika saukti par avari, un kopā ar tiem eldariem, kuri neizturēja tālo ceļu un palika Viduszemē, sauca par Tumšajiem elfiem, jo šo gaismu redzēt viņi nedabūja. Parasti tumšos elfus uzskatīja par mazāk spēcīgiem nekā gaišos, taču termins "tumšie" nekādi neapzīmēja saikni ar ļaunumu. Vēlākos gados daži no Gaismas elfiem (galvenokārt no noldoru klana) atgriezās Viduszemē, galvenokārt cenšoties atgūt Silmarillus. Sākotnēji visi elfi runāja vienā un tajā pašā eldaru mēlē, bet pēc tūkstošiem gadu ilgas nodalīšanas tā sašķīrās [[Elfu valodas (Viduszeme)|dažādās valodās]]. Divas galvenās elfu valodas bija kvenja, kurā runāja Gaismas elfi, un sindarīns, kurā runāja sindari, Tumšie elfi. Tolkīns salīdzināja kvenjas izmantošanu Viduszemē kā latīņu valodu ar sindarīnu kā tautas valodu. Valinoras teleri runāja telerīnā, kas bija ļoti tuvs kvenjai, tomēr parasti to uzskatīja par atšķirīgu valodu, nevis izloksni. Fiziski elfi ir gandrīz identiski cilvēkiem; abas grupas var precēties un iegūt auglīgus pēcnācējus (lai gan tas notiek ārkārtīgi reti). Tomēr elfos ir vairāk ētera un mazāk miesiska, un viņu ķermeņi spēj "ieslīgt" viņu garā līdz tādam līmenim, ka visi šodien dzīvie elfi būtu pilnīgi spokaini un neredzami lielākajai daļai cilvēku. Elfi bija ļoti veikli un ātri, parasti nedaudz garāki nekā cilvēki. Viņu redze bija ļoti asa. Sarkanraga (Karadrasa) apiešanā elfs Legolass spēja staigāt pa dziļu sniegu, neiegrimstot tajā. Lai arī elfi var tikt nogalināti, vecuma ziņā viņi ir nemirstīgi, un, sasniedzot briedumu, viņi pārtrauc novecot cilvēkam manāmā ātrumā (kaut arī viņi turpina fiziski novecot, tikai lēnā tempā). Viņus atkārtoti iemieso Valinorā, ja viņi tiek nogalināti vai mirst negadījumā, un pirmajā un otrajā laikmetā viņiem bija iespēja atgriezties Viduszemē tieši tādiem, kādi viņi bija iepriekš, lai gan viņi ļoti reti izvēlējās to darīt. Viņu ausis ir nedaudz smailas. Tolkīna rakstos elfi ir sadalīti vairākās apakšgrupās, kuras angliski aprakstītas kā augstie elfi, gaišie elfi, īstie elfi, dziļie elfi, jūras elfi, zaļie elfi, koku elfi (mežu elfi), tumšie elfi, pelēkie elfi un īpašie — puselfi. Elfu valodās iepriekš minētajām kategorijām ir papildu apakšgrupas. === Cilvēki === Cilvēki bija Iluvatara otrdzimtie bērni: Viduszemē viņi pamodās daudz vēlāk nekā elfi. Cilvēki un hobiti bija pēdējās humanoīdu rases, kas parādījās Viduszemē: pirms tiem vēl bija arī rūķi, enti un orki. Pēc izskata cilvēki ir līdzīgi elfiem, bet ne tik daiļi. Atšķirībā no elfiem, cilvēki ir mirstīgi, noveco un ātri mirst, parasti nodzīvo 40–80 gadus. Tomēr nūmenorieši varēja dzīvot vairākus gadsimtus, un viņu pēcnācēji dandani arī mēdza dzīvot ilgāk nekā parasti cilvēki. Taču, izņemot dažus "tīrākus" klanus, šo tendenci vājināja gan laiks, gan sajaukšanās ar citām tautām. Tolkīna stāstos iesaistītie cilvēki galvenokārt ir edaini un viņu pēcnācēji. Sākotnēji edaini bija trīs ciltis, kas pirmajā laikmetā apvienojās ar Belerianda elfiem. Kā atlīdzība par viņu lojalitāti un pārciesto Belerianda karos edainiem tika dāvāta jauna mājvieta Nūmenora — liela sala okeānā tālu uz rietumiem no Viduszemes. Galu galā tuvu otrā laikmeta beigām Nūmenora tika iznīcināta, un nūmenoriešu atliekas izveidoja valstis Viduszemes ziemeļos. Tie, kas palika uzticīgi Valariem, nodibināja Arnoras un Gondoras karaļvalstis. Šie ļaudis bija pazīstami kā dandani. Citi izdzīvojušie nūmenorieši, kas dzīvoja tālu uz dienvidiem, kļuva pazīstami kā melnie nūmenorieši. Valodas, kurās runā cilvēki, ietver adanaiku — tajā runā nūmenorieši, vestronu — "kopējo runu", ko pārstāv [[angļu valoda]], un rohirriku, ko runā Rohānā, un kuru "Gredzenu pavēlniekā" attēlo [[senangļu valoda]]. Trešā laikmeta beigās un ceturtā sākumā Gondoras karalis ir Aragorns/Elesars. Citi ievērojami cilvēki "Gredzenu pavēlniekā" ir Teodens, Ēovina un Ēomers no Rohānas, kā arī brāļi Boromirs un Faramirs no Gondoras. "Hobitā" kā milzīgs cilvēks ar vilkača spēju kļūt par lāci parādās Beorns, kurš cīnās ar ienaidniekiem, kas apdraud viņa meža iedzīvotājus. Viņa saknes meklējamas tālā pagātnē; Gendalfs domāja, ka viņš un viņa tauta sākotnēji nāk no kalniem. Beorna pēcteči Trešā laikmeta beigās dzīvoja ziemeļos, sadarbojoties ar Mirkvudas meža ļaudīm. === Rūķi === [[Attēls:Old dwarf.jpg|thumb|Vecs rūķis mākslinieka Ballakallab zīmējumā]] Rūķi ir humanoīdu rase, kas ir īsāka nekā cilvēki, bet garāki nekā hobiti. Viņi ir mirstīgi, bet dzīvo daudz ilgāk par cilvēkiem, parasti vairākus simtus gadu. Rūķu īpatnība ir tā, ka gan vīrieši, gan sievietes ir bārdaini un tādējādi svešiniekiem izskatās līdzīgi. Valodu, kurā runā rūķi, sauc par kuzdulu, un tā galvenokārt tika lietota iekšēji kā slepena valoda. Rūķi dzīvo tikai Viduszemē, parasti zem kalniem, kur viņi ir lieli raktuvju un metālapstrādes speciālisti. Uzskata, ka pirmos septiņus rūķus ir radījis Valārs Aule, pārgalvīgi cenzdamies piepildīt Iluvatara vēlmes savā izpratnē un nespējis dot tiem pilnvērtīgu eksistenci. Iluvatars tiem dāvāja patiesu dzīvi, bet ar nosacījumu, lai tie nepamostos pirms elfiem. Tāpēc rūķu radītājs Aule lika viņiem gulēt slēptās kalnu vietās Viduszemes ziemeļdaļā līdz brīdim, kad elfi pamodās. Šie pirmie rūķi bija pazīstami kā septiņi rūķu tēvi, kuri, pamostoties kopā ar savu jauno tautu, deva sākumu septiņiem rūķu klaniem. Pirmais nomodā redzētais rūķis bija Garenbārdu tēvs Durins, un Tolkienas stāstu uzmanības centrā bija tieši šis klans. Durins Miglas kalnos nodibināja lielāko rūķu karaļvalsti ar nosaukumu Kazadūma, vēlāk pazīstamu kā Morija. Rūķi izplatījās visā Viduszemes ziemeļdaļā, un katrs klans nodibināja savu valstību. Tikai divas no šīm karaļvalstīm Zilajos kalnos Tolkīns nosauc vārdā, Nogrodu un Belegostu. Tās Pirmajā laikmetā bija Belerianda elfu sabiedrotās pret Morgotu. "Silmarillions" piemin sīkos rūķus, kuri tādi bijuši pat pēc rūķu standartiem. Viņi bijuši izsūtīti no vairākiem rūķu klaniem. Iespējams, ka viņi tikuši iznīcināti konfliktos ar elfiem. Viņiem bijušas arī citas kultūras atšķirības, tostarp nesabiedriskums un gatavība nosaukt savus vārdus kuzdulā nepiederošiem. No rasēm rūķi ir visizturīgākie pret ļaunumu un Morgota, vēlāk Saurona ietekmi. Rūķu septiņi Spēka gredzeni viņus nenovirzīja uz ļaunumu, bet tikai pastiprināja viņu alkatību un zelta tieksmi. Rūķu pretošanās samaitāšanai varbūt ir izskaidrojama ar to, ka tie ir Aules radīti. Ļoti nedaudzi rūķi apzināti kalpoja tumsas pusei un par tiem ļoti maz rakstīts.<ref>[https://middle-earth.xenite.org/did-dwarves-ever-serve-sauron/ Martinez, Michael (15 November 2011). "Did Dwarves Ever Serve Sauron?". middle-earth.xenite.org]</ref> No septiņiem klaniem tikai daži cīnījās abās pusēs Pēdējās alianses laikā otrā laikmeta beigās, un ir zināms, ka neviens no Durina nama nekad nav cīnījies ļaunajā pusē. Trešā laikmeta sākumā (vismaz no pagātnes leģendām) ir zināms, ka dažviet rūķu nodevēji izveidoja alianses ar orkiem. Tolkīns dažās viņa piezīmēs izsakās, ka rūķi, kas pievērsās ļaundarībai, visticamāk, nāca no tālāko austrumu klanu rūķiem, kur nonāca Morgota ēnā un pievērsās ļaunumam. Tomēr nav skaidrs, vai tie attiecas uz rūķiem, kas atradās ārpus Dzelzs kalniem (visvairāk zināmā rūķu cietokšņa). Tā kā rūķi pēc savas būtības nav ļauni, tikai daži no tiem kalpoja ienaidniekiem pēc savas gribas.<ref>Tolkien, J.R.R. "Appendix F". The Lord of the Rings. ''But they [Dwarves] are not evil by nature, and few ever served the Enemy of free will, whatever the tales of Men may have alleged. For Men of old lusted after their wealth and the work of their hands, and there has been enmity between the races''.</ref> === Hobiti === {{see also|Hobiti}} [[Attēls:Bolsón Cerrado.jpg|thumb|Hobita mājvieta Jaunzēlandē (uzbūvēta filmēšanas vajadzībām)]] Tolkīns identificēja hobitus kā cilvēku rases atvasi. Hobiti bija tikai 90–120 cm gari. Dzīvesveidā un paradumos viņi ļoti līdzinājās cilvēkiem, izņemot to, ka viņi deva priekšroku dzīvot alās pazemē. Lai arī viņu izcelsme un senvēsture nav zināma, Tolkīns norādīja, ka viņi apmetās Anduīnas augšteces ielejās jau Trešajā laikmetā, bet pēc tūkstoš gadiem sāka migrēt uz rietumiem pāri Miglas kalniem Eriadorā. Galu galā daudzi hobiti apmetās Dalienā un netālajā Virpilī (''Bree''). Tolkīns saka, ka bija trīs hobitu veidi: pinkupekas, platperi un smalksti. Hobiti, kas Tolkīna stāstos parādās visvairāk, ir Bilbo Baginss un viņa brāļadēls Frodo Tuntaks (viens un tas pats uzvārds atšķiras dažādu grāmatu tulkojumos), kuriem katram ir nozīmīga loma centienos iznīcināt Saurona izkalto Lielvaras Gredzenu; otrs ir Gollums, kādreizējais Smeagols, kurš ieguva Gredzenu pēc tā atrašanas Anduīnā. Gendalfs stāsta Frodo, ka Smeagols piederējis hobitiem līdzīgai upju tautai, taču ilgā gredzena glabāšana samaitājusi un deformējusi viņu par Gollumu. "Gredzenu pavēlnieka" laikos hobiti jau sen runāja cilvēku vestronā, lai gan viņu dialekts norāda, ka viņi iepriekš runājuši valodā, kas ir līdzīga Rohānas ļaužu valodai. === Citas humanoīdu rases === '''Enti''' bija koku gani. Iluvatars tos izveidoja pēc Javana lūguma, lai pasargātu kokus no elfu, rūķu un cilvēku izcirtējiem. Kad elfi pirmo reizi pamodās, viņi "''vēlējās sarunāties ar visām lietām''" un mācīja entus runāt. Enti izstrādāja savu savdabīgu entu valodu, kuru citām rasēm nebija iespējams iemācīties, pateicoties tās garajām aprakstošajām frāzēm pat par visvienkāršākajām lietām. Toties enti varēja iemācīties citu rasu valodas un tādā veidā varēja komunicēt ar citiem. Runnorni (''Huorns'') pēc formas bija starpposms starp entu un kokiem: enti, kas "aizmiguši", vai koki, kas kļuvuši mežonīgi aktīvi; viņi izjuta dziļu antagonismu pret orkiem. Uz "Gredzenu pavēlnieka" laiku enti bija iznīkstoša rase, jo entu sievas bija pazudušas. Enti sava vecākā Kokubārzdas vadībā palīdzēja uzveikt Sarumanu, iznīcinot Izengardas cietoksni, un runnorni apkāva viņa orku armiju. [[Attēls:Orc model at Wellington i-Site.jpg|thumb|Orku kaujinieks]] '''Orki''' un '''troļļi''' bija ļauni radījumi, kurus audzēja Morgots. Orku un troļļu precīza izcelsme nav skaidra, jo Tolkīns apsvēra dažādas iespējas un dažreiz mainīja savas domas, atstājot vairākus neatbilstīgus variantus. "Hobits" raksta par gobliniem un hobgobliniem, un lielākajā daļā izdevumu sākumā esošā piezīme ir paskaidrots, ka "orks" un "goblins" ir sinonīmi, bet "hobgoblins" attiecas uz lielākiem orkiem. Trešā laikmeta beigās parādījās uruki jeb urukhaji vai dižorki: liela un izturīga orku rase, kas labāk izturēja saules gaismu nekā parastie orki. Tolkīns piemin arī "cilvēkorkus" un "orkcilvēkus"; arī "pusorkus" vai "goblincilvēkus". Viņiem ir dažas kopīgas pazīmes ar orkiem (piemēram, "šķībās acis"), bet tiek raksturots, ka viņi izskatās vairāk kā cilvēki. Daži parādās nodaļās par Helma dzīles kauju un Dalienas tīrīšanu, kur tiek atgādināts, ka līdzīga orcīga izskata ļaudis redzēti jau agrāk, radot nepatikšanas Virpilī. Troļļi tika izgatavoti no akmens. Ents Kokubārzda tos apraksta "Gredzenu pavēlniekā" kā "''Troļļi ir vien pakaļdarinājums, ko Naidnieks uztapināja Lielajā Tumsā, lai izmēdītu entus, tāpat kā uztapināja orkus, lai izmēdītu elfus''". Dienasgaisma šādus "akmens troļļus" pārvērta atpakaļ akmenī. "Hobita" nodaļā "Jērgaļas cepšana" trīs troļļi noķer Bilbo un rūķus un plāno tos apēst; bet rītausmas gaisma viņus pirms tam pārvērš akmeņos. Tolkīns arī apraksta Saurona audzētu troļļu rasi, kuru sauca par ologhajiem, kura bija lielāka un spēcīgāka par parastajiem troļļiem un varēja izturēt dienasgaismu. Citi pieminētie paveidi ietver alu troļļus, pakalnu troļļus, kalnu troļļus un sniega troļļus. "Hobitā" Gendalfs norāda uz troļļiem, kuriem ir vairāk nekā viena galva: "Es baidos, ka troļļi tā rīkojas, pat tie, kuriem katram ir tikai viena galva." Daži karavīri no Far-Haradas tiek raksturoti kā pustroļļi vai troļļcilvēki. '''Akmens giganti''' parādās "Hobitā", savā starpā cīnoties Miglas kalnu ielejās. Nekādos citos Tolkīna rakstos uz viņiem nav atsauces. Milži reizēm tiek pieminēti garāmejot. Domā, ka gan Helma dzīles, gan Minastiritu būvējuši milži. '''Mjūlipi''' (''Mewlips'') ir leģendāras radības, kas minētas "Toma Bombadila piedzīvojumos". Saka, ka tie dzīvo cietoksnī aiz Merloka kalniem un Todes purva (lai gan nav skaidrs, vai tās ir reālas vietas). Viņi notver savus upurus un ievelk viņus cietoksnī, lai apēstu. === Nehumanoīdās rases === Viduszemē parādīti arī saprātīgi dzīvnieki, piemēram, [[ērgļi (putni)|ērgļi]], Huans Lielsuns no Valinoras un vilkiem līdzīgie vārgi. Ērgļus izveidoja Iluvatars vienlaikus ar entiem, un vārgi, iespējams, bija agrāko vilkaču pēcnācēji, taču kopumā šo dzīvnieku izcelsme nav skaidra. Milzu [[zirnekļi]], piemēram, Šeloba, cēlušies no Ungoliantas nezināmā ceļā, kuras izcelsme nav zināma. Pie citām saprātīgām sugām pieder krebeni, ļaunās [[vārnas]], kuras strādāja par spiegiem Sarumanam, un [[krauklis|kraukļi]], kas pienesa ziņas rūķiem. Vampīri īsi tiek pieminēti "Silmarillionā" (iespējams, identiski ar lielajiem sikspārņiem, kuri "Hobitā" palīdzēja gobliniem un vārgiem). Rohānas mearasu zirgu šķirne arī šķiet saprātīga un saprot cilvēku runu. Beornam pie mājas dzīvoja vairāku dzīvnieku sugu draugi. "''Toma Bombadila piedzīvojumos''" minēti [[āpši|āpšu]] ļaudis, kuri vienā stāstā notver Tomu Bombadilu. Citur Bombadils runā ar vairākiem vietējiem dzīvniekiem. Bruņurupuču zivis ir milzu jūras [[bruņurupuči|bruņurupuču]] rase, kas minēta "''Toma Bombadila piedzīvojumos''". Pēdējā no bruņurupuču zivīm imitē salu, gaidot, kad cilvēki izkāps uz viņas muguras. Tad tā apgāžas, iedzenot viņus nāvē jūrā. ==== Pūķi ==== Pūķi (vai "tārpi") ir sastopami vairākos veidos, un tos atšķir pēc tā, vai tiem ir spārni un vai tie izdveš uguni (aukstie pūķi un ugunspūķi). Pirmais no ugunspūķiem bija Glaurungs,<ref>Tolkien, J.R.R. The Silmarillion. p. 353.</ref> kuru audzēja Morgots Angbandā un sauca par “Lielo tārpu”, “Morgota tārpu” un “Pūķu tēvu”. Glaurungs spēlēja izšķirošo lomu Morgota cīņās pret elfiem Pirmajā laikmetā un Nargotrondas sakāvē, bet Turins galu galā viņu nonāvēja. Spārnoti pūķi pirmo reizi parādījās Lielajā kaujā Pirmā laikmeta beigās, un tos vadīja pūķis Ankalagons Melnais. Tajā kaujā viņu nogalināja Earendils. Gendalfs tomēr piebilst, ka pat Ankalagona uguns nebija pietiekami karsta, lai iznīcinātu Saurona Gredzenu. Trešajā laikmetā dzīvoja tārps Skata, "Eredmitrina (Pelēko kalnu) lielais pūķis", kuram piederēja liela rūķu dārgumu krātuve, bet viņu nokāva Frams no Ēoteodas ziemeļos neilgi pēc tam, kad rūķi tika padzīti no Morijas. Rūķi pieprasīja savus dārgumus atpakaļ, bet Frams viņiem iedeva tikai kaklarotu, kas izgatavota no Skata zobiem. Pēc tam daudzi rūķi apmetās Pelēkajos kalnos; bet pūķi tur vairojās, un liels aukstais pūķis nogalināja karali Dainu I (pēc tam viņa mantinieks Trors, Torina Ozolvairoga vectēvs, atgriezās, lai atjaunotu karalisti zem kalna Ereborā). Pēc gandrīz diviem gadsimtiem šo karaļvalsti iznīcināja Smogs, lidojošs ugunspūķis, kuru vēlāk "Hobitā" nogalināja Bards Strēlnieks. "Hobits" piemin arī vērtārpus Pēdējā tuksnesī ("Austrumu austrumos") un akmens pūķus. == Grāmatas == "Hobits" un "Gredzenu pavēlnieks" tiek pasniegti kā Tolkīna stāstījums par notikumiem, kas pierakstīti Sarkanajā grāmatā, kuru rakstījuši Bilbo Tuntaks (Baginss), Frodo Tuntaks un citi hobiti, kā arī labojuši un anotējuši viens vai vairāki Gondoras zinātnieki. Tolkiens plaši rakstīja par pasaules valodniecību, mitoloģiju un vēsturi, kas stiprināja šo stāstu pamatus. Daudzus no šiem rakstiem pēc autora nāves laikā rediģēja un publicēja viņa dēls Kristofers. Starp tiem ir "Silmarillions", kas sniedz pasaules radīšanas stāstu un kosmoloģisku aprakstu, kurš ietver Viduszemi. Tas ir galvenais informācijas avots par Valinoru, Nūmenoru un citām senām zemēm. "Nepabeigtie stāsti" un daudzie "Viduszemes vēstures" sējumi satur daudz nepabeigtu stāstu un eseju, kā arī daudzus Tolkīna Viduszemes mitoloģijas projektus. === Tolkīna pabeigtie Viduszemes darbi === * 1937: '''Hobits''' (''The Hobbit'') ** Hobits Bilbo Baginss pievienojas rūķu un burvja Gendalfa kompānijai, cenšoties atgūt veco rūķu karaļvalsti un tās dārgumus no pūķa Smoga. * Gredzenu pavēlnieks (''The Lord of the Rings''): ** 1954: '''Gredzena brālība''' (''The Fellowship of the Ring''), Gredzenu pavēlnieka 1. daļa *** Bilbo radinieks un mantinieks Frodo Tuntaks, cenšoties atbrīvot Viduszemi no Lielvaras Gredzena, pievienojas Gredzena brālībai, kuras mērķis ir to iznīcināt. ** 1954: '''Divi torņi''' (''The Two Towers''), Gredzenu pavēlnieka 2. daļa *** Brālība sadalās: kamēr Frodo un viņa draugs Sems turpina savu ceļu ar Gredzenu, Aragorns, Gimlins un Legolass cīnās, lai izglābtu hobitus Peregrīnu Tuku un Meriadoku Bricbrandaku no orkiem un Rohānas karalisti no Sarumana. ** 1955: '''Karaļa atgriešanās''' (''The Return of the King''), Gredzenu pavēlnieka 3. daļa *** Frodo un Sems sasniedz Mordoru, bet Aragorns ierodas Gondorā, lai atgūtu savu mantojumu. * 1962: '''Toma Bombadila piedzīvojumi un citi panti no Sarkanās grāmatas''' (''The Adventures of Tom Bombadil and Other Verses from the Red Book'') ** Dzejoļu krājums, kas brīvi saistīts ar Gredzenu pavēlnieka notikumiem. * 1967: '''Ceļš turpinās''' (''The Road Goes Ever On'') ** Dziesmu cikls ar komponistu Donaldu Svannu (ilgi neizdots, bet pārpublicēts 2002. gadā) === Pēcnāves publikācijas === Tolkīns nomira 1973. gadā. Visus turpmākos darbus, kas saistīti ar Viduszemi, rediģēja viņa dēls Kristofers Tolkīns un publicēja pēcnāves laikā. Tikai "Silmarillions", "Bilbo pēdējā dziesma" un "Hurina bērni" tiek pasniegti kā pabeigti darbi — pārējie ir veidoti no piezīmju kolekcijām un melnrakstu versijām. * 1977: '''Silmarillions''' (''The Silmarillion'') ** Sendienu vēsture pirms "Gredzenu pavēlnieka", ieskaitot Nūmenoras krišanu. * 1980: '''Nepabeigtie stāsti par Nūmenoru un Viduszemi''' (''Unfinished Tales of Númenor and Middle-earth'') ** Stāsti un esejas, kas saistītas ar "Silmarillionu" un "Gredzenu pavēlnieku", bet daudzi nekad netika pabeigti. * 1981: '''Dž. R. R. Tolkīna vēstules''' (''The Letters of J. R. R. Tolkien)'' ** Dažādu vēstuļu apkopojums, ko Tolkīns rakstījis visas dzīves laikā. Visvairāk attiecas uz Viduszemi. * 1990: '''Bilbo pēdējā dziesma''' (''Bilbo's Last Song'') ** Dzejolis (publicēts uz plakāta 1974. gadā, neizdots grāmatās līdz 1990. gadam) Viduszemes sēriju vēsture: * 1983: '''Zudušo stāstu 1. grāmata''' (''The Book of Lost Tales 1'') * 1984: '''Zudušo stāstu 2. grāmata''' (''The Book of Lost Tales 2'') ** Mitoloģijas agrākās versijas no sākuma līdz beigām. * 1985: '''Belerianda poēmas''' (''The Lays of Beleriand'') ** Divi gari dzejoļi (Poēma par Berenu un Ludiēnu, un Turina sāga) * 1986: '''Viduszemes veidošana''' (''The Shaping of Middle-earth'') ** Aizsākta mitoloģijas pārrakstīšana no sākuma. * 1987: '''Pazaudētais ceļš un citi raksti''' (''The Lost Road and Other Writings'') ** Mitoloģijas pārrakstīšanas turpināšana, īpaši izceļot Nūmenoru. * 1988: '''Ēnas atgriešanās''' (''The Return of the Shadow'') ("Gredzenu pavēlnieka" vēsture, 1. sējums) * 1989: '''Izengardas nodevība''' (''The Treason of Isengard'') ("Gredzenu pavēlnieka" vēsture, 2. sējums) * 1990: '''Gredzena karš''' (''The War of the Ring'') ("Gredzenu pavēlnieka" vēsture, 3. sējums) * 1992: '''Saurons uzvarēts''' (''Sauron Defeated'') ("Gredzenu pavēlnieka" vēsture, 4. sējums) ** "Gredzenu pavēlnieka" tālāka attīstība. Ietver arī citu Nūmenoras vēstures versiju. * 1993: '''Morgota gredzens''' (''Morgoth's Ring'') ("Silmarilliona" attīstība, pirmā daļa) * 1994: '''Dārgakmeņu karš''' (''The War of the Jewels'') ("Silmarilliona" attīstība, otrā daļa) ** Pēc "Gredzenu pavēlnieka" radušies centieni pārskatīt publicēto mitoloģiju. Ietver pretrunīgi vērtēto sadaļu "Pārveidotie mīti", kurā dokumentēts, kā Tolkīna domas radikāli mainījās viņa dzīves pēdējos gados. * 1996: '''Viduszemes ļaudis''' (''The Peoples of Middle-earth'') ** Avotu materiāls pielikumiem "Gredzenu pavēlniekā" un daži vēlāki raksti, kas saistīti ar "Silmarillionu" un "Gredzenu pavēlnieku". * 2007: '''Hurina bērni''' (''The Children of Húrin'') ** Viena no trim Silmarilliona "Lielajām pasakām" (pārējās divas ir stāsts par Berenu un Ludiēnu un stāsts par Gondolīnas krišanu), sniegtas sīkākas detaļas. "Hobita" vēsture (divos sējumos, redaktors Džons Reitlifs) * 2007: '''Baginsa kungs''' (''Mr. Baggins'') * 2007: '''Atgriešanās Bagendā''' (''Return to Bag-End'') * 2017: '''Berens un Ludiēna''' (''Beren and Lúthien'') ** Grāmatu ilustrējis Alans Lī, rediģējis Kristofers Tolkīns, un tajā iekļautas dažādas stāsta versijas, parādot stāsta attīstību laika gaitā. * 2018: '''Gondolīnas krišana''' (''The Fall of Gondolin'') === Latviski === Latviski tulkoti "Hobits" (Zane Rozenberga, 1991) un "Gredzenu pavēlnieka" visas sešas grāmatas, bet bez paskaidrojošajiem pielikumiem (Ieva Kolmane, 2002—2004). Tulkojumos ievērojami atšķiras uzvārdi un nosaukumi, tā, "Hobita" Baginsi "Gredzenu pavēlniekā" kļuvuši par Tuntakiem.<ref>[https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/news/tulkojuma-kvalitates-kriteriju-piemerosana-gredzenu-pavelnieka-tulkojuma-problemu-celonu-analize/?tx_news_pi1%5Bcontroller%5D=News&tx_news_pi1%5Baction%5D=detail&cHash=05804a1dd5549cc0a76f9f8908c61e18 Tulkojuma kvalitātes kritēriju piemērošana „Gredzenu pavēlnieka” tulkojuma problēmu cēloņu analīzē]{{Novecojusi saite}}</ref> == Adaptācijas == === Filmas === Dž. R. R. Tolkīns vēstulē savam dēlam Kristoferam Tolkīnam izklāstīja savu politiku attiecībā uz viņa darbu pielāgošanu filmām: “Māksla vai nauda”.<ref>Tolkien, J.R.R. Humphrey Carpenter (ed.). Letters. 202.</ref> Viņš 1969. gadā pārdeva “Hobita” un “Gredzenu pavēlnieka” ekranizācijas tiesības, saņēmis nodokļu rēķinu. Pašlaik tās pieder "''Middle-earth Enterprises''". "''Tolkien Estates''" patur ekranizācijas tiesības uz "Silmarillionu" un pārējiem darbiem. Pirmā demonstrētā filma bija "Hobits" 1977. gadā, animācijas filma, kuru veidoja ''Rankin-Bass'' studija. Sākotnēji tā tika parādīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijā. Nākamajā (1978.) gadā iznāca [[Ralfs Bakši|Ralfa Bakši]] veidotā filma ar nosaukumu "[[Gredzenu pavēlnieks (1978. gada filma)|Gredzenu pavēlnieks]]"; tā bija stāsta pirmās puses adaptācija, izmantojot rotoskopa animāciju. Lai arī filma bija relatīvi uzticīga pirmavotam un guva komerciālus panākumus, tā saņēma kritiku no daudzām pusēm. [[Attēls:London 12 2012 LHR 4836.JPG|thumb|Jaunzēlandes "Air New Zealand" lidmašīna ar filmas "Hobits: negaidītais ceļojums"' reklāmu.]] 1980. gadā ''Rankin-Bass'' producēja animācijas TV filmu, kas aptuveni atspoguļoja "Gredzenu pavēlnieka" otro pusi un kuru sauca par "Karaļa atgriešanos". Tomēr tā tieši nesekoja Bakši filmai. "Gredzenu pavēlnieka" aktierfilmas nācās gaidīt līdz XXI gadsimtam. Filmas režisēja Pīters Džeksons, un tās tika uzņemtas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] ar valdības un banku sistēmas atbalstu. * "Gredzenu pavēlnieks: gredzena brālība" (2001) * "Gredzenu pavēlnieks: divi torņi" (2002) * "Gredzenu pavēlnieks: karaļa atgriešanās" (2003) Triloģijai bija lieli kases un kritikas panākumi. Šīs trīs filmas kopā ieguva septiņpadsmit [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskarus]]. "Hobita" filmu cikla ir hronoloģiska priekštece "Gredzenu pavēlnieka" filmu triloģijai, kuru arī uzņēma Jaunzēlandē Pītera Džeksona vadībā. Lai arī Tolkīna romāns "Hobits" ir viena grāmata, atšķirībā no "Gredzenu pavēlnieka", "Hobita" filmu cikls ir tāda pati triloģija kā "Gredzenu pavēlnieks". Filmas tika izlaistas 2012., 2013. un 2014. gada decembrī. [[Attēls:Sir Peter Jackson.jpg|thumb|Sers Pīters Džeksons "Hobitu" filmēšanas laikā Jaunzēlandē]] * "Hobits: negaidīts ceļojums" (2012) * "Hobits: Smoga posta zeme" (2013) * "Hobits: piecu armiju kauja" (2014) "Silmarilliona" un citu Tolkīna grāmatu ekranizācijas tiesības joprojām kontrolē "''Tolkien Estate''", tāpēc uz tām bāzētu filmu parādīšanās netiek gaidīta ātrāk kā 2043. gadā, turklāt autortiesības varētu tikt vēl vairāk pagarinātas.<ref>[https://www.tolkiensociety.org/author/faq/#silmarillion Will The Silmarillion be adapted into a film or television series?]</ref> === Spēles === Tolkīna darbi ir lielā mērā ietekmējuši lomu spēles un citus rakstniekus, piemēram, [[Roberts Hauards|Robertu Hauardu]], [[Frics Leibers|Fricu Leiberu]], [[Hovards Lavkrafts|Hovardu Lavkraftu]] un [[Maikls Mūrkoks|Maiklu Mūrkoku]]. Lai arī slavenākā spēle, kuru daļēji iedvesmoja šis uzstādījums, bija "''[[Dungeons & Dragons]]''", tomēr ir bijušas arī tieši Viduszemē balstītas un licencētas spēles. Tās ir “''Decipher Inc''” ''Lord of the Rings Roleplaying Game'' (tika izlaista 2002—2006) un ''Middle-earth Role Playing'' (MERP) no “''Iron Crown Enterprises''” (tika izlaista 1984—1999). Kopš 2011. gada ''Cubicle 7'' izlaiž ''The One Ring Roleplaying Game'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cubicle7.co.uk/our-games/the-one-ring/ |title=The One Ring Roleplaying Game |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190805174926/http://cubicle7.co.uk/our-games/the-one-ring/ }}</ref> taču licencēšanas problēmu dēļ plāno 2020. gadā to pārtraukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cubicle7games.com/unexpected-tor2-update/ |title=UNEXPECTED TOR2 UPDATE |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191223223458/https://www.cubicle7games.com/unexpected-tor2-update/ |archivedate={{dat|2019|12|23||bez}} }}</ref> [[Attēls:Fremont Solstice Parade 2007 - Ents 11.jpg|thumb|Par entiem tērpti ļaudis vasaras saulgriežu parādē 2007. gadā Fremontā (ASV, [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] štatā).]] Tomēr autortiesību un licenču īpašnieki visai maz ietekmējuši lomu spēles brīvā dabā uz Viduszemes bāzes, kuras bija ļoti populāras XX gadsimta beigās. Radās spēcīga "tolkīnistu" subkultūra,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://olmer.ru/arhiv/text/tfan/8.shtml |title=Субкультура толкиенистов (эссе по социологии). |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191115024316/http://olmer.ru/arhiv/text/tfan/8.shtml |archivedate={{dat|2019|11|15||bez}} }}</ref><ref>[http://mith.ru/alb/tolkien/subculture.htm Толкиенистская субкультура глазами мифолога]</ref> kura organizē gan savas spēles,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulichki.com/tolkien/podshivka/010201.htm |title=С ДЕРЕВЯННЫМ МЕЧОМ ПРОТИВ РЕАЛЬНОСТИ |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191212034416/http://www.kulichki.com/tolkien/podshivka/010201.htm |archivedate={{dat|2019|12|12||bez}} }}</ref> gan tikšanās — "konventus" un festivālus. Bieži tajos tiek piedāvāti muzikāli, vizuāli vai rakstiski mākslas darbi par Viduszemes tēmām, kuru eksistence ir likumpārkāpums saskaņā ar stingru pieeju autortiesībām. Viduszemes spēli pa e-pastu sākotnēji 1990. gadā izveidoja ''Game Systems, Inc'' ar ''Tolkien Enterprises'' licenci, un tā joprojām ir aktīva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://boardgamegeek.com/boardgame/111094/middle-earth-play-mail |title=Middle-Earth Play-By-Mail (1990) |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200304062334/https://boardgamegeek.com/boardgame/111094/middle-earth-play-mail |archivedate={{dat|2020|03|04||bez}} }}</ref> Šī spēle pa e-pastu tika ievietota Piedzīvojumu spēļu mākslas un dizaina akadēmijas Slavas zālē 1997. gadā. ''Simulations Publications'' izveidoja trīs kara spēles, pamatojoties uz Tolkīna darbu. ''Gredzena karš'' aptvēra lielāko daļu notikumu "Gredzenu pavēlniekā". ''Gondora'' koncentrējās uz Pelennoras kauju, un ''Saurons'' rādīja Otrā laikmeta cīņu Mordoras vārtu priekšā. ''Iron Crown Enterprises'' publicēja ''Gredzena brālību''. Galda spēli, ko arī sauc par ''Gredzena karu'', ir publicējusi ''Fantasy Flight Games''. ''EA Games'' ir izlaidusi spēles, kas balstītas uz Džeksona filmām, spēļu konsolēm un datoram. To skaitā ir ''Divi torņi'', ''Karaļa atgriešanās'', reāllaika stratēģijas spēle ''Kauja par Viduszemi'', tās turpinājums ''Kauja par Viduszemi II'' un tās paplašinājums ''Kauja par Viduszemi II: Burvju ķēniņa izaugsme'' — tas ļauj jums kontrolēt Angmāras karotājus, kas ir Burvju ķēniņa cietoksnis, un lomu spēli ''Trešais laikmets''. ''Traveller's Tales'' spēles izstrādāja ''Lego The Hobbit'' un pirms tam ''Lego The Lord of the Rings''. Spēļu pamatā bija filmas, bet to pasaule un varoņi gandrīz pilnībā bija veidoti no LEGO ķieģelīšiem. Grāmatu spēles (oficiāli ''Tolkien Enterprises'' licencētas) ietver Vivendi platformas programu ''The Fellowship of the Ring'', ''Sierra'' reāllaika stratēģijas spēli ''War of the Ring'' un daudzas spēles, kuru pamatā ir "Hobits". Papildus tam, dažas spēles notiek laikposmā starp Tolkīna diviem galvenajiem darbiem ("Hobits" un "Gredzenu pavēlnieks"), piemēram, ''Viduszeme: Mordoras ēna''. Šajā spēlē spēlētāji uzņemas Taliona, Gondoras reindžera, lomu. Viņam jāsēj haoss Saurona armijās un pakalpiņos. ''Turbine'' (tagad ''Warner Bros'' meitasuzņēmums) 2007. gada aprīlī izlaida pirmo uz Viduszemes pamatotu, grafisku masveidīgu daudzu spēlētāju lomu spēli (MMORPG) — ''The Lord of the Rings Online: Shadows of Angmar'', kurai sekoja vairāki paplašinājumi. Papildus oficiāli licencētajām spēlēm, daudzas Tolkīna iedvesmotas modifikācijas un pielāgotas kartes ir izgatavotas daudzām spēlēm, piemēram, ''Warcraft III'', ''Minecraft'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.computerbild.de/artikel/cbs-News-PC-Minecraft-Spieler-Auenland-nachgebaut-13195125.html |title=Bauer, Manuel. "Minecraft: Spieler haben das komplette Auenland nachgebaut". Computer Bild. |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191212034418/https://www.computerbild.de/artikel/cbs-News-PC-Minecraft-Spieler-Auenland-nachgebaut-13195125.html |archivedate={{dat|2019|12|12||bez}} }}</ref> ''Rome: Total War'', ''Medieval II: Total War'', ''The Elder Scrolls IV: Oblivion'' un ''The Elder Scrolls V: Skyrim''. == Fanu māksla == Lai gan autortiesību turētāji cenšas saglabāt kontroli pār Viduszemes publisko attēlojumu, nekomerciālajai mākslai viņi pieiet ar daudz mazāku stingrību. Pasaules lielākajā, pārsvarā angļvalodīgajā fanu mākslas serverī fanfiction.net "Gredzenu pavēlnieks" ieņem 4. vietu ar 57 tūkstošiem uz tā bāzes rakstītu literāru darbu ("Hobits" ar 13 tūkstošiem ir 9. vietā un "Silmarillions" ar 6 — 19.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fanfiction.net/book/ |title=FanFiction: Books |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191212052509/https://www.fanfiction.net/book/ |archivedate={{dat|2019|12|12||bez}} }}</ref> Vairākas šādas grāmatas ir ieguvušas popularitāti starp krievvalodīgajiem lasītājiem, kā divu autoru vairāksējumu "Melnā Ardas grāmata", kura apskata notikumus Viduszemē no Melkora puses, Nika Perumova sērija "Tumsas gredzens", kura turpina Viduszemes vēsturi pēc 300 gadiem, un Olgas Čigirinskas "Ausmas otrā pusē", kurā sīkāk aprakstīti Berena piedzīvojumi Pirmajā laikmetā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mirf.ru/book/prodolzheniya-tolkina-nik-perumov-niennah |title=Продолжения Толкина. Ник Перумов, Ниэнна и другие |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216083912/http://www.mirf.ru/book/prodolzheniya-tolkina-nik-perumov-niennah |archivedate={{dat|2017|02|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Gredzenu pavēlnieks}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Viduszeme| ]] rab0lv04kvik4f3dfpfi2cpz86w29vf 8. maijs 0 53856 4467536 4465155 2026-05-13T09:22:41Z Biafra 13794 /* Notikumi */ +1 4467536 wikitext text/x-wiki '''8. maijs''' ir gada 128. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (129. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 237 dienas. == Vārda dienas == [[Staņislava]], [[Staņislavs (personvārds)|Staņislavs]], [[Stefānija]] == Notikumi == * [[1821. gads]] — [[Grieķu neatkarības karš]]: [[grieķi]] sakāva [[turki|turkus]] [[Gravija|Gravijā]]. * [[1860. gads]] — sākās [[Kolumbijas Pilsoņu karš]]. * [[1886. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] farmaceits [[Džons Stits Pembertons]] izgudroja dzērienu ''[[Coca-Cola]]''. * [[1933. gads]] — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] uzsāka 21 dienas [[Badastreiks|badastreiku]], protestējot pret britu valdīšanu Indijā. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: beidzās karadarbība [[Eiropa|Eiropā]], [[Vācija]]i pieņemot bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]]. * [[1956. gads]] — lauzta [[Indonēzija]]s un [[Nīderlande]]s konstitucionālā savienība. * [[1990. gads]] — [[Tallina|Tallinā]] pasludināta [[Igaunija|Igaunijas Republikas]] neatkarības atjaunošana. * [[2021. gads]] — [[Afganistāna]]s galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] pie skolas tika uzspridzināta automašīna, nogalinot 85 un ievainojot vairāk nekā 165 cilvēkus, tostarp skolēnus.<ref name="aljazeera.com8May2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/5/8/blasts-kill-dozens-near-school-in-afghan-capital-kabul|title=Blasts kill dozens near school in Afghan capital Kabul|publisher=[[Al Jazeera|Al Jazeera English]]|date=8 May 2021|accessdate=8 May 2021}}</ref> * [[2025. gads]] — [[konklāvs]] izvēlējās [[kardināls|kardinālu]] Robertu Frānsisu Prevostu par nākamo [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], līdz ar to [[Leons XIV]] kļuva par pirmo [[Amerika|Amerikā]] dzimušo [[katoļu baznīca]]s vadītāju. === Izklaidē un kultūrā === * [[1912. gads]] — dibināts uzņēmums ''[[Paramount Pictures]]''. * [[2019. gads]] — filmas "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1744. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||4|27}}) — [[Nikolajs Novikovs]] (''Николай Иванович Новиков''), krievu rakstnieks, filantrops (miris 1818. gadā) * [[1828. gads]] — [[Anrī Dināns]] (''Jean Henri Dunant''), Šveices uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks (miris 1910. gadā) * [[1882. gads]] — [[Kārlis Ozols]], Latvijas diplomāts, publicists (miris 1941. gadā) * [[1884. gads]] — [[Harijs Trumens]] (''Harry S. Truman''), 33. ASV prezidents (miris 1972. gadā) * [[1892. gads]] — [[Staņislavs Sosabovskis]] (''Stanisław Sosabowski''), poļu ģenerālis (miris 1967. gadā) * [[1899. gads]] — [[Frīdrihs Hajeks]] (''Friedrich Hayek''), Austrijas ekonomists (miris 1992. gadā) * [[1903. gads]] — [[Fernandels]] (''Fernandel''), franču aktieris, komiķis (miris 1971. gadā) * [[1907. gads]] — [[Stasis Jasjunsks]] (''Stasys Jasiunskas''), lietuviešu kara lidotājs (miris 1945. gadā) * [[1926. gads]] — [[Deivids Atenboro]] (''Sir David Frederick Attenborough''), angļu dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs * [[1926. gads]] — [[Dons Riklss]] (''Don Rickles''), ASV komiķis (miris 2017. gadā) * [[1937. gads]] — [[Tomass Pinčons]] (''Thomas Pynchon''), ASV rakstnieks * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Ulvis Alberts]], trimdas latviešu fotogrāfs (miris 2025. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Tatjana Ždanoka]] (''Татьяна Жданок''), Latvijas politiķe, matemātiķe * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Raimonds Gerkens]], latviešu uzņēmējs * [[1954. gads]] — [[Džons Maikls Talbots]] (''John Michael Talbot''), ASV katoļu mūks, mūziķis * [[1960. gads]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), itāļu futbolists * [[1970. gads]] — [[Luiss Enrike]] (''Luis Enrique''), spāņu futbolists un treneris * [[1975. gads]]: ** [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''), spāņu dziedātājs ** [[Gastons Macakane]] (''Gastón Mazzacane''), Argentīnas autosportists * [[1976. gads]] — [[Vitālijs Proškins]] (''Виталий Прошкин''), krievu hokejists * [[1977. gads]] — [[Teodors Papaluks]] (''Θεόδωρος Παπαλουκάς''), grieķu basketbolists * [[1984. gads]] — [[Maksims Marcinkevičs]] (''Максим Марцинкевич''), Krievijas sociālais aktīvists, neonacistu videoblogeris (miris 2020. gadā) == Miruši == * [[1551. gads]] — [[Barbara Radzivila]] (''Barbora Radvilaitė'', ''Barbara Radziwiłłówna''), Polijas karaliene (dzimusi ap 1520. gadu) * [[1788. gads]] — [[Džovanni Antonio Skopoli]] (''Giovanni Antonio Scopoli''), austriešu dabaspētnieks (dzimis 1723. gadā) * [[1794. gads]] — [[Antuāns Lavuazjē]] (''Antoine Lavoisier''), franču ķīmiķis (dzimis 1743. gadā) * [[1842. gads]] — [[Žils Dimons d'Irvils]] (''Jules Dumont d'Urville''), franču flotes virsnieks, jūrasbraucējs, okeanogrāfs (dzimis 1790. gadā) * [[1873. gads]] — [[Džons Stjuarts Mills]] (''John Stuart Mill''), britu filozofs (dzimis 1806. gadā) * [[1880. gads]] — [[Gistavs Flobērs]] (''Gustave Flaubert''), franču rakstnieks (dzimis 1821. gadā) * [[1887. gads]] — [[Aleksandrs Uļjanovs]] (''Александр Ульянов''), krievu revolucionārs (dzimis 1866. gadā) * [[1891. gads]]: ** [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская''), krievu izcelsmes reliģijas filozofe (dzimusi 1831. gadā) ** [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling''), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs (dzimis 1815. gadā) * [[1904. gads]] — [[Edvards Maibridžs]] (''Eadweard Muybridge''), angļu fotogrāfs (dzimis 1830. gadā) * [[1936. gads]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā) * [[1943. gads]] — [[Mordehajs Aņelevičs]] (''Mordechaj Anielewicz''), ebreju kaujinieks (dzimis 1919. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Gustavs Vanags]], latviešu ķīmiķis (dzimis 1891. gadā) * [[1988. gads]] — [[Roberts Hainlains]] (''Robert Heinlein''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1907. gadā) * [[1999. gads]] — [[Dērks Bogards]] (''Dirk Bogarde''), angļu aktieris (dzimis 1921. gadā) * [[2020. gads]] — [[Zīgfrīds un Rojs|Rojs Horns]] (''Roy Horn''), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1944. gadā) * [[2022. gads]] — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Modris Plāte]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1951. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons|8 May|8. maijs}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] 32dfgtbuuu2kyc3kquukuxmzzo82cqe Tālavs Jundzis 0 54959 4467118 4054479 2026-05-12T14:50:14Z Turaids 8965 4467118 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tālavs Jundzis | attēls = Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg | amats =[[Latvijas Aizsardzības ministrs]] | term_sākums ={{dat|1991|11|19|N}} | term_beigas ={{dat|1993|8|3|N}} | prezidents =[[Guntis Ulmanis]] | priekštecis =[[Roberts Dambītis]] | pēctecis =[[Valdis Pavlovskis]] | term_sākums2 ={{dat|1997|6|6|N}} | term_beigas2 ={{dat|1998|10|27|N}} | prezidents2 =[[Guntis Ulmanis]] | premjers2 =[[Guntars Krasts]] | priekštecis2 =[[Andrejs Krastiņš]] | pēctecis2 =[[Ģirts Valdis Kristovskis]] | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1951|10|4}} | dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija =[[PSKP]]<br />[[Kristīgo demokrātu savienība]] | dzīvesb = | profesija =[[jurists]], [[politologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tālavs Jundzis''' (dzimis {{dat|1951|10|4}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[politologs]], agrāk — [[politiķis]]. Bijis Augstākās Padomes deputāts un [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]]. == Izglītība == T. Jundža tēvs ir ilgadīgais [[Jaunpiebalgas luterāņu baznīca|Jaunpiebalgas draudzes]] mācītājs [[PSRS]] okupācijas gados [[Edgars Jundzis]]. 1970. gadā viņš pabeidzis Jaunpiebalgas vidusskolu un 1974. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]], aizstāvējis disertāciju [[kriminoloģija|kriminoloģijā]], 1986. gadā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā — tiesību zinātņu doktora grādu. Ir vairāk kā 80 zinātnisku rakstu un grāmatu, to skaitā [[Monogrāfija|monogrāfiju]] "Latvijas drošība un aizsardzība" ([[1995]]. gads) autors. Kopš [[1993]]. gada specializējies starptautisko attiecību un drošības jautājumos un [[1999]]. gadā aizstāvējis habilitētā politoloģijas doktora grādu. [[1998]]. gadā ievēlēts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] korespondētājlocekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/vel2000_kand.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20010413050118/http://www.lza.lv/vel2000_kand.htm# |archivedate={{dat|2001|04|13||bez}} }}</ref> 2016. gadā saņēmis [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielo medaļu]] par pētījumiem Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tālavs Jundzis un Romans Lācis saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3494&Itemid=43|website=lza.lv|accessdate={{dat|2016|12|13||bez}}|date={{dat|2016|11|24||bez}}}}</ref> Papildus izglītību apguvis Londonas Karaliskās koledžas Kara departamentā (1995. gadā), [[NATO]] Aizsardzības koledžā [[Roma|Romā]] (1996. gadā). Bijis NATO stipendiāts (1994—1996) pētījumam par Baltijas valstu drošību. == Karjera == [[1970]]. gadā sācis strādāt [[Zaube]]s astoņgadīgajā skolā par [[skolotājs|skolotāju]], pēc tam Rēveļu astoņgadīgajā skolā. Divus gadus dienējis obligātajā karadienestā Padomju armijā, tur iestājies PSKP (izstājies [[1990]]. gada maijā). No [[1975]]. gada strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas PSR Revolūcijas muzejā|Latvijas PSR Revolūcijas muzejs]], no [[1976]]. līdz [[1988]]. gadam — strādājis prokuratūras iestādēs. Kopš [[1988]]. gada jūnija līdz ievēlēšanai Augstākajā Padomē (AP) vadījis LZA Filozofijas un tiesību institūta Kriminoloģijas nodaļu. Piedalījies un uzstājies ar runu Rakstnieku u.c. radošo savienību plēnumā 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Bijis viens no [[Latvijas Juristu biedrība]]s dibinātājiem 1988. gadā, un tās viceprezidents, tajā pašā gadā piedalījies [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atjaunošanā un bijis tās loceklis. Darbojoties AP no [[1990]]. līdz [[1993]]. gadam, bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs un AP Prezidija loceklis ({{dat|1990|5|4|N}} — {{dat|1991|12|12|N}}). Līdzdarbojies projekta deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bijis AP Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks [[1991]]. gada barikāžu laikā. Bijis Latvijas AP delegācijas loceklis Ziemeļatlantijas Asamblejā un Baltijas asamblejas loceklis. No 1991. gada februāra līdz 1993. gada jūlijam bija Latvijas delegācijas loceklis sarunām ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]] par [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas|tās karaspēka izvešanu no Latvijas]]. Bijis pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, šo posteni ieņēmis no {{dat|1991|11|19|G}} līdz {{dat|1993|8|2|D}}. Pēc Aizsardzības ministra pilnvaru izbeigšanās kļuvis par LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktoru (1993. gada novembrī). 2. reizi ieņēmis Aizsardzības ministra amatu no [[1997]]. gada līdz jūnijam līdz [[1998]]. gada oktobrim, bet 1998. gadā atgriezies LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktora amatā. Bijis vecākais pasniedzējs LU Juridiskajā fakultātē ([[1989]]-[[1992]]), kopš 1999. gada septembra ir starptautisko tiesību asociētais profesors [[Sociālo tehnoloģiju augstskola|Sociālo tehnoloģiju augstskolā]]. Bijis Rīgas pilsētas padomes deputāts no 1989. līdz 1994. gadam un [[Rīgas dome]]s deputāts 1997. gadā. Bijis [[Kristīgā Tautas partija|Kristīgās Tautas partijas]] (bijusī [[Latvijas Tautas fronte|LTF]], vēlāk pievienojās [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgo demokrātu savienībai]]) priekšsēdētājs (no [[1996]]. līdz [[1998]]. gadam). Ir [[Latvijas Juristu biedrība]]s biedrs un tās Prezidija loceklis, kā arī [[Latvijas Politologu asociācija]]s biedrs. == Apbalvojumi == * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[1996]]. gads — "Atzinības goda zīme" * [[1999]]. gads — goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" * [[2000. gads]] — [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[2005. gads]] — [[Viestura ordenis]], I šķira * [[2016. gads]] — [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] == Darbi == * Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140108074835/http://www.latvijaslaudis.lv/users/jundzis_talavs/ VIRTUĀLĀ ENCIKLOPĒDIJA: Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa] * [https://web.archive.org/web/20160324174759/https://mediji.ir.lv/cvJundzis.html Tālavs Jundzis — curriculum vitae] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Roberts Dambītis]] | virsraksts = [[Latvijas Aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1991|11|19|N}} — {{dat|1993|8|3|N}} | pēc = [[Valdis Pavlovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Krastiņš]] | virsraksts = [[Latvijas Aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1997|6|6|N}} — {{dat|1998|10|27|N}} | pēc = [[Ģirts Valdis Kristovskis]]}} {{kastes beigas}} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 1997}} {{LZA Lielā medaļa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jundzis, Talavs}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] [[Kategorija:PSRS juristi]] dtty4hzapuxcqha1qkpj9zaxxf3i9gn Azova 0 56350 4467264 4184707 2026-05-12T20:32:06Z Treisijs 347 4467264 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Azova | image_skyline = Азов (Ростовская область).jpg | image_caption = | image_flag = Flag_of_Azov.svg | image_shield = Coat of Arms of Azov.svg | shield_size = 70px | image_map = | pushpin_map = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Rostovas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1067}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|1708}} | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 67.5 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 82495 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.<ref>{{PZT|82}}</ref> == Vēsture == 3. gadsimtā p.m.ē. [[Senā Grieķija|senie grieķi]] no [[Bosfora]]s nodibināja '''Tanaisas''' koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja [[ostgoti]]. Vēlāk to pakļāva [[hazāri]], 10. gadsimtā [[Kijivas Krievzeme]], bet 1067. gadā [[kipčaki]], kas to pārdēvēja par '''Azaku'''. [[Dženova]]s tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja '''Tanas''' koloniju tirdzniecībai ar [[Zelta Orda]]s zemēm. 1395. gadā to iekaroja [[Tamerlans]], 1471. gadā [[Osmaņu impērija]]. [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] laikā ([[Azovas karagājini|Azovas karagājienos]]) 1696. gadā Azaku ieņēma [[Pēteris I]], 1708. gadā to pasludināja par jaunizveidotās [[Azovas guberņa]]s centru. Nākamā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|krievu—turku kara]] laikā to 1711. gadā atguva [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] Azaka ietilpa suverēnās [[Krimas haniste]]s teritorijā, bet 1783. gadā to atkal okupēja [[Krievijas Impērija]]. == Cilvēki == * [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Rostovas apgabals}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]] cyjc9tm3v79eysjyemeydv6cgnwb11j 4467265 4467264 2026-05-12T20:32:26Z Treisijs 347 4467265 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Azova | image_skyline = Азов (Ростовская область).jpg | image_caption = | image_flag = Flag_of_Azov.svg | image_shield = Coat of Arms of Azov.svg | shield_size = 70px | image_map = | pushpin_map = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Rostovas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1067}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|1708}} | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 67.5 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 82495 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.<ref>{{PZT|82}}</ref> == Vēsture == 3. gadsimtā p.m.ē. [[Senā Grieķija|senie grieķi]] no [[Bosfora]]s nodibināja '''Tanaisas''' koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja [[ostgoti]]. Vēlāk to pakļāva [[hazāri]], 10. gadsimtā [[Kijivas Krievzeme]], bet 1067. gadā [[kipčaki]], kas to pārdēvēja par '''Azaku'''. [[Dženova]]s tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja '''Tanas''' koloniju tirdzniecībai ar [[Zelta Orda]]s zemēm. 1395. gadā to iekaroja [[Tamerlans]], 1471. gadā [[Osmaņu impērija]]. [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] laikā ([[Azovas karagājieni|Azovas karagājienos]]) 1696. gadā Azaku ieņēma [[Pēteris I]], 1708. gadā to pasludināja par jaunizveidotās [[Azovas guberņa]]s centru. Nākamā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|krievu—turku kara]] laikā to 1711. gadā atguva [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] Azaka ietilpa suverēnās [[Krimas haniste]]s teritorijā, bet 1783. gadā to atkal okupēja [[Krievijas Impērija]]. == Cilvēki == * [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Rostovas apgabals}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]] bjkbj4zioa787rl5r5lwo9deiwu3hnz Havajiešu valoda 0 57293 4467229 4309390 2026-05-12T19:51:13Z ~2026-28818-32 145298 4467229 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Havajiešu valoda |nativename=ʻŌlelo Hawaiʻi |familycolor=Austronēziešu |region=[[Havajas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumi |speakers=~24 000 (2008) |fam1=[[Austronēziešu valodas|Austronēziešu]] |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] (MP) |fam3=[[Kodola malajiešu-polinēziešu valodas|Kodola MP]] |fam4=[[Centrālaustrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]] |fam5=[[Austrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]] |fam6=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam7=[[Centrālaustrumu okeāniskās valodas|Centrālaustr. okeāniskās]] |fam8=[[Tālās okeāniskās valodas|Tālās okeāniskās]] |fam9=[[Centrālās Okeānijas valodas|Centrālās Okeānijas]] |fam10=[[Austrumu fidžiešu-polinēziešu valodas|Austr. fidžiešu-polin.]] |fam11=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam12=[[Kodola polinēziešu valodas|Kodola polinēziešu]] |fam13=[[Austrumu polinēziešu valodas|Austrumu polinēziešu]] |fam14=[[Centrālaustrumu polinēziešu valodas|Centrālaustr. polin.]] |fam15=[[Marķīziešu valodas|Marķīziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation={{US-HI}} ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |iso2=haw|iso3=haw}} '''Havajiešu valoda''' ({{Unicode|''ʻŌlelo Hawaiʻi''}}) ir [[polinēziešu valodas|polinēziešu]] saimes valoda, kas izplatīta galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sastāvā esošajās [[Havaju salas|Havaju salās]], kur tā kopā ar [[angļu valoda|angļu valodu]] ir [[oficiālā valoda]]. 20. gadsimtā dažādu iemeslu dēļ havajiešu valodas lietojums strauji samazinājās, to lielākoties saziņā aizstājot ar angļu valodu, un šobrīd pēc dažādiem avotiem havajiešu valodu no vairāk nekā 140 tūkstošiem [[havajieši|havajiešu]] [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]] līmenī prot tikai 200—27 000 cilvēku. Havajiešu valoda ir [[apdraudēta valoda]]. == Havajiešu valodas vēsture == === Mutvārdu tradīcija pirms eiropiešu ierašanās === Pirms eiropiešu kontakta havajiešu valodai nebija alfabētiskas rakstības sistēmas. Sabiedrības zināšanas tika nodotas mutiski. Ļoti svarīga bija atmiņa, dziedājumi, ciltsraksti un rituālie teksti. Galvenās mutvārdu formas bija: * mele — dziesmas un poētiski dziedājumi; * oli — svinīgi deklamējumi bez instrumentāla pavadījuma; * moʻolelo — stāsti, vēstījumi, vēsture un leģendas; * moʻokūʻauhau — ciltsraksti; * kaʻao — mītiski un varoņstāsti. Ar mutvārdu tradīciju tika saglabāta informācija par valdnieku dinastijām, zemes īpašumtiesībām, reliģiju, navigāciju, ārstniecību, zveju, lauksaimniecību un sabiedrisko kārtību. Valoda bija ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī galvenais kultūras arhīvs. === Pirmais kontakts ar eiropiešiem === Eiropiešu dokumentētais kontakts ar Havaju salām sākās 1778. gadā, kad britu jūrasbraucējs Džeimss Kuks sasniedza Havaju salas. Pēc šī kontakta havajiešu valoda sāka parādīties Eiropas ceļotāju pierakstos, taču sākumā tā tika pierakstīta ļoti nekonsekventi. Agrīnie eiropieši havajiešu vārdus rakstīja pēc savas dzirdes un savas valodas pareizrakstības. Piemēram, vārds Hawaiʻi angļu pierakstos parādījās kā ''Owhyhee'' vai ''Owhyee''. Tas nebija īsts havajiešu rakstības sākums, bet tikai svešzemju mēģinājums pierakstīt dzirdēto. === Misionāru ierašanās un rakstības izveide === Havajiešu valodas rakstiskā vēsture sākās 19. gadsimta sākumā. 1820. gadā Havaju salās ieradās amerikāņu protestantu misionāri no [[Jaunanglija|Jaunanglijas]]. Viņu galvenais mērķis bija kristianizēt Havaju sabiedrību, bet šim mērķim bija nepieciešams izveidot rakstību vietējai valodai. Misionāri sadarbojās ar havajiešu runātājiem un izveidoja latīņu alfabētā balstītu rakstības sistēmu. Sākumā alfabētā bija vairāk burtu, bet 1826. gadā tas tika vienkāršots, atmetot skaņas, kas havajiešu valodā nebija fonoloģiski nepieciešamas. Mūsdienu havajiešu alfabētā ir: * pieci patskaņi: a, e, i, o, u; * astoņi līdzskaņi: h, k, l, m, n, p, w un ʻokina — glotālais slēdzenis; * garie patskaņi tiek apzīmēti ar kahakō jeb makronu: ā, ē, ī, ō, ū. Rakstības izveide bija viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem havajiešu valodas vēsturē. Tā ļoti ātri pārvērta valodu no tikai mutiski nodotas valodas par drukas, izglītības, reliģijas, tiesību un pārvaldes valodu. === Bībeles tulkošana havajiešu valodā === Kristīgajiem misionāriem Bībeles tulkošana bija centrālais uzdevums. Lai kristietība varētu izplatīties havajiešu sabiedrībā, Svētajiem Rakstiem bija jābūt pieejamiem vietējā valodā. Tulkošanas darbs sākās 1820. gados. Tajā piedalījās amerikāņu misionāri un havajiešu valodas pratēji. Ļoti nozīmīgi bija tādi misionāri kā Hirams Bingems un citi protestantu misijas darbinieki. Havajieši paši palīdzēja precizēt nozīmes, izrunu un gramatiku, jo bez vietējo runātāju līdzdalības pilnvērtīgs tulkojums nebūtu iespējams. Svarīgākie posmi: * 1820 — ierodas protestantu misionāri; * 1822 — Havaju salās tiek drukāti pirmie teksti havajiešu valodā; * 1826 — tiek nostiprināta vienkāršota havajiešu ortogrāfija; * 1830. gadi — tiek publicētas atsevišķas Bībeles daļas; * 1839 — tiek pabeigts pilns Bībeles tulkojums havajiešu valodā. Havajiešu Bībeles tulkojums bija ārkārtīgi nozīmīgs, jo tas nostiprināja rakstisko normu. Ar Bībeles, [[Katehisms|katehismu]], skolu grāmatu un laikrakstu palīdzību havajiešu valoda kļuva par plaši lietotu rakstu valodu. === Rakstpratības uzplaukums 19. gadsimtā === Pēc rakstības izveides Havaju sabiedrībā ļoti strauji izplatījās lasītprasme. Havaju Karaliste izveidoja plašu skolu tīklu, un havajiešu valoda kļuva par izglītības valodu. 19. gadsimta vidū havajiešu valoda tika lietota: * skolās; * baznīcās; * valdības dokumentos; * tiesās; * parlamentā; * laikrakstos; * literatūrā; * privātajā sarakstē. 1834. gadā sāka iznākt pirmie laikraksti havajiešu valodā. 19. gadsimtā havajiešu presē tika publicētas ziņas, likumi, reliģiski teksti, vēsturiskas liecības, dzeja, dziesmas, ciltsraksti un tautas stāsti. Šajā periodā havajiešu valoda nebija margināla valoda. Tā bija Havaju Karalistes centrālā publiskā valoda. === Havajiešu valoda Havaju Karalistē === 19. gadsimtā havajiešu valoda bija cieši saistīta ar [[Havaju Karaliste|Havaju Karalistes]] politisko dzīvi. Tā tika izmantota likumdošanā, diplomātijā, tiesu sistēmā un administrācijā. Arī ārzemniekiem, kas dzīvoja Havaju salās, bieži bija jāapgūst havajiešu valoda, lai piedalītos vietējā sabiedriskajā dzīvē. Havaju valdnieki, tostarp [[Kamehameha III]], atbalstīja izglītības sistēmas attīstību. 1840. gadā Havaju Karalistē tika pieņemta konstitūcija, un havajiešu valoda bija viena no valsts pārvaldes valodām. Šajā laikā radās paradokss: misionāru ieviestā rakstība sākotnēji kalpoja kristianizācijai, bet vēlāk tā kļuva arī par instrumentu havajiešu politiskajai pašizpausmei, vēstures pierakstīšanai un nacionālās identitātes saglabāšanai. === Angļu valodas ietekmes pieaugums === 19. gadsimta otrajā pusē Havaju salās pieauga amerikāņu, britu un citu ārzemju uzņēmēju ietekme. Cukura [[Plantācija|plantāciju]] ekonomika, ārvalstu kapitāls un imigrācija mainīja Havaju sabiedrības valodu situāciju. Angļu valoda arvien vairāk tika lietota tirdzniecībā, starptautiskajās attiecībās un elitārajā izglītībā. Tomēr līdz 19. gadsimta beigām havajiešu valoda joprojām bija plaši lietota vietējo havajiešu vidū un publiskajā dzīvē. === Monarhijas gāšana un valodas apspiešana === 1893. gadā tika gāzta Havaju karaliene Liliʻuokalani. Tas bija politisks lūzums, kas smagi ietekmēja arī havajiešu valodu. Pēc monarhijas gāšanas pie varas esošās proamerikāniskās elites centās pārveidot Havaju sabiedrību pēc angļu valodas un ASV politiskā modeļa. 1896. gadā [[Havaju Republika]] pieņēma likumu, kas noteica angļu valodu par mācību valodu skolās. Būtiski ir precizēt: havajiešu valoda netika pilnībā aizliegta visās dzīves jomās, bet tika izspiesta no skolu sistēmas kā mācību valoda. Praksē tas nozīmēja ļoti spēcīgu valodas apspiešanu. Sekas bija smagas: * bērni skolās tika sodīti par havajiešu valodas lietošanu; * vecāki sāka runāt ar bērniem angliski, lai pasargātu viņus no soda un sociālas diskriminācijas; * havajiešu valoda zaudēja [[Prestižs (valodniecība)|prestižu]]; * valodas nodošana ģimenēs tika pārtraukta; * angļu valoda kļuva par sociālās izaugsmes un politiskās varas valodu. === Valodas straujais pagrimums 20. gadsimtā === 20. gadsimta sākumā havajiešu valoda joprojām bija dzīva vecākajās paaudzēs, taču jaunākās paaudzes arvien biežāk pārgāja uz angļu valodu. Skolu politika, sociālais spiediens un ASV politiskā kontrole padarīja angļu valodu dominējošu. Pēc Havaju pievienošanas ASV 1898. gadā un īpaši pēc Havaju kļūšanas par ASV štatu 1959. gadā angļu valodas dominance vēl vairāk nostiprinājās. Līdz 20. gadsimta vidum havajiešu valoda daudzviet bija gandrīz pārstājusi būt ikdienas ģimenes valoda. Tā saglabājās galvenokārt: * vecākās paaudzes runātāju vidū; * dažās lauku kopienās; * reliģiskos tekstos; * dziesmās un hula tradīcijā; * Niʻihau salā, kur havajiešu valoda saglabājās kā dzīva ikdienas valoda. === Niihau nozīme === Īpaši nozīmīga havajiešu valodas saglabāšanā bija [[Niihau]] salā. Tā ir neliela un salīdzinoši izolēta sala, kur havajiešu valoda ilgāk nekā citur saglabājās kā ikdienas saziņas valoda. Niihau kopiena kļuva par vienu no svarīgākajiem dzīvas, nepārtraukti mantotas havajiešu valodas avotiem. Kamēr citās salās valodas nodošana ģimenēs lielā mērā tika pārrauta, Niʻihau saglabāja valodu kā dzīvu mājas un kopienas valodu. === Havajiešu renesanse === 20. gadsimta 70. gados sākās havajiešu renesanse — kultūras, politiskās un valodas atdzimšanas kustība. Tā bija reakcija uz kolonizāciju, zemes zaudēšanu, kultūras apspiešanu un valodas pagrimumu. Šajā laikā atdzima interese par: * havajiešu valodu; * hula tradīciju; * tradicionālo navigāciju; * dziedājumiem; * vēsturi; * politisko pašnoteikšanos; * vietvārdiem un personvārdiem havajiešu valodā. Valoda kļuva par centrālo identitātes simbolu. Havajiešu aktīvisti, skolotāji, valodnieki un ģimenes sāka apzināti cīnīties par valodas atgriešanu skolās un sabiedriskajā dzīvē. === Pūnana Leo un valodas ligzdas === 1983. gadā tika izveidota organizācija ''ʻAha Pūnana Leo''. Nosaukums nozīmē aptuveni “valodas ligzdu apvienība”. Tās mērķis bija atjaunot havajiešu valodas nodošanu bērniem no agras bērnības. 1984. gadā tika atvērtas pirmās ''Pūnana Leo'' pirmsskolas. Tajās bērni ikdienā dzirdēja un lietoja havajiešu valodu. Šis modelis bija iedvesmots arī no maoru kōhanga reo kustības Jaunzēlandē. ''Pūnana Leo'' bija izšķirošs posms, jo valodas atdzīvināšana nevar notikt tikai universitātēs vai grāmatās. Tai ir vajadzīgi bērni, ģimenes un ikdienas lietojums. === 1986. gada pagrieziens === 1986. gadā tika atcelti juridiskie šķēršļi havajiešu valodas izmantošanai kā mācību valodai skolās. Tas pavēra ceļu havajiešu valodas iegremdēšanas izglītībai. Pēc tam tika izveidotas skolas un programmas, kurās bērni varēja mācīties havajiešu valodā. Vēlāk attīstījās arī augstākās izglītības programmas havajiešu valodā. === Mūsdienu situācija === Mūsdienās havajiešu valoda joprojām tiek uzskatīta par apdraudētu valodu, taču tā vairs nav tikai izzūdoša valoda. Tā ir viena no veiksmīgākajām pamatiedzīvotāju valodu atdzīvināšanas kustībām pasaulē. Havajiešu valoda tiek lietota: * pirmsskolās; * iegremdēšanas skolās; * Havaju Universitātē; * kultūras ceremonijās; * mūzikā; * medijos; * valsts simbolikā; * digitālajā vidē; * ģimenēs, kas apzināti audzina bērnus havajiešu valodā. Tomēr problēmas saglabājas. Angļu valoda joprojām dominē Havaju sabiedriskajā dzīvē, ekonomikā un lielākajā daļā izglītības sistēmas. Havajiešu valodas pilnīga normalizācija joprojām ir ilgtermiņa process. === Kāpēc havajiešu valoda gandrīz izzuda === Havajiešu valoda gandrīz izzuda nevis tāpēc, ka tā būtu bijusi “nepraktiska” vai “neattīstīta”, bet gan politisku un koloniālu iemeslu dēļ. Galvenie iemesli: * Havaju monarhijas gāšana 1893. gadā; * angļu valodas uzspiešana skolās pēc 1896. gada likuma; * bērnu sodīšana par havajiešu valodas lietošanu skolās; * sociālais spiediens runāt angliski; * ASV politiskā un ekonomiskā dominance; * valodas nodošanas pārtraukums ģimenēs; * havajiešu kultūras prestiža samazināšana. Tātad valodas pagrimums nebija dabisks process. Tas bija cieši saistīts ar varu, izglītības politiku un kolonizāciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=haw}} * [https://web.archive.org/web/20061203064044/http://ulukau.org/english.php ''Ulukau'' — havajiešu elektroniskā bibliotēka] * [http://www.olelo.hawaii.edu/dual/orgs/keelikolani/ ''Ka Haka ʻUla O Keʻelikōlani'', havajiešu valodas koledža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080516201741/http://www.olelo.hawaii.edu/dual/orgs/keelikolani/ |date={{dat|2008|05|16||bez}} }} * [http://ksdl.ksbe.edu/kulaiwi/ Havajiešu valodas kursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527103237/http://ksdl.ksbe.edu/kulaiwi/ |date={{dat|2010|05|27||bez}} }} * {{ethnologue|code=haw}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:ASV valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] t5swomdt3gf9srlu5ls2c7b0p8gqqxs 4467230 4467229 2026-05-12T19:52:15Z ~2026-28818-32 145298 4467230 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Havajiešu valoda |nativename=ʻŌlelo Hawaiʻi |familycolor=Austronēziešu |region=[[Havajas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumi |speakers=~24 000 (2008) |fam1=[[Austronēziešu valodas|Austronēziešu]] |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] (MP) |fam3=[[Kodola malajiešu-polinēziešu valodas|Kodola MP]] |fam4=[[Centrālaustrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]] |fam5=[[Austrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]] |fam6=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam7=[[Centrālaustrumu okeāniskās valodas|Centrālaustr. okeāniskās]] |fam8=[[Tālās okeāniskās valodas|Tālās okeāniskās]] |fam9=[[Centrālās Okeānijas valodas|Centrālās Okeānijas]] |fam10=[[Austrumu fidžiešu-polinēziešu valodas|Austr. fidžiešu-polin.]] |fam11=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam12=[[Kodola polinēziešu valodas|Kodola polinēziešu]] |fam13=[[Austrumu polinēziešu valodas|Austrumu polinēziešu]] |fam14=[[Centrālaustrumu polinēziešu valodas|Centrālaustr. polin.]] |fam15=[[Marķīziešu valodas|Marķīziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation={{US-HI}} ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |iso2=haw|iso3=haw}} '''Havajiešu valoda''' ({{Unicode|''ʻŌlelo Hawaiʻi''}}) ir [[polinēziešu valodas|polinēziešu]] saimes valoda, kas izplatīta galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sastāvā esošajās [[Havaju salas|Havaju salās]], kur tā kopā ar [[angļu valoda|angļu valodu]] ir [[oficiālā valoda]]. 20. gadsimtā dažādu iemeslu dēļ havajiešu valodas lietojums strauji samazinājās, to lielākoties saziņā aizstājot ar angļu valodu, un šobrīd pēc dažādiem avotiem havajiešu valodu no vairāk nekā 140 tūkstošiem [[havajieši|havajiešu]] [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]] līmenī prot tikai 200—27 000 cilvēku. Havajiešu valoda ir [[apdraudēta valoda]]. == Havajiešu valodas vēsture == === Mutvārdu tradīcija pirms eiropiešu ierašanās === Pirms eiropiešu kontakta havajiešu valodai nebija alfabētiskas rakstības sistēmas. Sabiedrības zināšanas tika nodotas mutiski. Ļoti svarīga bija atmiņa, dziedājumi, ciltsraksti un rituālie teksti. Galvenās mutvārdu formas bija: * mele — dziesmas un poētiski dziedājumi; * oli — svinīgi deklamējumi bez instrumentāla pavadījuma; * moʻolelo — stāsti, vēstījumi, vēsture un leģendas; * moʻokūʻauhau — ciltsraksti; * kaʻao — mītiski un varoņstāsti. Ar mutvārdu tradīciju tika saglabāta informācija par valdnieku dinastijām, zemes īpašumtiesībām, reliģiju, navigāciju, ārstniecību, zveju, lauksaimniecību un sabiedrisko kārtību. Valoda bija ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī galvenais kultūras arhīvs. === Pirmais kontakts ar eiropiešiem === Eiropiešu dokumentētais kontakts ar Havaju salām sākās 1778. gadā, kad britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] sasniedza Havaju salas. Pēc šī kontakta havajiešu valoda sāka parādīties Eiropas ceļotāju pierakstos, taču sākumā tā tika pierakstīta ļoti nekonsekventi. Agrīnie eiropieši havajiešu vārdus rakstīja pēc savas dzirdes un savas valodas pareizrakstības. Piemēram, vārds ''Hawaiʻi'' angļu pierakstos parādījās kā ''Owhyhee'' vai ''Owhyee''. Tas nebija īsts havajiešu rakstības sākums, bet tikai svešzemju mēģinājums pierakstīt dzirdēto. === Misionāru ierašanās un rakstības izveide === Havajiešu valodas rakstiskā vēsture sākās 19. gadsimta sākumā. 1820. gadā Havaju salās ieradās amerikāņu protestantu misionāri no [[Jaunanglija|Jaunanglijas]]. Viņu galvenais mērķis bija kristianizēt Havaju sabiedrību, bet šim mērķim bija nepieciešams izveidot rakstību vietējai valodai. Misionāri sadarbojās ar havajiešu runātājiem un izveidoja latīņu alfabētā balstītu rakstības sistēmu. Sākumā alfabētā bija vairāk burtu, bet 1826. gadā tas tika vienkāršots, atmetot skaņas, kas havajiešu valodā nebija fonoloģiski nepieciešamas. Mūsdienu havajiešu alfabētā ir: * pieci patskaņi: a, e, i, o, u; * astoņi līdzskaņi: h, k, l, m, n, p, w un ʻokina — glotālais slēdzenis; * garie patskaņi tiek apzīmēti ar kahakō jeb makronu: ā, ē, ī, ō, ū. Rakstības izveide bija viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem havajiešu valodas vēsturē. Tā ļoti ātri pārvērta valodu no tikai mutiski nodotas valodas par drukas, izglītības, reliģijas, tiesību un pārvaldes valodu. === Bībeles tulkošana havajiešu valodā === Kristīgajiem misionāriem Bībeles tulkošana bija centrālais uzdevums. Lai kristietība varētu izplatīties havajiešu sabiedrībā, Svētajiem Rakstiem bija jābūt pieejamiem vietējā valodā. Tulkošanas darbs sākās 1820. gados. Tajā piedalījās amerikāņu misionāri un havajiešu valodas pratēji. Ļoti nozīmīgi bija tādi misionāri kā Hirams Bingems un citi protestantu misijas darbinieki. Havajieši paši palīdzēja precizēt nozīmes, izrunu un gramatiku, jo bez vietējo runātāju līdzdalības pilnvērtīgs tulkojums nebūtu iespējams. Svarīgākie posmi: * 1820 — ierodas protestantu misionāri; * 1822 — Havaju salās tiek drukāti pirmie teksti havajiešu valodā; * 1826 — tiek nostiprināta vienkāršota havajiešu ortogrāfija; * 1830. gadi — tiek publicētas atsevišķas Bībeles daļas; * 1839 — tiek pabeigts pilns Bībeles tulkojums havajiešu valodā. Havajiešu Bībeles tulkojums bija ārkārtīgi nozīmīgs, jo tas nostiprināja rakstisko normu. Ar Bībeles, [[Katehisms|katehismu]], skolu grāmatu un laikrakstu palīdzību havajiešu valoda kļuva par plaši lietotu rakstu valodu. === Rakstpratības uzplaukums 19. gadsimtā === Pēc rakstības izveides Havaju sabiedrībā ļoti strauji izplatījās lasītprasme. Havaju Karaliste izveidoja plašu skolu tīklu, un havajiešu valoda kļuva par izglītības valodu. 19. gadsimta vidū havajiešu valoda tika lietota: * skolās; * baznīcās; * valdības dokumentos; * tiesās; * parlamentā; * laikrakstos; * literatūrā; * privātajā sarakstē. 1834. gadā sāka iznākt pirmie laikraksti havajiešu valodā. 19. gadsimtā havajiešu presē tika publicētas ziņas, likumi, reliģiski teksti, vēsturiskas liecības, dzeja, dziesmas, ciltsraksti un tautas stāsti. Šajā periodā havajiešu valoda nebija margināla valoda. Tā bija Havaju Karalistes centrālā publiskā valoda. === Havajiešu valoda Havaju Karalistē === 19. gadsimtā havajiešu valoda bija cieši saistīta ar [[Havaju Karaliste|Havaju Karalistes]] politisko dzīvi. Tā tika izmantota likumdošanā, diplomātijā, tiesu sistēmā un administrācijā. Arī ārzemniekiem, kas dzīvoja Havaju salās, bieži bija jāapgūst havajiešu valoda, lai piedalītos vietējā sabiedriskajā dzīvē. Havaju valdnieki, tostarp [[Kamehameha III]], atbalstīja izglītības sistēmas attīstību. 1840. gadā Havaju Karalistē tika pieņemta konstitūcija, un havajiešu valoda bija viena no valsts pārvaldes valodām. Šajā laikā radās paradokss: misionāru ieviestā rakstība sākotnēji kalpoja kristianizācijai, bet vēlāk tā kļuva arī par instrumentu havajiešu politiskajai pašizpausmei, vēstures pierakstīšanai un nacionālās identitātes saglabāšanai. === Angļu valodas ietekmes pieaugums === 19. gadsimta otrajā pusē Havaju salās pieauga amerikāņu, britu un citu ārzemju uzņēmēju ietekme. Cukura [[Plantācija|plantāciju]] ekonomika, ārvalstu kapitāls un imigrācija mainīja Havaju sabiedrības valodu situāciju. Angļu valoda arvien vairāk tika lietota tirdzniecībā, starptautiskajās attiecībās un elitārajā izglītībā. Tomēr līdz 19. gadsimta beigām havajiešu valoda joprojām bija plaši lietota vietējo havajiešu vidū un publiskajā dzīvē. === Monarhijas gāšana un valodas apspiešana === 1893. gadā tika gāzta Havaju karaliene Liliʻuokalani. Tas bija politisks lūzums, kas smagi ietekmēja arī havajiešu valodu. Pēc monarhijas gāšanas pie varas esošās proamerikāniskās elites centās pārveidot Havaju sabiedrību pēc angļu valodas un ASV politiskā modeļa. 1896. gadā [[Havaju Republika]] pieņēma likumu, kas noteica angļu valodu par mācību valodu skolās. Būtiski ir precizēt: havajiešu valoda netika pilnībā aizliegta visās dzīves jomās, bet tika izspiesta no skolu sistēmas kā mācību valoda. Praksē tas nozīmēja ļoti spēcīgu valodas apspiešanu. Sekas bija smagas: * bērni skolās tika sodīti par havajiešu valodas lietošanu; * vecāki sāka runāt ar bērniem angliski, lai pasargātu viņus no soda un sociālas diskriminācijas; * havajiešu valoda zaudēja [[Prestižs (valodniecība)|prestižu]]; * valodas nodošana ģimenēs tika pārtraukta; * angļu valoda kļuva par sociālās izaugsmes un politiskās varas valodu. === Valodas straujais pagrimums 20. gadsimtā === 20. gadsimta sākumā havajiešu valoda joprojām bija dzīva vecākajās paaudzēs, taču jaunākās paaudzes arvien biežāk pārgāja uz angļu valodu. Skolu politika, sociālais spiediens un ASV politiskā kontrole padarīja angļu valodu dominējošu. Pēc Havaju pievienošanas ASV 1898. gadā un īpaši pēc Havaju kļūšanas par ASV štatu 1959. gadā angļu valodas dominance vēl vairāk nostiprinājās. Līdz 20. gadsimta vidum havajiešu valoda daudzviet bija gandrīz pārstājusi būt ikdienas ģimenes valoda. Tā saglabājās galvenokārt: * vecākās paaudzes runātāju vidū; * dažās lauku kopienās; * reliģiskos tekstos; * dziesmās un hula tradīcijā; * Niʻihau salā, kur havajiešu valoda saglabājās kā dzīva ikdienas valoda. === Niihau nozīme === Īpaši nozīmīga havajiešu valodas saglabāšanā bija [[Niihau]] salā. Tā ir neliela un salīdzinoši izolēta sala, kur havajiešu valoda ilgāk nekā citur saglabājās kā ikdienas saziņas valoda. Niihau kopiena kļuva par vienu no svarīgākajiem dzīvas, nepārtraukti mantotas havajiešu valodas avotiem. Kamēr citās salās valodas nodošana ģimenēs lielā mērā tika pārrauta, Niʻihau saglabāja valodu kā dzīvu mājas un kopienas valodu. === Havajiešu renesanse === 20. gadsimta 70. gados sākās havajiešu renesanse — kultūras, politiskās un valodas atdzimšanas kustība. Tā bija reakcija uz kolonizāciju, zemes zaudēšanu, kultūras apspiešanu un valodas pagrimumu. Šajā laikā atdzima interese par: * havajiešu valodu; * hula tradīciju; * tradicionālo navigāciju; * dziedājumiem; * vēsturi; * politisko pašnoteikšanos; * vietvārdiem un personvārdiem havajiešu valodā. Valoda kļuva par centrālo identitātes simbolu. Havajiešu aktīvisti, skolotāji, valodnieki un ģimenes sāka apzināti cīnīties par valodas atgriešanu skolās un sabiedriskajā dzīvē. === Pūnana Leo un valodas ligzdas === 1983. gadā tika izveidota organizācija ''ʻAha Pūnana Leo''. Nosaukums nozīmē aptuveni “valodas ligzdu apvienība”. Tās mērķis bija atjaunot havajiešu valodas nodošanu bērniem no agras bērnības. 1984. gadā tika atvērtas pirmās ''Pūnana Leo'' pirmsskolas. Tajās bērni ikdienā dzirdēja un lietoja havajiešu valodu. Šis modelis bija iedvesmots arī no maoru kōhanga reo kustības Jaunzēlandē. ''Pūnana Leo'' bija izšķirošs posms, jo valodas atdzīvināšana nevar notikt tikai universitātēs vai grāmatās. Tai ir vajadzīgi bērni, ģimenes un ikdienas lietojums. === 1986. gada pagrieziens === 1986. gadā tika atcelti juridiskie šķēršļi havajiešu valodas izmantošanai kā mācību valodai skolās. Tas pavēra ceļu havajiešu valodas iegremdēšanas izglītībai. Pēc tam tika izveidotas skolas un programmas, kurās bērni varēja mācīties havajiešu valodā. Vēlāk attīstījās arī augstākās izglītības programmas havajiešu valodā. === Mūsdienu situācija === Mūsdienās havajiešu valoda joprojām tiek uzskatīta par apdraudētu valodu, taču tā vairs nav tikai izzūdoša valoda. Tā ir viena no veiksmīgākajām pamatiedzīvotāju valodu atdzīvināšanas kustībām pasaulē. Havajiešu valoda tiek lietota: * pirmsskolās; * iegremdēšanas skolās; * Havaju Universitātē; * kultūras ceremonijās; * mūzikā; * medijos; * valsts simbolikā; * digitālajā vidē; * ģimenēs, kas apzināti audzina bērnus havajiešu valodā. Tomēr problēmas saglabājas. Angļu valoda joprojām dominē Havaju sabiedriskajā dzīvē, ekonomikā un lielākajā daļā izglītības sistēmas. Havajiešu valodas pilnīga normalizācija joprojām ir ilgtermiņa process. === Kāpēc havajiešu valoda gandrīz izzuda === Havajiešu valoda gandrīz izzuda nevis tāpēc, ka tā būtu bijusi “nepraktiska” vai “neattīstīta”, bet gan politisku un koloniālu iemeslu dēļ. Galvenie iemesli: * Havaju monarhijas gāšana 1893. gadā; * angļu valodas uzspiešana skolās pēc 1896. gada likuma; * bērnu sodīšana par havajiešu valodas lietošanu skolās; * sociālais spiediens runāt angliski; * ASV politiskā un ekonomiskā dominance; * valodas nodošanas pārtraukums ģimenēs; * havajiešu kultūras prestiža samazināšana. Tātad valodas pagrimums nebija dabisks process. Tas bija cieši saistīts ar varu, izglītības politiku un kolonizāciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=haw}} * [https://web.archive.org/web/20061203064044/http://ulukau.org/english.php ''Ulukau'' — havajiešu elektroniskā bibliotēka] * [http://www.olelo.hawaii.edu/dual/orgs/keelikolani/ ''Ka Haka ʻUla O Keʻelikōlani'', havajiešu valodas koledža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080516201741/http://www.olelo.hawaii.edu/dual/orgs/keelikolani/ |date={{dat|2008|05|16||bez}} }} * [http://ksdl.ksbe.edu/kulaiwi/ Havajiešu valodas kursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527103237/http://ksdl.ksbe.edu/kulaiwi/ |date={{dat|2010|05|27||bez}} }} * {{ethnologue|code=haw}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:ASV valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] 71wgtuoc00vlc3gr7rqzjrixueckjdn 4467237 4467230 2026-05-12T20:00:23Z Lasks 38532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28818-32|~2026-28818-32]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-28818-32|diskusija]]) ([[WP:HG|HG]]) (3.4.13) 4467237 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Havajiešu valoda |nativename=ʻŌlelo Hawaiʻi |familycolor=Austronēziešu |region=[[Havajas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumi |speakers=~24 000 (2008) |fam1=[[Austronēziešu valodas|Austronēziešu]] |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] (MP) |fam3=[[Kodola malajiešu-polinēziešu valodas|Kodola MP]] |fam4=[[Centrālaustrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]] |fam5=[[Austrumu malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]] |fam6=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam7=[[Centrālaustrumu okeāniskās valodas|Centrālaustr. okeāniskās]] |fam8=[[Tālās okeāniskās valodas|Tālās okeāniskās]] |fam9=[[Centrālās Okeānijas valodas|Centrālās Okeānijas]] |fam10=[[Austrumu fidžiešu-polinēziešu valodas|Austr. fidžiešu-polin.]] |fam11=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam12=[[Kodola polinēziešu valodas|Kodola polinēziešu]] |fam13=[[Austrumu polinēziešu valodas|Austrumu polinēziešu]] |fam14=[[Centrālaustrumu polinēziešu valodas|Centrālaustr. polin.]] |fam15=[[Marķīziešu valodas|Marķīziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation={{US-HI}} ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |iso2=haw|iso3=haw}} '''Havajiešu valoda''' ({{Unicode|''ʻŌlelo Hawaiʻi''}}) ir [[polinēziešu valodas|polinēziešu]] saimes valoda, kas izplatīta galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sastāvā esošajās [[Havaju salas|Havaju salās]], kur tā kopā ar [[angļu valoda|angļu valodu]] ir [[oficiālā valoda]]. 20. gadsimtā dažādu iemeslu dēļ havajiešu valodas lietojums strauji samazinājās, to lielākoties saziņā aizstājot ar angļu valodu, un šobrīd pēc dažādiem avotiem havajiešu valodu no vairāk nekā 140 tūkstošiem [[havajieši|havajiešu]] [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]] līmenī prot tikai 200—27 000 cilvēku. Havajiešu valoda ir [[apdraudēta valoda]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=haw}} * [https://web.archive.org/web/20061203064044/http://ulukau.org/english.php ''Ulukau'' — havajiešu elektroniskā bibliotēka] * [http://www.olelo.hawaii.edu/dual/orgs/keelikolani/ ''Ka Haka ʻUla O Keʻelikōlani'', havajiešu valodas koledža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080516201741/http://www.olelo.hawaii.edu/dual/orgs/keelikolani/ |date={{dat|2008|05|16||bez}} }} * [http://ksdl.ksbe.edu/kulaiwi/ Havajiešu valodas kursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527103237/http://ksdl.ksbe.edu/kulaiwi/ |date={{dat|2010|05|27||bez}} }} * {{ethnologue|code=haw}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:ASV valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] rtq2qwm2ky6wwv0n5pxz5ew7iqkgfd2 Sinsinati Masters 0 67863 4467368 4466902 2026-05-13T01:25:41Z JB82 5605 Pievienotas saites 4467368 wikitext text/x-wiki '''Sinsinati Masters''' ir ikgadējs [[teniss|tenisa]] turnīrs, kurš norisinās [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pirmo reizi tas tika aizvadīts [[1899]]. gadā, un pašlaik tas ir vecākais tenisa turnīrs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurš, laikam ejot, nav mainījis norises vietu. Kopš [[1990]]. gada Sinsinati Masters ir septītais no deviņiem [[ATP Masters]] sērijas turnīriem. [[WTA]] kalendārā tas ir 3. kategorijas turnīrs. == Uzvarētāji == === Vīriešiem === {| Class="wikitable" !Gads !Vienspēles !Dubultspēles |- |2025||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarazs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Nikola Mektičs]] un {{flaga|ASV}} [[Radživs Rams]] |- |2024||{{flaga|Itālija}} [[Yaniks Siners]]||{{flaga|Salvadora}} [[Marcelo Arevalo]] un {{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] |- |2023||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Argentīna}} [[Maksimo Gonzalezs]] un {{flaga|Argentīna}} [[Andres Molteni]] |- |2022||{{flaga|Horvātija}} [[Borans Čoričs]]||{{flaga|ASV}} [[Radživs Ram]] un {{flaga|Lielbritānija}} [[Džos Salisburi]] |- |2021||{{flaga|Vācija}} [[Aleksanders Zverevs]]||{{flaga|Spānija}} [[Marsrls Granolers]] un {{flaga|Argentīna}} [[Orasio Zebaļos]] |- |2020||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Pablo Koreņa Busta]] un {{flaga|Austrālija}} [[Alekss DeMinaurs]] |- |2019||{{flaga|Kriejiva}} [[Daniils Medvedevs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodig]] un {{flaga|Slovākia}} [[Andres Molteni]] |- |2018||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marijs]] un {{flaga|Brazīlija}} [[Bruno Soares]] |- |2017||{{flaga|Bulgārija}} [[Grigors Dimitrovs]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Jūgs Ēbērs]] un {{flaga|Francija}} [[Nikola Maūt]] |- |2016||{{flaga|Horvātija}} [[Marins Čiličs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] un {{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]] |- |2015||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] un {{flaga|Francija}} [[Eduars Rože-Vaselins]] |- |2014||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]|| {{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2013||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]|| {{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2012||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Roberts Lindstets]] un {{flaga|Rumānija}} [[Horia Tekeū]] |- |2011||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] un {{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatis]] |- |2010||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2009||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] un {{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |2008||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Izraēla}} [[Džonatans Ērlihs]] un {{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2006||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2004||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]] un {{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |2003||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2002||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|ASV}} [[Džeimss Bleiks]] un {{flaga|ASV}} [[Tods Mārtins]] |- |2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] un {{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2000||{{flaga|Zviedrija}} [[Tomass Enkvists]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] un {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |} === Sievietēm === {| Class="wikitable" !Gads !Vienspēles !Dubultspēles |- |2025||{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]]||{{flaga|Kanada}} [[Gabriela Dabrowski]] un {{flaga|Austrālija}} [[Erina Ratlifa]] |- |2024||{{flaga|}} [[Arina Sabaļenka]]||{{flaga|ASV}} [[Ejža Muhamada]] un {{flaga|Austrālija}} [[Erina Ratlifa]] |- |2023||{{flaga|ASV}} [[Koko Gafa]]||{{flaga|ASV}} [[Alisja Parksa]] un {{flaga|ASV}} [[Teijlora Taunsenda]] |- |2022||{{flaga|Frāncija}} [[Karolina Garsija]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ludmila Kičenoka]] un {{flaga|Latvija}} [[Jeļena Ostopenko]] |- |2021||{{flaga|Austrālija}} [[Ašli Barti]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]] un {{flaga|Ķīna}} [[Džana Šuai]] |- |2020||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Čehija}} [[Kveta Peške]] un {{flaga|Nīderlande}} [[Demi Skūrsa]] |- |2019||{{flaga|ASV}} [[Medisona Kisa]]||{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]] un {{flaga|Slovēnija}} [[Andreja Klapeča]] |- |2018||{{flaga|Nīderlande}} [[Kiki Bertens]]||{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]] un {{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] |- |2017||{{flaga|Spānija}} [[Gabrinje Muguruza]]||{{flaga|Ķīniesu Taipeja}} [[Jundžana Čan]] un {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] |- |2016||{{flaga|Čehija}} [[Karolina Pliškova]]||{{flaga|Indija}} [[Saņa Mirza]] un {{flaga|Čehija}} [[Barbara Strickova]] |- |2015||{{flaga|ASV}} [[Serina Viljamsa]]||{{flaga|Ķīniesu Taipeja}} [[Haočina Čana]] un {{flaga|Ķīniešu Taipeja}} [[Jundžana Čana]] |- |2014||{{flaga|ASV}} [[Serina Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Rakela Kopsa-Džonsa]] un {{flaga|ASV}} [[Abigējla Spirsa]] |- |2013||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Ķīniesu Taipeja}} [[Šuveja Sje]] un {{flaga|Ķīna}} [[Pena Šuai]] |- |2012||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Čehija}} [[Andrea Hlavačkova]] un {{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradeckova]] |- |2011||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|ASV}} [[Vanija Kinga]] un {{flaga|Kazahstāna}} [[Jaroslava Švedova]] |- |2010||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Kiriļenko]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] |- |2009||{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]] un {{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]] |- |2008||{{flaga|Krievija}} [[Nadja Petrova]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Kiriļenko]] un {{flaga|Krievija}} [[Nadja Petrova]] |- |2007||{{flaga|Krievija}} [[Anna Čakvetadze]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka]] un {{flaga|Indija}} [[Saņa Mirza]] |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]||{{flaga|Itālija}} [[Marija Elēna Kamerīna]] un {{flaga|Argentīna}} [[Hisela Dulko]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Petija Šnaidere]]||{{flaga|ASV}} [[Laura Grenvila]] un {{flaga|ASV}} [[Abigeila Spērsa]] |- |2004||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|ASV}} [[Džila Kreibasa]] un {{flaga|Vācija}} [[Marlēne Vaingartnere]] |- |2003-1989||colspan="3"|Netika rīkots |- |1988||{{flaga|ASV}} [[Barbara Potere]]||{{flaga|ASV}} [[Beta Hera]] un {{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]] |- |1987-1974||colspan="3"|Netika rīkots |- |1973||{{flaga|Austrālija}} [[Evonna Gūlagonga Kauleja]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Peta Valkdena]] un {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Klosa]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{Teniss-aizmetnis}} {{ATP Masters}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] [[Kategorija:ATP Masters Series]] ge73wabbr4ux1uxft2zz9dhkkcg6c3a 4467370 4467368 2026-05-13T01:29:48Z JB82 5605 4467370 wikitext text/x-wiki '''Sinsinati Masters''' ir ikgadējs [[teniss|tenisa]] turnīrs, kurš norisinās [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pirmo reizi tas tika aizvadīts [[1899]]. gadā, un pašlaik tas ir vecākais tenisa turnīrs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurš, laikam ejot, nav mainījis norises vietu. Kopš [[1990]]. gada Sinsinati Masters ir septītais no deviņiem [[ATP Masters]] sērijas turnīriem. [[WTA]] kalendārā tas ir 3. kategorijas turnīrs. == Uzvarētāji == === Vīriešiem === {| Class="wikitable" !Gads !Vienspēles !Dubultspēles |- |2025||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarass]]||{{flaga|Horvātija}} [[Nikola Mektičs]] un {{flaga|ASV}} [[Radživs Rams]] |- |2024||{{flaga|Itālija}} [[Yaniks Siners]]||{{flaga|Salvadora}} [[Marcelo Arevalo]] un {{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] |- |2023||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Argentīna}} [[Maksimo Gonzalezs]] un {{flaga|Argentīna}} [[Andres Molteni]] |- |2022||{{flaga|Horvātija}} [[Borans Čoričs]]||{{flaga|ASV}} [[Radživs Ram]] un {{flaga|Lielbritānija}} [[Džos Salisburi]] |- |2021||{{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Zverevs]]||{{flaga|Spānija}} [[Marsels Granolers]] un {{flaga|Argentīna}} [[Orasio Zebaļos]] |- |2020||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Pablo Koreņa Busta]] un {{flaga|Austrālija}} [[Alekss DeMinaurs]] |- |2019||{{flaga|Krievija}} [[Daniils Medvedevs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] un {{flaga|Slovākija}} [[Andres Molteni]] |- |2018||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marijs]] un {{flaga|Brazīlija}} [[Bruno Soares]] |- |2017||{{flaga|Bulgārija}} [[Grigors Dimitrovs]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Jūgs Ēbērs]] un {{flaga|Francija}} [[Nikola Maūts]] |- |2016||{{flaga|Horvātija}} [[Marins Čiličs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] un {{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]] |- |2015||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] un {{flaga|Francija}} [[Eduars Rože-Vaselins]] |- |2014||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]|| {{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2013||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]|| {{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2012||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Roberts Lindstets]] un {{flaga|Rumānija}} [[Horia Tekeū]] |- |2011||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] un {{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatis]] |- |2010||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2009||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] un {{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |2008||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Izraēla}} [[Džonatans Ērlihs]] un {{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2006||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2004||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]] un {{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |2003||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2002||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|ASV}} [[Džeimss Bleiks]] un {{flaga|ASV}} [[Tods Mārtins]] |- |2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] un {{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2000||{{flaga|Zviedrija}} [[Tomass Enkvists]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] un {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |} === Sievietēm === {| Class="wikitable" !Gads !Vienspēles !Dubultspēles |- |2025||{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]]||{{flaga|Kanada}} [[Gabriela Dabrowski]] un {{flaga|Austrālija}} [[Erina Ratlifa]] |- |2024||{{flaga|}} [[Arina Sabaļenka]]||{{flaga|ASV}} [[Ejža Muhamada]] un {{flaga|Austrālija}} [[Erina Ratlifa]] |- |2023||{{flaga|ASV}} [[Koko Gafa]]||{{flaga|ASV}} [[Alisja Parksa]] un {{flaga|ASV}} [[Teijlora Taunsenda]] |- |2022||{{flaga|Frāncija}} [[Karolina Garsija]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ludmila Kičenoka]] un {{flaga|Latvija}} [[Jeļena Ostopenko]] |- |2021||{{flaga|Austrālija}} [[Ašli Barti]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]] un {{flaga|Ķīna}} [[Džana Šuai]] |- |2020||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Čehija}} [[Kveta Peške]] un {{flaga|Nīderlande}} [[Demi Skūrsa]] |- |2019||{{flaga|ASV}} [[Medisona Kisa]]||{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]] un {{flaga|Slovēnija}} [[Andreja Klapeča]] |- |2018||{{flaga|Nīderlande}} [[Kiki Bertens]]||{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]] un {{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] |- |2017||{{flaga|Spānija}} [[Gabrinje Muguruza]]||{{flaga|Ķīniesu Taipeja}} [[Jundžana Čan]] un {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] |- |2016||{{flaga|Čehija}} [[Karolina Pliškova]]||{{flaga|Indija}} [[Saņa Mirza]] un {{flaga|Čehija}} [[Barbara Strickova]] |- |2015||{{flaga|ASV}} [[Serina Viljamsa]]||{{flaga|Ķīniesu Taipeja}} [[Haočina Čana]] un {{flaga|Ķīniešu Taipeja}} [[Jundžana Čana]] |- |2014||{{flaga|ASV}} [[Serina Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Rakela Kopsa-Džonsa]] un {{flaga|ASV}} [[Abigējla Spirsa]] |- |2013||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Ķīniesu Taipeja}} [[Šuveja Sje]] un {{flaga|Ķīna}} [[Pena Šuai]] |- |2012||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Čehija}} [[Andrea Hlavačkova]] un {{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradeckova]] |- |2011||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|ASV}} [[Vanija Kinga]] un {{flaga|Kazahstāna}} [[Jaroslava Švedova]] |- |2010||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Kiriļenko]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] |- |2009||{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]] un {{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]] |- |2008||{{flaga|Krievija}} [[Nadja Petrova]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Kiriļenko]] un {{flaga|Krievija}} [[Nadja Petrova]] |- |2007||{{flaga|Krievija}} [[Anna Čakvetadze]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka]] un {{flaga|Indija}} [[Saņa Mirza]] |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]||{{flaga|Itālija}} [[Marija Elēna Kamerīna]] un {{flaga|Argentīna}} [[Hisela Dulko]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Petija Šnaidere]]||{{flaga|ASV}} [[Laura Grenvila]] un {{flaga|ASV}} [[Abigeila Spērsa]] |- |2004||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|ASV}} [[Džila Kreibasa]] un {{flaga|Vācija}} [[Marlēne Vaingartnere]] |- |2003-1989||colspan="3"|Netika rīkots |- |1988||{{flaga|ASV}} [[Barbara Potere]]||{{flaga|ASV}} [[Beta Hera]] un {{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]] |- |1987-1974||colspan="3"|Netika rīkots |- |1973||{{flaga|Austrālija}} [[Evonna Gūlagonga Kauleja]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Peta Valkdena]] un {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Klosa]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{Teniss-aizmetnis}} {{ATP Masters}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] [[Kategorija:ATP Masters Series]] byogwm5d3bi8og683o8x0acpq2zy0a0 4467374 4467370 2026-05-13T01:39:50Z JB82 5605 4467374 wikitext text/x-wiki '''Sinsinati Masters''' ir ikgadējs [[teniss|tenisa]] turnīrs, kurš norisinās [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pirmo reizi tas tika aizvadīts [[1899]]. gadā, un pašlaik tas ir vecākais tenisa turnīrs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurš, laikam ejot, nav mainījis norises vietu. Kopš [[1990]]. gada Sinsinati Masters ir septītais no deviņiem [[ATP Masters]] sērijas turnīriem. [[WTA]] kalendārā tas ir 3. kategorijas turnīrs. == Uzvarētāji == === Vīriešiem === {| Class="wikitable" !Gads !Vienspēles !Dubultspēles |- |2025||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarass]]||{{flaga|Horvātija}} [[Nikola Mektičs]] un {{flaga|ASV}} [[Radživs Rams]] |- |2024||{{flaga|Itālija}} [[Yaniks Siners]]||{{flaga|Salvadora}} [[Marcelo Arevalo]] un {{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] |- |2023||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Argentīna}} [[Maksimo Gonzalezs]] un {{flaga|Argentīna}} [[Andres Molteni]] |- |2022||{{flaga|Horvātija}} [[Borans Čoričs]]||{{flaga|ASV}} [[Radživs Ram]] un {{flaga|Lielbritānija}} [[Džos Salisburi]] |- |2021||{{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Zverevs]]||{{flaga|Spānija}} [[Marsels Granolers]] un {{flaga|Argentīna}} [[Orasio Zebaļos]] |- |2020||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Pablo Koreņa Busta]] un {{flaga|Austrālija}} [[Alekss DeMinaurs]] |- |2019||{{flaga|Krievija}} [[Daniils Medvedevs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] un {{flaga|Slovākija}} [[Andres Molteni]] |- |2018||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marijs]] un {{flaga|Brazīlija}} [[Bruno Soares]] |- |2017||{{flaga|Bulgārija}} [[Grigors Dimitrovs]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Jūgs Ēbērs]] un {{flaga|Francija}} [[Nikola Maūts]] |- |2016||{{flaga|Horvātija}} [[Marins Čiličs]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] un {{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]] |- |2015||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] un {{flaga|Francija}} [[Eduars Rože-Vaselins]] |- |2014||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]|| {{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2013||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]|| {{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2012||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Roberts Lindstets]] un {{flaga|Rumānija}} [[Horia Tekeū]] |- |2011||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] un {{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatis]] |- |2010||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2009||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] un {{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |2008||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Izraēla}} [[Džonatans Ērlihs]] un {{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2006||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2004||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]] un {{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |2003||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] un {{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2002||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|ASV}} [[Džeimss Bleiks]] un {{flaga|ASV}} [[Tods Mārtins]] |- |2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] un {{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2000||{{flaga|Zviedrija}} [[Tomass Enkvists]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] un {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |} === Sievietēm === {| Class="wikitable" !Gads !Vienspēles !Dubultspēles |- |2025||{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]]||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriela Dabrowski]] un {{flaga|Austrālija}} [[Erina Ratlifa]] |- |2024||{{flaga|}} [[Arina Sabaļenka]]||{{flaga|ASV}} [[Ejža Muhamada]] un {{flaga|Austrālija}} [[Erina Ratlifa]] |- |2023||{{flaga|ASV}} [[Koko Gafa]]||{{flaga|ASV}} [[Alisja Parksa]] un {{flaga|ASV}} [[Teijlora Taunsenda]] |- |2022||{{flaga|Francija}} [[Karolina Garsija]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ludmila Kičenoka]] un {{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]] |- |2021||{{flaga|Austrālija}} [[Ašli Barti]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]] un {{flaga|Ķīna}} [[Džana Šuai]] |- |2020||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Čehija}} [[Kveta Peške]] un {{flaga|Nīderlande}} [[Demi Skūrsa]] |- |2019||{{flaga|ASV}} [[Medisona Kisa]]||{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]] un {{flaga|Slovēnija}} [[Andreja Klapeča]] |- |2018||{{flaga|Nīderlande}} [[Kiki Bertens]]||{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]] un {{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] |- |2017||{{flaga|Spānija}} [[Gabrinje Muguruza]]||{{flaga| Ķīnas Republika}} [[Jundžana Čan]] un {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] |- |2016||{{flaga|Čehija}} [[Karolina Pliškova]]||{{flaga|Indija}} [[Saņa Mirza]] un {{flaga|Čehija}} [[Barbara Strickova]] |- |2015||{{flaga|ASV}} [[Serina Viljamsa]]||{{flaga| Ķīnas Republika}} [[Haočina Čana]] un {{flaga| Ķīnas Republika}} [[Jundžana Čana]] |- |2014||{{flaga|ASV}} [[Serina Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Rakela Kopsa-Džonsa]] un {{flaga|ASV}} [[Abigeila Spērsa]] |- |2013||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Ķīnas Republika}} [[Šuveja Sje]] un {{flaga|Ķīna}} [[Pena Šuai]] |- |2012||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Čehija}} [[Andrea Hlavačkova]] un {{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradeckova]] |- |2011||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|ASV}} [[Vanija Kinga]] un {{flaga|Kazahstāna}} [[Jaroslava Švedova]] |- |2010||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Kiriļenko]] un {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] |- |2009||{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]] un {{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]] |- |2008||{{flaga|Krievija}} [[Nadja Petrova]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Kiriļenko]] un {{flaga|Krievija}} [[Nadja Petrova]] |- |2007||{{flaga|Krievija}} [[Anna Čakvetadze]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka]] un {{flaga|Indija}} [[Saņa Mirza]] |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]||{{flaga|Itālija}} [[Marija Elēna Kamerīna]] un {{flaga|Argentīna}} [[Hisela Dulko]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Petija Šnaidere]]||{{flaga|ASV}} [[Laura Grenvila]] un {{flaga|ASV}} [[Abigeila Spērsa]] |- |2004||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|ASV}} [[Džila Kreibasa]] un {{flaga|Vācija}} [[Marlēne Vaingartnere]] |- |2003-1989||colspan="3"|Netika rīkots |- |1988||{{flaga|ASV}} [[Barbara Potere]]||{{flaga|ASV}} [[Beta Hera]] un {{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]] |- |1987-1974||colspan="3"|Netika rīkots |- |1973||{{flaga|Austrālija}} [[Evonna Gūlagonga Kauleja]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Peta Valkdena]] un {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Klosa]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{Teniss-aizmetnis}} {{ATP Masters}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] [[Kategorija:ATP Masters Series]] 8ysdhje93hux6e15bydkwlpcnwiv7qm Skotu gēlu valoda 0 68813 4467341 4463084 2026-05-12T21:54:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467341 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Skotu gēlu valoda | nativename = ''Gàidhlig'' | familycolor = Indoeiropiešu | pronunciation = {{IPA|[ˈgɑːlʲɪkʲ]}} | states = [[Skotija]], [[Kanāda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]] | region = daļa [[Hailenda]]s, [[Hebridu salas]] (Skotija), [[Keipbretona]], [[Jaunskotija]] (Kanāda). | speakers = {{ubl |dzimtā vairāk nekā {{nobr|57 000}}<ref name="scotlandscensus"/> |prot vairāk nekā {{nobr|80 000}}<ref name="scotlandscensus"/> |[[Jaunskotija|Jaunskotijā]]: ~2000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ns.ca/oga/aboutgaelic.asp?lang=en |title="Oifis Iomairtean na Gaidhlig |access-date={{dat|2008|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081029055757/http://www.gov.ns.ca/oga/aboutgaelic.asp?lang=en |archivedate={{dat|2008|10|29||bez}} }}</ref> |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]: 1610<ref name="mla">[http://www.mla.org/map_data_states&mode=lang_tops&lang_id=636 "Language by State - Scottish Gaelic"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111133616/http://www.mla.org/map_data_states%26mode%3Dlang_tops%26lang_id%3D636 |date={{dat|2012|01|11||bez}} }} on ''Modern Language Association'' website. Retrieved 27 December 2007</ref> |[[Austrālija|Austrālijā]]: 822<ref>[https://web.archive.org/web/20070621144459/http://www.omi.wa.gov.au/WAPeople%5CSect1%5CTable%201p04%20Aust.pdf "Languages Spoken At Home"] from Australian Government ''Office of Multicultural Interests'' website. Retrieved 27 December 2007</ref><br />[[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]: 669<ref>[https://web.archive.org/web/20070927232047/http://www.stats.govt.nz/NR/rdonlyres/1C81F07B-28C6-4DDD-8EBA-80C592E8022A/0/20languagespokentotalresponse.xls Languages Spoken:Total Responses] from Statistics New Zealand website. Retrieved 5 August 2008</ref>}} | fam1 = [[indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[ķeltu valodas]] | fam3 = [[salu ķeltu valodas]] | fam4 = [[gēlu valodas]] | script = [[Latīņu alfabēts]] | nation = {{SCO}} | agency = ''Bòrd na Gàidhlig'' | iso1 = gd | iso2 = gla | iso3 = gla | map = [[Attēls:Daoine aig a bheil sgilean ann an Gàidhlig, Cunntas-Sluaigh na h-Alba, 2022.png|border|220px|center]]<small><center>Gēlu valodas izplatība Skotijā 2022. gadā</center></small> }} '''Skotu gēlu valoda''' jeb vienkārši '''gēlu valoda''' (''Gàidhlig'') ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[ķeltu valodas|ķeltu]] atzara [[gēlu valodas|gēlu]] grupas [[valoda]], kas ir tuvu radniecīga [[īru valoda|īru]] un [[meniešu valoda]]i. Vēsturiski tā ir [[Skotijas gēli|Skotijas gēlu]] tautas valoda un tradicionāli izplatīta galvenokārt rietumu [[Hailenda|Hailendā]] un [[Hebridu salas|Hebridu salās]], īpaši [[Skotija]]s ziemeļrietumu piekrastē. Nelielas gēliski runājošas kopienas pastāv arī ārpus Skotijas, tostarp [[Kanāda]]s provincē [[Jaunskotija|Jaunskotijā]]. Mūsdienās skotu gēlu valoda ir [[mazākumvaloda]]. Saskaņā ar 2022. gada Skotijas tautas skaitīšanas datiem vairāk nekā {{nobr|57 000}} cilvēku norādīja, ka spēj runāt gēliski,<ref name="scotlandscensus">{{tīmekļa atsauce |title=Languages |url=https://www.scotlandscensus.gov.uk/census-results/at-a-glance/languages/ |website=scotlandscensus.gov.uk |publisher=Scotland's Census |accessdate={{dat|2026|3|15||bez}} |language=en}}</ref> savukārt aptuveni 2,5 % iedzīvotāju vecumā no trim gadiem bija vismaz kādas gēlu valodas prasmes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Religion and ethnic group results published |url=http://nrscotland.gov.uk/latest-news/religion-and-ethnic-group-results-published/ |website=nrscotland.gov.uk |publisher=National Records of Scotland |accessdate={{dat|2026|3|15||bez}} |language=en}}</ref> Valodai Skotijā ir oficiāli atzīts statuss. 2005. gada ''Gaelic Language (Scotland) Act'' paredzēja valodas aizsardzību un noteica mērķi nodrošināt tai “vienlīdzīgu cieņu” attiecībā pret [[angļu valoda|angļu valodu]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaelic Language (Scotland) Act 2005 |url=https://www.gaidhlig.scot/en/gaelic-language-plans/gaelic-language-scotland-act-2005/ |website=gaidhlig.scot |accessdate={{dat|2026|3|15||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt 2025. gada ''Scottish Languages Act'' nostiprināja skotu gēlu valodas [[valsts valoda|oficiālo statusu]] Skotijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaelic Language (Scotland) Act 2005 |url=https://www.legislation.gov.uk/asp/2005/7 |website=legislation.gov.uk |accessdate={{dat|2026|3|15||bez}} |language=en}}</ref> Lai gan valoda tiek uzskatīta par [[apdraudēta valoda|apdraudētu]], tā joprojām ir nozīmīga Skotijas kultūras un identitātes sastāvdaļa, un tās saglabāšanā svarīga loma ir izglītībai, medijiem un valodas politikas pasākumiem. == Nosaukums un terminoloģija == Skotu gēlu valodas pašnosaukums ir ''Gàidhlig''. Šis apzīmējums tiek lietots pašā valodā, lai apzīmētu gan valodu, gan vēsturiski arī [[gēli|gēlu]] kultūras kopienu [[Skotija|Skotijā]]. Nosaukums ir saistīts ar vārdu ''Gàidheal'', kas nozīmē ‘gēls’ un apzīmē gēlu tautības pārstāvjus Skotijā. [[Angļu valoda|Angļu valodā]] visbiežāk lietotais nosaukums ir ''Scottish Gaelic'', lai šo valodu skaidri nošķirtu no citām radniecīgām [[gēlu valodas|gēlu valodām]]. Nereti tiek lietots arī saīsinātais apzīmējums ''Gaelic'', taču tas var būt neviennozīmīgs, jo plašākā nozīmē tas attiecas uz visu gēlu valodu grupu. Latviešu valodā lietotais nosaukums “skotu gēlu valoda” norāda gan uz valodas saistību ar Skotiju, gan uz tās piederību gēlu valodu grupai. == Klasifikācija == Skotu gēlu valoda pieder [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimei un tās [[ķeltu valodas|ķeltu valodu]] atzaram. Ķeltu valodas vēsturiski bija plaši izplatītas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], bet mūsdienās tās saglabājušās galvenokārt [[Britu salas|Britu salās]] un [[Bretaņa|Bretaņā]]. Ķeltu valodas parasti iedala divās galvenajās grupās: [[gēlu valodas|gēlu valodās]] un [[britoņu valodas|britoņu valodās]]. Skotu gēlu valoda ietilpst gēlu valodu grupā, kas veido vienu no [[salu ķeltu valodas|salu ķeltu valodu]] apakšgrupām. Šajā grupā ietilpst arī [[īru valoda]] un [[meniešu valoda]], savukārt britoņu valodu grupu veido [[velsiešu valoda|velsiešu]], [[korniešu valoda|korniešu]] un [[bretoņu valoda]]. Skotu gēlu valoda ir īpaši cieši radniecīga īru valodai, jo abas valodas ilgstoši veidoja vienotu lingvistisko kontinuumu starp [[Īrija (sala)|Īriju]] un [[Skotija]]s rietumu reģioniem. Meniešu valoda, kas vēsturiski lietota [[Menas Sala|Menas salā]], arī pieder pie šīs pašas valodu grupas. Visām trim gēlu valodām ir kopīga vēsturiskā izcelsme un vairākas līdzīgas fonoloģiskās, gramatiskās un leksiskās iezīmes, lai gan laika gaitā tās attīstījušās kā atsevišķas literārās un kultūras valodas tradīcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=gd}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.abdn.ac.uk/llmvc/disciplines/celtic/ Aberdīnas Universitātes Ķeltu nodaļa] * [https://www.scotsman.com/news ''Scotsman.com News''] * [https://www.bbc.com/alba ''BBC Scotland''] * [https://cnag.org/ ''Comunn na Gàidhlig'']{{Novecojusi saite}} {{valoda-aizmetnis}} {{ķeltu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gēlu valodas]] [[Kategorija:Skotijas valodas]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] ogs48l0dtadi3zar95myn7vv6sq2sfj Kreisa politika 0 70345 4467119 4467012 2026-05-12T14:51:57Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28646-91|~2026-28646-91]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Neitrons 4202537 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}}{{Politika}} '''Kreisa politika''' ir valsts sociālās [[politika]]s forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu. Pretēja ir [[Labēja politika|labējā politika]]. Pie kreisajiem virzieniem pieder [[komunisms]] (tostarp [[marksisms]]), [[sociālais anarhisms]], [[anarhokomunisms]], [[sociālisms]], [[sociāldemokrātija]], [[sociālais liberālisms]], [[progresīvisms]] un citi. == Kreisā politika Latvijā == === 1900—1936 === Visas neatkarīgas Latvijas vēsturē, starp kreiso partiju novirzieniem bija ļoti populāra sociāldemokrātija. Jau pirms neatkarības iegūšanas no [[Krievijas Impērija]]s, Latvijas teritorijā bija darbojusies [[LSDSP]]. Zem nosaukuma LSD, viņiem izdevās nodibināt [[Iskolats|Iskolatu]] [[Vācijas impērija]]s neokupētajā Kurzemē. Pēc 1918. gada un Latvijas neatkarības iegūšanas, LSDSP aktīvi piedalījās vēlēšanas, gūstot pamatīgu popularitāti. Pēc Latvijas padomju okupācijas, varu uzreiz pieņēma [[Latvijas komunistiskā partija]]. === 1990—pašlaik === Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas Komunistiskā partija uzreiz tika likvidēta, un tās biedri tika automātiski izslēgti no visām valsts vēlēšanām. Pirmajos 15 neatkarības gados bija redzams mazs sociāldemokrātisko partiju uzplaukums, no kurām populārākās bija [[Saskaņas centrs]] (un tajā iekļautās partijas), LSDSP (un tajā iekļautās partijas). Saskaņas centrs savukārt ir bijis daudz sekmīgāks nekā LSDSP.<ref group="P">Ieskaitot kandidēšanas reizes kad partijas startēja kādā apvienotā sarakstā.</ref> [[14. Saeima|14. Saeimā]] 5% vēlēšanu barjeru bija pārvarējusi sociāldemokrātiskā partija [[Progresīvie]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-12-23}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiski termini]] [[Kategorija:Politiskās partijas]] j7nhdwij3t6r8jxml42g7ufjgo173an Labēja politika 0 70346 4467360 4126202 2026-05-13T00:03:22Z Turaids 8965 4467360 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Labēja politika''' ir valsts sociālās [[politika]]s forma, kas noteiktu [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]] atzīst kā dabisku un neizbēgamu. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu. Pretēja ir [[kreisa politika]]. Pie labējām ideoloģijām tradicionāli pieder [[konservatīvisms]], [[kristīgā demokrātija]], [[nacionālā demokrātija]], [[nacionālais liberālisms]], [[konservatīvais liberālisms]], [[ekonomiskais liberālisms]], [[labējais populisms]], labējais [[liberālisms]], savukārt pie [[galēji labēja politika|galēji labējām]] ideoloģijām pieder [[ultranacionālisms]], [[fašisms]] (tostarp [[nacionālsociālisms]]) un citas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiski termini]] [[Kategorija:Politiskās partijas]] [[Kategorija:Labēja politika]] hidkk95tpvpor6tg2wbonuxqutbaz44 Sabiedriskais transports Rīgā 0 71096 4467150 4447393 2026-05-12T16:33:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467150 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Sabiedriskais transports Rīgā | fona krāsa = #7D7D7D | logo = | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|23px]] [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = | līniju skaits = 50 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]<br />22 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]<br />7 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]]<br /> | staciju skaits = | pieturu skaits = Aptuveni 2000 | transporta vienīb = 478 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]<br />346 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]<br />252 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] <ref>[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=135 Rīgas Satiksme: Pasažieru pārvadāšana sabiedriskajā transportā], rigassatiksme.lv</ref><ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=70 Rīgas Satiksme: Par mums], rigassatiksme.lv</ref> | depo = 2 | parks = 4 | pasažieri dienā = ~ 460 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-sabiedriskaja-transporta-pasazieru-joprojam-divreiz-mazak-neka-pirms-covid-19.a365811/|title=Rīgas sabiedriskajā transportā pasažieru joprojām divreiz mazāk nekā pirms Covid-19|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-07|language=lv}}</ref> | pasažieri gadā = 139 918 500 ([[2018. gads|2018]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|title=Vadības pārskats par Integrētās vadības sistēmas izpildījumu 2018. gada atskaite un turpmākie uzdevumi (saīsinātais variants)|last=|first=|publisher=Rīgas satiksme|access-date=|date=2019. 18. Aprīlis|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200127233619/https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|archivedate={{dat|2020|01|27||bez}}}}</ref> | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] }} '''[[Sabiedriskais transports]] [[Rīga|Rīgā]]''' sastāv no [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] un [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršrutiem, kurus nodrošina Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "[[Rīgas satiksme]]". Kopā šis sabiedriskā tīkls diezgan vienmērīgi pārklāj visu [[Rīga]]s teritoriju, kā arī stiepjas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām. Rīgā ir 50 autobusu, 22 trolejbusu un 7 tramvaju līnijas <ref name="autogenerated3" /> ar kopējo garumu 1293,81 km, kā arī 11 minibusu līnijas. Uzņēmuma "Rīgas satiksme" kopējais autoparks sastāv no 1076 transporta vienībām, kuru sastāvā ir 478 [[Autobuss|autobusi]], 346 [[Trolejbuss|trolejbusi]] un 252 [[Tramvajs|tramvaju]] vagoni. Katru dienu Rīgas sabiedrisko transportu izmanto aptuveni 500 000 cilvēku,<ref name="autogenerated4" /> bet gada laikā <strong>150 526 484</strong> cilvēku ([[2014. gads|2014]]. gadā). == Autobusi == {{pamatraksts|Autobusu satiksme Rīgā}} Autobusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1924]]. gadā. Autobusu maršrutu kopējais garums ir 883 km.<ref name="autogenerated1" /> Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 50 autobusu maršruti un šobrīd autobusu parks sastāv no 478 autobusiem.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti firmu [[Mercedes-Benz]], [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] un [[Ikarus]] autobusi. === Vēsture === Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas [[1924]]. gadā. Līdz [[1938]]. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29, 25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika [[1938]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] bija uz sabrukuma robežas, proti pēc kara [[1944]]. gadā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš bija Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet pēdējos Padomju gados - Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā tajā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu vienību. Sākoties satiksmes un infrastruktūras uzlabošanai, [[1960. gadi|60. gados]] tika nomainīts autoparks, no [[Ungārija]]s iepērkot [[Ikarus]] markas autobusus, kas veica pasažieru pārvadāšanu. Tika pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas. [[1992]]. gadā, reorganizējot Rīgas autobusu parku, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi, autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]", kas pasažieru pārvadājumus veica [[Pārdaugava|Daugavas kreisajā krastā]], un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]", kas pasažieru pārvadājumus veica Daugavas labajā krastā. [[Ikarus]] autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku iegādājoties jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. [[1997]]. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. [[1997]]. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu, pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. === Autobusu modeļi === [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], [[2005. gads|2005]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]] {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Izmantošanā esošie autobusu modeļi. {| class="wikitable" style="margin: em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | [[Mercedes-Benz]] | Citaro O530G |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 12 |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 12 Electric |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 15 |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 18 |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] |} {{Col-2}} Izmantošanā bijušie autobusu modeļi. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | [[Ikarus]] | 260 |- | [[Ikarus]] | 280 |- | [[Mercedes-Benz]] | Türk O345 |- | [[Mercedes-Benz]] | Türk O345G |- | [[Mercedes-Benz]] | Сitaro O530 |- | [[Mercedes-Benz]] | Citaro O530L |- |} {{Col-end}} <gallery widths="300" heights="200" mode="packed"> Attēls:Ikarus260-02_in_naumburg2007_1.jpg|Ikarus 260 Naumburgā, Vācijā Attēls:Ikarus 280 RB1.JPG|Ikarus 280 Poznaņā, Polijā Attēls:Ikarus_E91%2C_Riga.JPG|Ikarus E91 Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|Mercedes-Benz (Türk) Conecto O345 Attēls:Bus in Riga, Mercedes-Benz Citaro L n°63111.jpg|Mercedes-Benz O530L Citaro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043|title=Rīga, autobuss № 63111|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006000939/https://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043}}</ref> Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 18 n°79665.jpg|Solaris Urbino I 18<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/65999/#n68661|title=Rīga, autobuss № 79665|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 15 n°65241.jpg|Solaris Urbino II 15<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/82715/#n86649|title=Rīga, autobuss № 65241|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n86649}}</ref> Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|Solaris Urbino III 18<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/269476/#n298002|title=Rīga, autobuss № 79197|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino IV 18 n°78082.jpg|Solaris Urbino IV 18<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/367262/#n439598|title=Rīga, autobuss № 78082|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n439598}}</ref> </gallery> == Trolejbusi == {{pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}} Trolejbusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]]. Trolejbusu maršrutu kopējais garums ir 169 km.<ref name="autogenerated1" /> Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 22 trolejbusu maršruti un šobrīd trolejbusu parks sastāv no 346 trolejbusiem.<ref name="autogenerated1" /> [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti šādi trolejbusu modeļi: [[Solaris Trollino 18]], [[Škoda 24Tr Irisbus]], [[Škoda 27Tr Solaris]]. === Vēsture === Pirmais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16:30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Gorkija ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Komunāru bulvāra]] krustojumā un kursēja no [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielas]] līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]. Sākumā pa maršrutiem kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā ražotie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Ļeņina ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz tagadējo 1. trolejbusu parku Ganību dambī, likvidējot tur esošo 2. tramvaju depo. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas ielu]] [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie ''[[Škoda]]'' modeļa trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet [[2001. gads|2001]]. gadā pilnībā tika pārtraukta to izmantošana. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]], kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]], kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes ''[[Škoda]]'' trolejbusus ''[[Škoda 14Tr01]]'' [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]] tos sāka izmantot. Nākamās modifikācijas ''[[Škoda 14Tr02]]'' trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. 1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens Baltkrievjas rūpnīcas ''[[Belkomunmaš]]'' ražotais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'', [[2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. No [[2007]]. līdz [[2009]]. gadam tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru. Pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti, un kopš 2016. gada jūlija vairs netiek norīkoti reisos. Kopš 2014. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi. Pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi ir posmainie un ar dīzeļģeneratoru. === Trolejbusu modeļi === [[Attēls:Riga trolleybus.jpg|thumb|250px|Trolejbusi galapunktā [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]], 2007. gads]] {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm |title=Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002023320/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 I]] (GST-18) |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] (GST-18) |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] (GST-18) |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino III 18,75 H2]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 24Tr Irisbus|Irisbus 24Tr]] |- | [[Škoda]], [[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] |} {{Col-2}} Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | MTB (МТБ) | 82D |- | ZiU (ЗиУ) | 5 |- | ZiU | 5D |- | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 9Tr|9Tr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 12Tr|12Tr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 14Tr|14Тr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 15Tr|15Тr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |- | [[Belkommunmaš]] | [[AKSM-333]] |- | [[Belkommunmaš]] | AKSM-321 |} {{Col-end}} <gallery caption="Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi" widths="280px" heights="200px" mode="packed"> Mtb82_nn.jpg|MTB-82 (МТБ-82) Krievijā Ziu5 nn.jpg|ZiU-5 (ЗиУ-5) Krievijā Trol Škoda 8Tr Brno.jpg|Škoda 8Tr Brno, Čehijā Skoda_9tr_i_Bergen%2C_Norway.JPG|Škoda 9Tr [[Bergena|Bergenā]], Norvēģijā 00 139g Kiev, Obuszug.jpg|Škoda 12Tr Kijivā, Ukrainā Trolejbuss_uz_Akmens_tilta.JPG|Škoda 14Tr02/6 Trol_%C5%A0koda_14TrM_Brno.jpg|Škoda 14ТrМ Brno, Čehijā Trolleybus_Skoda_in_Kyiv.JPG|Škoda 15Tr Kijivā, Ukrainā 25._trolejbuss_uz_Van%C5%A1u_tilta.JPG|Škoda 15ТrМ AKSM-321_Moscow_-7890.JPG|Belkommunmaš AKSM-321 Maskavā, Krievijā Belkommunmash 33304 Belgrade.jpg|Belkommunmaš AKSM-333 Belgradā, Serbijā </gallery> <gallery caption="Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi" widths="280px" heights="200px" mode="packed"> Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|Solaris Trollino II 18 Ganz 16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4507.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz Solaris_Trollino_18_2009.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda 16-08-31-Škoda 24Tr Irisbus Riga-RR2 4520.jpg|[[Škoda 24Tr Irisbus]] 16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4476.jpg|[[Škoda 27Tr Solaris]] </gallery> == Tramvaji == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6]] {{pamatraksts|Tramvaju satiksme Rīgā}} Šobrīd [[Rīga|Rīgā]] ir 7 tramvaju līnijas un vagonu parks sastāv no 252 tramvaju vagoniem.<ref name="autogenerated1" /> Tramvaju maršrutu kopējais garums ir 99,52 km.<ref name="autogenerated1" /> [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi, [[Tatra T3A]] (T3SU) kuri tika piegādāti laika posmā no [[1974]]. līdz [[1987]]. gadam, kā arī [[Tatra T3MR]] un [[Tatra T6B5]] (T3M), kurus piegādāja no [[1988]]. līdz [[1990]]. gadam. No 2010. gada līdz 2011. gadam tika saņemti 20 [[Čehija|Čehijā]] ražoti zemās grīdas tramvaji [[Škoda 15T]]. Sākotnēji tie brauca tikai pa [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2013. gada - arī pa [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutu]], savukārt tagad kursē arī pa [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaja maršrutu]] (apvienotajā 4. un 6.), bet kopš 2024. gada - arī pa [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2025 - arī pa [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršrutu]]. Pirmais šāds tramvajs tika saņemts [[2010. gads|2010]]. gada [[29. marts|29. martā]] un kopš 2010. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] tas jau sāka braukt pa 6. maršrutu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/riga/pirmos-pasazierus-uznems-zemas-gridas-tramvajs.d?id=32233805 Pirmos pasažierus uzņems zemās grīdas tramvajs], delfi.lv, {{dat|2010|6|01|SK}}</ref> === Vēsture === [[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tika atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Pirms Rīgas jauna satiksmes veida izveidoja [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnijas [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināts "Rīgas tramvaju akciju sabiedrība" un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Par šo notikumu rakstīja laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]": <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"[[Baltijas Vēstnesis]]" [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].</ref></p></blockquote> No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 10 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopēju garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 16 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52,1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], [[Mežaparks (Rīga)|Ķeizarmežu]], [[Strazdumuiža|Strazdumuižu]], [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova porcelāna fabriku]] un [[Bišumuiža|Bišumuižu]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], sakarā ar būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaja līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.<ref>{{laikraksta atsauce|title=No zirgu omnibusa līdz piepilsētas satiksmes lidmašīnai|journal=Zvaigzne|date={{dat|1959|7|01||bez}}}}</ref> Attīstoties trolejbusa un autobusa satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]]. === Tramvaju depo === Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] 2a, 4. depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Augusta Spariņa iela|Augusta Spariņa ielā]] 1, bet piektais depo atrodas Brīvības iela 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā ir būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti. === Tramvaju modeļi === {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Izmantošanā esošie tramvaju modeļi.<ref name="autogenerated1" /> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | <center> [[Tatra]] | [[Tatra T3|T3]] (T3SU) |- | <center> [[Tatra]] | [[Tatra T3MR|T3MR]] |- | <center> [[Tatra]] | [[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |- | <center> [[Škoda]] | [[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity) <ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |} {{Col-2}} Izmantošanā bijušie tramvaju modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 |- | <center> | RM-56 .. RM-68 |- | <center> | RP-61 .. RP-69 |- | <center> | RT-48 .. RT-54 |- | <center> | MTV-82 |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 |} {{Col-end}} <gallery widths="300" heights="200" mode="packed"> 2._maršruta_tramvajs_Daugavpilī.jpg|RVR-6M2 Daugavpilī |RVR RM-56 .. RM-68 |RVR RP-61 .. RP-69 |RVR RT-48 .. RT-54 MTV-82_tram_in_Moscow%2C_Russia.jpg|RVR MTV-82 Maskavā, Krievijā Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|Tatra T3 (T3SU) (Tatra T3A) Riga-sl-2-tatra-tw-t3mr-694830.jpg|Tatra T3MR (T6B5R) Riga%2C_tramvaj_na_lince_č._7.jpg|Tatra T6B5 (T6B5SU) Škoda_15T_v_Rize.jpg|Škoda 15T Riga (ForCity) </gallery> == Minibusi == [[Attēls:Maršruta taksometra biļete VAS SV.jpg|thumb|150px|Maršruta taksometra biļete SIA "VAS SV"]] {{pamatraksts|Mikroautobusu satiksme Rīgā}} Mikroautobusu satiksme Rīgā pastāvēja no 1975. līdz 2022. gadam. 1990. gados pasažierus sāka pārvādāt privātie pārvādātāji, kuri legāli pārvādāja pasažierus līdz 2013. gadam, kad maršrutu apkalpošanu sāka pārņemt "[[Rīgas satiksme]]s" apakšuzņēmējs pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS). Pirms tam maršruti bija sadalīti starp pārvadātājiem SIA DMK, SIA "Centība N", SIA "Blands", AS "Rīgas taksometru parks", SIA "Kort", SIA "Taksi.lv" un SIA "VAS SV". No 2014. gada 17. jūlija kopumā Rīgā bija 23 minibusu maršruti. 2018. gadā vairākos RMS maršrutos ieviesa Rīgas domes piešķirtās atlaides, kā arī nodeva apkalpošanā vairākus Rīgas satiksmes apkalpotos maršrutus ar zemu pasažieru plūsmu, no 2018. līdz 2020. gadam RMS apkalpoja visus [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] un [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruta]] reisus, kā arī atsevišķus [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] un [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. autobusu maršruta]] reisus, kas sekmēja RMS peļņas palielināšanu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Palielinājusies “Rīgas mikroautobusu satiksmes” peļņa 0 |url=https://www.la.lv/palielinajusies-rigas-mikroautobusu-satiksmes-pelna |agency=[[LETA]] |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date={{dat|2019|7|24||bez}}}}</ref> Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]] pasažieru plūsma mikroautobusos krietni saruka, tājos atcēla visas piešķirtās atlaides, reisu skaits ievērojami samazinājies. 2022. gada 9. septembrī RMS atzīta par maksātnespējīgu, mikroautobusu satiksme Rīga tika pārtraukta.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ar šodienu tiek pārtraukti "Rīgas mikroautobusu satiksme" pasažieru pārvadājumi Rīgā |url=https://nra.lv/latvija/riga/391336-ar-sodienu-tiek-partraukti-rigas-mikroautobusu-satiksme-pasazieru-parvadajumi-riga.htm |agency=[[LETA]] |publisher=[[nra.lv]]}}</ref> Slēgšanas brīdī Rīgā bija 11 mikroautobusu maršruti. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] |- | align="center" | [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrs]] | Biķeri |- | align="center" | [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] |[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] |[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |[[Zolitūde]] |- | align="center" | [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Šampēteris]] |- | align="center" | [[271. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |}[[Attēls:Biletes 2008.jpg|thumb|250px|[[Rīga]]s sabiedriskā transporta biļetes. [[2008. gads|2008]]. gads]] == Biļešu vēsture sabiedriskajā transportā == [[Attēls:Билет в рижский трамвай.jpg|thumb|150px|Tramvaja biļete [[Rīga|Rīgā]] 2007. gadā]] [[Attēls:Rīgas taksobusa biļete.JPG|150px|thumb|Taksobusa biļete]] Kopš sabiedriskā transporta izveidošanas [[Rīga|Rīgā]] braukšanas biļešu veids un cena ir stipri mainījusies. Neilgi pēc tramvaju ieviešanas [[Rīga|Rīgā]], braukšanas maksa slēgtā pirmās klases vagonā maksāja 5 kapeikas, kura [[1908]]. gadā tika paaugstināta līdz 6 kapeikām, bet braukšana vagona vaļējā platformā maksāja 3 kapeikas, skolēniem 2 kapeikas. [[1931]]. gadā tramvaja biļete maksāja 17 santīmus. Arī [[Latvija]]s brīvvalsts laikā bija pārsēšanās biļetes, uz kurām norādīta braukšanas zona. Šo biļešu lietošanai bija ierobežots darbības laiks. Visa šī informācija bija redzama biļešu trīs izkniebtajos caurumiņos. [[Attēls:Kompostieris.jpg|thumb|150px|left|Kompostieris [[Rīga]]s tramvajā]] Laikposmā no [[1941]]. līdz [[1944]]. gadam biļešu cena bija 5 un 10 reihsmarkas, bet pārsēšanās biļetes maksāja 7 un 15 reihsmarkas. [[1941]]. — [[1944]]. gadā apgrozībā bija tā saucamās blokbiļetes, kuras varēja izmantot braukšanai ar tramvaju un maksāt par bagāžu vai suņu pārvadāšanu. Pēc [[1944]]. gada [[oktobris|oktobra]], kad tika atjaunota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] izpostītā tramvaju satiksme, braukšanas maksa bija 30 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada [[Padomju Savienība]]s naudas reformas 3 kapeikas. [[1947]]. gadā parādoties trolejbusiem to biļetes sākumā maksāja 20 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada 4 kapeikas. Līdz [[1975]]. gadam gan tramvajos, gan trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] pasažierus apkalpoja konduktori. Pēc tam braukšanas biļetes varēja iegādāties satiksmes līdzekļos ierīkotajos pusautomātos. Arī autobusos tika ieviesti mehāniskie skaitītāji, kuros varēja izmantot tikai viena nomināla monētas — 5 kapeikas. Lielāka nomināla naudas zīmes varēja izmainīt pie šofera. Trolejbusa braukšanas biļete maksāja 4 kapeikas, bet tramvajā - 3 kapeikas. [[1996]]. gada [[septembris|septembrī]] eksperimenta kārtībā autobusos darbu sāka konduktori. [[1997]]. gadā [[Rīga]]s tramvajos un trolejbusos konduktori tika ieviesti patstāvīgi. [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbusos]] konduktori eksperimenta kārtā parādījās [[1997]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] un [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutā]] (tagadējā [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutā]]). [[2000. gads|2000]]. gadā biļešu cena tika paaugstināta no 0.18 Ls uz 0.20 Ls. No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. marts|1. marta]] tramvajos tika noņemti konduktori un tirdzniecības vietās iegādātās biļetes bija jākompostrē. No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. februāris|1. februāra]] biļešu cena tika paaugstināta līdz 0.30 Ls. Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 75% no iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības, vienreizējā biļete maksāja 0.15 Ls. [[2008. gads|2008]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] biļešu cena tika palielināta līdz 0.40 Ls, bet pie transportlīdzekļu, kuros nav konduktoru, vadītājiem biļetes maksāja dārgāk - 50 santīmus.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf Protokols. Par braukšanas tarifu apstiprināšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111111142809/http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf |date={{dat|2011|11|11||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2007|11|5|SK}}</ref> No [[2008. gads|2008]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] tika noņemti konduktori un ieviesti elektroniskie kompostieri. == E-talons == [[Attēls:E talons logo.png|thumb|right|150px|E-talons logo]] {{Pamatraksts|E-talons}} '''E-talons''' ir vienota elektroniskā biļete - bezskaidras naudas norēķinu risinājums. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas [[Rīga]]s sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās [[2007. gads|2007]]. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. [[2007. gads|2007]]. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija ''ACS'' jeb ''Affiliated Computer Services, Inc.''. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī [[Parīze|Parīzē]], [[Liona|Lionā]], [[Tulūza|Tulūzā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Monreāla|Monreālā]] un [[Melburna|Melburnā]].<ref>[http://rigassatiksme.lv/index.php?id=1075&sadala=516 SIA Rīgas satiksme - Preses relīzes<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Visi e-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no [[2009. gads|2009]]. gada [[1. maijs|1. maija]]. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=335329 E-talons jau pēc nedēļas; jaunā sistēma jau ieviesta], tvnet.lv, {{dat|2009|03|25|SK}}</ref> Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni [[Lats|latu]], un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 5,5 miljoni latu.<ref>[http://www.db.lv/a/2009/04/04/Daudz_iebildumu_par_viedk Daudz iebildumu par viedkartes nenolasīšanu sabiedriskajā transportā]{{Novecojusi saite}}, db.lv, {{dat|2009|4|4|SK}}</ref> Līdz 2015. gada 31. janvārim viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā maksāja € 0.60, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 1.20 (minibusos - € 1.00). Sākot ar 2015. gada 1. februāri, viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā un minibusos maksā € 1.15, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 2.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/|title=Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-29|archive-date=2021-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20211129200209/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/}}</ref> 2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās [[QR kods|QR koda]] biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo [[Rīgas satiksme]]s lietotni vai arī ''[[Mobilly]]'' lietotni.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Āboliņš |first1=Uldis |title=“Rīgas satiksme” ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes |url=https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ |website=TV3 Ziņas |date={{dat|2021|10|9||bez}}}}</ref> No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobusu maršruts]], kur vadītāji joprojām pārdod biļetes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vadītāji biļetes netirgo un "koda" biļete: izmaiņas galvapilsētas sabiedriskā transportā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/rigas-sabiedriskaja-transporta-bilete-pie-vaditaja--tikai-22-autobusa-uz-lidostu.a437508/ |website=[[Lsm.lv]]}}</ref> No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas sabiedriskajā transportā samazinās mēneša biļetes cenu un mainīs braukšanas biļešu klāstu |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ }}</ref> == Dzelzceļa satiksme Rīgā == === Vēsture === Krievijas Impērijas laikos Rīgas teritorijā ir bijušas divas pasažieru dzelzceļa līnijas:<ref name="Dz.LV">{{grāmatas atsauce |author1=Toms Altbergs |author2=Karīna Augustāne |author3=Ieva Pētersone |title=Dzelzceļi Latvijā |date={{dat|2009||bez}} |publisher=SIA "[[Jumava]]", sadarbībā ar valsts A/S "[[Latvijas dzelzceļš]]" |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf}}</ref> * '''Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis.''' 19. gadsimtā Rīgas — Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklēja jaunas teritorijas Daugavas grīvā dēļ preču trūkuma noliktavās un piestātnēs. Viena no tādām vietām bija [[Mīlgrāvis]], tāpēc uz turieni 1872. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|dzelzceļa līniju]], pa kuru jau pašā sākumā kursēja arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas uzbūvēja atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīkoja staciju "[[Rīga Krasta]]", bet no pieturvietas "Ganību postenis" 1903. gadā izbūvēja 2 km garu posmu, ierīkojot [[Rīga Preču I|Rīgas Preču staciju]] (slēgta 2009. gadā). 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tika atzarota un tika uzbūvēta [[Mangaļi (stacija)|Dzirnupes stacija]], no kuras sākas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Dzirnupes — Rūjienas dzelzceļa]] būve. Pēc šī dzelzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā līdz [[Vecāķi (stacija)|Vecāķiem]], kas tolaik nebija Rīgas sastāvā, līnija Rīga — Mīlgrāvis tika slēgta. 1950. gados Mīlgrāvja staciju apvienoja ar Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atradās arī [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa platforma]] un [[Sarkandaugava (stacija)|Aleksandra Augstumu platforma]], no kuras padomju laikā tika ierīkots atzars uz [[Rīgas bērnu dzelzceļš|bērnu dzelzceļu Mežaparkā]]. Mīlgrāvja stacijas teritorija ap 2000. gadu tika privatizēta un apsargāta, mūsdienās tā atrodas slēgtajā ostas teritorijā. * '''Dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja.''' Ap to pašu laiku, 1873. gadā, Rīgas—Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāja [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līniju uz Bolderāju]], sākotnēji vilcieni kursēja no stacijas [[Rīga II]]. Sākumā pa līniju kursēja tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīvā kursēja arī vilcieni no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava]]. 1919. gadā tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme uz Daugavgrīvu. 1924. gadā, kad Bolderāju iekļava galvaspilsētas sastāvā, arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atradās Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme pa līniju tika pārtraukta 1959. gadā. 1980. gados kādu laiku tika domāts par ideju atjaunot pasažieru satiksmi šajā līnijā, kad skatīja alternatīvas iecerētajai [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metropolitēna]] izbūvei, tomēr šie plāni realizēti netika. 2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405. Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] secināja, ka pasažieru satiksme uz Bolderāju ir nepieciešama,<ref>[https://www.db.lv/zinas/pasazieru-vilcienu-satiksmes-atjaunosana-uz-bolderaju-izmaksatu-1-miljonu-eiro-489417 Pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana uz Bolderāju izmaksātu 1 miljonu eiro]</ref> tomēr plāni atjaunināt vilcienu satiksmi uz Daugavgrīvu tiek nobīdīti.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Barkāns |first1=Elmārs |title=Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas |publisher=[[Jauns.lv]]}}</ref> Sākotnēji tika plānots, ka pasažieru satiksmi pa līniju atjaunos līdz 2022. gadam, bet vēlāk termiņu pārcela uz 2023. gada beigām.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās]</ref> * '''Dzelzceļa līnija Rīga–Rīgas Jūrmala.''' Kādu laiku [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II]] pastāvēja viens gandrīz pilnīgi Rīgas teritorijā esošs dzelzceļa maršruts — Rīga—Dubulti. [[Jūrmala]] kā pilsēta tika izveidota 1920. gada 2. martā, kad Latvijas valdība apvienoja atsevišķos Jūrmalas ciemus starp Rīgas līci un Lielupi vienā pilsētā, ko nosauca par Rīgas Jūrmalu. 1946. gadā, veicot teritoriālo reformu, [[Latvijas PSR]] valdība pilsētu pievienoja Rīgai ar nosaukumu Jūrmalas rajons. 1949. gadā rajonam pievienoja arī [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]] un uz līnijas ārpus Rīgas teritorijas palika tikai [[Babīte]]. 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, atdalot no Rīgas Jūrmalas rajonu, kā arī iekļaujot Jūrmalas sastāvā divas atsevišķas pilsētas — [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Ķemeri|Ķemerus]]. == Ūdensceļu satiksme Rīgā == {{pamatraksts|Ūdensceļu satiksme Rīgā}} Ūdensceļu satiksme Rīgā ir bijusi attīstīta jau sen, kad [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]], [[Juglas ezers|Juglas ezera]] un citus ūdeņus izmantoja liellaivas un pārcēlāji, vēlāk tvaikoņi un upes tramvaji, pārvadājot kā pasažierus, tā kravas. Regulārai upju tvaikoņu satiksmei Rīgā arī ir sena vēsture. Tā tika atklāta pirms vairāk nekā 150 gadiem — 1853. gadā. Pilsētas pasažieru kuģīši regulāri kursēja četrās līnijās — no [[Vecrīga]]s uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]], [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], [[Klīversala|Klīversalu]] un [[Zunda kanāls|Zundu]], kā arī tālāk uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Laika gaitā upes šķērsošanu piedāvāja gan privātie uzņēmēji, gan [[Rīgas pilsētas pašpārvalde]], taču ap 1990. gadu, līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, regulāra kuģu satiksme pa Daugavu beidzās, kad šis satiksmes veids, iespējams, arī bija zaudējis savu nozīmi, un kuģu īpašnieki sāka piedāvāt izpriecu braucienus. Pirmskara Rīgā bija šādi upju kuģīšu maršruti: 1) pārceltuves: * Rīgas centrs—Zaķusala * Kundziņsala—Sarkandaugava 2) maršruti uz Ķekavu, Bolderāju un Jelgavu (līdzīgi pēckara maršrutiem, bet bija vismaz viena, vēlāk neesoša pietura — Dombrovska kokzāģētava Vecmīlgrāvī), galvenā kuģu pietura bija 11. novembra krastmalā, abās pusēs Pontonu tiltam (apmēram tagadējās vietās — abās pusēs [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]]), kas nodalīja dienvidu maršrutu uz Ķekavu no ziemeļu maršrutiem. 3) bez minētajiem maršrutiem vēl bija sekojoši: * Vecpilsēta—Jahtklubs (Balasta dambī)—Āgenskalns * Vecpilsēta—Balasta dambis—Siļķu brāķis—Cementfabrika—Iļģuciems * Vecpilsēta—Kundziņsala—Sarkandaugava—Loderis—Jaunmīlgrāvis—Jaunciems == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]] - no 1873. līdz 1959. gadam pastāvējusī pasažieru transporta dzelzceļa līnija Rīgā <ref>[http://dzelzcels.blogspot.com/|Dzelzceļš Rīgas pilsētā]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Rīgas metropolitēns]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100729035632/http://www.seemap.ru/riga?routes=list Autobusu, trolejbusu un tramvaju maršruti Rīgas kartē] * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.org/city/35/ transphoto.org - Informācija un attēli par Rīgas tramvajiem un trolejbusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225410/https://transphoto.org/city/35/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }} * [http://busphoto.eu/city/624/ busphoto.eu - Informācija un attēli par Rīgas autobusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225407/http://busphoto.eu/city/624/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Informācija Škoda vietnē par Rīgai paredzētajiem zemās grīdas tramvajiem] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā| ]] [[Kategorija:Transports Rīgā]] qio6ny4n08gs8q7fa1a1b14tvbvfetv Trolejbusu satiksme Rīgā 0 71097 4467513 4412027 2026-05-13T08:31:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467513 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = | karte = File:Trol rs n.png | kartes izmērs = 300px | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 22 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 38 971 074 (2023) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem pārvadāti {{sk|42528273}} pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 22 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. == Vēsture == Ideja par trolejbusu satiksmi Rīgā parādījās 1935. gadā. Pirmo līniju plānoja uzbūvēt no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] ar iespēju vēlāk pagarināt to līdz [[Vecāķi]]em.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Satiksmes uzlabojumi Rīgā |journal=[[Latvijas Kareivis]] |date={{dat|1935|9|5||bez}} |url=http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=24072}}</ref> 1939. gadā, izstrādājot satiksmes plānu sešiem gadiem paredzēja, ka pirmo trolejbusu līniju atklās 1943. gadā un tā vedīs no [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontonu tilta]] pa [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielu]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] līdz [[Bišumuiža]]i. Šos plānus nerealizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Radovics |first1=Viesturs |title=Pirmais trolejbuss padzen važoņus no Tērbatas ielas – trolejbusu satiksmes vēsture Rīgā |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmais-trolejbuss-padzen-vazonus-no-terbatas-ielas-trolejbusu-satiksmes-vesture-riga.d?id=51436841 |agency=[[LETA]] |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |date={{dat|2019|09|10||bez}}}}</ref> Pēc kara ideja atklāt trolejbusu satiksmi Rīgā vēlreiz aktualizēja. Jau 1947. gada sākumā pieņēma lēmumu par trolejbusu satiksmes izveidošanu. Tā paša gada februārī atklāja pirmo mācību trolejbusu maršrutu no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> Pirmo regulāro trolejbusu maršrutu atklāja 1947. gada 4. novembrī, pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Gorkija ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Komunāru bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viestura dārzs|Viestura dārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējais 5. tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2. tramvaju depo par trolejbusu parku, tos pārvietoja uz [[Ganību dambis|Ganību dambi]] 32. 1947. gadā ar trolejbusiem pārvadāja nedaudz vairāk nekā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> 1948. gadā atklāja trolejbusu līniju no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]]. Izveidots [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2. maršruts]] ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. 1957. gadā, elektroficējot [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīgas —Skulte dzelzceļu]], maršrutus sadalīja un 2. maršruts sāka kursēt no Mežaparka līdz [[Sarkandaugava]]s galapunktam. [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]] no [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parku papildināja ar [[Engelsa|Engelsā]] ražotajiem trolejbusiem. 1960. gadā, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz Rīgas pilsētas robežai [[Atgāzene]]s apkaimē, atklāts [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8.]] trolejbusu maršruts 1961. gadā atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt 1961. gadā, bet pilnībā noņemti no ekspluatācijas 2001. gadā. Kopumā izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kurus saņēma 1969. gadā un pirmos norakstīja jau 1984. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt 1981. gadā un pēdējo norakstīja 2001. gadā. Pirmos nākamās paaudzes Škodas trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt 1982. gadā un ekspluatācijā pirmos jaunā tipa trolejbusus nodeva 1983. gada 21. februārī. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no 1984. gada un tika iepirkti līdz pat 1989. gadam. Savukārt no 1989. gada līdz 1991. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi — [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā iepirkts viens rūpnīcas ''Belkomunmaš'' ražotais trolejbuss AKSM-333, 2001. gadā saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējos norakstīja 2015. gadā. Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes norakstīja lielu daļu Škoda 14Tr trolejbusu. No 2014. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 posmainus trolejbusus ar dīzeļģeneratoru. No 2022. gada 22. jūnijā no ekspluatācijas izņēma visus 2. paaudzes Solaris Trollino 18 Ganz (izņemot mācību trolejbusu ar borta numuru 16164), no 2. uz 1. parku nosūtīja daļu no 3. paaudzes [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] trolejbusiem. Lielākoties tie kursē pa [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. maršrutu]].<ref>https://transphoto.org/list.php?did=116</ref> == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1. trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 1, 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19, 20, 22 un 34<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2., 4. (1950—2011) un 10. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2. trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25, 27, 31 un 35.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6., 7., 12. (1964—1996) un 31. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Bijušo "Tramvaju un Trolejbusu pārvalde" no 1992. gada līdz 2005. gada apkalpotie maršruti == === 1. trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpoja maršrutus: [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]], [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]], [[10. trolejbusu maršruts (Rīga)|10]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]], [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]]. === 2. trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6]], [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8]], [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]], [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]], [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24]]. == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm |title=Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002023320/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm }}</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm |title=Ritošā sastāva Saraksts |access-date={{dat|2010|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170818041956/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm }}</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> 2005—2007 | <center> 2005—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> 2006—2008 | <center> 2006—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07|archive-date=2021-08-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210825032419/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> 2008—2009 | <center> 2008—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> 2014—2020. gada jūnijs | <center> 2014—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07|archive-date=2022-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203751/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07|archive-date=2020-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126180754/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> 2017. gada novembris — 2018. gada decembris | <center> 2020—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br />Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ |title=Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija |access-date={{dat|2019|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191222214521/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ }}</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB<ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> 1947 - | <center> 1947 - | <center> 3 | Piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> 1948—1961 | <center> 1948—1971 | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> 1960 | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> 1965—1965<br />1968 | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> 1960—1961 | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> 1962—1978 | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> 1969—1982 | <center> 1969—2001 | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> 1978 | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> 1979—1982 | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> 1982—1989<br />1995—2000 |<center> 1982—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> 1998—2000 |<center> 1998—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> 1989—1991 |<center> 1989—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas, pēdējais trolejbuss norakstīts 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> 1998—2000 |<center> 1998—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> 1999—2001 | <center> 1999—2015 | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- | MAZ | Ganz-MAZ-103T | <center> 2003 | <center> 2004—2017 | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Ganz-MAZ-103T reģistrācijas numuri|1]] | Nekursēja pa līniju kopš 2016. gada vasaras. 2020. gada janvārī sagriezts lūžņos. |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> 2001—2005 |<center> 2001—2022 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 trolejbusi izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gada izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā daļu trolejbusu aizsūtīja uz 1. trolejbusu parku. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 — pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 trolejbusi izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 trolejbusi pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš 2024. gada 1. augusta pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 22 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1]] | [[Pētersala]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersala]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- |align="center" | [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" |[[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | |- | align="center" | [[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Mazā Juglas iela]] | |- | align="center" | [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} === Bijušie === '''''Bijušie trolejbusu maršruti kopš 1947. gada atveršanas trolejbusu maršrutu satiksme.''''' {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50" |Nr. ! width="140" |Sākums ! width="140" |Beigas !Papildinformācija |- | |[[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]] |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |Izmeģinājuma maršruts trolejbusa. |- | align="center" | A | [[Šmerlis]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] — [[Šmerlis]] | |- | align="center" | B | [[Šmerlis]] — [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Centrs (Rīga)|Centrs]] — [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 1A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |Uz laiku kursēja pa autobusu maršrutu trolejbuss. |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3A | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežapakrs]] | |- | align="center" | 3B | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ierēdņu iela]] | |- | align="center" | 5A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |Uz laiku kursēja pa autobusu maršrutu trolejbuss. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Ratslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 6A | [[VEF]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna priedes]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |Pārnumurēts uz 27. trolejbusa maršruts |- | align="center" | 10 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | |- | align="center" | 12M | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |Pārnumurēts uz 19. trolejbusa maršruts |- | align="center" | 13A | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[1905. gada parks]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |Pagarināts līdz Baznīcas ielai ar maršrutu nr.21 un vēlāk pārnumurēts uz 25. trolejbusa maršruts |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela]] | [[Dzintars (uzņēmums)|A/S "Dzintars"]] | |- | align="center" | bez nr. | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | bez nr. | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" |bez nr. | [[Latvijas Universitāte]] | [[Lucavsala]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Daugavpils iela | Viestura dārzs | 04.11.1947 | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela |Maršrutu pagarināja līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela]] | Maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršrutu pagarināja līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršrutu 1965. gadā pagarināja līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršrutu atklāja 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršrutu atklāja 1958. gadā, bet vēlāk saīsināja līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršrutu pagarināja līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršrutu pagarināja līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršrutu atklāja 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad pagarināja līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas iela]] | Maršrutu atklāja 1961. gadā, bet vēlāk pagarināja līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršrutu slēdza un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela — Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršrutu pagarināja līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[VEF]] | Maršrutu atklāja 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršrutu atklāja 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis — Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam. Vēlāk maršrutu saīsināja no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Maršrutu darbdienās pagarināja līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršrutu atklāja 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} No 1983. līdz 1984. gadam periodiski kursēja 13A maršruta trolejbusi no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] līdz [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parkam]]. {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="170" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | 1990. gadā maršrutu saīsināja līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tagadējā Kaļķu ielā saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1980. gadā 12M.maršruta vietā. |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Rūpnīca "Ausma" | Sākotnēji kursēja līdz 1905. gada parkam, tad palaists pa Maskavas tiltu līdz Ausmas lokam. Brīvdienās kursēja līdz rūpnīcai "Dzintars" |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | Atklāts 1986. gadā rūpnīcas "Dzintars" darbinieku vajadzībām. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="170" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā 15. septembrī maršruts slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 |Inženieru iela |Līvciema iela |1994. gadā pagarināts līdz Pētersalas ielai un Ziepniekkalnam 4. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | 1990. gadā novirzīts uz Televīzijas centru tā darbinieku vajadzībām. Centrā saīsināts līdz Latvijas Universitātei. |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="170" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | 2002. gada 1. aprīlī maršruts slēgts. Kursēja [[IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]] laikā (2005. gads). |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | 2004. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | 2004. gada 1. augustā maršruts slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalns|Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | 2001. gada 11. jūlijā maršrutu saīsināja līdz [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejam]].<br />2003. gada 1. septembrī maršruts slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Kopš 2003. gada 3. novembra maršrutu arī brīvdienās pagarināja līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />2004. gada 1. maijā maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | 2005. gada 1. maijā maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2005. gada 1. aprīlī maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | [[3A. trolejbusu maršruts (Rīga)|3A]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ierēdņu iela]] | Īpašais maršruts [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada hokeja čempoināta]] laikā |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | 2009. gada 1. septembrī maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukumam]].<br />2009. gada 1. oktobrī maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | 2009. gada 1. septembrī maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | 2007. gada 1. janvārī maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots 2007. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots 2009. gada 1. oktobrī. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2022. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Uz laiku slēgts no 2021. gada 16. augusta dēļ siltumtīklu pārbūves darbiem Ģertrūdes ielā. |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |Pagaidu maršruts no 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga, 1959)|33. autobusu maršrutu]]. |- |[[3A. trolejbusu maršruts (Rīga)|3A]] |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Īpašais maršruts, kursēja Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam (2011), XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā (2015) un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā (2018) |- |3B |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |Īpašais maršruts „EuroBasket 2015” turnīra laikā. |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | 2011. gada 1. jūnijā maršruts slēgts un daļa maršruta iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts atjaunots, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4. maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | 5A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Pagaidu maršruts no 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam. |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | 2011. gada 1. jūnijā maršruts slēgts.<br />Daļa maršruta iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršrutu izveidoja 2011. gada 1. jūnijā, apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7. maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. No 2022. gada 1. septembra atjaunots, slēdzot 59. maršruta autobusu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus|access-date={{dat|2022|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220824093944/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/}}</ref> |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršrutu pagarināja līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | Atklāts 2022. gada 1. septembrī, aizstājot 1. autobusu maršrutu.<ref name=":5" /> |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Zvēraudzētava]] | Atklāts 2022. gada 1. septembrī, aizstājot 14. autobusu maršrutu..<ref name=":5" /> |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltigrus]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Atklāts 2022. gada 1. septembrī, aizstājot 5. autobusu maršrutu.<ref name=":5" /> |- | | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]) |Īpašais maršruts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā (2015) un deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā (2018). Nodrošināja dalībnieku un skatītāju nonākšanu svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. |- | | [[Latvijas Universitāte]] | [[Lucavsala]] |Īpašais maršruts, tiek norīkots saistībā ar koncertiem un pasakumiem Lucavsalā. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2023. gada |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" |1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Atjaunots 2023. gada 2. oktobrī |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai. |- | align="center" |[[3A. trolejbusu maršruts (Rīga)|3A]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] — [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Īpašais maršruts XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | No 2023. gada 21. novembra virzienā uz Iļģuciemu novirzīts pa Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Kalnciema ielu un tālāk pa esošo maršrutu. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi iebrauc galapunktā "Dzintars". |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāts ar 31T. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Mazā Juglas iela]] | No 2023. gada 1. aprīļa Zvēraudzētavas galapunkta nosaukumu mainīja uz Mazo Juglas ielu. |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltigrus]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]) | Īpašais maršruts, kas [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku]] laikā nodrošināja dalībnieku un skatītāju nonākšanu svētku pasākumiem. |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru — Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808232933/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] 494839axf13stjylvfq2fmrnr595gpx Tramvaju satiksme Rīgā 0 71102 4467492 4380394 2026-05-13T07:58:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467492 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = | karte = Tram network Riga.png | kartes izmērs = 300px | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 7 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 22 138 634 (2023)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2023. gadā par 23% pieaudzis “Rīgas satiksmes” pārvadāto pasažieru skaits |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/2023-gada-par-23-pieaudzis-rigas-satiksmes-parvadato-pasazieru-skaits/ |website=[[Rīgas Satiksme]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]s" reorganizācijas, pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2023. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti {{sk|22138634}} pasažieri. Patlaban pasažieru pārvadājumus veic 7 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums ir 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> 2023. gadā "Rīgas Satiksmes" rīcībā bija 197 tramvaju vagoni. Rīgā atrodas divi tramvaju depo — 3. tramvaju [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] un 5. tramvaju [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Kopš 2010. gada 4. tramvaju depo [[Torņakalns|Torņakalnā]] izmanto no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā.]] [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Brīvības (tolaik Aleksandra) un Cēsu ielu krustojumā]] [[Attēls:Skats uz Kaļķu ielu pēc 1901.jpg|thumb|Elektriskā tramvaja pietura pie Kaļķu ielas (mūsdienās [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]).]] Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaji]]. 1900. gadā nodibināja ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrību'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" rakstīja:<blockquote>"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" 1901. gada 2. jūlijā.<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts 1901. gada 24. jūlijā.</ref>''</p></blockquote> 1901. gadā atklāja Rīgas elektriskā tramvaja satiksmi.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas elektriskais tramvajs|last=Biedriņš|first=A.|publisher=Apgāds Mantojums|year=2021|isbn=978-9934-8869-8-0|location=Rīga|pages=56-57|edition=Transports. Eiropas kultūras mantojuma dienas}}</ref> Tramvaju infrastruktūras apkopei un remontam pēc arhitekta [[Pauls Mandelštams|Paula Mandeļštama]] projekta uzbūvēja trīs tramvaju depo, kurus aprīkoja ar modernām labierīcībām — centrālo apkuri un elektrisko apgaismojumu. Galveno tramvaju depo uzbūvēja 1901. gadā [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielā]], tajā pašā gadā arī depo [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]].<ref name=":0" /> Tajā laikā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|02|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901|archivedate={{dat|2013|01|16||bez}}}}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz [[Aleksandra vārti]]em (šodien Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija — no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad 13. janvāra) ielu — Marijas ielu — Stabu ielu — līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas (tagad Latgales) ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien Latgales iela 121b). Pagarinātā līnija turpinājās pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. Trešo tramvaja depo uzbūvēja [[Augusta Spariņa iela|Krusta ielā]] Pārdaugavas tramvaja līnijas apkalpošanai. Tas sastāvēja no vagonu halles 55,6 x 22,4 m ar 6 sliežu ceļiem, katlu mājas un dzīvojamās ēkas. Halli jau 1905. gadā pārbūvēja, lai nodrošinātu automātisko ugunsdzēšanas iekārtu uzstādīšanu. Tai līdzās 1909.-1912. gados uzbūvējas dīzeļģeneratora spēkstaciju.<ref name=":0" /> No 1901. līdz 1914. gadam uzbūvēja 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagonus nomainīja pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] dominēja uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajā laikā likvidēja tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī 1984. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]]. Sākoties modernu zemās grīdas tramvaju iegādei 2010. gadu vidū, vairākas tramvaja līnijas (uz Juglu, Mežaparku, Iļģuciemu) tika pārbūvētas atbilstoši moderniem standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2025-zemas-gridas-tramvaji-uz-ilguciemu-varetu-sakt-kurset-iespejams-maija.a592621/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Iļģuciemu varētu sākt kursēt, iespējams, maijā|last=Demidovs|first=Viktors|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|date=2025-03-23|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā pēc aptuveni 40 gadu pārtraukuma sākās pirmā jauna tramvaja sliežu ceļa būvniecība, pagarinot 7. tramvaja līniju 2,2 km garumā no [[Dole (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centra "Dole"]] līdz [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2025-riga-uzstada-40-gadu-laika-pirmas-jaunas-tramvaja-sliedes-sak-pagarinat-7-marsruta-liniju.a598010/|title=Rīgā uzstāda 40 gadu laikā pirmās jaunās tramvaja sliedes – sāk pagarināt 7. maršruta līniju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|date=2025-05-07|language=lv}}</ref> 2025. un 2026. gada mijā paredzēts pabeigt 5. tramvaju depo — vienīgā, kurā iespējama zemās grīdas tramvaju apkope — pārbūvi un modernizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-pasazieri-neredzes-bet-kvalitati-jutis-riga-noslegumam-tuvojas-5-tramvaju-depo-parbuve.a620218/|title=Pasažieri neredzēs, bet kvalitāti jutīs – Rīgā noslēgumam tuvojas 5. tramvaju depo pārbūve|last=Demidovs|first=Viktors|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Elektriskā tramvaja sliežu ceļu kopgarums |- ! width="200"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. gada rudens | align="center" | 6 | 23,7 km |- | 1903. gada beigas | align="center" | 7 | 29,8 km |- | 1907. gads | align="center" | 8 | 38,2 km |- | 1913. gads | align="center" | 8 | 47,2 km |- | 1914. gads (pirms kara sākuma) | align="center" | 8 | 48,8 km |- | 1920. gads | align="center" | 6 | 26,04 km |- | 1921. gads | align="center" | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. gads | align="center" | 9 | 35,31 km |- | 1926. gads | align="center" | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. gads | align="center" | 12 | 46,82 km |- | 1929. gads | align="center" | 13 | 50,77 km |- | 1930. gads | align="center" | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === No 1974. līdz 1987. gadam iepirka [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotos tramvajus [[Tatra T3]] (pēc renovācijas [[Tatra T3A]]), no 1988. līdz 1990. gadam [[Tatra T6B5]] (pēc renovācijas [[Tatra T3M]]). 2010. gada 1. jūnijā pasažierus sāka pārvadāt zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]], sākumā [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]], no 2013. gada 7. februāra [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]], no 2017. gada 5. jūnija [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums), no 2024. gada 30. jūlija [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. maršrutā]], no 2025. gada 1. maija [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. maršrutā]]. Līdz 2012. gada novembrim Rīgas dome iepirka 20 zemās grīdas tramvajus ar 3 posmiem (garums 31,4 m), kā arī 6 šī paša modeļa tramvajus ar 4 posmiem (sastāva garums 41 metrs). 2016. gada nogalē visus tramvajus aprīkoja ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. 2021. gadā tika piegādāti pēdējie iepirktie tramvaji. Tā kā nedaudz mazāk kā puse no tramvaju kopskaita ir modernie zemās grīdas tramvaji, RS plānos ir iegādāties papildus tramvajus, taču 2024. gadā plānoto iepirkumu neuzsāka tam nepieciešamo apjomīgo investīciju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/labas-zinas-ridziniekiem-7-tramvaja-marsruta-kurses-ari-zemas-gridas-tramvaji/|title=Labas ziņas rīdziniekiem! 7. tramvaja maršrutā kursēs arī zemās grīdas tramvaji|last=Januškeviča|first=Evita|website=tv3.lv|access-date=2025-10-29|date=2024-07-30|language=lv}}</ref> 2023. gadā Rīgas dome lēsa, ka tuvākajos 10 gados būtu nepieciešami aptuveni 500–600 miljoni eiro, lai sakārtotu tramvaju depo (no abiem Rīgas depo trešais nav pielāgots zemās grīdas tramvajiem), infrastruktūru (sliežu ceļus, apakšstacijas utt.) un iegādātos vēl papildu tramvajus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-tramvaju-infrastrukturas-attistibai-riga-desmit-gados-butu-nepieciesami-lidz-600-miljoniem-eiro.a531477/|title=Tramvaju infrastruktūras attīstībai Rīgā desmit gados būtu nepieciešami līdz 600 miljoniem eiro|last=Oļševskis|first=Artūrs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |1974—1987 |1974—pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |1999—pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |1988—1990 |1988—pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |2005—pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |2010 |no {{dat|2010|6|1|SK|bez}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |2015—2017* ''Vienīgais modelis piegādāts 2017. gadā un 5 tramvaji 2018. gadā, ar kavēšanos, bet pārējie 8 tramvaji 2021. gadā.'' |2018—2019, 2021—pašlaik |15 |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018. gada beigām līdz 2019. gada vidum piedalījās satiksmē,<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521140304/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto }}</ref> bet atsāka 2021. gadā ar 8 tramvaju piegādi.<ref name="transphoto.org">https://transphoto.org/list.php?did=76</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |6<ref>https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=2611&rid=5</ref> |align=left| |- |2015—2017* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018. gadā, bet pārējie 4 tramvaji 2021. gadā.'' |2018—2019, 2021—pašlaik |5 |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018. gada rudens līdz 2019. gada vasarai piedalījās satiksmē,<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> bet atsāka 2021. gadā ar 4 tramvaju piegādi.<ref name="transphoto.org"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | {{center|[[RVZ]]}} | RVZ-6 | | | | |- | | RM-56 .. RM-68 | | | | |- | | RP-61 .. RP-69 | | | | |- | | RT-48 .. RT-54 | | | | ražoti 1948—1954 |- | | MTV-82 | | | | ražoti 1951—1961 |- | {{center|[[RVR]]}} | RVR-6 | | | | ražoti 1962. gadā, bet norakstīti līdz 1981. gadam |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Augusta Spariņa ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo izvietoja [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotos tramvajus, bet ceturtajā tramvaju depo izvietoja vecā tipa tramvaju vagonus (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā uzcēla remonta un strādnieku ģērbtuvju korpusu ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visus tramvaju depo rekonstruēja. === 3. tramvaju depo === * Adrese: [[Fridriķa iela]] 2a, [[Rīga]] ([[Latgales apkaime]]) * Apkalpo maršrutus: 1, 5, 7, 8, 10<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> un 11. === 4. tramvaju depo === * Adrese: [[Augusta Spariņa iela]] 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī) === 5. tramvaju depo === * Adrese: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1, 7, 11<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> un 14. == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo Augusta Spariņa ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Kopš 2025. gada 1. maija Rīgā ir šādi tramvaju maršruti: {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[8. tramvaju maršruts (Rīga)|8]] | [[Tapešu iela]] | [[Mīlgrāvis]] |Brīvdienās daļa reisu kursē no Tapešu ielas līdz Stacijas laukumam, ar numuru 8A |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14]] | [[Iļģuciems]] | [[Ķengarags]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados<ref>"Rīga 1860 — 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Daugavmala (Rīga)|Daugavmala]] (loks) | [[Aleksandra vārti]] | Maršruts atklāts 1901. gada 11. (24.) jūlijā pa Brīvības ielu. 1906. gadā pagarināts līdz [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|"Fēniksam" (vēlākais RVR)]]. |- | align="center" | 1p | Loks — "Fēnikss" | Lielais [[Šmerlis]] | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1906. gada 15. jūlijā pa [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]]. 1914. gadā pagarināts līdz [[Strazdumuiža|Strazdumuižai]] (Juglai) pa Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tagad Brasa) pa Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 1915. gada 10. maija pagarināts pa A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršrutu slēdza. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā pagarināts līdz Rēveles (Tallinas) ielai pa Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā pagarināts līdz "[[Provodņiks|Provodņikam]]" (RER) pa Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks — Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās pagarināts līdz Slokas ielai pa Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks — Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tagadējo Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tagad Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tagadējo Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Kursēja pa tagadējo Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Latgales ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Provodņiks|Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā<ref>M. Celms "Rīga — rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt [[Vecrīga|Vecrīgai]] pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas]]/[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulv.]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra ielu]], [[11. novembra krastmala|11. novembra Krastmalu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]) | [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fabrika "Fēnikss"]] | Kursēja pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tagad Tallinas) iela | Kursēja pa K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tagadējai Dambja ielai. Vēlāk pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā<ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Tallinas iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" — Mīlgrāvis. Vēlāk atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa A. Sakses (Jahtkluba) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa Brīvības ielu līdz Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | [[Kvadrāts (uzņēmums)|"Kvadrāts"]] | autobuss — pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā<ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | [[Brīvības iela (Rīga)|Ā. Hitlera iela]] | [[Aspazijas bulvāris|Fon der Golca loks]] — [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|ZOO]] | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. — 1953. gadā<ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija — Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela — Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Kalpaka bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref> |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Kalpaka bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Kalpaka bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Degviela (uzņēmums)|"Degviela"]] ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontontilts]] | [[Valdemāra tilts]] | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.,<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref> kursēja pa Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. — pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. — pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. — pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. — pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējo maršrutu kara laikā slēdza un vairs neatjaunoja).<br /> Nr. 5. — izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. — pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. — pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. — pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts atkal pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | [[Slāvu iela (Rīga)|Stahanoviešu iela]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Ropažu iela (Rīga)|Jurija Gagarina iela]] | Maršruts pagarināts līdz tagadējai 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Jurija Gagarina iela | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Kvadrāts (uzņēmums)|Sarkanais kvadrāts]] | [[Zasulauks]] | Maršruts saīsināts līdz Keramikai |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | Maršruts saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina iela | Vēlāk maršruts novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Kvadrāts (uzņēmums)|Sarkanais kvadrāts]] | Drāmas teātris | 1966. gadā maršruts pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršruts pagarināts līdz Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina iela | Maršruts slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags|Sarkanais kvadrāts]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags|Sarkanais kvadrāts]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā<ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina iela | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags|Kvadrāts]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags|Kvadrāts]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | Maršruts izveidots 2002. gada 1. oktobrī. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Maršruts izveidots 2002. gada 2. aprīlī. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts izveidots 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2009. gada 1. septembrī maršruts slēgts. Nekursēja kopš 10. jūnija, sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2009. gada 1. septembrī maršruts slēgts. Nekursēja kopš 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2017. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | Pēc 1. tramvaja atklāšanas reisu skaits ievērojami samazināts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Pēc 1. tramvaja atklāšanas reisu skaits ievērojami samazināts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2018. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | No 2018. gada 3. martā kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un pa Radio ielu. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 3. martā kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un pa Radio ielu. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | Slēgts 2018. gada 3. martā. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | Remontdarbu dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 23. augustam saīsināts līdz Stacijas laukumam. Posmā no centra līdz Iļģuciemam aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Slēgts 2018. gada 3. martā. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2022. gadā ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz 13. janvāra ielu un neiebrauc pie Centrāltirgus. Vēlāk tās izmaiņas palika patstāvīgas. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | Slēgts 2021. gada novembrī vadītāju trūkumu dēļ. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022. gada vasarā vairākas reizes saīsināts līdz Ausekļa ielai. Slēgtajā posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | Slēgts 2021. gada novembrī vadītāju trūkumu dēļ. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2022. gadā aizvietots ar 11T. autobusu maršrutu Brasas tilta remontdarbu dēļ. |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Sākoties COVID-19 pandēmijai Latvijā maršruts slēgts. Retro-tramvajs darbojas tikai kā nomas tramvajs. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2023. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts gar Centrāltirgu. |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 5 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Mīlgrāvis]] | Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | No 30.10.2023 līdz 30.12.2023 saīsināts līdz Krasta masīvam Ķengaraga tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 7T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 10 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Bišumuiža]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2023. gadā 20. jūnijā atjauno kustību uz Mežaparku, un līdz 30. jūnijam kursēja līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]]. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2024. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz 13. janvāra ielu un nebrauc gar Centrāltirgu. |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | 11. novembra krastmalas sliežu un ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Bišumuiža]] | 11. novembra krastmalas sliežu un ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2025. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | Pārnumurēts par 8. maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |[[Tapešu iela]] |Atklāts 2025. gada 1. maijā. Brīvdienās daļa reisu kursē no Tapešu ielas līdz Stacijas laukumam, ar numuru 8A |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | No 2025. gada 1. maija kursēs pa Centrāltirgus loku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 14 |[[Iļģuciems]] |[[Ķengarags]] |Atklāts 2025. gada 1. maijā. |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru — Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā (1. daļa)}} * {{youtube|vswVjh4JrNM|Tramvaji Rīgā (2. daļa)}} * {{youtube|xi0Gxk4_JSA|Tramvaji Rīgā (3. daļa)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] 6zpw4b99inlj1a8sp542rfa25q8yku8 Struga 0 74429 4467375 4436464 2026-05-13T01:51:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467375 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste <!--See Template:Infobox Settlement for additional fields that may be available--> <!--See the Table at Infobox Settlement for all fields and descriptions of usage--> <!-- Basic info ----------------> |name =Struga <!-- at least one of the first two fields must be filled in --> |official_name = ''Струга''<br/>''Strugë'' |other_name = |native_name = |nickname = |settlement_type = pilsēta |total_type = |motto = <!-- images and maps -----------> |image_skyline = {{multiple image | border = infobox | perrow = 1/2/2/2/2 | total_width = 250 | image1 = Aerial view of Struga, Lake Ohrid & Black Drin (7).jpg | image2 = Struga X8.JPG | image3 = Struga 447.jpg }} |imagesize = |image_caption = |image_flag = |flag_size = |image_seal = |seal_size = |image_shield = Strushki_grb.png |shield_size = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |blank_emblem_size = |pushpin_map = Ziemeļmaķedonija |pushpin_label_position = |pushpin_map_caption = |pushpin_mapsize = <!-- Location ------------------> |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{MKD}} |subdivision_type1 = Opština |subdivision_name1 = Struga |subdivision_type2 = |subdivision_name2 = <!-- Smaller parts (e.g. boroughs of a city) and seat of government --> |seat_type = |seat = |parts_type = |parts_style = |parts = |p1 = |p2 = <!-- Politics -----------------> |government_footnotes = |government_type = |leader_title = Mērs |leader_name = Ramizs Merko |leader_title1 = <!-- for places with, say, both a mayor and a city manager --> |leader_name1 = |established_title = <!-- Settled --> |established_date = <!-- Area ---------------------> |area_magnitude = |unit_pref = |area_footnotes = |area_total_km2 = 483 |area_land_km2 = |area_water_km2 = |area_water_percent = <!-- Elevation --------------------------> |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = 693 |elevation_max_m = |elevation_min_m = <!-- Population -----------------------> |population_as_of = 2002 |population_footnotes = |population_note = |population_total = 16559 |population_density_km2 = auto |timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset = +1 |timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST = +2 |coor_type = |latd=41 |latm=10 |lats= |latNS=N |longd=20 |longm=40 |longs= |longEW=E <!-- Area/postal codes & others --------> |postal_code_type = Pasta indekss |postal_code =6330 |area_code =+389 246 |website = {{URL|http://www.struga.gov.mk/}} |blank_name = [[Car number plates in the Republic of Macedonia|Car plates]] |blank_info =SU |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums | designation1_type = Jaukta | designation1_criteria = i, iii, iv, vii | designation1_date = 1979 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/99 99] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ALB}}<br/>{{MKD}} | designation1_free2name = | designation1_free2value = }} }} '''Struga''' ({{val|mk|Струга}}, {{val|sq|Strugë}}) ir pilsēta [[Ziemeļmaķedonija]]s dienvidrietumos. == Ģeogrāfija == Pilsēta atrodas ielejā starp vairākiem kalniem. Pilsētas dienvidos atrodas [[Ohridas ezers]], kas ir senākais un dziļākais ezers [[Balkāni (kalni)|Balkānu kalnos]]. Strugā savu tecējumu uzsāk arī [[Melnā Drima|Melnās Drimas]] ([[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu val.]] - ''Црн Дрим'') upe, kas sadala pilsētu divās daļās. Pilsēta atrodas 171&nbsp;km attālumā no valsts galvaspilsētas [[Skopje]]s un 15&nbsp;km attālumā no [[Ohrida]]s. == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirmās [[Neolīts|neolīta]] laikmeta apmetnes datējamas ar laiku ap 3000. g. p.m.ē.<ref>[http://www.struga.org/eng/index_eng.html Home of Struga in the internet, History (angļu val.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080111190818/http://struga.org/eng/index_eng.html |date={{dat|2008|01|11||bez}} }} atjaunots 2009. gada 17. janvārī</ref> Strugas apkārtne kādreiz bijusi gan Senās Maķedonijas, gan Romas pārvaldībā. Pastāv uzskats, ka [[Viduslaiki|viduslaikos]] pilsētas pašreizējā atrašanās vietā atradusies maza pilsētiņa Eteliona.<ref>[http://www.makedonija.name/cities.php?page=struga Discovering Macedonia, Struga (angļu val.)] atjaunots 2009. gada 17. janvārī</ref> Šajā laikā Strugas apkārtne atradusies Bulgāru valsts sastāvā. [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] Strugas apkārtne nonāca [[Osmaņu impērija]]s sastāvā uz gandrīz 500 gadiem. Ar to arī izskaidrojama vēl mūsdienās sastopamā [[Turki|turku]] minoritāte Strugas pilsētā. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā pēc [[Balkānu kari]]em Struga nonāk [[Serbija]]s, vēlāk jaundibinātās [[Dienvidslāvija]]s, tad Sociālistiskās Dienvidslāijas sastāvā. No [[1991]]. gada Struga ir viena no neatkarīgās [[Ziemeļmaķedonija]]s pilsētām. == Iedzīvotāji == [[2002]]. gadā Strugas pilsētā reģistrēti 16 559 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: * [[Maķedonieši]] — 9901 (59,79%); * [[Albāņi]] — 4293 (25,92%); * [[Turki]] — 907 (5,48%); * Aromūni — 550 (3,32%); * [[Čigāni]] — 97 (0,59%); * [[Serbi]] — 72 (0,43%); * [[Bosnieši]] — 16 (0,10%); * citi — 723. == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Ohridas ezers-Melna Drima.jpg|Melnās Drimas izteka no Ohridas ezera Attēls:Melna Drima-Struga.jpg|Melnā Drima Strugas centrā Attēls:089-Strugas tirgus.jpg|Strugas pilsētas tirgus Attēls:075-Gajeju iela-Struga.jpg|Gājēju iela Strugā Attēls:180-moseja-Struga.jpg|Mošejas tornis Strugā Attēls:127-skats-Struga.jpg|Strugas pilsētas skats Attēls:086-iela-Struga.jpg|Iela Strugā Attēls:118-dzivojamais rajons-Struga.jpg|Mājas Strugā </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.struga.gov.mk/ Strugas oficiālā mājaslapa (maķedoniešu un albāņu valodās)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110719094449/http://www.struga.gov.mk/ |date={{dat|2011|07|19||bez}} }} * [http://makedonija.name/cities/struga Informācija par Strugu (angļu val.)] * [http://www.org.mk/struga-heritage/ Kultūras informācija (angļu un maķedoniešu valodās)] {{Maķedonijas pilsētas}} {{Ziemeļmaķedonija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļmaķedonijā]] 5fg65tdq8qyl3o0buzb0jngv9r7a7i0 Vanilla Ninja 0 77428 4467363 4421280 2026-05-13T00:31:26Z Dejelnieks 78787 4467363 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Vērtīgs raksts}} {{cita nozīme|grupu|albumu|Vanilla Ninja (albums)}} {{atjaunot|jauno albumu, sastāva izmaiņām}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Vanilla Ninja'' | Attēls = VanillaNinja.jpg | Att_izm = 260px | Apraksts = [[Eurolaul 2007|2007. gada Igaunijas atlasē]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], {{dat|2007|2|3|N}} | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta_dz = | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Harju apriņķis]], [[Igaunija]] | Žanrs = [[Poproks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/vanilla-ninja-p683894|title= Allmusic.com profils|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= |date= |publisher= allmusic.com|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref><ref name="musicmight"/><br />[[Smagais roks]]<ref name="musicmight">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.musicmight.com/artist/estonia/vanilla+ninja|title=Musicmight.com profils|accessdate={{dat|2010|1|1}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121015233257/http://www.musicmight.com/artist/estonia/vanilla+ninja|archivedate={{dat|2012|10|15||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://whiplash.net/materias/news_930/020547-vanillaninja.html|title= Vanilla Ninja, nova revelação do Hard Rock|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= |date= {{dat|2004|10|9}}|publisher= whiplash.net|archiveurl= |archivedate= }} {{es ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://territorio.terra.com.br/resenhas/?c=721|title= Vanilla Ninja: Blue Tatoo|accessdate= {{dat|2010|1|1}}|author= |date= {{dat|2005|6|5}}|publisher= territorio.terra.com.br|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120329042652/http://territorio.terra.com.br/resenhas/?c%3D721|archivedate= {{dat|2012|03|29||bez}}}} {{en ikona}}</ref><br />[[Gotiskais roks]]<ref name="musicmight"/> | Nodarbošanās = | Instrumenti = [[Balss]], [[ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]] | Gadi = 2002—2007 |Izdevējkompānija = [[TopTen]], [[Bros Music]], [[EMI]], [[Capitol Records|Capitol]]<br /><small>[[ZYX Music]], [[Pony Canyon]]</small><!-- SDM (eo wiki) Sony music --> | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.vanillaninja.ee/ www.vanillaninja.ee] <small>{{et ikona}}</small>{{Dead link|date=April 2019}} | Dalībnieki = [[Lenna Kūrmā]]<br />[[Pireta Jervisa]]<br />[[Katrina Siska]] | Bij_dalībnieki = [[Mārja Kivi]] <small>(2002-2004)</small><br />[[Trīnu Kivilāna]] <small>(2004-2005)</small> }} '''''Vanilla Ninja''''' bija [[Igauņi|igauņu]] meiteņu rokgrupa, kas pastāvēja laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam. Grupa guvusi atzinību daudzās Eiropas valstīs, sevišķi populāra bija [[Vācija|Vācijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Grupas pamatsastāvā bija [[Lenna Kūrmā]], [[Pireta Jervisa]] un [[Katrina Siska]]. Laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam grupā vēl bija [[Mārja Kivi]], vēlāk viņu nomainīja [[Trīnu Kivilāna]], kas grupā spēlēja līdz 2005. gada vidum. Grupa dibināta 2002. gadā kā četru meiteņu grupa. Jau nākamajā gadā tika izdots debijas albums ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'' [[Igauņu valoda|igauņu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodā. Kopš grupas debijas singla "[[Club Kung Fu]]" izdošanas 2003. gadā meitenes iekarojušas mūzikas topus ar dziesmām "[[Tough Enough]]", "[[When the Indians Cry]]", "[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]" un "[[I Know]]". Visas četras dziesmas sekmīgi iekļuva Vācijas mūzikas topu pirmajā piecpadsmitniekā. ''Vanilla Ninja'' ir trīs reizes piedalījusies arī [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] nacionālajās atlasēs un vienu reizi konkursa lielajā finālā. [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], pārstāvot [[Šveice|Šveici]] ar dziesmu "[[Cool Vibes]]", tika ieņemta augstā 8. vieta. Apliecinot grupas zvaigznes statusu, tās vārdā nosaukta pat atsevišķa saldējuma marka un [[biezpiena sieriņš]] Igaunijā. Līdz šim grupa ir izdevusi četrus albumus dažādās [[Eiropa]]s, [[Amerika]]s un [[Āzija]]s valstīs: ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'' tika izdots 2003. gadā, ''[[Traces of Sadness]]'' — 2004. gadā, ''[[Blue Tattoo]]'' — 2005. gadā un ''[[Love Is War]]'' — 2006. gadā. Vēl grupa ir izdevusi divas dziesmu izlases un 15 singlus. Kaut arī sākumā grupa darbojās četru meiteņu sastāvā, pēdējos gadus viņas darbojās trīs, jo 2004. gadā grupu pameta tās dalībniece Mārja Kivi, bet viņas vietā nāca Trīnu Kivilāna. Kad arī Trīnu pameta grupu, grupa izlēma turpināt darbību trijatā. ''Vanilla Ninja'' tās pastāvēšanas laikā bija ievērojams fanu pulks dažādās Eiropas valstīs, kā arī [[Japāna|Japānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un daudzās citās valstīs. == Vēsture == === Grupas pirmsākumi, Eirovīzija un debijas albums === [[Attēls:Logo Vanilla Ninja.jpg|left|thumb|Grupas logo]] {{pamatraksts|Eurolaul 2002|Eurolaul 2003}} Grupu 2002. gada augustā izveidoja [[Igaunija|Igaunijā]] pazīstamais producents [[Svens Lehmuss]]. Par pirmo grupas dalībnieci kļuva [[Mārja Kivi]], kuru [[Eurolaul 2002]] ievēroja ierakstu kompānijas [[TopTen]] priekšsēdētājs Pēps Vedla. 2002. gada [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunijas atlasē Eirovīzijai]] Mārja ieņēma 7. vietu ar dziesmu "A Dream". Lennu Kūrmā ievēroja Svens Lehmuss konkursā "''Fizz Superstar 2002''". Šādā sastāvā grupa sāka muzicēt. Drīz vien grupai pievienojās arī [[Katrina Siska]] un [[Pireta Jervisa]]. Sākotnēji tika domāts par nosaukumu ''Ninja'', tomēr šādi jau bija nosaukts viens dīdžejs. Tādēļ tika nolemts pievienot vārdu ''Vanilla''. Nosaukums ir pretrunīgs: ''Vanilla'' apzīmē maigās un blondās grupas dalībnieces, bet ''Ninja'' — stipro raksturu un ritmisko mūziku. Grupa atsaucās uz ''Girl Power''. [[Attēls:Maarja Kivi.jpg|thumb|Mārja Kivi.]] Mārja Kivi ar dziesmu "A Dream" startēja Eurolaul 2002, Igaunijas kvalifikācijā Eirovīzijai, taču palika tikai 7. vietā. Pēc piedalīšanās Eirovīzijas atlasē Mārja kļuva par galveno vokālisti grupā, kas uz brīdi vēl vairāk popularizēja grupu, jo nevienai citai grupas dalībniecei iepriekšēji panākumi Igaunijā nebija. Mārja un Lenna jau iepriekš pazina viena otru, savukārt Pireta un Katrina bija muzicējušas kopā. Neskatoties uz to, grupa šad tad tiek dēvēta par mākslīgu mediju projektu. Grupa savas pirmās dziesmas ierakstīja 2002. gada septembrī. Abas dziesmas bija [[Igauņu valoda|igauņu valodā]]: "Nagu Rockstaar" un "Purunematu". "Nagu Rockstaar" tika nosūtīta uz vietējām radiostacijām. Neskatoties uz piedzīvoto neveiksmi, grupa nepadevās un turpināja strādāt. Taču abas šīs dziesmas tika iekļautas daudzās dziesmu izlasēs Igaunijā. 2002. gada beigās grupa izlēma sūtīt uz [[Eurolaul 2003]] savu pirmo dziesmu [[Angļu valoda|angļu valodā]]: "[[Club Kung Fu]]". Atlasē dziesma kļuva par populārāko dziesmu skatītāju telefona balsojumu aptaujā. Dziesma saņēma skatītāju simpātiju balvu. Taču atšķirībā no citām valstīm, Igaunijā Eirovīzijas pārstāvjus izvēlas žūrija skatītāju vietā. Žūrija, kuras sastāvā bija tādi slaveni cilvēki kā [[Maikls Bels]], ierindoja grupu 9. vietā. Piedalīšanās Eirovīzijas atlasē un dziesmas popularitāte palīdzēja grupai un veicināja debijas albuma ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'' agrāku izdošanu. Iekļaudamas albumā oriģinālo un [[drum'n'bass]] dziesmas "Club Kung Fu" versiju un 13 citas dziesmas angļu un igauņu valodā, meitenes cerēja uz lieliem panākumiem, kuri neizpalika. Albums tika pārdots ap 300 000 kopiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://v-ninja.bloog.pl/kat,171892,index.html?ticaid=68ae3|title= Vanilla Ninja biogrāfija|accessdate= {{dat|2009|10|9}}|author= |date= |publisher= v-ninja.bloog.pl|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}} {{pl ikona}}</ref> kaut arī Igaunijā 2003. gadā bija tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju. Kaut arī pašas meitenes atzina, ka sākums katrai grupai ir grūts, komerciālie panākumi stimulēja grupu meklēt papildu sekmes arī ārpus Igaunijas robežām. === Parādīšanās Eiropā === Pēc veiksmīgās debijas Igaunijā grupa izmēģināja spēkus trijās Eiropas vācvalodīgajās valstīs — [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Šveice|Šveicē]]. 2003. gada [[Novembris|novembrī]] grupa noslēdza līgumu ar Vācijas ierakstu kompāniju "[[Bros Music]]", kura tolaik pilnībā piederēja vienai no ierakstu kompāniju lielā četrinieka "[[Sony BMG Music Entertainment]]". Grupas jaunais producents bija Vācijā pazīstamais [[Dāvids Brandess]]. Sākumā Dāvids nevēlējās uzņemt saistības ar šo grupu, taču vēlāk piekrita šādam piedāvājumam. Līdz ar to sākās darbs pie grupas jaunā albuma. Viņas neizdeva savu debijas albumu vai arī singlu "Club Kung Fu", bet izdeva jaunu singlu "[[Tough Enough]]". Singla izdošana kļuva par grupas panākumu sākumu Vācijā. Vācijā singls tika izdots {{dat|2003|12|8}}, 2004. gada sākumā arī abās pārējās vācvalodīgajās valstīs: {{dat||1|4}} Austrijā un {{dat||2|8}} Šveicē. Šis ir viens no grupas veiksmīgākajiem singliem, dziesmas video iekļuva mūzikas kanāla [[VIVA]] aktīvajā rotācijā un kļuva par Top 20 hitu gan Austrijā, gan Vācijā. Dziesma tika iekļauta arī dažādās datorspēlēs, piemēram, ''[[Dance Dance Revolution ULTRAMIX 2]]'' un ''[[In The Groove]]''. Pēc panākumiem, kas bija ar dziesmu "Tough Enough", grupa izdeva debijas singlu "Club Kung Fu" Vācijā, pēc tam grupa izdeva savu trešo singlu "[[Don't Go Too Fast]]", kas Vācijā un Austrijā tika izdots aprīļa sākumā: {{dat||4|4}} un {{dat||4|5}} (un Šveicē martā, lai gan tas pameta topu simtnieku). Kad singls vairs neiekļuva topu pirmajās vietās, grupa izdeva savu otro studijas albumu ''[[Traces of Sadness]]'' {{dat|2004|6|7}}. Albumā tika iekļauti tādi hiti kā "[[Tough Enough]]", "[[Don't Go Too Fast]]", "[[When the Indians Cry]]" un "[[Liar]]". Albums tika izdots ne tikai Igaunijā un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], bet arī [[Japāna|Japānā]]. === Eirovīzija Šveicē === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:28%; float:left; padding:10px 15px; display:table;">Mēs izvēlējāmies Vanilla Ninja, jo... meitenēm ir labas balsis, viņas labi izskatās un spēj pievilināt daudzus jaunus cilvēkus.<p style="text-align: right;"> — Tonijs Vačers, TV seja<ref name="swissinfo">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.swissinfo.org/eng/front/Vanilla_Ninja_to_rock_for_Switzerland.html?siteSect=105&sid=5781255&cKey=1116342283000&ty=st|title= Vanilla Ninja satricinās Eiropu no Šveices<!--Vanilla Ninja to rock for Switzerland-->|accessdate= {{dat|2009|10|2}}|author= |date= {{dat|2005|5|13}}|publisher= swissinfo.ch|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref></p> Mēs cenšamies atpūsties un gatavojamies parādīt labāko sniegumu.<p style="text-align: right;"> — Katrina Siska<ref name="swissinfo" /></p></blockquote> [[Attēls:Triinu Kivilaan Live at Real.jpg|thumb|Trīnu Kivilāna.]] Lai arī Šveicē nebija tik labi panākumi kā Vācijā un Austrijā, meitenes Šveicē sāka iegūt lielu popularitāti. Vieta topos to arī apliecināja, albums ''Traces Of Sadness'' bija 14.vietā, taču neviens negaidīja, ka grupa būs Šveices pārstāve [[2005. gada Eirovīzija|2005. gada Eirovīzijā]]. Šveices pārstāvji iepriekšējos gados startēja neveiksmīgi, un vissliktākais rezultāts bija 2004. gadā, kad [[Piero and the Musicstars]] nesaņēma nevienu punktu pusfinālā, tāpēc šveicieši vēlējas izmantot to, ka grupa ir populāra gan Šveicē, gan citās Eiropas valstīs. Šī izvēle saniknoja daudzus, īpaši igauņus, kuri domāja, ka grupa pārstāvēs savu dzimteni nevis valsti, ar kuru ir maza saistība. Arī Šveicē daudzi bija neapmierināti ar izvēli, jo neviena no grupas dalībniecēm nebija šveiciete. Eirovīzijas finālistu atlases komisija uzsvēra, ka "Vanilla Ninja" izpildīto dziesmu tik un tā ir sarakstījis šveicietis [[Dāvids Brandess]]. Liktenīgā kārtā, kaut arī Dāvids ir dzimis Šveicē un gājis Šveices skolā, viņš būtībā ir vācietis. Krietni lielākas problēmas sākās brīdī, kad grupas dalībniece Mārja palika stāvoklī un kolektīvu pameta. Par Mārjas aiziešanas iemesliem tika daudz diskutēts, izskatot arī tādu variantu, ka Mārja drīz atgriezīsies. Taču laika gaitā tika noskaidrots patiesais aiziešanas iemesls — Mārja iemīlējās grupas menedžerī Renē Meristā<!-- oriģināls: Renee Meriste -->. Vēlāk viņa apprecējās un dzemdēja bērnu, kuru nosauca par Doru-Lizu. Mārju aizvietoja [[Trīnu Kivilāna]], kura tajā laikā bija 15 gadus veca. Grupas piedalīšanās bija apdraudēta, jo Eirovīzijas noteikumi paredz to, ka konkursā var piedalīties tikai tie, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Šāds noteikums tika ieviests pēc tam, kad [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja 13 gadus vecā [[Sandra Kima]]. Trīnu uzstāja, ka viņa ir 17 gadus veca, taču Šveices atlases organizatori nepiekrita tam, un galu galā viņi uzzināja Trīnu patieso dzimšanas dienu: {{dat|1987|8|4|A}}. Sāka izskatīties, ka grupa nepārstāvēs Šveici Eirovīzijā, taču tomēr netika izlemts atkārtot atlasi, pamatojoties uz to, ka Trīnu būs sasniegusi 16 gadu vecumu pirms konkursa. No [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) nesekoja nekādas sankcijas, jo šie noteikumi nebija tik ļoti stingri. === Nākamie panākumi topos === Pēc Eirovīzijas atlases grupa turpināja darbu un izdeva jaunu singlu "[[Liar]]". Singls iekļuva Vācijas un Austrijas topu pirmajā divdesmitniekā, taču Šveicē, neskatoties uz to, ka grupa pārstāvēja Šveici Eirovīzijā, piedzīvoja neveiksmi (tikai 43. vieta). Šis singls, tāpat kā visi iepriekšējie, bija grupas tobrīd lielākais singls Vācijā. "[[When the Indians Cry]]", grupas piektais Centrāleiropā izdotais singls, bija grupas pirmā lēnā, liriskā dziesma. Dziesmas videoklipā pirmo reizi parādījās Trīnu, jo iepriekšējos video piedalījās Mārja. Kivilāna ļoti labi iejutās grupā, izskatoties vecāka par saviem 15 gadiem, tā apklusinot kritiķus, kuri paredzēja ātru aiziešanu no grupas, kur visas trīs pārējās dalībnieces bija par trim gadiem vecākas. Viens no iemesliem, kāpēc tieši Trīnu bija Mārjas aizstājēja, bija līdzīgais izskats. Taču pati dziesma sasniedza 8. vietu Vācijā, 7. vietu Austrijā un 27. vietu Šveicē. Grupa kļuva par vienu no populārākajām Vācijas grupām, to apliecināja grupas augstās vietas topos un liels raidlaiks VIVA mūzikas kanālā. === Trešais albums === {{pamatraksts|Blue Tattoo}} Pēc veiksmīga singla "[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]" panākumiem topos 2004. gada novembrī un decembrī, grupa ieturēja pauzi, lai vairāk pievērstos koncertiem. Ļoti veiksmīga izrādījās [[Āzija]]s tūre,<ref name="baltictimes">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.baltictimes.com/news/articles/12623|title= Vanilla Ninja - Estonian girl group sets sights on world domination|accessdate= |author= |date= {{dat|2005|5|4}}|publisher= ''[[The Baltic Times]]''|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> kur grupa ieguva jaunus fanus [[Japāna|Japānā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]] un [[Taizeme|Taizemē]]. Grupa spēlēja arī galveno lomu [[VIVA]] Ziemassvētku šovā "[[Your Stars For Christmas]]", izpildot dziesmas "When the Indians Cry" kaverversiju "The Light Of Hope". 2005. gada [[Maijs|maijā]] grupas dziesmas atgriezās topos, šoreiz tā bija "[[I Know]]", šī bija kārtēja grupas veiksmīgā dziesma, kura sasniedza 13. vietu Vācijā un 17. vietu Austrijā. Divas nedēļas vēlāk grupa izdeva savu trešo albumu ''[[Blue Tattoo]]'', tas tika izdots vairākās Eiropas valstīs, tas nozīmēja to, ka albums vēlāk būs viens no veiksmīgākajiem albumiem, kā tas arī notika. Albumā iezīmējas [[Gotiskais roks|gotiskā roka]] pazīmes. Albums sasniedza 4. vietu Vācijā, un augstu vietu Šveicē, kas nebija liels pārsteigums, jo albumā ir iekļauta Eirovīzijas dziesma "Cool Vibes". === 2005. gada Eirovīzija === {{pamatraksts|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} Tā kā [[Šveice]] [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]] palika pēdējā vietā, grupai vajadzēja startēt arī pusfinālā {{dat||5|19}}. Tikšana finālā bija apgrūtināta, jo konkurence bija ļoti spēcīga, taču grupa iekļuva to desmit skaitā, kuras nokļūst finālā. Grupas priekšnesums finālā {{dat||5|21}} tika daudz kritizēts, daži sacīja, ka tas nav grupas labākais sniegums. Balsošanā grupai gāja diezgan labi. Lai arī viņas nepārstāvēja dzimto Igauniju, no Igaunijas meitenes saņēma maksimālos 12 punktus, arī no [[Latvija]]s Šveices pārstāves saņēma 12 punktus, taču Vācija iedeva tikai četrus. Balsotāji Austrijā bija vēl jo mazāk iedvesmoti balsot par grupu, un no Austrijas Šveice nedabūja nevienu punktu. 10 punktus grupa saņēma no Baltkrievijas un Somijas. Lai arī grupa bija viena no līderēm balsojuma tabulā, Vanilla Ninja beigās noslīdēja nedaudz zemāk un, konkursam noslēdzoties, palika 8. vietā. Šī bija pati veiksmīgākā Šveices vieta Eirovīzijā pēdējo 10 gadu laikā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=11|title= Šveices profils eurovision.tv lapā|accessdate= |author= |date= |publisher= eurovision.tv|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}</ref> un 8. vieta ļāva kvalificēties [[2006. gada Eirovīzija]]s finālam. Taču pašai grupai panākumi Eirovīzijā nozīmēja lielāku popularitāti visā Eiropā. === Laiks pēc Eirovīzijas, atšķelšanās no Brandesa un 4.—5. albumi === [[Attēls:PiretJarvis001.jpg|left|thumb|Pireta Jervisa.]] {{dat|2005|6|12}} grupa izdeva singlu "Cool Vibes" Šveicē, kur tas nokļuva 17. vietā topos. Pateicoties tam, ka šī dziesma bija Šveices pārstāve Eirovīzijā, singls sasniedza savu labāko vietu Šveices topos. Pēc kāda laika singls tika izdots arī Vācijā un Austrijā, taču nesasniedza tik labus panākumus kā iepriekšējie singli — 42. vieta Vācijā un 70. vieta Austrijā. Taču Vācijā dziesma tika diskvalificēta no visām Vācijas topu tabulām pēc tam, kad atklājās, ka grupas producents Dāvids Brandess personīgi ir sapircies tūkstošiem singla kopiju, lai grupa ierindotos pēc iespējas augstākā vietā. 2005. gadā meitenes sniedza interviju "[[The Baltic Times]]", kurā atzina, ka dzied poproku. Taču Pireta tomēr piebilda, ka, mūzika, ko viņas dzied, ir vairāk tendēta uz roku.<ref name="baltictimes"/> Pēc neveiksmīgā singla "Cool Vibes", meitenes vairāk neizdeva singlus no albuma ''Blue Tattoo'' un pievērsās koncertēšanai. Gada otrajā pusē grupas meitenēm radās pirmās nesaskaņas ar ierakstu kompāniju "Bros Music" un viņu producentu Dāvidu Brandesu. Pēc pāriešanas no "[[TopTen]]" meitenes pacieta daudz ko no Brandesa puses, arī Dāvida skandālu par grupas singlu pirkšanu, lai uzlabotu pozīciju topos, un daudz ko arī no ierakstu kompānijas puses, piemēram, to, ka "Bros Music" vairs nebija [[Sony BMG Music Entertainment]] grupas filiāle. Problēmu atrisināja 2005. gada septembrī, pārejot uz "[[EMI]]" piederošo "[[Capitol Records]]" ierakstu kompāniju. Vecais producents apgalvoja, ka grupas karjera ir beigusies un teica, ka jaunā ierakstu kompānija ir ''amatieri''. Pēc Bros Music pamešanas meitenes sāka darbu pie ceturtā albuma. Taču Bros Music 2005. gada nogalē izdeva singlu "[[Megamix]]" un labāko dziesmu izlasi ''[[Best Of (Vanilla Ninja)|Best Of]]''. Kā stāstīja pašas meitenes, neviens ar viņām nebija konsultējies par singla vai albuma izdošanu, tāpēc Pireta lūdza fanus tos nepirkt,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://ajaviide.delfi.ee/archive/article.php?id=11791286&categoryID=9355&ndate=1134467950|title= Vanilla Ninja: ärge ostke meie plaate|accessdate= |author= |date= {{dat|2005|10|13}}|publisher= Delfi.ee|archiveurl= https://archive.today/20120707115859/http://ajaviide.delfi.ee/archive/article.php?id=11791286&categoryID=9355&ndate=1134467950|archivedate= {{dat|2012|07|07||bez}}}} {{et ikona}}</ref> jo šādi tiek atbalstīti "Bros Music". Tomēr gan albums, gan singls iekļuva topu simtniekā. Pēc šī starpgadījuma ar albumu un singlu, grupa paziņoja, ka to pamet grupas dalībniece Trīnu Kivilāna. Visas trīs palikušās meitenes izlēma turpināt grupas darbību trijatā. Par lēmumu aiziet no grupas netika īpaši diskutēts, vienīgi grupas dalībnieces minēja, ka Trīnu pamet grupu, jo vēlējās pabeigt studijas. Pēc šī notikuma sāka klīst runas, ka Mārja varētu atgriezties grupā, bet viņa šim lēmumam nepiekrita. [[Attēls:KatrinSiska001.jpg|thumb|Katrina Siska koncertā Vācijā, 2005. gada augusts.]] {{dat|2005|12|10}}, Katrinas Siskas dzimšanas dienā, grupa sniedza koncertu [[Tallina|Tallinā]], kuru apmeklēja ~10 000 cilvēku un pārraidīja [[TV3 Eesti]]. Koncertā tika izpildītas arī vairākas dziesmas no toreiz vēl gaidāmā albuma ''Love Is War''. 2006. gada [[Aprīlis|aprīlī]] grupa izdeva savu pirmo oriģinālo singlu pēdējā gada laikā. Šis singls bija "[[Dangerzone]]", un tas iezīmēja atgriešanos pie poproka. Šveicē tas sasniedza 18. vietu, Vācijā tas sasniedza vienu pozīciju augstāk, taču Austrijā tika sasniegta tikai 23. vieta. Dziesmas "[[Rockstarz]]" videoklips bija pirmais [[Baltija]]s mākslinieku video, kas tika demonstrēts [[MTV Baltic]] TV kanālā. Grupa pretendēja uz pirmo ''[[MTV European Music Awards]]'' balvu ''[[Labākais izpildītājs no Baltijas]]'' ({{val|en|Best Baltic Act}}) 2006. gadā, taču to saņēma [[Latvija]]s grupa [[Prāta Vētra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/lvmusic/article.php?id=460214|title= "Prāta vētra" iegūst "MTV Europe Music Awards" balvu|accessdate= |author= |date= {{dat|2006|11|3}}|publisher= TvNet.lv|archiveurl= |archivedate= }}</ref> {{dat|2006|5|19}} klajā nāca grupas pašreiz jaunākais albums ''[[Love Is War]]'', kuru izdeva [[EMI Music]]. Albuma lielāko daļu ir sarakstījušas pašas meitenes, kas albumu padara meitenēm personālāku. Piemēram, dziesmā "Kingdom Burning Down" ir stāsts par to, kā risinājušās savstarpējās attiecības ar grupas bijušo producentu. Kā meitenes pašas saka: "katra dziesma ir veltīta kādam cilvēkam un tām ir īpaša nozīme mums" ({{val|en|every song is decidacted to someone and they have important meaning for us}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://love-ninjas.xz.lt/data/music/liw.html|title=''Love Is War'' albuma lapa|accessdate=|author=|date=|publisher=love-ninjas.xz.lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080504211744/http://www.love-ninjas.xz.lt/data/music/liw.html|archivedate={{dat|2008|05|04||bez}}}}</ref> Albums topos ieņēma 1. vietu Igaunijā, 14. — Šveicē, 16. — Vācijā. Citu valstu topos tas neiekļuva labāko divdesmitniekā. Albums Igaunijā tika sertificēts ar platīna disku. {{dat|2006|7|9}} grupa sniedza koncertu [[Tallina|Tallinā]] ''Õllesummer'' ietvaros. Grupa ir slavena savā dzimtajā Igaunijā. Igaunijā grupas dalībnieces regulāri iekļūst skaistāko sieviešu topos. 2006. gadā igauņu žurnāls ''[[Kroonika]]'' veica aptauju, kurā Pireta Jervisa tika atzīta par visas valsts pievilcīgāko sievieti. Topa pirmajā pieciniekā iekļuva arī abas pārējās grupas dalībnieces — Katrina 2. vietā un Lenna 4. vietā. 2007. gadā šo titulu ieguva Lenna. 2006. gada beigās grupa kā iesildītājmākslinieces uzstājās [[Pink]] koncertos [[Rīga|Rīgā]] ({{dat||11|2}}) un [[Tallina|Tallinā]] ({{dat||12|10}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/1359/articles/84148|title= Dziedātājas ''Pink'' koncertu Rīgā iesildīs "Vanilla Ninja"|accessdate= |author= |date= {{dat|2006|10|6}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat|2006|11|13}} grupa paziņoja, ka meklē jaunu producentu un ierakstu kompāniju. 2006. gada beigās ''R2 gada hits 2006'' ({{val|et|R2 Aastahitt 2006}}) ietvaros grupas dalībniece [[Lenna Kūrmā]] bija ''Sapņu grupas'' ({{val|et|Unistuste Bänd}}) sastāvā, kurā piedalījās [[Elmars Lītmā]], [[Kallervo Karu]], [[Rauls Vaigls]] un DJ Critical. Visi šie [[Igaunija|Igaunijā]] pazīstamie mūziķi izpildīja [[Džastins Timberleiks|Džastina Timberleika]] dziesmas "Sexyback" kaverversiju. === 2007. gads — Eirovīzija Igaunijā un personīgie plāni === {{pamatraksts|Eurolaul 2007}} [[Attēls:Lenna Kuurmaa @ Raadio 2 Hit Of The Year.jpg|thumb|Lenna Kūrmā koncertā "R2 gada hits 2006", 2007. gada [[janvāris]]]] 2007. gadā grupa neizdeva jaunu albumu, taču turpināja popularizēt albumu ''Love Is War'', izdodot to [[Brazīlija|Brazīlijā]]. {{dat|2007|2|3|L}} Vanilla Ninja startēja [[Eurolaul 2007]] ar dziesmu "[[Birds of Peace]]", taču ierindojās tikai 4. vietā. Dziesmu sakomponēja [[Elmars Lītmā]] un tekstu sarakstīja Lenna un Pireta. Konkursā uzvarēja un Igauniju Eirovīzijā pārstāvēja [[Gerlija Padara]], [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada Eirovīzijas]] uzvarētāja [[Tanels Padars|Tanela Padara]] māsa. Pārējais gads kļuva par grupas dalībnieču atpūtu no kopējās darbības, lai pievērstos personīgajiem plāniem. Lenna pievērsās aktiermākslai. Viņa piedalījās filmas "''[[Kurp dvēseles iet]]''" filmēšanā, piedalījās igauņu seriālā "''[[Māja pilsētas vidū]]''",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kalev.ee/est/?news=905156|title= JUST: Kuhu põgenevad hinged? Lenna Kuurmaa veenev muutumine satanistiks|accessdate= {{dat|2009|10|20}}|author= |date= |publisher= Kalev.ee|archiveurl= https://web.archive.org/web/20071102094230/http://www.kalev.ee/est/?news=905156|archivedate= {{dat|2007|11|02||bez}}}} {{et ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ohtuleht.ee/index.aspx?id=254180|title= Lenna Kuurmaa pääseb Angelana homsele õhtusöögile - Õhtuleht|accessdate= {{dat|2009|10|20}}|author= |date= |publisher= ohtuleht.ee|archiveurl= https://archive.today/20120905221401/http://www.ohtuleht.ee/index.aspx?id=254180|archivedate= {{dat|2012|09|05||bez}}}} {{et ikona}}</ref> vēl spēlēja teātrī "''[[Perikles]]''". Lenna strādā populārā igauņu radiostacijā "Sky Plus" kā [[Diskžokejs|radio DJ]]. Katrina pievērsās mācībām un TV šovu vadīšanai. Katrina turpināja mācības Audentes Universitātē, kopš 2008. gada maija vada TV šovu "Navigare". Pireta sāka strādāt [[MTV Baltic]] kā [[Diskžokejs|video DJ]]. Pireta ir arī Igaunijas žurnāla "''Naised''" muzikālā redaktore. Kaut arī 2007. gads bija grupai atpūtas brīdis, novembrī meitenes sniedza 2 koncertus karavīriem [[Irāka|Irākā]] un [[Kuveita|Kuveitā]]. === Latīņamerika — jauns tirgus grupai === Hektors Fauns, [[Broken Records International]] dibinātājs, centās iegūt sakarus ar grupu, taču nesekmīgi, līdz 2 poļu fani (Tomeks un Jo-Tomeks) internetā iedeva Hektoram Lennas kontakttālruni, un šādi grupa tika uzaicināta piedalīties ''Viña del Mar Festival 2008'', pārstāvot dzimto Igauniju. Šis ir nozīmīgākais [[Latīņamerika]]s festivāls. Šeit meitenes izpildīja savu balādi "Birds of Peace", kura arī konkursa noslēguma ieguva sudraba kaiju, kas ir festivāla galvenā balva un 10 000 [[ASV dolārs|dolārus]] kā labākie mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cooperativa.cl/p4_noticias/site/artic/20071024/pags/20071024131323.html|title= Una canción china luchará por la Gaviota de Plata en Viña 2008|accessdate= |author= |date= {{dat|2007|10|24}}|publisher= Radio Cooperativa|archiveurl= |archivedate= }} {{es ikona}}</ref> Ceļojums uz Čīli bija panākumiem bagāts. Taču [[2009. gads|2009]]. gada vasarā grupa devās uz Latīņameriku grupas koncerttūres "Rock Diva" ietvaros. Grupa viesojās [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], [[Brazīlija]]s vienā no slavenākajām pilsētām [[Sanpaulu]], [[Peru]] galvaspilsētā [[Lima|Limā]] un [[Čīle]]s pilsētā [[Santjago]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.love-ninjas.com/data/music/tours/rockdiva.html|title= Rock Diva koncerttūre|accessdate= {{dat|2009|9|14}}|author= |date= |publisher= love-ninjas.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090106042748/http://www.love-ninjas.com//data/music/tours/rockdiva.html|archivedate= {{dat|2009|01|06||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === Periods pēc Latīņamerikas === 2008. gada [[Jūnijs|jūnijā]] grupa aizvadīja koncerttūri "Restart Tour", kura noritēja dažādās [[Igaunija]]s pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.love-ninjas.com/data/music/tours/restart.html|title= Restart Tour|accessdate= {{dat|2009|9|14}}|author= |date= |publisher= love-ninjas.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090105224108/http://www.love-ninjas.com//data/music/tours/restart.html|archivedate= {{dat|2009|01|05||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2008. gada novembrī grupa iekļuva mūzikas kanāla VIVA topa "TOP 100 visskaistākās zvaigznes" ({{val|et|TOP 100 kõige kaunimat staari läbi aegade}}) 12. vietā. {{dat|2008|12|9}} grupa bija paredzējusi piedalīties pasākumā [[Maskava|Maskavā]] "''Tallinas dienas''". Taču sakarā ar [[Krievija]]s [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas [[Patriarhs|patriarha]] [[Aleksejs II|Alekseja II]] nāvi piedalīšanās pasākumā tika atcelta. Vanilla Ninja jaunākā singla "[[Crashing Through The Doors]]" melodiju sarakstīja [[zviedrija|zviedru]] dueta "[[Roxette]]" dalībnieks [[Pērs Gesle]], un tekstu sarakstīja Lenna un Pireta. Dziesmas oriģinālversija ir Pēra Gesles dziesma "Spegelboll" no viņa 2003. gada albuma ''Mazarin''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.dailyroxette.com/node/17921|title= Vanilla Ninja ieraksta Gesles rakstītu dziesmu<!--Vanilla Ninja records Gessle-penned song-->|accessdate= |author= |date= {{dat|2008|5|5}}|publisher= dailyroxette.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110708221428/http://www2.dailyroxette.com/node/17921|archivedate= {{dat|2011|07|08||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2009|5|29}} grupa ierakstīja dziesmu ar vienu no Igaunijas slavenākajām [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupām [[BDÖ]]. Grupa BDÖ jau vairāk nekā 15 gadus nebija izdevusi kādu dziesmu vai albumu, taču 2009. gada pavasarī grupa izlēma atgriezties un turpināt muzicēt. Vanilla Ninja ierakstīja ar BDÖ viņu slavenāko dziesmu "Operation B".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.vanillaninja.ee/vn/index.php?option=com_content&view=article&id=41&lang=eng&Itemid=13|title= Vanilla Ninja studijā kopā ar BDÖ!<!-- Vanilla Ninja in studio with BDÖ! -->|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|5|28}}|publisher= vanillaninja.ee|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090805131006/http://www.vanillaninja.ee/vn/index.php?option=com_content&view=article&id=41&lang=eng&Itemid=13|archivedate= {{dat|2009|08|05||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2009. gada vasaras beigās grupa jau otro reizi piedalījās [[Tele2]] organizētajā pludmales pasākumā "''[[Tele2 Baltic Beach Party]]''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://notikumi.delfi.lv/news/entertainment/balticbeach/article.php?id=25470697|title= Zināms 'Tele2 Baltic Beach Party' rokmūzikas skatuves grupu saraksts|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|2}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= |archivedate= }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gada vidū un 2010. gada sākumā divas grupas dalībnieces pievērsās politiskajai dzīvei. 2009. gada augustā Katrina Siska pievienojās [[Igaunijas Centra partija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/ninjatudruk-katrin-siska-liitus-keskerakonnaga.d?id=25170345|title= "Ninjatüdruk" Katrin Siska liitus Keskerakonnaga|accessdate= |author= |date= |publisher= delfi.ee|archiveurl= https://web.archive.org/web/20150113121544/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/ninjatudruk-katrin-siska-liitus-keskerakonnaga.d?id=25170345|archivedate= {{dat|2015|01|13||bez}}}} {{et ikona}}</ref> Taču Pireta Jervisa tika iecelta par [[Igaunijas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] ministra padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/muziki/vanilla-ninja-soliste-iesaistas-politika.m?id=29425153|title= "Vanilla Ninja" soliste iesaistās politikā|accessdate= {{dat|2010|01|30}}|author= |date= {{dat|2010|01|22}}|publisher= mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100128025716/http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/muziki/vanilla-ninja-soliste-iesaistas-politika.m?id=29425153|archivedate= {{dat|2010|01|28||bez}}}}</ref> == Grupas oficiālais fanu klubs == Oficiāla fanu kluba izveide bija vairākkārt atlikta, tādēļ [[Vācieši|vācu]], [[Igauņi|igauņu]] un [[Poļi|poļu]] fani {{dat|2004|09|16}} izveidoja '''VL-LINN'''. Pašlaik tajā ir 300 locekļi no 43 valstīm. == Grupas apģērbu līnija == Grupas apgērbu līnija "Vanilla Ninja" ir grupas dalībnieces Piretas Jervisas un grupas pirmā producenta Svena Lehmusa projekts, kas aizsākās 2002. gadā. 2007. gada septembrī tiesības izmantot logo tika pārdotas kompānijai "Oulson Outsourcing OU". Taču pēc mēneša novembrī interneta izsoles lapā eBay.com logo tika izsolīts par 44 500 [[ASV dolārs|dolāriem]], taču bez panākumiem. {{dat|2008|1|4}} tas tika izlikts izsolē Igaunijā par daudz pieticīgāku summu: 3 000 [[Eiro|EUR]]. Pēc 14 dienām summa pieauga līdz 4 400 EUR, kad to nopirka kāda anonīma fiziska persona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=382|title= Vanilla Ninja preču zīme pārdota par EUR 4400<!-- Trademark Vanilla Ninja sold for EUR 4,400 -->|accessdate= |author= |date= {{dat|2008|1|18}}|publisher= eurovision.tv|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == {{pamatraksts|Vanilla Ninja diskogrāfija}} Grupa ir izdevusi 4 studijas albumus, 2 izlases, 15 singlus. === Studijas albumi === Albumiem ''[[Traces of Sadness]]'' un ''[[Blue Tattoo]]'' ir izdoti ''Limited Edition''. <gallery> Image:Vanilla Ninja - Vanilla Ninja.jpg|<center>'''1. ''[[Vanilla Ninja (albums)|Vanilla Ninja]]'''''<br />Izdots {{dat|2003|5|30}}. Image:Traces of Sadness.jpg|<center>'''2. ''[[Traces of Sadness]]'''''<br />Izdots {{dat|2004|6|7}}. Image:Vanilla Ninja - Blue Tattoo.jpg|<center>'''3. ''[[Blue Tattoo]]'''''<br />Izdots {{dat|2005|3|14}}. Image:Vanilla Ninja - Love Is War.jpg|<center>'''4. ''[[Love Is War]]'''''<br />Izdots {{dat|2006|5|19}}. </gallery> === Dziesmu izlases === Albums ''[[Silent Emotions]]'' izdots tikai [[Japāna|Japānā]]. * ''[[Silent Emotions]]'' (2005) * ''[[Best Of (Vanilla Ninja)|Best Of]]'' (2005) === Singli === {{columns |width=400px |col1= * "[[Club Kung Fu]]" (2003) * "[[Tough Enough]]" (2003) * "[[Don't Go Too Fast]]" (2004) * "[[Liar]]" (2004) * "[[When the Indians Cry]]" (2004) * "[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]" (2004) * "[[I Know]]" (2005) * "[[I Know (Unplugged)]]" (2005) |col2= * "[[Cool Vibes]]" (2005) * "[[Megamix]]" (2005) * "[[Single Collection]]" (2006) (singlu izlase) * "[[Dangerzone]]" (2006) * "[[Rockstarz]]" (2006) * "[[Insane in Vain]]" (2007) (izdots tikai [[Igaunija]]s radiostacijās) * "[[Birds of Peace]]" (2007) * "[[Crashing Through The Doors]]" (2008) }} == Videogrāfija == Grupa ir ierakstījusi 12 videoklipus un ir izdevusi 2 DVD. === DVD === * "[[Traces of Sadness (Live in Estonia)]]" (2004) (koncertieraksta albums) * "[[Best Of: The Video Collection]]" (2005) (videoklipu izlase) === Videoklipi === Grupa ir filmējusi videoklipus visiem saviem singliem, izņemot jaunāko singlu "[[Crashing Through The Doors]]". Pirmais videoklips, kurā Trīnu parādījās Mārjas vietā, bija videoklips dziesmai "[[When the Indians Cry]]". Dziesmu "When the Indians Cry", "[[Tough Enough]]", "[[Blue Tattoo (singls)|Blue Tattoo]]" videoklipi ir grupas veiksmīgākie, ko apliecina lielais raidlaiks VIVA mūzikas kanālā. Dziesmas "[[Cool Vibes]]" videoklips ir visvairāk pārraidītais no visiem grupas videoklipiem, kas arī nepārsteidz, jo ar šo dziesmu grupa startēja [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijā]]. Visi grupas videoklipi ir bijuši ļoti populāri Vācijas video kanālos, it īpaši VIVA. Šis fakts ir ļoti nozīmīgs, jo, laikā kad grupa bija parakstījusi līgumu ar [[Bros Music]], VIVA kanālā vairāk varēja vērot to mākslinieku video, kuri bija parakstījuši līgumu ar [[Universal Music Group|Universal]]. {{columns |width=400px |col1= * Nagu Rockstaar * Tough Enough * Don't Go Too Fast * Liar * When the Indians Cry * Blue Tattoo |col2= * I Know * I Know (Unplugged) * Cool Vibes * Megamix * Dangerzone * Rockstarz }} == Eirovīzijas dziesmu konkurss == === Nacionālās atlases === * ''[[Eurolaul 2002]]'' <small>(Igaunija)</small> — Mārja Kivi piedalās ar dziesmu "[[A Dream]]" un iegūst 7. vietu. * ''[[Eurolaul 2003]]'' <small>(Igaunija)</small> — Vanilla Ninja piedalās ar dziesmu "[[Club Kung Fu]]" un iegūst 9. vietu. * ''[[Concours Eurovision 2005]]'' <small>(Šveice)</small> — Vanilla Ninja piedalās ar dziesmu "[[Cool Vibes]]" un iegūst 1. vietu. * ''[[Eurolaul 2007]]'' <small>(Igaunija)</small> — Vanilla Ninja piedalās ar dziesmu "[[Birds of Peace]]" un iegūst 4. vietu. === Eirovīzijas dziesmu konkurss === * [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — Pārstāvot [[Šveice|Šveici]] ar dziesmu "[[Cool Vibes]]" tiek iegūta 8. vieta. == Apbalvojumi == === MTV Europe Music Awards === * 2006. gads — Pretendē uz balvu "''Best Baltic Act''" (uzvar [[Latvija]]s grupa [[Prāta Vētra]]) == Grupas sastāvs == === Pašreizējās dalībnieces === * [[Lenna Kūrmā]] (vokāls un [[ģitāra]]) * [[Pireta Jervisa]] (vokāls un ģitāra) * [[Katrina Siska]] ([[taustiņinstrumenti]]) === Bijušās dalībnieces === * [[Mārja Kivi]] (vokāls, [[basģitāra]]) * [[Trīnu Kivilāna]] (vokāls, basģitāra) <timeline> TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy ImageSize = width:900 height:250 PlotArea = width:700 height:200 bottom:20 left:20 Colors = id:canvas value:rgb(0.97,0.97,0.97) id:grid1 value:rgb(0.86,0.86,0.86) id:grid2 value:gray(0.8) id:bars value:rgb(0.96,0.96,0.6) id:bg value:white id:2color value:rgb(1,1,0.6) BackgroundColors = canvas:bg Period = from:2002 till:2010 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2002 gridcolor:grid1 BarData= barset:Bandmembers PlotData= # set defaults width:20 fontsize:m textcolor:black align:left anchor:from shift:(10,-4) color:bars barset:Bandmembers from:2002 till:2004 text:"[[Mārja Kivi]]" color:2color from:2002 till:2010 text:"[[Lenna Kūrmā]]" from:2002 till:2010 text:"[[Pireta Jervisa]]" color:2color from:2002 till:2010 text:"[[Katrina Siska]]" from:2004 till:2005 text:"[[Trīnu Kivilāna]]" </timeline> == Grupas producenti == * [[Svens Lehmuss]] (2002-2003); * [[Dāvids Brandess]] (2003-2005); * [[Kristofers Helbigs]] (2005-''pašlaik'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Vanilla Ninja}} * [http://www.vanillaninja.ee/ Oficiālā grupas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110716104141/http://vanillaninja.ee/ |date={{dat|2011|07|16||bez}} }} {{ee ikona}}/{{en ikona}} * [http://www.vanilla-ninja.de/ Grupas bijusī oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [http://www.myspace.com/vanillaninjaofficial MySpace profils] {{en ikona}} * [http://www.last.fm/music/Vanilla+Ninja Last.fm profils] {{en ikona}} * [http://video.google.it/videosearch?q=Vanilla+Ninja#q=Vanilla+Ninja&start=10 ''Video.Google'' profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * [http://lyricwiki.org/Vanilla_Ninja Dziesmu vārdi] {{en ikona}} {{Collapsible list |title= Oficiālās mājaslapas citās valstīs |frame_style = border:none; width:50%; |[http://www.vanillaninja.cl/ Grupas oficiālās mājaslapas Latīņamerikas versija] |[http://www.vn-vip.de/ Grupas oficiālās mājaslapas Vācijas versija] |[http://www.vanillaninja.xz.lt/ Grupas oficiālās mājaslapas Lietuvas versija] |[http://www.vanillaninja.com.ar/ Grupas oficiālās mājaslapas Argentīnas versija] |[http://vanillaninja.com.mx/ Grupas oficiālās mājaslapas Meksikas versija] |[http://www.vanillaninjachile.com/ Grupas oficiālās mājaslapas Čīles versija] |[http://www.vanilla-ninja.pl/ Grupas oficiālās mājaslapas Polijas versija] |[http://www.vanilla-ninja.nl/ Grupas oficiālās mājaslapas Nīderlandes versija] |[http://www.vanillaninja.jp/ Grupas oficiālās mājaslapas Japānas versija] |[http://vanilla-ninja.ru/NEW/ Grupas mājaslapa Krievijā] }} {{Collapsible list |title= Intervijas |frame_style = border:none; width:50%; |[http://www.volumetv.at/volume/newsshow.xml?id=217 Intervija volumetv.at (2004. gada aprīlis)] {{de ikona}} |[http://www.esctoday.com/specials/read/4111 Intervija esctoday.com sakarā ar 2005. gada Eirovīziju] {{en ikona}} |[http://www.baltictimes.com/news/articles/12623 Intervija ''Baltic Times'' (04.05.2005)] {{en ikona}} |[http://www.eurovision.tv.edgesuite.net./archive_2005/english/1650.htm Intervija oficiālajā Eirovīzijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} |[http://ajaviide.delfi.ee/archive/article.php?id=11791286&categoryID=9355&ndate=1134467950 Intervija Igaunijas delfi.ee mājaslapā (13.12.2005)] {{et ikona}} |[http://www.just4fun-magazin.de/vanilla_ninja_piret_im_interview.1944.html Piretas Jervisas intervija vācu žurnālam ''Just4Fun'' (13.01.2006)]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}} |[http://www.hitparade.ch/interview.asp?id=49 Intervija hitparade.ch (2006. gads)] {{de ikona}} |[http://www.scoolz.de/artikel1152.htm Intervija scoolz.de (17.05.2006)] {{de ikona}} |[https://web.archive.org/web/20080329000006/http://www.postimees.ee/091206/esileht/meelelahutus/233340.php?r= Intervija postimees.ee (9.12.2006)] {{et ikona}} }} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Piero and the Musicstars]] | virsraksts = [[Šveice]]s pārstāves [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] | periods = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzija]] | pēc = [[six4one]]}} {{kastes beigas}} {{Vanilla Ninja}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vanilla Ninja| ]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Igaunijas rokgrupas]] [[Kategorija:Igaunijas poproka grupas]] [[Kategorija:Igaunijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:Šveices Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Igaunijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 0tjz630ecjzd7fy5js7jza8gy6hbct6 Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 78717 4467241 4466977 2026-05-12T20:06:26Z Lasks 38532 /* Komentētāji un rezultātu paziņotāji */ 4467241 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Latvija]] | karogs = Flag of Latvia.svg | parraiditajs = [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | nac atlase = [[Eirodziesma]] (2000—2012)<br />[[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] (2013—2014)<br />[[Supernova (konkurss)|Supernova]] (2015—2020, 2022—pašlaik) | pied reizes = 24 (11 fināli) | pirma reize = {{escy|2000}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2002}} | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2009}}, {{escy|2010}}, {{escy|2013}}, {{escy|2017}}, {{escy|2021}} | majaslapa = [http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/ LTV mājaslapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=29 Latvijas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Latvija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 24 reizes, debitējot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]], kad Latviju pārstāvēja ''[[Brainstorm]]'' (Prāta Vētra) ar dziesmu ''[[My Star]]'', iegūstot 3. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/146343/prata-vetra-iegust-treso-vietu-eirovizijas-konkursa|title="Prāta vētra" iegūst trešo vietu Eirovīzijas konkursā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada konkursā]] uzvarēja ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkurss]] norisinājās [[Rīga|Rīgā]], pateicoties iepriekšējā gadā gūtajai uzvarai. Konkursu vadīja Latvijas pārstāvji Marija Naumova un [[Renārs Kaupers]]. Trešā reize, kad Latvija iekļuva TOP 5, bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Valters un Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''. No [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. līdz [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gadam Latvija finālam nekvalificējās. [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, pēc 7 gadu pārtraukuma, Latvija kvalificējās Eirovīzijas finālam ar [[Aminata Savadogo|Aminatas]] dziesmu ''[[Love Injected]]'', finālā iegūstot 6. vietu. [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada konkurss]] nenotika sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 epidēmiju]]. Tā vietā pārraidīja šovu “Eirovīzija 2020: Eiropa staro!”,<ref>https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/eirovizijas-koncerta-godinas-visas-dziesmas-kam-sogad-vajadzeja-piedalities-konkursa.a358648/ Eirovīzijas koncertā godinās visas dziesmas, kam šogad vajadzēja piedalīties konkursā</ref> godinot dziesmas, kurām vajadzēja piedalīties konkursā. Īpašajā šovā piedalījās arī Latvijas pārstāve [[Samanta Tīna]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]''. Šis bija pirmais gadījums 63 gadu ilgajā Eirovīzijas pārraidīšanas vēsturē, kad nenotika fināla dziesmu konkurss. == Latvijas pārstāvji Eirovīzijā == Visas Latvijas uzstāšanās ir bijušas angļu valodā, izņemot piecas: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gadā [[Fomins & Kleins]] dziesmu ''[[Dziesma par laimi]]'' izpildīja [[Latviešu valoda|latviski]], [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā Latvijas pārstāvji [[Bonaparti.lv]] dziesmu ''[[Questa Notte]]'' izpildīja [[Itāļu valoda|itāliski]], [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]. gadā [[Intars Busulis]] dziesmu "Sastrēgums" (<small>''[[Probka]], Пробка'')</small> Maskavā izpildīja [[Krievu valoda|krieviski]],<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13406 Latvia: Sastregums to be performed in Russian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406 |date={{dat|2009|03|02||bez}} }}, esctoday.com {{en ikona}}</ref> bet [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gadā grupa ''[[Sudden Lights]]'' dziesmu ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' izpildīja gan angliski, gan latviski. [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gadā [[Tautumeitas|Tautumeitu]] izpildītā dziesma [[Bur man laimi]] kļuva par otro dziesmu, kas pilnībā tika izpildīta latviešu valodā. [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]. gadā dziedātāja [[Atvara]] kļuva par trešu Latvijas pārstāvi Eirovīzijā, kas savu dziesmu [[Ēnā]] izpildīs latviešu valodā. Latvija gandrīz nepiedalījās [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]] un [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] gada konkursos, kad iegūti divi visaugstākie rezultāti (attiecīgi — 3. un 1. vieta), jo sākotnēji abos konkursos bija jāpiedalās [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugālei]], taču tā atteicās no dalības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/121/ebu_confirmed_portugal_resigns_latvia_is_in/|title=EBU confirmed: Portugal resigns, Latvia is in|last1=Bakker|first1=Sietse|publisher=ESCToday|website=''esctoday.com''|accessdate={{Dat|2002|11|29}}|date={{Dat|2002|11|29}}|language=en}}</ref> Sākotnēji Latvija vēlējās izstāties no [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] sakarā ar [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes ietekmi Latvijā]], taču pateicoties diviem lieliem sponsoriem — [[Latvijas Krājbanka]]i un ''[[Narvesen]]'' — Latvija tomēr piedalījās 2009. gada konkursā, kas norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#CC9966" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | ''[[Brainstorm]]'' | ''[[My Star]]'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 3. | align="center" | 136 | colspan="2" rowspan="4" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Arnis Mednis]] | ''[[Too Much]]'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Marie N]]'' | ''[[I Wanna]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 176 |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[F.L.Y.]]'' | ''[[Hello From Mars]]'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 5 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Fomins & Kleins]]'' | ''[[Dziesma par laimi]]'' | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 23 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[Valters un Kaža|Walter & Kazha]]'' | ''[[The War Is Not Over]]'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 153 | align="center" | 10. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 30 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Bonaparti.lv]] | ''[[Questa Notte]]'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | align="center" | 16. | align="center" | 54 | align="center" | 5. | align="center" | 168 |- | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Pirates of the Sea]]'' | ''[[Wolves of the Sea]]'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 83 | align="center" | 6. | align="center" | 86 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]]'' <small>(''Пробка'')</small> | [[Krievu valoda|Krievu]]<small>{{efn|name=Busulis|Dziesmu atlasē izpildīja dziesmu latviski}}</small> | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ''[[Aija Andrejeva|Aisha]]'' | ''[[What For?]]'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 17. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 11 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Musiqq]]'' | ''[[Angel in Disguise]]'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 25 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | ''[[Anmary]]'' | ''[[Beautiful Song]]'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 17 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[PeR]]'' | ''[[Here We Go]]'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 17. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 13. |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Aarzemnieki]]'' | ''[[Cake to Bake]]'' | Angļu<small>{{efn|name=Aarzemnieki|Sastāv arī no dažām frāzēm [[Latviešu valoda|latviski]]}}</small> | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Aminata Savadogo|Aminata]] | ''[[Love Injected]]'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 186 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 155 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 132 | align="center" | 8. | align="center" | 132 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Triana Park]]'' | ''[[Line]]'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 21 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Laura Rizoto]] | ''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 106 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Carousel]]'' | ''[[That Night]]'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 50 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Samanta Tīna]] | ''[[Still Breathing]]'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Samanta Tīna]] | ''[[The Moon Is Rising]]'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 17. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Citi Zēni]]'' | ''[[Eat Your Salad]]'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 55 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Sudden Lights]]'' | ''[[Aijā (dziesma)|Aijā]]'' | Angļu<small>{{efn|name=Aarzemnieki}}</small> | align="center" | 11. | align="center" | 34 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Dons]] | ''[[Hollow]]'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 64 | align="center" | 7. | align="center" | 72 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Tautumeitas]] | ''[[Bur man laimi]]'' | Latviešu | align="center" | 13. | align="center" | 158 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 130 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Atvara]] | ''[[Ēnā]]'' | Latviešu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Balsošanas vēsture == === Visvairāk atdotie punkti === {| class="wikitable" ! rowspan="2" |Vieta ! colspan="2" |Tikai finālā atdotie punkti ! colspan="2" |Finālā un pusfinālā atdotie punkti |- ! Valsts ! Punkti ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | 1. |{{ESC|Krievija}} | align="center" | 166 |{{ESC|Krievija}} | align="center" | 231 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | 2. |{{ESC|Zviedrija}} | align="center" | 108 |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 190 |- bgcolor="#CC9966" | align="center" | 3. |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 105 |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 183 |- | align="center" | 4. |{{ESC|Ukraina}} | align="center" | 96 |{{ESC|Zviedrija}} | align="center" | 181 |- | align="center" | 5. |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 90 |{{ESC|Ukraina}} | align="center" | 164 |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" style="margin: 1em auto 1em auto" ! colspan="7" |Atdotie 12 punkti |- ! rowspan="2" width="45" |Gads ! colspan="2" width="180" |Skatītāji ! colspan="2" width="180" |Žūrija ! colspan="2" width="180" |Kopā |- ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Nav žūrijas}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | {{ESC|Dānija}} |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | {{ESC|Igaunija}} |- | align="center" | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | {{ESC|Igaunija}} |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nav žūrijas}} | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Ukraina}} |- | align="center" | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Šveice}} |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Ukraina}} |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | {{ESC|Norvēģija}} | {{N/A|Nav žūrijas}} | {{ESC|Islande}} | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Norvēģija}} |- | align="center" | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | colspan="4" rowspan="4" {{N/A|Nav zināms}} | {{ESC|Igaunija}} | {{ESC|Vācija}} |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | {{ESC|Dānija}} | {{ESC|Itālija}} |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Zviedrija}} |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | {{ESC|Norvēģija}} | {{ESC|Krievija}} |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Armēnija}} | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Nīderlande}} |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Zviedrija}} |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | {{ESC|Ukraina}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Ukraina}} | colspan="2" rowspan="10" {{N/A|Nav kopīga rezultāta}} |- | align="center" | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | {{ESC|Portugāle}} | {{ESC|Beļģija}} | {{ESC|Portugāle}} | {{ESC|Portugāle}} |- | align="center" | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Austrālija}} | {{ESC|Zviedrija}} |- | align="center" | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Nīderlande}} |- | align="center" | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika}}</small> |- | align="center" | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Šveice}} |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ukraina}} |- | align="center" | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Somija}} | rowspan="3" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} |{{ESC|Igaunija}} |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |{{ESC|Igaunija}} |{{ESC|Igaunija}} |{{ESC|Šveice}} |- | align="center" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Igaunija}} |{{ESC|Austrija}} |} === Visvairāk saņemtie punkti === {| class="wikitable" ! rowspan="2" |Vieta ! colspan="2" |Tikai finālā saņemtie punkti ! colspan="2" |Finālā un pusfinālā saņemtie punkti |- ! Valsts ! Punkti ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | 1. |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 91 |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | 189 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | 2. |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 88 |{{ESC|Igaunija}} | align="center" | 136 |- bgcolor="#CC9966" | align="center" | 3. |{{ESC|Īrija}} | align="center" | 66 |{{ESC|Īrija}} | align="center" | 122 |- | align="center" | 4. |{{ESC|Lielbritānija}} | align="center" | 47 |{{ESC|Lielbritānija}} | align="center" | 82 |- | rowspan="2" align="center" |5. |{{ESC|Norvēģija}} | rowspan="2" align="center" | 34 | rowspan="2" |{{ESC|Malta}} | rowspan="2" align="center" | 69 |- |{{ESC|Vācija}} |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" style="margin: 1em auto 1em auto" ! colspan="7" |Saņemtie 12 punkti |- ! rowspan="2" width="45" |Gads ! colspan="2" width="180" |Skatītāji ! colspan="2" width="180" |Žūrija ! colspan="2" width="180" |Kopā |- ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls ! width="90" | Pusfināls ! width="90" | Fināls |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} | rowspan="4" {{N/A|Nav žūrijas}} | rowspan="4" {{N/A|Nav pusfinālu}} |{{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}} |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |{{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}} |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nav žūrijas}} | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |{{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}} |{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}} |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Īrija}} |- | align="center" | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | {{N/A|Skatītāju rezultāts atbilst kopīgajam rezultātam}} | {{N/A|Nekvalificējās}} | {{N/A|Nav žūrijas}} | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | colspan="4" rowspan="4" {{N/A|Nav zināms}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | align="center" | — |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} | {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} | {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |{{ESC|Lietuva}} |{{ESC|Lietuva}} | align="center" | — | align="center" | — | colspan="2" rowspan="10" {{N/A|Nav kopīga rezultāta}} |- | align="center" | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | align="center" | — | align="center" | — |- | align="center" | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | align="center" | — | align="center" | — |- | align="center" | [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika}}</small> |- | align="center" | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | — | rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | align="center" | {{ESC|Portugāle}} | align="center" | — |- | align="center" | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | align="center" | — | rowspan="3"{{N/A|Nav žūrijas}} |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | align="center" | {{ESC|Igaunija}} | align="center" | — | align="center" | — |- | align="center" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | align="center" | {{ESC|Lietuva}} | align="center" | {{ESC|Lietuva}} | align="center" | {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Lielbritānija}} |} == Konkursi Latvijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Rīga]] | [[Skonto halle]] | [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]] |} == Komentētāji un rezultātu paziņotāji == {| class="wikitable" ! Gads ! Komentētājs (-i) ! Rezultātu paziņotājs |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | rowspan="11" | [[Kārlis Streips]] | [[Lauris Reiniks]] |- | align="center" | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Renārs Kaupers]] |- | align="center" | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Ēriks Niedra]] |- | align="center" | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Ģirts Līcis]] |- | align="center" | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lauris Reiniks]] |- | align="center" | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Marija Naumova]] |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Mārtiņš Freimanis]] |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics]] |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Kristīne Virsnīte]] |- | align="center" | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Roberto Meloni]] |- | align="center" | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | rowspan="1" | [[Valters Frīdenbergs]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Uģis Joksts]] <small>(fināls)</small><ref>https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200224071146/https://nra.lv/izklaide/46415-eiroviziju-vairs-nekomentes-streips-latvijas-balsojumu-pazinos-aisha.htm |date={{dat|2020|02|24||bez}} }} Eirovīzijas finālu komentēs arī Joksts.</ref> | [[Aija Andrejeva]] |- | align="center" | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | rowspan="2" | [[Valters Frīdenbergs]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] <small>(fināls)</small> | [[Valters Frīdenbergs]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Linda Dinsberga]] |- | align="center" | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Valters Frīdenbergs]]<br/ >[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]] | [[Ralfs Eilands]] |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | rowspan="3" | [[Valters Frīdenbergs]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Toms Grēviņš]] <small>(fināls)</small> | [[Markus Riva]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Toms Grēviņš]] |- | align="center" | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Aminata Savadogo|Aminata]] |- | align="center" | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Magnuss Eriņš]] <small>(fināls)</small> | [[Dagmāra Legante]] |- | align="center" | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Ketija Šēnberga]] <small>(fināls)</small> | [[Laura Rizoto]] |- | align="center" | <s>[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]</s> | colspan="2" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika}}</small> |- | align="center" | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Marija Naumova]] <small>(fināls)</small> | [[Aminata Savadogo|Aminata]] |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | rowspan="3" | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Lauris Reiniks]] <small>(fināls)</small> | [[Samanta Tīna]] |- | align="center" |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Citi Zēni|Jānis Pētersons]] |- | align="center" |[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Sudden Lights|Andrejs Reinis Zitmanis]] |- | align="center" | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls)</small><br/ >[[Marija Naumova]] <small>(fināls)</small> | [[Dons]] |- | align="center" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Toms Grēviņš]] <small>(pusfināli un fināls [[LTV1]]), </small><br />[[Ketija Šēnberga]] <small>(fināls [[LTV1]])</small><br/ >[[Mārtiņš Pabērzis]] <small>(visi šovi [[Latvijas Radio 5]])</small> | |} {{#tag:timeline| ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Fināls value:rgb(1,0,0) legend:Tikai_fināls id:Visi value:rgb(0,1,0) legend:Pusfināli_un_fināls id:liteline value:gray(0.8) id:line value:rgb(0.3,0.3,0.3) id:bg value:white DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/2000 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:5 start:2000 ScaleMinor = unit:year increment:1 start:2000 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Raidījumi:" BarData = bar:Streips bar:Frīdenbergs bar:Joksts bar:Būmeistars bar:Grēviņš bar:Eriņš bar:Šēnberga bar:Naumova bar:Reiniks PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Streips from: 01/01/2000 till: 31/12/2010 color:Visi text:"[[Kārlis Streips]]" bar:Frīdenbergs from: 01/01/2011 till: 31/12/2017 color:Visi text:"[[Valters Frīdenbergs]]" bar:Joksts from: 01/01/2011 till: 31/12/2011 color:Fināls text:"[[Uģis Joksts]]" bar:Būmeistars from: 01/01/2012 till: 31/12/2013 color:Fināls from: 01/01/2014 till: 31/12/2014 color:Visi text:"[[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeistars]]" bar:Grēviņš from: 01/01/2015 till: 31/12/2017 color:Fināls from: 01/01/2018 till: 31/12/2019 color:Visi from: 01/01/2021 till: $now color:Visi text:"[[Toms Grēviņš]]" bar:Eriņš from: 01/01/2018 till: 31/12/2018 color:Fināls text:"[[Magnuss Eriņš]]" bar:Šēnberga from: 01/01/2019 till: 31/12/2019 color:Fināls text:"[[Ketija Šēnberga]]" bar:Naumova from: 01/01/2021 till: 31/12/2021 color:Fināls from: 01/01/2025 till: $now color:Fināls text:"[[Marija Naumova]]" bar:Reiniks from: 01/01/2022 till: 31/12/2024 color:Fināls text:"[[Lauris Reiniks]]" }} == Galerija == <center><gallery widths="120" heights="140" perrow="6"> Attēls:Bonaparti 2007 Eurovision.jpg|<small>[[Bonaparti.lv]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].</small> Attēls:Pirates of the Sea, Latvia, Eurovision 2008.jpg|<small>''[[Pirates of the Sea]]'' [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]].</small> Attēls:ESC2013 - Latvia 09 (crop).jpg|<small>''[[PeR]]'' [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2014 - Latvia 07.jpg|<small>''[[Aarzemnieki]]'' [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. gada konkursā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]].</small> Attēls:20150516 ESC 2015 Aminata 9682.jpg|<small>[[Aminata Savadogo|Aminata]] [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]].</small> Attēls:ESC2016 - Latvia 05.jpg|<small>[[Justs Sirmais|Justs]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada konkursā [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> Attēls:ESC2017 - Latvia 01.jpg|<small>''[[Triana Park]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursā [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].</small> Attēls:ESC2018 - Latvia 02.jpg|<small>[[Laura Rizoto]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].</small> File:Eurovision 2022 - Semi-final 1 - Latvia - Citi Zēni.jpg|<small>[[Citi Zēni]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]. gada konkursā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]].</small> File:Eurovision 2023 - Jury Semi-final 1 - Latvia - Sudden Lights (02).jpg|<small>''[[Sudden Lights]]'' [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]. gada konkursā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].</small> File:Dons Eurovision Song Contest 2024 Final Malmö dress rehearsal semi 2 01.jpg|<small>[[Dons]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]. gada konkursā [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]].</small> File:Tautumeitas at ESC2025 for Latvia 15.jpg|<small>[[Tautumeitas]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursā [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] * [[Eirodziesma]] * [[Dziesma (konkurss)|Dziesma]] * [[Supernova (konkurss)|Supernova]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.lsm.lv/temas/eirovizija/ LSM Eirovīzijas lapa] * [https://eurovision.tv/country/latvia Latvijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] * [http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm Latvijas saņemto un atdoto punktu uzskaitījuma lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629102130/http://www.eurovisioncovers.co.uk/xtlat.htm |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Latvijas mūzika]] [[Kategorija:Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] peb3z1otqnx2axviv6cpr3t2874nxkz Diks Advokāts 0 82107 4467187 4457735 2026-05-12T18:24:30Z Vylks 50297 4467187 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Diks Advokāts | image = Dick Advocaat 2021.jpg | caption = | fullname = Dirks Nikolāss Advokāts<ref name=BDFutbol>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bdfutbol.com/en/l/l92394.html |title=Advocaat: Dirk Nicolaas Advocaat: Manager |publisher=BDFutbol |accessdate=21 December 2017}}</ref> | birth_date = {{birth date and age|1947|9|27|df=yes}}<ref name=BDFutbol/> | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Hāga}} | height = 170<ref name=BDFutbol/> | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]<br />[[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{fb|CUW}} (galvenas treneris) | years1 = 1966—1973 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[ADO Den Haag]]'' | caps1 = 147 | goals1 = 7 | years2 = 1967 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[San Francisco Golden Gate Gales|Sanfrancisko "Gales"]] | caps2 = 7 | goals2 = 1 | years3 = 1973—1977 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Roda JC]]'' | caps3 = 113 | goals3 = 2 | years4 = 1977—1979 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[VVV-Venlo]]'' | caps4 = 74 | goals4 = 6 | years5 = 1979 | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Sting|Čikāgas "Sting"]] | caps5 = 32 | goals5 = 3 | years6 = 1979—1980 | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[ADO Den Haag]]'' | caps6 = 11 | goals6 = 1 | years7 = 1980 | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Sting|Čikāgas "Sting"]] | caps7 = 31 | goals7 = 1 | years8 = 1980—1982 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Sparta"]] | caps8 = 61 | goals8 = 6 | years9 = 1982—1983 | clubs9 = {{flaga|Beļģija}} ''[[K. Berchem Sport]]'' | caps9 = 10 | goals9 = 0 | years10 = 1983—1984 | clubs10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Utrecht]]'' | caps10 = 39 | goals10 = 0 | totalcaps = 525 | totalgoals = 27 | manageryears1 = 1980—1984 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} DSVP | manageryears2 = 1987—1989 | managerclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[HFC Haarlem]]'' | manageryears3 = 1989—1991 | managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Schiedamse Voetbal Vereniging|SVV]] | manageryears4 = 1991—1992 | managerclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Dordrecht]]'' | manageryears5 = 1992—1994 | managerclubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | manageryears6 = 1994—1998 | managerclubs6 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PSV Eindhoven]]'' | manageryears7 = 1998—2001 | managerclubs7 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas "Rangers"]] | manageryears8 = 2002—2004 | managerclubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | manageryears9 = 2004—2005 | managerclubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas "Borussia"]] | manageryears10 = 2005 | managerclubs10 = {{flaga|UAE}} [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienotie Arābu Emirāti]] | manageryears11 = 2005—2006 | managerclubs11 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] | manageryears12 = 2006—2009 | managerclubs12 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Sanktpēterburgas "Zenit"]] | manageryears13 = 2009—2010 | managerclubs13 = {{flaga|Beļģija}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | manageryears14 = 2009—2010 | managerclubs14 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[AZ Alkmaar]]'' | manageryears15 = 2010—2012 | managerclubs15 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] | manageryears16 = 2012—2013 | managerclubs16 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PSV Eindhoven]]'' | manageryears17 = 2013—2014 | managerclubs17 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[AZ Alkmaar]]'' | manageryears18 = 2014 | managerclubs18 = {{flaga|Serbija}} [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] | manageryears19 = 2015 | managerclubs19 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC]]'' | manageryears20 = 2016—2017 | managerclubs20 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | manageryears21 = 2017 | managerclubs21 = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | manageryears22 = 2017—2018 | managerclubs22 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Sparta"]] | manageryears23 = 2018—2019 | managerclubs23 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Utrecht]]'' | manageryears24 = 2019—2021 | managerclubs24 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"]] | manageryears25 = 2021 | managerclubs25 = {{flaga|Irāka}} [[Irākas futbola izlase|Irāka]] | manageryears26 = 2022—2023 | managerclubs26 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[ADO Den Haag]]'' | manageryears27 = 2024—2026 | managerclubs27 = {{fb|CUW}} | manageryears28 = 2026—pašlaik | managerclubs28 = {{fb|CUW}} }} '''Dirks Nikolāss "Diks" Advokāts''' ({{val|nl|Dirk Nicolaas "Dick" Advocaat}}; dzimis {{dat|1947|9|27}} [[Hāga|Hāgā]]) ir [[Nīderlande]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Pašlaik ir [[Kirasao futbola izlase]]s galvenais treneris. Viņa iesauka ir "Mazais ģenerālis", atsaucoties uz viņa skolotāja [[Rinuss Mihelss|Rinusa Mihelsa]] iesauku "Ģenerālis". Savas karjeras laikā viņš ir vadījis [[Beļģijas futbola izlase|Beļgijas]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]], [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas]], [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu]], [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]], [[Irākas futbola izlase|Irākas]] un [[Kirasao futbola izlase|Kirasao]] futbola izlases. Aizveda Nīderlandes izlasi līdz pusfinālam [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Viņa vadībā Kirasao kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], kļūstot par mazāko valsti gan iedzīvotāju, gan platības ziņā, kas jebkad ir kvalificējusies Pasaules kausam. Viņš atkāpās no Kirasao izlases galvenā trenera amata vēl pirms finālturnīra 2026. gada februārī meitas veselības problēmu dēļ. Tomēr mēnesi pirms Pasaules kausa finālturnīra pēc [[Freds Ritens|Freda Ritena]] atkāpšanās, kā arī uzlabojoties meitas veselības stāvoklim, viņš atgriezās izlases galvenā trenera amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.flashscore.com/news/soccer-world-cup-dick-advocaat-shockingly-returns-as-curacao-manager-month-before-world-cup/ULu3TELt/|title=Dick Advocaat shockingly returns as Curacao manager month before World Cup|website=flashscore.com|language=en |accessdate={{dat|2026|5|12||bez}}}}</ref> Guvis panākumus arī klubu futbolā. 1997. gadā ar ''[[PSV Eindhoven]]'' uzvarēja ''[[Eredivisie]]'', kļūstot par Nīderlandes čempionu. Vadot [[Glāzgovas "Rangers"]], divas reizes uzvarējis [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]]. Ar [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] 2007. gadā uzvarēja [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgā]], bet 2008. gadā kļuva gan par [[UEFA kauss|UEFA kauss]], gan [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] ieguvēju. == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''SVV''' * [[Eerste Divisie]]: 1989–90 '''PSV Eindhoven''' * [[Eredivisie]]: 1996–97 * [[KNVB beker]]: 1995–96 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 1996, 1997, 2012 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 1998–99, 1999–2000 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 1998–99, 1999–2000 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 1998–99 '''Zenit''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2007 * [[UEFA kauss]]: 2007–08 * [[UEFA Superkauss]]: 2008 '''Nīderlandes futbola izlase''' *[[UEFA Eiropas Čempionāts]]: trešā vieta [[2004.]]gadā == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Advokats, Diks}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Krievijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie treneri]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:ADO Den Haag spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]] [[Kategorija:VVV-Venlo spēlētāji]] [[Kategorija:Irākas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Serbijas futbola izlases treneri]] qvrzrrk9e7eyt8sio10k0su832d0mwa 1991. gads Latvijā 0 82700 4467123 4400917 2026-05-12T15:01:56Z Turaids 8965 4467123 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1991|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1991. gads|1991. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. Janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu aizstāvji]] atvairīja [[Rīgas OMON|OMON]] kaujinieku un [[Padomju armija|PSRS bruņoto spēku speciālo vienību]] uzbrukumu 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas varas institūcijām, bet pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] pieņēma konstitucionālu aktu "[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]", pabeidzot [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s procesu. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] priekšsēdētājs | [[Anatolijs Gorbunovs]] |- |rowspan="2"| [[Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | [[Ivars Godmanis]] | 1. [[Godmaņa Ministru padome]] (līdz {{dat||11|13|D}})<br />2. [[Godmaņa Ministru padome]] (no {{dat||11|19|G}}) |} == Notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas OMON|OMON]] kaujinieki pēc LKP CK rīkojuma ieņēma [[Preses nams|Preses namu]], daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu. [[Tipogrāfija]]s un redakciju darbiniekiem tika atņemtas dienesta apliecības, viņus un darba telpas pārmeklēja. Notikuma vietā ieradās toreizējais Latvijas iekšlietu ministrs [[Aloizs Vaznis]], Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Ilmārs Bišers]] un Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Dainis Īvāns]], taču OMON viņus Preses namā neielaida. * [[4. janvāris]] — pretēji OMON virsnieku apgalvojumiem, [[Boriss Pugo]] un [[Mihails Gorbačovs]] paziņoja, ka nav zinājuši par Preses nama ieņemšanu. Rīgā izlūkošanas braucienā ieradās [[Padomju Savienība|PSRS]] IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā. * [[7. janvāris]] — pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma D. Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Igaunija|Igauniju]] desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. * [[8. janvāris]]: ** Latvijas Republikas AP pieņēma lēmumu "Par PSRS bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas teritorijā", kurā aicināja visus iedzīvotājus atturēties no jebkādas sadarbības ar tiem militārajiem formējumiem un iestādēm, kas piedalās Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizācijā. ** Rīgā slepeni ieradās ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens no [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] vadītājiem, kurš tikās ar F. Kuzminu un [[Alfrēds Rubiks|Alfrēdu Rubiku]]. * [[9. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sniedza paziņojumu, kurā asi nosodīja Padomju Savienības lēmumu ievest karaspēku neatkarību alkstošajās Baltijas valstīs un citās padomju republikās. * [[10. janvāris]] — Rīgā notika nesankcionēts [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Interfrontes]] mītiņš ar prasību [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] valdībai atkāpties. Piedalījās ap {{sk|50000}} cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģināja ielauzties LR Ministru Padomes ēkā. * [[11. janvāris]] — Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš Rīgas [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]] pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā. [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Kara apgabala]] štābā notika aizklāta Kara padomes sēdē, kurā nolēma izsniegt automātiskos šaujamieročus virsniekiem un kara skolu kursantiem. Rīgas ielās bija vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās. * [[12. janvāris]]: ** [[Latvijas Tautas fronte]]s Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus. ** [[Krievijas PFSR]] Augstākās padomes Prezidijs aicināja PSRS vadībai izvest armijas papildkontingenta daļas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. ** [[Anatolijs Gorbunovs]] un Ivars Godmanis [[Maskava|Maskavā]] tikās ar Mihailu Gorbačovu, kurš solīja nepielietot bruņotu spēku. * [[13. janvāris]]: ** [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] (LR AP) izveidoja AP Aizsardzības štābu. Par tās priekšnieku iecēla [[Andrejs Krastiņš|Andreju Krastiņu]], par vietniekiem — [[Odisejs Kostanda|Odiseju Kostandu]] un [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Štābs nodarbojās ar AP un [[Vecrīga]]s aizsardzību. ** plkst. 4.00 (4.45) — [[Latvijas Radio]] izskanēja pirmā LTF priekšsēdētāja Daiņa Īvana uzruna tautai, aicinot pulcēties [[Doma laukums|Doma laukumā]], lai paustu atbalstu Lietuvai, kur 13. janvāra naktī PSRS tanki Viļņā aplenca Lietuvas parlamentu, ieņēma televīziju, radio, telegrāfu. ** plkst. 12.00 — notika [[Latvija|Latvijas Republikas]] Augstākās padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem. ** plkst. 14.00 — Rīgā, [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika Latvijas Tautas frontes rīkotā Vislatvijas protesta manifestācija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā. Tajā piedalījās ap {{sk|600000}} līdz {{sk|700000}} cilvēku. Baltijas Kara apgabala helikopteri kaisīja brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs [[Romualds Ražuks]] aicināja celt barikādes. Pēc manifestācijas notika dalībnieku gājiens uz [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekli]]. Latvijas iedzīvotāji sāka veidot barikadēs un apsargāt Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un televīzijas centru [[Zaķusala|Zaķusalā]], radionamu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli, kā arī Rīgas tiltus. ** LR MP ministri un darbinieki deva norādes organizēt smago [[lauksaimniecība]]s un [[celtniecība]]s tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākās šo norādījumu izpilde. ** Rīgā sāka veidot barikādes. Tās tiek uzceltas arī [[Liepāja|Liepājā]] un [[Kuldīga|Kuldīgā]]. ** [[Tallina|Tallinā]] tikās [[Krievija|Krievijas Federācijas]], Igaunijas un Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāji. Tika parakstīts paziņojumu, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas. ** Baltijas Augstākās padomes priekšsēdētāju aicināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci. ** izskanēja Krievijas PFSR Augstākās padomes priekšsēdētāja [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] aicinājums Krievijas karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas civiliedzīvotājiem un varas orgāniem. * [[13. janvāris|13.]]—[[21. janvāris]] — [[Barikāžu laiks]] Rīgā. Nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu OMON un panāca, ka Vitebskas divīzija atteicās doties uz Rīgu. Barikādes tika izveidotas ap Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajai daļai. Īpaši tika aizsargāts [[Saeima]]s nams (tolaik LR Augstākās Padomes ēka), [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabineta]] (tolaik LR Ministru Padomes) ēka, Latvijas Radio, Televīzijas centrs Zaķusalā, Galvenā telefonu centrāle [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]], radio retranslācijas punkts [[Ulbroka|Ulbrokā]], tilti pār [[Daugava|Daugavu]] un [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvja kanālu]]. Barikāžu veidošanai tika mobilizēta smagā lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Kopumā barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un ievainoti tika četrpadsmit. * [[14. janvāris]]: ** [[NATO]] nosodīja Padomju armijas spēka lietošanu pret demokrātiski ievēlēto Lietuvas valdību, novērtējot šo akciju arī kā iebiedēšanas politiku pret pārējām Baltijas valstīm. ** Mihails Gorbačovs PSRS Augstākās padomes sēdē atkārtoja PSRS iekšlietu ministra Borisa Pugo viedokli, ka armija [[Viļņa|Viļņā]] rīkojusies pareizi. ** Maskavā [[Jānis Peters]] tikās ar Mihailu Gorbačovu un sarunās piedalījās arī PSRS AP priekšsēdētājs [[Anatolijs Lukjanovs]]. PSRS augstākie vadītāji situāciju Baltijā novērtēja kā bīstamu un aicināja kopīgi meklēt risinājumu pie sarunu galda. J. Peters, novērtēdams sarunu, izteicās, ka nav jālolo cerības, ka pašreizējā PSRS vadība ir gatava sarunāties ar Latviju kā ar ārvalsti. ** Baltijas kara apgabala virspavēlnieks Fjodors Kuzmins izteica ultimātu LR Augstākās Padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, aicinādams atcelt visus pieņemtos Latvijas Republikas likumus un lēmumus, kas ir pretrunā ar PSRS un LPSR konstitūcijām, likumiem un lēmumiem, un pildīt PSRS prezidenta 14. maija deklarāciju. ** plkst. 14.50 — OMON uzbruka [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] tilta sargiem. Atklāja uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sita cilvēkus, draudēja ar ieročiem, laupīja mantas. ** Plkst. 18.45 — OMON uzbruka pie [[Brasas tilts|Brasas tilta]], apmētāja mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisīja ugunsgrēku. ** Plkst. 20.00 — notika Atkārtots OMON uzbrukums pie Vecmīlgrāvja; dienas laikā tika nodedzinātas 17 automašīnas. ** raidstacija ''Svoboda'' vairākkārt konkretizēja ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā. * [[15. janvāris]]: ** naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] 8; tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči. ** notika Interfrontes mītiņš ASK stadionā Rīgā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]], kurā piedalījās ap {{sk|10000}} cilvēku. VSGF paziņoja par varas pārņemšanu republikā. * [[16. janvāris]]: ** Latvijas Republikas Augstākā padome organizēja deputātu kvoruma nakts dežūras Augstākās padomes ēkā. ** plkst. 16.45 — Vecmīlgrāvī pie tilta tika nošauts [[Roberts Mūrnieks]], ievainoti tika A. Dreimanis un A. Podnieks. ** plkst. 18.30 — notika OMON uzbrukums pie Brasas tilta; tika ievainots I. Gudrais. * [[17. janvāris]]: ** uz barikādēm tika izsludināts trauksmes stāvoklis. ** [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] izveidotā Streika komiteja deklarēja, ka Latvijā atdzimst [[fašisms|fašistisks]] režīms. ** Rīgā ieradās PSRS Augstākās padomes deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties [[Maskava|Maskavā]], tā paziņoja, ka Latvija atbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu. * [[18. janvāris]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju. [[Attēls:Roberts Mūrnieks' funeral.jpg|thumb|200px|[[Roberts Mūrnieks|Roberta Mūrnieka]] bēres Rīgā, 1991. gada 19. janvārī.]] * [[19. janvāris]] — Roberta Mūrnieka bērēs notika tautas manifestācija. Naktī OMON aizturēja un piekāva piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus. * [[20. janvāris]]: ** Maskavā notika tautas demonstrācija Baltijas aizstāvībai, kurā piedalījās ap {{sk|100000}} cilvēku; tika izteikta prasība pēc Mihaila Gorbačova, D. Jazova, Borisa Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. ** plkst. 21.07 — OMON un nezināma kaujas grupa uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Kaujā tika nogalināti milicijas darbinieki [[Uladzimirs Hamanovičs]] un [[Sergejs Konoņenko]]. Šautu ievainojumu rezultātā mira kinooperatori [[Andris Slapiņš]], [[Gvido Zvaigzne]] un skolnieks [[Edijs Riekstiņš]]. Tika ievainoti [[Bauska]]s milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V. Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, [[Latvijas Universitāte|LU]] students J. Fodors. Kritušie un ievainotie bija arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON devās uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku. * [[21. janvāris]] — izskanēja Latvijas Republikas Augstākās padomes aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā. Anatolijs Gorbunovs devās uz Maskavu, lai tiktos ar Mihailu Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā. * [[22. janvāris]] — Boriss Pugo noliedza, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam Iekšlietu ministrijai. Barikādēs bojā gāja [[Ilgvars Grieziņš]]. * [[24. janvāris]] — Latvijas Republikas MP izveidoja Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu. * [[25. janvāris]] — izsludināja Sēru dienu un notika 20. janvāra upuru bēres. Barikāžu aizstāvju vairākums devās mājās. === Februāris === * [[13. februāris]] — veica grozījumus valsts budžetā, palielinot 1991. gada valsts budžeta izdevumus par 4200 tūkstošiem rubļu un novirzot tos Latvijas Republikas Augstākajai Padomei [[1991. gada 3. marta aptauja|Latvijas iedzīvotāju aptaujas]] izdevumu segšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=65117&from=off |title=Par grozījumiem 1991. gada valsts budžetā<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305085750/http://likumi.lv/doc.php?id=65117&from=off |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[16. februāris]] — dibināta [[Latvijas Zemnieku savienība|Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība]]. === Marts === * [[3. marts]] — Latvijā un [[Igaunija|Igaunijā]] ([[Lietuva|Lietuvā]] referendums notika 9. februārī) notika [[1991. gada 3. marta aptauja|tautas aptauja]], kurā tika uzdots jautājums: "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?". Latvijā tajā piedalījās {{sk|1666128}} (87,56%) balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 73,68% izvēlējās atbildi "jā".<ref>[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0127041991030632770 lēmums — Par Latvijas Republikas 1991. gada 3. marta iedzīvotāju aptaujas rezultātiem<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[25. marts]] — uz Latvijā esošās gāzes apgādes infrastruktūras un iestāžu bāzes izveidoja valsts firmu ''[[Latvijas Gāze]]''. * [[28. marts]] — ar Ministru Padomes lēmumu Nr. 85 tika noteiktas regulējamās cenas, bet daudzās preču grupās atteicās no cenu regulācijas vispār (tā sauktā "cenu brīvlaišana"). === Aprīlis === * [[24. aprīlis]] — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumus par pagasta un pilsētas pašvaldību. === Maijs === * [[15. maijs]] — Rīgas karaskolu kursanti mēģināja ielauzties Saeimas ēkā, pieprasot patriekt "nacionālistisko" parlamentu. === Jūlijs === [[Attēls:Riga_barricade_1991.jpg|thumb|200px|Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada 27. jūlijā.]] * [[16. jūlijs]] — notika vispasaules [[Latvieši|Latviešu]] zinātnieku kongress [[Rīga|Rīgā]]. [[Latvijas Tautas fronte]] rīkoja tikšanos ar iebraukušajiem LTF ārvalstu grupu pārstāvjiem. === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Frekvences modulācija|FM]] ultraīsviļņu diapazonā 102,7 MHz frekvencē sāka raidīt pirmā privātā radiostacija "Rīgas neatkarīgais raidītājs" (RNR). Raidītāju varēja dzirdēt tikai [[Rīga|Rīgā]] un tās apkaimē. Šobrīd tā ir radiostacija [[Radio MIX FM]].<ref name="autogenerated1">[http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}, pipkalejs.lv</ref> * [[19. augusts]] — sākās [[Augusta pučs]], plkst. 19:30 [[Latvijas Televīzija]]s tiešajā ēterā televīzijas diktore Velta Puriņa paziņoja: ".. Tūlīt viņi ienāks iekšā un laikam visu atslēgs". * [[20. augusts]] — 2. kanālā notika [[Ogres TV]] stacijas pirmā pārraide. Uztveršanas zona bija aptuveni {{nobr|3 km}} rādiusā ap TV staciju.<ref name="autogenerated1" /> * [[21. augusts]] — Augstākā padome pieņēma konstitucionālu aktu "[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]", izbeidzot {{dat|1990|5|4||bez}} postulēto pārejas periodu līdz [[Saeima]]s atjaunošanai. * [[22. augusts]] — savā dzīvoklī Maskavā pašnāvību izdarīja bijušais [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālās Komitejas pirmais sekretārs, tobrīd PSRS iekšlietu ministrs [[Boriss Pugo]]. * [[23. augusts]]: ** tika pārņemta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas galvenā ēka un aizturēts LKP CK pirmais sekretārs [[Alfrēds Rubiks]], kuram izvirzīja apsūdzību apvērsuma organizēšanā. ** Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte un Lietuvas pārbūves kustība "[[Sajūdis]]" rīkoja protesta akciju pret Baltijas valstu okupāciju. Līdzās ceļiem no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu tika iekurti ugunskuri. Šī akcija bija iecerēta, lai pieminētu [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanu, bet, tā kā 1991. gada 18.—21. augustam PSRS notika valsts apvērsuma mēģinājums (Augusta pučs), tika nolemts pārvērst to par masu protesta akciju pret valsts apvērsumu. ** Augstākā Padome pieņēma likumu "Par Latvijas Zemessardzi", kas noteica, ka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] (ZS) ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24. augustā, tika izdota ZS priekšnieka pirmā pavēle — sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā {{sk|10000}} cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz {{sk|17000}}, un ZS kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju. * [[25. augusts]] — plkst. 6:00 no rīta tika demontēts uz Brīvības un Elizabetes ielas (toreiz — Ļeņina un Kirova ielu) krustojuma stāvošais Ļeņina piemineklis, cilvēki gavilēja un atkorķēja šampaniešus. * [[27. augusts]] — [[Eiropas Kopiena]] un tās dalībvalstis atzina [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] neatkarību (Deklarācija par Baltijas valstīm).<ref>[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Septembris === * Izglītības sistēmā pārgāja uz 10 ballu vērtēšanas sistēmu. * Sākās sarunas par [[Padomju armija]]s izvešanu no [[Latvija]]s (1991—1994). * [[3. septembris]] — Latvija un [[Turcija]] parakstīja deklarāciju par diplomātisko attiecību atjaunošanu. * [[6. septembris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts Padome pieņēma lēmumu par [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] neatkarības atzīšanu. * [[10. septembris]] — pieņēma likumu par valsts obligāto karadienestu. * [[17. septembris]] — Latvija kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsti. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** [[Liepājas Jūras koledža]]s telpās izveidoja Jūras spēku mācību centru, kurā mācības uzsāka jūras robežsargi. Tas bija pirmais solis atjaunoto [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēku]] veidošanā, un tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība. ** plkst. 15.00 regulāras pārraides 21. kanālā sāka TV raidītājs [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Raidījumi bija uztverami aptuveni {{nobr|5 km}} attālumā no TV stacijas.<ref name="autogenerated1" /> * [[14. oktobris]] — Latvija kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ([[UNESCO]]) dalībvalsti. * [[15. oktobris]]: ** Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. ** Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Tika noteikts, ka pie Latvijas pilsoņu kopuma pieder personas, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi uz 1940. gada 17. jūniju un viņu pēcnācēji un kas lēmuma pieņemšanas brīdī dzīvo Latvijā un piereģistrēsies līdz 1992. gada 1. jūlijam. * [[24. oktobris]] — Baltijas valstu sociālās nodrošināšanas un darba ministri noslēdza līgumu par kopīgu darba tirgu. * [[30. oktobris]] — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumus "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". === Novembris === * [[5. novembris]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, likumu Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju, kā arī pieņem lēmumu par PSRS Aizsardzības ministrijas, robežaizsardzības karaspēka un iekšlietu karaspēka pārziņā esošā nekustamā īpašuma pārņemšanu Latvijas Republikas īpašumā. * [[8. novembris]] — izveidoja konsultatīvu starpparlamentu institūciju — [[Baltijas Asambleja|Baltijas Asambleju]]. * [[13. novembris]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par LR ministrijām", līdz ar to mainījās ministru skaits un struktūra, kā arī tika izveidota [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]]. * [[19. novembris]]: ** notika [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s pirmā sēde Latvijā. ** Augstākajā Padomē sašķēlās LTF frakcija un izveidojās frakcija "Satversme". ** darbu sāka [[Latvijas Republikas Ministru padome|Otrā Godmaņa Ministru padome]]. * [[22. novembris]] — Francijas banka atdeva Latvijai 50 gadus glabāto [[Zelts|zeltu]]. === Decembris === * Decembrī pirmos viesus uzņēma jaunā viesnīca "[[Hotel de Rome]]", kura bija uzbūvēta Otrajā pasaules karā nopostītās viesnīcas vietā [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvārī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171882&#124;article:DIVL366&#124;query:Ce%C4%BCtrans%20|title=Rīgai atkal Romas viesnīca|last=Apsītis|first=Vaidelotis|publisher=periodika.lv|website=Māksla|access-date=2021-05-21|pages=52}}</ref> * [[5. decembris]] — Latvija kļuva par [[Pasaules Veselības organizācija]]s dalībvalsti. * [[10. decembris]] — LR AP pieņēma konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". * [[15. decembris]] — tika dibināta Latvijas Pašvaldību savienība. * [[20. decembris]] — Latvija tika uzņemta Ziemeļatlantijas sadarbības padomē. * [[27. decembris]] — tika dibināta [[Latvijas Tālrunis|SIA "Latvijas Tālrunis"]], kas 1992. gadā Latvijā pēc ''yellow pages'' principa izveidoja pirmo nozaru telefonu grāmatu Rīgai un Rīgas rajonam "[[Zaļās lapas]]".<ref name="autogenerated1" /> == Dzimuši == * [[14. janvāris]] — [[Otto Birznieks]], autosportists * [[23. janvāris]] — [[Dagmāra Bārbale]], horeogrāfe * [[30. janvāris]] — [[Andrejs Siņicins]], futbolists * [[16. februāris]] — [[Kalvis Kalniņš (karatists)|Kalvis Kalniņš]], karatists * [[31. marts]] — [[Nauris Miezis]], basketbolists * [[29. aprīlis]] — [[Sabīne Niedola]], basketboliste * [[9. jūnijs]] — [[Matīss Gricmanis]], dramaturgs un scenārists * [[16. jūlijs]] — [[Līga Šurkusa]], basketboliste * [[13. novembris]] — [[Anete Brice]], slēpotāja == Miruši == * [[21. janvāris]] — [[Andris Slapiņš]], kinooperators un režisors (dzimis 1949. gadā) * [[5. februāris]] — [[Gvido Zvaigzne]], kinooperators un režisors (dzimis 1958. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Pēteris Lūcis]], režisors un aktieris (dzimis 1907. gadā) * [[22. augusts]] — [[Boriss Pugo]], politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Jānis Augškalns]], veterinārārsts, docents (dzimis 1915. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] * [[Barikāžu laiks]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no mājas lapas [http://www.barikades.lv/ barikades.lv]. {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1991. gads|Latvija]] [[Kategorija:1991. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 367k5i2ti7pzuzmicn42w8wmx7agvun 1992. gads Latvijā 0 82714 4467108 4443807 2026-05-12T14:28:59Z Turaids 8965 4467108 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1992|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1992. gads|1992. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] priekšsēdētājs | [[Anatolijs Gorbunovs]] | |- | [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | [[Ivars Godmanis]] | 2. [[Godmaņa Ministru padome]] |} == Notikumi == * Sāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņu pases. === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Baltijas valstis]] tika iekļautas ''Phare'' programmā.<ref>[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> ** Iztikas minimums tika noteikts 460 rubļi (2,3 lati), bet minimālā pensija — 368 rubļi (1,84 lati) mēnesī. * [[2. janvāris]]: ** dibināts [[valsts]] [[uzņēmums]] [[Latvijas Pasts]].<ref>[http://www2.pasts.lv/lv/par_mums/vesture.html%3Bjsessionid=rl1qdbded1 Pasts.lv Vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> ** dibināts SIA "[[Latvijas Mobilais Telefons]]" [[Mobilais telefons|mobilo telefonsakaru]] nodrošināšanai (sākotnēji NMT standartā). * [[7. janvāris]]: ** [[Dainis Īvāns]] atkāpās no Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata. ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Džons Meidžors]] paziņoja, ka Baltijas valstīm tiks atdots viņa zelts, ko 1968. gadā Anglija pārdeva PSRS. * [[9. janvāris]] — dibināts valsts uzņēmums [[Tet|Lattelekom]]. * [[29. janvāris]] — [[Dainis Turlais]] tika iecelts par Aizsardzības spēku komandieri.<ref name="mil.lv">[http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Vesture/1991.aspx Latvijas armija no 1991.gada līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101030035455/http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Vesture/1991.aspx |date={{dat|2010|10|30||bez}} }}, mil.lv</ref> === Februāris === * [[1. februāris]] — PSRS un Latvijas Republikas valsts delegāciju līmenī panāca vienošanos par Krievijas karaspēka izvešanas uzsākšanu.<ref name="mil.lv" /> * [[13. februāris]] — Latvijas Republikas Ministru Padome dibināja Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), par kuras pirmo priekšnieku un rektoru tika iecelts pulkvedis Valdis Matīss. NAA sākotnēji tika izvietota [[Mālpils]] lauksaimniecības tehnikuma telpās. === Marts === * [[4. marts]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu".<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/main/all/lvbank/uuv/vesture/ |title=Latvijas Banka<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107041738/http://www.bank.lv/lat/main/all/lvbank/uuv/vesture/ |archivedate={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/main/all/lvbank/uuv/vesture/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090107041738/http://www.bank.lv/lat/main/all/lvbank/uuv/vesture/ }}</ref> * [[19. marts]] — sākās [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]].<ref name="mil.lv" /> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — sākās iesaukums Latvijas Republikas aizsardzības spēkos.<ref name="mil.lv" /> * [[7. aprīlis]] — Baltijas valstis [[Strasbūra|Strasbūrā]] pievienojās Eiropas kultūras konvencijai. Parakstot konvenciju, Baltijas valstis atzina savu kultūras mantojumu par Eiropas kultūras sastāvdaļu, apņemas to aizsargāt un attīstīt. * [[8. aprīlis]] — Latvijas robežsargi pārņēma valsts robežas apsardzi Ventspils ostā. * [[13. aprīlis]] — iznāca laikraksta ''[[Dienas Bizness]]'' pirmais numurs.<ref>[http://www.db.lv/foto-video/video/dienas-biznesam-18-1992-gads-paiders-par-db-pirmsakumiem-221070 Dienas Biznesam - 18. 1992.gads: Paiders par DB pirmsākumiem]{{Novecojusi saite}}</ref> Laikraksts tika izdots līdz pat {{dat|2019|11|8|d|bez}}. * [[23. aprīlis]] — Latvijas Pilsoņu komiteja pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas pilsoņiem nepakļauties iedzīvotāju reģistrēšanai un izņemt Latvijas Republikas pilsoņu apliecības. === Maijs === * [[5. maijs]] — darbu uzsāka pirmā neatkarīgā televīzija Latvijā, [[NTV-5]]. * [[7. maijs]] — pieņēma lēmumu par [[Latvijas Banka]]s pagaidu naudas zīmes — [[Latvijas rublis|Latvijas rubļa]] laišanu apgrozībā,<ref name="autogenerated2" /> bet kā likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 20. jūlijam palika arī [[PSRS rublis]]. * [[15. maijs]] — Latvijā vizītē ieradās [[Francijas prezidents]] [[Fransuā Miterāns]].<ref name="latvija20">[http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/ Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu....], latvija20gadsimts.lv</ref> * [[19. maijs]] — Latvija kļuva par [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] dalībnieci. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — PSRS pastmarkas atzina par nederīgām pasta pakalpojumos.<ref name="latvija20" /> * [[2. jūlijs]] — Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija saņēma telefaksu no Starptautiskās elektrosakaru savienības par to, ka Latvijai atdota radio izsaukumu sērija [[YLA-YLZ]].<ref name="autogenerated1">[http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}, pipkalejs.lv</ref> * [[7. jūlijs]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". * [[20. jūlijs]] — [[Latvijas rublis]] kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli Latvijas Republikā. * [[25. jūlijs]] — [[Spānija]]s pilsētā [[Barselona|Barselonā]] sākās [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās pirmo reizi, kopš 1936. gada, Latvija piedalījās kā neatkarīga valsts. * [[31. jūlijs]] — noslēdzās [[Dānija]]s karalienes Margrētas II un prinča Henrika vizīte Latvijā. === Augusts === * [[7. augusts]] — Latvijas Republika un [[Ungārija]] parakstīja līgumu par draudzīgām attiecībām un sadarbības pamatiem. * [[11. augusts]] — Latvija kļuva par Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) dalībvalsti. * [[22. augusts]] — [[Rīga|Rīgā]] visi taksofoni sāka darboties ar žetoniem. Viens žetons vietējām sarunām maksāja vienu [[Latvijas rublis|LR rubli]], tālsarunām — septiņus LR rubļus. Iemetot attiecīgos automātos vienu no šiem žetoniem, varēja runāt trīs minūtes.<ref name="autogenerated1" /> === Septembris === * [[11. septembris]] — [[Latvijas Mobilais Telefons]] saņēma licenci [[GSM]] tīkla veidošanai Latvijā.<ref name="autogenerated1" /> * [[25. septembris]] — Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] uzstājās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]] un lūdza ANO atbalstu Krievijas armijas izvešanā. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — darbu uzsāka pastāvīgs [[internets|interneta]] pieslēgums Rīga—Tallina (2400 b/s); to uzskata par interneta ēras sākumu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ailab.lv/test/internet.htm |title=Internet vēsture Latvijā |access-date={{dat|2009|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090621061531/http://www.ailab.lv/test/internet.htm |archivedate={{dat|2009|06|21||bez}} }}</ref> * [[7. oktobris]] — Rīgā [[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] atklāja Latvijā pirmo mobilo sakaru centrāli. * [[9. oktobris]] — Baltijas reģiona virsnieku sapulču koordinācijas padome pasludināja moratoriju Krievijas karaspēka izvešanai no Baltijas valstīm, motivējot to ar neatrisinātajām sociālajām problēmām. * [[20. oktobris]] — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu Par [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]. * [[31. oktobris]] — Krievijas prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja lēmumu apturēt karaspēka izvešanu no Baltijas, motivējot to ar cilvēktiesību pārkāpumiem. 6. novembrī ANO ģenerālsekretāram [[Butross Butross-Gali|Butrosam Butrosam Gali]] tika nodota Baltijas valstu prezidentu vēstule ar lūgumu pievērst sevišķu uzmanību situācijai Baltijas reģionā pēc Borisa Jeļcina lēmuma. === Novembris === * [[4. novembris]] — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī likumu "Par aizsardzības spēkiem" un "Par valsts aizsardzību". * [[6. novembris]] — Krievijas Federācijas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru Krievijas tā brīža robežai ar Baltijas valstīm tika noteikts robežas statuss. * [[10. novembris]]: ** Latvija kļuva par [[Pasaules banka]]s locekli. ** [[Krievijas rublis]] vairs netika izmantots kā maksāšanas līdzeklis Latvijā. * [[11. novembris]] — atjaunoja pastāvīgu godasardzi pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]. Iepriekš godasardze pastāvēja no 1935. gada 18. novembra līdz 1940. gada 12. septembrim. * [[22. novembris]] — avārijā bojā gāja tautā ļoti populārais luteriskās baznīcas arhibīskaps [[Kārlis Gailītis]]. * [[25. novembris]] — ANO pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pilnībā izvest ārzemju karaspēku no Baltijas valstīm. === Decembris === * [[2. decembris]] — darbību uzsāka Liepājas Neatkarīgais radio. * [[10. decembris]] — [[Latvijas Mobilais Telefons]] tika uzņemts par Starptautiskās organizācijas GSM MoU (Globālās mobilās sistēmas savstarpējās sapratnes memorands) locekli. * [[12. decembris]] — notika Latvijas Nacionālās apvienības "Tēvzeme" dibināšanas kongress. * [[14. decembris]] — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda bijušajam Rīgas OMON komandiera vietniekam Sergejam Parfjonovam brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, taču saskaņā ar amnestijas likumu soda laiku viņam samazināja uz pusi un apcietinājumā viņš pavadīja 10 mēnešus. * [[15. decembris]] — [[Latvija]]s un [[Amerika]]s kopuzņēmuma "Baltkom" prezentācijā paziņoja par pirmā Rīgas pilsētas daudzprogrammu televīzijas abonentu tīkla izveidošanu.<ref name="autogenerated1" /> * [[22. decembris]] — Latvija un Šveices Konfederācija noslēdza brīvās tirdzniecības nolīgumu. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Artūrs Toms Plešs]], inženieris, uzņēmējs un politiķis * [[29. janvāris]] — [[Artūrs Karašausks]], futbolists * [[12. februāris]] — [[Rihards Zēbergs]], basketbolists * [[15. februāris]] — [[Kristaps Zvejnieks]], kalnu slēpotājs * [[19. februāris]] — [[Linda Pagrode]], basketboliste * [[31. jūlijs]] — [[Kristers Gudļevskis]], hokejists * [[20. augusts]] — [[Deniss Rakels]], futbolists == Miruši == * [[18. janvāris]] — [[Lidija Freimane]], aktrise (dzimusi 1920. gadā) * [[8. marts]] — [[Eduards Rozenštrauhs]], mūziķis (dzimis 1918. gadā) * [[13. maijs]] — [[Uldis Balodis (diriģents)|Uldis Balodis]], kordiriģents (dzimis 1930. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Juris Podnieks]], kinorežisors (dzimis 1950. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Mihails Tāls]], šahists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Gunārs Cilinskis]], aktieris, režisors (dzimis 1931. gadā) * [[22. novembris]] — [[Kārlis Gailītis]], arhibīskaps (dzimis 1936. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gads|Latvija]] [[Kategorija:1992. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] stzeo37xso57ag2jxjhxgzzoa3d7ahe Nātre (reperis) 0 91696 4467139 4309825 2026-05-12T16:03:34Z ~2026-28601-00 145287 Update dzīves gaitās 4467139 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Nātre | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = Jānis Līcītis | Dzimis = Jānis Līcītis | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Mārupe]], [[Latvija]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]] | Gadi = [[2000. gads|2000]]-pašlaik | Izdevējkompānija = [[Streetshop]], Rīga records | Darbojies_arī = [[Savs i Savs]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Nātre''' (īstajā vārdā Jānis Dzenuška) ir latviešu reperis. Viens no apvienības "Avangards Inc" aizsācējiem. Nātre ir darbojies arī projektā "Savs i Savs". Savas tiešās attieksmes un rīcības dēļ tiek salīdzināts ar hiphopa "panku". Nātre savu muzikālo darbību sācis 2003. gadā, pa ceļam sadarbojoties ar tādiem zināmiem izpildītājiem kā Ozols, Kurts, Džuzepe, Skutelis, ansis, Afu - Ra un citiem reperiem. Nātre plašākai sabiedrībai, iespējams, ir zināms ar tādām dziesmām kā "Pilsēta Naktī" ar reperi Ozolu, "Bāra Bērni" ar Skuteli un "Smogs" ar "Augšu", kā arī citām. == Diskogrāfija== * 2008. gada maijā sadarbībā ar reperi Ozolu izdots kopīgs albums/miksteips "''Streetshop Mixtape Vol. 1''". * 2008. gadā projekts "KK" izdeva miksteipu "KK miksteips 1". * 2009. gada jūnijā viņš izdeva savu debijas mixteipu "[[Pazudušie ieraksti Vol. 1]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nātres miksteips „Pazudušie Ieraksti Vol.1“|publisher=STREETSHOP.LV|date=11.06.2009.|url=http://streetshop.lv/jaunumi/skatit,175|access-date=10.08.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090618025040/http://www.streetshop.lv/jaunumi/skatit,175|archivedate=18.06.2009}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nātre izdod miksteipu “Pazudušie ieraksti vol.1”|publisher=Platforma Music|date=11.06.2009.|url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=358523|access-date=10.08.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311235016/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=358523|archivedate=11.03.2016}}</ref> * 2010. gadā sekoja viņa mixteips "Pazudušie ieraksti Vol. 2". * 2010. gadā projekts "KK" izdeva otro miksteipu "KK mixteipu ll". * 2011. gadā grupa "Savs i Savs" izdeva debijas albumu "Vienā Solī". * 2012. gadā viņš izdeva savu mini albumu "Šodien. Rīt?". * 2015. gada rudenī nāca klajā mini albums / EP "Dāvana un posts". * 2017. gada janvārī kopā ar izpildītāju "Šips" klajā nāca mini albums / EP "Atmiņu Ietvari". * 2019. gada jūlijā izdeva savu EP/mini albumu "Atmoda". * 2019. gada oktobrī sadarbībā ar producentu "Tablis" izdeva mini albumu/EP "Kabinetā'". * 2020. gada augustā izdeva miksteipu "Pazudušie Ieraksti 3". * 2021. gada decembrī kopā ar izpildītāju "Burlaks" klajā nāca mini albums/EP "Tam tā jānotiek". * 2024. gadā pielicis bikses * 2025. gada apcietināts par narkotiku izplatīšanu * 2026. Sēž cietumā == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://naatreens.bandcamp.com/ MySpace lapa] * [https://open.spotify.com/artist/4Mp9edJF4ZKiqCS2LCr2e5 HHRadio.lv profils] * [https://open.spotify.com/artist/4Mp9edJF4ZKiqCS2LCr2e5 Spotify adrese] [[Kategorija:Latviešu reperi]] nsfhhx6qxv42d0ca4mnt6cqwyjf7tdw 4467175 4467139 2026-05-12T17:37:47Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28601-00|~2026-28601-00]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 3806662 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Nātre | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = Jānis Līcītis | Dzimis = Jānis Līcītis | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Mārupe]], [[Latvija]] | Žanrs = [[hiphops]], [[reps]] | Nodarbošanās = [[reperis]] | Gadi = [[2000. gads|2000]]-pašlaik | Izdevējkompānija = [[Streetshop]], Rīga records | Darbojies_arī = [[Savs i Savs]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Nātre''' (īstajā vārdā Jānis Dzenuška) ir latviešu reperis. Viens no apvienības "Avangards Inc" aizsācējiem. Nātre ir darbojies arī projektā "Savs i Savs". Savas tiešās attieksmes un rīcības dēļ tiek salīdzināts ar hiphopa "panku". Nātre savu muzikālo darbību sācis 2003. gadā, pa ceļam sadarbojoties ar tādiem zināmiem izpildītājiem kā Ozols, Kurts, Džuzepe, Skutelis, ansis, Afu - Ra un citiem reperiem. Nātre plašākai sabiedrībai, iespējams, ir zināms ar tādām dziesmām kā "Pilsēta Naktī" ar reperi Ozolu, "Bāra Bērni" ar Skuteli un "Smogs" ar "Augšu", kā arī citām. == Diskogrāfija== * 2008. gada maijā sadarbībā ar reperi Ozolu izdots kopīgs albums/miksteips "''Streetshop Mixtape Vol. 1''". * 2008. gadā projekts "KK" izdeva miksteipu "KK miksteips 1". * 2009. gada jūnijā viņš izdeva savu debijas mixteipu "[[Pazudušie ieraksti Vol. 1]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nātres miksteips „Pazudušie Ieraksti Vol.1“|publisher=STREETSHOP.LV|date=11.06.2009.|url=http://streetshop.lv/jaunumi/skatit,175|access-date=10.08.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090618025040/http://www.streetshop.lv/jaunumi/skatit,175|archivedate=18.06.2009}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nātre izdod miksteipu “Pazudušie ieraksti vol.1”|publisher=Platforma Music|date=11.06.2009.|url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=358523|access-date=10.08.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311235016/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=358523|archivedate=11.03.2016}}</ref> * 2010. gadā sekoja viņa mixteips "Pazudušie ieraksti Vol. 2". * 2010. gadā projekts "KK" izdeva otro miksteipu "KK mixteipu ll". * 2011. gadā grupa "Savs i Savs" izdeva debijas albumu "Vienā Solī". * 2012. gadā viņš izdeva savu mini albumu "Šodien. Rīt?". * 2015. gada rudenī nāca klajā mini albums / EP "Dāvana un posts". * 2017. gada janvārī kopā ar izpildītāju "Šips" klajā nāca mini albums / EP "Atmiņu Ietvari". * 2019. gada jūlijā izdeva savu EP/mini albumu "Atmoda". * 2019. gada oktobrī sadarbībā ar producentu "Tablis" izdeva mini albumu/EP "Kabinetā'". * 2020. gada augustā izdeva miksteipu "Pazudušie Ieraksti 3". * 2021. gada decembrī kopā ar izpildītāju "Burlaks" klajā nāca mini albums/EP "Tam tā jānotiek". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://naatreens.bandcamp.com/ MySpace lapa] * [https://open.spotify.com/artist/4Mp9edJF4ZKiqCS2LCr2e5 HHRadio.lv profils] * [https://open.spotify.com/artist/4Mp9edJF4ZKiqCS2LCr2e5 Spotify adrese] [[Kategorija:Latviešu reperi]] ry19bxhg35ehjow9q8wrlpogqd9lm87 Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 93344 4467319 4416211 2026-05-12T21:29:00Z Lasks 38532 4467319 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Igaunija]] | karogs = Flag of Estonia.svg | parraiditajs = [[Eesti Televisioon|ETV]] (1994—2008)<br />[[Eesti Rahvusringhääling|ERR]] (2009—) | nac atlase = [[Eurolaul]] (1993—2008)<br />[[Eesti Laul]] (2009—) | pied reizes = 31 (20 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994.]] | ESC lab = 1. vieta: [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001.]] | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016.]] | majaslapa = [http://etv.err.ee/?0552076 ERR mājaslapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=26 Igaunijas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Igaunija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 30 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]]. [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada konkursā]] Igaunija, kuru pārstāvēja [[Tanels Padars]], [[Deivs Bentons]] un [[2XL]] ar dziesmu ''[[Everybody]]'', uzvarēja ar 198 punktiem. Igaunija no visām Baltijas valstīm ir visvairāk reižu ir ieguvusi TOP 10 rezultātus. == Igaunijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | {{N/A|[[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]}} | [[Janika Sillama]] | ''Muretut meelt ja südametuld'' | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 5. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Silvija Vraita]] | ''Nagu merelaine'' | Igauņu | align="center" | 24. | align="center" | 2 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | {{N/A|[[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Mārja-Līsa Ilusa]] un [[Ivo Linna]] | ''Kaelakee hääl'' | Igauņu | align="center" | 5. | align="center" | 94 | align="center" | 5. | align="center" | 106 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | Mārja-Līsa Ilusa | ''Keelatud maa'' | Igauņu | align="center" | 8. | align="center" | 82 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Koits Tome]] | ''Mere lapsed'' | Igauņu | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Evelīna Samuela]] un ''[[Camillie]]'' | ''Diamond of Night'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 6. | align="center" | 90 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | [[Eda Inese Eti]] | ''Once in a Lifetime'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 98 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Tanels Padars]], [[Deivs Bentons]], ''[[2XL]]'' | ''[[Everybody]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 198 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 111 |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Neiokõsõ]]'' | ''Tii'' | [[Veru valoda|Veru]] | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 57 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 28 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Gerli Padara]] | ''Partners in Crime'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Kreisiraadio]]'' | ''Leto Svet'' | [[Serbu valoda|Serbu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Somu valoda|somu]] | align="center" | 18. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | Igauņu | align="center" | 6. | align="center" | 129 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]'' | ''Siren'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 39 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Getera Jāni]] | ''[[Rockefeller Street]]'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 60 | align="center" | 24. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Ots Leplands]] | ''Kuula'' | Igauņu | align="center" | 6. | align="center" | 120 | align="center" | 4. | align="center" | 100 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Birgita Sarapa]] |''Et uus saaks alguse'' | Igauņu | align="center" | 20. | align="center" | 19 | align="center" | 10. | align="center" | 52 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Tanja Mihhailova|Tanja]] | ''Amazing'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Elina Borna]] un [[Stigs Resta]] | ''Goodbye to Yesterday'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |106 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Koits Tome]] un [[Laura Peldvere]] | ''Verona'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Elīna Nečajeva]] | ''La Forza'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | align="center" | 8. | align="center" | 245 | align="center" | 5. | align="center" | 201 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Viktors Krons]] | ''Storm'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 76 | align="center" | 4. | align="center" | 198 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Uku Suviste]] | ''What Love Is'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Uku Suviste]] | ''The Lucky One'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Stefans Airapetjans|Stefans]] | ''Hope'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 141 | align="center" | 5. | align="center" | 209 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Alika]] | ''Bridges'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 168 | align="center" | 10. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]'' | ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi'' | Igauņu | align="center" | 20. | align="center" | 37 | align="center" | 6. | align="center" | 79 |- | bgcolor="#cc9966" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | bgcolor="#cc9966" align="center" | ''[[Tommy Cash]]'' | bgcolor="#cc9966" align="center" | ''[[Espresso macchiato]]'' | bgcolor="#cc9966" align="center" |Itāļu,<br />angļu | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 356 | align="center" | 5. | align="center" | 113 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | | align="center" | |} == Balsošanas vēsture == === Visvairāk atdotie punkti === {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="gold" | 1 |{{flag|Krievija}} | 151 |- bgcolor="silver" | 2 |{{flag|Zviedrija}} | 133 |- bgcolor="#CC9966" | 3 |{{flag|Norvēģija}} | 75 |- | 4 |{{flag|Latvija}} | 73 |- | 5 |{{flag|Somija}} | 67 |} === Visvairāk saņemtie punkti === {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Valsts ! Punkti |- bgcolor="gold" | 1 |{{flag|Somija}} | 87 |- bgcolor="silver" | 2 |{{flag|Latvija}} | 72 |- bgcolor="#CC9966" | 3 |{{flag|Zviedrija}} | 71 |- | 4 |{{flag|Īrija}} | 65 |- | 5 |{{flag|Lietuva}} | 56 |} == Konkursi Igaunijā == {| class="wikitable" |- !Gads !Pilsēta !Arēna !Vadītāji |- |[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |{{flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |[[Saku Suurhall]] |[[Annelija Pēbo]] un [[Marko Matvere]] |} == Ārējās saites == *[http://www.eurolaul.ee/ ETV - Eurolaul] {{et ikona}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Igaunijas mūzika]] 7hrb1fci78h9lles264kr6mn6ju2uc3 Heartless 0 98098 4467508 4184311 2026-05-13T08:16:58Z Treisijs 347 /* Mūzikas video */ 4467508 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Heartless |Attēls = Kanyewestheartless.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Kanje Vests]] |Albums = [[808s & Heartbreak]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2008|11|14|L}} |Formāts = lejupielāde, CD singls |Ierakstīts = 2008 |Žanrs = [[Sintpops]],<br />[[alternatīvais hiphops]] |Garums = 03:31 |Izdevējs = [[GOOD Music]], [[Island Def Jam Music Group|Island Def Jam]], [[Roc-A-Fella Records|Roc-A-Fella]] |Autors = Kanje Vests, M. [[Ernests Vilsons]], [[Skots Meskudi]], Maliks Džouns |Producents = Kanje Vests, [[No I.D.]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Love Lockdown]]<br />([[2009. gads|2009]]) |Šis singls = '''Heartless'''<br />([[2008. gads|2008]]) |Nākamais singls = [[Amazing (Kanje Vesta dziesma)|Amazing]]<br />([[2009. gads|2009]]) }} "'''Heartless'''" ir amerikāņu repera [[Kanje Vests|Kanjes Vesta]] otrais singls no viņa ceturtā studijas albuma "[[808s & Heartbreak]]". Dziesma ir bāzēta uz [[The Alan Parsons Project]] dziesmas "Ammonia Avenue" sempla.Tā debitēja [[Billboard]] Hot 100 ceturtajā vietā un vēlāk pakāpās uz otro vietu. Dziesma ieguva pirmo vietu [[Hot Rap Tracks|''Billboard'' Hot Rap Tracks]] un ASV [[Hot 100 Airplay]] topos.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce | author= | title=The Billboard Hot 100 – Heartless | url=http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=379&cfgn=Singles&cfn=The+Billboard+Hot+100&ci=3107782&cdi=10186081&cid=05%2F02%2F2009 | work=[[Billboard]] | publisher=[[Nielsen Business Media|Nielsen Business Media, Inc]] | date=2009-05-02 | accessdate=2009-05-02 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ar laiku daudzi izpildītāji šai dziesmai ierakstījuši savu versiju. Vispopulārākās ir [[Kolorādo]] [[rokmūzika]]s grupas [[The Fray]] un "American Idol" astotās sezonas uzvarētāja [[Kriss Allens|Krisa Allena]] versijas. Abas versijas iekļuva vairākos topos, taču neizdodot dziesmu CD formātā. Dziesmu producēja Vests kopā ar [[No I.D.]]. == Mūzikas video == Video režisors ir [[Haips Vilijams]]. Animētais video "Heartless" video ir veltīts [[Ralfs Bakši|Ralfa Bakši]] 1981. gada filmai "[[American Pop]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | last=Kaufman | first=Gil | coauthors= | title=Kris Allen's 'Heartless': The Story Behind The Cover | url=http://www.mtv.com/news/articles/1611249/20090513/west_kanye.jhtml | date=May 13, 2009 | work= | publisher=[[MTV News]] | accessdate=2009-05-15 | archive-date=2009-05-15 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090515002806/http://www.mtv.com/news/articles/1611249/20090513/west_kanye.jhtml }}</ref> Video ir veidots ar [[rotoskopings|rotoskopinga]] efektu. Cilvēki tika nofilmēti, un pēc tam sešdesmit pieci animatori [[Honkonga|Honkongā]] pārzīmēja katru uzfilmētā video kustību, izveidojot ainas līdzīgas filmai. Video parāda, kā Vests viens pats vientuļi staigā pa pilsētu, daudzās ainās tiek attēlotas dažādas sievietes. == Ārējās saites == * {{youtube|gWzlD7Lc6w8|"Heartless" Mūzikas video (Kanje Vests)}} * {{youtube|MizGlq4Hzsc|"Heartless" Mūzikas video (The Fray)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Kanje Vesta singli}} [[Kategorija:2008. gada singli]] [[Kategorija:2009. gada singli]] [[Kategorija:Kanjes Vesta dziesmas]] [[Kategorija:Kanje Vesta producētas dziesmas]] iwkt04tnni9fgty81wj11h362sj5zby Kokaīns 0 101109 4467544 4221381 2026-05-13T10:08:06Z ~2026-28718-56 145322 4467544 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Kokain - Cocaine.svg|180px]]<br />Kokaīna struktūrformula<br />[[Attēls:Cocaine-3D-vdW.png|180px]]<br />Kokaīna molekulas modelis | citi nosaukumi = benzoilmetilekgonīns;<br /> metil(1R,2R,3S,5S)-3-<br />(benzoiloksi)-8-metil-8-azabiciklo<br />[3.2.1]oktān-2-karboksilāts | CAS numurs = 50-36-2 | ķīmiskā formula = C<sub>17</sub>H<sub>21</sub>NO<sub>4</sub> | molmasa = 303,353 | blīvums = | kušanas temperatūra = 98&nbsp;°C (hidrohlorīdam: 197&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 187—188&nbsp;°C | šķīdība ūdenī = 0,16 g/100 ml pie 25&nbsp;°C<br />0,38 g/100 ml pie 80&nbsp;°C | citi = }} [[Attēls:Colcoca03.jpg|thumb|250px|Kokas krūms ar lapām]] '''Kokaīns''' ({{val-es|cocaina}}, no [[koka]]s krūma nosaukuma) ir [[tropāns|tropāna]] grupas [[alkaloīds]] - [[narkotikas|narkotiska]] viela, ko iegūst no [[Dienvidamerika]]s auga kokas (''Erythroxylon coca'') lapām. Kokaīns ir bezkrāsaina kristāliska viela ([[monoklīnā singonija|monoklīni]] prizmatiski kristāli no [[etanols|etanola]]). Ūdenī mazšķīstošs, labāk šķīst spirtā vai ēterī. Veido ūdenī šķīstošus sāļus ar skābēm (piemēram, ar [[sālsskābe|sālsskābi]] veido hidrohlorīdu). garsigi == Vēsture == Kokas krūma lapas izsenis lietojuši Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji kā stimulējošu līdzekli. [[Eiropa|Eiropā]] kokaīns izplatījies, sākot no 19. gadsimta vidus. Sākotnēji lietots medicīnā, bet jau 20. gadsimta sākumā gandrīz pilnīgi aizstāts ar labākiem preparātiem. Mūsdienās tiek izmantots galvenokārt kā narkotika, kas visvairāk izplatīta Amerikā. Sākotnēji kokas lapas kopā ar [[kola (augs)|kolas]] riekstiem bija [[1885]]. gadā ražot uzsāktā atspirdzinošā dzēriena ''[[Coca-Cola]]'' sastāvdaļas, līdz ar to kokakola saturēja kokaīnu. [[1903]]. gadā, kad avīzē "New York Tribune" parādījās graujošs raksts, kas apgalvoja, ka tieši kokakola ir vainīga tajā, ka ''"pārdzērušies nēģeri no pilsētu pagrimušajiem rajoniem sāk uzbrukt baltajiem cilvēkiem"'', kokakolas sastāvs tika mainīts. Pēc šī raksta izraisītās ažiotāžas kokakolā svaigas kokas lapas tika aizvietotas ar lapām, no kurām tika atdalīts viss kokaīns.<ref>[http://www.straightdope.com/classics/a2_033.html Is it true Coca-Cola once contained cocaine?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207043806/http://www.straightdope.com/columns/read/384/is-it-true-coca-cola-once-contained-cocaine |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}, straightdope.com, {{dat|2009|7|29|SK}} {{en ikona}}</ref> Lielākā kokaīna ražotāja pasaulē ir [[Kolumbija]]. Tās prezidents Gustavo Petro 2025. gadā paziņoja, ka kokaīns nav kaitīgāks par [[Viskijs|viskiju]], pasaulē tiek aizliegts tikai tādēļ, ka nāk no [[Latīņamerika|Latīņamerikas]], un ka tā legalizācija likvidētu narkotirdzniecību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.euronews.com/2025/02/06/president-of-colombia-says-cocaine-is-better-than-whisky|title=Президент Колумбии заявил, что кокаин "не хуже виски"|website=euronews|access-date=2025-02-06|date=2025-02-06|language=ru}}</ref> Kolumbijā paplašinās kokas plantāciju platība, kas 2023. gadā pārsniedza 2,5 tūkstošus km<sup>2</sup>.<ref name=":0" /> == Īpašības == Kokaīns ir [[nervu sistēma|nervu sistēmu]] stimulējoša un uzbudinoša viela un spēcīgs vietējās [[anestēzija]]s līdzeklis. Pamatojoties uz kokaīna struktūru, tika radīti citi, vienkāršāki, anestēzijas līdzekļi<ref>O. Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga: Zvaigzne, 1977, 718. lpp.</ref>. Atkārtoti lietojot, kokaīns izraisa pierašanu un slimīgu tieksmi, ko sauc par [[kokaīnisms|kokaīnismu]], tādēļ kokaīns tiek uzskatīts par stipru narkotiku. [[Attēls:Drugpackscorpion.png|thumb|250px|Kokaīna paciņas, kas sagatavotas transportēšanai]] [[Attēls:Cocaine hydrochloride CII for medicinal use.jpg|thumb|250px|Medicīnā izmantojamais kokaīna hidrohlorīds]] == Skatīt arī == * [[Kreks]] * [[Coca-Cola]] == Atsauces == {{commonscat|Cocaine|Kokaīns}} {{atsauces}} {{farmakoloģija-aizmetnis}} {{Psihotropās substances}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alkaloīdi]] [[Kategorija:Stimulanti]] k6zffvk5w1o9q91v7376ojjdynf45bh 4467548 4467544 2026-05-13T10:27:19Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28718-56|~2026-28718-56]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4221381 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Kokain - Cocaine.svg|180px]]<br />Kokaīna struktūrformula<br />[[Attēls:Cocaine-3D-vdW.png|180px]]<br />Kokaīna molekulas modelis | citi nosaukumi = benzoilmetilekgonīns;<br /> metil(1R,2R,3S,5S)-3-<br />(benzoiloksi)-8-metil-8-azabiciklo<br />[3.2.1]oktān-2-karboksilāts | CAS numurs = 50-36-2 | ķīmiskā formula = C<sub>17</sub>H<sub>21</sub>NO<sub>4</sub> | molmasa = 303,353 | blīvums = | kušanas temperatūra = 98&nbsp;°C (hidrohlorīdam: 197&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 187—188&nbsp;°C | šķīdība ūdenī = 0,16 g/100 ml pie 25&nbsp;°C<br />0,38 g/100 ml pie 80&nbsp;°C | citi = }} [[Attēls:Colcoca03.jpg|thumb|250px|Kokas krūms ar lapām]] '''Kokaīns''' ({{val-es|cocaina}}, no [[koka]]s krūma nosaukuma) ir [[tropāns|tropāna]] grupas [[alkaloīds]] - [[narkotikas|narkotiska]] viela, ko iegūst no [[Dienvidamerika]]s auga kokas (''Erythroxylon coca'') lapām. Kokaīns ir bezkrāsaina kristāliska viela ([[monoklīnā singonija|monoklīni]] prizmatiski kristāli no [[etanols|etanola]]). Ūdenī mazšķīstošs, labāk šķīst spirtā vai ēterī. Veido ūdenī šķīstošus sāļus ar skābēm (piemēram, ar [[sālsskābe|sālsskābi]] veido hidrohlorīdu). == Vēsture == Kokas krūma lapas izsenis lietojuši Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji kā stimulējošu līdzekli. [[Eiropa|Eiropā]] kokaīns izplatījies, sākot no 19. gadsimta vidus. Sākotnēji lietots medicīnā, bet jau 20. gadsimta sākumā gandrīz pilnīgi aizstāts ar labākiem preparātiem. Mūsdienās tiek izmantots galvenokārt kā narkotika, kas visvairāk izplatīta Amerikā. Sākotnēji kokas lapas kopā ar [[kola (augs)|kolas]] riekstiem bija [[1885]]. gadā ražot uzsāktā atspirdzinošā dzēriena ''[[Coca-Cola]]'' sastāvdaļas, līdz ar to kokakola saturēja kokaīnu. [[1903]]. gadā, kad avīzē "New York Tribune" parādījās graujošs raksts, kas apgalvoja, ka tieši kokakola ir vainīga tajā, ka ''"pārdzērušies nēģeri no pilsētu pagrimušajiem rajoniem sāk uzbrukt baltajiem cilvēkiem"'', kokakolas sastāvs tika mainīts. Pēc šī raksta izraisītās ažiotāžas kokakolā svaigas kokas lapas tika aizvietotas ar lapām, no kurām tika atdalīts viss kokaīns.<ref>[http://www.straightdope.com/classics/a2_033.html Is it true Coca-Cola once contained cocaine?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207043806/http://www.straightdope.com/columns/read/384/is-it-true-coca-cola-once-contained-cocaine |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}, straightdope.com, {{dat|2009|7|29|SK}} {{en ikona}}</ref> Lielākā kokaīna ražotāja pasaulē ir [[Kolumbija]]. Tās prezidents Gustavo Petro 2025. gadā paziņoja, ka kokaīns nav kaitīgāks par [[Viskijs|viskiju]], pasaulē tiek aizliegts tikai tādēļ, ka nāk no [[Latīņamerika|Latīņamerikas]], un ka tā legalizācija likvidētu narkotirdzniecību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.euronews.com/2025/02/06/president-of-colombia-says-cocaine-is-better-than-whisky|title=Президент Колумбии заявил, что кокаин "не хуже виски"|website=euronews|access-date=2025-02-06|date=2025-02-06|language=ru}}</ref> Kolumbijā paplašinās kokas plantāciju platība, kas 2023. gadā pārsniedza 2,5 tūkstošus km<sup>2</sup>.<ref name=":0" /> == Īpašības == Kokaīns ir [[nervu sistēma|nervu sistēmu]] stimulējoša un uzbudinoša viela un spēcīgs vietējās [[anestēzija]]s līdzeklis. Pamatojoties uz kokaīna struktūru, tika radīti citi, vienkāršāki, anestēzijas līdzekļi<ref>O. Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga: Zvaigzne, 1977, 718. lpp.</ref>. Atkārtoti lietojot, kokaīns izraisa pierašanu un slimīgu tieksmi, ko sauc par [[kokaīnisms|kokaīnismu]], tādēļ kokaīns tiek uzskatīts par stipru narkotiku. [[Attēls:Drugpackscorpion.png|thumb|250px|Kokaīna paciņas, kas sagatavotas transportēšanai]] [[Attēls:Cocaine hydrochloride CII for medicinal use.jpg|thumb|250px|Medicīnā izmantojamais kokaīna hidrohlorīds]] == Skatīt arī == * [[Kreks]] * [[Coca-Cola]] == Atsauces == {{commonscat|Cocaine|Kokaīns}} {{atsauces}} {{farmakoloģija-aizmetnis}} {{Psihotropās substances}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alkaloīdi]] [[Kategorija:Stimulanti]] eq2ikeijo52u6nit1ybbxoxio5z41sk Ādaži 0 101503 4467167 4463996 2026-05-12T17:16:55Z ~2026-28694-79 145291 /* Attēlu galerija */ Kā Ādažu iedzīvotājs, es novēroju, ka vienā krustojuma attēlā ir nepareizi nosauktas ielas. 4467167 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ādaži | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg | image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = {{dat|2022|7|1}} | area_total_km2 = 8.8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2783 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 7987 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 4 | lats = 37 | latNS = N | longd = 24 | longm = 19 | longs = 25 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 7 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2164 Ādaži | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ādaži''' ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā [[Pierīga|Pierīgā]]. Atrodas pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Pilsēta ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] centrs, šeit atrodas novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs "Strautiņš", vairāki veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Ādažus divās daļās dala Gaujas atteka [[Vējupe]].<ref>[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> == Nosaukums == Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/|title=Ādažu vēsture|website=Ādažu novads|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401082756/http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/}}</ref> * Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis ''Aa'', reti sastopams bijis arī — ''Ada Flusing''. Iespējams, ka ''Ada'' ticis savienots ar Vidzemes [[lībieši]]em raksturīgo [[Galotne (valodniecība)|galotni]] "aži". Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, [[Ainaži]], [[Allaži]], [[Limbaži]], [[Ropaži]], [[Suntaži]], [[Tiegaži]], [[Vangaži]], [[Vidriži]]) tiek uzskatīti par [[Somugri|somugru]] cilmes vārdiem. * [[Jānis Endzelīns]] savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem [[Ezers|ezeriem]]. == Vēsture == [[Attēls:Bm03154am.jpg|thumb|left|Ādažu muižas tilts ([[Broce]])]] [[Attēls:Ādažu vēsture 1878.JPG|thumb|Ādažu vēstures grāmata (1878).]] Mūsdienu Ādažu pilsēta veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (arī Ādažu muiža, ''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,<ref>Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.</ref> bet pilsētas jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (arī Remberģu muiža, ''Ringenberg'') centru. Gaujas muiža atradās senajā [[Bukultu pils]] jeb Jauno dzirnavu [[draudzes novads|draudzes novada]] (''Kirchspiel Neuermühlen'') teritorijā, kas ietvēra pašreizējo [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novadu]]. Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos [[Bukulti (Rīga)|Bukultus]], kur 13. gadsimtā [[Livonijas ordenis]] pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un [[Bukultu pils|pili]].<ref name="Adazi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ |title=Ādaži.lv Ādažu vēsture |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203744/https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ }}</ref> [[Jānis Endzelīns]] pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no [[lībieši|lībiešu]] ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.<ref name="Adazi" /> Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts]]. Ādažu ciemā atradās pagasta valde, kura darbojās līdz mūsdienām saglabātajā, 1893. g. atklātajā Ādažu Pagasta namā (arī - Tautas nams), kura arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]] (adresē Gaujas iela 16).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2026-03-26|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris}}</ref> 1870. vai 1872. g. uzcelto Ādažu pagastskolas ēku 1927. gada 11. septembrī nomainīja tās vietā pēc arhitekta un etnogrāfa [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzceltā Ādažu pamatskolas ēka (nojaukta padomju okupācijas laikā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazuvidusskola.lv/images/Faili/Skolas_viz_tels.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAS MUZEJS - SKOLAS VIZUĀLĀ TĒLA PĀRMAIŅAS|publisher=Ādažu vidusskola|date=2024}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] 1945. gadā pagastā nodibināja Ādažu [[Ciema padome|ciema padomi]] un no 1948. gada ciems kļuva par [[Kolhozs|kolhoza]] "Ādaži" (līdz 1962. gadam – Staļina kolhozs, no 1986. gada – agrofirma "Ādaži", kuras pēdējais vadītājs bija [[Alberts Kauls]]) centru – šajā laikā notika intensīva ciema apbūve. 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot '''Ādažu ciemu,''' kurš ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Carnikava]]s ciemu. No 1990. gada Ādažus klasificēja par Rīgas rajona Ādažu pagasta [[Lielciems|lielciemu]] un tā centru. 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalījās [[Carnikavas pagasts]]. 2006. gadā Ādaži kļuva uz pagasta bāzes izveidotā Rīgas rajona [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] centru, un 2009. gadā novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību. Pēc 2021. gada administratīvās reformas Ādaži saglabāja [[Ādažu novads|jaunā Ādažu novada]] un atguva [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centra statusu. 2022. gada 1. jūlijā, saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības, atdalot tos no Ādažu pagasta, kaut arī pilsēta joprojām ir pagasta ārpusteritoriālais centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703095131/https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|303 |1970|587 |1979|3450 |1989|4000 |2000|4241 |2006|4610 |2011|5773 |2022|7482 }} == Saimniecība == Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs "[[Berlat Grupa]]", jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016501&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]] (agrāk AS ''Latfood''), kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami kartupeļu salmiņu ražotnes izveidē pilsētas [[Jaunkūlas|Jaunkūlu]] apkaimē 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā, otrpus šosejai, atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]" un ārvalstu zīmolu saldumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925083438/https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-orkla-investe-vairak-neka-100-miljonus-eiro-baltija-lielakaja-cepumu-un-vafelu-razotne.a523859/|title=«Orkla» investē vairāk nekā 100 miljonus eiro Baltijā lielākajā cepumu un vafeļu ražotnē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> == Cilvēki == * [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors; * [[Jānis Alfrēds Kalniņš]] (1881–?), [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] valdes vecākais starpkaru Latvijas laikā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris|access-date=2026-03-26}}</ref> * [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs (ilglaicīgi dzīvojis vēsturiskajā Ādažu pagastā); * [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis (ilglaicīgi vadījis kolhozu "Ādaži"); * [[Kārlis Taube]], gleznotājs == Sports == === Sporta komandas un klubi === ==== Basketbols ==== * [[BK Ādaži]]/Daily (Latvijas [[Reģionālā basketbola līga]]) ==== Futbols ==== * [[FK Ādaži]] (piedalās jauniešu čempionātios un [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/futbola-klubs-adazi|title=Futbola klubs "Ādaži" {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-26|language=lv}}</ref> ==== Florbols ==== * [[FBK SĀC]] (kopīgi ar Saulkrastiem un Carnikavu, [[Elvi florbola līga]]) ==== Citi ==== * Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola === Sporta būves === * Ādažu stadions * Ādažu Sporta centrs == Attēlu galerija == <gallery widths="170" perrow="5"> Attēls:Adazi1.jpeg|<center><small>[[Ādažu Kultūras centrs]]</small></center> Attēls:Adazi2.jpeg|<center><small> [[Ādažu novada dome]]</small></center> Attēls:Adazi3.jpeg|<center><small> [[Vējupe]] pie Gaujas ielas</small></center> Attēls:Adazi4.jpeg|<center><small> Gaujas iela Ādažos</small></center> Attēls:Adazi5.jpeg|<center><small> [[Ādažu sākumskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi6.jpeg|<center><small> [[Ādažu vidusskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi7.jpeg|<center><small> [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāla]] slūžas pie Gaujas</small></center> Attēls:Adazi8.jpeg|<center><small> Tilts pār Gauju Ādažos ([[Kadaga|Kadagas]] tilts)</small></center> Attēls:Adazi9.jpeg| <nowiki> </nowiki><small>Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas</small><center></center> Attēls:Gaujas iela Ādažos.jpg|Pirmās un Gaujas ielu krustojums </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ādaži| ]] 6y4ig4gujtx7lifuwvz35mg7gg7plco 4467171 4467167 2026-05-12T17:35:50Z Egilus 27634 4467171 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ādaži | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg | image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = {{dat|2022|7|1}} | area_total_km2 = 8.8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2783 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 7987 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 4 | lats = 37 | latNS = N | longd = 24 | longm = 19 | longs = 25 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 7 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2164 Ādaži | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ādaži''' ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā [[Pierīga|Pierīgā]]. Atrodas pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Pilsēta ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] centrs, šeit atrodas novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs "Strautiņš", vairāki veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Ādažus divās daļās dala Gaujas atteka [[Vējupe]].<ref>[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> == Nosaukums == Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/|title=Ādažu vēsture|website=Ādažu novads|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401082756/http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/}}</ref> * Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis ''Aa'', reti sastopams bijis arī — ''Ada Flusing''. Iespējams, ka ''Ada'' ticis savienots ar Vidzemes [[lībieši]]em raksturīgo [[Galotne (valodniecība)|galotni]] "aži". Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, [[Ainaži]], [[Allaži]], [[Limbaži]], [[Ropaži]], [[Suntaži]], [[Tiegaži]], [[Vangaži]], [[Vidriži]]) tiek uzskatīti par [[Somugri|somugru]] cilmes vārdiem. * [[Jānis Endzelīns]] savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem [[Ezers|ezeriem]]. == Vēsture == [[Attēls:Bm03154am.jpg|thumb|left|Ādažu muižas tilts ([[Broce]])]] [[Attēls:Ādažu vēsture 1878.JPG|thumb|Ādažu vēstures grāmata (1878).]] Mūsdienu Ādažu pilsēta veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (arī Ādažu muiža, ''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,<ref>Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.</ref> bet pilsētas jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (arī Remberģu muiža, ''Ringenberg'') centru. Gaujas muiža atradās senajā [[Bukultu pils]] jeb Jauno dzirnavu [[draudzes novads|draudzes novada]] (''Kirchspiel Neuermühlen'') teritorijā, kas ietvēra pašreizējo [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novadu]]. Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos [[Bukulti (Rīga)|Bukultus]], kur 13. gadsimtā [[Livonijas ordenis]] pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un [[Bukultu pils|pili]].<ref name="Adazi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ |title=Ādaži.lv Ādažu vēsture |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203744/https://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/ }}</ref> [[Jānis Endzelīns]] pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no [[lībieši|lībiešu]] ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.<ref name="Adazi" /> Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts]]. Ādažu ciemā atradās pagasta valde, kura darbojās līdz mūsdienām saglabātajā, 1893. g. atklātajā Ādažu Pagasta namā (arī - Tautas nams), kura arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]] (adresē Gaujas iela 16).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2026-03-26|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris}}</ref> 1870. vai 1872. g. uzcelto Ādažu pagastskolas ēku 1927. gada 11. septembrī nomainīja tās vietā pēc arhitekta un etnogrāfa [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzceltā Ādažu pamatskolas ēka (nojaukta padomju okupācijas laikā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazuvidusskola.lv/images/Faili/Skolas_viz_tels.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAS MUZEJS - SKOLAS VIZUĀLĀ TĒLA PĀRMAIŅAS|publisher=Ādažu vidusskola|date=2024}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] 1945. gadā pagastā nodibināja Ādažu [[Ciema padome|ciema padomi]] un no 1948. gada ciems kļuva par [[Kolhozs|kolhoza]] "Ādaži" (līdz 1962. gadam – Staļina kolhozs, no 1986. gada – agrofirma "Ādaži", kuras pēdējais vadītājs bija [[Alberts Kauls]]) centru – šajā laikā notika intensīva ciema apbūve. 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot '''Ādažu ciemu,''' kurš ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Carnikava]]s ciemu. No 1990. gada Ādažus klasificēja par Rīgas rajona Ādažu pagasta [[Lielciems|lielciemu]] un tā centru. 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalījās [[Carnikavas pagasts]]. 2006. gadā Ādaži kļuva uz pagasta bāzes izveidotā Rīgas rajona [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] centru, un 2009. gadā novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību. Pēc 2021. gada administratīvās reformas Ādaži saglabāja [[Ādažu novads|jaunā Ādažu novada]] un atguva [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centra statusu. 2022. gada 1. jūlijā, saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības, atdalot tos no Ādažu pagasta, kaut arī pilsēta joprojām ir pagasta ārpusteritoriālais centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703095131/https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|303 |1970|587 |1979|3450 |1989|4000 |2000|4241 |2006|4610 |2011|5773 |2022|7482 }} == Saimniecība == Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs "[[Berlat Grupa]]", jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016501&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]] (agrāk AS ''Latfood''), kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami kartupeļu salmiņu ražotnes izveidē pilsētas [[Jaunkūlas|Jaunkūlu]] apkaimē 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā, otrpus šosejai, atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]" un ārvalstu zīmolu saldumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925083438/https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-orkla-investe-vairak-neka-100-miljonus-eiro-baltija-lielakaja-cepumu-un-vafelu-razotne.a523859/|title=«Orkla» investē vairāk nekā 100 miljonus eiro Baltijā lielākajā cepumu un vafeļu ražotnē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> == Cilvēki == * [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors; * [[Jānis Alfrēds Kalniņš]] (1881–?), [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] valdes vecākais starpkaru Latvijas laikā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris|access-date=2026-03-26}}</ref> * [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs (ilglaicīgi dzīvojis vēsturiskajā Ādažu pagastā); * [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis (ilglaicīgi vadījis kolhozu "Ādaži"); * [[Kārlis Taube]], gleznotājs == Sports == === Sporta komandas un klubi === ==== Basketbols ==== * [[BK Ādaži]]/Daily (Latvijas [[Reģionālā basketbola līga]]) ==== Futbols ==== * [[FK Ādaži]] (piedalās jauniešu čempionātios un [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/futbola-klubs-adazi|title=Futbola klubs "Ādaži" {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-26|language=lv}}</ref> ==== Florbols ==== * [[FBK SĀC]] (kopīgi ar Saulkrastiem un Carnikavu, [[Elvi florbola līga]]) ==== Citi ==== * Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola === Sporta būves === * Ādažu stadions * Ādažu Sporta centrs == Attēlu galerija == <gallery widths="170" perrow="5"> Attēls:Adazi1.jpeg|<center><small>[[Ādažu Kultūras centrs]]</small></center> Attēls:Adazi2.jpeg|<center><small> [[Ādažu novada dome]]</small></center> Attēls:Adazi3.jpeg|<center><small> [[Vējupe]] pie Gaujas ielas</small></center> Attēls:Adazi4.jpeg|<center><small> Gaujas iela Ādažos</small></center> Attēls:Adazi5.jpeg|<center><small> [[Ādažu sākumskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi6.jpeg|<center><small> [[Ādažu vidusskola]]s ēka</small></center> Attēls:Adazi7.jpeg|<center><small> [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāla]] slūžas pie Gaujas</small></center> Attēls:Adazi8.jpeg|<center><small> Tilts pār Gauju Ādažos ([[Kadaga|Kadagas]] tilts)</small></center> Attēls:Adazi9.jpeg|<center><small>Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas</small></center> Attēls:Gaujas iela Ādažos.jpg|<center><small>Pirmās un Gaujas ielu krustojums</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ādaži| ]] 42gtlw75qne0oegymbsdkz0ubdu98kz Festuss Mogae 0 102855 4467400 4466971 2026-05-13T04:21:42Z Biafra 13794 labāks attēls. 4467400 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Festuss Mogae | vārds_orģ =''Festus Mogae'' | attēls =Festus Mogae 2009-06-23.jpg | amats =3. [[Botsvānas prezidents]] | term_sākums ={{Dat|1998|04|01|N}} | term_beigas ={{Dat|2008|04|01|N}} | priekštecis =[[Kvets Masire]] | pēctecis =[[Ians Khama]] | dzim_dati ={{Dat|1939|08|21|N}} | dzim_vieta =[[Serove]], [[Bečuanalenda]] <br /> (tagad {{BOT}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|2026|5|8|1939|8|21}} | mir_vieta ={{vieta|Botsvana|Gaborone}} | tautība = | partija =[[Botsvānas Demokrātiskā partija]] (''Botswana Democratic Party'') | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Festuss Gontebanje Mogae''' ({{val|en|Festus Gontebanye Mogae}}, dzimis {{dat|1939|08|21}}, miris {{dat|2026|5|8}}) bija [[Botsvāna]]s politiķis. No 1998. līdz 2008. gadam bija valsts prezidents. Valstī valdošās (kopš 1966. gada, kad Botsvāna ieguva neatkarību) [[Botsvānas Demokrātiskā partija|Botsvānas Demokrātiskās partijas]] pārstāvis. Studējis ekonomiku [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] un [[Saseksas Universitāte|Saseksas Universitātē]]. Strādājis [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajā Valūtas fondā]] un [[Botsvānas banka|Botsvānas bankā]]. No 1992. līdz 1998. gadam — Botsvānas viceprezidents. Pēc prezidenta amata pienākumu pildīšanas beigām — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] īpašais sūtnis klimata izmaiņu jautājumos. {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Commons category|Festus Mogae|Festuss Mogae}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mogae, Festuss}} [[Kategorija:Botsvāna]] [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Botsvānā dzimušie]] 5j56na5yxmrwwzeqnw9rel90jqjqrlc Pēteris Šmits 0 104277 4467223 4345637 2026-05-12T19:23:20Z ~2026-28681-00 145296 Tur nebija atstarpe 4467223 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valodnieku|Šmits|Šmits}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pēteris Šmits | vārds_orig = | attēls = Pēteris Šmits.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Raunas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = Pekinas Universitāte, [[Austrumu institūts]], Tālo Austrumu universitāte, [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]]<br />[[Pēterburgas Universitāte]] | zinātne = [[valodniecība]], [[folkloristika]], [[sinoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Zinātniski pamatoja tungusu-mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi. Jaunās krievu sinoloģijas skolas izveidotājs. Baltu valodu pētījumi. | apbalvojumi = [[Tēvzemes balva|Tēvzemes balva zinātnē]] (1938) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Pēteris Šmits-Smiters''', arī '''Šmidts''' (dzimis {{dat|1869|12|25}}, miris {{dat|1938|6|5}}), bija latviešu [[Austrumu studijas|orientālists]] sinologs, valodnieks un etnogrāfs.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/193114-P%C4%93teris-%C5%A0mits ''Pēteris Šmits'']. [[Nacionālā enciklopēdija]]. Skatīts: 2024-03-30.</ref> [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes]] goda priekšsēdis (1919). Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/append.htm |title=Шмидт, Петр Петрович - Китаисты, овладевшие китайским языком в Пекине |access-date={{dat|2002|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20020907010314/http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/append.htm |archivedate={{dat|2002|09|07||bez}} }}</ref> Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju. [[Latviešu mitoloģija|Latviešu zinātniskās mitoloģijas]] pamatlicējs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]] Lisēniešu Pekša mājās lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Raunas pagastskolā, [[Raunas draudze]]s skolā un [[Cēsu apriņķa skola|Cēsu apriņķa skolā]]. [[1891]]. gadā absolvēja [[Rīgas licejs|Vidzemes guberņas ģimnāziju]] [[Rīga|Rīgā]]. [[1891]]. gadā viņš uzsāka slāvu filoloģijas studijas [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], iestājās latviešu studentu korporācijā ''[[Fraternitas Lettica]]'', taču pēc pirmā studiju gada mācības pameta. [[1892]]. gadā sāka studijas [[Pēterburgas Universitāte]]s Austrumu valodu fakultātē, kur apguva [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] un [[mandžūru valoda]]s. Trīs gadus stažējās [[Pekina|Pekinā]], lai varētu pretendēt uz profesora vietu. Pēc [[Pekinas Universitāte]]s nodibināšanās [[1898]]. gadā pasniedza tur [[Krievu valoda|krievu valodu]], izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus. No [[1899]]. gada bija mandžūru valodas un ķīniešu valodas gramatikas profesora vietas izpildītājs [[Vladivostoka]]s [[Austrumu institūts|Austrumu institūtā]] ({{val-ru|Восточный институт}}), kas bija pirmais orientālistikas centrs Krievijas Impērijā, bet P. Šmits viens no pirmajiem mācību spēkiem tajā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://russian.people.com.cn/31857/33234/39566/2929355.html |title=Российское китаеведение: вековые традиции и современность. |access-date={{dat|2010|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090619210837/http://russian.people.com.cn/31857/33234/39566/2929355.html }}</ref> ([[japāņu valoda]]s profesors bija [[Eižens Spalviņš]]). 1902. gadā ieguva maģistra grādu Pēterburgas Universitātē ar disertāciju par ķīniešu [[Mandarīnu valoda|mandarīnu valodas]] gramatiku un ieguva ārkārtas profesora vietu Vladivostokā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gadā viņš kļuva par Austrumu institūta ķīniešu valodas profesoru, 1919.-1920. gados bija Filoloģijas-filosofijas fakultātes dekāns un piedalījās 1920. gada 17. aprīlī dibinātās Tālo Austrumu Universitātes ({{val-ru|Государственный дальневосточный университет}}) Satversmes izveidē. Darbojās Tālo Austrumu Latviešu Centrālajā birojā, 1919. gadā viņu ievēlēja par [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes]] Centrālās padomes goda priekšsēdi.<ref>{{LKV|II.|3568}}</ref> 1920. gadā kopā ar [[Imantas pulks|Imantas pulku]] atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un tajā pašā gadā uzsāka darbu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (LU), kur bija profesors, [[LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]s dekāns (1923–1925), 1922. gadā LU prorektors studentu lietās, Latvijas filologu biedrības priekšnieks (1923–1925), pēc tam tās goda biedrs, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas priekšnieks, 1928. gadā [[Upsālas Universitāte]]s goda doktors, bet no 1936. gada - [[Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] īstenais biedrs. Tā kā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s izveidošanas projekts no valdības puses netika atbalstīts, pēc Pētera Šmita ierosmes [[Rīgas Latviešu biedrība]]s paspārnē tika izveidota nevalstiska zinātņu akadēmija, Zinību komisiju reorganizējot par Zinātņu komiteju. Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas svinīgajā atklāšanas sēdē 1932. gada 23. maijā kā goda viesi piedalījās Valsts prezidents [[Alberts Kviesis]], ārlietu ministrs [[Kārlis Reinholds Zariņš]], izglītības ministrs [[Atis Ķeniņš]], gandrīz viss diplomātiskais korpuss. Mūža nogalē slimoja. 1938. gadā ieguva [[Tēvzemes balva|Tēvzemes balvu zinātnē]]. Miris 1938. gada 5. jūnijā. === Zinātniskā darbība === [[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|right|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], Pēteris Šmits, [[Ludis Bērziņš]]; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]]]] [[Attēls:Pēteris Šmits Orientālistu kongresa mielastā Oksfordā 1928.jpg|thumb|350px|Pēteris Šmits (vidū) Orientālistu kongresa mielastā Oksfordā (1928).]] Paralēli zinātniskajam darbam un pedagoga slodzei Tālo Austrumu institūtā, izstrādāja pilnīgi jaunu ķīniešu valodas pasniegšanas metodiku, ko vēlāk ieviesa arī Pēterburgas austrumu valodu institūtā u.c. Krievijas augstskolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/last.htm |title=Благодаря трудам П.П.Шмидта теретическая основа преподавания китайского языка преодолела уровень Иакинфа Бичурина. Во Владивостоке разработали и применили новые технологии подготовки китаеведов-практиков, в Петербурге была открыта Практическая восточная академия. Российское китаеведение и школа преподавания китайского языка вновь заняли передовые позиции в мире. |access-date={{dat|2002|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20021130082535/http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/last.htm |archivedate={{dat|2002|11|30||bez}} }}</ref> Aktīvi piedalījās Amūras apgabala izpētes biedrības ({{val-ru|Общество изучения Амурского края}}) darbā, bija biedrības bibliotekārs un rīcības komitejas loceklis, kas viņam ļāva gan organizēt, gan piedalīties zinātniskajās ekspedīcijās pa Austrumsibīriju. [[1902]]. gadā Šmits nokārtoja eksāmenu un aizstāvēja disertāciju "Mandarīnu valodas gramatikas apguve ar vingrinājumu tekstiem" ({{val-ru|Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений}}), saņemot zinātnisko grādu. Pirmais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru valodās runājošās tautas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, viņš arī izpētīja tās un publicēja zinātniskus rakstus par šo tautu valodām. Zinātniski pamatoja tungusu-mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi. Ar saviem darbiem un idejām izveidoja jaunu sinologu skolu Krievijā. Latvijā P. Šmitam neizdevās panākt, ka LU ievieš orientālistikas disciplīnas, un viņš bija spiests sašaurināt savu pētījumu loku un pamatā pievērsties latviešu folklorai un etnogrāfijai. Pirmais P. Šmita zinātniskais darbs par latviešu valodu bija "Trejādi garumi latviešu valodā" (izdots Pēterburgā 1899. gadā). Atsevišķi raksti par latviešu valodu tika publicēti arī žurnālos "Mājas Viesa Mēnešraksts", "[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]". Publicēja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumā daudz rakstu un apcerējumu par latviešu ticējumiem, mitoloģiju tautasdziesmām, vecajām vārdnīcām, Glika Bībeles valodu u.c. Pēc viņa nāves 1940.—1941. gadā izdeva grāmatu "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos, kuros apkopoti 36 790 tautas ticējumi. === Piemiņa === {{dat|2003|11|11||bez}} [[Rīgas Meža kapi|I Meža kapos]] svinīgi atklāja P. Šmitam veltītu pieminekli. == Bibliogrāfija == [[Attēls:Pēteris Šmits pēc 1930.jpg|thumb|270px|Pēteris Šmits ar ķīniešu tekstu fonā.]] * ''Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений'' (1902) * ''Китайская грамматика'' (Владивосток, 1915) * ''The language of the Negidals'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, 1923, № 5 * ''The language of the Olchas'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, 1923, № 8; * ''The language of the Oroches'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, 1928, № 17 * ''The language of the Samagirs'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, № 19 * ''Chinesische Elemente im Mandschu'' (1932) * ''Der Lautwandel im Mandschu und Mongolischen'' (1898) * "Ķīniešu hrestomātija" (1902) * "Mandžūru valodas mācība" (1907) * "Ķīniešu pasakas" (1936) * "Etnogrāfisku rakstu krājums" I daļa (1912) * "Valodas kļūdas un grūtumi" (1920) * "Ievads valodniecībā" (1921) * "Ievads baltu filoloģijā" (1921) * "Etnogrāfisku rakstu krājums" II-III daļa (1923) * "Latviešu mitoloģija" (1926) * "Ievads valodniecībā" (1934) * "Ievads Baltu filoloģijā" (1936) * "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti" (1937) * "Latviešu tautas pasakas un teikas" 15 sējumos (1925—1937) * "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos (1940—1941) == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Schmidt P. Gesammelte Arbeiten zur Tungusologie und Mandjuristik. / hrsg von Hartmut Walravens - C. Bell Verlag: Hamburg, 1984, {{ISBN|3-923308-17-5}} * Walravens Hartmut. Peter Schmidt, Ostasienwissenschaftler, Linguist und Folklorist: eine vorlaeufige Biobibliographie. - C. Bell Verlag: Hamburg, 1982, {{ISBN|3-923308-04-3}} * Florilegia Manjurica: in Memoriam Walter Fuchs. / herausgegeben von Michael Weiers und Giovanni Stary - Harrassowitz: Wiesbaden, 1982. {{ISBN|3-447-02283-3}} * Решетов А.М. Петр Петрович Шмидт как тунгусо-маньчжуровед. // Tunguso-Sibirica. Bd. 20. Wiesbaden, 2006. S.219 – 224 * Скачков П.Е. Очерки истории русского китаеведения. - Москва, 1977 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304222205/http://www.rauna.lv/?p=4658&pp=5619&lang=1103 Pēteris Šmits (1869 - 1938) - Ievērojamie Raunas pagasta iedzīvotāji] * [https://web.archive.org/web/20020907010314/http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/append.htm Китаисты, овладевшие китайским языком в Пекине] * [http://www.orientalstudies.ru/rus/images/pdf/a_kroll_1998.pdf Страны и народы Востока. Вып. XXIX - Петербург, 1998 (.pdf)] * [http://ccs.ncl.edu.tw/Newsletter_93/p13-18.pdf 東正教傳教士與中國文化西漸的北方之路 (.pdf)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220705031317/http://ccs.ncl.edu.tw/Newsletter_93/p13-18.pdf |date={{dat|2022|07|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091101104339/http://www.dvgu.ru/struct/institute/orient/HTML/history.html Дальневосточный государственный университет] * [http://www.law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1156611 Сонин В.В. Юридическое образование на Дальнем Востоке России, 1918 - 1922 гг.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305013716/http://www.law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1156611 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070307215136/http://nature.web.ru/db/msg.html?mid=1187660 Еропкина О. Русские и китайские школы на КВЖД. 20-е годы. // Проблемы Дальнего Востока - 3. -2001. С. 132-138 ] * [https://web.archive.org/web/20080504211423/http://www.mirperevoda.ru/kit2.htm История русско китайского перевода и китайско русского перевода в России и Китае] * [http://www.fegi.ru/primorye/science/khisam/ocherk2.html Общество изучения Амурского края (ОИАК)] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Peteris}} [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodnieki]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Sinologi]] chz4t2ler2k53rvbirapfz5uz4jlacj 4467234 4467223 2026-05-12T19:56:51Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28681-00|~2026-28681-00]] ([[User talk:~2026-28681-00|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4467223 4467234 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valodnieku|Šmits|Šmits}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pēteris Šmits | vārds_orig = | attēls = Pēteris Šmits.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Raunas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = Pekinas Universitāte, [[Austrumu institūts]], Tālo Austrumu universitāte, [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]]<br />[[Pēterburgas Universitāte]] | zinātne = [[valodniecība]], [[folkloristika]], [[sinoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = Zinātniski pamatoja tungusu-mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi. Jaunās krievu sinoloģijas skolas izveidotājs. Baltu valodu pētījumi. | apbalvojumi = [[Tēvzemes balva|Tēvzemes balva zinātnē]] (1938) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Pēteris Šmits-Smiters''', arī '''Šmidts''' (dzimis {{dat|1869|12|25}}, miris {{dat|1938|6|5}}), bija latviešu [[Austrumu studijas|orientālists]] sinologs, valodnieks un etnogrāfs.<ref name="NE">[https://enciklopedija.lv/skirklis/193114-P%C4%93teris-%C5%A0mits ''Pēteris Šmits'']. [[Nacionālā enciklopēdija]]. Skatīts: 2024-03-30.</ref> [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes]] goda priekšsēdis (1919). Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/append.htm |title=Шмидт, Петр Петрович - Китаисты, овладевшие китайским языком в Пекине |access-date={{dat|2002|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20020907010314/http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/append.htm |archivedate={{dat|2002|09|07||bez}} }}</ref> Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju. [[Latviešu mitoloģija|Latviešu zinātniskās mitoloģijas]] pamatlicējs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]] Lisēniešu Pekša mājās lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Raunas pagastskolā, [[Raunas draudze]]s skolā un [[Cēsu apriņķa skola|Cēsu apriņķa skolā]]. [[1891]]. gadā absolvēja [[Rīgas licejs|Vidzemes guberņas ģimnāziju]] [[Rīga|Rīgā]]. [[1891]]. gadā viņš uzsāka slāvu filoloģijas studijas [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], iestājās latviešu studentu korporācijā ''[[Fraternitas Lettica]]'', taču pēc pirmā studiju gada mācības pameta. [[1892]]. gadā sāka studijas [[Pēterburgas Universitāte]]s Austrumu valodu fakultātē, kur apguva [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] un [[mandžūru valoda]]s. Trīs gadus stažējās [[Pekina|Pekinā]], lai varētu pretendēt uz profesora vietu. Pēc [[Pekinas Universitāte]]s nodibināšanās [[1898]]. gadā pasniedza tur [[Krievu valoda|krievu valodu]], izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus. No [[1899]]. gada bija mandžūru valodas un ķīniešu valodas gramatikas profesora vietas izpildītājs [[Vladivostoka]]s [[Austrumu institūts|Austrumu institūtā]] ({{val-ru|Восточный институт}}), kas bija pirmais orientālistikas centrs Krievijas Impērijā, bet P. Šmits viens no pirmajiem mācību spēkiem tajā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://russian.people.com.cn/31857/33234/39566/2929355.html |title=Российское китаеведение: вековые традиции и современность. |access-date={{dat|2010|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090619210837/http://russian.people.com.cn/31857/33234/39566/2929355.html }}</ref> ([[japāņu valoda]]s profesors bija [[Eižens Spalviņš]]). 1902. gadā ieguva maģistra grādu Pēterburgas Universitātē ar disertāciju par ķīniešu [[Mandarīnu valoda|mandarīnu valodas]] gramatiku un ieguva ārkārtas profesora vietu Vladivostokā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gadā viņš kļuva par Austrumu institūta ķīniešu valodas profesoru, 1919.-1920. gados bija Filoloģijas-filosofijas fakultātes dekāns un piedalījās 1920. gada 17. aprīlī dibinātās Tālo Austrumu Universitātes ({{val-ru|Государственный дальневосточный университет}}) Satversmes izveidē. Darbojās Tālo Austrumu Latviešu Centrālajā birojā, 1919. gadā viņu ievēlēja par [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes]] Centrālās padomes goda priekšsēdi.<ref>{{LKV|II.|3568}}</ref> 1920. gadā kopā ar [[Imantas pulks|Imantas pulku]] atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un tajā pašā gadā uzsāka darbu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (LU), kur bija profesors, [[LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]s dekāns (1923–1925), 1922. gadā LU prorektors studentu lietās, Latvijas filologu biedrības priekšnieks (1923–1925), pēc tam tās goda biedrs, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas priekšnieks, 1928. gadā [[Upsālas Universitāte]]s goda doktors, bet no 1936. gada - [[Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] īstenais biedrs. Tā kā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s izveidošanas projekts no valdības puses netika atbalstīts, pēc Pētera Šmita ierosmes [[Rīgas Latviešu biedrība]]s paspārnē tika izveidota nevalstiska zinātņu akadēmija, Zinību komisiju reorganizējot par Zinātņu komiteju. Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas svinīgajā atklāšanas sēdē 1932. gada 23. maijā kā goda viesi piedalījās Valsts prezidents [[Alberts Kviesis]], ārlietu ministrs [[Kārlis Reinholds Zariņš]], izglītības ministrs [[Atis Ķeniņš]], gandrīz viss diplomātiskais korpuss. Mūža nogalē slimoja. 1938. gadā ieguva [[Tēvzemes balva|Tēvzemes balvu zinātnē]]. Miris 1938. gada 5. jūnijā. === Zinātniskā darbība === [[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|right|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], Pēteris Šmits, [[Ludis Bērziņš]]; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]]]] [[Attēls:Pēteris Šmits Orientālistu kongresa mielastā Oksfordā 1928.jpg|thumb|350px|Pēteris Šmits (vidū) Orientālistu kongresa mielastā Oksfordā (1928).]] Paralēli zinātniskajam darbam un pedagoga slodzei Tālo Austrumu institūtā, izstrādāja pilnīgi jaunu ķīniešu valodas pasniegšanas metodiku, ko vēlāk ieviesa arī Pēterburgas austrumu valodu institūtā u.c. Krievijas augstskolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/last.htm |title=Благодаря трудам П.П.Шмидта теретическая основа преподавания китайского языка преодолела уровень Иакинфа Бичурина. Во Владивостоке разработали и применили новые технологии подготовки китаеведов-практиков, в Петербурге была открыта Практическая восточная академия. Российское китаеведение и школа преподавания китайского языка вновь заняли передовые позиции в мире. |access-date={{dat|2002|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20021130082535/http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/last.htm |archivedate={{dat|2002|11|30||bez}} }}</ref> Aktīvi piedalījās Amūras apgabala izpētes biedrības ({{val-ru|Общество изучения Амурского края}}) darbā, bija biedrības bibliotekārs un rīcības komitejas loceklis, kas viņam ļāva gan organizēt, gan piedalīties zinātniskajās ekspedīcijās pa Austrumsibīriju. [[1902]]. gadā Šmits nokārtoja eksāmenu un aizstāvēja disertāciju "Mandarīnu valodas gramatikas apguve ar vingrinājumu tekstiem" ({{val-ru|Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений}}), saņemot zinātnisko grādu. Pirmais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru valodās runājošās tautas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, viņš arī izpētīja tās un publicēja zinātniskus rakstus par šo tautu valodām. Zinātniski pamatoja tungusu-mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi. Ar saviem darbiem un idejām izveidoja jaunu sinologu skolu Krievijā. Latvijā P. Šmitam neizdevās panākt, ka LU ievieš orientālistikas disciplīnas, un viņš bija spiests sašaurināt savu pētījumu loku un pamatā pievērsties latviešu folklorai un etnogrāfijai. Pirmais P. Šmita zinātniskais darbs par latviešu valodu bija "Trejādi garumi latviešu valodā" (izdots Pēterburgā 1899. gadā). Atsevišķi raksti par latviešu valodu tika publicēti arī žurnālos "Mājas Viesa Mēnešraksts", "[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]". Publicēja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumā daudz rakstu un apcerējumu par latviešu ticējumiem, mitoloģiju tautasdziesmām, vecajām vārdnīcām, Glika Bībeles valodu u.c. Pēc viņa nāves 1940.—1941. gadā izdeva grāmatu "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos, kuros apkopoti 36 790 tautas ticējumi. === Piemiņa === {{dat|2003|11|11||bez}} [[Rīgas Meža kapi|I Meža kapos]] svinīgi atklāja P. Šmitam veltītu pieminekli. == Bibliogrāfija == [[Attēls:Pēteris Šmits pēc 1930.jpg|thumb|270px|Pēteris Šmits ar ķīniešu tekstu fonā.]] * ''Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений'' (1902) * ''Китайская грамматика'' (Владивосток, 1915) * ''The language of the Negidals'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, 1923, № 5 * ''The language of the Olchas'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, 1923, № 8; * ''The language of the Oroches'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, 1928, № 17 * ''The language of the Samagirs'' // Latvijas Augstskolas raksti. Rīga, № 19 * ''Chinesische Elemente im Mandschu'' (1932) * ''Der Lautwandel im Mandschu und Mongolischen'' (1898) * "Ķīniešu hrestomātija" (1902) * "Mandžūru valodas mācība" (1907) * "Ķīniešu pasakas" (1936) * "Etnogrāfisku rakstu krājums" I daļa (1912) * "Valodas kļūdas un grūtumi" (1920) * "Ievads valodniecībā" (1921) * "Ievads baltu filoloģijā" (1921) * "Etnogrāfisku rakstu krājums" II-III daļa (1923) * "Latviešu mitoloģija" (1926) * "Ievads valodniecībā" (1934) * "Ievads Baltu filoloģijā" (1936) * "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti" (1937) * "Latviešu tautas pasakas un teikas" 15 sējumos (1925—1937) * "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos (1940—1941) == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Schmidt P. Gesammelte Arbeiten zur Tungusologie und Mandjuristik. / hrsg von Hartmut Walravens - C. Bell Verlag: Hamburg, 1984, {{ISBN|3-923308-17-5}} * Walravens Hartmut. Peter Schmidt, Ostasienwissenschaftler, Linguist und Folklorist: eine vorlaeufige Biobibliographie. - C. Bell Verlag: Hamburg, 1982, {{ISBN|3-923308-04-3}} * Florilegia Manjurica: in Memoriam Walter Fuchs. / herausgegeben von Michael Weiers und Giovanni Stary - Harrassowitz: Wiesbaden, 1982. {{ISBN|3-447-02283-3}} * Решетов А.М. Петр Петрович Шмидт как тунгусо-маньчжуровед. // Tunguso-Sibirica. Bd. 20. Wiesbaden, 2006. S.219 – 224 * Скачков П.Е. Очерки истории русского китаеведения. - Москва, 1977 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304222205/http://www.rauna.lv/?p=4658&pp=5619&lang=1103 Pēteris Šmits (1869 - 1938) - Ievērojamie Raunas pagasta iedzīvotāji] * [https://web.archive.org/web/20020907010314/http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/D/DacishenVG/lingvo/append.htm Китаисты, овладевшие китайским языком в Пекине] * [http://www.orientalstudies.ru/rus/images/pdf/a_kroll_1998.pdf Страны и народы Востока. Вып. XXIX - Петербург, 1998 (.pdf)] * [http://ccs.ncl.edu.tw/Newsletter_93/p13-18.pdf 東正教傳教士與中國文化西漸的北方之路 (.pdf)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220705031317/http://ccs.ncl.edu.tw/Newsletter_93/p13-18.pdf |date={{dat|2022|07|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091101104339/http://www.dvgu.ru/struct/institute/orient/HTML/history.html Дальневосточный государственный университет] * [http://www.law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1156611 Сонин В.В. Юридическое образование на Дальнем Востоке России, 1918 - 1922 гг.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305013716/http://www.law.edu.ru/doc/document.asp?docID=1156611 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070307215136/http://nature.web.ru/db/msg.html?mid=1187660 Еропкина О. Русские и китайские школы на КВЖД. 20-е годы. // Проблемы Дальнего Востока - 3. -2001. С. 132-138 ] * [https://web.archive.org/web/20080504211423/http://www.mirperevoda.ru/kit2.htm История русско китайского перевода и китайско русского перевода в России и Китае] * [http://www.fegi.ru/primorye/science/khisam/ocherk2.html Общество изучения Амурского края (ОИАК)] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Peteris}} [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodnieki]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Sinologi]] pqqxrfc3kecfgs3empbwgrwqwyq38jd Tālmācība 0 105321 4467196 4181813 2026-05-12T18:38:01Z Votre Provocateur 111653 4467196 wikitext text/x-wiki {{Noformējums}} {{papildu atsauces+}} '''Tālmācība''' ir studiju forma, kas ir īpaši piemērota strādājošiem cilvēkiem. [[Latvija|Latvijā]] tālmācība aktualizējusies 20. gadsimta 90. gados. Tradicionāli par tālmācību tiek saukta izglītības ieguves forma, kuras pamatā ir pastāvīgas studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar mācību spēku. Saskaņā ar LR Izglītības likumu, tālmācība tiek definēta kā neklātienes izglītības paveids. Izvēloties tālmācību, pieaugušajam ir jābūt psiholoģiski gatavam rūpīgai studiju kursu apguvei, ir nepieciešams apzināties savas iepriekšējās zināšanas, spējas, intereses, vēlmes un vajadzības. Studējošajam ir jābūt gatavam pastāvīgam mācīšanās procesam. Tālmācībā iesaistīto pieaugušo var saukt par autonomu studējošo, kuru raksturo aktīva līdzdalība studiju procesā, uzskati, ka mācības ir sadarbība ar apkārtējo pasauli. Autonoms studējošais izprot savu mācīšanās stilu, viņam raksturīga aktīva pieeja mācību uzdevumiem, viņš spēj uzņemties risku savu mācību mērķu sasniegšanā, prot pamatot spriedumus un atzinumus. == Studiju modeļi tālmācībā == * Neklātienes modelis (the Correspondence model) — dominē rakstveida komunikācija (vēstules, rakstveida materiāli) un kuru plaši izmanto Hāgenas Tālmācības universitāte. * Skolotāja modelis (the Teacher model) — galvenā loma tajā piešķirta mācību spēkam, kura zināšanas un pieredze pieaugušajam tiek nodota galvenokārt ar rakstveida materiālu palīdzību. Mācību spēka uzdevums ir stimulēt, motivēt pieaugušos, palīdzēt viņiem noteikt studiju mērķi un tam atbilstošu saturu, veidu, realizēt atgriezenisko saikni, lai noteiktu studiju kvalitāti. * Konsultanta modelis (the Tutor model)- konsultants netiek uztverts kā persona, kas ir atbildīga par mācīšanu, bet gan kas atbalsta, dod padomus, palīdz integrēties un adaptēties studiju procesā. * Tehnoloģiskais modelis (the Technological — extension model) — tā būtība ir dažāda veida informācijas tehnoloģiju pielietošana studiju procesā (plaši izmantots Lielbritānijas Atvertajā Universitātē, Kanādā, Somijā). * Jaukta veida modelis (Transactional distance) — apvieno visus iepriekš minētos modeļus. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to definējis Maikls Mūrs (''Michael Moor''), ietverot tajā pašmācību, informācijas tehnoloģijas un rakstveida materiālus. == Vēsture == Pasaulē tālmācība sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, tomēr cilvēki savu brīvo laiku papildu zināšanu ieguvei izmantoja jau daudz agrāk. Pastāv uzskats, ka tālmācības pirmsākumi meklējami 1728. gadā. Par to liecina materiāls, kas publicēts avīzē "''Boston Gazzete''" 1728. gada 20. martā: skolotājs Kalebs Filips (''Caleb Philip'') piedāvā iespēju apgūt zināšanas, studiju materiālus regulāri (vienreiz nedēļā) saņemot pa pastu. Šis process tika nodēvēts par "jauno ātrrakstīšanas jeb stenogrāfijas" metodi. Pēc simt gadiem (1833. gadā) līdzīga rakstura sludinājumi parādās arī zviedru avīzē "Lunds Nekoblad". 1840. gadā tālmācību sāka izmantot arī [[Anglija|Anglijā]]. Galvenie nopelni te ir Īzakam Pitmenam (''Isaack Pitman''): viņa studenti tulkoja [[Bībele|Bībeles]] fragmentus un pa pastu sūtīja tos koriģēšanai. Šī metode tika kombinēta ar svēto rakstu klātienes studijām, vēlāk tika sagatavoti arī speciāli uzdevumi. Jaunā studiju forma kļuva par pamatu un aizsākumu Īzaka Pitmena Neklātienes koledžas izveidošanai. No angļiem tālmācības tradīcijas pārņēma vācieši: 1856. gadā francūzis Šarls Tusēns (''Charles Toussaint'') un vācietis Gustavs Langenšeids (''Gustav Langenscheidt'') Berlīnē izveidoja neklātienes skolu, kurā bija iespējams apgūt valodas. Amerikā tālmācības sistēmas pamatlicēja bija Anna Eliota Tiknora (''Anna Eliot Ticknor''), kas izveidoja un no 1873. līdz 1897. gadam vadīja t. s. "mājmācības" skolu. Studiju pamatā bija vēstuļu apmaiņa starp skolēniem un skolotāju, kā arī īpaši izstrādāti testi. == Tālmācības attīstība Latvijā == Pirmās mācību iestādes Latvijas teritorijā radās 13. gadsimtā. Tās dibināja katoļu garīdznieki, kas šeit ieradās kopā ar vācu bruņiniekiem. Mācības notika latīņu valodā. Vēlākajos gadsimtos tika izveidotas pirmās laicīga tipa skolas, un to uzdevums bija sagatavot kadrus valsts un pilsētu pārvaldei. Mācības šajās skolās notika vācu valodā un tās bija paredzētas vācu tautības iedzīvotāju atvasēm. Kaut arī pirmā latviešu skola tika izveidota Rīgā 16. gadsimta beigās, par latviešu skolām mēdz runāt, sākot no zviedru laikiem Vidzemē kad 17. gadsimta vidū tiek izdots rīkojumus, lai katra draudze rūpētos par tās locekļu skološanu. Draudzes baznīcām ir atļauts dibināt skolas vai arī nodrošināt to, ka ķesters (draudzes skolotājs) iet apkārt pa mājām un ļaudīm māca, kas ir Dievs, Dieva vārds, Svētā Trīsvienība, mūžīga dzīvošana, nāve un elle. Pēc Lielā Ziemeļu kara — 18. gadsimtā un Vidzemes (stils)kļūšanas par Krievijas provinci zviedru izveidotā ļaužu skološanas sistēma šajā Latvijas novadā panīka, bet latvieši izglītojās paši, mājmācības ceļā itin labi apgūstot gan lasīšanas, rakstīšanas un rēķinu tehnikas prasmes. Tāpat mājmācībā latvieši apguva arī tautas gara mantas — teikas, pasakas, sakāmvārdus, tautasdziesmas un to dziedāšanu. Jaunas pārmaiņas izglītošanā nesa 19. gadsimts, kad tā sākumā Krievijas cars Aleksandrs I izveidoja Tautas apgaismošanas ministriju. Tās pārziņā nodeva skološanas lietas visā valstī. Laikam ritot, Latvijā tika izveidotas vairāku veidu skolas — draudžu un pagastu skolas (3-gadīgas sākumskolas), elementārskolas, apriņķu—pilsētu un ministrijas skolas, kā arī guberņu skolas—ģimnāzijas. Vienlaicīgi izstrādāja un apstiprināja šo skolu mācību plānus un noteikumus. 19. gadsimta nogalē latviskas izglītības attīstību sāka traucēt Krievijas valdība, kas uzskatīja, ka iedzīvotāju tuvināšanās Krievijai nav iespējama bez krieviskas izglītības, krievu valodas un krievu kultūras. Turpmāk tiek noteikts, ka mācībās svarīgāka par vācu un latviešu valodu ir krievu valoda. Daudzās skolās krievu valoda tiek noteikta par galveno mācībvalodu. Šādos apstākļos latvieši arvien biežāk sāka izmantot iepriekšējos gadsimtos pārbaudītu metodi — mājskološanos, ko skolu inspektori visiem līdzekļiem centās iznīdēt. Jaunas pārmaiņas, kas nostiprināja latviešu izglītību un latvisku skolu norisinājās pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, kad ar jauniem likumiem, noteikumiem un rīkojumiem apstiprināja valsts izglītības iestāžu struktūru, skolu mācību programmas un izglītības normas jeb standartus. 1921. gada 30. septembra likums "Par tautas augstskolām" paredzēja brīvus tautas izglītošanās dažādus veidus (piemēram, kursu, lekciju vai semināru veidā) ārpus valsts noteiktās obligātās izglītības iestāžu struktūras un programmām. Latvijas valsts izglītības sistēma paredzēja arī to, ka obligātu izglītību līdz 16 gadu vecumam var iegūt tā sauktajās papildskolās, kur mācības bija organizētas vakara kursu un svētdienas skolās. Pēc valstiskās neatkarības zaudēšanas padomju varas gados Latvijā esošā izglītības sistēma tika pārveidota. Būtiski mainījās mācību saturs — par tā idejisko pamatu visos mācību priekšmetos kļuva marksisms—ļeņinisms. Visu pakāpju skolās ieviesa vienotus mācību plānus un programmas, kas nodrošināja secīgumu, skolēniem pārejot no vienas izglītības pakāpes nākamajā. 20. gadsimta 50.—60. gados sākās pāreja uz vispārējās vidējās izglītības ieviešanu, kuru varēja iegūt arī vakara—neklātienes apmācību formā.[https://web.archive.org/web/20140727221321/http://www.talmacibasvsk.lv/lv/vesture/] == Tālmācības izglītības jēdziens == '''Tālmācības izglītība''' ir jeb kura formāla pieeja mācīšanas procesam, kur instrukciju vairākums tiek nodrošināts, kad pasniedzējs un students ir attālināti viens no otra.<ref>Verduin, J. R. and Clark, T. A. (1991), Distance Education: The Foundation of Effective Practice, Jossey-Bass Publishers, San Francisco, CA.</ref> Pagājušajos gados iezīmējas tāda tendence, ka neklātienes studiju studentu skaits dramatiski pieaug. Ir jāmin tādā procesa dažus pamatā faktorus: augsta pilna laika studiju maksa, studenti apvieno mācīšanas procesu ar ikdienas pilnas slodzes darbu, atbildība par ģimeni (piem., babysitting), studentu dzīves vieta ir diez gan attālināta no universitātes. Jēdziens tālmācības izglītība pirmoreiz parādījās 1892. gadā Viskonsijas Universitātes katalogā ''(University of Wisconsin)'', to popularizēja vācu pasniedzējs Otto Piters ''(Peters, O.)'' 1960. gados. Sākotnēji tālācības [[izglītība]] bija nodrošināta caur drukāto un rakstīto korespondenci ar pasta palīdzību, pēc tām drukāti materiāli bija atbalstīti ar audio/ video ierakstiem. Vēlāk drukāti studiju materiāli bija atbalstīt ar radio vai televīzijas signāliem, bet tās nenodrošināja reāla laika komunikāciju starp pasniedzēju un studentu.<ref>Barker, B., Frisbie, A. and Patrick, K. (1989), ''Broadening the definition of distance education in light of the new telecommunications technologies'', The American Journal of Distance Education, Vol. 3 No. 1, pp. 20-9.</ref> Aprakstīto problēmu atrisināja [[inovācija]]s datoru un audio/video komunikācijas tehnoloģijās. Tagad students var reālā laikā komunicēt gan ar pasniedzēju, gan ar citiem studentiem izmantojot dažādas komunikācijas sistēmas un attālumam nav nozīmes — efektīvs mācīšanas process.<ref>Raymond, F. B. and Pike, C. K. (1997), ''Social work education: electronic technologies'', in Encyclopedia of Social Work: 1997 Supplement, Vol. 19, NASW Press, Washington, DC, pp. 281-99.</ref> == Tālmācības izglītības līdzekļi == Tālmācības izglītības līdzekļi: no pasta, telefona, faksa, audio, video, datora, e-pasta līdz uz multimedija balstītiem tīkliem. (web-based multimedia) [[Attēls:Tālmācības studiju atbalsta sistēma.JPG|thumb|200px|Tālmācības studiju atbalsta sistēma]] == Tālmācības izglītības dimensijas == Desmonds Kigans ''(Keegan,D.)'' izdalīja 5 tālmācības izglītības dimensijas<ref>Keegan, D. (1990), "Open learning:concepts and costs, successes and failures", in Atkinson, R. and McBeath, C. (Eds), Open Learning and New Technology, ASET, Murdoch University, Perth, pp. 230-243.</ref>: 1. pasniedzēja un studenta komunikācijas nodrošināšana; 2. dažādu mediju izmantošana; 3. [[divvirziena komunkācija]]s nodrošināšana; 4. izglītības sistēmas ietekme; 5. industriālas bāzes darbība. == Tālmācības izglītības teorija == Desmonds Kigans ''(Keegan,D.)'' klasificēja tālmācības izglītības teorijas 3 kategorijās: 1. neatkarības un autonomijas teorijas; 2. mācīšanas [[industrializācija]]s teorija; 3. mijiedarbības un komunikācijas teorijas. Hilari Peratona ''(Perraton, H.)'' aizstāvēja pastāvošo tālmācības izglītības teoriju sintēzi ar izglītības [[filosofija|filosofijām]], kā arī apvienoja līdzvērtības teorijas ar mācīšanas reintegrāciju.<ref>Simonson, M. Et al. (2000), Teaching and Learning at a Distance: Foundations of Distance Education, Merrill, Upper Saddle River, NJ. P.99.</ref> Saistībā ar starp neatkarības teorijām un autonomiju ir labi pazīstami zinātnieki Čārlzs Vedemajers un Maikls Murs ''(Wedemeyer, Ch. and Moore, M.)''. Apgalvojot, ka tālmācības izglītība ir būtisks neatkarības studiju veids, Č. Vedemajers ''(Wedemeyer, Ch.)'' piedāvā sistēmu ar 10 raksturojumiem, kuri pasvītro studenta neatkarību un tās sasniegšanas līdzekļus.<ref>Simonson, M. Et al. (2000), Teaching and Learning at a Distance: Foundations of Distance Education, Merrill, Upper Saddle River, NJ. P.120.</ref> Maikls Murs ''(Moore, M.)'' formulēja savu tālmācības izglītība teoriju 1970. gados, kuru vēlāk viņš attīstīja līdz transakcijas attāluma teorijai ''(Transactional distance theory)''.<ref>Moore, M. (1993), "Theory of transactional distance", in Keegan, D. (Ed.), Theoretical Principles of Distance Education, Routlege, London, pp. 22-38.</ref> Transakcijas attāluma teorija balstās uz psiholoģiskās telpas potenciālas nesaprašanas starp to cilvēku uzvedību, kuri piedalās tālmācības izglītības programmā fiziskā attāluma dēļ. M. Mura ''(Moore, M.)'' teorētiskais modelis balstās uz 3 konceptu mijiedarbību: dialogs, struktūra un autonomija. Tālmācības izglītības teorija ir industrializācijas ēras [[produkts]], kuru attīstīja Otto Piters ''(Peters, O.)''. Salīdzinot tālmācības izglītību ar masas produkciju industrijā, Piters ''(Peters, O.)'' atzina, ka tālmācības izglītība var būt analizēta tāpat kā industriāla prece (goods).<ref>Simonson, M. Et al. (2000), Teaching and Learning at a Distance: Foundations of Distance Education, Merrill, Upper Saddle River, NJ. P.130.</ref> Balstoties uz šādu analoģiju, Piters ''(Peters, O.)'' iezīmēja vairākus ekonomiskus un industriālus konceptus tālmācības izglītības analīzei, daži no tām ir: darba sadale, mehanizācija, masu produkcija, plānošana, organizācija. Kaut gan Piters ''(Peters, O.)'' atzīmēja savas teorijas neatbilstību jaunu studentu prasībām post industriālā sabiedrībā un rosināja pēc jauna modeļa izveidošanos, bet tomēr zinātnieks neatlaidīgi apgalvoja, ka tālmācības izglītība ir tipisks industriālas sabiedrības produkts.<ref>Peters, O. (1993), "Distance education in a postindustrial society", in Keegan, D. (Ed.), Theoretical principles of Distance education, Routladge, London, pp. 39-58.</ref> Bjors Holmbergs ''(Holmberg, B.)'' savā tālmācības izglītības teorijā cenšas izskaidrot attiecības starp divvirzienu komunikācijas plūsmu un tālmācības izglītības un mācīšanas efektivitāti. Tādas attiecības iekļauj sevī mijiedarbību, emocionālu iesaistīšanu, mācīšanas baudījumu, motivāciju un mācīšanas efektivitāti.<ref>Simonson, M. Et al. (2000), Teaching and Learning at a Distance: Foundations of Distance Education, Merrill, Upper Saddle River, NJ. P.149.</ref> Tehnoloģiju apvienošana tālmācības izglītības sekmēja amerikāņu līdzvērtības ''(equivalency)'' teoriju rašanos, kura meklē iespējas pēc ekvivalenta mācīšanas pieredzes nodrošināšanas visiem studentiem neskatoties uz to kādā veidā viņi ir piesaistīti resursiem vai kādas instrukcijas ir vajadzīgas studentiem.<ref>Patchner, M. A., Petracchi, H. and Wise, S. (1998), ''Outcomes of ITV and face-to-face instruction in a social work research methods course'', in Raymond, F. B., Ginsberg, L. and Gohagan, D. (Eds), Information Technologies: Teaching to</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Tālmācība]] tdzcg7fmcs00inv8f0e9nx5t2rrze9l Tatjana Hifnere 0 105942 4467406 4270303 2026-05-13T04:42:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467406 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tatjana Hifnere | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = ''Tatjana Hüfner'' | attēls = 2020-01-18 Mascot Ceremony Luge Women's Double (2020 Winter Youth Olympics) by Sandro Halank–019.jpg | att_izm = | paraksts = Tatjana Hifnere 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|4|30}} | dz_viet = {{Vieta|Vācija|Neirupīne}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 75 [[kilograms|kg]] | iesauka = | mājaslapa = {{URL|tatjana-huefner.de}} <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{DEU}} | sporta veids = [[Kamaniņu braukšana]] | disciplīna = | kar_sāk = 2003 | kar_beig = | treneris = Bernhards Glass | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss kamaniņu braukšanā | pk_debija = 2005 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 25 | pk_pjedestāli = | pk_tituli = 5 | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]], [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]) | os_medaļas = 1 zelts, 1 bronza | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport|Sieviešu [[kamaniņu braukšana]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Vācija}}}} {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalGold|[[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūvera 2010]]|[[Kamaniņu braukšana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|individuāli]]}} {{MedalBronze|[[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīna 2006]]|individuāli}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2007. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Īglsa 2007]]|individuāli}} {{MedalGold|[[2008. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Oberhofa 2008]]|individuāli}} {{MedalGold|[[2008. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Oberhofa 2008]]|komandu stafete}} {{MedalGold|[[2011. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Čezāna 2011]]|individuāli}} {{MedalGold|[[2012. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Altenberga 2012]]|individuāli}} {{MedalGold|[[2012. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Altenberga 2012]]|komandu stafete}} }} '''Tatjana Hifnere''' ({{val|de|Tatjana Hüfner}}; dzimusi {{dat|1983|4|30}} [[Neirupīne|Neirupīnē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[vācieši|vācu]] [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucēja]]. Ar kamaniņu sportu nodarbojas kopš 1992. gada, Vācijas izlasē — kopš 2003. gada. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņa ieguva bronzas medaļu, bet [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja. Ieguvusi sešas zelta medaļas Pasaules čempionātos un piecas sezonas pēc kārtas uzvarējusi Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā (2007.—2008., 2008.—2009., 2009.—2010., 2010.—2011., 2011.—2012.). {{dat|2008|2|2||bez}} T. Hifnere kļuva par pirmo sievieti, kas ir uzvarējusi 5 kamaniņu sporta Pasaules kausa posmos pēc kārtas, viņas uzvaru sērija pārtrūka [[Altenberga|Altenbergā]], [[Vācija|Vācijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tatjana-huefner.de/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100307232106/http://www.tatjana-huefner.de/ |date={{dat|2010|03|07||bez}} }} {{de ikona}} * [http://www.fil-luge.org/filext/athlet/erfolge_en.asp?p_id=100493 FIL-Luge profils] {{en ikona}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{Vācijas sportists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni kamaniņu braukšanā — vieninieki sievietēm}} {{DEFAULTSORT:Hifnere, Tatjana}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kamaniņu braukšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kamaniņu braukšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kamaniņu braukšanā]] [[Kategorija:2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] 1ho3nphvmbz33i1rzvdmk6jjw3k60m6 Sociālistu-revolucionāru partija 0 108285 4467351 4363642 2026-05-12T22:48:27Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Sociālistu revolucionāru partija]] uz [[Sociālistu-revolucionāru partija]]: Atbilstoši oriģinālam (Партия социалистов-революционеров). 4363642 wikitext text/x-wiki [[Attēls:1917PartiyaSoz-Rev.jpg|thumb|200 px|right|Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts [[1917]]. gadā.]] '''Sociālistu revolucionāru partija''' ({{val|ru|Партия социалистов-революционеров}}; saīsināti '''eseri''' {{val|ru|эсеры}}) bija radikāla politiskā partija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] (1902—1917), [[Krievijas Republika|Krievijas Republikā]] (1917) un vēlāk [[Krievijas PFSR]] (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties [[narodņicisms|narodņiku]] pulciņiem. == Vēsture == Partija tika izveidota 1902. gada janvārī. Tā kā partijas sākotnējais kodols bija vairākas narodņiku grupas, tad ideoloģiski viņi bija narodņicisma mantinieki, lai arī liela ietekme uz partijas ideoloģiju atstāja arī [[Eduards Bernšteins|Eduarda Bernšteina]] idejas. Viņi noliedza [[zemniecība]]s un [[proletariāts|proletariāta]] šķiriskās atšķirības. Cīņai pret [[patvaldība|patvaldību]] propagandēja individuālo [[Terors (politika)|teroru]], respektīvi, teroristisku aktu veikšanu. Eseri piedalījās [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]]. [[1906]]. gadā partijā notikās šķelšanās, kuras rezultātā izveidojās labais spārns, kas izveidoja "tautas sociālistu" partiju, un kreisais spārns, kas izveidoja maksimālistu savienību. Eseri ietilpa [[Otrā Internacionāle|Otrajā Internacionālē]]. Līdz pat [[1917]]. gadam partija darbojās nelegāli, bet pēc [[Februāra revolūcija]]s eseri kļuva par vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem. [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītājs bija viens no Sociālistu revolucionāru partijas līderiem, [[Aleksandrs Kerenskis]]. Turklāt valdībā vairākus ministru posteņus ieņēma arī citi pazīstami eseri. 1917. gadā partija pieauga līdz apmēram miljonam biedru un bija vairākumā daudzās Krievijas pilsētās. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s eseri kopā ar [[lielinieki]]em palika vienīgās legālās politiskās partijas, kuru rokās koncentrējās lielākā daļa varas. Viņiem izdevās arī uzvarēt [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās. Lieliniekiem izdevās sašķelt eseru partiju, 1917. gada decembrī izveidojās [[kreisie eseri|Kreiso eseru]] partija. [[1918]]. gada jūnijā labējie eseri tika izslēgti no visām padomēm un faktiski aizliegti, bet pēc Maskavas sacelšanās apspiešanas 7. jūlijā arī kreisie eseri tika izslēgti no politiskās dzīves. Eseri pretojās šīm darbībām, rīkojot dumpjus, terora aktus, tomēr atgūt varu viņiem vairs neizdevās. Pāris dienu pēc [[Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas 1918. gada 30. augustā [[eseri|esere]] [[Fanija Kaplāne]] atentātā ievainoja Ļeņinu. Laikā no [[1921]]. līdz [[1922]]. gadam eseri piedzīvoja lielu biedru atbirumu un sairumu, kas [[1923]]. gadā noveda pie partijas kongresa, kurā tika nolemts likvidēt partiju. == Skatīt arī == * [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]] * [[Latgales Ļaužu partija]] == Ārējās saites == {{commonscat|Socialist-Revolutionary Party|Sociālistu revolucionāru partija}} * [https://web.archive.org/web/20100504140531/http://www.dur.ac.uk/a.k.harrington/srprog.html Sociālistu revolucionāru partijas programma] {{en ikona}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās partijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] 0c27ze7pukpyfvzbytnkxiypgpe87kt 4467354 4467351 2026-05-12T22:53:40Z Turaids 8965 4467354 wikitext text/x-wiki [[Attēls:1917PartiyaSoz-Rev.jpg|thumb|200 px|right|Sociālistu-revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts [[1917]]. gadā.]] '''Sociālistu-revolucionāru partija''' ({{val|ru|Партия социалистов-революционеров}}; saīsinājumā — '''eseri''' ({{val|ru|эсеры}}) bija [[revolucionārais sociālisms|revolucionārā sociālisma]] politiskā partija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] (1902—1917), [[Krievijas Republika|Krievijas Republikā]] (1917) un vēlāk [[Krievijas PFSR]] (1917—1923), kas izveidojās apvienojoties [[narodņicisms|narodņiku]] pulciņiem. == Vēsture == Partija tika izveidota 1902. gada janvārī. Tā kā partijas sākotnējais kodols bija vairākas narodņiku grupas, tad ideoloģiski viņi bija narodņicisma mantinieki, lai arī liela ietekme uz partijas ideoloģiju atstāja arī [[Eduards Bernšteins|Eduarda Bernšteina]] idejas. Viņi noliedza [[zemniecība]]s un [[proletariāts|proletariāta]] šķiriskās atšķirības. Cīņai pret [[patvaldība|patvaldību]] propagandēja individuālo [[Terors (politika)|teroru]], respektīvi, teroristisku aktu veikšanu. Eseri piedalījās [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]]. [[1906]]. gadā partijā notikās šķelšanās, kuras rezultātā izveidojās labais spārns, kas izveidoja "tautas sociālistu" partiju, un kreisais spārns, kas izveidoja maksimālistu savienību. Eseri ietilpa [[Otrā Internacionāle|Otrajā Internacionālē]]. Līdz pat [[1917]]. gadam partija darbojās nelegāli, bet pēc [[Februāra revolūcija]]s eseri kļuva par vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem. [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītājs bija viens no Sociālistu-revolucionāru partijas līderiem, [[Aleksandrs Kerenskis]]. Turklāt valdībā vairākus ministru posteņus ieņēma arī citi pazīstami eseri. 1917. gadā partija pieauga līdz apmēram miljonam biedru un bija vairākumā daudzās Krievijas pilsētās. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s eseri kopā ar [[lielinieki]]em palika vienīgās legālās politiskās partijas, kuru rokās koncentrējās lielākā daļa varas. Viņiem izdevās arī uzvarēt [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās. Lieliniekiem izdevās sašķelt eseru partiju, 1917. gada decembrī izveidojās [[kreisie eseri|Kreiso eseru]] partija. [[1918]]. gada jūnijā labējie eseri tika izslēgti no visām padomēm un faktiski aizliegti, bet pēc Maskavas sacelšanās apspiešanas 7. jūlijā arī kreisie eseri tika izslēgti no politiskās dzīves. Eseri pretojās šīm darbībām, rīkojot dumpjus, terora aktus, tomēr atgūt varu viņiem vairs neizdevās. Pāris dienu pēc [[Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas 1918. gada 30. augustā [[eseri|esere]] [[Fanija Kaplāne]] atentātā ievainoja Ļeņinu. Laikā no [[1921]]. līdz [[1922]]. gadam eseri piedzīvoja lielu biedru atbirumu un sairumu, kas [[1923]]. gadā noveda pie partijas kongresa, kurā tika nolemts likvidēt partiju. == Skatīt arī == * [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]] * [[Latgales Ļaužu partija]] == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Socialist-Revolutionary Party|Sociālistu-revolucionāru partija}} * [https://web.archive.org/web/20100504140531/http://www.dur.ac.uk/a.k.harrington/srprog.html Sociālistu-revolucionāru partijas programma] {{angliski}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās partijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] hn19hocqyoti0iuu6thz0hch2b1gduc Postmodernisms 0 109855 4467337 3705436 2026-05-12T21:47:12Z Turaids 8965 4467337 wikitext text/x-wiki '''Postmodernisms''' ({{val|fr|postmodernisme}}, no {{val|la|post}} — 'pēc' un ''modo'' — 'nupat') ir visaptveroša [[humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] kustība, kam galvenokārt raksturīga [[objektivitāte|objektīvās]] [[patiesība]]s un [[metastāstījums|metastāstījuma]] noliegšana. Tas ir vispārīgs apzīmējums 20. gadsimta beigu pārmaiņām [[Rietumu pasaule|Rietumu kultūras]] un filozofiskajā apziņā, kurām raksturīgs [[Modernisms|modernitātes]] vērtību noliegums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3112794|title= Postmodernisms|accessdate=2016-01-16 |work= |publisher= tilde.lv|date= }}</ref> "Mūsu pašreizējā kultūra ir [[cinisms]] un [[ironija]] — jebkas dzīvotspējīgs, katrā ziņā jebkurš mēģinājums paust kādu ideālu novīst to spozmē", tā postmodernismu aprakstīja Svens Birkerts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/intelekts-11227396|title= Intelekts|accessdate=2016-01-16 |last= Misiņa|first= Māra|coauthors= |date= 2002-01-25|work= |publisher= Diena(Laikraksts)}}</ref> Postmodernismam nav precīzas definīcijas, bet tam piedēvētas dažādas pazīmes, piemēram, nenoteiktība, sašķeltība, patiesības konstrukcija, nevis atrašana. No postmodernisma viedokļa "šo pazīmju uzskaitīšana nav korekta, jo tā grib apstādināt procesus, atrast būtiskas īpašības, atņemt postmodernismam tā nenoteiktību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.rvvg.lv/dati/macibas/kulturas_v_12kl/postmodernisms/postmodernisms_1.htm|title= Postmodernisms|accessdate=2016-01-16 |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=}}</ref> Postmodernisma jēdziens cieši saistīts ar [[poststrukturālisms|postrukturālisma]] un [[dekonstrukcija]]s pieeju literatūrai. [[Žaks Deridā]], [[Mišels Fuko]] un citi norādījuši, ka nav iespējams izveidot skaidru un neapgāžamu patiesības struktūras aprakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.satori.lv/raksts/izdruka/1746|title= Pielikums. Teorētiskās skolas un virzieni|accessdate= 2016-01-16|last= Kelers|first= Džonatans|coauthors= |date= |work= |publisher= [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090924005552/http://www.satori.lv/raksts/izdruka/1746|archivedate= 2009-09-24}}</ref> Postmodernisms ietekmējis arī [[Postmodernisma māksla|mākslu]] un arhitektūru. == Atsauces == {{atsauces}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Postmodernisms| ]] [[Kategorija:Filozofija| ]] l799gphasyx2pzmvzhh8cpoepjc0n3l Leikocīti 0 118339 4467273 4229118 2026-05-12T20:43:23Z ~2026-28628-40 145300 4467273 wikitext text/x-wiki '''Leikocīti''' jeb '''sarkanās asins šūnas''' ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — [[mikrobs|mikrobus]], [[baktērija]]s, kā arī atmirušās organisma šūnas. Leikocītus iedala granulocītos un agranulocītos. Granulocītu citoplazmā ir specifiski graudiņi, kas raksturīgi tikai šīm šūnām. Šie specifiskie graudiņi ir eozinofilie, neitrofilie vai bazofilie un attiecīgi atrodas [[Eozinofili|eozinofilo]], [[Neitrofilie leikocīti|neitrofilo]] un [[Bazofilie leikocīti|bazofilo]] leikocītu citoplazmā. Pie agranulocītiem pieder [[limfocīti]] un [[monocīti]] un tiem ir tikai nespecifiskas granulas, kas atrodamas arī granulocītu sastāvā. Visas šīs šūnas veidojas [[sarkanās kaulu smadzenes|sarkanajās kaulu smadzenēs]] no hematopoētiskās cilmes šūnas.<ref name=":0">Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.</ref> Leikocīti atrodas visā ķermenī, ieskaitot [[asinis]] un [[limfātiskā sistēma|limfātisko sistēmu]]. Balto asins šūnu skaits asinīs bieži var norādīt uz saslimšanu. Vienā litrā asiņu veselam cilvēkam ir no 4x10<sup>9</sup> līdz 1,1x10<sup>10</sup> leikocītu. Leikocītu skaita paaugstināšanos sauc par [[leikocitoze|leikocitozi]], bet pazemināšanos — par [[leikopēnija|leikopēniju]]. Leikocītu fizikālās īpašības var mainīties saistībā ar to aktivāciju, nenobriedušu šūnu klātbūtnē, kā arī ļaundabīgo leikocītu klātbūtnē [[leikēmija]]s gadījumā. == Veidi == Visu veidu leikocītiem ir kopīgas pazīmes, bet katram no tiem ir citādāka forma un funkcijas. Atšķirīga pazīme dažiem leikocītu veidiem ir tāda, ka tie satur granulas, tāpēc tos sauc arī par granulocītiem vai agranulocītiem. '''Granulocīti''' ir leikocīti, ko, pētot gaismas mikroskopā, var atpazīt pēc to [[citoplazma|citoplazmā]] esošajām dažādu krāsu granulām. Šīs granulas ir ar membrānu apņemti [[ferments|fermenti]], kas galvenokārt darbojas [[endocitoze|endocitozē]] sadalīto daļiņu sagremošanā. Ir 4 veidu granulocīti — neitrofili stabiņkodolaini, neitrofili segmentkodolaini, bazofili un eozinofili. '''Agranulocīti''' ir leikocīti, kuriem [[citoplazma|citoplazmā]] nav granulas. Kaut arī šūnās nav granulas, agranulocīti satur nespecifiskas azurofilas granulas, kuras sauc par [[lizosoma|lizosomām]]. Ir 2 veidu agranulocīti — limfocīti un monocīti. {| class="wikitable" ! Šūnu veids !! Mikroskopiskais izskats !! Diagramma !! Procentuālais daudzums pieaugušajiem !! Diametrs μm<ref name="isbn0-443-01657-7">{{cite book |author=Daniels, V. G., Wheater, P. R., & Burkitt, H.G. |title=Functional histology: A text and colour atlas |url=https://archive.org/details/functionalhistol00whea_0 |publisher=Churchill Livingstone |location=Edinburgh |year=1979 |pages= |isbn=0-443-01657-7 |oclc= |doi=}}</ref> !! Galvenie mērķi<ref name="alberts table">Bruce Alberts, Alexander Johnson, Julian Lewis, Martin Raff, Keith Roberts, and Peter Walter (2002). "Leukocyte also known as macrophagesfunctions and percentage breakdown". ''Molecular Biology of the Cell'' (4th ed.). New York: Garland Science. {{ISBN|0-8153-4072-9}}. </ref> !Kodols<ref name="alberts table" /> !Dzīvildze<ref name="isbn0-443-01657-7" /> |- | [[Neitrofilie leikocīti|Neitrofils]] | [[Attēls:pBNeutrophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Neutrophil.png|60px]] || 62% || 10—12 || * Baktērijas * Sēnītes | Multilobulārs (ar vairākām daiviņām) || 6 stundas līdz vairākām dienām audos, piemēram, liesā |- | [[Eozinofili|Eozinofils]] || [[Attēls:pBEosinophil.jpg|70px]] || [[Attēls:Eosinophil 1.png|70px]] || 2,3% || 10—12 || * Parazīti * Regulē alerģiskās reakcijas | [[Bi-lobed|Bi]]-lobulārs || 8—12 dienas (asinīs circulē 4—5 stundas) |- | [[Bazofilie leikocīti|Bazofils]] || [[Attēls:PBBasophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Basophil.png|60 px]] || 0,4% || 12—15 || * Izlaiž histamīnu iekaisuma procesos |Bi-lobulārs un tri-lobulārs || No dažām stundām līdz dažām dienām |- | [[Limfocīti|Limfocīts]] || [[Attēls:Lymphocyte2.jpg|60px]] || [[Attēls:Lymphocyte.png|70px]] || 30% || 7—15|| * B limfocīti — veido antivielas un mijiedarbojas ar T limfocītiem * T limfocīti ** CD4+ šūnas (''T helper''): aktivē un regulē T un B limfocītus ** CD8+ citotoksiskie T limfocīti: vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas ** γδ T limfocīti: Starpposms starp nespecifisko un specifisko imunitāti. ** Regulatorie T limfocīti: samazina iekaisumu. * [[Dabīgās galētājšūnas]] (''natural killer (NK) cells''): vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas | Ekscentrisks, labi iekrāsojas || Vairāki gadi atmiņas šūnām, pārējām dažas nedēļas. |- | [[Monocīti|Monocīts]] || [[Attēls:Monocyte.jpg|85px]] || [[Attēls:Monocyte.png|100px]] || 5.3% || 12—15<ref>{{cite book|last=Handin|first=Robert I.|author2=Samuel E. Lux |author3=Thomas P. Stossel |title=Blood: Principles and Practice of Hematology|publisher=Lippincott Williams and Wilkins|location=Philadelphia|year=2003|edition=2nd|page=471|url=https://books.google.com/?id=H85dwxYTKLwC&pg=PA472&dq=monocyte+diameter#v=onepage&q=monocyte%20diameter&f=false|accessdate=2013-06-18|isbn=9780781719933}}</ref> || Monocīti migrē no asinīm uz citiemaudiem un kļūst par makrofāgiem. || Nierveida || No dažām stundām līdz dažām dienām |- <!-- | [[Macrophage]] || [[Attēls:Macrophage.jpg|90px]] || [[Attēls:Macrophage.png|95px]] || || Approx 21 and sometimes as great as 60—80 ||Is a monocyte derivative. [[Phagocytosis]] (engulfment and digestion) of cellular debris and [[pathogen]]s, and stimulation of [[lymphocyte]]s and other immune cells that respond to the pathogen. || || Activated: Days<br /> Immune: Months to years |- | [[Dendritic cell]]s||[[Attēls:Dendritic cell.JPG|50px]] || [[Attēls:Dendritic Cell ZP.svg|50px]] || || || Can be myeloid or lymphoid derived. Main function is as an [[antigen-presenting cell]] (APC) that activates T lymphocytes. || || Similar to macrophages |- --> |} == Leikocitārā formula == Par leikocitāro formulu jeb leikocītu diferenciālo analīzi sauc 100 leikocītu procentuālo sastāvu (procentuālās attiecības). # neitrofilo leikocītu ar segmentētu kodolu — 50—70%; # limfocītu — 20—30% # eozinofilo leikocītu ir 2—4%. # neitrofilo leikocītu ar stabiņveida kodolu ir 1—3%. # monocītu ir 3—8%, # bazofilo leikocītu ir vismazāk — 0,5—1%. Noteiktām slimībām ir raksturīgas konkrētas pārmaiņas leikocitārajā formulā. Akūta iekaisuma gadījumā palielinās neitrofilo stabiņkodolaino daudzums, bet hroniska iekaisuma gadījumā palielinās limfocītu skaits. Pieaugušam veselam cilvēkam 1 mm<sup>2</sup> ir 6000—8000 leikocītu. Jaundzimušā asinīs ir daudz neitrofilu un ir samērā augsts kopējais leikocītu daudzums (līdz 25 000). Jau ceturtajā dienā pēc piedzimšanas leikocītu daudzums krietni sama­zinās, un otrajā nedēļā starp tiem pārsvarā ir lim­focīti (60%).<ref name=":0" /> === Leikocitoze === Ja leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir lielāks par normu — tā ir leikocitoze. Tā var būt fiziologiska (piemēram, veselam cilvēkam pēc ēšanas, kā arī fiziskā vai garīgā darbā) un patoloģiska (piemēram, iekaisumu, leikēmijas gadījumos). === Leikopēnija === Samazināts leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir leikopēnija. To var izraisīt dažas infekcijas slimības (gripa, vēdertīfs, masalas) un medikamenti (sulfonamīdi, antibiotikas u.c.), kas toksiski ietekmē sarkanās kaulu smadzenes. == Funkcija == Leikocīti nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas slimībam — imunitāti. Granulocīti un monocīti piedalās nespecifiskās imunitātes reakcijās pret plašu antigēnu spektru. Turpretī limfocīti nodrošina specifiskās imunitātes mehānismus — nosaka noteikta antigēna identificēšanu un iznīcināšanu. Leikocīti ir kustīgas šūnas, kas spēj pārvietoties noteiktā virzienā reaģējot uz signālmolekulām. Šo parādību sauc par pozitīvo hemotaksi. Leikocīti atstāj kapilārus, migrējot caur endoteliocītu starpšūnu zonu. Šo procesu sauc par diapedēzi. Diapedēzes rezultātā šīs šūnas nonāk īstenajos saistaudos un imūnās sistēmas orgānos, kur veic vietējiem apstākļiem piemērotas funkcijas. Asinīs cirkulē tikai neliela daļa no kopējās organismā esošās leikocītu populācijas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Asinis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Asins šūnas]] gnrjgj1orsfwysmum44ejr7xw1n3dit 4467274 4467273 2026-05-12T20:44:24Z ~2026-28817-67 145301 4467274 wikitext text/x-wiki '''sexy Leikocīti''' jeb '''sarkanās asins šūnas''' ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — [[mikrobs|mikrobus]], [[baktērija]]s, kā arī atmirušās organisma šūnas. Leikocītus iedala granulocītos un agranulocītos. Granulocītu citoplazmā ir specifiski graudiņi, kas raksturīgi tikai šīm šūnām. Šie specifiskie graudiņi ir eozinofilie, neitrofilie vai bazofilie un attiecīgi atrodas [[Eozinofili|eozinofilo]], [[Neitrofilie leikocīti|neitrofilo]] un [[Bazofilie leikocīti|bazofilo]] leikocītu citoplazmā. Pie agranulocītiem pieder [[limfocīti]] un [[monocīti]] un tiem ir tikai nespecifiskas granulas, kas atrodamas arī granulocītu sastāvā. Visas šīs šūnas veidojas [[sarkanās kaulu smadzenes|sarkanajās kaulu smadzenēs]] no hematopoētiskās cilmes šūnas.<ref name=":0">Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.</ref> Leikocīti atrodas visā ķermenī, ieskaitot [[asinis]] un [[limfātiskā sistēma|limfātisko sistēmu]]. Balto asins šūnu skaits asinīs bieži var norādīt uz saslimšanu. Vienā litrā asiņu veselam cilvēkam ir no 4x10<sup>9</sup> līdz 1,1x10<sup>10</sup> leikocītu. Leikocītu skaita paaugstināšanos sauc par [[leikocitoze|leikocitozi]], bet pazemināšanos — par [[leikopēnija|leikopēniju]]. Leikocītu fizikālās īpašības var mainīties saistībā ar to aktivāciju, nenobriedušu šūnu klātbūtnē, kā arī ļaundabīgo leikocītu klātbūtnē [[leikēmija]]s gadījumā. == Veidi == Visu veidu leikocītiem ir kopīgas pazīmes, bet katram no tiem ir citādāka forma un funkcijas. Atšķirīga pazīme dažiem leikocītu veidiem ir tāda, ka tie satur granulas, tāpēc tos sauc arī par granulocītiem vai agranulocītiem. '''Granulocīti''' ir leikocīti, ko, pētot gaismas mikroskopā, var atpazīt pēc to [[citoplazma|citoplazmā]] esošajām dažādu krāsu granulām. Šīs granulas ir ar membrānu apņemti [[ferments|fermenti]], kas galvenokārt darbojas [[endocitoze|endocitozē]] sadalīto daļiņu sagremošanā. Ir 4 veidu granulocīti — neitrofili stabiņkodolaini, neitrofili segmentkodolaini, bazofili un eozinofili. '''Agranulocīti''' ir leikocīti, kuriem [[citoplazma|citoplazmā]] nav granulas. Kaut arī šūnās nav granulas, agranulocīti satur nespecifiskas azurofilas granulas, kuras sauc par [[lizosoma|lizosomām]]. Ir 2 veidu agranulocīti — limfocīti un monocīti. {| class="wikitable" ! Šūnu veids !! Mikroskopiskais izskats !! Diagramma !! Procentuālais daudzums pieaugušajiem !! Diametrs μm<ref name="isbn0-443-01657-7">{{cite book |author=Daniels, V. G., Wheater, P. R., & Burkitt, H.G. |title=Functional histology: A text and colour atlas |url=https://archive.org/details/functionalhistol00whea_0 |publisher=Churchill Livingstone |location=Edinburgh |year=1979 |pages= |isbn=0-443-01657-7 |oclc= |doi=}}</ref> !! Galvenie mērķi<ref name="alberts table">Bruce Alberts, Alexander Johnson, Julian Lewis, Martin Raff, Keith Roberts, and Peter Walter (2002). "Leukocyte also known as macrophagesfunctions and percentage breakdown". ''Molecular Biology of the Cell'' (4th ed.). New York: Garland Science. {{ISBN|0-8153-4072-9}}. </ref> !Kodols<ref name="alberts table" /> !Dzīvildze<ref name="isbn0-443-01657-7" /> |- | [[Neitrofilie leikocīti|Neitrofils]] | [[Attēls:pBNeutrophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Neutrophil.png|60px]] || 62% || 10—12 || * Baktērijas * Sēnītes | Multilobulārs (ar vairākām daiviņām) || 6 stundas līdz vairākām dienām audos, piemēram, liesā |- | [[Eozinofili|Eozinofils]] || [[Attēls:pBEosinophil.jpg|70px]] || [[Attēls:Eosinophil 1.png|70px]] || 2,3% || 10—12 || * Parazīti * Regulē alerģiskās reakcijas | [[Bi-lobed|Bi]]-lobulārs || 8—12 dienas (asinīs circulē 4—5 stundas) |- | [[Bazofilie leikocīti|Bazofils]] || [[Attēls:PBBasophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Basophil.png|60 px]] || 0,4% || 12—15 || * Izlaiž histamīnu iekaisuma procesos |Bi-lobulārs un tri-lobulārs || No dažām stundām līdz dažām dienām |- | [[Limfocīti|Limfocīts]] || [[Attēls:Lymphocyte2.jpg|60px]] || [[Attēls:Lymphocyte.png|70px]] || 30% || 7—15|| * B limfocīti — veido antivielas un mijiedarbojas ar T limfocītiem * T limfocīti ** CD4+ šūnas (''T helper''): aktivē un regulē T un B limfocītus ** CD8+ citotoksiskie T limfocīti: vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas ** γδ T limfocīti: Starpposms starp nespecifisko un specifisko imunitāti. ** Regulatorie T limfocīti: samazina iekaisumu. * [[Dabīgās galētājšūnas]] (''natural killer (NK) cells''): vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas | Ekscentrisks, labi iekrāsojas || Vairāki gadi atmiņas šūnām, pārējām dažas nedēļas. |- | [[Monocīti|Monocīts]] || [[Attēls:Monocyte.jpg|85px]] || [[Attēls:Monocyte.png|100px]] || 5.3% || 12—15<ref>{{cite book|last=Handin|first=Robert I.|author2=Samuel E. Lux |author3=Thomas P. Stossel |title=Blood: Principles and Practice of Hematology|publisher=Lippincott Williams and Wilkins|location=Philadelphia|year=2003|edition=2nd|page=471|url=https://books.google.com/?id=H85dwxYTKLwC&pg=PA472&dq=monocyte+diameter#v=onepage&q=monocyte%20diameter&f=false|accessdate=2013-06-18|isbn=9780781719933}}</ref> || Monocīti migrē no asinīm uz citiemaudiem un kļūst par makrofāgiem. || Nierveida || No dažām stundām līdz dažām dienām |- <!-- | [[Macrophage]] || [[Attēls:Macrophage.jpg|90px]] || [[Attēls:Macrophage.png|95px]] || || Approx 21 and sometimes as great as 60—80 ||Is a monocyte derivative. [[Phagocytosis]] (engulfment and digestion) of cellular debris and [[pathogen]]s, and stimulation of [[lymphocyte]]s and other immune cells that respond to the pathogen. || || Activated: Days<br /> Immune: Months to years |- | [[Dendritic cell]]s||[[Attēls:Dendritic cell.JPG|50px]] || [[Attēls:Dendritic Cell ZP.svg|50px]] || || || Can be myeloid or lymphoid derived. Main function is as an [[antigen-presenting cell]] (APC) that activates T lymphocytes. || || Similar to macrophages |- --> |} == Leikocitārā formula == Par leikocitāro formulu jeb leikocītu diferenciālo analīzi sauc 100 leikocītu procentuālo sastāvu (procentuālās attiecības). # neitrofilo leikocītu ar segmentētu kodolu — 50—70%; # limfocītu — 20—30% # eozinofilo leikocītu ir 2—4%. # neitrofilo leikocītu ar stabiņveida kodolu ir 1—3%. # monocītu ir 3—8%, # bazofilo leikocītu ir vismazāk — 0,5—1%. Noteiktām slimībām ir raksturīgas konkrētas pārmaiņas leikocitārajā formulā. Akūta iekaisuma gadījumā palielinās neitrofilo stabiņkodolaino daudzums, bet hroniska iekaisuma gadījumā palielinās limfocītu skaits. Pieaugušam veselam cilvēkam 1 mm<sup>2</sup> ir 6000—8000 leikocītu. Jaundzimušā asinīs ir daudz neitrofilu un ir samērā augsts kopējais leikocītu daudzums (līdz 25 000). Jau ceturtajā dienā pēc piedzimšanas leikocītu daudzums krietni sama­zinās, un otrajā nedēļā starp tiem pārsvarā ir lim­focīti (60%).<ref name=":0" /> === Leikocitoze === Ja leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir lielāks par normu — tā ir leikocitoze. Tā var būt fiziologiska (piemēram, veselam cilvēkam pēc ēšanas, kā arī fiziskā vai garīgā darbā) un patoloģiska (piemēram, iekaisumu, leikēmijas gadījumos). === Leikopēnija === Samazināts leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir leikopēnija. To var izraisīt dažas infekcijas slimības (gripa, vēdertīfs, masalas) un medikamenti (sulfonamīdi, antibiotikas u.c.), kas toksiski ietekmē sarkanās kaulu smadzenes. == Funkcija == Leikocīti nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas slimībam — imunitāti. Granulocīti un monocīti piedalās nespecifiskās imunitātes reakcijās pret plašu antigēnu spektru. Turpretī limfocīti nodrošina specifiskās imunitātes mehānismus — nosaka noteikta antigēna identificēšanu un iznīcināšanu. Leikocīti ir kustīgas šūnas, kas spēj pārvietoties noteiktā virzienā reaģējot uz signālmolekulām. Šo parādību sauc par pozitīvo hemotaksi. Leikocīti atstāj kapilārus, migrējot caur endoteliocītu starpšūnu zonu. Šo procesu sauc par diapedēzi. Diapedēzes rezultātā šīs šūnas nonāk īstenajos saistaudos un imūnās sistēmas orgānos, kur veic vietējiem apstākļiem piemērotas funkcijas. Asinīs cirkulē tikai neliela daļa no kopējās organismā esošās leikocītu populācijas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Asinis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Asins šūnas]] juxkg543oejz7gwi43qcl9fpivjd6xd 4467275 4467274 2026-05-12T20:45:45Z ~2026-28817-67 145301 4467275 wikitext text/x-wiki '''Leikocīti''' jeb '''sarkanās asins šūnas''' ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — [[mikrobs|mikrobus]], [[baktērija]]s, kā arī atmirušās organisma šūnas. Leikocītus iedala granulocītos un agranulocītos. Granulocītu citoplazmā ir specifiski graudiņi, kas raksturīgi tikai šīm šūnām. Šie specifiskie graudiņi ir eozinofilie, neitrofilie vai bazofilie un attiecīgi atrodas [[Eozinofili|eozinofilo]], [[Neitrofilie leikocīti|neitrofilo]] un [[Bazofilie leikocīti|bazofilo]] leikocītu citoplazmā. Pie agranulocītiem pieder [[limfocīti]] un [[monocīti]] un tiem ir tikai nespecifiskas granulas, kas atrodamas arī granulocītu sastāvā. Visas šīs šūnas veidojas [[sarkanās kaulu smadzenes|sarkanajās kaulu smadzenēs]] no hematopoētiskās cilmes šūnas.<ref name=":0">Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.</ref> Leikocīti atrodas visā ķermenī, ieskaitot [[asinis]] un [[limfātiskā sistēma|limfātisko sistēmu]]. Balto asins šūnu skaits asinīs bieži var norādīt uz saslimšanu. Vienā litrā asiņu veselam cilvēkam ir no 4x10<sup>9</sup> līdz 1,1x10<sup>10</sup> leikocītu. Leikocītu skaita paaugstināšanos sauc par [[leikocitoze|leikocitozi]], bet pazemināšanos — par [[leikopēnija|leikopēniju]]. Leikocītu fizikālās īpašības var mainīties saistībā ar to aktivāciju, nenobriedušu šūnu klātbūtnē, kā arī ļaundabīgo leikocītu klātbūtnē [[leikēmija]]s gadījumā. == Veidi == Visu veidu leikocītiem ir kopīgas pazīmes, bet katram no tiem ir citādāka forma un funkcijas. Atšķirīga pazīme dažiem leikocītu veidiem ir tāda, ka tie satur granulas, tāpēc tos sauc arī par granulocītiem vai agranulocītiem. '''Granulocīti''' ir leikocīti, ko, pētot gaismas mikroskopā, var atpazīt pēc to [[citoplazma|citoplazmā]] esošajām dažādu krāsu granulām. Šīs granulas ir ar membrānu apņemti [[ferments|fermenti]], kas galvenokārt darbojas [[endocitoze|endocitozē]] sadalīto daļiņu sagremošanā. Ir 4 veidu granulocīti — neitrofili stabiņkodolaini, neitrofili segmentkodolaini, bazofili un eozinofili. '''Agranulocīti''' ir leikocīti, kuriem [[citoplazma|citoplazmā]] nav granulas. Kaut arī šūnās nav granulas, agranulocīti satur nespecifiskas azurofilas granulas, kuras sauc par [[lizosoma|lizosomām]]. Ir 2 veidu agranulocīti — limfocīti un monocīti. {| class="wikitable" ! Šūnu veids !! Mikroskopiskais izskats !! Diagramma !! Procentuālais daudzums pieaugušajiem !! Diametrs μm<ref name="isbn0-443-01657-7">{{cite book |author=Daniels, V. G., Wheater, P. R., & Burkitt, H.G. |title=Functional histology: A text and colour atlas |url=https://archive.org/details/functionalhistol00whea_0 |publisher=Churchill Livingstone |location=Edinburgh |year=1979 |pages= |isbn=0-443-01657-7 |oclc= |doi=}}</ref> !! Galvenie mērķi<ref name="alberts table">Bruce Alberts, Alexander Johnson, Julian Lewis, Martin Raff, Keith Roberts, and Peter Walter (2002). "Leukocyte also known as macrophagesfunctions and percentage breakdown". ''Molecular Biology of the Cell'' (4th ed.). New York: Garland Science. {{ISBN|0-8153-4072-9}}. </ref> !Kodols<ref name="alberts table" /> !Dzīvildze<ref name="isbn0-443-01657-7" /> |- | [[Neitrofilie leikocīti|Neitrofils]] | [[Attēls:pBNeutrophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Neutrophil.png|60px]] || 62% || 10—12 || * Baktērijas * Sēnītes | Multilobulārs (ar vairākām daiviņām) || 6 stundas līdz vairākām dienām audos, piemēram, liesā |- | [[Eozinofili|Eozinofils]] || [[Attēls:pBEosinophil.jpg|70px]] || [[Attēls:Eosinophil 1.png|70px]] || 2,3% || 10—12 || * Parazīti * Regulē alerģiskās reakcijas | [[Bi-lobed|Bi]]-lobulārs || 8—12 dienas (asinīs circulē 4—5 stundas) |- | [[Bazofilie leikocīti|Bazofils]] || [[Attēls:PBBasophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Basophil.png|60 px]] || 0,4% || 12—15 || * Izlaiž histamīnu iekaisuma procesos |Bi-lobulārs un tri-lobulārs || No dažām stundām līdz dažām dienām |- | [[Limfocīti|Limfocīts]] || [[Attēls:Lymphocyte2.jpg|60px]] || [[Attēls:Lymphocyte.png|70px]] || 30% || 7—15|| * B limfocīti — veido antivielas un mijiedarbojas ar T limfocītiem * T limfocīti ** CD4+ šūnas (''T helper''): aktivē un regulē T un B limfocītus ** CD8+ citotoksiskie T limfocīti: vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas ** γδ T limfocīti: Starpposms starp nespecifisko un specifisko imunitāti. ** Regulatorie T limfocīti: samazina iekaisumu. * [[Dabīgās galētājšūnas]] (''natural killer (NK) cells''): vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas | Ekscentrisks, labi iekrāsojas || Vairāki gadi atmiņas šūnām, pārējām dažas nedēļas. |- | [[Monocīti|Monocīts]] || [[Attēls:Monocyte.jpg|85px]] || [[Attēls:Monocyte.png|100px]] || 5.3% || 12—15<ref>{{cite book|last=Handin|first=Robert I.|author2=Samuel E. Lux |author3=Thomas P. Stossel |title=Blood: Principles and Practice of Hematology|publisher=Lippincott Williams and Wilkins|location=Philadelphia|year=2003|edition=2nd|page=471|url=https://books.google.com/?id=H85dwxYTKLwC&pg=PA472&dq=monocyte+diameter#v=onepage&q=monocyte%20diameter&f=false|accessdate=2013-06-18|isbn=9780781719933}}</ref> || Monocīti migrē no asinīm uz citiemaudiem un kļūst par makrofāgiem. || Nierveida || No dažām stundām līdz dažām dienām |- <!-- | [[Macrophage]] || [[Attēls:Macrophage.jpg|90px]] || [[Attēls:Macrophage.png|95px]] || || Approx 21 and sometimes as great as 60—80 ||Is a monocyte derivative. [[Phagocytosis]] (engulfment and digestion) of cellular debris and [[pathogen]]s, and stimulation of [[lymphocyte]]s and other immune cells that respond to the pathogen. || || Activated: Days<br /> Immune: Months to years |- | [[Dendritic cell]]s||[[Attēls:Dendritic cell.JPG|50px]] || [[Attēls:Dendritic Cell ZP.svg|50px]] || || || Can be myeloid or lymphoid derived. Main function is as an [[antigen-presenting cell]] (APC) that activates T lymphocytes. || || Similar to macrophages |- --> |} == Leikocitārā formula == Par leikocitāro formulu jeb leikocītu diferenciālo analīzi sauc 100 leikocītu procentuālo sastāvu (procentuālās attiecības). # neitrofilo leikocītu ar segmentētu kodolu — 50—70%; # limfocītu — 20—30% # eozinofilo leikocītu ir 2—4%. # neitrofilo leikocītu ar stabiņveida kodolu ir 1—3%. # monocītu ir 3—8%, # bazofilo leikocītu ir vismazāk — 0,5—1%. Noteiktām slimībām ir raksturīgas konkrētas pārmaiņas leikocitārajā formulā. Akūta iekaisuma gadījumā palielinās neitrofilo stabiņkodolaino daudzums, bet hroniska iekaisuma gadījumā palielinās limfocītu skaits. Pieaugušam veselam cilvēkam 1 mm<sup>2</sup> ir 6000—8000 leikocītu. Jaundzimušā asinīs ir daudz neitrofilu un ir samērā augsts kopējais leikocītu daudzums (līdz 25 000). Jau ceturtajā dienā pēc piedzimšanas leikocītu daudzums krietni sama­zinās, un otrajā nedēļā starp tiem pārsvarā ir lim­focīti (60%).<ref name=":0" /> === Leikocitoze === Ja leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir lielāks par normu — tā ir leikocitoze. Tā var būt fiziologiska (piemēram, veselam cilvēkam pēc ēšanas, kā arī fiziskā vai garīgā darbā) un patoloģiska (piemēram, iekaisumu, leikēmijas gadījumos). === Leikopēnija === Samazināts leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir leikopēnija. To var izraisīt dažas infekcijas slimības (gripa, vēdertīfs, masalas) un medikamenti (sulfonamīdi, antibiotikas u.c.), kas toksiski ietekmē sarkanās kaulu smadzenes. == Funkcija == Leikocīti nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas slimībam — imunitāti. Granulocīti un monocīti piedalās nespecifiskās imunitātes reakcijās pret plašu antigēnu spektru. Turpretī limfocīti nodrošina specifiskās imunitātes mehānismus — nosaka noteikta antigēna identificēšanu un iznīcināšanu. Leikocīti ir kustīgas šūnas, kas spēj pārvietoties noteiktā virzienā reaģējot uz signālmolekulām. Šo parādību sauc par pozitīvo hemotaksi. Leikocīti atstāj kapilārus, migrējot caur endoteliocītu starpšūnu zonu. Šo procesu sauc par diapedēzi. Diapedēzes rezultātā šīs šūnas nonāk īstenajos saistaudos un imūnās sistēmas orgānos, kur veic vietējiem apstākļiem piemērotas funkcijas. Asinīs cirkulē tikai neliela daļa no kopējās organismā esošās leikocītu populācijas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Asinis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Asins šūnas]] gnrjgj1orsfwysmum44ejr7xw1n3dit 4467276 4467275 2026-05-12T20:46:49Z ~2026-28628-40 145300 4467276 wikitext text/x-wiki '''Leikocīti''' jeb '''baltās asins šūnas''' ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — [[mikrobs|mikrobus]], [[baktērija]]s, kā arī atmirušās organisma šūnas. Leikocītus iedala granulocītos un agranulocītos. Granulocītu citoplazmā ir specifiski graudiņi, kas raksturīgi tikai šīm šūnām. Šie specifiskie graudiņi ir eozinofilie, neitrofilie vai bazofilie un attiecīgi atrodas [[Eozinofili|eozinofilo]], [[Neitrofilie leikocīti|neitrofilo]] un [[Bazofilie leikocīti|bazofilo]] leikocītu citoplazmā. Pie agranulocītiem pieder [[limfocīti]] un [[monocīti]] un tiem ir tikai nespecifiskas granulas, kas atrodamas arī granulocītu sastāvā. Visas šīs šūnas veidojas [[sarkanās kaulu smadzenes|sarkanajās kaulu smadzenēs]] no hematopoētiskās cilmes šūnas.<ref name=":0">Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.</ref> Leikocīti atrodas visā ķermenī, ieskaitot [[asinis]] un [[limfātiskā sistēma|limfātisko sistēmu]]. Balto asins šūnu skaits asinīs bieži var norādīt uz saslimšanu. Vienā litrā asiņu veselam cilvēkam ir no 4x10<sup>9</sup> līdz 1,1x10<sup>10</sup> leikocītu. Leikocītu skaita paaugstināšanos sauc par [[leikocitoze|leikocitozi]], bet pazemināšanos — par [[leikopēnija|leikopēniju]]. Leikocītu fizikālās īpašības var mainīties saistībā ar to aktivāciju, nenobriedušu šūnu klātbūtnē, kā arī ļaundabīgo leikocītu klātbūtnē [[leikēmija]]s gadījumā. == Veidi == Visu veidu leikocītiem ir kopīgas pazīmes, bet katram no tiem ir citādāka forma un funkcijas. Atšķirīga pazīme dažiem leikocītu veidiem ir tāda, ka tie satur granulas, tāpēc tos sauc arī par granulocītiem vai agranulocītiem. '''Granulocīti''' ir leikocīti, ko, pētot gaismas mikroskopā, var atpazīt pēc to [[citoplazma|citoplazmā]] esošajām dažādu krāsu granulām. Šīs granulas ir ar membrānu apņemti [[ferments|fermenti]], kas galvenokārt darbojas [[endocitoze|endocitozē]] sadalīto daļiņu sagremošanā. Ir 4 veidu granulocīti — neitrofili stabiņkodolaini, neitrofili segmentkodolaini, bazofili un eozinofili. '''Agranulocīti''' ir leikocīti, kuriem [[citoplazma|citoplazmā]] nav granulas. Kaut arī šūnās nav granulas, agranulocīti satur nespecifiskas azurofilas granulas, kuras sauc par [[lizosoma|lizosomām]]. Ir 2 veidu agranulocīti — limfocīti un monocīti. {| class="wikitable" ! Šūnu veids !! Mikroskopiskais izskats !! Diagramma !! Procentuālais daudzums pieaugušajiem !! Diametrs μm<ref name="isbn0-443-01657-7">{{cite book |author=Daniels, V. G., Wheater, P. R., & Burkitt, H.G. |title=Functional histology: A text and colour atlas |url=https://archive.org/details/functionalhistol00whea_0 |publisher=Churchill Livingstone |location=Edinburgh |year=1979 |pages= |isbn=0-443-01657-7 |oclc= |doi=}}</ref> !! Galvenie mērķi<ref name="alberts table">Bruce Alberts, Alexander Johnson, Julian Lewis, Martin Raff, Keith Roberts, and Peter Walter (2002). "Leukocyte also known as macrophagesfunctions and percentage breakdown". ''Molecular Biology of the Cell'' (4th ed.). New York: Garland Science. {{ISBN|0-8153-4072-9}}. </ref> !Kodols<ref name="alberts table" /> !Dzīvildze<ref name="isbn0-443-01657-7" /> |- | [[Neitrofilie leikocīti|Neitrofils]] | [[Attēls:pBNeutrophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Neutrophil.png|60px]] || 62% || 10—12 || * Baktērijas * Sēnītes | Multilobulārs (ar vairākām daiviņām) || 6 stundas līdz vairākām dienām audos, piemēram, liesā |- | [[Eozinofili|Eozinofils]] || [[Attēls:pBEosinophil.jpg|70px]] || [[Attēls:Eosinophil 1.png|70px]] || 2,3% || 10—12 || * Parazīti * Regulē alerģiskās reakcijas | [[Bi-lobed|Bi]]-lobulārs || 8—12 dienas (asinīs circulē 4—5 stundas) |- | [[Bazofilie leikocīti|Bazofils]] || [[Attēls:PBBasophil.jpg|60px]] || [[Attēls:Basophil.png|60 px]] || 0,4% || 12—15 || * Izlaiž histamīnu iekaisuma procesos |Bi-lobulārs un tri-lobulārs || No dažām stundām līdz dažām dienām |- | [[Limfocīti|Limfocīts]] || [[Attēls:Lymphocyte2.jpg|60px]] || [[Attēls:Lymphocyte.png|70px]] || 30% || 7—15|| * B limfocīti — veido antivielas un mijiedarbojas ar T limfocītiem * T limfocīti ** CD4+ šūnas (''T helper''): aktivē un regulē T un B limfocītus ** CD8+ citotoksiskie T limfocīti: vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas ** γδ T limfocīti: Starpposms starp nespecifisko un specifisko imunitāti. ** Regulatorie T limfocīti: samazina iekaisumu. * [[Dabīgās galētājšūnas]] (''natural killer (NK) cells''): vīrusu inficētās šūnas un audzējšūnas | Ekscentrisks, labi iekrāsojas || Vairāki gadi atmiņas šūnām, pārējām dažas nedēļas. |- | [[Monocīti|Monocīts]] || [[Attēls:Monocyte.jpg|85px]] || [[Attēls:Monocyte.png|100px]] || 5.3% || 12—15<ref>{{cite book|last=Handin|first=Robert I.|author2=Samuel E. Lux |author3=Thomas P. Stossel |title=Blood: Principles and Practice of Hematology|publisher=Lippincott Williams and Wilkins|location=Philadelphia|year=2003|edition=2nd|page=471|url=https://books.google.com/?id=H85dwxYTKLwC&pg=PA472&dq=monocyte+diameter#v=onepage&q=monocyte%20diameter&f=false|accessdate=2013-06-18|isbn=9780781719933}}</ref> || Monocīti migrē no asinīm uz citiemaudiem un kļūst par makrofāgiem. || Nierveida || No dažām stundām līdz dažām dienām |- <!-- | [[Macrophage]] || [[Attēls:Macrophage.jpg|90px]] || [[Attēls:Macrophage.png|95px]] || || Approx 21 and sometimes as great as 60—80 ||Is a monocyte derivative. [[Phagocytosis]] (engulfment and digestion) of cellular debris and [[pathogen]]s, and stimulation of [[lymphocyte]]s and other immune cells that respond to the pathogen. || || Activated: Days<br /> Immune: Months to years |- | [[Dendritic cell]]s||[[Attēls:Dendritic cell.JPG|50px]] || [[Attēls:Dendritic Cell ZP.svg|50px]] || || || Can be myeloid or lymphoid derived. Main function is as an [[antigen-presenting cell]] (APC) that activates T lymphocytes. || || Similar to macrophages |- --> |} == Leikocitārā formula == Par leikocitāro formulu jeb leikocītu diferenciālo analīzi sauc 100 leikocītu procentuālo sastāvu (procentuālās attiecības). # neitrofilo leikocītu ar segmentētu kodolu — 50—70%; # limfocītu — 20—30% # eozinofilo leikocītu ir 2—4%. # neitrofilo leikocītu ar stabiņveida kodolu ir 1—3%. # monocītu ir 3—8%, # bazofilo leikocītu ir vismazāk — 0,5—1%. Noteiktām slimībām ir raksturīgas konkrētas pārmaiņas leikocitārajā formulā. Akūta iekaisuma gadījumā palielinās neitrofilo stabiņkodolaino daudzums, bet hroniska iekaisuma gadījumā palielinās limfocītu skaits. Pieaugušam veselam cilvēkam 1 mm<sup>2</sup> ir 6000—8000 leikocītu. Jaundzimušā asinīs ir daudz neitrofilu un ir samērā augsts kopējais leikocītu daudzums (līdz 25 000). Jau ceturtajā dienā pēc piedzimšanas leikocītu daudzums krietni sama­zinās, un otrajā nedēļā starp tiem pārsvarā ir lim­focīti (60%).<ref name=":0" /> === Leikocitoze === Ja leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir lielāks par normu — tā ir leikocitoze. Tā var būt fiziologiska (piemēram, veselam cilvēkam pēc ēšanas, kā arī fiziskā vai garīgā darbā) un patoloģiska (piemēram, iekaisumu, leikēmijas gadījumos). === Leikopēnija === Samazināts leikocītu skaits 1 mm<sup>3</sup> asiņu ir leikopēnija. To var izraisīt dažas infekcijas slimības (gripa, vēdertīfs, masalas) un medikamenti (sulfonamīdi, antibiotikas u.c.), kas toksiski ietekmē sarkanās kaulu smadzenes. == Funkcija == Leikocīti nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas slimībam — imunitāti. Granulocīti un monocīti piedalās nespecifiskās imunitātes reakcijās pret plašu antigēnu spektru. Turpretī limfocīti nodrošina specifiskās imunitātes mehānismus — nosaka noteikta antigēna identificēšanu un iznīcināšanu. Leikocīti ir kustīgas šūnas, kas spēj pārvietoties noteiktā virzienā reaģējot uz signālmolekulām. Šo parādību sauc par pozitīvo hemotaksi. Leikocīti atstāj kapilārus, migrējot caur endoteliocītu starpšūnu zonu. Šo procesu sauc par diapedēzi. Diapedēzes rezultātā šīs šūnas nonāk īstenajos saistaudos un imūnās sistēmas orgānos, kur veic vietējiem apstākļiem piemērotas funkcijas. Asinīs cirkulē tikai neliela daļa no kopējās organismā esošās leikocītu populācijas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Asinis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Asins šūnas]] r20xg5aa84z3l1lkog9kdi8fg93sisi Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri 0 121786 4467126 4452794 2026-05-12T15:05:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467126 wikitext text/x-wiki Šajās tabulās ir redzami visi [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Rīgas trolejbusu]] reģistrācijas numuri, gan bijušie, gan esošie. == Numerācijas atšifrējums == * 1. cipars apzīmē trolejbusu parka numuru, kurā trolejbuss pierakstīts — 1. vai 2. parks. * 2. cipars apzīmē trolejbusa modeli. Modeļu numuru atšifrējums ir šāds: ** '''1''' — Ganz-Maz 103T (tikai 11330) + Škoda 14Tr, ** '''2''' — [[Solaris Trollino 18,75 H2]], pirms tam — [[Škoda 14Tr]]; ** '''3''' — [[Škoda 15Tr]]; ** '''4''' — [[Škoda 14TrM]] + ar tablo aprīkotie Škoda 14Tr 14261 un 14272; ** '''5''' — [[Škoda 15TrM]]; ** '''6''' — [[Solaris Trollino 18]]; ** '''7''' — [[Škoda 27Tr Solaris]], pirms tam — AKSM-321 (tikai 27504) + [[AKSM-333]]; ** '''8''' — [[Škoda 24Tr Irisbus]] bez dīzeļģeneratora (izņemot 28380—28598, kuri ar dīzeļģeneratoru tika aprīkoti Rīgā); ** '''9''' — Škoda 24Tr Irisbus ar dīzeļģeneratoru no rūpnīcas; * 3. un 4. cipars apzīmē mašīnas numuru (iespējami arī gadījumi, kad tas ir 00). * 5. cipars — kontrolcipars. Piemēram, trolejbuss nr. '''26553''' — 2. parks, Solaris Trollino 18, 55. mašīna. == Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri == <gallery width="200" perrow="3"> Riga, Škoda 14Tr (2).jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''1-1139'''. Riga, Škoda 14Tr (1).jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''1-1168'''. Riga trolleybus.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''1-113'''. Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''2-1072'''. Skoda 14Tr02 6.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''2-205'''. 18trolejbuss.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] ar reģ. nr. '''2-215'''. </gallery> {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''1-1100'''</center> || 1982 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1101'''</center> || 1982 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1102'''</center> || 1983 || 2001 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1103'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1104'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1105'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1106'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1107'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1108'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1109'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1110'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1111'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1112'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1113'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1114'''</center> || 1984 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1115'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1116'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1117'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1118'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1119'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1120'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1121'''</center> || 1985 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1122'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1123'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1124'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1125'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1126'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1127'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1128'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1129'''</center> || 1984 || 2006 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1130'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1131'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1132'''</center> || 1984 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1985. gadam Taškentas trolejbuss |- | <center>'''1-1133'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1134'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1135'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1136'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1137'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1138'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1139'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1140'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1141'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1142'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1143'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1144'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1145'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1146'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1147'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1148'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1149'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1150'''</center> || 1987 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1151'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1152'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1153'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1154'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1155'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1156'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1157'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1158'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1159'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1160'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1161'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1162'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1163'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1164'''</center> || 1987 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1165'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1166'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1167'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1168'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1169'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1170'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1171'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1172'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1173'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1174'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1175'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1176'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1177'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1178'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1179'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1180'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1181'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1182'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1183'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1184'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1185'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1186'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1187'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1188'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1189'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1190'''</center> || 1988 || || <center>'''11428'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1191'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1192'''</center> || 1988 || || <center>'''11441'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1193'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-1194'''</center> || 1988 || || <center>'''11450'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1195'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11461'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''1-1196'''</center> || 1989 || || <center>'''11472'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1197'''</center> || 1989 || || <center>'''11483'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1198'''</center> || 1989 || || <center>'''11494'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-1199'''</center> || 1989 || || <center>'''11504'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- |} {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''1-101'''</center> || 1989 || 11.2009 || <center>'''11014'''</center> || |- | <center>'''1-102'''</center> || 1989 || 12.2013 || <center>'''11025'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''1-103'''</center> || 1989 || 11.2009 || <center>'''11036'''</center> || |- | <center>'''1-104'''</center> || 1989 || 05.2012 || <center>'''11047'''</center> || |- | <center>'''1-105'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''11058'''</center> || |- | <center>'''1-106'''</center> || 1989 || 09.2013 || <center>'''11069'''</center> || |- | <center>'''1-107'''</center> || 1989 || 11.2013 || <center>'''11071'''</center> || Izņemts no kustības 2011. gadā |- | <center>'''1-108'''</center> || 1989 || || <center>'''11080'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-109'''</center> || 1989 || 1995 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''1-110'''</center> || 1989 || 2010 || <center>'''11101'''</center> || 2010. gada martā cieta avārijā |- | <center>'''1-111'''</center> || 1989 || 09.2012 || <center>'''11112'''</center> || |- | <center>'''1-112'''</center> || 1989 || 10.2012 || <center>'''11123'''</center> || |- | <center>'''1-113'''</center> || 1989 || 07.2012 || <center>'''11134'''</center> || |- | <center>'''1-114'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11145'''</center> || |- | <center>'''1-115'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11156'''</center> || |- | <center>'''1-116'''</center> || 1989 || || <center>'''11167'''</center> || |- | <center>'''1-117'''</center> || 1989 || 2013 || <center>'''11178'''</center> || |- | <center>'''1-118'''</center> || 1989 || 06.2013 || <center>'''11189'''</center> || |- | <center>'''1-119'''</center> || 1989 || 09.2013 || <center>'''11191'''</center> || |- | <center>'''1-120'''</center> || 1989 || 06.2013 || <center>'''11201'''</center> || Izņemts no kustības 2010. gadā |- | <center>'''1-121'''</center> || 1989 || 11.2013 || <center>'''11210'''</center> || Izņemts no kustības 2011. gadā |- | <center>'''1-122'''</center> || 1989 || || <center>'''11221'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-123'''</center> || 1989 || || <center>'''11232'''</center> || |- | <center>'''1-124'''</center> || 1996 || 2013 || <center>'''11243'''</center> || |- | <center>'''1-125'''</center> || 1997 || || <center>'''11254'''</center> || |- | <center>'''1-126'''</center> || 1997 || || <center>'''11265'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-127'''</center> || 1997 || || <center>'''11276'''</center> || |- | <center>'''1-128'''</center> || 1997 || || <center>'''11287'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-129'''</center> || 1997 || || <center>'''11298'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''1-130'''</center> || 1996 || || <center>'''11308'''</center> || |- | <center>'''1-131'''</center> || 1996 || || <center>'''14261'''</center> || Trolejbuss aprīkots ar elektroniskajiem tablo |- | <center>'''1-132'''</center> || 2000 || 2013 || <center>'''14272'''</center> || Trolejbuss aprīkots ar elektroniskajiem tablo. 2011. gada februārī cieta avārijā |- |} {{Col-2}} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''2-1001'''</center> || 1982 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1002'''</center> || 1982 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1003'''</center> || 1982 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1004'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1005'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1006'''</center> || 1983 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1007'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1008'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1009'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1010'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1011'''</center> || 1983 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1012'''</center> || 1983 || 1991/1992 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1991./1992. gada kā būvvagoniņš '''62-1012''' |- | <center>'''2-1013'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1992. gada kā būvvagoniņš '''62-1013''' |- | <center>'''2-1014'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1015'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1016'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1017'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1018'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1019'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1020'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1021'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1022'''</center> || 1983 || 2006 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1023'''</center> || 1983 || 1992 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1992. gadam kā '''2-1065''' |- | <center>'''2-1024'''</center> || 1983 || 1987 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1025'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1026'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1027'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1028'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1029'''</center> || 1984 || 1991 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1030'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1031'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1032'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1033'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1034'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1035'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1036'''</center> || 1984 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1037'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1038'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1985. gada kā mācību trolejbuss '''2-047''' |- | <center>'''2-1039'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1040'''</center> || 1984 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1041'''</center> || 1984 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1042'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1043'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1044'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1045'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1046'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1047'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1048'''</center> || 1985 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1049'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1050'''</center> || 1985 || 1992 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1051'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1052'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1053'''</center> || 1985 || 2007 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1054'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1055'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1056'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1057'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1058'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1059'''</center> || 1985 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1060'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1061'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1986./1987. gada kā mācību trolejbuss '''2-046''' |- | <center>'''2-1062'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1063'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1064'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1065'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1992. gadam kā '''2-1023''' |- | <center>'''2-1066'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1067'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Kaut kad [[1990. gadi|90. gados]] nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-1067''' |- | <center>'''2-1068'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1069'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1070'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1071'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1072'''</center> || 1986 || || <center>'''21523'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-1073'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1074'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1075'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1076'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1077'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1078'''</center> || 1986 || 2008 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1079'''</center> || 1986 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1080'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1081'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1082'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1083'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1084'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1085'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1086'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1087'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1088'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1089'''</center> || 1987 || || <center>'''21578'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-1090'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1091'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1092'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1093'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1094'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1095'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1096'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1097'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-1098'''</center> || 1987 || || <center>'''21591'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-1099'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- |} {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Jaunais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''2-200'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-201'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''22017'''</center> || |- | <center>'''2-202'''</center> || 1987 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-203'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''22039'''</center> || |- | <center>'''2-204'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1997. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-204''' |- | <center>'''2-205'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-206'''</center> || 1988 || 05.2013 || <center>'''22061'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-207'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-208'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-209'''</center> || 1988 || || <center>'''22094'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-210'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-211'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-212'''</center> || 1988 || 06.2013 || <center>'''22126'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-213'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-214'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-215'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-216'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-216''' |- | <center>'''2-217'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada februāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-217''' |- | <center>'''2-218'''</center> || 1988 || 07.2013 || <center>'''22181'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-219'''</center> || 1988 || 05.2013 || <center>'''22192'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-220'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-221'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-222'''</center> || 1988 || 12.2013 || <center>'''22224'''</center> || PIzņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-223'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-224'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-224''' |- | <center>'''2-225'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-226'''</center> || 1988 || 2009 || <center>'''-'''</center> || Kopš 1999. gada janvāra nodots 1. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''1-226''' |- | <center>'''2-227'''</center> || 1988 || || <center>'''22279'''</center> || Patlaban izņemts no kustības |- | <center>'''2-228'''</center> || 1989 || 06.2013 || <center>'''22281'''</center> || Izņemts no kustības 2009. gadā |- | <center>'''2-229'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-230'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-231'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-232'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''-'''</center> || |- | <center>'''2-233'''</center> || 1989 || 2009 || <center>'''22333'''</center> || |- | <center>'''2-234'''</center> || 1983 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-235'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-236'''</center> || 1983 || 2007 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-237'''</center> || 1983 || 2005 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- | <center>'''2-238'''</center> || 1983 || 2008 || <center>'''-'''</center> || Līdz 1995. gadam Teplices trolejbuss |- |} {{Col-end}} == Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri == [[Attēls:Riga, Ziepniekkalns, trolleybus turnaround.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14TrM]] ar reģ. nr. ''2-421'']] Šajā tabulā ir redzami visi bijušie un esošie trolejbusu [[Škoda 14TrM]] reģistrācijas numuri. Visi Škoda 14TrM tipa trolejbusi tika piegādāti 2. trolejbusu parkam. Lielākā daļa šo trolejbusu Rīgā vairs nekursē, daļa ir pārdoti [[Harkiva]]i Ukrainā, daļa - norakstīti, bet vēl daži pagaidām ir atstāti "iekonservēti". === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' !'''Norakstīts''' !'''Piezīmes''' |- |24007 |1998 |2-400 |2014 |2014. gada aprīlī nodots Harkivai |- |24018 |1998 |2-401 | |2014. gada maijā nodots Harkivai |- |24029 |1998 |2-402 |2019 |No 2016. līdz 2018. gadam — mācību trolejbuss |- |24031 |1998 |2-403 | |2014. gada jūlijā nodots Harkivai (Nr.2410) |- |24040 |1998 |2-404 | |2014. gada aprīlī nodots Harkivai (Nr.2408) |- |24051 |1998 |2-405 | |2014. gada februārī nodots Harkivai (Harkivā nr.2402) |- |24062 |1998 |2-406 | |Norakstīts ap 2015. gadu |- |24073 |1998 |2-407 | |2014. gada aprīlī nodots Harkivai (Harkivā nr.2405) |- |24084 |1998 |2-408 |5.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24095 |1998 |2-409 |5.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24105 |1998 |2-410 |5.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24116 |1998 |2-411 | |2014. gada maijā nodots Harkivai (Nr.2406) |- |24127 |1998 |2-412 | |Patlaban izņemts no kustības |- |24138 |1998 |2-413 | |2014. gada martā nodots Harkivai (Nr.2403) |- |24149 |1998 |2-414 |2019 |No 2016. līdz 2018. gadam — mācību trolejbuss |- |24151 |1998 |2-415 |6.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24160 |1998 |2-416 | |Izņemts no kustības 2009. gadā. 2013. gada decembrī pārdots Harkivai (Harkivā nr.2401) |- |24171 |1998 |2-417 | |2014. gada aprīlī nodots Harkivai (Nr.2411) |- |24182 |1998 |2-418 |12.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24193 |1998 |2-419 | |2014. gada martā nodots Harkivai (Nr.2407) |- |24203 |1998 |2-420 |2018 |Noņemts no uzskaites 2015. gada 20. martā |- |24214 |1998 |2-421 |12.2013 |Izņemts no kustības 2009. gadā |- |24225 |1998 |2-422 | |Norakstīts ap 2015. gadu |- |24236 |1998 |2-423 | |2014. gada maijā nodots Harkivai (Nr.2409) |- |24247 |1998 |2-424 | |2014. gada maijā nodots Harkivai (Nr.2412) |- |24258 |1998 |2-425 | |2014. gada martā nodots Harkivai (Harkivā nr.2404) |} == Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri == {{Col-begin|width=80%}}{{Col-2}} === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''13015'''</center> || 1989 || <center>1-1</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13026'''</center> || 1989 || <center>1-2</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13037'''</center> || 1989 || <center>1-3</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13048'''</center> || 1990 || <center>1-4</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13059'''</center> || 1990 || <center>1-5</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13061'''</center> || 1990 || <center>1-6</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13070'''</center> || 1990 || <center>1-7</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13081'''</center> || 1990 || <center>1-8</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13092'''</center> || 1990 || <center>1-9</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13102'''</center> || 1990 || <center>1-10</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13113'''</center> || 1990 || <center>1-11</center> || 2013. gada augustā nodots 2. trolejbusu parkam, pārnumurēts par '''23252''' Izņemts no kustības |- | <center>'''13124'''</center> || 1990 || <center>1-12</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13135'''</center> || 1990 || <center>1-13</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13146'''</center> || 1990 || <center>1-14</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13157'''</center> || 1991 || <center>1-15</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13168'''</center> || 1991 || <center>1-16</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13179'''</center> || 1991 || <center>1-17</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''13181'''</center> || 1991 || <center>1-18</center> || Izņemts no kustības |}{{Col-2}} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Norakstīts !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''23208'''</center> || 1989 || || <center>''2-300''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''-'''</center> || 1989 || 1995 || <center>''2-301''</center> || Sadega 1995. gadā |- | <center>'''23219'''</center> || 1989 || || <center>''2-302''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''23221'''</center> || 1989 || || <center>''2-303''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''-'''</center> || 1989 || 1994 || <center>''2-304''</center> || Sadega 1994. gadā |- | <center>'''23230'''</center> || 1990 || || <center>''2-305''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''23241'''</center> || 1991 || || <center>''2-306''</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''23252'''</center> || 1991 || || <center>''-''</center> || Līdz 2013. gada augustam - 13113 (1. TP) Izņemts no kustības |}{{Col-end}} == Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri == [[Attēls:25. trolejbuss uz Vanšu tilta.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 15TrM]] ar reģ. nr. ''25057'']] Šajā tabulā ir redzami visi bijušie un esošie trolejbusu [[Škoda 15TrM]] reģistrācijas numuri. Visi Škoda 15TrM tipa trolejbusi tika piegādāti 2. trolejbusu parkam, bet 2015. gadā visi trolejbusi tika nodoti 1. trolejbusu parkam (tie gan netika pārnumurēti) {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''25057'''</center> || 2000 || <center>2-505</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25068'''</center> || 2000 || <center>2-506</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25079'''</center> || 2000 || <center>2-507</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25081'''</center> || 2000 || <center>2-508</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |- | <center>'''25090'''</center> || 2000 || <center>2-509</center> || Līdz 2015. gada martam - 2.TP |} {{Col-2}} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |- ! Trolejbusa reģ. nr. !! Izl. g. !! Agrākais reģ. nr. !! Piezīmes |- | <center>'''25002'''</center> || 1998 || <center>2-500</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25013'''</center> || 1998 || <center>2-501</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25024'''</center> || 1998 || <center>2-502</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25035'''</center> || 1998 || <center>2-503</center> || Izņemts no kustības |- | <center>'''25046'''</center> || 2000 || <center>2-504</center> || Izņemts no kustības |} {{Col-end}} == Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri == [[Attēls:Trolejbus na lince č. 15.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[AKSM-333]] ar reģ. nr. ''2-710'']] [[Attēls:17. trolejbuss Brīvības ielā pie VEF.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[AKSM-333]] ar reģ. nr. ''27036'']] AKSM-333 trolejbusi Rīga tika ekspluatēti līdz 2015. gada janvārim. === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !'''Izl. g.''' !'''Norakstīts''' !'''Agrākais reģ. nr.''' !'''Piezīmes''' |- |27003 |1999 |2015 |2-700 |Pirmais AKSM trolejbuss Rīgā |- |27014 |2001 |2015 |2-701 | |- |27025 |2001 |2014 |2-702 | |- |27036 |2001 |2015 |2-703 | |- | - |2001 |2004 |2-704 |Sadega 2004. gada 4. jūnijā uz Vanšu tilta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm|title=Rīgas Trolejbuss {{!}}{{!}} AKSM-333 nr. 2-704|website=riga.mashke.org|access-date=2020-12-07|archive-date=2008-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20081008033219/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm}}</ref> |- |27047 |2001 |2012 |2-705 | |- |27058 |2001 |2012 |2-706 | |- |27069 |2001 |2015 |2-707 | |- |27071 |2001 |2013 |2-708 | |- |27080 |2001 |2014 |2-709 | |- |27091 |2001 |2015 |2-710 | |} == Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri == [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|175px|Trolejbuss [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino II 18 Ganz]] ar reģ. nr. 16033 '''('''''1-603)'']] [[Attēls:22. trolejbuss A. Čaka ielā.jpg|thumb|175px|Trolejbuss Solaris Trollino II 18 Ganz ar reģ. nr. ''16164'']] [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|175px|Trolejbuss Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda ar reģ. nr. ''2-668'']] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|Trolejbuss Solaris Trollino III 18 Ganz ar reģ. nr. ''26553'']] === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !Modelis !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' !Norakstīts !Piezīmes |- |'''16164''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-616 | |Mācību |-Piezīmes |-Tikai mācību kopš 06.2021 izņemot 23.11.2023 kad kursēja pa 15.Trolejbusa maršrutu |- |'''16273''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26509 | | |- |'''16284''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26511 | | |- |'''16295''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26520 | | |- |'''16305''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26531 | | |- |'''16316''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26542 | | |- |'''16327''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26553 | | |- |'''16338''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26654 | | |- |'''16349''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26575 | | |- |'''16351''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26586 | | |- |'''16360''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26597 | | |- |'''16371''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26607 | | |- |'''16382''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26618 | | |- |'''16403''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |26631 | | |} === Trolejbusi kuri ir utilrzēti === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !Modelis !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' |-piezīmes izņemts no apgrozības |'''16077''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-607 |- |'''16099''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-609 |- |'''16109''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-610 |- |'''16111''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-611 |- |'''16120''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-612 |- |'''16131''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-613 |- |'''16153''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-615 |- |'''16175''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-617 |- |'''16186''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-618 |- |'''16197''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-619 |- |'''16207''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-620 |- |'''16218''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-621 |- |'''16229''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-622 |- |'''16231''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-623 |- |'''16240''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-624 |- |'''16251''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-625 |- |'''16262''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-626 |} === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !'''Trolejbusa reģ. nr.''' !Modelis !'''Izl. g.''' !'''Agrākais reģ. nr.''' |- |'''26640''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-664 |- |'''26651''' |Solaris Trollino 3 18 Ganz-Škoda |2005 |2-665 |- |'''26662''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-666 |- |'''26673''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-667 |- |'''26684''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-668 |- |'''26695''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-669 |- |'''26705''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-670 |- |'''26716''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-671 |- |'''26727''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-672 |- |'''26738''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-673 |- |'''26749''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-674 |} === Norakstītie,utilizētie,avarējušie, pārdotie Rīgas Satiksme izsolēs vai pārnummurētie Trollino 18 trolejbusi === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Modelis''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Piezīmes''' |- |'''16000''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2000 |1-600 |Norakstīts 2019. gadā. Utilizēts 2020. gada janvārī. |- |'''16011''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2000 |1-601 |Norakstīts 2019. gadā. Utilizēts 2020. gada janvārī. |- |'''16022''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-602 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |-Pārnummurēts uz 3930 |- |'''16033''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-603 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16044''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-604 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16055''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-605 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16066''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-606 |Pārdots izsolē 2020. gada novembrī. Nosūtīts uz Kišiņevu. |- |'''16088''' |Solaris Trollino II 18 Ganz |2004 |1-608 |Iebrauca veikala sienā; norakstīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/video-riga-notikusi-divu-trolejbusu-sadursme-viens-no-tiem-iebraucis-ekas-siena/|title=Rīgā notikusi divu trolejbusu sadursme; viens no tiem iebraucis veikala “Maxima” sienā|website=skaties.lv|access-date=2020-12-07}}</ref> |- |'''26509''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-650 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16273 |- |'''26511''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-651 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16284 |- |'''26520''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-652 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16295 |- |'''26531''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-653 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16305 |- |'''26542''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-654 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16316 |- |'''26553''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-655 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16327 |- |'''26564''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-656 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16338 |- |'''26575''' |Solaris Trollino III 18 Ganz |2005 |2-657 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16349 |- |'''26586''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-658 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16351 |- |'''26597''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-659 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16360 |- |'''26607''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-660 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16371 |- |'''26618''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-661 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16382 |- |'''26629''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-662 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16393 |- |'''26631''' |Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda |2005 |2-663 |Nodots 1. parkam 2022. gada jūnijā, pārnumurēts par 16403 | |} == Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri == [[Attēls:16. trolejbuss.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''18143'']] [[Attēls:Riga 5 trolejbuss uz Vansu tilta 06.2010.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''18219'']] [[Attēls:16. trolejbuss Aizkraukles ielā.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''18263'']] [[Attēls:16. trolejbuss Lielvārdes ielā.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''19487'']] [[Attēls:4. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''19694'']] === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Dīzeļģenerators''' |- |'''18252''' |2007 |1-8252 | |- |'''18263''' |2007 |1-8263 | |- |'''18274''' |2007 |1-8274 | |- |'''18285''' |2007 |1-8285 | |- |'''18296''' |2007 |1-8296 | |- |'''19454''' |2009 |1-9454 |✔ |- |'''19465''' |2009 |1-9465 |✔ |- |'''19476''' |2009 |1-9476 |✔ |- |'''19487''' |2009 |1-9487 |✔ |- |'''19498''' |2009 |1-9498 |✔ |- |'''19508''' |2009 |1-9508 |✔ |- |'''19519''' |2009 |1-9519 |✔ |- |'''19521''' |2009 |1-9521 |✔ |- |'''19530''' |2009 |1-9530 |✔ |- |'''19541''' |2009 |1-9541 |✔ |- |'''19552''' |2009 |1-9552 |✔ |- |'''19563''' |2009 |1-9563 |✔ |- |'''19574''' |2009 |1-9574 |✔ |- |'''19585''' |2009 |1-9585 |✔ |- |'''19596''' |2009 |1-9596 |✔ |- |'''19606''' |2009 |1-9606 |✔ |- |'''19617''' |2009 |1-9617 |✔ |- |'''19628''' |2009 |1-9628 |✔ |- |'''19639''' |2009 |1-9639 |✔ |- |'''19641''' |2009 |1-9641 |✔ |- |'''19650''' |2009 |1-9650 |✔ |- |'''19661''' |2009 |1-9661 |✔ |- |'''19672''' |2009 |1-9672 |✔ |- |'''19683''' |2009 |1-9683 |✔ |- |'''19694''' |2009 |1-9694 |✔ |- |'''19704''' |2009 |1-9704 |✔ |- |'''19715''' |2009 |1-9715 |✔ |- |'''19726''' |2009 |1-9726 |✔ |- |'''19737''' |2009 |1-9737 |✔ |- |'''19748''' |2009 |1-9748 |✔ |- |'''19759''' |2009 |1-9759 |✔ |- |'''19761''' |2009 |1-9761 |✔ |- |'''19770''' |2009 |1-9770 |✔ |- |'''19781''' |2009 |1-9781 |✔ |- |'''19792''' |2009 |1-9792 |✔ |- |'''19802''' |2009 |1-9802 |✔ |- |'''19813''' |2009 |1-9813 |✔ |- |'''19824''' |2009 |1-9824 |✔ |- |'''19835''' |2009 |1-9835 |✔ |- |'''19846''' |2009 |1-9846 |✔ |- |'''19857''' |2009 |1-9857 |✔ |- |'''19868''' |2009 |1-9868 |✔ |- |'''19879''' |2009 |1-9879 |✔ |- |'''19881''' |2009 |1-9881 |✔ |- |'''19890''' |2009 | - |✔ |} [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''2-8380'']] [[Attēls:17. trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''28434'']] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''28456'']] [[Attēls:9. trolejbuss.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29004'']] [[Attēls:Hybridní trolejbus.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29190'']] [[Attēls:7. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29255'']] [[Attēls:8. trolejbuss 2009.jpg|thumb|175px|[[Škoda 24Tr Irisbus]] trolejbuss ar reģ. nr. ''29353'']] === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Dīzeļģenerators''' |'''Piezīmes''' |- |'''28380''' |2008 |2-8380 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28391''' |2008 |2-8391 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28401''' |2008 |2-8401 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28412''' |2008 |2-8412 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28423''' |2008 |2-8423 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28434''' |2008 |2-8434 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28445''' |2008 |2-8445 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28456''' |2008 |2-8456 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28467''' |2008 |2-8467 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28478''' |2008 |2-8478 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28489''' |2008 |2-8489 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28491''' |2008 |2-8491 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28521''' |2008 |2-8521 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28532''' |2008 |2-8532 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru |- |'''28543''' |2008 |2-8543 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28565''' |2008 |2-8565 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28576''' |2008 |2-8576 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28587''' |2008 |2-8587 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''28598''' |2008 |2-8598 |✔ |2011. gadā aprīkots ar dīzeļģenerātoru |- |'''29070''' |2008 |2-9070 |✔ | |- |'''29081''' |2008 |2-9081 |✔ |Mācību trolejbuss |- |'''29092''' |2008 |2-9092 |✔ |Mācību trolejbuss |- |'''29102''' |2008 |2-9102 |✔ | |- |'''29113''' |2008 |2-9113 |✔ | |- |'''29124''' |2008 |2-9124 |✔ | |- |'''29146''' |2008 |2-9146 |✔ | |- |'''29157''' |2008 |2-9157 |✔ | |- |'''29168''' |2008 |2-9168 |✔ | |- |'''29179''' |2008 |2-9179 |✔ | |- |'''29181''' |2008 |2-9181 |✔ | |- |'''29200''' |2008 |2-9200 |✔ | |- |'''29211''' |2008 |2-9211 |✔ | |- |'''29222''' |2008 |2-9222 |✔ | |- |'''29244''' |2008 |2-9244 |✔ | |- |'''29255''' |2008 |2-9255 |✔ | |- |'''29266''' |2008 |2-9266 |✔ | |- |'''29277''' |2008 |2-9277 |✔ | |- |'''29288''' |2008 |2-9288 |✔ | |- |'''29299''' |2008 |2-9299 |✔ | |- |'''29309''' |2008 |2-9309 |✔ | |- |'''29311''' |2008 |2-9311 |✔ | |- |'''29320''' |2008 |2-9320 |✔ | |- |'''29331''' |2008 |2-9331 |✔ | |- |'''29342''' |2008 |2-9342 |✔ | |- |'''29353''' |2008 |2-9353 |✔ | |- |'''29364''' |2008 |2-9364 |✔ | |- |'''29375''' |2008 |2-9375 |✔ | |- |'''29386''' |2008 |2-9386 |✔ | |- |'''29397''' |2008 |2-9397 |✔ | |- |'''29407''' |2009 |2-9407 |✔ | |- |'''29418''' |2009 |2-9418 |✔ | |- |'''29429''' |2009 |2-9429 |✔ | |- |'''29431''' |2009 |2-9431 |✔ | |- |'''29440''' |2009 |2-9440 |✔ | |} === Bijušie trol. reģistrācijas numuri === {| class="wikitable" |'''Trolejbusa reģ. nr.''' |'''Izl. g.''' |'''Agrākais reģ. nr.''' |'''Dīzeļģenerators''' |'''Piezīmes''' |- |'''18001''' |2007 |1-8001 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18012''' |2007 |1-8102 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18023''' |2007 |1-8023 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18034''' |2007 |1-8034 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18045''' |2007 |1-8045 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18056''' |2007 |1-8056 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18067''' |2007 |1-8067 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18078''' |2007 |1-8078 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18089''' |2007 |1-8089 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18091''' |2007 |1-8091 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18101''' |2007 |1-8101 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18110''' |2007 |1-8110 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18121''' |2007 |1-8121 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18132''' |2007 |1-8132 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18143''' |2007 |1-8143 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18154''' |2007 |1-8154 | |Izņemts no ekspluatācijas 2020. gadā |- |'''18165''' |2007 |1-8165 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18176''' |2007 |1-8176 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18187''' |2007 |1-8187 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18198''' |2007 |1-8198 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18208''' |2007 |1-8208 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18219''' |2007 |1-8219 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18221''' |2007 |1-8221 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18230''' |2007 |1-8230 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''18241''' |2007 |1-8241 | |Pārdots izsolē 2020. gadā |- |'''28303''' |2008 |2-8303 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28314''' |2008 |2-8314 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28325''' |2008 |2-8325 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28336''' |2008 |2-8336 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28347''' |2008 |2-8347 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28358''' |2008 |2-8358 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28369''' |2008 |2-8369 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28371''' |2008 |2-8371 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28501''' |2008 |2-8501 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru. Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28510''' |2008 |2-8510 |✔ |2010. gadā aprīkots ar dīzeļģeneratoru Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''28554''' |2008 |2-8554 | |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29004''' |2008 |2-9004 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29015''' |2008 |2-9015 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29026''' |2008 |2-9026 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29037''' |2008 |2-9037 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29048''' |2008 |2-9048 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29059''' |2008 |2-9059 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29061''' |2008 |2-9061 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29135''' |2008 |2-9135 |✔ |Utilizēts 2020. gada jūlijā |- |'''29190''' |2008 |2-9190 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |- |'''29233''' |2008 |2-9233 |✔ |Izņemts no ekspluatācijas 2022. gadā |} == Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri == [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°17507.jpg|thumb|Škoda 27Tr Solaris]] === 2. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !Trolejbusa reģ. nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |27101 |2014 |✔ |Remontā no 15.08.2020 līdz 03.2021.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/346630/|title=Rīga, trolejbuss № 27101|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- |27112 |2014 |✔ | |- |27123 |2014 |✔ | |- |27145 |2014 |✔ | |- |27134 |2014 |✔ | |- |27156 |2014 |✔ | |- |27167 |2014 |✔ | |- |27178 |2014 |✔ | |- |27191 |2014 |✔ | |- |27201 |2014 |✔ | |- |27210 |2014 |✔ | |- |27221 |2014 |✔ | |- |27232 |2014 |✔ | |- |27243 |2014 |✔ | |- |27254 |2014 |✔ | |- |27276 |2014 |✔ | |- |27265 |2014 |✔ | |- |27298 |2014 |✔ | |- |27308 |2014 |✔ |Frontālā sadursmē uz Gaisa tilta 26.08.2024. |- |27287 |2014 |✔ | |- |27321 |2014 |✔ | |- |27319 |2014 |✔ | |- |27330 |2014 |✔ | |- |27341 |2014 |✔ | |- |27189 |2014 |✔ | |} [[Attēls:16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 3603.jpg|thumb|Škoda 27Tr Solaris]] === 1. trolejbusu parks === {| class="wikitable" !Trolejbusa reģ. nr. !Sērijas nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |17529 | |2015 |✔ | |- |17518 | |2015 |✔ | |- |17507 | |2015 |✔ | |- |17531 | |2015 |✔ | |- |17551 | |2015 |✔ | |- |17540 | |2015 |✔ | |- |17562 | |2015 |✔ | |- |17573 | |2015 |✔ | |- |17595 | |2015 |✔ | |- |17605 | |2015 |✔ | |- |17584 |14133 |2015 |✔ | |- |17616 | |2015 |✔ | |- |17627 | |2015 |✔ | |- |17638 | |2015 |✔ | |- |17649 | |2015 |✔ | |- |17651 | |2015 |✔ | |- |17660 | |2015 |✔ | |- |17671 | |2015 |✔ | |- |17682 | |2015 |✔ | |- |17693 | |2015 |✔ | |- |17736 | |2015 |✔ | |- |17725 | |2015 |✔ | |- |17703 | |2015 |✔ | |- |17714 | |2015 |✔ | |- |17747 | |2015 |✔ | |} === Jaunākie trolejbusi === Pēc piegādes līguma vienošanās pabeigšanas, trešajā kārtā no 2018. gada - 2020.g., tika piegādāti atlikušie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu-491573|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu|website=Dienas Bizness|access-date=2020-12-07|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" |+ 1.TP Reģistrācijas numuri !Borta nr. !Sērijas nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |17758 | |2017 |✔ | |- |17769 | |2017 |✔ | |-Problēmas ar motoru,skaļa rūkšana |- |17771 |14174 |2017 |✔ | |- |17780 |14175 |2017 |✔ | |- |17791 | |2017 |✔ | |-Nekursē |- |17801 |14179 |2017 |✔ | |- |17812 |14180 |2017 |✔ | |- |17823 | |2017 |✔ | |- |17834 | |2017 |✔ | |- |17845 | |2017 |✔ | |- |17856 |14177 |2018 |✔ | |- |17867 |14184 |2018 |✔ |Iekļuva smagajā avārijā 2020. gada 25. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/smaga-avarija-kengaraga-trolejbusa-un-auto-sadursme-cietusi-septini-cilveki/|title=FOTO: Smaga avārija Ķengaragā - trolejbusa un auto sadursmē cietuši seši cilvēki|website=skaties.lv|access-date=2020-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200611142923/https://skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/smaga-avarija-kengaraga-trolejbusa-un-auto-sadursme-cietusi-septini-cilveki/|archivedate=2020-06-11}}</ref> Izremontēts rūpnīcā 2022. gadā. |- |17878 | |2017 |✔ | |- |17889 | |2017 |✔ | |- |17891 | |2017 |✔ | |- |17901 | |2017 |✔ | |- |17910 | |2017 |✔ | |- |17921 | |2017 |✔ | |- |17932 | |2017 |✔ | |- |17943 | |2017 |✔ | |- |17954 | |2017 |✔ | |- |17965 | |2017 |✔ | |- |17976 | |2017 |✔ | |- |17987 | |2017 |✔ | |- |17998 | |2017 |✔ | |} {| class="wikitable" |+2.TP Reģistrācijas numuri !'''Borta nr.''' !Sērijas nr. !Izl.g. !Dīzeļģenerators !Piezīmes |- |27515 |14328 |2018 |✔ | |- |27526 |14327 |2018 |✔ | |- |27537 |14325 |2018 |✔ | |- |27548 |14329 |2018 |✔ | |- |27559 | | |✔ | |- |27561 |14330 |2018 |✔ | |- |27570 |14331 |2018 |✔ | |- |27581 |14332 |2018 |✔ | |- |27592 |14333 |2018 |✔ | |- |27602 |14338 |2018 |✔ | |- |27613 |14345 |2018 |✔ | |- |27624 |14337 |2018 |✔ | |- |27635 |14347 |2018 |✔ | |- |27646 |14343 |2018 |✔ | |- |27657 |14341 |2018 |✔ | |- |27668 | | |✔ | |- |27679 |14346 | |✔ | |- |27681 | | |✔ | |- |27690 |14334 |2018 |✔ | |- |27700 |14335 |2018 |✔ | |- |27711 | | |✔ | |- |27722 | | |✔ | |- |27733 | | |✔ | |- |27744 | | |✔ | |- |27755 | | |✔ | |} == Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri == Trolejbusi [[Solaris Trollino 18,75 H2]] ir darbināmi ar ūdeņradi. {| class="wikitable" |+ 2.TP reģistrācijas numuri !Trolejbusa reģ. nr. !'''Izl.g.''' !'''Piezīmes''' |- |22006 |2017 | |- |22017 |2018 | |- |22028 |2018 | |- |22039 |2018 | |- |22041 |2018 | |- |22050 |2018 | |- |22061 |2018 | |- |22072 |2018 | |- |22083 |2018 | |- |22094 |2018 | |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Škoda 14Tr]] * [[Škoda 14TrM]] * [[Škoda 15Tr]] * [[Škoda 15TrM]] * [[Solaris Trollino 18]] * [[Škoda 24Tr Irisbus]] * [[Škoda 27Tr Solaris]] *[[Solaris Trollino 18,75 H2]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]] o4i22s0i8crhmsbokagp8b2msi0e5be Ojārs Ēriks Kalniņš 0 122094 4467125 4198753 2026-05-12T15:04:09Z Turaids 8965 4467125 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|politiķi|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ojārs Ēriks Kalniņš | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781455481).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ojārs Ēriks Kalniņš 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2021|10|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dat|1949|10|22}} | dzim_vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2021|10|14|1949|10|22}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Pilsoniskā savienība|PS]] <small>(2010—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2021)</small> | dzīvesb = [[Irma Kalniņa]] (1996—2021) | profesija = sabiedrisko attiecību speciālists, [[diplomāts]], publicists | alma_mater = [[Rūzvelta Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ojārs Ēriks Kalniņš''' (dzimis {{dat|1949|10|22}} [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], miris {{dat|2021|10|14}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[diplomāts]], [[politiķis]] un sabiedriskais darbinieks. Vairāku [[Saeima]]s sasaukumu (2010—2021) deputāts, partijas "[[Vienotība]]" (iepriekš "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]") biedrs. Pirms gaitām politikā bija [[Latvijas vēstnieks ASV]] (1993—1999) un [[Latvijas institūts|Latvijas institūta]] direktors (1999—2010). Pirms pārcelšanās uz Latviju — [[Amerikas Latviešu Apvienība]]s un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s aktīvists. == Jaunība un izglītība == Dzimis 1949. gada 22. oktobrī latviešu [[bēgļi|bēgļu nometnē]] [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]]. Viņa vecāki bija devušies [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no [[Rīga]]s (miris 1968. gadā [[Čikāga|Čikāgā]]), māte Matilde Marija Silkalns no [[Majori]]em (mirusi 1975. gadā Čikāgā). 1951. gadā Kalniņu ģimene emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], sākotnēji apmetoties Midlbasā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], tad pārceļoties uz [[Čikāga|Čikāgu]]. 1972. gadā O. Kalniņš pabeidza studijas [[Rūzvelta Universitāte|Rūzvelta Universitātē]] Čikāgā, iegūstot [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] [[filozofija|filozofijā]]. == Profesionālā karjera == No 1974. līdz 1984. gadam strādāja kā tekstu sastādītājs un radošais direktors vairākās reklāmu aģentūrās Čikāgā. Profesionālā darbība pamatā bija saistīta ar sabiedrisko attiecību jomu, specializējoties uzņēmuma tēla stratēģijas un reklāmas kampaņu veidošanā. === Sabiedriskais un politiskais darbs ASV latviešu kopienā === Vēloties apciemot savu tēvzemi, jau 1978. gada septembrī pirmo reizi ieradās [[Latvija|Latvijā]] ASV latviešu tūristu grupas sastāvā. Papildus darbam sabiedrisko attiecību nozarē, aktīvi iesaistījās trimdas latviešu kopienas darbībā. Kopš 1981. gada viņš bija redaktors laikraksta ''Čikāgas Ziņas'' ikmēneša pielikumam angļu valodā ''Chicago Latvian Newsletter'', kuru dibināja mācītājs [[Vilis Vārsbergs]] ar mērķi informēt ASV valdības locekļus, presi un tautu par [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], vēsturi un kultūru. Kopš 1981. gada darbojās kā politiskais padomnieks Čikāgas latviešu organizāciju apvienībā, koordinējot attiecības ar presi un organizējot politisko darbu, t.sk. manifestācijas. Papildus rakstīja un tulkoja tekstus Vitauta Sīmaņa redakcijā izdotajai grāmatai angļu valodā ''Latvia'' (1984. gads). Tāpat viņš rediģēja angļu valodas tulkojumu un rakstīja ievadvārdus Helēnas Celmiņas 1985. gadā izdotajai grāmatai ''Women in Soviet Prisons''. 1985. gadā O. Kalniņš pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]] un līdz 1990. gadam strādāja politisku darbu ASV dzīvojošo latviešu organizācijās. No 1985. līdz 1990. gadam viņš strādāja [[Amerikas Latviešu Apvienība|Amerikas latviešu apvienībā]] (ALA) par Ārējās informācijas biroja direktoru (sabiedrisko attiecību direktoru) un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s (PBLA) politisko padomnieku, veidojot [[lobēšana]]s taktiku un vedot sarunas ar ASV amatpersonām ar mērķi aktualizēt jautājumu par Latvijas okupāciju, īstenojot komunikācijas stratēģijas ASV valdības un sabiedrības viedokļa un zināšanu par Latvijas okupāciju ietekmēšanai u.c. 1985. gadā PBLA Kopenhāgenas tribunāla ietvaros darbojās kā preses pārstāvis un tulks. Tribunāls tika organizēts, lai pievērstu plašākas publikas uzmanību Latvijas okupācijai un cilvēktiesību pārkāpumiem [[Padomju Savienība|PSRS]]. Pēc tribunāla tika organizēta peldošā manifestācija jeb Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru maršrutā [[Kopenhāgena]] — [[Helsinki]] — [[Stokholma]], pieturvietās organizējot demonstrācijas pie PSRS vēstniecībām pret Baltijas valstu okupāciju. 1986. gadā notika kārtējā [[Šatakvas konference]] jeb sarunas starp ASV un PSRS par divpusējām attiecībām, kura pēc PSRS uzaicinājuma tika organizēta [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Pēc ASV dzīvojošo latviešu iniciatīvas tika panākta latviešu delegācijas dalība, t.sk. O. Kalniņa iekļaušana oficiālās ASV delegācijas sastāvā. Viņš sniedza konsultācijas [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] padomniekam [[Džeks Metloks|Džekam Metlokam]] par prezidenta uzrunu, kurā tika pieminēta PSRS okupācija Latvijā, un organizēja komunikāciju ar klātesošajiem ASV žurnālistiem. Tajā pat gadā O. Kalniņš uzrakstīja un rediģēja grāmatu par Šatakvas konferenci ''Chautauqua / Jurmala 1986 — A Latvian American Perspective''. 1986. gadā kā ALA pārstāvis O. Kalniņš tikās ar ASV prezidentu [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]], lai sveiktu PSRS disidenta Jurija Orlova atbrīvošanu un ierašanos ASV. 1987. gadā aktīvi sāka sadarboties ar [[Helsinki-86]] grupu Latvijā, lai nodrošinātu informācijas plūsmu ASV valdībai un informētu valdības pārstāvjus un plašsaziņas līdzekļus par grupas aktivitātēm. Nākamajos gados O. Kalniņš organizēja vairāku Helsinki-86 grupas pārstāvju vizītes Vašingtonā, t.sk. [[Rolands Silaraups|Rolanda Silaraupa]] kopīgu uzstāšanos ar senatoru Donu Rīglu ASV baltiešu manifestācijā uz Linkolna pieminekļa kāpnēm. 1989. gadā koordinēja ASV palīdzību [[Latvijas Tautas fronte]]i un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (ar kurām sadarbojās jau kopš 1988. gada), kā arī piedalījās 23. augusta pasākumos Rīgā — LNNK konferencē un [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļā]]. Galvenie pienākumi bija saistīti ar ārējās komunikācijas veidošanu ārvalstu plašsaziņas līdzekļos, vizīšu ASV organizēšanu un pasākumu plānu koordināciju ar tautiešiem ārvalstīs, kas veidoja atbalsta manifestācijas visā pasaulē. 1990. gada jūlijā O. Kalniņš organizēja atjaunotās Latvijas pirmā [[Latvijas Ministru prezidents|valdības vadītāja]] [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] un [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] vizīti Vašingtonā un piedalījās pirmajās tikšanās reizēs ar ASV prezidentu [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžu Bušu]]. Šajā laikā notika arī aktīvs darbs ar ASV plašsaziņas līdzekļiem, publicējot vairākus rakstus par Latviju ASV laikrakstos ''[[Wall Street Journal]]'', ''[[American Spectator]]'', ''[[Chicago Tribune]]'', ''[[New York City Tribune]]'' u.c. === Diplomātiskā karjera === 1991. gada janvārī O. Kalniņš uzsāka darbu [[Anatols Dinbergs|Anatola Dinberga]] vadītajā [[Latvijas vēstniecība ASV|Latvijas vēstniecībā ASV]] Vašingtonā kā preses un informācijas koordinators, kur galvenais uzdevums bija veidot lobēšanas stratēģiju ASV valdībā un realizēt sabiedrības informēšanas kampaņas ar mērķi panākt Latvijas neatkarības atzīšanu. Darbības laikā sūtniecībā 1991. gada maijā O. Kalniņš piedalījās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] ministru prezidentu I. Godmaņa, [[Edgars Savisārs|Edgara Savisāra]] un [[Lietuva]]s prezidenta [[Vītauts Landsberģis|Vītauta Landsberģa]] tikšanās reizē ar ASV prezidentu Džordžu Bušu. 1991. gada septembrī viņš tika iecelts par padomnieku un vēstniecības vadītāja vietnieku Latvijas vēstniecībā ASV un vienlaikus Latvijas misijā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tā paša gada beigās O. Kalniņš atteicās no ASV pilsonības. 1993. gada janvārī O. Kalniņš tika iecelts par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs un aprīlī ASV prezidentam [[Bills Klintons|Billam Klintonam]] tika pasniegta jaunā vēstnieka akreditācijas vēstule. 1993. gada martā viņš kļuva arī par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku [[Meksika|Meksikas Savienotajās Valstīs]] un septembrī [[Meksikas prezidents|Meksikas prezidentam]] [[Karlosam Salinass|Karlosam Salinasam]] pasniedza akreditācijas vēstuli. Kā būtiskākais politiskais notikums ASV — Latvijas attiecībās O. Kalniņa kā vēstnieka kadences laikā minama 1994. gada vienošanās starp Latviju un [[Krievija]] par tās [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas|karaspēka izvešanu no Latvijas]], kas tika panākta ar ASV administrācijas politisku palīdzību. Tāpat ASV administrācija sniedza finansiālu atbalstu [[Skrundas lokators|Skrundas lokatora]] slēgšanai un demontēšanai.<ref name="skrunda">15 gadi atjaunotā Latvijā laikraksta Diena pirmajās lappusēs, Dienas Grāmata, 2005, 57. lpp</ref> Divpusējo politisko attiecību kontekstā izveidojās un nostiprinājās Latvijas un ASV kā divu sabiedroto valstu attiecības, kas vainagojās ar ASV prezidenta Billa Klintona vizīti Latvijā 1994. gada 6. jūlijā un sešām savstarpējām [[Latvijas valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] un ASV prezidenta B. Klintona tikšanās reizēm. Savstarpējās attiecības tika nostiprinātas ar 1998. gada janvārī parakstīto ASV — Baltijas valstu partnerības hartu. Tāpat tika aizsākta savstarpējā sadarbība aizsardzības un drošības jautājumos, jo ar ASV administrācijas politisku un finansiālu atbalstu uzsākti pirmie savstarpējie Baltijas valstu militārie projekti — BALTBAT, BALTRON un BALTNET. Kadences laikā O. Kalniņš vadīja Latvijas kandidatūras [[NATO]] pieņemšanas un izskatīšanas procesu. Tikpat nozīmīga bija arī Latvijas pilnvērtīga iekļaušana pasaules ekonomiskajos procesos, kā rezultātā Latvija 1998. gadā kļuva par pilntiesīgu [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s dalībvalsti. O. Kalniņš kā Latvijas vēstnieks aktīvi skaidroja Latvijas vēsturi un lobēja tās pilnvērtīgu atgriešanos pasaules politiskajos procesos ne tikai politiskajai elitei, bet arī sabiedrībai, gan publicējot rakstus dažādos drukātajos plašsaziņas līdzekļos, gan arī sniedzot intervijas televīzijai un radio, t.sk. [[CNN]], [[CBS]], [[American Broadcasting Company|ABC]], [[NBC]]. 1999. gadā Geils Skots izdeva grāmatu ''Diplomatic Dance'' par vairākiem Vašingtonā rezidējošiem vēstniekiem, viena no grāmatas nodaļām tika veltīta O. Kalniņam un viņa darbam. Diplomātiskās karjeras laikā O. Kalniņš saņēma vairākus apbalvojumus: * [[Triju Zvaigžņu ordenis|III šķiras Triju Zvaigžņu (komandiera) ordeni]] 1998. gada 1. jūlijā; * Pateicības rakstu no Latvijas valsts prezidenta Gunta Ulmaņa 1998. gadā; * Aizsardzības ministra medaļu „Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” 1999. gadā. === Valsts aģentūras „Latvijas institūts” vadīšana === 1999. gada augustā O. Kalniņš tika iecelts par valsts aģentūras „[[Latvijas institūts]]” direktoru, uzsāka darbu 2000. gada janvārī. Sākotnēji Latvijas institūta galvenais uzdevums bija radīt un izplatīt informāciju par Latviju, tās vēsturi, ekonomiku, politiku, dabu u.c. angļu valodā, lai mainītu radušos stereotipus, veidotu patiesu priekšstatu par Latviju un tās sabiedrību un aizpildītu neeksistējošo informācijas lauku par valsti ārvalstu auditorijām. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika sagatavoti un izdoti informatīvie materiāli, veidotas ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā, organizēti dažādi izglītojošie pasākumi, žurnālistu diskusijas u.tml. Darbībai attīstoties un pēc Latvijas iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] Latvijas institūta darbs arvien vairāk tika orientēts uz Latvijas ārējās komunikācijas pilnveidošanu un valsts starptautiskas pozitīvas atpazīstamības veicināšanu, piedaloties ne tikai dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādē, bet arī veidojot sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām informācijas par Latviju angļu valodā uzlabošanai, komunikācijas satura saskaņošanai, plašākai pakalpojumu angļu valodā pieejamībai tūrisma objektos u.c. Šajā laikā O. Kalniņš piedalījās ilgtspējīgas attīstības koncepcijas „Latvija. No vīzijas uz darbību” darba grupas darbā, NATO samita Rīgas konferencē „Riga 2000 — the Bridge to Prague” vadīja preses darba grupu, ņēma dalību [[48. Eirovīzijas dziesmu konkurss|48. Eirovīzijas dziesmu konkursa]] sagatavošanas komisijā, Latvijas attīstības vīzijas izstrādes darba grupā, 2005. gada ASV prezidenta vizītes informācijas un sabiedrisko attiecību koordinēšanas darba grupā, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes Rīgā organizācijas darba grupā, kā arī dažādu konkursu žūrijās, piemēram, [[Nacionālā Radio un televīzijas padome|Nacionālās Radio un televīzijas padomes]] Gada balvu piešķiršanai. Kā Latvijas institūta direktors O. Kalniņš aktīvi piedalījies dažādās darba grupās un vērtēšanas komisijās, lai sniegtu savu ieguldījumu un redzējumu dažādu projektu un iniciatīvu attīstībā, kā, piemēram, [[Tūrisma attīstības valsts aģentūra]]s Konsultatīvajā padomē, [[Latvijas Republikas 90. gadadienas]] svētku darba grupā, Latvijas eksportspējīgāko produktu izvērtēšanas žūrijā, [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]s žūrijā u.c. O. Kalniņš bija arī Latvijas Valsts prezidenta Ordeņa kapitula loceklis. Kā Latvijas institūta direktors ir sniedzis vairāk nekā simts interviju Eiropas un pārējās pasaules laikrakstiem, televīzijām un radio, t.sk. ''[[Le Monde]], [[Die Welt]], [[BBC]], [[Deutche Welle]], [[Le Figaro]]'' u.c. Vadot Latvijas institūtu, ir saņēmis sekojošus apbalvojumus: * 2000. gada Cicerona balvas laureāts politikā; * LR Ministru kabineta atzinības rakstu 2002. gadā; * LR Saeimas atzinības rakstu 2002. gadā; * Aizsardzības ministra medaļu „Atzinības goda zīme” 2003. gadā; * Aizsardzības ministrijas goda rakstu 2003. gadā; * Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu „NATO” 2004. gadā. == Sabiedriskā darbība == 2000. gadā bija viens no [[Latvijas Transatlantiskā organizācija|Latvijas Transatlantiskās organizācijas]] (LATO) dibinātājiem. LATO ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kura apvieno domubiedrus, kas vēlas veicināt Latvijas dalību NATO. O. Kalniņš ir bijis LATO priekšsēdētāja vietnieks un priekšsēdētājs. Līdz 2004. gadam galvenais LATO mērķis bija atbalstīt un veicināt Latvijas kandidatūras NATO izskatīšanu. Pēc 2004. gada organizācija turpina sabiedrības informēšanu par NATO darbu, organizē starptautiskas konferences. 2010. gadā O. Kalniņš kļuva par vienu no [[Sarmīte Ēlerte|Sarmītes Ēlertes]] veidotās "Meierovica biedrības progresīvām pārmaiņām" jeb tā sauktās "Lietussargu grupas" dibinātāju un biedru. Biedrības mērķis bija uzlabot politikas veidošanas procesu valstī, veicināt pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanā un rosinātu pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē. Kā "Lietussargu grupas" biedrs, 2010. gadā O. Kalniņš iestājās [[politiskā partija|partijā]] "[[Pilsoniskā savienība]]" ar mērķi piedalīties politisko partiju apvienības "[[Vienotība]]" sarakstā [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. == Politiskā darbība == 2010. gada rudenī no apvienības "Vienotība" saraksta tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]]. {{dat|2010|11|4|bez}} ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], toties tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī O. Kalniņš tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Tā kā O. Kalniņš bija kandidējis [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], viņam bija iespēja stāties Saeimā ievēlētā [[Artis Pabriks|Arta Pabrika]] vietā, tomēr politiķis izvēlējās turpināt darbu Saeimā, un vietu Eiropas Parlamentā ieņēma nākamais kandidāts sarakstā — [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministrs]] [[Kārlis Šadurskis]]. Tāpat O. Kalniņš neizmantoja iespēju kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] vietā 2019. gada sākumā. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. == Vaļasprieki un intereses == Atgriezies Latvijā, O. Kalniņš sadarbojās ar daudziem mūziķiem, rakstot oriģināldzeju angļu valodā viņu dziesmām un albumiem, tai skaitā [[Imants Kalniņš|Imantam Kalniņam]], „[[Autobuss debesīs|Autobusam debesīs]]”, „[[Prāta Vētra]]i”, [[Marija Naumova|Marijai Naumovai]], [[Arnis Mednis|Arnim Mednim]] u.c. Otrs [[vaļasprieks]] bija atpūta savās lauku mājās [[Vaide|Vaidē]], [[Kurzeme]]s jūrmalā, jo „tikai tur ir skaistākie saulrieti, tikai tur ir plašākā jūra, tikai tur, cērtot malku, ir īstākā atpūta!” == Privātā dzīve == 1996. gadā precējies ar [[Irma Kalniņa|Irmu Annu Kalniņu]] (Džonsoni) — komunikācijas, lietišķās etiķetes un diplomātiskā protokola eksperti, publicisti un arī politiķi ([[14. Saeima]]s deputāti). O. Kalniņam ir četri bērni — Dagmāra Ariana Kalniņa (no pirmās laulības), Rihards Kalniņš, Kristofers Džonsons, Ingrīda Džonsone.<ref>[http://www.latvijaslaudis.lv/users/kalnins_ojars/ Ojārs Ēriks Kalniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305000445/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kalnins_ojars/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} gramata21.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ojārs Kalniņš|Ojārs Ēriks Kalniņš}} * [https://web.archive.org/web/20160305000445/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kalnins_ojars/ gramata21.lv] O. Kalniņa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis * [https://web.archive.org/web/20090619132802/http://www.lv90.lv/?top=0 O. Kalniņa emuāri par Latviju un latvietību Latvijas valsts 90. jubilejas svētku svinību tīmekļa vietnē] * [http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&sectionid=13&id=40&Itemid=619 O. Kalniņa emuāri par aktuālajiem notikumiem ekonomikā un sabiedrībā Latvijas institūta tīmekļa vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100410084319/http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&sectionid=13&id=40&Itemid=619 |date={{dat|2010|04|10||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.ojarskalnins.com O.Kalniņa iepriekšējo un jauno rakstu apkopojumu tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110213021905/http://www.ojarskalnins.com/ |date={{dat|2011|02|13||bez}} }} {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Anatols Dinbergs]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks ASV]] | periods = [[1993]]. gada janvāris — [[1999]]. gada augusts | pēc = [[Aivis Ronis]]}} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Latvijas parlaments | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Kalniņš, Ojārs Ēriks}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki ASV]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] a4ocfeemnhdar1oio6uiqp1liam6yg1 Latvijas nacionālie partizāni 0 126704 4467113 4461449 2026-05-12T14:35:43Z Turaids 8965 4467113 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas nacionālajiem partizāniem|Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)|Mežabrāļi}} [[Attēls:Latvijas Nacionālo partizānu grupa.jpg|thumb|270px|Latvijas Nacionālo partizānu grupa.]] '''Latvijas nacionālie partizāni''' bija cīnītāji, kas ar [[partizānu karš|partizānu kara]] metodēm cīnījās pret [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācija]]s varu pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Partizāni tiek saukti arī par '''mežabrāļiem''', jo viņu apmešanās vietas bija galvenokārt mežos. Pamatojumu nacionālo partizānu kustībai deva «[[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu]]» kuru 1944. gada 8. septembrī Rīgā pieņēma [[Latvijas Centrālā Padome]]. == Vēsture == [[Attēls:Antons Juhņevičs.jpg|thumb|100px|Priesteris [[Antons Juhņevičs]], LTS(p)A prezidija priekšsēdētājs (1946).]] [[Attēls:Valerija Mundure.jpg|thumb|100px|Skolotāja [[Valerija Mundure]], LTS(p)A prezidija priekšsēdētāja vietniece (1946).]] === Pirmās vienības Latgalē un Sēlijā === Pirmās partizānu vienības izveidojās Latgalē 1944. gada rudenī pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] iebrukuma. Visvairāk partizānu grupu 1944. gada nogalē bija [[Abrenes apriņķis|Abrenes]], [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]] un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķos]]. Par partizāniem sākotnēji kļuva [[Waffen-SS|nacistu formējumu]] un Sarkanās armijas dezertieri un bēguļojošie no iesaukšanas abās armijās. Vēlāk partizānus papildināja [[NKVD]] terora upuri, arestēšanai un izsūtīšanai paredzētie un no izsūtīšanām izbēgušie, sevišķi 1949. gada pavasarī. Liela daļa partizānu kustības dalībnieku pēckara mēnešos bija nelegāļi — personas, kurām dažādu iemeslu dēļ nebija iespējas vai vēlēšanās dzīvot legāli padomju okupācijas apstākļos. 1945. un vēlākajos gados nelegālisti arvien vairāk iestājās organizētās partizānu vienībās. Pēc partizānu vienību sakāvēm daļa partizānu atkal kļuva par nelegāļiem.<ref name="autogenerated2">[[Heinrihs Strods|Strods, Heinrihs]]. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Preses nams. Rīga. 1996. {{ISBN|9984001350}} 210.lpp.</ref> Sākotnēji partizānu grupas bija lielas — 100 un vairāk cilvēku. Tomēr ar NKVD karaspēka un regulārās armijas veiktajām akcijām diezgan drīz lielās vienības izdevās likvidēt un izkliedēt, tāpēc dzīvotspējīgākas izrādījās nelielas partizānu grupas, kas sastāvēja no 5—10 cilvēkiem. === LNPA === Jau 1944. gada 10. decembrī [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]] tika nodibināta [[Latvijas Nacionālo partizānu apvienība]] (LNPA), kura vēlāk apvienoja Latgales un Vidzemes partizānus un darbojās līdz pat 1953. gadam. 1945. gada beigās apvienības darbība aptvēra lielāko daļu Abrenes, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]] un [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķu]] teritorijas. Tajā pašā laikā tika nodibināti sakari arī ar katoļu priestera [[Antons Juhņevičs|Antona Juhņeviča]] vadīto [[Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienība|Tēvzemes Sargu (partizānu) apvienību]] (LTS(p)A), kas darbojās Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], kur Ilūkstes partizānu pulka komandieris bija [[Staņislavs Urbāns]]. LNPA cīnītāju vislielākā [[Stompaku kauja|kauja]] ar NKVD karaspēku notika 1945. gada 2. martā [[Stompaku purvi|Stompaku purvā]] Abrenes apriņķī, kad NKVD pulks aplenca partizānu nometni, kurā bija vairāk nekā 20 [[Bunkurs|bunkuru]]. [[Stompaku kauja|Stompaku kaujā]] krita un vēlāk no ievainojumiem mira 28 partizāni (arī LNPA komandiera vietnieks [[Staņislavs Ločmelis]]), bet NKVD karaspēka kritušo karavīru skaits sasniedza 46 cilvēkus.<ref>[http://www.la.lv/mums-bija-jamirst-lai-dzivotu-simtistompaku-kaujai-70/ Neiburgs, Uldis. Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti. Stompaku kaujai — 70] — LA.lv</ref><ref>Strods, Heinrihs. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Rīga: Preses nams, 1996. {{ISBN|9984001350}} 392.lpp.</ref> 1946. gada 10. februārī apvienība veica LPSR Augstākās Padomes vēlēšanu boikotu. Tika veikta plaša aģitācija, izdots ap 1000 eksemplāru dažādu uzsaukumu, uzspridzināti vairāki tilti, saspridzināti ceļi, visā apvienības darbības teritorijā traucēti telefonsakari, pārraujot telefona un telegrāfa sakaru vadus. Dažās vietās notika uzbrukumi vēlēšanu iecirkņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/vasilevskis.htm |title=Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darbība |access-date={{dat|2010|09|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110518145407/http://vip.latnet.lv/lpra/vasilevskis.htm |archivedate={{dat|2011|05|18||bez}} }}</ref> LNPA komandieri [[Pēteris Supe|Pēteri Supi]] ("Cinīti") un viņa vietnieku [[Henriks Kuzmans|Henriku Kuzmanu]] ("Ausekli") 1946. gada 1. aprīlī [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]] nogalināja NKVD savervēts provokators. === Kurzemē === [[Attēls:LNPA Kurzeme dibinātāji 1946. gada 6. septembrī.jpg|thumb|LNPA "Kurzeme" dibināšanas saiets pie [[Usmas ezers|Usmas ezera]] 1946. gada 6. septembrī.]] Kurzemē partizānu cīņas sākās pēc [[Trešais Reihs|Vācijas]] kapitulācijas 1945. gada maijā, kad mežos iegāja ap 4000 [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|Latviešu leģiona 19. divīzijas]] leģionāru u.c. latviešu karavīru. 1945. gada jūlijā tika izveidota Latvijas Nacionālo partizānu organizācija (LNPO), kas aptvēra [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Ventspils apriņķis|Ventspils]], daļēji arī [[Aizputes apriņķis|Aizputes]] un [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķus]]. 1945. gada 9. septembrī Ventspils apriņķa Zlēku pagastā notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītāju sanāksme, kurā piedalījās LNPO grupu pārstāvji un dažu citu grupu dalībnieki. Šajā sanāksmē nodibināja Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO), kuru vadīja [[Miervaldis Ziedainis]]. Tika nolemts meklēt sakarus ar Vidzemes un Latgales partizāniem, taču šos nodomus neizdevās realizēt, jo par ZPO dibināšanu uzzināja [[Latvijas PSR]] valsts drošības iestādes un visi vadošie ZPO dalībnieki tika arestēti. 1946. gada 9. maijā nodibināja Latviešu nacionālo partizānu (LNP) vienību "Kurzeme", kurā piedalījās 21 pārstāvis no septiņām mežabrāļu grupām. 16 partizānu grupu 60 pārstāvji apspriedē pie Usmas ezera 6.—7. septembrī nolēma apvienot vienības LNP "Kurzeme" un "Latviešu nacionālo partizānu organizācija" vienā struktūrā ar nosaukumu [[Latviešu nacionālo partizānu apvienība "Kurzeme"]], par kuras vadītāju ievēlēja [[Kabile]]s grupas vadītāju [[Ēvalds Pakulis|Ēvaldu Pakuli]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/ka-partizani-19451946-gadumija-padzina-okupantus-no-kabiles.a490270/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kā partizāni 1945./1946. gadumijā padzina okupantus no Kabiles] lsm.lv 2023. gada 7. janvārī</ref> === Cīņu noslēgums === Turpmākajos gados partizāni arvien vairāk saskārās ar ieroču un munīcijas sagādes problēmām. Sāka trūkt munīcijas vācu ieročiem, bet padomju ieroči bija grūti iegūstami. Viens no izplatītākajiem ieroču sagādes veidiem bija to atņemšana [[iznīcinātāju bataljoni|iznīcinātājiem]], kuri parasti nedzīvoja kazarmu režīmā, bet gan savās mājās, līdz ar to tiem bija vieglāk uzbrukt. Pamazām padomju represīvajām iestēdēm izdevās iznīcināt vai sagūstīt lielu daļu partizānu un viņu atbalstītāju. [[VDK]] ([[PSRS Valsts drošības ministrija|VDM]]) centās iefiltrēt partizānu vidū savus ziņotājus, NKVD iznīcināja partizānus aplenkuma uzbrukumos partizānu mītnēm un apšāva no slēpņiem meža ceļu malās. 1949. gada 17. martā 760 vīru liela Valsts drošības ministrijas karaspēka vienība uzbruka Kārļa Kraujas ([[Visvaldis Žanis Brizga|Visvalža Brizgas]] segvārds) partizānu nodaļas bunkuram [[Īles pagasts|Īles pagastā]], kas atradās 300 metrus uz ziemeļiem no Priedaišu viensētas. Kaujas operācijas laikā nogalināja 15 partizānus un deviņus sagūstīja.<ref>[https://nra.lv/vakara-zinas/390819-vakara-zinas-modris-zihmanis-savas-parliecibas-del-15-garus-gadus-bija-spiests-pavadit-padomju-soda-nometnes.htm Modris Zihmanis. Savas pārliecības dēļ 15 garus gadus bija spiests pavadīt padomju soda nometnēs] nra.lv 2022. gada 4. septembrī</ref> Daudzus atbalstītājus partizāni zaudēja [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijā]]. Pēc NKVD datiem, 1953. gada nogalē Latvijā darbojās vairs tikai 62 partizāni, 1954. gada vidū vairs tikai 27 (citā čekas atskaitē tomēr teikts, ka no 1954. gada aprīļa līdz 1956. gada oktobrim krituši 11 partizāni, arestēti 49, bet padevušies 39, tātad kopā 99).<ref>Strods, Heinrihs. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Preses nams. Rīga. 1996. {{ISBN|9984001350}} 220.; 457.lpp.</ref> 1956. gada oktobrī, pēc VDK priekšsēdētāja [[Jānis Vēvers|Jāņa Vēvera]] īpaša aicinājuma ar solījumu nesodīt, padevās pēdējā partizānu grupa trīs vīru sastāvā Staņislava Zavadska vadībā. 1959. gada 31. decembrī viens no pēdējiem partizāniem, kurš iznāca no meža un nolika ieročus, bija Arnolds Spārns. Pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis no mežiem iznāca tikai 1995. gada 9. maijā. Septiņdesmit gadu vecumā [[Jānis Pīnups]] vērsās Pelēču pagasta padomē ar lūgumu atjaunot personas dokumentus un pavēstīja, ka viņš piecdesmit gadus ir slēpies vietējos mežos no okupācijas varas iestādēm. Legalizēties nolēma tikai pēc [[Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas]], kas notika 1994. gada 31. augustā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 13 nacionālie partizāni ir apbalvoti ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]], bet 4 — ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/703471-tris_zvaigznu_ordeni_sanemusi_tikai_cetri_latvijas_nacionalie_partizani Trīs zvaigžņu ordeni saņēmuši tikai četri Latvijas nacionālie partizāni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171121194032/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/703471-tris_zvaigznu_ordeni_sanemusi_tikai_cetri_latvijas_nacionalie_partizani |date={{dat|2017|11|21||bez}} }} — TVnet.lv</ref> == Partizānu mītnes un darbība == Partizāni mitinājās galvenokārt mežu bunkuros, telšu nometnēs vai lauku mājās. Bunkuri bieži atradās viensētu tuvumā vai pat pašās viensētās, katrā ziņā saistīti ar viensētām kā apgādes un informācijas bāzi.<ref>Strods, Heinrihs. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Preses nams. Rīga. 1996. {{ISBN|9984001350}} 227.lpp.</ref> Kā atzina pat čeka, visas partizānu vienības, sākot ar mazākajām (3 — 5 cilvēki), bija organizētas pēc militāra parauga.<ref name="autogenerated2" /> Partizānu darbības pirmsākumos, 1945. gada vasarā, kad cīnītāju grupas bija diezgan lielas — vismaz vairāki desmiti cilvēku, bieži notika uzbrukumi pagastu centriem. Valkas apriņķī partizāni uzbruka šādiem pagastu centriem: 1945. gada 15. jūnijā — [[Mālupes pagasts|Mālupei]], 2. jūlijā — [[Ilzenes pagasts|Ilzenei]] un [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņiem]], 3. jūlijā — [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūrei]], 12. jūlijā — [[Virešu pagasts|Virešiem]] un [[Sinole]]i.<ref>Nezināmais karš. LNPA. Rīga: biedrība "Domas spēks", 2010. {{ISBN|9789984996134}} 115.lpp.</ref> Abrenes apriņķī 1945. gada vasarā bija iznīcināti 30% ciema padomju.<ref>Latvija Otrajā pasaules karā. Rīga: Jumava, 2008. {{ISBN|9789984384368}} 432.lpp</ref> Ilūkstes apriņķī tā paša gada vasarā padomju vara turējās tikai apriņķa centrā, kur bija karaspēks, bet pagastos saimniekoja partizāni.<ref>Strods, Heinrihs. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Preses nams. Rīga. 1996. {{ISBN|9984001350}} 398.lpp.</ref> 1945. gada 24. decembrī Kabiles partizānu vienība (vēlāk [[LNPA "Kurzeme"]] sastāvā) veica uzbrukumu [[Kabile]]i, ieņēma pagasta izpildkomitejas ēku un atbrīvoja vairākus aizturētos pagasta iedzīvotājus. Partizāni uzbruka vilcieniem un konvojiem, kas transportēja čekas arestantus. 1946. gada 7. janvārī LTS(p)A partizānu grupa Riharda Pārupa vadībā ieņēma [[Gostiņi|Gostiņus]], iegāja pilsētas izpildkomitejā un iznīcināja tās dokumentus.<ref>Latvieši un Latvija, II sējums. Latvijas Zinātņu akadēmija. Rīga. 2013. {{ISBN|9789934837333}} 506.lpp.</ref> Līdztekus militārām operācijām partizāni izveda arī laikrakstus un dažādus uzsaukumus. LNPA izdeva laikrakstu „Sudrabotā saule” (1944—1948), kurš parasti iznāca mašīnrakstā 100 eksemplāros, kā arī „Māras Zeme” (1946—1948), „Tālavas Taure” (1946—1947) un citus. LTS(p)A izdeva laikrakstu „Daugavas vanagi”, LNPO — „Tēvzemei un Brīvībai” un „Kurbads”.<ref>Strods, Heinrihs. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Preses nams. Rīga. 1996. {{ISBN|9984001350}} 165.; 179.; 202.lpp.</ref> Partizānu cīņu rezultātā līdz 1953. gada oktobra sākumam bija krituši 2208 un ievainoti 1035 padomju darbinieki un kaujinieki, kopā 3243 cilvēki. Starp kritušajiem 48,5% bija padomju, kompartijas un komjaunatnes aktīvisti, 25,8% čekisti, 16,7% NKVD karavīri un darbinieki un 9% Iznīcinātāju bataljonu kaujinieki.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/Part_kara_upuri.htm |title=Strods, Heinrihs. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953) |access-date={{dat|2010|09|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630172150/http://vip.latnet.lv/LPRA/Part_kara_upuri.htm |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> == Skaits == Nav zināms precīzs nacionālo partizānu skaits, bet tiek minēts, ka aktīvo cīnītāju varētu būt bijis ap 20 000, bet atbalstītāju skaits ap 80 000.<ref>[http://vip.latnet.l/LPRA/strods2004janv.htm Strods, Heinrihs. Karš pēc kara]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc PSRS Iekšlietu ministrijas Bandītisma apkarošanas pārvaldes informācijas, 1944. gadā NKVD kaujas operācijās tika nogalināti vai sagūstīti 1075 partizāni, 1945. gadā — 6016, 1946. gadā — 4218 partizāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/ritv.htm |title=Jansons, Ritvars. Karš Latvijā pēc kara |access-date={{dat|2010|09|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110701030449/http://vip.latnet.lv/LPRA/ritv.htm |archivedate={{dat|2011|07|01||bez}} }}</ref> 1947. gada janvārī NKVD ziņoja, ka Latvijā neitralizēti 22 548 partizāni un viņu atbalstītāji, krituši un politiski sodīti 12 753 Latvijas partizāni un pretošanās kustības dalībnieki. [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP CK]] organizācijas daļas vadītāja Drozda slepenajā ziņojumā minēts, ka laikā no 1944. līdz 1953. gada oktobrim likvidētas ap 900 nacionālo partizānu vienības ar 9764 partizāniem un 10 268 partizāni legalizējušies. Partizāni šai laikā veikuši 2659 uzbrukumus. 1953. gada LPSR iekšlietu ministra Zujāna slepenajā ziņojumā LKP CK minēts, ka pēc Vācijas karaspēka izdzīšanas nav legalizējušies 20 079 cilvēki, kuriem pievienojās 114 izbēgušie no izvešanām 1949. gadā. No partizāniem krituši 2422 (12,1%), arestēti 7342 (36,7%), legalizējušies 10 268 (51,2%), kopā 20 032 cilvēki. Pārējie 161 vēl esot mežā. Tātad kopā nacionālajos partizānos Latvijas teritorijā, pēc šiem datiem, bijuši 20 193 cilvēki.<ref name="autogenerated1" /> == Mākslinieciskais attēlojums == Nacionālie partizāni attēloti šādos mākslas darbos: * [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] romāns "Uz jauno krastu" (1949—1952) * [[Rīgas Kinostudija]]s un [[Gorkija Kinostudija]]s filma "[[Uz jauno krastu]]" (1955) * [[Latvijas Televīzija]]s daudzsēriju filma "[[Sarkanais mežs]]" (2019) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://lpra.vip.lv/nac_partiz.htm Raksti par nacionālajiem partizāniem] * [http://www.lacplesis.com/WWII/135_nacionalie_partizani.htm Nacionālie partizāni] * Latvijas PSR iekšlietu ministra Augusta Eglīša ziņojums [http://www.old.historia.lv/alfabets/N/na/nac_partiz/dok/1947.03.22.latv.htm Par rezultātiem cīņā pret nacionālajiem partizāniem par laika posmu no 1944. gada līdz 1947. gada martam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250323075808/https://www.old.historia.lv/alfabets/N/na/nac_partiz/dok/1947.03.22.latv.htm |date={{dat|2025|03|23||bez}} }}. 1947. gada 22. marts (Ā. Puriņš, Slepens dienesta ziņojums. Latvijas Arhīvi. 1994. Nr.1, 37. — 41.lpp.) * [http://www.ogresbalss.lv/?p=1249 Unikāls atradums , Vidzemes nacionālie partizāni, filma no zemes!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316211032/http://www.ogresbalss.lv/?p=1249 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} * [http://www.varkava.lv/upload/6_okupaacija.doc IV. Okupācija — Vārkava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003526/http://www.varkava.lv/upload/6_okupaacija.doc |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://www.jaukajiem.id.lv/publ/raksti/fakti/latvijas_nacionalie_partizani/4-1-0-121 Par partizāniem] * [https://web.archive.org/web/20151210190404/http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/ile-atklaj-pieminekli-nacionalajiem-partizaniem-173184#foto-2 piemineklis Īlē] * [https://mezabrali.wordpress.com/nacionalie-partizani/ Mežabrāļi] == Literatūra == * „Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā Pasaules kara”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2006. ([https://web.archive.org/web/20110712183627/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1640_Vesturnieku_komisijas_raksti_17_sejums.pdf Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 17. sējums]) {{ISBN|998460134X}} * [http://data.lnb.lv/nba01/18Novembris/18Novembris1944-L.pdf „Astoņpadsmitais novembris”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161022034630/http://data.lnb.lv/nba01/18Novembris/18Novembris1944-L.pdf |date={{dat|2016|10|22||bez}} }} — Latvijas nacionālo partizānu štābs 1944. gada 18. novembris (Nr.1, Nr.3) * Henrihs Strods „Latvijas nacionālo partizānu karš III”. — LV Fonds, Rīga 2003. (dokumenti, apcerējumi un atmiņas 1944 — 1956) {{ISBN|9984643557}} * Atis Skalbergs „Ar ticību Latvijas saulei”. — Rīga 1999. {{ISBN|9984190722}} * Donats Greizis [http://meiravietis.typepad.com/mans/2009/03/nacion%C4%81lie-partiz%C4%81ni.html „Nacionālo patrizānu kaujas Latvijā”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190831094642/https://meiravietis.typepad.com/mans/2009/03/nacion%25C4%2581lie-partiz%25C4%2581ni.html |date={{dat|2019|08|31||bez}} }}. — Austrālijas — Latvijas biedrība, 2000. * LNPA „Nezināmais karš”. — Domas spēks, Rīga 2010. {{ISBN|9984996131}} * [http://lpra.vip.lv/skalb_sili.htm „Liesma”] — Dzimtenes sili 1948. gada 31. janvāris * Udo Sietiņš [http://lpra.vip.lv/par_zemi.htm „Par zemi ko mīlam”]. — LDKS, Rīga 2005. {{ISBN|9984197506}} * Zigmārs Turčinskis „Ziemeļvidzemes mežabrāļi”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2011. (Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944. — 1953. gads) {{ISBN|9984824209}} * Jānis Riekstiņš [http://lpra.vip.lv/tiritaji.htm „Slepenie Latvijas tīrītāji”] — LA 2004. gada 13. septembris * Tālivaldis Bāliņš „Jo esam LATVIEŠI”. — Klubs 415, Rīga 2000. {{ISBN|9984939804}} * Aleksandrs Kalvāns „Uz ežiņas galvu liku ... traģiskas partizānu cīņas Latvijas mežos pēckara gados”. — Rota, Rīga 1993. * Martiņš Kaprāns, Vita Zelče „Pēdējais karš, atmin̦a un traumas komunikācija”. — Mansards, Rīga 2011. {{ISBN|998487205X}} == Audiovizuālās norādes == * [https://vk.com/topic-615719_24096326?post=3106&z=photo-615719_281174906%2Fpost-615719_3134 „Nesalauztie”] — Jura Podnieka filmu studija 2004. * [https://www.youtube.com/watch?v=YefS4AtopcM Latviešu nacionālie partizāni] * [https://www.youtube.com/watch?v=h5rQFp7FF9c «Forest Brothers — Fight for the Baltics»] — NATO 2017. [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni|*]] 10jhcnpfx73b979rrf9x5akww2swjp4 Brendijs 0 141426 4467357 4130100 2026-05-12T23:23:22Z Turaids 8965 4467357 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Martell in brandy snifter.jpg|thumb|Brendijs tipiskajā [[brendija glāze|brendija glāzē]]]] '''Brendijs''' ir no [[pārtvaice|pārtvaicēta]] augļu vai ogu [[vīns|vīna]] iegūts [[stiprie spirtotie dzērieni|stiprais spirtotais dzēriens]]. Brendijā parasti ir 35—60% [[etilspirts|etilspirta]] un tas pārsvarā tiek baudīts pēc ēdienreizes. Pasaulē vieni no vislabāk atzītajiem brendijiem ir [[konjaks]] un [[armanjaks]], kas nāk no [[Francija]]s dienvidrietumiem. == Ražošana == === Tradicionālie un vertikālie katlu destilatori === Konjaks tiek ražots partijās katlu destilācijas traukos. Armanjaku un daudzus amerikāņu brendijus ražo ar frakcionētu destilāciju vertikālos destilācijas katlos. === Izvilkums === Brendiju var izturēt vienā no trim galvenajiem veidiem: * Neizturēti: daudzus izspaidu brendijus un augļu brendijus pēc pārtvaices nenogatavina, parasti iegūstot bezkrāsainu, dzidru šķidrumu. * Nogatavināšana mucās: Zeltainos un brūnos brendijus iztur ozolkoka mucās. * Solera process: dažus brendijus iztur, izmantojot [[solera]] sistēmu. Brendijus no Spānijas parasti gatavo šādā veidā. === Izturēšana === Atkarībā no tā, cik ilgi brendijs izturēts, tam piešķir: * vienu zvaigzni — vismaz 3 gadu izturēšana; * divas zvaigznes — četri gadi izturēšanas; * trīs zvaigznes — pieci gadi;<ref>https://books.google.com.ua/books?id=mZhyDwAAQBAJ&pg=PA73&dq=brandy+one+star+three+years&hl=ru&sa=X&ved=0ahUKEwjsspGul6vlAhWKw4sKHWuYBaoQ6AEIOTAC#v=onepage&q=brandy%20one%20star%20three%20years&f=false</ref> * V.S.O.P. (''Very Superior Old Pale'') — norādīts uz brendijiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem === ''[[Hennessy]]'' ekstrakta klasifikācija === * A.C. — izturēts vismaz 2 gadi; * V.S. (''Very Special'') — ne mazāk kā 3 gadus vecs; * V.S.O.P. (''Very Superior Old Pale'') — izturēts vismaz 4 gadus; * V.V.S.O.P., ''Grande Reserve'' — vismaz 5 ekspozīcijas gadi; * X.O. (''Extra Old''), ''Hors d'age'', ''Napoleon'', ''Extra'', ''Tres Vieux'', ''Vieille Reserve'' — izturēts vismaz 6 gadus. == Skatīt arī == * [[Rakija]] * [[Viskijs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.chem.msu.su/rus/journals/chemlife/brendi1.html Виноградный бренди] // «[[Химия и жизнь]]» № 2, 1999 {{Commons category|Brandy|Brendijs}} {{dzēriens-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stiprie spirtotie dzērieni]] 1jgrchsxxubmvl53no95sh4mjvibelt 2026. gads 0 146631 4467399 4466932 2026-05-13T04:19:48Z Biafra 13794 /* Maijs */ Džeisons Kolinss 4467399 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] jthjzy5sreyyz6b9d1gd8z2gmr9kz7b Torres 0 148034 4467470 4269734 2026-05-13T07:30:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467470 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Torres''''' (dažreiz '''''Torrez''''' vai '''''Torrès''''') ir [[uzvārds]] [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]] un [[spāņu valoda|spāņu]] valodā, kas nozīmē "[[tornis|torņi]]".<ref>"[http://ducange.enc.sorbonne.fr/TORRES torres]{{Novecojusi saite}}" in Charles du Fresne du Cange’s ''Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis'' (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883—1887)</ref> ''Torres'' ir 50. visizplatītākais uzvārds [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un 11. visizplatītākais spāņu uzvārds. Tas ir izplatīts uzvārds [[Puertoriko]], [[Dominikāna|Dominikānas Republikā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Peru]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]], kā arī citviet. [[Itālija|Itālijā]] un citās valstīs tas sastopams kā [[sefārdi|sefārdu]] uzvārds.<ref>{{grāmatas atsauce|title = I cognomi degli ebrei d'Italia con un appendice su le famiglie nobili ebree d'Italia. Chi sono quanti sono come si chiamano gli ebrei in Italia|url = https://books.google.com/books?id=APN9bkloFqkC|publisher = Libreria Naturalistica|date = 2004-01-01|isbn = 9788890054167|language = it|first = Samuele|last = Schaerf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Combined Surname Index Results|url = http://www.sephardicgen.com/databases/IndexSearchEngine.php?SurnameKind=exact&SurnameSoundex=&SurnameMax=Torres&GivenNameKind=contains&GivenNameSoundex=&GivenNameMax=&DatabaseKind=exact&DatabaseMax=&SourceKind=exact&SourceMax=&CountryKind=exact&CountryMax=&offset=1&pagesize=50|website = www.sephardicgen.com|accessdate = 2015-12-22}}</ref> ''Torres'' var būt: * [[Torresa]] — spāņu valodas uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Torress]] — spāņu valodas uzvārds vīriešu dzimtē; * [[Torrisa]] — portugāļu valodas uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Torriss]] — portugāļu valodas uzvārds vīriešu dzimtē; * [[Torreša]] — portugāļu valodas uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Torrešs]] — portugāļu valodas uzvārds vīriešu dzimtē. == Atsauces == {{atsauces}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Katalāņu uzvārdi]] [[Kategorija:Spāņu uzvārdi]] [[Kategorija:Portugāļu uzvārdi]] dzxr1towgro151v2nw0oekjmjd1woko Barikāžu laiks 0 148488 4467124 4355131 2026-05-12T15:02:51Z Turaids 8965 4467124 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Barikāžu laiks | partof = [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] un [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] | image = Riga barricade 1991.jpg | caption = Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā | date = 1991. gada 13.–27. janvāris | place = [[Latvija]], pārsvarā [[Rīga]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Latviešu uzvara | status = | combatant1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] *[[Latvijas Tautas Fronte]] *[[Latvijas Augstākā padome]] | combatant2 = {{Flagicon|USSR}} [[Padomju Savienība]] *[[Latvijas Komunistiskā partija]] *[[PSRS Iekšlietu ministrija]] *[[Rīgas OMON]] *[[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Latvijas interfronte]] | commander1 = {{Flagicon|Latvia}} '''[[Anatolijs Gorbunovs]]'''<br />{{Flagicon|Latvia}} '''[[Ivars Godmanis]]'''<br />{{Flagicon|Latvia}} '''[[Andrejs Krastiņš]]'''<br />{{Flagicon|Latvia}} [[Aloizs Vaznis]]<br />{{Flagicon|Latvia}} [[Dainis Īvāns]]<br />{{Flagicon|Latvia}} [[Romualds Ražuks]]<br />{{Flagicon|Latvia}} [[Odisejs Kostanda]]<br />{{Flagicon|Latvia}} [[Tālavs Jundzis]] | commander2 = {{Flagicon|USSR}} '''[[Mihails Gorbačovs]]'''<br />{{Flagicon|USSR}} '''[[Boriss Pugo]]'''<br />{{Flagicon|USSR}} '''[[Vladimirs Antjufejevs]]'''<br />{{Flagicon|USSR}} [[Fjodors Kuzmins]]<br />{{Flagicon|USSR}} [[Dmitrijs Jazovs]]<br />{{Flagicon|USSR}} [[Viktors Alksnis]]<br />{{Flagicon|USSR}} [[Česlavs Mļiņņiks]]<br />{{Flagicon|USSR}} [[Alfrēds Rubiks]] | units1 = | units2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = {{nowrap|2 miliči nogalināti<br />4 civilisti nogalināti<br />4 miliči ievainoti<br />10 civilisti ievainoti{{#tag:ref|Ieskaitot ārzemju žurnālistus|group=nb}}}} | casualties2 = vismaz 1 [[Rīgas OMON|OMON]] karavīrs nogalināts<ref>{{Harvnb|Mirlins|2016|p=249}}</ref> | notes = {{Atsauces|group="nb"}} | campaignbox = | image_size = 240 }} [[Attēls:Part of barricades.jpg|thumb|Barikāžu betona bluķi Vecrīgā]] '''Barikāžu laiks''' ir vēsturisks apzīmējums [[1990]]. gada [[4. maijs|4. maijā]] atjaunotās [[Latvijas Republika]]s aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti [[Rīga|Rīgā]] un citās Latvijas pilsētās no [[1991]]. gada [[13. janvāris|13.]] līdz [[27. janvāris|27. janvārim]]. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais [[Rīgas OMON|OMON]] specvienību uzbrukums [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielas]] barikādēm. Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa [[Padomju Savienība|PSRS]] vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku.<ref name="barikadopedija.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |title=Barikāžu laika notikumu hronoloģija |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160123215750/http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |archivedate={{dat|2016|01|23||bez}} }}</ref> Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm]]. Pirmais OMON upuris Latvijā bija [[Roberts Mūrnieks]], kurš gāja bojā 16. janvārī. Pirms notikumiem Rīgā [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|līdzīgi notikumi]] norisinājās 1991. gada sākumā [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņa|Viļņā]], kur 13 cilvēki tika nošauti un sabraukti ar tanku. Latvijā, barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši, bet mītiņā — 15 tūkstoši.<ref name="barikadopedija.lv"/> == Stāvoklis pirms notikumiem == Pēc [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālās komitejas]] rīkojuma Rīgas OMON 1991. gada 1. janvārī ieņēma [[Preses nams|Preses namu]], lai pārtrauktu Latvijas neatkarību atbalstošo preses izdevumu drukāšanu. 4. janvārī Rīgā ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālistu grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā, lai pārtrauktu pretpadomju aktivitātes Latvijā. Ar formālo iemeslu nodrošināt ikgadējo iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]] 7. janvārī izdeva pavēli nosūtīt uz [[Baltija|Baltiju]] desanta karaspēka vienības. 8. janvārī Rīgā slepeni ieradās PSRS Aizsardzības ministrijas augstas amatpersonas. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 8. janvārī pieņēma lēmumu „Par PSRS bruņoto spēku vienību nelikumīgu ievešanu Latvijā”. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 9. janvārī sniedza paziņojumu, kurā nosodīja PSRS bruņoto spēku papildkontingenta ievešanu Baltijas valstīs. PSRS prezidents [[Mihails Gorbačovs]] 10. janvārī Lietuvas Republikas parlamentam nosūtīja ultimātu, kur pieprasa atcelt visus jaunpieņemtos konstitucionālos aktus. Rīgā notika nesankcionēts [[Interfronte]]s mītiņš, kas prasīja [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] valdībai atkāpties, pēc mītiņa notika mēģinājums ielauzties LR Ministru Padomes ēkā. Pleskavas 76. gaisa desanta divīzijā tika izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis. 11. janvārī [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] laukumā ap 6000 cilvēku piedalījās [[Latviešu sieviešu līga]]s protesta mītiņā pret Latvijas jauniešu iesaukšanu PSRS okupācijas karaspēkā. 12. janvārī [[Latvijas Tautas fronte]] izsludināja Vislatvijas manifestāciju nākamajā dienā, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību. [[Krievijas PFSR]] Augstākās padomes prezidijs [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] vadībā aicināja PSRS valdību izvest karaspēka papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] un Ministru Padomes priekšsēdētājs I. Godmanis Maskavā tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja Rīgā nelietot bruņotu spēku.<ref>[http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Neatkarības deklarācijas pieņemšana, barikādes (1990—1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print |date={{dat|2016|04|07||bez}} }} Aizsardzības ministrija</ref> == Barikāžu celšana un OMON uzbrukumi == 13. janvāra rītā, pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbrukuma]] [[Viļņas televīzijas tornis|Viļņas televīzijas torņa]] aizstāvjiem, [[Latvijas Tautas fronte]]s vadītāji [[Dainis Īvāns]] un [[Romualds Ražuks]] [[Latvijas Radio]] aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties [[Doma laukums|Doma laukumā]]. Latvijas Tautas frontes sarīkotajā protesta manifestācijā [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]] sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Rīdzinieki sāka spontāni veidot barikādes šaurajās [[Vecrīga]]s ielās. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 13. janvārī pieņēma „Aicinājumu Latvijas tautai” un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu”. Štābu vadīja [[Andrejs Krastiņš]], viņa vietnieki bija [[Odisejs Kostanda]] un [[Tālavs Jundzis]]. [[Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs|Latvijas Republikas]] Lauksaimniecības ministrs [[Dainis Ģēģers|Dainis Ģēģeris]] kopā ar Autotransporta un šoseju ministru [[Jānis Janovskis|Jāni Janovski]] deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju barikādēm. Smagās tehnikas novirzīšanu uz valstiski svarīgiem objektiem 13. janvārī no 14:00 veica IBV kadru daļas vadītājs Imants Vingolds. Jau pirmajās pāris dienās no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums kravas automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas šaurajās Vecrīgas ielās izvietoja skujiņveidā, lai tankiem padarītu neiespējamu to nostumšanu malā. Galvenie pretinieka uzbrukumi tika plānoti no Daugavmalas cauri [[Doma laukums|Doma laukumam]], no [[Bastejkalns|Bastejkalna]] gar [[Pulvertornis|Pulvertorni]] un no [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielas]] caur [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielu]] — šajos virzienos atradās vairākas smago automašīnu rindas. Šajos virzienos bija izlikti arī prettanku eži, ko atveda Vecmīlgrāvja zvejnieki, tanku slazdus metināja arī uz vietas. Visvājākā vieta bija platais Kaļķu ielas sākums no [[Laimas pulkstenis|„Laimas” pulksteņa]] puses.<ref>Kļaviņš Andris „Zemessardze dzima uz barikādēm”. — Latvijas Vēstnesis Plus Nr.8, 13.01.2006. 7.lpp. (par stratēģiski svarīgo objektu aizsardzības nodrošināšanu 1991.g. janv. stāsta 1991.g. barikāžu laika Zaķusalas aizsardzības štāba priekšnieks Roberts Millers un atvaļinātais pulkvedis Auseklis Pļaviņš)</ref> Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru Padome, [[Latvijas Radio]] ēka Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]], Radio un televīzijas centrs [[Zaķusala|Zaķusalā]], kā arī tilti. Barikādes izveidoja arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un pie [[Ulbroka]]s. Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs B. Jeļcins [[Tallina|Tallinā]] aicina no Krievijas Federācijas teritorijas dienestā iesauktos karavīrus nepiedalīties akcijās pret civiliedzīvotājiem. Vitebskas 103. gaisa desanta divīzija atsacījās doties uz Rīgu. [[Attēls:Roberts Mūrnieks' funeral.jpg|thumb|200px|Roberta Mūrnieka bēres]] 14. janvārī padomju milicijas specvienība [[Rīgas OMON|OMON]] uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Brasa]]s tiltiem. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki. Rīgā notika Latvijas kompartijas Centrālās komitejas plēnums, kurā CK Pirmais sekretārs [[Alfrēds Rubiks]] brīdināja, ka Latvijas izstāšanās no PSRS novedīs pie profašistiskas totalitāra novirziena nacionālistiskas diktatūras restaurēšanas. Plēnums nolēma atbalstīt prasību par Latvijas Republikas Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu, valdības atcelšanu, pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu. Tas atbalstīja arī prasību par prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijas PSR teritorijā un nolēma griezties ar šo priekšlikumu pie PSRS prezidenta M. Gorbačova.<ref>[http://lpra.vip.lv/vinpus_barikadem.htm Izvilkums no Latvijas kompartijas Centrālās komitejas 1991. gada 14. janvāra X plēnuma materiāliem] (tulkojums no krievu valodas)</ref> [[Interfronte]]s raidītājs «Sodružestvo» (''Содружество'') vairākkārt raidīja paziņojumu, ka Rīgā notiek militārs apvērsums. Savukārt [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s priekšsēdis [[Gunārs Meierovics]] publicēja paziņojumu par notikumiem Baltijā un izvirzīja mērķi ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas valdību ietekmēt Rietumvalstu valdības, lai tās bloķētu PSRS agresiju Baltijas valstīs.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |title=PBLA paziņojums 1991. gada 14. janvārī |access-date=2011. gada 23. Aprīlis |archive-date=2014. gada 11. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 }}</ref> [[Eiropas Padome]] arī pieņem komunikē par to, ka pēdējie notikumi Lietuvā apdraud Eiropas Padomes un PSRS sadarbības pamatus. Tomēr Baltijas kara apgabala virspavēlnieks [[Fjodors Kuzmins]] izteica ultimātu LR AP, bet Igaunijas nacionālajā radio uzstājās Tartu bāzētās 326. stratēģisko bumbvedēju divīzijas komandieris [[Džohars Dudajevs]] un paziņoja, ka neļaus Padomju Armijai izmantot Baltijas gaisa telpu.<ref>Robert Seely "Russo-Chechen Conflict, 1800-2000 : A Deadly Embrace". — Frank Cass, London 2001. {{ISBN|0714649929}}</ref> 15. janvārī OMON uzbruka Augstākās milicijas skolas ēkām [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] 8 [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Kursantus piekāva, izlaupīja skolas ieroču noliktavu. Interfrontes vadība mītiņā stadionā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielā]] sapulcināja ap 10 000 dalībnieku. Prosovjetiskās „Latvijas tautas sapulces” priekšsēdētāja [[Ojārs Potreki|Ojāra Potreki]] parakstītajā Latvijas sabiedrības glābšanas komitejas politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka tā uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā.<ref name="autogenerated1" /> Barikāžu aizstāvji gaidīja Interfrontes mītiņa dalībnieku gājienu uz Rīgas centru, tas nenotika, bet no Padomju Armijas helikopteriem tika kaisītas Interfrontes skrejlapas. 16. janvārī LR Augstākā Padome uzsāka deputātu nakts dežūras. OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem ievainoja barikāžu aizstāvjus A. Dreimani, A. Podnieku, I. Gudro un nogalināja Satiksmes ministrijas auto vadītāju [[Roberts Mūrnieks|Robertu Mūrnieku]]. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām. == Mēģinājums ieviest PSRS prezidenta pārvaldi == [[Attēls:Andris-Slapins-memorial.jpg|200px|thumb|Piemiņas akmens vietā, kur 20. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai nošāva kinooperatoru [[Andris Slapiņš|Andri Slapiņu]]]] 17. janvārī barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli. Interfrontē ietilpstošā Latvijas streiku komiteja paziņoja, ka Latvijā nodibināts fašistisks režīms. Lai izmeklētu notikumus, Rīgā ieradās [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] delegācija, kas, atgriezusies [[Maskava|Maskavā]], paziņoja, ka Latvijā jāievieš PSRS prezidenta pārvalde. 20. janvārī ap 100 000 demonstrantu Maskavā protestēja pret PSRS vardarbību Baltijas valstīs un prasīja M. Gorbačova, D. Jazova, [[Boriss Pugo|Borisa Pugo]] un [[Vladimirs Krjučkovs|Vladimira Krjučkova]] atkāpšanos sakarā ar 13. janvāra upuriem Viļņā. Vakarā OMON spēki [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai]], kuras apsardze bija pastiprināta ar [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] milicijas darbiniekiem. Uzbrukumā tika nogalināti Rīgas miliči [[Uladzimirs Hamanovičs]] un [[Sergejs Konoņenko]] un ievainoti Bauskas rajona miliči Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Pie [[Bastejkalns|Bastejkalna]] tika nogalināts arī kinooperators [[Andris Slapiņš]] un vidusskolēns [[Edijs Riekstiņš]], nāvīgi ievainots tika operators [[Gvido Zvaigzne]]. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus (B. Dmitrenko, J. Zelču, A. Senčenko, J. Mezaku, D. Ozolu, J. Fodoru) un Krievijas žurnālistu V. Brežņevu. 21. janvāra vakarā, veicot barikāžu nostiprināšanu, nelaimes gadījumā gāja bojā barikāžu aizstāvis [[Ilgvars Grieziņš]]. Šo notikumu laikā LR Augstākās Padomes Preses centrā reģistrējās vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kas katru dienu sniedza informāciju lielākajiem masu medijiem visā pasaulē. == Vienošanās Maskavā un barikāžu atstāšana == 21. janvārī [[Čehoslovākija]]s prezidents [[Vāclavs Havels]] zvanīja prezidentam M. Gorbačovam un prasīja izbeigt militāros incidentus Rīgā.<ref>Pasaules Brīvo latviešu apvienības informācija 1991. gada 21. janvārī par Čehoslovākijas prezidenta Vāclava Havela reakciju uz notikumiem Rīgā — par zvanu prezidentam Mihailam Gorbačovam izbeigt šos incidentus. — Latvijas Valsts arhīvs, 2197. f., 1-v. apr., 82. l., 184. lp.</ref> Arī KPFSR AP priekšsēdētājs B. Jeļcins izsūtīja valdības telegrammu par notikumiem Rīgā, kurā izteica līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm un nosodīja ieroču lietošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem.<ref>Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1044. l., 70. lp.</ref> 21. janvārī Maskavā LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja pārtraukt militārās akcijas Rīgā. PSRS Iekšlietu ministrs B. Pugo noliedza, ka devis pavēli OMON vienībai uzbrukt LR Iekšlietu ministrijai. 22. janvārī Preses centrs izplatīja LR AP priekšsēdētāja A. Gorbunova oficiālo paziņojumu, kurā viņš noliedza baumas par to, ka Latvijas Republikas valdība esot pieļāvusi PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijā.<ref>Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 31. lp.</ref> LR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Ilmārs Bišers]] preses konferencē paziņoja, ka ar PSRS Iekšlietu ministru B. Pugo panākta vienošanās par OMON atgriešanos bāzēs un nelikumīgi saņemto ieroču atņemšanu.<ref>Latvijas Republikas Augstākās Padomes Preses centra informācija 1991. gada 22. janvārī par LR MP priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ilmāra Bišera un iekšlietu ministra Aloiza Važņa preses konferenci. — Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 33. lp.</ref> 24. janvārī LKP CK Pirmais sekretārs A. Rubiks nosūtīja vēstuli PSRS prezidentam M. Gorbačovam, kurā informēja par notikumiem pēc 22. janvāra Gorbačova—Gorbunova—Rubika vienošanās un aicināja to aktīvi ieviest dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |title=Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Alfrēdam Rubika atbalsta vēstule PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam 1991. gada 24. janvārī |access-date=2011. gada 23. Aprīlis |archive-date=2014. gada 11. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 }}</ref> Vairākums no Rīgas aizstāvjiem pēc Latvijas valdības aicinājuma sāka atstāt barikādes. Tika izveidots Sabiedriskās drošības departaments, kas koordinēja un vadīja Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu. 25. janvārī OMON uzbrukuma upuru bērēs pulcējās tūkstošiem pavadītāju un LR AP izsludināja Nacionālo sēru dienu. Barikādes aizsargāja Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma arī 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. OMON bruņutransportieru tuvošanās barikādēm 21. augustā notika vienlaicīgi ar „Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu LR Augstākajā Padomē, kas atjaunoja Latvijas Republikas Satversmes pilnu darbību un līdz ar to deklarēja neatkarības atjaunošanas pārejas perioda beigšanos. Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, ilgi pēc tam, kad PSRS 1991. gada septembrī bija atzinusi Latvijas pilnīgu neatkarību un bija panākta vienošanās par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]]. == Barikāžu laikā bojā gājušie Latvijas civiliedzīvotāji == [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|thumb|Ziedu nolikšana Bastejkalnā 2012. gadā. No kreisās: tālaika [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]]] * [[Uladzimirs Hamanovičs]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā; * [[Ilgvars Grieziņš]], gājis bojā negadījumā 21. janvārī veicot aizsargbūvju celtniecību Jēkaba ielā; * [[Sergejs Konoņenko]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā; * [[Roberts Mūrnieks]], nošauts 16. janvārī Vecmīlgrāvī; * [[Edijs Riekstiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā; * [[Raimonds Salmiņš]], nošauts 19. augustā [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes; * [[Staņislavs Skroderis]], miris 20. augustā Augusta puča laikā no gūtajiem ievainojumiem, 19. augustā uz Salu tilta ar mikroautobusu ietriecoties neapgaismotā Padomju armijas bruņutransportierī; * [[Andris Slapiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā; * [[Gvido Zvaigzne]], smagi ievainots 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā, vēlāk no ievainojumiem miris. == Barikāžu laika piemiņa == [[Attēls:Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas 2007-01-22 - panoramio.jpg|thumb|Barikāžu piemineklis Vecrīgā]] [[Attēls:Barikades.png|250 px|thumb|right|[[Latvijas Banka]]s 2006. gadā izlaistās viena lata monētas Barikāžu laika piemiņai]] 1995. gadā tika izveidots 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, kā dibinātājs un prezidents kopš tā dibināšanas ir 1991. gada 20. janvāra apšaudē ievainotais Renārs Zaļais. No 1996. gada atbalsta fonds barikāžu sargiem sāka piešķirt [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]s — ar [[ozollapa|ozollapām]] vainagotas vairoga veida medaļas 4 cm diametrā, uz kurām attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts «LR 1991», bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts «Par Latviju» un piemiņas zīmes numurs. Medaļas ir piestiprinātas uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājamā piemiņas zīmes mazā nozīmīte (20 mm diametrā), kas vizuāli atgādina lielo medaļu. 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība kopš [[1997]]. gada atrodas [[Krāmu iela|Krāmu ielā]] Vecrīgā, kur 2001. gadā izveidoja 1991. gada barikāžu muzeju. Tikai [[1999]]. gada 29. aprīlī [[Saeima]] pieņēma likumu „Par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, kas regulēja par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmju piešķiršanu un noteica, ka tā ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums. Piemiņas zīmi piešķir un pasniedz 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi. Saeimas priekšsēdētājs ir 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. Valdes lēmumi par piemiņas zīmes piešķiršanu tiek publicēti LR oficiālajā laikrakstā [[Latvijas Vēstnesis|„Latvijas Vēstnesis”]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |title=1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |archivedate={{dat|2011|05|12||bez}} }}</ref> Nav zināms precīzs barikāžu sargu skaits, neskaitot visus daudzos simtus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās protesta mītiņos, bet tieši nepiedalījās barikāžu aizsardzībā. Pēc Saeimas deputāta [[Juris Dobelis|Jura Dobeļa]] sniegtajām ziņām PSRS specdienestu ziņojumos minēts, ka barikāžu aizstāvībā piedalījušies aptuveni 80 tūkstoši cilvēku, pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības aplēsēm to skaits bija aptuveni 40 — 50 tūkstoši. Ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi līdz 2007. gada beigām bija apbalvoti 19 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/071213/st071213.htm Latvijas Republikas [[9. Saeima]]s rudens sesijas divdesmitā sēdes protokols 2007. gada 13. decembrī]</ref> 2007. gada 20. decembrī LR Saeima pieņēma „Grozījumu Valsts apbalvojumu likumā”, kas noteica, ka ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2008. gada 31. decembrim. Arī pēc ierosināšanas laika beigām 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde turpina izvērtēt saņemtos iesniegumus un piešķir tos barikāžu aizsardzības dalībniekiem. [[Latvijas Banka]] 2006. gadā izlaida viena lata piemiņas monētas «Janvāris 1991» ar ugunskuru un barikāžu motīviem Barikāžu laika piemiņai (mākslinieki Juris Petraškevičs un Andris Vārpa). 2007. gada 20. janvārī Jēkaba ielas barikāžu vietā tā laikā Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja piramīdas veida barikāžu pieminekli ar [[Jumis|Jumja zīmi]] un latviešu tautas dziesmu fragmentiem — Tev, Dieviņ, spēks, varīte, Tev gudrais padomiņš. Dod, Dieviņ, spēku prātu, Neļauj otra vergam būt.<ref>[[Arveds Švābe|A. Švābe]], [[Kārlis Straubergs|K. Straubergs]], [[Edīte Hauzenberga-Šturma|E.Hauzenberga-Šturma]] „Latviešu tautas dziesmas 12 sējumos”. — Kopenhāgena 1952.-1956.</ref> [[2010. gads|2010]]. gada 20. janvārī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] ēkā tika atklāta 1991. gada barikāžu laika piemiņas plāksne latviešu un angļu valodās, lai atzīmētu to, ka šajā ēkā darbojās [[Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija|Lauksaimniecības ministrijas]] barikāžu izveides koordinācijas centrs.<ref>[http://www.reitingi.lv/lv/news/zemkopiba/37778.htm Zemkopības ministrijā atklāj barikāžu piemiņas plāksni]{{Novecojusi saite}}</ref> Par godu Barikāžu laika divdesmitgadei 2011. gada 19. janvārī [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijā]] notika konference „Barikādes barikāžu aizstāvju acīm” un [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]] rīkoja barikāžu veterānu tikšanos. == Galerija == <center><gallery> Izstāde par barikāžu laika notikumiem (5257773626).jpg|<small>Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme</small> Attēls:Piemiņas zīme Acis.JPG|<small>Piemiņas zīme "Acis" [[Zaķusala|Zaķusalā]]</small> Attēls:Sergejs Kononenko monument.JPG|<small>Piemiņas zīme Sergejam Konoņenko Kanālmalas apstādījumos</small> Attēls:Slapins monument Riga.JPG|<small>Piemiņas zīme kinooperatoram Andrim Slapiņam</small> Attēls:Edijs Riekstins monument.JPG|<small>Piemiņas zīme skolniekam Edijam Riekstiņam</small> Attēls:Gvido Zvaigzne monument.JPG|<small>Piemiņas zīme kinooperatoram Gvido Zvaigznem</small> Attēls:Barikādēm veltīta instalācija.JPG|<small>Barikādēm veltīta vides instalācija pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, 2018. gada janvārī</small> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Viktors Daugmalis „Barikādes — Latvijas mīlestības grāmata”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds, Rīga 2001. {{ISBN|9984191966}} * Tālavs Jundzis, Renārs Zaļais „Nevardarbīgā pretošanās — Latvijas pieredze”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2006. {{ISBN|9789984010434}} (Rakstu, dokumentu un atmiņu krājums, veltīts Barikāžu atceres 15. gadadienai) * Jāzeps Ločmelis „Atmiņas par barikāžu dienām”. — Latvijas telekomunikāciju klubs, Rīga 2001. {{ISBN|998494980X}} * Iveta Kaķīte „Barikādes — kā tas bija patiesībā”. — Redisons un partneri, Rīga 2001. {{ISBN|9984932745}} (Tautas Frontes loma barikādēs) * Dzintars Vītols „Ceļš uz barikādēm”. — Burtnieki 2001. * „Janvāra barikādes kā tautas forma totalitārajam režīmam un tās mācības”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, LR Ministru kabinets, Rīga 2001. {{ISBN|998419213X}} (Starptautiska Baltijas valstu konference sakarā ar barikāžu atceres 10. gadadienu) * Jānis Stradiņš „1991. gads. Janvāris”. — Latvijas Kultūras fonds, Rīga 1991. * Modris Ziemiņš „Rīgā deg ugunskuri — Maskavā brūk padomju impērija”. — Mācību apgāds, Rīga 2001. {{ISBN|9984922138}} * Ivars Bērziņš, Renārs Zaļais, Viktors Daugmalis „Domā par Latviju, piemini barikādes”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, Rīga 2006. {{ISBN|9984956822}} (1991. gada barikādēm veltīts fotoalbums) == Ārējās saites == * [http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 Barikāžu laika dokumenti Latvijas Valsts arhīvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |date={{dat|2014|11|11||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Barikāžu laika fotogrāfijas] * [https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme] * [http://www.barikadopedija.lv/raksti/1991 Barikadopēdija] * [http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ 1991. gada barikāžu muzeja mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122233700/http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ |date={{dat|2011|01|22||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/news/barikadem-25/ Barikādēm — 25] * Rūta Bierande [http://m.lvportals.lv/visi/galerijas/630-divdesmit-janvari-pec-barikadem/ „Divdesmit janvāri pēc barikādēm”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 21.01.2011. * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=4ac4d39f-5bee-4d58-b02c-9acc02849be2 Letonika] == Skatīt arī == * [[Augusta pučs]] * [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana]] [[Kategorija:Barikāžu laiks| ]] 34islo03lxgvq062odeqsqfmrz1akvb Saaukstēšanās 0 150347 4467147 4402482 2026-05-12T16:23:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467147 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} {{Slimības infokaste | name = Saaukstēšanās | image = Rhinovirus.PNG | image_size = 200px | caption = Rinovīrusa, kas visbiežāk izraisa saaukstēšanos, molekulārā struktūra | specialitāte = [[infekcijas slimība]] | simptomi = [[klepus]], [[iesnas]], [[šķaudīšana]], [[kakls|kakla]] sāpes, [[drudzis|paaugstināta ķermeņa temperatūra]] | ilgums = 1–3 nedēļas | cēloņi = [[vīruss|vīrusi]] | riski = <!--- riska faktori ---> | diagnoze = <!--- veids, kā nosaka saslimšanu ar konkrētu slimību ---> | DiseasesDB = 31088 | ICD10 = {{ICD10|J|00}} | ICD9 = {{ICD9|460}} | ICDO = | OMIM = | MedlinePlus = 000678 | MeSH = | GeneReviewsNBK = | GeneReviewsName = | PME = saaukstesanas }} '''Saaukstēšanās''' ({{val|la|refrigeratio}}), arī '''akūts nazofaringīts''',<ref name="ssk-10"/> ir akūta augšējo elpceļu ([[deguns|deguna]], [[mutes dobums|mutes dobuma]], [[rīkle]]s, [[balsene]]s) [[slimība|saslimšana]] aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas [[acs|acīs]] un [[vidusauss|vidusausī]]. Ir reģistrēti vairāk nekā 200 dažādi [[vīruss|vīrusi]], kas izraisa saaukstēšanos,<ref name="Science Encyclopedia"/> lai gan 30-35% saaukstēšanās gadījumu izraisa [[rinovīrusi]] (''Rhinovirus'', tulkojumā "deguna vīrusi").<ref name="eMEDtv"/> == Izpausmes == Saaukstēšanās simptomi ir [[iesnas]], [[klepus]], [[šķaudīšana]], [[kakls|kakla]] sāpes, laušanas sajūta locītavās, [[svīšana]], [[drudzis|paaugstināta ķermeņa temperatūra]].<ref name="PME"/> Saaukstēšanās ir visizplatītākā cilvēku [[infekcijas slimība]]. Vidēji pieaugušie saaukstējas 2–3 reizes gadā, bet bērni vēl biežāk, tas ir, 6–12 reizes gadā.<ref name="ārsts.lv"/><ref name="drpakalns"/> Saaukstējas visbiežāk [[ziema|ziemā]]. Agrāk visas slimības ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, piemēram, [[gripa|gripu]], [[pneimonija|plaušu karsoni]], [[angīna|angīnu]], [[neiralģija|neiralģiju]], [[reimatisms|reimatismu]] sauca par [[drudzis|drudzi]].<ref name="PME"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ssk-10">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.spkc.gov.lv/ssk10/index1e47.html?p=%23162#g_162 | title= Akūtas augšējo elpceļu infekcijas (J00-J06) | publisher= Slimību profilakses un kontroles centrs | accessdate= 2016. gada 19. decembrī | archive-date= 2016. gada 10. Novembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20161110135202/http://www.spkc.gov.lv/ssk10/index1e47.html?p=%23162#g_162 }}</ref> <ref name="Science Encyclopedia">{{tīmekļa atsauce | url= http://science.jrank.org/pages/1580/Cold-Common.html | title= Common cold | publisher= Science Encyclopedia | accessdate= 2016. gada 19. decembrī | language= angļu valodā }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="eMEDtv">{{tīmekļa atsauce | url= http://virus.emedtv.com/rhinovirus/rhinovirus.html | title= Rhinovirus | publisher= eMEDtv | accessdate= 2016. gada 19. decembrī | language= angļu valodā | archive-date= 2016. gada 18. Decembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20161218171032/http://virus.emedtv.com/rhinovirus/rhinovirus.html }}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=saaukstesanas | title= Saaukstēšanās | author= Populārā medicīnas enciklopēdija | publisher= neslimo.lv | accessdate= 2019. gada 22. februārī}}</ref> <ref name="ārsts.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://arsts.lv/jaunumi/evija-gailuma-agrina-saaukstesanas-simptomu-diagnostika-un-profilakse | author= Evija Gailuma | title= Agrīna saaukstēšanās simptomu diagnostika un profilakse | publisher= Ārsts.lv | accessdate= 2019. gada 22. februārī }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="drpakalns">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.drpakalns.lv/veselibas-abc/saaukstesanas-un-aukstums/ | title= Saaukstēšanās un aukstums | publisher= Dr. Pakalns | accessdate= 2019. gada 22. februārī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190123221353/http://www.drpakalns.lv/veselibas-abc/saaukstesanas-un-aukstums/ | archivedate= 2019. gada 23. Janvāris }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=saaukstesanas | title= Saaukstēšanās | author= Populārā medicīnas enciklopēdija | publisher= neslimo.lv}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://cold-flu.ru/blog/orz-orvi-gripp-kak-otlichit/ | title= Saaukstēšanās: akūtas elpceļu slimības | author= Vikulovs Georgijs Hristovičs}} * {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Elpceļu slimības]] [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] [[Kategorija:Iekaisumi]] ndww8mrpxq6m0na88bbv24ib0mom6vs Bad 0 151487 4467183 4170185 2026-05-12T18:08:36Z ~2026-28671-94 145293 4467183 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Bad'' | Izpildītājs = [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] 7. studijas albums | Vāks = Michael jackson bad.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|1987|8|31|N}} | Ierakstīts = [[1987]]. gada 5. [[janvāris]]-[[1987]]. gada 9. [[jūlijs]]<br />{{flaga|ASV}} ''[[Westlake Recording Studios]]'' | Žanrs = [[Ritmblūzs|R&B]]<br />[[Popmūzika|Pops]]<br />[[Roks]] | Garums = 48:16 | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Epic Records]] | Producents = [[Maikls Džeksons]]<br />[[Kvinsijs Džonss]] | Izpildītājsģen = [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Thriller]]''<br />(1982) | Šis albums = '''''Bad'''''<br />(1987) | Nākamais albums = ''[[Dangerous]]''<br />(1991) | Singli = | Singls1 = [[I Just Can't Stop Loving You]] | Singls1 datums = {{dat|1987|7|20|N}} | Singls2 = Bad | Singls2 datums = {{dat|1987|9|7|N}} | Singls3 = [[The Way You Make Me Feel]] | Singls3 datums = {{dat|1987|11|9|N}} | Singls4 = [[Man In The Mirror]] | Singls4 datums = {{dat|1988|1|9|N}} | Singls5 = [[Dirty Diana]] | Singls5 datums = {{dat|1988|4|18|N}} | Singls6 = [[Another Part Of Me]] | Singls6 datums = {{dat|1988|7|11|N}} | Singls7 = [[Smooth Criminal]] | Singls7 datums = {{dat|1988|10|24|N}} | Singls8 = [[Leave Me Alone]] | Singls8 datums = {{dat|1989|2|13|N}} | Singls9 = [[Liberian Girl]] | Singls9 datums = {{dat|1989|7|3|N}} }} '''''Bad''''' ir septītais amerikāņu mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] studijas albums. Albumu 1987. gada 31. augustā izdeva Epic/CBS Records, vairāk nekā piecus gadus pēc Džeksona pēdējā albuma, [[Thriller]], kurš kļuva par pasaulē pārdotāko albumu.. Bad pārdeva 30 miljonos kopiju visā pasaulē, 8 miljoni no tiem tika pasūtīti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un to uzskata par vienu no vispārdotākajiem albumiem. Bad ir vienīgais albums, kura pieci singli ir ierindojušies Billboard Hot 100. Tāpat kā Džeksona iepriekšējo muzikālo materiālu, albums sastāv no [[Ritmblūzs|R&B]], [[Popmūzika|popa]] un [[Roks|roka]]. == Rakstīšana == ''[[Bad (dziesma)|Bad]]'' bija paredzēts kā duets starp Džeksonu un mūziķi [[Prinss|Prinsu]]. Citi mākslinieki bija paredzēti — [[Vitnija Hjūstone]], [[Areta Frenklina]] un [[Bārbra Streisande]]; neviena no šīm sadarbībām nenotika. Dziesmas vārdi attiecas uz romanci un paranoju; paranoja bija bieža tēma Džeksonam, ko viņš ir izmantojis iepriekšējos albumos. ''[[AllMusic]]'' piebilda, ka ''Bad'' ievirzīja Džeksonu "dziļāk [[Smagais roks|smagajā rokā]], dziļāk ''[[adult contemporary]]'', dziļāk smagajā deju mūzikā — būtībā ņemot katru daļu no ''[[Thriller]]'' galējībā, palielinot nevainojamas mūzikas koeficientu. == Dziesmu saraksts == {{tracklist | writing_credits = yes | title1 = [[Bad (dziesma)|Bad]] | writer1 = [[Maikls Džeksons]] | length1 = 4:07 | title2 = [[The Way You Make Me Feel]] | writer2 = Maikls Džeksons | length2 = 4:57 | title3 = [[Speed Demon]] | writer3 = Maikls Džeksons | length3 = 4:01 | title4 = [[Liberian Girl]] | writer4 = Maikls Džeksons | length4 = 3:53 | title5 = Just Good Friends | writer5 = [[Terijs Britens]], [[Greims Lails]] | note5 = ar [[Stīvijs Vonders|Stīviju Vonderu]] | length5 = 4:06 | title6 = [[Another Part of Me]] | writer6 = Maikls Džeksons | length6 = 3:54 | title7 = [[Man in the Mirror]] | writer7 = [[Sīda Gereta]], [[Glens Ballards]] | length7 = 5:20 | title8 = [[I Just Can't Stop Loving You]] | note8 = ar [[Sīda Gereta|Sīdu Geretu]] | writer8 = Maikls Džeksons | length8 = 4:11 | title9 = [[Dirty Diana]] | writer9 = Maikls Džeksons | length9 = 4:41 | title10 = [[Smooth Criminal]] | writer10 = Maikls Džeksons | length10 = 4:17 }} {{Tracklist | writing_credits = yes | collapsed = yes | headline = Kompaktdiska izdevums | title11 = [[Leave Me Alone]] | writer11 = Maikls Džeksons | length11 = 4:40 }} {{Tracklist | writing_credits = yes | collapsed = yes | headline = 2001. gada speciālais izdevums | title12 = Kvinsijs Džonss Intervija #1 | note12 = | length12 = 4:03 | title13 = [[Streetwalker]] | note13 = | writer13 = Maikls Džeksons | length13 = 5:49 | title14 = Kvinsijs Džonss Intervija #2 | note14 = | length14 = 2:53 | title15 = Todo Mi Amor Eres Tu | note15 = ar [[Sīda Gereta|Sīdu Geretu]] | writer15 = Maikls Džeksons, [[Rubens Bleids]] | length15 = 4:05 | title16 = Kvinsijs Džonss Intervija #3 | note16 = | length16 = 2:30 | title17 = Pieteikums [[Fly Away]] | length17 = 0:08 | title18 = [[Fly Away]] | note18 = | writer18 = Maikls Džeksons | length18 = 3:26 }} {{albums-aizmetnis}} {{Maikls Džeksons}} [[Kategorija:1987. gada albumi]] [[Kategorija:Maikla Džeksona albumi]] cry2ta118xid4b8c50ttfy1d8w5cu38 Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 0 153504 4467120 4455558 2026-05-12T14:57:09Z Turaids 8965 4467120 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai''' notika [[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Latvija oficiāli iestājas Eiropas Savienībā|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvija-oficiali-iestajas-eiropas-savieniba/281393|accessdate={{dat|2017|10|27||bez}}|work=[[apollo.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2004|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171027052409/http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvija-oficiali-iestajas-eiropas-savieniba/281393|archivedate={{dat|2017|10|27||bez}}}}</ref> [[Latvija]] kļuva par vienu no tolaik 25 [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. == Pievienošanās process == {{Pamatraksts|2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums}} [[Attēls:EU25-2004_European_Union_map_enlargement.svg|thumbnail|290px|ES 25 (2004)]] Pamati [[Latvija]]s integrācijai starptautiskajā sabiedrībā tika likti jau 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad kā galvenais ārpolitiskais mērķis tika formulēta Latvijas kā neatkarīgi starptautiski tiesiska subjekta atzīšana no citām valstīm un starptautiskās sabiedrības kopumā.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 13.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> === Pirmie soļi dalībai Eiroatlantiskajās organizācijās === 1991. gada augustā [[Latvija]]s neatkarības pretinieku skaits bija liels. Latvijā turklāt tolaik uzturējās ap 60 000 [[Krievija]]s militārā kontingenta.<ref>Jundzis, T.(2014). Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas 1992. — 1994: Diplomātiska uzvara vai politiska piekāpšanās. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, 68 (3/4), pp. 4 -23</ref> Sarežģītākais uzdevums bija sabalansēt vēlmi pēc iespējas ātrāk nokļūt [[Eiropa|Eiropā]], stiprinot valsts neatkarību, ar realitātē joprojām pastāvošo ciešo saiti (īpaši tautsaimniecības jomā) ar Krieviju un citām bijušajām [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīm.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 14.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> 1992. gadā izstrādātajā Latvijas ārpolitikas galveno virzienu dokumentā iekļaušanās Eiropā tika noteikts kā Latvijas ārpolitikas stratēģijas pamatmērķis.<ref>Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvs, Ārpolitikas galvenie virzieni, 1992. gads.</ref> Tika diskutēts par Latvijas dalību Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā jeb [[NATO]], nosakot, ka Latvijas valdības politika būs vērsta uz iesaistīšanos Eiropas un Transatlantiskajās reģionālajās drošības un miera uzturēšanas struktūrās.<ref>Ibid</ref> Tomēr atbalsts NATO nebija viennozīmīgs. Pēc Ārlietu ministrijas novērojumiem, liela daļa pasaules politiskās sabiedrības tolaik neredzēja NATO lomu Eiropas drošības sistēmā. Turklāt, tika uzskatīts, ka tiekšanās pēc dalības tajā, varētu vēl vairāk pasliktināt jau tā sarežģītās attiecības ar Krieviju.<ref>Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvs. Darbības programma ar staprtautiskajām organizācijā, 1993. gads.</ref> Eiroatlantiskās telpas organizācijās tobrīd arī nebija vadlīniju nesen brīvību atguvušo valstu uzņemšanai. Pirmais solis šajā virzienā bija [[Ziemeļatlantiskās sadarbības padome]]. Par tās dalībnieci Latvija kļuva 1991. gada 20. decembrī. Neilgi pēc tam, 1992. gada 11. maijā, Latvija noslēdza līgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību ar [[Eiropas Ekonomiskā kopiena|Eiropas Ekonomisko kopienu]].<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 15.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> === Eirointegrācijas pamati === [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā bija novērojama Krievijas aizvien pieaugošā vēlme ietekmēt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iekšējos reformu procesus un saglabāt šīs valstis savā ietekmes sfērā. Diplomātiskajā terminoloģijā Krievija Baltijas valstis dēvēja par “tuvajām ārzemēm”, liekot saprast, ka nevēlas tās atzīt par neatkarīgām valstīm, tātad “īstām ārzemēm”. Šķēršļus radīja arī Rietumu piesardzība, kuras iemesls bija pārliecības trūkums par [[demokrātija]]s ilgtspēju nesen brīvību atguvušajās valstīs. Grūtības radīja arī lielā mainība Latvijas politiskajā vidē. Laika posmā no 1992. līdz 2002. gadam Latvijā nomainījās desmit valdības.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 16.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Līdztekus tam joprojām aktuāls bija jautājums par Krievijas [[karaspēks|karaspēka]] izvešanu, kā arī daudz kas cits. Lai to visu atrisinātu, bija nepieciešams veikt atbilstošus valsts pārvaldes un strukturālus pārkārtojumus. 1990. gadu sākumā [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītajai Ministru padomei bija raksturīga samērā liela atbildības sadrumstalotība, kas ietekmēja arī ārpolitikas veidošanu. Problēmas risināšanu uzsāka Ārlietu ministrija, kura pirmā izveidoja valsts sekretāra amatu. Tā vadībā tika sastrukturēts viss ministrijas administratīvais un ierēdniecības personāls.<ref>Ibid, 17.lpp</ref> Vienlaikus tika noteikti slavenie Kopenhāgenas kritēriji — stabilas demokrātiju garantējošas institūcijas; tiesu vara; cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošana; funkcionējoša tirgus ekonomika, kā arī spēja izturēt vienotā tirgus konkurences spiedienu. Šie kritēriji būs jāizpilda visām kandidātēm, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm.<ref>Copenhagen European Concil 21-22 June 1993, Presidency Conclusions</ref> 1993. gada augustā Baltijas valstis intensīvi konsultējās par iespējamajiem tālākajiem līgumiskajiem jautājumiem sadarbībā ar [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienu]]. 1993. gada 14. oktobrī Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā [[Juris Kanels]], akreditējoties pie Eiropas Komisijas prezidenta [[Žaks Delors|Žaka Delora]], apliecināja Latvijas interesi noslēgt [[brīvā tirdzniecība|brīvās tirdzniecības]] līgumu. Pastāvēja abpusēja politiskā gatavība, tādēļ līguma sagatavošana kļuva tikai par tehnisku lietu — jau 1994. gada 18. jūlijā līgums par brīvo tirdzniecību starp Latviju un Eiropas Savienību tika parakstīts. Ar īpašu valdības lēmumu 1994. gada beigās tika izveidots [[Eiropas integrācijas birojs]]. 1995. gada 12. jūnijā Latvija parakstīja Asociācijas līgumu, kas ietvēra jau eksistējošo Līgumu par brīvo tirdzniecību, kā arī paredzēja Latvijas un Eiropas Savienības politisko dialogu. Tolaik aizejošā Latvijas valdība paguva oficiāli iesniegt Latvijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. To tolaik prezidējošās valsts — [[Spānija]]s — Ārlietu ministrijas valsts sekretāram [[Karloss Vestendorps|Karlosam Vestendorpam]] Latvijas vēstnieces [[Aina Nagobads-Ābola|Ainas Nagobads-Ābols]] pavadībā 1995. gada 27. oktobrī [[Madride|Madridē]] iesniedza toreizējais Ārlietu ministrijas [[valsts sekretārs]] [[Māris Riekstiņš]]. Lai gan sadarbība ar Eiropas Kopienu un vēlāk ar Eiropas Savienību bija svarīgs pienesums valsts ekonomikas attīstībai, tai trūka kāds būtisks elements — drošības garantijas, kādas sniedz NATO dibināšanas līguma kolektīvās aizsardzības princips. Latvijai drošības garantijas, īpaši ņemot vērā 20. gadsimta vēsturisko pieredzi, bija izdzīvošanas jautājums<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 18. — 19.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> === Ārlietu ministrijas Plānošanas grupa un tās pienākumi === Ar drošības jautājumu risināšanu, galvenokārt, bija jānodarbojas Ārlietu ministrijas Plānošanas grupai. Šo grupu ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu izveidoja 1993. gada augustā un tās uzdevumi bija “piedalīties Latvijas Republikas nacionālās drošības koncepcijas izstrādē; piedalīties ārpolitikas koncepcijas izstrādē un sekot ārpolitikas un drošības koncepciju realizēšanai”.<ref>Ārlietu ministrijas arhīvs, Plānošanas grupas pagaidu nolikums. 1993. gada 20. augusts</ref> Praktiskajā darbā galvenie Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas uzdevumi koncentrējās divos virzienos: pirmkārt — optimālāko risinājumu piedāvāšana valsts drošības garantēšanai, otrkārt — attiecības ar Krievijas Federāciju (Krievijas Federācijas armijas izvešana, [[Skrundas radiolokācijas stacija]]s (RLS) likvidēšana pret Latviju vērsto Krievijas apsūdzību atspēkošana jautājumā par nacionālo minoritāšu tiesību neievērošanu).<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 21.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> === Mazākumtautību jautājumi un Krievijas karaspēka izvešana === Kā sava laika būtiskākā iniciatīva nacionālo [[minoritāte|minoritāšu]] ziņā varētu būt 1993. gadā Francijas premjera Eduāra Baladūra piedāvātais Eiropas Stabilitātes pakts jeb [[Baladūra iniciatīva]], kas savā sākotnējā vīzijā paredzēja īpašu līgumu slēgšanu kaimiņvalstu starpā minoritāšu tiesību ievērošanas, labu kaimiņattiecību un robežu neaizskaramības jomā. Baltijas valstu gadījumā tas nozīmētu dot Krievijai iespējas diktēt savas prasības attiecībā uz šajās valstīs dzīvojošo krievu tiesībām. Sarežģītu diplomātisku diskusiju un manevru rezultātā 1995. gada sākumā parakstītajā Eiropas Stabilitātes pakta gala versijā Baltijas valstīm nelabvēlīgi formulējumi vairs neparādījās. Tobrīd kļuva skaidrs, ka minoritāšu tiesību jautājums, īpaši Latvijas un [[Igaunija]]s etniskā sastāva dēļ, kļūs par vienu no potenciālajiem klupšanas akmeņiem Baltijas valstu ceļā uz integrāciju demokrātiskajā Eiropā. Par baltiešu trumpi kļuva 1992. gada [[Eiropas Drošības un sadarbības apspriede]]s (EDSA) dokumenta 15. paragrāfā ierakstītais par ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstu teritorijām. Bez nosacījumiem. Bez sasaistes ar citiem jautājumiem.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 22. — 23.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Valstu “svara kategorijām” atšķiroties, baltiešiem pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas bija nepieciešami palīgi. Par tādu lielā mērā kļuva [[Zviedrija]] ar savu ārpolitiski aktīvo premjeru [[Karls Bilts|Karlu Biltu]] priekšgalā. Viņam Baltijas drošība nebija tikai jautājums, kurš interesē akadēmiski. Zviedru interesēs bija panākt iespējami skaidru un stabilu drošības izkārtojumu visā [[Baltijas jūra]]s reģionā. Biltam izdevās pārliecināt jaunievēlēto [[Bills Klintons|Billa Klintona]] administrāciju, ka iesaistīties Baltijas reģiona nākotnes drošības izkārtojuma izveidē ir ne tikai [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] interesēs, bet arī šīs valsts pienākums.<ref>Šie jautājumi detalizēti apskatīti Zviedrijas diplomāta, K. Bilta bijušā ārpolitikas padomnieka Larsa Pētera Fredēna grāmatā “Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991—1994”. Rīga: Atēna, 2011</ref> Galvenie sarunu temati bija [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], Skrundas RLS tālākais liktenis, [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s jeb EDSO misijas izveide Latvijā. Tā savu darbu Latvijā sāka 1993. gada novembrī. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijas darbībai bija būtiska nozīme sarežģījumu novēršanā jautājumos par cilvēktiesību standartu ievērošanu Latvijā, tādējādi netieši nodrošinot Latvijas atbilstību Eiropas Savienībai un NATO dalībvalsts kritērijiem attiecīgajā jomā. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijas klātbūtne Latvijā ļāva 1993. gada beigās kopīgiem spēkiem prasīt no Krievijas tās karaspēka izvešanu.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 23. — 24.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Izšķirošie notikumi norisinājās 1994. gada sākumā. 15. janvārī Ārlietu ministrijas vadība un Plānošanas grupas darbinieki noturēja slepenu izbraukuma sēdi [[Krumbahas pils]] viesnīcā [[Austrija]]s kalnos.<ref>Šajā periodā notika vairākas šādas slepenas izbraukuma sēdes. Lielā mērā to noteica bažas, ka Latvijā sēdē runāto varētu izspiegot citu valstu izlūkdienesti.</ref> Starp galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija dažādie drošības politikas risinājumi Eiropā un Latvijas intereses, [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņoto spēku]] izvešanas termiņi, Skrundas RLS liktenis.<ref>Ārlietu ministrijas arhīvs, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa piezīmes Krumbahā. Austrijā, 1994. gada 15. janvārī</ref> Latvijas pozīcija bija skaidra — prasīt pilnīgu karaspēka izvešanu līdz 1994. gada augusta beigām, būt gataviem ļaut Skrundas radiolokācijas stacijai darboties minimāli nepieciešamo laiku, noraidīt karaspēka izvešanas sasaisti ar jebkādiem citiem jautājumiem. Lai apliecinātu situācijas nopietnību un pārliecinātu Latvijas politiķus piekrist kompromisa risinājumam, 1994. gada februāra sākumā uz [[Vašingtona|Vašingtonu]] tika uzaicināta Ārlietu ministrijas vadība ar ministru Andrejevu priekšgalā, kā arī visu [[Saeima|Saeimā]] pārstāvēto politisko partiju vadītāji. Vairāku stundu sarunās no Amerikas Savienoto valstu puses piedalījās valsts sekretārs, aizsardzības sekretārs, nacionālās drošības padomnieks, virkne citu ekspertu, beigu posmā arī viceprezidents [[Els Gors]] un prezidents Bills Klintons. Neskatoties uz politiskās opozīcijas kurnēšanu un kritiķiem publiskajā telpā, sarunu vedējam [[Mārtiņš Virsis|Mārtiņam Virsim]] tika dots politisks mandāts panākt gala vienošanos. Attiecīgo līgumu pakete tika parafēta jau 1994. gada 15. martā, un puses sāka saskaņot augstākā līmeņa tikšanās un līgumu galējās parakstīšanas laiku.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 24.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> 5. aprīlī prezidents [[Boriss Jeļcins]] izdeva rīkojumu Nr. 174 “Par militāro bāzu izveidošanu [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīs un Latvijas Republikā”, kas izraisīja politisko vētru, jo bija pretrunā ar parafētajā līgumā ierakstīto, ka Skrundas RLS ir militāra iestāde, nevis [[karabāze]]. Līgumu parakstīšana bija apdraudēta. Uz Ārlietu ministriju tika izsaukts toreizējais Krievijas vēstnieks [[Aleksandrs Raņņihs]], kurš, pēc vairāku stundu kavēšanās, atgriezās ar ziņojumu, ka notikusi tehniska kļūme, esot haotisks laiks. Nākamajā dienā Latvijas vēstniekam Krievijā [[Jānis Peters|Jānim Peteram]] tika ieteikts izlikties, ka minētā kļūme nav notikusi. Peters ziņoja uz Rīgu, ka pastāv aizdomas par cīņu Krievijas ārlietu un aizsardzības resoru starpā, ka arī par centieniem diskreditēt toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu.<ref>Latvijas Republikas vēstnieka Krievijas Federācijā J. Petera 1994. gada 8. aprīļa ziņojums. Kopija. Autora personīgais arhīvs.</ref> 1994. gada 30. aprīlī Maskavā abu valstu prezidenti [[Guntis Ulmanis]] un Boriss Jeļcins parakstīja visu līgumu paketi par Krievijas karaspēka izvešanu. Līdz 1994. gada 31. augustam Krievijas karaspēkam Latvija bija jāatstāj. Skrundas RLS kā militāra iestāde varēja darboties līdz 1998. gada 31. augustam, un tās demontāža bija jāpabeidz ne vēlāk kā 2000. gada 29. februārī. Kā kompromiss Latvijā tika atļauts palikt aptuveni divdesmit tūkstošiem pensionēto Krievijas [[militārpersona|militārpersonu]]. === Integrācija NATO un citi drošības jautājumi === Atsevišķās NATO dalībvalstīs jau 1994. gadā norisinājās diskusijas par iespējām vismaz dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm piedāvāt dalību Aliansē, kā arī par NATO iniciatīvu “[[NATO|Partnerattiecības mieram]]”. Tas paredzēja ciešāku NATO sadarbību ar [[Centrāleiropa]]s un [[Austrumeiropa]] valstīm. Latvija, līdzīgi kā [[Lietuva]] un Igaunija, šai programmai pievienojās īsi pēc iniciatīvas apstiprināšanas NATO samitā 1994. gada 11. janvārī.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 27. — 28.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Pamazām izkristalizējās iespējamie kritēriji, kādiem jāatbilst jaunuzņemamajām valstīm — stabila demokrātija, civilā kontrole pār [[bruņotie spēki|bruņotajiem spēkiem]], bruņoto spēku un drošības dienestu neatkarība, militārā aprīkojuma un sakaru atbilstība NATO standartiem, teritoriālu strīdu neesamība, minoritāšu tiesību ievērošana, nepieciešamais finanšu ieguldījums. Savukārt NATO valstis vienojās, ka vispirms ir nepieciešams veikt speciālu pētījumu, kas izvērtētu visus paplašināšanās aspektus, arī aizsardzības un militāros. Darbs tika veikts pietiekami operatīvi, un jau 1995. gada septembrī NATO vēstnieki apstiprināja pētījumu par Alianses paplašināšanu, kurā bija formulētas prasības valstīm, kas vēlas pievienoties NATO.<ref>Ārlietu ministrijas arhīvs, Plānošanas grupas 1994. gada 24. novembra ziņojums.</ref> Parādījās loģiska, bet reālajā dzīvē nebūt ne viegli izpildāma prasība — “noregulēt visus iespējamos starptautiskos strīdus jautājumus tādā veidā, lai starptautiskais miers un drošība nebūtu apdraudēta”.<ref>[https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_24733.htm Study on NATO Enlargement]</ref> Latvijas gadījumā tas attiecās uz visu robežjautājumu noregulēšanu, to skaitā ar Krievijas Federāciju.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 29.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Arī iekšpolitiski pievienošanās NATO Latvijā sāka iegūt aizvien noteiktākas aprises — 1995. gada 21. decembrī apstiprinātās [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] valdības deklarācijā skaidri bija norādīts — valdība “turpinās virzību uz NATO kā vienīgo reālo drošības garantu transatlantiskajā telpā”.<ref>A. Škėles valdības deklarācijas ärlietu sadaļa, 1995. gada 21. decembris</ref> ==== Piecu punktu stratēģija ==== Amerikas Savienoto valstu Globālās rīcīpolitikas domnīcas [[RAND]] (Research and development) pētniecības institūta analītiķi [[Ronalds Asmuss]] un [[Roberts Nuriks]] īpašā Amerikas Savienoto valstu Valsts departamenta pasūtītā slepenā pētījumā par NATO paplašināšanos vērtēja Baltijas valstu jautājumu kā “pašu grūtāko un delikātāko”. Autori brīdināja, ka Baltijas valstu izslēgšana no paplašināšanās procesa varētu novest līdz [[Korejas sindroms|Korejas sindromam]], proti, stingrās līnijas piekritēji [[Maskava|Maskavā]] to varētu tulkot kā faktisku uzaicinājumu vērsties pret Baltijas valstīm. Pētījuma autori, atsaucoties uz Eiropas Komisijas prezidentu [[Žaks Santērs|Žaku Santēru]], uzsvēra, ka arī ES paplašināšanās uz austrumiem bez pietiekamas skaidrības attiecībā uz drošības jautājumiem nebūs iespējama. Baltijas gadījumā tas nozīmēja — Eiropas Savienība rīkosies ar Baltijas valstīm atkarībā no tā, kā NATO risinās to drošības jautājumus. Pētnieki piedāvāja vairāku punktu stratēģiju. Pirmkārt, atbalstīt un stiprināt baltiešu reformas — gan ekonomikā, gan valstu aizsardzībā, gan attiecībā uz krievu minoritāti. Otrkārt, stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Treškārt, padarīt Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā par prioritāti. Ceturtkārt, saglabāt Baltijas valstīm durvis uz NATO atvērtas. To tika ieteikts apstiprināt ar skaidru vēstījumu no Vašingtonas, ka Amerikas Savienoto valstu ir apņēmusies strādāt ar Baltijas valstīm, lai panāktu to iespējamo pievienošanos Aliansei. Piektkārt, veikt virkni pasākumu, lai neizprovocētu Krieviju.<ref>Ārlietu ministrijas arhīvs, pētījuma kopija datēta ar 1996. gada 28. martu</ref> Diemžēl Krievija nevēlējās padoties cīņā pret Baltijas valstu neatkarību un ārējās drošības veicināšanu. No 1996. gada septembra tika atcelti atvieglotie tarifi kravu pārvadātājiem, kuri izmantoja ostas Latvijā un Igaunijā. Savukārt diplomātiskajās sarunās ar Latviju Krievija skaidri norādīja, ka “Krievija neiebilst pret Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Pat ir gatava to veicināt”.<ref>Dienesta ziņojums par Krievijas Federācijas ĀM 2. Eiropas sadarbības departamenta direktora tikšanos ar LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāru M. Riekstiņu 1996. gada 1. februāri. Kopija. Autora personīgais arhīvs</ref> ==== Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās ==== Tikmēr NATO gatavojās 1997. gada samitam Madridē, kur bija gaidāmi konkrēti lēmumi par Alianses paplašināšanos. Mēnesi pirms samita tika parakstīts "Pamatdokuments par NATO un Krievijas Federācijas attiecībām, sadarbību un drošību". Ar šo brīdi sadarbība NATO un Krievijas starpā tika nostiprināta agrāk vēl nebijušā līmenī, vienlaikus abpusēji apstiprinot, ka puses “respektēs katras valsts neatņemamas tiesības izvēlēties tās drošības garantēšanas veidus”.<ref>Founding Act on Mutual Relations, Cooperation and Security between NATO and the Russian Federation. [http://www.nato.int/cps/en/ natohq/official_texts_25468.htm]{{Novecojusi saite}}</ref> 1997. gada 24. oktobrī Krievijas prezidenta vārdā tika izplatīts oficiāls paziņojums par vienpusēju drošības garantiju piedāvāšanu Baltijas valstīm.<ref>Krievijas Federācijas prezidenta B. Jeļcina paziņojums 1997. gada 24. oktobrī</ref> Baltijas valstu reakcija bija nepārprotama — šāds piedāvājums tika noraidīts, apstiprinot visu trīs valstu lēmumu savu drošību garantēt, integrējoties transatlantiskajās struktūrās. Papildu pārliecību baltiešiem deva arī progress saistībā ar [[Amerikas Savienoto valstu — Baltijas hartu]]. Tas bija dokuments, kurš varētu iezīmēt jaunu kvalitāti minēto valstu attiecībās, kā arī skaidri noteikt Amerikas Savienoto valstu intereses Baltijas valstu drošībā. Ekspertu līmenī tolaik tas jau faktiski bija saskaņots un tika gatavots parakstīšanai.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 31.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Šī vienošanās īstenoja vienu no būtiskākajiem Asmusa un Nurika piedāvātajiem priekšlikumiem Baltijas drošības stiprināšanā, savukārt pašiem baltiešiem tā bija iedrošinājums virzīties uz priekšu. Neskaitāmās diskusijās ar Eiropas Savienības dalībvalstu un [[Eiropas Komisija]]s pārstāvjiem, balstoties uz visām veiktajām izmaiņām Latvijas likumdošanā, jau 1999. gada vasarā kļuva skaidrs: gada nogalē gaidāmajā samitā ES uzaicinās Latviju un vēl piecas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis sākt iestāšanās sarunas.<ref>Ārlietu ministrijas arhīvs, Latvijas vēstniecības Igaunijā 1999. gada 14. septembra ziņojums</ref> Šajā laikā arī NATO sāka spert tālākus soļus Alianses paplašināšanās virzienā. 1999. gada 23.—24. aprīlī Vašingtonā organizācijas 50. gadskārtai pieskaņotajā galotņu tikšanās reizē [[Čehija]], [[Ungārija]] un [[Polija]] tika sveiktas jauno NATO dalībvalstu statusā. Bet, kas īpaši būtiski Latvijai, sanāksmes gala dokumentā nu jau ar daudz skaidrāku iespējamās dalības perspektīvu bija nosauktas deviņas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis (Baltiju ieskaitot). Tika izveidota īpaša paplašināšanās procesa programma — Rīcības plāns dalībai NATO (Membership Action Plan), kā arī nolemts, ka pie turpmākajiem paplašināšanās lēmumiem NATO atgriezīsies 2002. gadā.<ref>[http://www.nato.int/docu/pr/1999/p99064e.htm NATO Washington Summit Communique, 1999]{{Novecojusi saite}}</ref> Rīcības plāns dalībai NATO paredzēja individuālas gadskārtējas nacionālas programmas izstrādi, kas ietver politiskos, ekonomiskos, aizsardzības resursu, drošības un juridiskos aspektus, kā arī ikgadēja 19 + 1 dialoga izveidi, lai izvērtētu panākto progresu. Ar šo brīdi tika iesāktas Latvijas dalības NATO pirmsiestāšanās sarunas. Pirmais sarunu raunds notika jau 1999. gada novembrī, kad Latvijas delegācija gandrīz trīs stundu garā sēdē iepazīstināja ar Latvijas plāniem attiecībā uz integrāciju NATO, kā arī sniedza atbildes uz 35 dažādiem dalībvalstu vēstnieku jautājumiem.<ref>Ārlietu ministrijas arhīvs, Drošības politikas nodaļas 1999. gada 19. novembra ziņojums</ref> Rosība bija vērojama arī Eiropas Savienības paplašināšanās procesā. Atbilstoši gaidītajam 1999. gada 10.—11. decembra galotņu tikšanās [[Helsinki|Helsinkos]] pavēra ceļu sarunu uzsākšanai ar Latviju, Lietuvu, [[Malta|Maltu]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Gatavojoties šim samitam un vēlreiz apliecinot nopietno gatavību uzsākt iestāšanās sarunas, Latvijas valdība jau oktobrī bija izveidojusi oficiālo valsts delegāciju sarunām ar Eiropas Savienību: delegācijas vadītājs bija ārlietu ministrs [[Indulis Bērziņš]], galvenais sarunvedis — Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks [[Andris Ķesteris]]. Ar atbilstošu valdības lēmumu tika sadalīta dažādu Latvijas valsts institūciju atbildība par 30 iestāšanās sarunu sadaļām. Sarunas tika uzsāktas 2000. gada februārī. Ar šo brīdi par ārpolitikas īstenotāju galveno uzdevumu kļuva veiksmīgu sarunu norises organizēšana, kā arī intensīva [[lobēšana]], lai panāktu Eiropas Savienības sarunu noslēgšanu, kā arī nākamo lēmumu NATO paplašināšanas procesā — uzaicinājuma saņemšanu dalībai jau 2002. gadā<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 33.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Visās Eiropas Savienības sarunu sadaļās notika darbs pie ES acquis<ref>Eiropas Savienības likumdošanas, tiesību aktu un tiesas lēmumu apkopojums, kas veido ES tiesības</ref> pārņemšanas, kā arī smagākās diskusijas par īpašajiem izņēmumiem, Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai. Politiskie jautājumi faktiski bija atrisināti. EDSO lēmums par misijas slēgšanu Latvijā 2001. gadā bija skaidrs apliecinājums, ka cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu jautājumos starptautiskās sabiedrības vērtējumā Latvijā viss norisinās atbilstoši starptautiskajām saistībām. Saistībā ar NATO, savukārt, viss tik gludi neizskatījās. Joprojām nebija skaidrības par to, kādu lēmumu Alianse varētu pieņemt nākamajā samitā. Saprotot, ka šis ir izšķirošs brīdis ārpolitiskā mērķa sasniegšanā, visas NATO kandidātvalstis spēja vienoties kopīgam darbam un pārliecināšanas kampaņai NATO dalībvalstīs. 2000. gada 18. maijā Viļņā tika izveidots t. s. [[Viļņas desmitnieks]] jeb V-10, kurā ietilpa Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, [[Slovēnija]], Rumānija, Bulgārija, [[Horvātija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]] un [[Albānija]].<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 33. — 34.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Īpaša loma šajā posmā bija Latvijas vēstniecībai Amerikas Savienotajās valstīs Vēstnieka [[Aivis Ronis|Aivja Roņa]] vadībā tā paveica lielu darbu politiskā atbalsta iegūšanai abās Kongresa palātās un arī Amerikas Savienoto valstu prezidenta administrācija Valsts departamentā un [[Pentagons|Pentagonā]]. Tika aktīvi strādāts arī ar ārpolitikas pētniekiem, sabiedriskās domas veidotājiem un žurnālistiem. Svarīgs atbalsta punkts bija abu Amerikas Savienoto valstu politisko partiju ārpolitikas ekspertu izveidotā neformālā grupa US Committee on NATO, kurā galvenā loma bija demokrātam Ronaldam Asmusam un republikānim Brūsam Džeksonam. Īpaši nozīmīgs bija 1999. gadā ievēlētās Latvijas Valsts prezidentes [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] devums — ar savu rakstura stingrību, spriedumu loģiku, svešvalodu zināšanām, kā arī psihologa kvalifikāciju viņa spēja atrast īstos vārdus un veidus, kā pārliecināt visatturīgākos Amerikas Savienoto valstu un Eiropas politiķus. No savas stāšanās amatā līdz NATO Prāgas samitam tikai septiņas no septiņdesmit piecām prezidentes ārvalstu vizītēm bija uz valstīm, kas nebija NATO vai ES dalībnieces. === Integrācijas noslēgums === Tomēr izšķirošo fāzi NATO paplašināšanā iezīmēja 2000. gada beigas, kad par Amerikas Savienoto valstu prezidentu tika ievēlēts [[Džordžs V. Bušs]]. 2000. gada 21. decembrī vēl pirms prezidenta Dž. Buša stāšanās amatā Vašingtonā notika sanāksme, kurā piedalījās šaurs Baltijas valstu ārpolitikas speciālistu loks, lai kopā ar Amerikas Savienoto valstu pārstāvjiem diskutētu, kā panākt pozitīvu lēmumu par Baltijas valstu uzaicināšanu dalībai [[NATO Prāgas samits|NATO Prāgas samitā]], līdz kuram bija atlicis 21 mēnesis. 2001. gada sākumā norisinājās virkne pasākumu gan '''Viļņas desmitniekā''', gan trijās Baltijas valstīs, gan individuāli, katrai kandidātvalstij strādājot ar partneriem Eiropā un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Arī jaunievēlētā Amerikas Savienoto valstu prezidenta Buša tikšanās ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] Slovēnijā 2001. gada 16. jūnijā šķietami noslēdzās ar to, ka Putins samierinājās ar neizbēgamo NATO paplašināšanos. Bet tad pasauli satricināja teroristu [[2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kad Ņujorkā, Vašingtonā un [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] dzīvību zaudēja vairāk nekā 3000 cilvēku. Teroristu uzdrīkstēšanās izdarīt uzbrukumu pašā Amerikas Savienoto valstu politiskajā un finanšu centrā izraisīja tūlītēju Rietumu pasaules nosodījumu un reakciju. Pirmo reizi NATO pastāvēšanas vēsturē tika iedarbināts [[Vašingtonas līguma]] 5. pants, kurš paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visām. Amerikas Savienoto valstu ārpolitikā cīņa ar globālo terorismu kļuva par galveno uzdevumu. Pēc pusgada, 2002. gada 23. maijā, prezidents Dž. Bušs prezentēja savu Eiropas politiku uzrunā [[Vācija]]s Bundestāgā. Amerikas Savienoto valstu prezidents šajā runā skaidri apliecināja, ka, tuvojoties NATO Prāgas samitam, Amerikas Savienotas valstis atbalstīs dalību Aliansē visām Eiropas demokrātijām, kuras gatavas uzņemties atbildību, ko uzliek dalība NATO. Kļuva skaidrs, ka Amerikas Savienoto valstu administrācija sāk aizvien vairāk nosliekties uz t. s. "lielā sprādziena paplašināšanas scenāriju". 2002. gada 5. jūlijā Rīgā notika NATO kandidātvalstu galotņu sanāksme “Rīga 2002: tilts uz Prāgu”. Konferences dalībnieku loks — visu Baltijas valstu un Polijas prezidenti, V-10 valstu premjerministri, vairāki Amerikas Savienoto valstu senatori, vairāku NATO valstu aizsardzības ministri, Amerikas Savienoto valstu prezidenta Džordža Buša un Lielbritānijas premjera Tonija Blēra video uzrunas. Pasākumu atspoguļot bija ieradušies ap 150 dažādu pasaules mediju pārstāvji, kas apliecināja, ka ar gaidāmo Prāgas samitu tiešām tiek saistītas cerības par vēsturisku lēmumu pieņemšanu. Pienākot 2002. gada 21. novembrim, uz Prāgu tika uzaicināti visu to valstu pārstāvji, kuri gaidīja uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 34. — 35.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> Turpmāk būtisku problēmu vairs nebija. Latvijas valdība jau 26. novembrī apstiprināja delegāciju sarunām par Latvijas pievienošanos NATO.<ref>Sarunu delegācijas vadītājs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, delegācijas vadītāja vietnieks Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs</ref> Divos sarunu raundos NATO dalībvalstis pārliecinājās par Latvijas gatavību uzņemties visas saistības dalībai šajā organizācijā. Tika vēlreiz gūta pārliecība par dalības politiskajiem, militārajiem, finansiālajiem, ka arī informācijas drošības saglabāšanas aspektiem. Latvijas pievienošanās process noslēdzās 2003. gada 26. martā, kad tika parakstīts protokols par Latvijas pievienošanos NATO. Arī sarunās ar Eiropas Savienību process bija iegājis noslēguma fāzē. Atlikušie jautājumi par Eiropas Savienības likumdošanas piemērošanas pārejas periodiem attiecībā uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm tika atrisināti iekšpolitiskajās diskusijās un sarunās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Sarunas vainagojās ar iestāšanās līguma parakstīšanu 2003. gada 16. aprīlī, ko Latvijas vārdā veica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, premjerministrs [[Einars Repše]], ārlietu ministre [[Sandra Kalniete]] un sarunu vadītājs Andris Ķesteris. Pēc ratifikācijas procesiem Eiropas Savienībā un NATO valstu parlamentos, kā arī 2003. gada 20. septembrī Latvijā notikušā pozitīvā referenduma par valsts pievienošanos ES pēdējie juridiskie šķēršļi dalībai abās 21. gadsimta spēcīgākajās organizācijās bija pārvarēti. 2004. gada 29. martā, Latvijas premjeram [[Indulis Emsis|Indulim Emsim]] iesniedzot pievienošanās dokumentus Amerikas Savienoto valstu valsts sekretāram [[Kolins Luters Pauels|Kolinam Pauelam]], Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Bet 2004. gada 1. maijā, stājoties spēkā līgumam par pievienošanos Eiropas Savienībai, Latvija noslēdza arī šo sarežģīto diplomātijas procesu.<ref>Riekstiņš, M.(2016). Atjaunotās Latvijas ārpolitikas pirmsākumi un stratēģiskās prioritātes. No ''Atgriešanās Eiropā. Latvijas prezidentu, premjerministru, ministru un diplomātu esejās. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā'', 36.lpp. Rīga, apgāds “Zinātne”. {{ISBN|978-9934-549-03-8}}</ref> === 2003. gada referendums par dalību Eiropas Savienībā === {{pamatraksts|2003. gada referendums par dalību ES}} Ministru prezidents Einars Repše 2003. gada 16. janvārī parakstīja rīkojumu par vadības grupas izveidi Eiropas Savienības referenduma informācijas darba veikšanai. 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika referendums par iestāšanos ES. Referendumi par pievienošanos ES notika 9 no 10 kandidātvalstīm. Ja kāda valsts būtu nobalsojusi pret pievienošanos, process turpinātos bez tās. * [[Igaunija]] (par — 67%) * [[Latvija]] (par — 67%) * [[Lietuva]] (par — 91%) * [[Polija]] (par — 77%) * [[Čehija]] (par — 77%) * [[Ungārija]] (par — 83%) * [[Slovākija]] (par — 92%) * [[Slovēnija]] (par — 90%) * [[Malta]] (par — 54%) * [[Kipra]] (parlamenta lēmums) [[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] visas 10 kandidātvalstis kļuva par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. == Atsauces == <references responsive="" /> == Skatīt arī == * [[2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanās]] * [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē]] * [[Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20041028171650/http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3997/ Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā] <small>(Latvijas Republikas Ārlietu ministrija)</small> * [https://europa.eu/european-union/about-eu/countries_lv/ Eiropas Savienības valstis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180327080616/https://europa.eu/european-union/about-eu/countries_lv |date={{dat|2018|03|27||bez}} }} * [http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ Latvijas Ārlietu ministrijas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180412203526/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture |date={{dat|2018|04|12||bez}} }} [[Kategorija:Eiropas Savienības paplašināšanās|L]] [[Kategorija:Eiropas Savienība]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] jgy84s5qtq8fvixmcjvbd5vdox60z2p Teodors Zeiferts 0 154417 4467420 4425360 2026-05-13T05:31:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467420 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Teodors Zeiferts | vārds_orig = | attēls = Teodors Zeiferts.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 03 | dz_vieta = [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Džūkstes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1929 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 09 | m_vieta = [[Rīga]] {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = skolotājs, literatūrkritiķis, literatūrvēsturnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = [[dzeja]], Latvijas vēsture, latviešu literatūras vēsture | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Latviešu rakstniecības vēsture" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Teodors Zeiferts''' (dzimis {{dat|1865|04|03}}, miris {{dat|1929|12|09}}) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks. Ievērojams ar savu fundamentālo grāmatu par latviešu literatūras vēsturi divos sējumos (1922). == Dzīvesgājums == Teodors Zeiferts dzimis 1865. gada 3. aprīlī [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastā]] "Peternieku" māju saimnieku ģimenē. Mācījās [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]], pēc kura beigšanas no 1884. līdz 1891. gadam strādāja par skolotāju [[Lubezere]]s un [[Olaine]]s draudzes skolās. Šajā laikā sāka rakstīt dzeju reālisma stilā, kas izdota 1890. (krājums "Kārklu svilpe") un 1897. gadā (krājums "Stari"). Pēc tam nodarbojās ar literatūrkritiku un latviešu rakstniecības vēstures pētījumiem, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinātņu komisijas vasaras sapulcēs sniedzot pārskatus par latviešu literatūru. Viņš darbojās arī Dubura-Zeltmata dramatiskos kursos. Pirmā pasaules kara laikā Zeiferts strādāja par skolotāju latviešu bēgļu skolās, bet ar [[Latvijas Universitāte]]s nodibināšanu kļuva par latviešu valodas lektoru, tanī pat laikā vadīdams «Izglītības Ministrijas Mēnešrakstu". Miris 1929. gada 9. decembrī, apbedīts Rīgā. Kapa piemineklis [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] uzstādīts 1936. gadā, tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896-1986). == Latviešu rakstniecības vēstures laikmeti un posmi pēc Zeiferta == * ''Pirmais laikmets'' - Katolicisma laiki I. Livonijas hronikas: 1. Latviešu Indriķa hronika 2. Rīmju hronika II. Burtniecība: 1. Tautas dziesmas 2. Stāstījumi 3. Mīklas 4. Īsi izteicieni 5. Buramie vārdi 6. Ticējumi III. Pirmie latviskie raksti: 1. Latviešu senatnes raksti 2. Pirmie latviešu uzzīmējumi 3. Katoļu katķisms * ''Otrais laikmets'' - Luterānisma laiki ** ''Pirmais posms'' - Garīgi raksti I. Reformācijas laika raksti: 1. Mārtiņš Luters 2. Hronikas 3. Pirmās luteriskās latviešu grāmatas II. Garīgu rakstu uzplaukums: 1. Mancelis 2. Fīrekers 3. Dziesmu grāmata 4. Latviešu Bībele 5. Katoļu garīgie raksti 6. Zinātniska un laicīga satura raksti ** ''Otrais posms'' - Laicīgi raksti I. Apgaismošanas gadu simtenis: 1. Vecais Stenders 2. Vecā Stendera biedri un tuvākie pēcteči II. Brīvlaišanas laiks: 1. Atsvabināšanās centieni 2. Brīvlaišanas laika rakstnieki III. Pēc dzimtbūšanas atcēluma: 1. Klasicisma atbalsis 2. Prozas raksti 3. Pirmie latviešu tautības rakstnieki 4. Latviešu izglītības veicinātāji un valodas kopēji * ''Trešais laikmets'' - Latviešu nacionālā rakstniecība Tautiskie centieni I. Atmoda: 1. Laikmeta raksturs 2. Latviešu kustība četrdesmitos gados 3. 1856. gads II. Cīņas: 1. Valdemārs 2. Alunāns 3. Barons 4. Spāģis 5. Biezbārdis 6. Brīvzemnieks 7. Kronvalds 8. Avīžniecības attīstība 9. Latgaliešu raksti III. Daiļrakstniecība: 1. Stāsti 2. Neikens 3. Lirika 4. Tautiskā dzeja 5. Pumpurs 6. Auseklis 7. Kaudzītes Matīss un viņa laikabiedri 8. Romāni IV. Astoņdesmitie gadi: 1. Laiku pārmaiņas 2. Žurnāli 3. Dzejas attīstība 4. Teātris un drāma 5. Zemnieku stāsti 6. Zinātne === Latviešu raksturojums grāmatā "Latviešu rakstniecības vēsture" === "Meijera vācu konversācijas vārdnīcā (1909) par latviešiem sacīts, ka tie strādīgi, pacietīgi un lokāmi, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Šis raksturojums savā visumā var attiekties uz klaušu laiku latvieti, lai arī agrākā izdevumā atrodamais “bailīgi” pārgrozīts par “strādīgi”. Latviešu pašu starpā mēģinājis uztvert latviešu raksturīgās īpašības J. Velme.<ref>J. Velme. Par latviešu tautas dvēseli, Varavīksne 1916. g. Nr. 7.</ref> Viņš vispirms atrod, ka latvieši lieli individuālisti, kas grib palikt un rīkoties katrs par sevi. Viņi nedzīvo sādžās, bet atsevišķās mājās. šis individuālisms kaitē latviešu kopdarbībai un veicina viņu vidū aristokrātismu. Tas parādās šķiru starpībās. Plaisma starp saimnieku un kalpu ir ārkārtīgi liela; nabags saimnieks šķietas lielāks esam par turīgu kalpu. Šai ziņā latvieši līdzinās angļiem, kam plaismas kārtu starpā pašas par sevi saprotamas, dabiskas. Bet starp angļiem un latviešiem liela izšķirība tai ziņā, ka angļiem prāts valda pār jūtām un fantāziju, bet latviešiem jūtas un fantāzija ieņem pirmo vietu. Ar šo savu īpatnību latvieši nostājas blakām senajiem grieķiem." [[Attēls:Īsa Latvijas vēsture.jpg|thumb|left|200px|Grāmatas "Īsa Latvijas vēsture" vāks (1921).]] == Darbi == * Dzejnieks un viņa laiks. 1889. (polemika ar J. Lautenbahu-Jūsmiņu) * "Kārklu svilpe" Dzejas krājums, 1890. * "Stari" Dzejas krājums, 1897. * Latviešu rakstniecības hrestomātija. 1.-5. burtnīcas, 1905.-1907. * Īsa Latvijas vēsture skolai un vispārībai. Apgāds "Skola", 1921., 65 lpp. * Mūsu dzimtene. Ainas iz Latvijas dabas un vēstures. Apgāds "Skola", Cēsis, 1921. 328. lpp. * Latviešu rakstniecības vēsture. A.Gulbis, Rīga, 1. daļa 1922., 2.daļa 1930. (atkārtots izdevums 1993., 505 lpp.) * Krišjānis Barons. Barona komitejas izd. 1923., 32 lpp. * "Saulrieti" Dzejas krājums, 1926. == Literatūra == * Latvijas Padomju enciklopēdijas 10<sub>1</sub> sējums. Rīga, 1987. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ibook.lv/BD_latviesu-rakstniecibas-vesture-teodors-zeiferts.aspx?BID=170600bb-3101-4756-87ae-0d95e7242d8e Teodora Zeiferta ''"Rakstniecības vēsture"'']{{Novecojusi saite}} * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/zeifsat.htm Grāmatas "Latviešu rakstniecības vēsture" digitālā versija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110319054611/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/zeifsat.htm |date={{dat|2011|03|19||bez}} }} * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12037/ T. Zeiferta kapa pieminekļa attēls Meža kapos (1936)] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeiferts, Teodors}} [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] l9029d24g1b555cmzr18zyw3ih13yen Mucenieki (Ropažu pagasts) 0 157839 4467121 4436913 2026-05-12T14:59:23Z Turaids 8965 4467121 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvoto vietu Ropažu pagastā|Mucenieki|Mucenieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mucenieki | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Mucenieki - panoramio.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Ropažu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1.65 | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29748&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 709 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30| latNS = N | longd = 24 | longm = 22| longs = 53| longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2137 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mucenieki''' ir ciems Pierīgā, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumos pie Rīgas apvedceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] 19 km attālumā no pagasta centra [[Ropaži]]em, 10 km no novada centra [[Ulbroka]]s un 20 km no [[Rīga]]s centra. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies bijušās [[padomju armija]]s kara pilsētiņas vietā.<ref>[http://www.ropazi.lv/box/files/dokumenti/2010_attistibas_programma/2010paskaidrojumaraksts.pdf Ropažu novada teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1960. gadiem te bija dislocēta PSRS Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa k/d 55725. 1982. gadā sāka būvēt 6. atsevišķās pretgaisa aizsardzības armijas 27. korpusa komandpunktu «Arka» (k/d 78454-В), pie kura izauga virsnieku pilsētiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.necton.lv/component/content/article/32/145.html |title=Командный центр 27-го корпуса ПВО АРКА |access-date={{dat|2011|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241222062539/http://www.necton.lv/component/content/article/32/145.html }}</ref> Sakarā ar [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas|Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]] objektu tā arī nesāka izmantot, bet pēc 1994. gada tā aprīkojumu demontēja. [[Bunkurs|Bunkuru]] nojauca 2000. gados. 1998. gadā Muceniekos izveidoja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” 200 personām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/patverums/mucen.html |title=Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” |access-date={{dat|2011|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110725095241/http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/patverums/mucen.html }}</ref> Ciema austrumu daļā veidojās individuālās apbūves ciemats Silava.<ref>[http://aprinkis.lv/arhivs/413992/?from=0 Rīgas apriņķa avīze. Ļeņins uz betona plāksnes. Mucenieki]{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gada 18. augustā Muceniekos [[Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā|demontēja]] vienu no Latvijā pēdējiem Ļeņina pieminekļiem, kas atradās bijušajā kara pilsētiņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ropazu-novada-demonte-padomju-piemineklus.a469856/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ropažu novadā demontē padomju pieminekļus] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|63 |1979|103 |1989|529 |2000|748 |2011|700 |2021|572 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ropažu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 8ajy137f6i12vn03dnlnlq4qyjelcuw Nīgrande 0 158038 4467290 4438479 2026-05-12T20:56:31Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4467290 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nīgrande | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Nīgrandes baznīca. 2002-08-25.jpg | image_caption = Nīgrandes baznīca | pushpin_map = Latvija#Saldus novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | subdivision_name2 = [[Nīgrandes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 1,1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2908&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 401 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 29| lats = 7| latNS = N | longd = 22| longm = 5| longs = 25| longEW = E | elevation_m = 50 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3899 Nīgrande | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nīgrande''' ir ciems [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Venta]]s kreisajā krastā pie [[Laurupīte (Ventas pieteka)|Laurupītes]] ietekas pie autoceļa [[P106]] {{nobr|53 km}} no novada centra [[Saldus]] un {{nobr|171 km}} no Rīgas. Nīgrandē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, luterāņu baznīca (pirmā koka baznīca celta 1663. gadā; mūra baznīca no 1775. gada). == Vēsture == Nīgrande ir sena apdzīvota vieta [[Lietuva]]s pierobežā. Ap 1500. gadu Nīgrandes teritorijā nonāca lēnī Johanam Pīlem, kurš izveidoja šeit vairākas muižas — Nīgrandi, Dziras un Meldzeri. Ventas krastā, attīstoties saimnieciskajai darbībai, izveidojās ciems, kas 1553. gadā ieguva tirgus tiesības. To nosauca par '''Pīlesmiestu''' (''Pila'', ''Pilesme'').<ref>[http://commons.wikimedia.org/wiki/File:1706_Livoni%C3%A6_de_Wit-_Mortier.jpg Livonijas 1706. gada karte]</ref><ref>[http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/138/k_001_rktl-2-18.jpg?sequence=1 Ducatus Curlandiae, Barnickel, Johann (Johannes), -1746]{{Novecojusi saite}}</ref> Miestā dzīvoja ap 300 iedzīvotāju un nodarbojās ar amatniecību un robežtirdzniecību. 1656. gadā Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=15227&print=1 Latvijas ceļvedis. Alšu kaļķu ceplis]</ref> Ar laiku miests panīka un to 1754. gadā pievienoja Nīgrandes (''Niegranden'') muižai. 1870. gadā atvēra Nīgrandes pagasta skolu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Nīgrandes muižas kungu mājā iekārtoja pamatskolu. Skolas ēku sagrāva [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa lielkaujā]] 1944. gada 2. novembrī. [[Latvijas PSR]] laikā Nīgrande bija [[kolhozs|kolhoza]] «Straume» (vēlāk — starpkolhozu apvienības «Nīgrande») centrs. [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagastā]] uz ziemeļrietumiem no Nīgrandes mežā pie Skrundas autoceļa līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> <gallery> Nīgrandes muiža2.JPG|Nīgrandes muižas kungu māja Nīgrandes skola ap 1930.jpg|Nīgrandes skolas ēka (ap 1930) Nīgrandes pamatskola.jpg|Nīgrandes pamatskola (2017) </gallery> == Cilvēki == Nīgrande ir rakstnieka [[Jēkabs Janševskis|Jēkaba Janševska]] (1865—1931) dzimtais ciems. == Atsauces == {{atsauces}} {{Nīgrandes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]] fzjpex8oxlpe1r0krcu1l4izs33zy9t 4467303 4467290 2026-05-12T21:11:27Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4467303 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nīgrande | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Nīgrandes baznīca. 2002-08-25.jpg | image_caption = Nīgrandes baznīca | pushpin_map = Latvija#Saldus novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | subdivision_name2 = [[Nīgrandes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 1,1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2908&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 401 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 29| lats = 7| latNS = N | longd = 22| longm = 5| longs = 25| longEW = E | elevation_m = 50 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3899 Nīgrande | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nīgrande''' ir ciems [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Venta]]s kreisajā krastā pie [[Laurupīte (Ventas pieteka)|Laurupītes]] ietekas pie autoceļa [[P106]] {{nobr|53 km}} no novada centra [[Saldus]] un {{nobr|171 km}} no Rīgas. Nīgrandē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, luterāņu baznīca (pirmā koka baznīca celta 1663. gadā; mūra baznīca no 1775. gada). == Vēsture == Nīgrande ir sena apdzīvota vieta [[Lietuva]]s pierobežā. Ap 1500. gadu Nīgrandes teritorijā nonāca lēnī Johanam Pīlem, kurš izveidoja šeit vairākas muižas — Nīgrandi, Dziras un Meldzeri. Ventas krastā, attīstoties saimnieciskajai darbībai, izveidojās ciems, kas 1553. gadā ieguva tirgus tiesības. To nosauca par '''Pīlesmiestu''' (''Pila'', ''Pilesme'').<ref>[http://commons.wikimedia.org/wiki/File:1706_Livoni%C3%A6_de_Wit-_Mortier.jpg Livonijas 1706. gada karte]</ref><ref>[http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/138/k_001_rktl-2-18.jpg?sequence=1 Ducatus Curlandiae, Barnickel, Johann (Johannes), -1746]{{Novecojusi saite}}</ref> Miestā dzīvoja ap 300 iedzīvotāju un nodarbojās ar amatniecību un robežtirdzniecību. 1656. gadā Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=15227&print=1 Latvijas ceļvedis. Alšu kaļķu ceplis]</ref> Ar laiku miests panīka un to 1754. gadā pievienoja Nīgrandes (''Niegranden'') muižai. 1870. gadā atvēra Nīgrandes pagasta skolu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Nīgrandes muižas kungu mājā iekārtoja pamatskolu. Skolas ēku sagrāva [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa lielkaujā]] 1944. gada 2. novembrī. [[Latvijas PSR]] laikā Nīgrande bija [[kolhozs|kolhoza]] «Straume» (vēlāk — starpkolhozu apvienības «Nīgrande») centrs. [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagastā]] uz ziemeļrietumiem no Nīgrandes mežā pie valsts autoceļa [[V1277]] ([[Lēnas]]–[[Alši]]) līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> <gallery> Nīgrandes muiža2.JPG|Nīgrandes muižas kungu māja Nīgrandes skola ap 1930.jpg|Nīgrandes skolas ēka (ap 1930) Nīgrandes pamatskola.jpg|Nīgrandes pamatskola (2017) </gallery> == Cilvēki == Nīgrande ir rakstnieka [[Jēkabs Janševskis|Jēkaba Janševska]] (1865—1931) dzimtais ciems. == Atsauces == {{atsauces}} {{Nīgrandes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]] inajo3ro6r290q7kkfnmyh15mnlhiq2 4467304 4467303 2026-05-12T21:13:15Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4467304 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nīgrande | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Nīgrandes baznīca. 2002-08-25.jpg | image_caption = Nīgrandes baznīca | pushpin_map = Latvija#Saldus novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | subdivision_name2 = [[Nīgrandes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 1,1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2908&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 401 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 29| lats = 7| latNS = N | longd = 22| longm = 5| longs = 25| longEW = E | elevation_m = 50 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3899 Nīgrande | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nīgrande''' ir ciems [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Venta]]s kreisajā krastā pie [[Laurupīte (Ventas pieteka)|Laurupītes]] ietekas pie autoceļa [[P106]] {{nobr|53 km}} no novada centra [[Saldus]] un {{nobr|171 km}} no Rīgas. Nīgrandē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, luterāņu baznīca (pirmā koka baznīca celta 1663. gadā; mūra baznīca no 1775. gada). == Vēsture == Nīgrande ir sena apdzīvota vieta [[Lietuva]]s pierobežā. Ap 1500. gadu Nīgrandes teritorijā nonāca lēnī Johanam Pīlem, kurš izveidoja šeit vairākas muižas — Nīgrandi, Dziras un Meldzeri. Ventas krastā, attīstoties saimnieciskajai darbībai, izveidojās ciems, kas 1553. gadā ieguva tirgus tiesības. To nosauca par '''Pīlesmiestu''' (''Pila'', ''Pilesme'').<ref>[http://commons.wikimedia.org/wiki/File:1706_Livoni%C3%A6_de_Wit-_Mortier.jpg Livonijas 1706. gada karte]</ref><ref>[http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/138/k_001_rktl-2-18.jpg?sequence=1 Ducatus Curlandiae, Barnickel, Johann (Johannes), -1746]{{Novecojusi saite}}</ref> Miestā dzīvoja ap 300 iedzīvotāju un nodarbojās ar amatniecību un robežtirdzniecību. 1656. gadā Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=15227&print=1 Latvijas ceļvedis. Alšu kaļķu ceplis]</ref> Ar laiku miests panīka un to 1754. gadā pievienoja Nīgrandes (''Niegranden'') muižai. 1870. gadā atvēra Nīgrandes pagasta skolu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Nīgrandes muižas kungu mājā iekārtoja pamatskolu. Skolas ēku sagrāva [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa lielkaujā]] 1944. gada 2. novembrī. [[Latvijas PSR]] laikā Nīgrande bija [[kolhozs|kolhoza]] «Straume» (vēlāk — starpkolhozu apvienības «Nīgrande») centrs. [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagastā]] uz ziemeļrietumiem no Nīgrandes mežā pie valsts autoceļa [[V1277]] ([[Lēnas]]–[[Alši]]) līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona Nīgrandes raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> <gallery> Nīgrandes muiža2.JPG|Nīgrandes muižas kungu māja Nīgrandes skola ap 1930.jpg|Nīgrandes skolas ēka (ap 1930) Nīgrandes pamatskola.jpg|Nīgrandes pamatskola (2017) </gallery> == Cilvēki == Nīgrande ir rakstnieka [[Jēkabs Janševskis|Jēkaba Janševska]] (1865—1931) dzimtais ciems. == Atsauces == {{atsauces}} {{Nīgrandes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]] h4t416u0m2el7cxpvxqrh0iztppy5n3 4467407 4467304 2026-05-13T04:48:40Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4467407 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nīgrande | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Nīgrandes baznīca. 2002-08-25.jpg | image_caption = Nīgrandes baznīca | pushpin_map = Latvija#Saldus novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | subdivision_name2 = [[Nīgrandes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 1,1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2908&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 401 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 29| lats = 7| latNS = N | longd = 22| longm = 5| longs = 25| longEW = E | elevation_m = 50 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3899 Nīgrande | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nīgrande''' ir ciems [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Venta]]s kreisajā krastā pie [[Laurupīte (Ventas pieteka)|Laurupītes]] ietekas pie autoceļa [[P106]] {{nobr|53 km}} no novada centra [[Saldus]] un {{nobr|171 km}} no Rīgas. Nīgrandē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, luterāņu baznīca (pirmā koka baznīca celta 1663. gadā; mūra baznīca no 1775. gada). == Vēsture == Nīgrande ir sena apdzīvota vieta [[Lietuva]]s pierobežā. Ap 1500. gadu Nīgrandes teritorijā nonāca lēnī Johanam Pīlem, kurš izveidoja šeit vairākas muižas — Nīgrandi, Dziras un Meldzeri. Ventas krastā, attīstoties saimnieciskajai darbībai, izveidojās ciems, kas 1553. gadā ieguva tirgus tiesības. To nosauca par '''Pīlesmiestu''' (''Pila'', ''Pilesme'').<ref>[http://commons.wikimedia.org/wiki/File:1706_Livoni%C3%A6_de_Wit-_Mortier.jpg Livonijas 1706. gada karte]</ref><ref>[http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/138/k_001_rktl-2-18.jpg?sequence=1 Ducatus Curlandiae, Barnickel, Johann (Johannes), -1746]{{Novecojusi saite}}</ref> Miestā dzīvoja ap 300 iedzīvotāju un nodarbojās ar amatniecību un robežtirdzniecību. 1656. gadā Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=15227&print=1 Latvijas ceļvedis. Alšu kaļķu ceplis]</ref> Ar laiku miests panīka un to 1754. gadā pievienoja Nīgrandes (''Niegranden'') muižai. 1870. gadā atvēra Nīgrandes pagasta skolu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Nīgrandes muižas kungu mājā iekārtoja pamatskolu. Skolas ēku sagrāva [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa lielkaujā]] 1944. gada 2. novembrī. [[Latvijas PSR]] laikā Nīgrande bija [[kolhozs|kolhoza]] «Straume» (vēlāk — starpkolhozu apvienības «Nīgrande») centrs. [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagastā]] apmēram 5 km uz ziemeļrietumiem no Nīgrandes pie valsts autoceļa [[V1277]] ([[Lēnas]]–[[Alši]]) līdz [[Padomju armija]]s izvešanai 1994. gadā mežā atradās [[PSRS]] Stratēģisko raķešu karaspēka 50. raķešu armijas 29. raķešu divīzijas Nr. 344. raķešu pulka 1. diviziona Nīgrandes raķešu bāze.<ref>[http://wikimapia.org/806316/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-N%C4%ABgrandes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Nīgrandes bāze] no wikimapia.org</ref> <gallery> Nīgrandes muiža2.JPG|Nīgrandes muižas kungu māja Nīgrandes skola ap 1930.jpg|Nīgrandes skolas ēka (ap 1930) Nīgrandes pamatskola.jpg|Nīgrandes pamatskola (2017) </gallery> == Cilvēki == Nīgrande ir rakstnieka [[Jēkabs Janševskis|Jēkaba Janševska]] (1865—1931) dzimtais ciems. == Atsauces == {{atsauces}} {{Nīgrandes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]] ksw34w1wwt21fb9fez5d2qlacjp7xfi Trīdeksnis 0 164155 4467515 3755813 2026-05-13T08:41:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467515 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas instrumenta infokaste | name = Trīdeksnis | image = 1850. gada Kurzemes trīdeksnis no Apriķiem ( BDM 7904).png | image_size = 200px | caption = 1850. gadā [[Apriķi|Apriķos]] gatavota trīdeksņa zīmējums | background = percussion | names = Trīdēkslis ([[Alšvanga|Alšvangā]]), trīdēksnis, strīdēkslis, trīzdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis ([[Brukna|Bruknā]]), ztrīzdiķis, trideksnis, tridēksnis ([[Nīca|Nīcā]]), trijdeksnis ([[Naudīte|Naudītē]]).<ref name="Muktupāvels"/> | classification = [[Sitamais mūzikas instruments]] | hornbostel_sachs = 112.112<ref name="Muktupāvels"/> | hornbostel_sachs_desc = Kāta grabekļi<ref name="Muktupāvels"/> | inventors = [[tautas mūzika]]s instruments | developed = | timbre = | volume = | attack = | decay = | range = | pitch = | related = [[eglīte (instruments)|eglīte]], [[puškaitis]], [[čagans]]<ref name="Muktupāvels"/> | musicians = | builders = | articles = }} '''Trīdeksnis''' (no trīdēt — 'dziedāt līdzi dejai') ir no [[metāls|metāla]] (parasti [[dzelzs]]) darināts [[latvieši|latviešu]] tautas [[mūzikas instruments]] ar [[koks|koka]] spalu. Tam ir divas daļas — pamatne un skanošā daļa. Pie trīdekšņa metāla daļas piekarinātas vairākās kārtās savērtas žvadzināmas [[varš|vara]] plāksnītes. Šo mūzikas instrumentu spēlēja sievietes, galvenokārt [[vedības|vedībās]] — apdziedāšanās dziesmās un svinīgos pasākumos.<ref name="Muktupāvels">{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika |author= Valdis Muktupāvels |authorlink= Valdis Muktupāvels |year= 1999 |publisher= Latvijas Mākslas augstskolu asociācija |url= http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:o1Mp9A3Tq-0J:www3.acadlib.lv/greydoc/Muktupavela_disertacija/disertacija.doc |pages= 75.—79 |accessdate= 2011. gada 28. septembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tīmekļa avotā garamantas.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/lv/file/838409/1955-Liepajas-ekspedicija-17-0075|title=LFK Liepājas ekspedīcijas materiāli}}{{Novecojusi saite}}</ref> minēts trejdeksnis, kas izmantots kā ritma instruments dziedāšanas laikā. Etnohoreologs Harijas Sūna uzsvēra, ka trejdeksni izmantoja dejas laikā danču vedējs. Tāds trejdeksnis ticis saukts par dižo trejdeksni vai eglīti un tā garums bijis vismaz 150 cm. Danču vedējs sitis ar trejdekšņa kātu pa grīdu, tā uzsvērdams dejas ritmu. Līdzīgi dižo trejdeksni izmantoja Lietuvā, kur to sauc par džinguli. Džinguļa garums Lietuvā 120– 180 cm. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisjijas 16. rakstu krājumā rakstīts, ka Kurzemē kāzās senāk katram vīram līdzi bijis "trumulis", pagarš kāts ar svārguļiem, ar kuru dejas laikā vīrieši situši pa dziedriem un saukuši "uiša, uiša!". <ref>{{Grāmatas atsauce|title=RLB Rakstu krājums Nr 16|last=Pētersons|publisher=Rīgas Latviešu biedrība|year=1912|location=Rīga|pages=59.lp.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu mūzikas instrumenti]] 0cc7y5t2jcvt6pswcum4z4qb9v2g6b5 Mežotnes muiža 0 168486 4467404 4460133 2026-05-13T04:38:41Z Biafra 13794 4467404 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Mežotnes pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Mezotne garden side 2014 (4).JPG | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = Klasicisms | structural_system = | owner = VAS ''Valsts Nekustamie īpašumi'' | current_tenants = ''Rundāles pils muzejs'' | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Mežotne}} | pushpin_map = | latd = 56 | latm = 22 | lats = 41 | latNS = N | longd = 23 | longm = 55 | longs = 52 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 1798 | completion_date = 1802 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Džakomo Kvarengi]]<br>[[Johans Georgs Ādams Berlics]] | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Pils | numurs = 6175 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|10|29|N|bez}} }} | references = }} '''Mežotnes pils''' jeb bijusī '''Mežotnes muižas kungu māja''' (''Mesothen'') atrodas [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]] [[Mežotne|Mežotnē]]. To [[Klasicisms|klasicisma]] stilā pēc [[Pēterburga]]s galma arhitekta [[Džakomo Kvarengi]] meta uzcēla [[Johans Georgs Ādams Berlics]] 1798.—1802. gados. Netālu atrodas bijušās muižas ēkas — kalpu māja, [[Stallis|staļļi]], pārvaldnieka māja un [[Klēts|klētis]]. No 1797. līdz 1920. gadam Mežotne bija [[Līveni|Līvenu]] dzimtmuiža. == Vēsture == [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|thumb|left|300px|Mežotnes muižas kopskats no Mežotnes pilskalna pāri Lielupei ([[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens]], 1866)]] 1309.—1322. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Gerhards fon Jorke]] senajā [[Mežotnes pilskalns|zemgaļu pilskalnā]] uzcēla ordeņa pili. [[Hercogs Jēkabs|Hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā 1648. gadā viņa īpašumos [[Lielupe]]s labajā krastā iepretī senajam [[Mežotnes pilskalns|pilskalnam]] uzcēla manufaktūru, kurā auda tajā laikā ļoti pieprasītos brokāta audumus un gobelēnus. 18. gadsimta vidū muižu nomāja [[Johans Frīdrihs fon Mēdems]], tajā 1761. gadā dzimusi nākamā [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogiene]] [[Doroteja fon Mēdema]]. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija]]s un inkorporācijas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1795. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] hercogu Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai (1742—1828), bet ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Mežotnes muižu padarīja par [[Līveni|Līvenu]] dzimtas īpašumu un 1799. gadā viņiem piešķīra mantojamu [[grāfs|grāfu]] titulu. Šarlote fon Līvena pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta [[Džakomo Kvarengi]] projekta, celtniecību vadīja no [[Berlīne]]s atbraukušais vācu arhitekts [[Johans Georgs Ādams Berlics]]. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817. gadam. Muižas kungu māju apņem angļu stila ainavu parks ar plašu lauku ēkas priekšā. Lielupes krastā bija paviljons, no kura saglabājušies vienīgi pamati. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] pēdējais muižas īpašnieks [[Anatols Līvens]] to atstāja, un no 1921. gada līdz 1944. gadam muižas centrā atradās lauksaimniecības skola. Mežones muižas zemi sadalīja 110 jaunsaimniecībās ar kopējo platību 1696 ha. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pie Mežotnes tika forsēta Lielupe un kauju gaitā muižas ēkas daļēji sagrāva. Pēc kara 1946. gadā bijušajā muižas centrā izveidoja Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu staciju, kungu mājā atradās administrācijas telpas un darbinieku dzīvokļi. 1958. gada beigās sākās restaurēšana, kas ieilga līdz 2001. gadam. 1996. gadā Mežotnes pili nodeva [[Valsts nekustamo īpašumu aģentūra]]i, 2000. gadā tās trešajā stāvā iekārtoja viesnīcu. Ēku līdz 2017. gada novembrim apsaimniekoja SIA "Mežotnes pils", tad to uz 12 gadiem iznomāja SIA "CV—R" par 2737 eiro mēnesī.<ref>[http://www.la.lv/mezotnes-pili-iznomas-mazpazistamai-firmai/ Mežotnes pili iznomās mazpazīstamai firmai — Latvijas avīze]</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s laikā 2021. gadā līgumu lauza, jo uzņēmums nemaksāja īri un nepildīja citas saistības. "Valsts nekustamie īpašumi" vēlreiz izsludināja izsoli uz pils nomas tiesībām uz 30 gadiem par 1441,42 eiro nomas maksu mēnesī, bet potenciālie nomnieki neatradās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/29.03.2024-mezotnes-pilij-draud-pardosana.a548543/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mežotnes pilij draud pārdošana] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 2025. gada 15. maijā Kultūras ministrija parakstīja līgumu par Mežotnes pils nodošanu [[Rundāles pils]] muzeja apsaimniekošanā, 7. jūnijā Mežotnes pils atkal kļuva pieejama apmeklētājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/09.06.2025-mezotnes-pils-atkal-ver-durvis-apmekletajiem.a602570/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mežotnes pils atkal ver durvis apmeklētājiem] lsm.lv 2025. gada 9. jūnijā</ref> == Ārējās saites == * [http://viesunamiem.lv/mezotnes-pils Mežotnes pils, viesnīca] * [http://www.mezotnespils.lv/ www.mezotnespils.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111027214945/http://www.mezotnespils.lv/ |date={{dat|2011|10|27||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Mežotnes pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 1tq4p23b6wkvsn9hqt41gkog6prilt4 Vikipēdija:Špikeris 4 171193 4467227 2487524 2026-05-12T19:38:50Z ~2026-28831-23 145295 Tomass Teodors Meiris , dzimis 2005. Gads 7 .Marts Latvija, Rīgā Sarkandaugava. Vectēvs Teodors zeids dz.1.08.1912.-28.06.1994, Vecmamma Ārija zeida -Bērziņa dz. 1932-1984. Mamma vija zeida , tagad Vija Veismane-Meire dz.11.05.1971-08.04.2025 , Māsa Gerda Priekule dz. 15.04.1994. 4467227 wikitext text/x-wiki Esmu Tomass Teodors Meiris, dzimis 2005. Gads 7. Marts Latvijā, Rīgateksta beigās. Kategoriju nosaukumi ir redzami lapas apakšā, kad tiek izmantota pirmskata funkcija vai lapa tiek saglabāta. |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Paraksts <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Paraksti savus komentārus [[Vikipēdija:Pamācība (Diskusiju lapas)|diskusiju lapās]].''</div> <div style="padding: 0em .5em; font-size:0.9em;">''Neparaksties, kad papildini Vikipēdijas rakstus.''</div> | <tt><nowiki>~~~~</nowiki></tt> |[[Special:Mypage|Dalībnieka vārds]] ([[Special:Mytalk|diskusija]]) {{CURRENTTIME}}, {{CURRENTYEAR}}. gada {{CURRENTDAY}}. {{CURRENTMONTHNAME}} (UTC) |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Izmanto veidni |<tt><nowiki>{{Piemērs}}</nowiki></tt> |{{Piemērs}} |-<!--WORKS ONLY AT THE BEGINNING OF LINES--> | colspan="3" style="background:#E6F2FF; padding: 0.2em; font-size: 0.9em; text-align:center;" | '''Darbojas vienīgi līniju sākumā''' |-<!--COLUMN HEADINGS--> | width="30%" style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Apraksts | style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Tavs teksts | width="30%" style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Rezultāts |- |Pāradresē uz citu lapu <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Pāradresācijām jāatrodas lapas pirmās līnijas sākumā.''</div> | <tt><nowiki>#REDIRECT [[Lapa, uz kuru pāradresēt]]</nowiki></tt> | [[Attēls:Redirect arrow without text.svg|30px|link=]] [[Lapa, uz kuru pāradresēt]] |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Pāradresē uz kādas lapas noteiktu sadaļu <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Pāradresācijām jāatrodas lapas pirmās līnijas sākumā.''</div> | <tt><nowiki>#REDIRECT [[Lapa, uz kuru pāradresēt#Sadaļas nosaukums]]</nowiki></tt> | [[Attēls:Redirect arrow without text.svg|30px|link=]] [[Lapa, uz kuru pāradresēt#Sadaļas nosaukums]] |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Nodaļu virsraksti<br /> <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Saturs tiks automātiski pievienots, ja lapai tiks pievienoti četri virsraksti.''</div> <div style="padding: 0em .5em; font-size:0.9em;">''Neizmanto =1. līmeņa virsrakstu=; tas ir rezervēts lapu nosaukumiem.''</div> | <tt><nowiki>== 2. līmeņa virsraksts ==</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>=== 3. līmeņa virsraksts ===</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>==== 4. līmeņa virsraksts ====</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>===== 5. līmeņa virsraksts =====</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>====== 6. līmeņa virsraksts ======</nowiki></tt> | == 2. līmeņa virsraksts == === 3. līmeņa virsraksts === ==== 4. līmeņa virsraksts ==== ===== 5. līmeņa virsraksts ===== ====== 6. līmeņa virsraksts ====== |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Nenumurēts saraksts | <tt>* Viens</tt><br /> <tt>* Divi</tt><br /> <tt>** Divi. Viens</tt><br /> <tt>* Trīs</tt> | * Viens * Divi ** Divi. Viens * Trīs |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Numurēts saraksts | <tt># Viens</tt><br /> <tt># Divi</tt><br /> <tt>## Divi. Viens</tt><br /> <tt># Trīs</tt> | # Viens # Divi ## Divi. Viens # Trīs |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Teksts ar atkāpēm <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Tas tiek izmantots [[Vikipēdija:Pamācība (Diskusiju lapas)|diskusiju lapās]], lai būtu vieglāk sekot līdzi diskusijām.''</div> | <tt><nowiki>bez atkāpes</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>:pirmā atkāpe</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>::otrā atkāpe</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>:::trešā atkāpe</nowiki></tt> | bez atkāpes : pirmā atkāpe :: otrā atkāpe ::: trešā atkāpe |-<!--OTHER--> | colspan="3" style="background:#E6F2FF; padding: 0.2em; font-size: 0.9em; text-align:center;" | '''[[Palīdzība:Atsauces|Atsauču pievienošana]]''' |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Pievieno atsauces rakstos, tās automātiski tiks formatētas. | <tt><nowiki>Sveika,<ref>Encyclopædia Britannica</ref> pasaule!<ref>http://www.w3.org/</ref></nowiki></tt> <br /><br /> <tt><nowiki>== Atsauces ==</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>{{Atsauces}} </nowiki></tt> | Sveika,<ref>Encyclopædia Britannica</ref> pasaule!<ref>http://www.w3.org/</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} |} </div> == Skatīt arī == [[File:Vikipēdijas koda špikeris.pdf|thumb|Vikipēdijas koda špikeris, izdrukājams uz vienas A4 lapas]] * [[Veidne:Ātrās veidnes]] * Ja nevēlies izmantot vikitekstu, izmēģini [[Vikipēdija:Vizuālais redaktors|Vizuālo redaktoru]] <noinclude> __NOTOC__ __NOEDITSECTION__ [[Kategorija:Vikipēdija|Špikeris]] </noinclude> qevpqt0pi9f7bslcnqiiydhismml6ez 4467233 4467227 2026-05-12T19:56:31Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28831-23|~2026-28831-23]] ([[User talk:~2026-28831-23|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4467227 4467233 wikitext text/x-wiki <div align="center"> {{Help pages header}} <!--COMMENT MARKUP. Displays:Edit mode only.--> {|align="center" style="width:100%; border:2px #a3b1bf solid; background:#f5faff; text-align:left;" |colspan="3" align="center" style="background:#cee0f2; text-align:center;" |{{shortcut|WP:CHEAT}} <h2 style="margin:.5em; margin-top:.1em; margin-bottom:.1em; border-bottom:0; font-weight:bold;">Vikipēdijas špikeris</h2> |-<!--WORKS ANYWHERE IN THE TEXT--> | colspan="3" style="background:#E6F2FF; padding: 0.2em; font-size: 0.9em; text-align:center;" | '''Darbojas jebkurā lapas vietā''' |-<!--COLUMN HEADINGS--> | width="30%" style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Apraksts | style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Tavs teksts | width="30%" style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Rezultāts |-<!--1ST ROW 1ST COLUMN--> |Teksts slīprakstā |<!--2ND COLUMN--> <tt><nowiki>''Teksts slīprakstā''</nowiki></tt> |<!--3RD COLUMN--> ''Teksts slīprakstā'' |-<!--HORIZONTAL LINE--> |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |-<!--2ND ROW 1ST COLUMN--> |Treknināts teksts | <tt><nowiki>'''Treknināts teksts'''</nowiki></tt> | '''Treknināts teksts''' |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Treknināts teksts slīprakstā | <tt><nowiki>'''''Treknināts teksts slīprakstā'''''</nowiki></tt> | '''''Treknināts teksts slīprakstā''''' |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- ||Saite uz citu Vikipēdijas lapu | <tt><nowiki>[[Lapas nosaukums]]</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>[[Lapas nosaukums|Teksts, kas parādās]]</nowiki></tt> | [[Lapas nosaukums]]<br /> [[Lapas nosaukums|Teksts, kas parādās]] |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Pievienot attēlu | <tt><nowiki>[[</nowiki>Attēls:Wiki.png|thumb|Attēla apraksts<nowiki>]]</nowiki></tt> | [[Attēls:Wiki.png|thumb|Attēla apraksts]] |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Pievieno lapu kādai kategorijai |<tt><nowiki>[[Kategorija:Kategorijas nosaukums]]</nowiki></tt> |Kategorijas pieņemts novietot teksta beigās. Kategoriju nosaukumi ir redzami lapas apakšā, kad tiek izmantota pirmskata funkcija vai lapa tiek saglabāta. |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Paraksts <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Paraksti savus komentārus [[Vikipēdija:Pamācība (Diskusiju lapas)|diskusiju lapās]].''</div> <div style="padding: 0em .5em; font-size:0.9em;">''Neparaksties, kad papildini Vikipēdijas rakstus.''</div> | <tt><nowiki>~~~~</nowiki></tt> |[[Special:Mypage|Dalībnieka vārds]] ([[Special:Mytalk|diskusija]]) {{CURRENTTIME}}, {{CURRENTYEAR}}. gada {{CURRENTDAY}}. {{CURRENTMONTHNAME}} (UTC) |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Izmanto veidni |<tt><nowiki>{{Piemērs}}</nowiki></tt> |{{Piemērs}} |-<!--WORKS ONLY AT THE BEGINNING OF LINES--> | colspan="3" style="background:#E6F2FF; padding: 0.2em; font-size: 0.9em; text-align:center;" | '''Darbojas vienīgi līniju sākumā''' |-<!--COLUMN HEADINGS--> | width="30%" style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Apraksts | style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Tavs teksts | width="30%" style="background:#E6F2FF; padding:0.3em; font-size: 0.9em; text-align:center;"|Rezultāts |- |Pāradresē uz citu lapu <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Pāradresācijām jāatrodas lapas pirmās līnijas sākumā.''</div> | <tt><nowiki>#REDIRECT [[Lapa, uz kuru pāradresēt]]</nowiki></tt> | [[Attēls:Redirect arrow without text.svg|30px|link=]] [[Lapa, uz kuru pāradresēt]] |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Pāradresē uz kādas lapas noteiktu sadaļu <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Pāradresācijām jāatrodas lapas pirmās līnijas sākumā.''</div> | <tt><nowiki>#REDIRECT [[Lapa, uz kuru pāradresēt#Sadaļas nosaukums]]</nowiki></tt> | [[Attēls:Redirect arrow without text.svg|30px|link=]] [[Lapa, uz kuru pāradresēt#Sadaļas nosaukums]] |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Nodaļu virsraksti<br /> <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Saturs tiks automātiski pievienots, ja lapai tiks pievienoti četri virsraksti.''</div> <div style="padding: 0em .5em; font-size:0.9em;">''Neizmanto =1. līmeņa virsrakstu=; tas ir rezervēts lapu nosaukumiem.''</div> | <tt><nowiki>== 2. līmeņa virsraksts ==</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>=== 3. līmeņa virsraksts ===</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>==== 4. līmeņa virsraksts ====</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>===== 5. līmeņa virsraksts =====</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>====== 6. līmeņa virsraksts ======</nowiki></tt> | == 2. līmeņa virsraksts == === 3. līmeņa virsraksts === ==== 4. līmeņa virsraksts ==== ===== 5. līmeņa virsraksts ===== ====== 6. līmeņa virsraksts ====== |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Nenumurēts saraksts | <tt>* Viens</tt><br /> <tt>* Divi</tt><br /> <tt>** Divi. Viens</tt><br /> <tt>* Trīs</tt> | * Viens * Divi ** Divi. Viens * Trīs |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Numurēts saraksts | <tt># Viens</tt><br /> <tt># Divi</tt><br /> <tt>## Divi. Viens</tt><br /> <tt># Trīs</tt> | # Viens # Divi ## Divi. Viens # Trīs |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Teksts ar atkāpēm <div style="padding: 0.7em .5em; font-size:0.9em;">''Tas tiek izmantots [[Vikipēdija:Pamācība (Diskusiju lapas)|diskusiju lapās]], lai būtu vieglāk sekot līdzi diskusijām.''</div> | <tt><nowiki>bez atkāpes</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>:pirmā atkāpe</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>::otrā atkāpe</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>:::trešā atkāpe</nowiki></tt> | bez atkāpes : pirmā atkāpe :: otrā atkāpe ::: trešā atkāpe |-<!--OTHER--> | colspan="3" style="background:#E6F2FF; padding: 0.2em; font-size: 0.9em; text-align:center;" | '''[[Palīdzība:Atsauces|Atsauču pievienošana]]''' |- |colspan="3" style="border-top:1px solid #cee0f2;"| |- |Pievieno atsauces rakstos, tās automātiski tiks formatētas. | <tt><nowiki>Sveika,<ref>Encyclopædia Britannica</ref> pasaule!<ref>http://www.w3.org/</ref></nowiki></tt> <br /><br /> <tt><nowiki>== Atsauces ==</nowiki></tt><br /> <tt><nowiki>{{Atsauces}} </nowiki></tt> | Sveika,<ref>Encyclopædia Britannica</ref> pasaule!<ref>http://www.w3.org/</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} |} </div> == Skatīt arī == [[File:Vikipēdijas koda špikeris.pdf|thumb|Vikipēdijas koda špikeris, izdrukājams uz vienas A4 lapas]] * [[Veidne:Ātrās veidnes]] * Ja nevēlies izmantot vikitekstu, izmēģini [[Vikipēdija:Vizuālais redaktors|Vizuālo redaktoru]] <noinclude> __NOTOC__ __NOEDITSECTION__ [[Kategorija:Vikipēdija|Špikeris]] </noinclude> pnn75ppuvzb10xshv5ii7lrfan86t12 Vārkavas baznīca 0 175371 4467466 4286948 2026-05-13T07:19:05Z ~2026-28804-14 145312 /* Tehniska informācija */ 4467466 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Vārkavas katoļu baznīca.jpg | image_size = 290px | caption = Vārkavas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Vārkavas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 11 | lats = 48 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 22 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Preiļu novads]], [[Vecvārkava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1896]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Fēlikss Šnevels | website = | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[1873]] | year_completed = [[1877]] | length = 40 m | width = 20 m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], šķelti [[laukakmens|laukakmeņi]] }} '''Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1#sub551 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] centrā [[Vecvārkava|Vecvārkavā]]. Vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. == Vēsture == [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] Vārkavu apkalpoja [[jezuīti]], tad neilgu laiku [[dominikāņi]] no [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]], kas bija uz ziemeļrietumiem no [[Vārkavas muiža]]s [[Dubna]]s krastā uzbūvējuši mazu [[koks|koka]] [[kapela|kapelu]]. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, prāvesta Antona Vicuļska darbības laikā tika uzcelta tā sauktā vecā Vārkavas [[baznīca (celtne)|baznīca]], kas atradās prāvesta [[dārzs|dārzā]]. Mūsdienās šajā vietā ir uzstādīts [[krusts]]. Prāvesta Andrija Čegisa kalpošanas laikā tika uzcelta pašreizējā Vārkavas mūra baznīca, kuras būvniecība sākās 1877. gadā, bet pabeigta 1880. gadā. 1896. gadā [[Mogiļeva]]s [[bīskaps]] Simons dievnamu konsekrēja Vissvētās Trīsvienības godam.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 474.lpp.</ref> No 2008. gada dievnama ārpuse tiek izgaismota.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |title=www.katedrale.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 }}</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Onufrijs Pujats.<ref name="nosaukums-1" /> Vārkavas draudze veidojās jau [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Vārkavas kapsēta, Pilišku kapsēta, Strodu kapsēta. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena, Vissvētās Trīsvienības svētki, [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena (40 stundas), [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] Debesīs uzņemšanas svētki, [[Svētā Tekla|Svētās Teklas]] diena, [[Svētais Andrejs|Svētā apustuļa Andreja]] diena. == Tehniska informācija == Vārkavas baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 40 metrus gara un 20 metrus plata. Baznīcas priekšā ir Svētā Gada jubilejas piemineklis — krusts. == Interjers == Dievnamā atrodas vairāki nozīmīgi [[valsts]] nozīmes [[māksla]]s pieminekļi, to vidū [[ērģeles]]. Daļa baznīcas priekšmetu ir pārvesti uz [[Rundāles pils]] [[muzejs|muzeju]].<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]</ref> Baznīcā ir pieci [[altāris|altāri]]. Galvenā mūrēta, ar [[kokgriezums|kokgriezumiem]] un zeltījumiem rotātā altāra augšdaļā ir Dievmātes svētglezna, bet apakšdaļā Vissvētās Trīsvienības [[glezna]], kas ir paceļama un aiz tās atrodas Vissvētās Jēzus Sirds statuja. Labajā pusē atrodas Svētā Antona no Padujas un Svētā Jura altāri, kreisajā pusē ir Svētās Teklas un Svētā apustuļa Andreja altāri. Sānu altāri ir rotāti ar atbilstošām gleznām.<ref>[http://paxvobis.lv/varkava/ www.paxvobis.lv]</ref> == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv] * [http://paxvobis.lv/varkava/ Vēsture un attēli] * [http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 www.katedrale.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |date={{dat|2008|06|03||bez}} }} * [http://www.katolukalendars.lv/materiali/personibas/124-godinam-pravestu-onufriju-pujatu www.katolukalendars.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://foto.eks.lv/baznicas/varkava/index.html www.foto.eks.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Varkavas Vissvetas Trisvienibas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Upmalas pagasts]] iqhnt1rl0khs88jy761ywv2xblud8y0 4467468 4467466 2026-05-13T07:23:10Z ~2026-28804-14 145312 4467468 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Vārkavas katoļu baznīca.jpg | image_size = 290px | caption = Vārkavas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Vārkavas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 11 | lats = 48 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 22 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Preiļu novads]], [[Vecvārkava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1896]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Fēlikss Šnevels | website = | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[1877]] | year_completed = [[1880]] | length = 40 m | width = 20 m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], šķelti [[laukakmens|laukakmeņi]] }} '''Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1#sub551 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] centrā [[Vecvārkava|Vecvārkavā]]. Vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. == Vēsture == [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] Vārkavu apkalpoja [[jezuīti]], tad neilgu laiku [[dominikāņi]] no [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]], kas bija uz ziemeļrietumiem no [[Vārkavas muiža]]s [[Dubna]]s krastā uzbūvējuši mazu [[koks|koka]] [[kapela|kapelu]]. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, prāvesta Antona Vicuļska darbības laikā tika uzcelta tā sauktā vecā Vārkavas [[baznīca (celtne)|baznīca]], kas atradās prāvesta [[dārzs|dārzā]]. Mūsdienās šajā vietā ir uzstādīts [[krusts]]. Prāvesta Andrija Čegisa kalpošanas laikā tika uzcelta pašreizējā Vārkavas mūra baznīca, kuras būvniecība sākās 1877. gadā, bet pabeigta 1880. gadā. 1896. gadā [[Mogiļeva]]s [[bīskaps]] Simons dievnamu konsekrēja Vissvētās Trīsvienības godam.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 474.lpp.</ref> No 2008. gada dievnama ārpuse tiek izgaismota.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |title=www.katedrale.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 }}</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Onufrijs Pujats.<ref name="nosaukums-1" /> Vārkavas draudze veidojās jau [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Vārkavas kapsēta, Pilišku kapsēta, Strodu kapsēta. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena, Vissvētās Trīsvienības svētki, [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena (40 stundas), [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] Debesīs uzņemšanas svētki, [[Svētā Tekla|Svētās Teklas]] diena, [[Svētais Andrejs|Svētā apustuļa Andreja]] diena. == Tehniska informācija == Vārkavas baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 40 metrus gara un 20 metrus plata. Baznīcas priekšā ir Svētā Gada jubilejas piemineklis — krusts. == Interjers == Dievnamā atrodas vairāki nozīmīgi [[valsts]] nozīmes [[māksla]]s pieminekļi, to vidū [[ērģeles]]. Daļa baznīcas priekšmetu ir pārvesti uz [[Rundāles pils]] [[muzejs|muzeju]].<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]</ref> Baznīcā ir pieci [[altāris|altāri]]. Galvenā mūrēta, ar [[kokgriezums|kokgriezumiem]] un zeltījumiem rotātā altāra augšdaļā ir Dievmātes svētglezna, bet apakšdaļā Vissvētās Trīsvienības [[glezna]], kas ir paceļama un aiz tās atrodas Vissvētās Jēzus Sirds statuja. Labajā pusē atrodas Svētā Antona no Padujas un Svētā Jura altāri, kreisajā pusē ir Svētās Teklas un Svētā apustuļa Andreja altāri. Sānu altāri ir rotāti ar atbilstošām gleznām.<ref>[http://paxvobis.lv/varkava/ www.paxvobis.lv]</ref> == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv] * [http://paxvobis.lv/varkava/ Vēsture un attēli] * [http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 www.katedrale.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |date={{dat|2008|06|03||bez}} }} * [http://www.katolukalendars.lv/materiali/personibas/124-godinam-pravestu-onufriju-pujatu www.katolukalendars.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://foto.eks.lv/baznicas/varkava/index.html www.foto.eks.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Varkavas Vissvetas Trisvienibas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Upmalas pagasts]] tpk4glbtscyfde43ihgqquoldob25y4 Somi (nozīmju atdalīšana) 0 179439 4467520 1594756 2026-05-13T08:50:30Z Treisijs 347 4467520 wikitext text/x-wiki '''Somi''' var būt: * [[somi]] — tauta Ziemeļeiropā; * [[Somi (Bērzpils pagasts)|Somi]] — apdzīvota vieta Bērzpils pagastā; * [[Somi (Dubnas pagasts)|Somi]] — apdzīvota vieta Dubnas pagastā; * [[Somi (Sakstagala pagasts)|Somi]] — apdzīvota vieta Sakstagala pagastā; * [[Kirgizstānas soms|Kirgizstānas somi]] — valūta Kirgizstānā. {{Nozīmju atdalīšana}} j5iw8hkmbkp4em89xu5b1z75uenmhef Sanokas apriņķis 0 182927 4467184 2984657 2026-05-12T18:08:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name =Sanokas apriņķis | native_name = Powiat sanocki | image_skyline = San river (Międzybrodzie near Sanok).jpg | imagesize = 300px | image_caption = Sanokas apriņķa ainava (Sanas upe Sanokas lauku gminas Mendzibrodzes ciemā) | settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]] | total_type = Kopā | image_flag = POL powiat sanocki flag.svg | image_shield = POL powiat sanocki COA.svg | image_map = PPA podkarpackie sanocki.svg | map_caption = | subdivision_type = Apriņķis | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = Vojevodiste | subdivision_name1 = [[Piekarpatu vojevodiste]] | area_total_km2 = 1225.12 | population_total = 94740 | population_as_of = 2006 | population_density_km2 =auto | population_urban = | population_blank1_title = Pilsētās | population_blank1 = 44471 | population_blank2_title = Laukos | population_blank2 = 50269 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Sanoka]] | parts_type = Gminas | parts = 8 | p1 = [[Besko]] (lauku) | p2 = [[Bukovsko]] (lauku) | p3 = [[Komaņča]] (lauku) | p4 = [[Sanoka]] (pilsētas) | p5 = [[Sanoka (lauku gmina)|Sanoka]] (lauku) | p6 = [[Tirava Voloska]] (lauku) | p7 = [[Zagoža]] (pilsētas-lauku) | p8 = [[Zaršina]] (lauku) | blank_name = | blank_info = | website = http://www.powiat-sanok.pl/}} '''Sanokas apriņķis''' ({{val-pl|powiat sanocki}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]]. Apriņķis robežojas ar Piekarpatu vojevodistes [[Krosno apriņķis (Piekarpatu vojevodiste)|Krosno]], [[Bžozovas apriņķis|Bžozovas]], [[Pšemislas apriņķis|Pšemislas]] un [[Lesko apriņķis|Lesko apriņķiem]], kā arī [[Slovākija|Slovākiju]]. ==Apskates objekti== *[[Komaņčas klosteris]] (''Klasztor w Komańczy'') *[[Sanokas pils]] (''Zamek Królewski w Sanoku'') *[[Turžanskas baznīca]] (''Cerkiew św. Michała Archanioła w Turzańsku'') ==Galerija== <gallery> Klasztor_nazaretanek_w_komanczy.jpg|Komaņčas klosteris Sanok_Castle_2014_Bony_Street_1.jpg|Sanokas pils Turzańsk,_cerkiew_św._Michała_Archanioła_(2).jpg|Turžanskas baznīca </gallery> ==Ārējās saites== *[http://nazaretanki.przemyska.eu/ Komančas klosteris]{{Novecojusi saite}} {{Polija-aizmetnis}} [[Kategorija:Piekarpatu vojevodistes apriņķi]] 81luqsq9wmo3aaan14mvin9fv8huicf Steplags 0 196865 4467369 4191644 2026-05-13T01:26:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467369 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zezkazghanas nometne 1956.png|thumb|300px|Žezkazghanas nometne. 1956.gads.]] '''Steplags''' ({{val|ru|Степлаг}}) jeb '''Stepes nometne''' ({{val|ru|Степной лагерь}}) bija viens no [[Gulags|Gulaga]] politisko ieslodzīto "specnometņu" kompleksiem [[Karaghandi apgabals|Karaghandi apgabalā]] [[Kazahstāna]]s vidienē, kur ieslodzītajiem lika strādāt vara un mangāna rūdas, kā arī akmeņogļu raktuvēs. Pārvalde atradās Kengiras nometnē, kas tagad ir [[Žezkazghana]]s pilsētas daļa. Steplaga nometnēs pirms 1954. gada nemieriem atradās 20 698 ieslodzītie, no kuriem 1074 bija [[latvieši]]. Steplaga [[Ekibastuza]]s nometnē no 1950. līdz 1953. gadam bija ieslodzīts arī rakstnieks un padomju disidents [[Aleksandrs Solžeņicins]]. == Vēsture == Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1943. gadam šajā vietā atradās Žezkazghanas "pārmācības darba nometne" (''Джезказганский ИТЛ''), kas tika pārveidota par karagūstekņu nometni Nr. 39 (''Джезказганский лагерь военнопленных № 39'').<ref>Алланиязов Т., Наймушина О., 2004. "...Неповиновение надо пресечь". Аламааты: Фонд XXI век. С. 16 (krieviski) </ref> Specnometni [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]] ierīkoja pēc kara beigām, kad radās nepieciešamība nometināt lielu skaitu drošības iestāžu apcietināto nacionālo partizānu un "dzimtenes nodevēju" no [[PSRS]] okupētajām teritorijām [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s rietumu daļās un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Par pirmo nometnes priekšnieku 1948. gada 8. aprīlī iecēla bijušo [[Lietuvas PSR]] Iekšlietu ministra vietnieku A.Čečevu. 1954. gada 16. maijā—26. jūnijā Steplaga 3. nodaļā Kengirā notika [[sacelšanās Kengiras nometnē]] ({{val|ru|Кенги́рское восстание}}), kuras laikā ieslodzītie ieguva varu nometnē. 40 dienu ilgā politieslodzīto sacelšanās tika apspiesta ar tanku palīdzību, gāja boja vairāki simti cilvēku, bet sacelšanās vadītāji tika nošauti.<ref>Солженицын А. И. ''Сорок дней Кенгира'' // "Архипелаг ГУЛАГ". Т. 3, Ч. 5.</ref> 1956. gada 24. aprīlī Steplags tika likvidēts un liela daļa ieslodzīto piespiedu veidā tika nometināti Žezkazghanas apkārtnē bez tiesībām atgriezties dzimtenē.<ref>[http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/r3/r3-324.htm Степлаг в справочнике «Мемориала»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207104721/http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/r3/r3-324.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} (krieviski)</ref> == Nometņu struktūra == Steplagā ietilpa deviņas atsevišķas nodaļas<ref>Алланиязов Т., Наймушина О., 2004. "...Неповиновение надо пресечь". Аламааты: Фонд XXI век. С. 17</ref>, kuru skaits vēlāk tika samazināts līdz sešām.<ref>Николаев В. 1990. Новые тайны Степлага. // Джезказганская правда. 7 августа. с. 2.</ref><ref>Данные приведены по "Справке спецотдела Степного лагеря МВД о составе заключенных, содержащихся в лагере" (составитель начальник спецотдела полковник Савченко) ГА РФ Ф. 9414 Оп. 1, Д. 228. Л. 171-173. по публ. Кокурин А.И. Восстание в Степлаге. Отечественные архивы 1994. № 4 . с. 33-82. С дополнениями.</ref> {| class="wikitable" border="1" |- ! Nr. ! Dislokācija ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | 1 | Rudņikas ciemats (пос. Рудник-Джезказган) | 5114 | -- | 5114 |- | 2 | Perevalkas ciemats (пос. Перевалка) | 3530 | -- | 3530 |- | 3 | Kengiras ciemats (пос. Кенгир) | 3190 | 2407 | 5597 |- | 4 | Džezdi ciemats (пос. Джезды) | 1393 | -- | 1393 |- | 5 | Terekti ciemats (пос. Теректы) | 1180 | -- | 1180 |- | 6 | Austrumu Koundradas ciemats pie Balhašas (пос. Восточный Коунрад) | 2270 | 1614 | 3384 |- |} == Ieslodzīto skaita izmaiņas == {| class="wikitable" border="1" |- ! Gads ! Ieslodzīto skaits |- | [[1948]]. | 5713 |- | [[1949]]. | 18 572 |- | [[1950]]. | 27 855 |- | [[1951]]. | 18 572 |- | [[1952]]. | 23 089 |- | [[1953]]. | 20 869 |- | [[1954]]. | 21 090 |- | [[1955]]. | 10 048 |- | [[1956]]. | 7603 |} == Steplagā ieslodzīto tautība (1954) == {| class="wikitable" border="1" |- ! Nr. ! Tautība ! skaits ! %% ! Nr. ! Tautība ! Skaits ! %% |- | 1 | Ukraiņi | 9596 | 46,36 % | 18 | Turkmēņi | 76 | 0,38 % |- | 2 | Lietuvieši | 2690 | 13,0 % | 19 | Inguši | 56 | 0,27 % |- | 3 | Krievi | 2661 | 12,86 % | 20 | Ķīnieši | 55 | 0,27 % |- | 4 | Latvieši | 1074 | 5,19 % | 21 | Таdžiki | 54 | 0,26 % |- | 5 | Baltkrievi | 878 | 4,24 % | 22 | Korejieši | 52 | 0,25 % |- | 6 | Igauņi | 873 | 4,22 % | 23 | Kirgīzi | 50 | 0,24 % |- | 7 | Poļi | 379 | 1,83 % | 24 | Japāņi | 30 | 0,14 % |- | 8 | Vācieši | 359 | 1,73 % | 25 | Rumāņi | 24 | 0,12 % |- | 9 | Kazahi | 291 | 1,40 % | 26 | Grieķi | 21 | 0,10 % |- | 10 | Moldāvi | 208 | 1,0 % | 27 | Udmurti | 20 | 0,10 % |- | 11 | Uzbeki | 204 | 0,99 % | 28 | Irāņi | 18 | 0,09 % |- | 12 | Ebreji | 174 | 0,84 % | 29 | Somi un karēļi | 16 | 0,08 % |- | 13 | Armēņi | 154 | 0,74 % | 30 | Baškīri | 9 | 0,04 % |- | 14 | Gruzīni | 132 | 0,64 % | 31 | Afgāņi | 8 | 0,04 % |- | 15 | Tatāri | 127 | 0,61 % | 32 | Turki | 8 | 0,04 % |- | 16 | Čečeni | 124 | 0,60 % | 33 | Mongoļi | 2 | 0,01 % |- | 17 | Azerbaidžāņi | 108 | 0,52 % | 34 | Citi | 167 | 0,81 % |- |} == Kengiras sacelšanās == Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves ieslodzīto cerības uz drīzu atbrīvošanu nepiepildījās. Apstākļi ieslodzījuma vietās saglabājās briesmīgi un pazemojoši, Kengirā ieslodzītos spieda 12 stundas dienā strādāt raktuvēs ar niecīgu ūdens un pārtikas devu. Pēc tam, kad 18. maijā sardze apšāva ieslodzītos, kas mēģināja iekļūt nometnes sieviešu daļā, sākās streiks. Streika komiteja aicināja ieslodzītos neiet uz darbu, tika izlauzti žogi starp vīriešu un sieviešu lēģeriem. Sacelšanās Kengirā beidzās pēc tam, kad nometni aplenca tanki, tika uzlauzti mūri un ieslodzītos sadzina barakās. Daudzus samala tanki, lielā ātrumā tie brauca virsū sievietēm, kuru mati sapinās kāpurķēdēs. Citi nemiernieki tika nošauti. Ziņas par bojāgājušajiem nav precīzas. Tiek minēts, ka upuru skaits sasniedza 500. Dzīvus palikušos ar paceltām rokām veda no barakām ārā, sadzina klajā stepē un noturēja divas diennaktis. Stiprākos aizsūtīja uz [[Magadana|Magadanu]], bet vājākos — ikdienas darbos tuvējās šahtās.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/44339-sibirijas_stastiem_tiek_veidots_skaudrs_turpinajums Sibīrijas stāstiem tiek veidots skaudrs turpinājums]{{Novecojusi saite}} Dzintra Geka, 2004. gada 17. novembrī.</ref> == Piemiņa == Latvijas Valsts prezidentes [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] oficiālās vizītes laikā Kazahstānas prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]] viņai pasniedza 227 politiski represēto latviešu personu lietu kopijas. * [[Genādijs Zemels|Genādija Zemela]] filma "Cilvēkēdājs" (''Людоед'', 1991). * [[Aleksandrs Solžeņicins]]. ''Сорок дней Кенгира'' // "Архипелаг ГУЛАГ". Т. 3, Ч. 5. == Ārējās saites == * Зубарев Д. И., Кузовкин Г. В., (составители) [https://web.archive.org/web/20120717021907/http://www.polit.ru/article/2004/05/18/steplag/''Хроника восстания в Степлаге ''] * [http://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/1010416 Документы о восстании заключенных Степного лагеря МВД в мае-июне 1954 г.] * [http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/r3/r3-324.htm Степлаг в справочнике «Мемориала»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207104721/http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/r3/r3-324.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110916220942/http://www.sbu.gov.ua/sbu/doccatalog/document?id=71745 Неполный список украинских заключённых Степлага] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Koncentrācijas nometnes]] [[Kategorija:Kazahstāna]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 9p9tywb65cfqro6rgwq3b2owokn36ug Sevvostlags 0 197083 4467245 3889335 2026-05-12T20:07:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467245 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kolyma road00.jpg|right|thumb|Sevvostlagā ielodzīto nodarbināšana [[Autoceļš R504 (Krievija)|Magadanas-Kolimas trases ("Ceļa uz kauliem")]] būvdarbos.]] '''Sevvostlags''' ({{val-ru|Севвостлаг}}) jeb '''Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometnes''' ({{val-ru|Северо-восточные исправительно-трудовые лагеря}}) bija viens no lielākajiem [[Gulags|Gulaga]] soda nometņu kompleksiem (1932-1952) [[Kolima (reģions)|Kolimas reģionā]] tagadējās [[Krievijas Federācija]]s ziemeļaustrumos, kur ieslodzītajiem lika strādāt "Daļstroi" uzņēmuma celtniecības darbos, zelta raktuvēs un būvēt autoceļus. Maksimālais ieslodzīto skaits pārsniedza 190 tūkstošus, no kuriem liela daļa gāja bojā bada, slimību un pārstrādāšanās dēļ vai tika nogalināti pirmā gada laikā pēc ierašanās Kolimā. Pēc Otrā pasaules kara par "nodevību un sadarbošanos ar vācu okupantiem" Sevvostlaga nometnēs tika ieslodzīti daudzi okupēto [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]], [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s rietumdaļas iedzīvotāji. No 1945. līdz 1949. gadam tur bija ieslodzīti japāņu karagūstekņi, no kuriem 1949. gada 1. janvārī bija palikuši dzīvi 3479 ieslodzītie. == Vēsture == 1931. gada 13. novembrī [[PSKP|VK(b)P]] Centrālkomiteja pieņēma lēmumu Kolimas zelta ieguves baseinā izveidot speciālu Valsts trestu ceļu un rūpnīcu celšanai Augšējās Kolimas rajonā "Daļstroi" ({{val-ru|«Дальстрой» - ''Государственный трест по дорожному и промышленному строительству в районе Верхней Колымы''}}), kam sākotnēji bija tieši jāpakļaujas VK(b)P CK. Par šī tresta pirmo vadītāju iecēla [[latvieši|latvieti]] [[Eduards Bērziņš|Eduardu Bērziņu]]. 1932. gada 19. janvārī Maskavā izdeva slepenu pavēli, kas paredzēja "Daļstroj" vajadzībām izveidot "40 tūkstošus lielu ieslodzīto kontingentu". 1932. gada 1. aprīlī pēc [[KGB|OGPU]] rīkojuma izveidoja [[Sevvostlags|Sevvostlagu]] - "Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometni" (''Севвостлаг - Северо-Восточный исправительно-трудовой лагерь''). Šīs nometnes priekšnieks bija pakļauts tieši "Daļstroi" direktoram Bērziņam. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gadā Eduardu Bērziņu atcēla no amata un nošāva, bet "Daļstroi" pakļāva tieši PSRS Iekšlietu tautas komisariātam (NKVD) un pārdēvēja to par Tālo Ziemeļu celtniecības galveno pārvaldi (''Главное Управление строительства Дальнего Севера НКВД СССР «Дальстрой»''). Ieslodzīto skaits šajā laikā strauji pieauga un sasniedza savu maksimumu - 190 tūkstošus 1940. gadā. Pēc Otrā pasaules kara ieslodzīto skaits samazinājās un būvdarbos nodarbināja japāņu karagūstekņus. Pēc 1948. gada ieslodzīto skaits atkal stipri pieauga sakarā ar to, ka palielinājās par "nodevību un sadarbošanos ar vācu okupantiem" notiesāto skaits. 1948. gada 28. februārī pēc PSRS Iekšlietu ministra pavēles izveidoja "specnometni Nr. 5." jeb Piekrastes nometni Berlagu (''Берлаг, Береговой лагерь''), kas neietilpa Sevvostlagā, un tajā koncentrēja par "īpaši bīstamiem valsts noziegumiem sodītos" cilvēkus. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves nometnēs ieslodzīto skaits pakāpeniski samazinājās un tās pakļāva "Tālo Austrumu labošanas darbu nometņu pārvaldei" (''Управление Северо-восточных исправительно-трудовых лагерей, УСВИТЛ''). 1956. gada sākumā "Daļstroj" nometnēs palika 35 4000 ieslodzītie. 1957. gada pavasarī to pārveidoja par Magadanas ekonomisko rajonu un 1957. gada 16. aprīlī Sevvostlagu likvidēja, pārveidojot par [[KPFSR]] Iekšlietu ministrijas labošanas darbu koloniju (''УИТК МВД РСФСР''). == Struktūra (1951) == 1951. gadā Sevostlaga nometņu kompleksā ietilpa * "labošanas darbu nometnes": ''Тенькинский, Западный, Северный, Индигирский, Магаданский, Ванинский, Чаун-Чукотский''; * nometnes nodaļas: ''Омсукчанское, Янстроя, Юго-Западное, Транзитное, Чукотстроя, Транспортное, Приморское, Янское, Зырянское, Дорожное, Ожогино'' Pēc reorganizācijas 1952. gada beigās "Tālo Austrumu labošanas darbu nometņu pārvalde" sastāvēja no 17 patstāvīgām pārvaldēm ar 26 nometnēm un 168 nometņu punktiem, tai skaitā: * 347 vispārējā režīma nometņu nodaļām ar 147 140 ieslodzītajiem, * 38 nometņu nodaļām "sieviešu kontingentam" ar 17 823 ieslodzītajām, * 10 stingrā režīma nometņu nodaļām ar 3 740 ieslodzītajiem, * 9 katorgas režīma nometņu nodaļām ar 3255 ieslodzītajiem, * 2 cietuma režīma nometņu nodaļām ar 318 ieslodzītajiem. 1953. gadā "specnometnē Nr. 5." jeb Berlagā bija 23 346 ieslodzītie. Nometnes apsargāja 13 825 karavīri. == Ieslodzīto skaita izmaiņas (1932-1952) == {| class="wikitable" align=right |- ! colspan=4 | Sevvostlagā ieslodzīto skaits<ref name=svitl>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/r3/r3-308.htm |title=СВИТЛ |access-date={{dat|2012|08|22||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120229173847/http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/r3/r3-308.htm }}</ref> |- ! gads !! skaits !! gads !! skaits |- | 1932. || 11 100 || 1943. || 99 843 |- | 1934. || 29 659 || 1944. || 76 388 |- | 1935. || 36 313 || 1945. || 87 335 |- | 1936. || 48 740 || 1946. || 69 389 |- | 1937. || 70 414 || 1947. || 79 613 |- | 1938. || 90 741 || 1948. || 106 893 |- | 1939. || 138 170 || 1949. || 108 685 |- | 1940. || 190 309 || 1950. || 131 317 |- | 1941. || 179 041 || 1951. || 157 001 |- | 1942. || 147 976 || 1952. || 170 557 |} === Mirušo skaits === Precīzs mirušo skaits nav zināms. Pēc oficiālajām Magadānas apgabala valsts arhīva ziņām līdz 1951. gada vasarai Sevvostlaga pārvaldē bija iekārtotas 501 271 ieslodzīto lietas, no tām 125 316 lietas par mirušajiem ieslodzītajiem.<ref>Бацаев И. Д., Козлов А. Г. Дальстрой и Севвостлаг НКВД СССР в цифрах и документах… Ч. 1. С. 6. (krieviski)</ref> Pēc Krievijas Federālās sodu izpildes dienesta (''Управление Федеральной службы исполнения наказаний'') ziņām Kolimas nometņu pastāvēšanas laikā līdz 1953. gadam tika ievesti 740 434 cilvēki, pēc tam viņu skaits bija niecīgs un līdz 1958. gadam nepārsniedza 800 000, no kuriem miruši aptuveni 120—130 000, nošauti aptuveni 10 000.<ref>УФСИН по Магаданской области. История создания. Управление Федеральной службы исполнения наказаний по Магаданской области. (krieviski) </ref> Kā nāves iemesls parasti tika uzdota "[[pelagra]]" un "distrofija". Tuberkuloze, plaušu karsonis un akūtas zarnu slimības kā nāves cēlonis bija uzrādītas nelielai daļai mirušo. Specnometnē nr. 5. (Berlagā) pēc oficiālajiem datiem nomira 1848 cilvēki (1948—1954).<ref>Петров Н. В. История империи «ГУЛАГ» Гл. 13. «Псевдология». (krieviski)</ref> == Piemiņa == 1996. gada 12. jūnijā Magadānas tranzīta nometnes vietā pie Krutajas sopkas (''сопка «Крутая»'') tika atklāts piemineklis staļinisko represiju upuriem. No šīs vietas ieslodzītos tālāk sadalīja uz citām Sevvostlaga nometnēm. 2012. gada 24. jūlijā pie pieminekļa "[[Sēru maska]]" tika uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu “Represēto Latvijas dēlu un meitu, totalitārā režīma upuru, mūžīgai piemiņai” latviešu, krievu un angļu valodās. Pasākumā Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja kopā ar [[Magadana]]s pilsētas galvu Sergeju Pečoniju, Magadanas Baltiešu biedrības vadītāju Andreju Ozolu un Jelgavas pilsētas mēru Andri Rāviņu godināja Kolimā represēto personu piemiņu, noliekot ziedus pie pieminekļa.<ref>[http://gulags.wordpress.com/2012/07/25/ Magadanā uzstāda piemiņas plāksni represētajiem latviešiem] ''Diena.lv'', 2012. gada 25. jūlijā </ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.gulag.memorial.de/maps/map12.html Sevvostlaga lielāko nometņu atrašanās vietas uz kartes] (vāciski) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Koncentrācijas nometnes]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] r6nlv13zpg5ta39levlynzj5i7fa8ri Autoceļš A7 (Latvija) 0 200682 4467314 4459113 2026-05-12T21:25:10Z Asignotac 109310 Baltijas ceļa informācija 4467314 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Bauskas šoseja|Par citām jēdziena '''Bauskas šoseja''' nozīmēm|Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 7 | nosaukums = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) | karte = Road A7 Latvia.svg | leģenda = | garums = 86,1 | ārpus_pilsētas = 70,0 | ceļš_pilsētā = 14,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg | paraksts = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķekava (upe)|Ķekava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }} {{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ceraukste (upe)|Ceraukste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}} |} |} '''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežu]], daļa no ''[[Via Baltica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa sākumposmā — [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5. — 10,5. km): 25 — 30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports * jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5. — 19,3. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 13% kravas transports * jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3. — 24,3. km): 9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 23% kravas transports * no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3. — 44,6. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports * no Iecavas līdz Bauskai (44,6. — 65,9. km): 10 tūkstoši tr.l. diennaktī; 35% kravas transports * no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1. — 86,1. km): 6 tūkstoši tr.l. diennaktī; 54% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Tilderiem līdz Iecavai (25,3. — 40. km) — uzstādīts 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-uz-bauskas-sosejas-no-tilderiem-lidz-iecavai-saks-darboties-videja-atruma-radari.a525522/|title=Uz Bauskas šosejas no Tilderiem līdz Iecavai sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m<sup>3</sup> zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m<sup>3</sup> akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''[[VIA Baltica]]'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes. No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem. No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25.—42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5—12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6 m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1282571&#124;article:DIVL96&#124;query:VIA%20BALTICA%20|title=Periodika}}</ref> 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta. 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa trīs vietās - pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (59,9. km), pie Ķekavas upes tilta stāvlaukuma (25,5. km) un pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":03">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> [[2015]]. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]-[[Iecava]] (25,0-42,9 km) seguma atjaunošanu.<ref>http://pvs.iub.gov.lv/show/392799{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8. — 44,7. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/330380-uz-bauskas-sosejas-iecava-pabeigta-seguma-atjaunosana-2021|title=Uz Bauskas šosejas Iecavā pabeigta seguma atjaunošana - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8. — 65,5. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km ([[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]]) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> 2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3. — 7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA "Tilts" — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-krustkalniem-sak-buvet-tuneli-zem-bauskas-sosejas-satiksme-bus-apgrutinata-lidz-2026-gadam/|title=Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas, satiksme būs apgrūtināta līdz 2026. gadam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2025-08-01|language=lv}}</ref> == Nākotne == === Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve === A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/519274-jaunais-bauskas-apvedcels-buvniecibas-grafiks.htm|title=Zināms, kad ieplānota Bauskas apvedceļa būvniecība|website=nra.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/|title=Bauskas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Ziepniekkalna iela]] * [[P137]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]] bzmxxyxtfjpk5l6ipnar06s4zuwid52 4467394 4467314 2026-05-13T04:03:27Z Biafra 13794 4467394 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Bauskas šoseja|Par citām jēdziena '''Bauskas šoseja''' nozīmēm|Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 7 | nosaukums = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) | karte = Road A7 Latvia.svg | leģenda = | garums = 86,1 | ārpus_pilsētas = 70,0 | ceļš_pilsētā = 14,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg | paraksts = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķekava (upe)|Ķekava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }} {{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ceraukste (upe)|Ceraukste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}} |} |} '''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], daļa no ''[[Via Baltica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās [[Baltijas ceļš]].<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa sākumposmā — [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5. — 10,5. km): 25 — 30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports * jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5. — 19,3. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 13% kravas transports * jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3. — 24,3. km): 9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 23% kravas transports * no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3. — 44,6. km): 15 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports * no Iecavas līdz Bauskai (44,6. — 65,9. km): 10 tūkstoši tr.l. diennaktī; 35% kravas transports * no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1. — 86,1. km): 6 tūkstoši tr.l. diennaktī; 54% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Tilderiem līdz Iecavai (25,3. — 40. km) — uzstādīts 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-uz-bauskas-sosejas-no-tilderiem-lidz-iecavai-saks-darboties-videja-atruma-radari.a525522/|title=Uz Bauskas šosejas no Tilderiem līdz Iecavai sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m<sup>3</sup> zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m<sup>3</sup> akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''[[VIA Baltica]]'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes. No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem. No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25.—42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5—12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6 m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1282571&#124;article:DIVL96&#124;query:VIA%20BALTICA%20|title=Periodika}}</ref> 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta. 2014. gadā, saskaņā ar [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] 25. gadskārtu, uz autoceļa trīs vietās — pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (59,9. km), pie [[Ķekava (upe)|Ķekavas upes]] tilta stāvlaukuma (25,5. km) un pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":03">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2015. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]—[[Iecava]] (25,0.—42,9. km) seguma atjaunošanu.<ref>http://pvs.iub.gov.lv/show/392799{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8.—44,7. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/330380-uz-bauskas-sosejas-iecava-pabeigta-seguma-atjaunosana-2021|title=Uz Bauskas šosejas Iecavā pabeigta seguma atjaunošana - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8.—65,5. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km ([[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]]) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> 2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3.—7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA "Tilts" — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-krustkalniem-sak-buvet-tuneli-zem-bauskas-sosejas-satiksme-bus-apgrutinata-lidz-2026-gadam/|title=Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas, satiksme būs apgrūtināta līdz 2026. gadam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2025-08-01|language=lv}}</ref> == Nākotne == === Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve === A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/519274-jaunais-bauskas-apvedcels-buvniecibas-grafiks.htm|title=Zināms, kad ieplānota Bauskas apvedceļa būvniecība|website=nra.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/|title=Bauskas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Ziepniekkalna iela]] * [[P137]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]] r98xkyt7fotphomujw4le4b94o93diz 4467396 4467394 2026-05-13T04:05:51Z Biafra 13794 /* Satiksme */ 4467396 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Bauskas šoseja|Par citām jēdziena '''Bauskas šoseja''' nozīmēm|Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 7 | nosaukums = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) | karte = Road A7 Latvia.svg | leģenda = | garums = 86,1 | ārpus_pilsētas = 70,0 | ceļš_pilsētā = 14,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg | paraksts = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķekava (upe)|Ķekava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|137}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }} {{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ceraukste (upe)|Ceraukste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}} |} |} '''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], daļa no ''[[Via Baltica]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās [[Baltijas ceļš]].<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa sākumposmā — [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5.—10,5. km): 25—30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports * jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5.—19,3. km): 15 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 13% kravas transports * jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3.—24,3. km): 9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 23% kravas transports * no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3.—44,6. km): 15 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 30% kravas transports * no Iecavas līdz Bauskai (44,6.—65,9. km): 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 35% kravas transports * no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1.—86,1. km): 6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 54% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.—40. km) — uzstādīts 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-uz-bauskas-sosejas-no-tilderiem-lidz-iecavai-saks-darboties-videja-atruma-radari.a525522/|title=Uz Bauskas šosejas no Tilderiem līdz Iecavai sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m<sup>3</sup> zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m<sup>3</sup> akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''[[VIA Baltica]]'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes. No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no [[Pasaules Banka]]s un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem. No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25.—42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5—12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6 m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1282571&#124;article:DIVL96&#124;query:VIA%20BALTICA%20|title=Periodika}}</ref> 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta. 2014. gadā, saskaņā ar [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] 25. gadskārtu, uz autoceļa trīs vietās — pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (59,9. km), pie [[Ķekava (upe)|Ķekavas upes]] tilta stāvlaukuma (25,5. km) un pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":03">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2015. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]—[[Iecava]] (25,0.—42,9. km) seguma atjaunošanu.<ref>http://pvs.iub.gov.lv/show/392799{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8.—44,7. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/330380-uz-bauskas-sosejas-iecava-pabeigta-seguma-atjaunosana-2021|title=Uz Bauskas šosejas Iecavā pabeigta seguma atjaunošana - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8.—65,5. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km ([[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]]) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> 2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3.—7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA "Tilts" — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-krustkalniem-sak-buvet-tuneli-zem-bauskas-sosejas-satiksme-bus-apgrutinata-lidz-2026-gadam/|title=Pie Krustkalniem sāk būvēt tuneli zem Bauskas šosejas, satiksme būs apgrūtināta līdz 2026. gadam|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2025-08-01|language=lv}}</ref> == Nākotne == === Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve === A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/519274-jaunais-bauskas-apvedcels-buvniecibas-grafiks.htm|title=Zināms, kad ieplānota Bauskas apvedceļa būvniecība|website=nra.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/|title=Bauskas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Ziepniekkalna iela]] * [[P137]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]] ho3qjkfy1rvjwi5s67zp7ewpap4cxb2 Autoceļš A11 (Latvija) 0 200706 4467277 4458297 2026-05-12T20:47:00Z Asignotac 109310 Attēli 4467277 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 11 | nosaukums = Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava) | karte = Road A11 Latvia.svg | leģenda = | garums = 58,9 | ārpus_pilsētas = 48,5 | ceļš_pilsētā = 10,4 | segums = asfalts | e-ceļš = | reģions = [[Kurzeme]] | attēls = Road A11 near Sīklesciems.jpg | paraksts = Autoceļš A11 [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]] pie [[Sīklesciems|Sīklesciema]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Liepāja]] {{A ceļš|9}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Liepāja]] (Brīvības, Zemnieku iela, Jaunā ostmala)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Tirdzniecības kanāls]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Liepāja]] (Ganību iela, Zirņu iela, Klaipēdas iela)}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Bernāti]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Nīca]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|113}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rucava]], [[Pape]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|13}}}} |} |} '''A11''' autoceļš '''Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Liepāja|Liepāju]] ar [[Lietuva]]s robežu pie [[Rucava]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļa kopgarums ir 58,9 km, un tas visā garumā ir ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. == Satiksme == Autoceļam ir ļoti neliels noslogojums. Posmā no Liepājas līdz Nīcai 2025. gadā vidējā satiksmes intensitāte svārstījās ap 5 tūkstošiem transportlīdzekļiem diennaktī, savukārt posmā no Nīcas līdz Lietuvas robežai noslodze ir tikai 2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, kravas transportlīdzekļiem sastādot 30% no satiksmes īpatsvara.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars (pie Nīcas), uz tā nav vidējā ātruma kontroles posmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=Stacionāro fotoradaru karte}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1920. gadi.jpg|thumb|Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1920. gadi]] [[Attēls:Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1935. gads.jpg|thumb|Liepājas - Rucavas šoseja, Bernāti, 1935. gads]] Autoceļa apkārtējā trase vēsturiski bija ļoti nozīmīga, jo šajā Kurzemes piekrastē apmetās [[Kurši|kuršu]], latviešu tautas priekšteču, ciltis. Vēsturiski autoceļš starp Liepāju, Nīcu un Palangu Lietuvā ir gājis gar jūras piekrasti. Šosejai bija svarīga satiksmes nozīme visam Liepājas piejūras apgabalam, tā arī tiek lietota starptautiskai satiksmei no Klaipēdas un Palangas uz Liepāju, un Liepājas satiksmei ar savu kūrvietu Bernātos Ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti šajā (1939. gadā tā pie Liepājas sasniedza 1000 tonnas dienā), smilšainais piekrastes ceļš bija ļoti grūti lietojams. Tā atjaunošana un uzturēšana bija īpaši apgrūtināta, visi nostiprināšanas veidi - grantēšana, noklāšana ar viršiem, u.c. - kalpoja tikai īsu laiku un nedeva vajadzīgos panākumus. Sadarbojoties Latvijas un Lietuvas ceļu departmentiem, 1926. gadā sākās darbs pie Liepājas - Palangas šosejas izbūves - tā pakāpeniski ik gadu tika turpināta. Jaunais ceļš tika būvēts dziļāk iekšzemē, ar akmens segumu 8 metru platumā. Līdz 1939. gadam, pirms Latvijas okupācijas, autoceļš Latvijas pusē tika izbūvēts līdz Nīcai, 23,3 km garumā, izmaksājot 320 tūkstošus latu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs}}</ref> 1969. gadā veikta autoceļa rekonstrukcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-iedzivotaji-proteste-pret-slikto-valsts-autocela-a11-stavokli.a52917/|title=Reportāža: Iedzīvotāji protestē pret slikto valsts autoceļa A11 stāvokli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Ceļa sliktā stāvokļa dēļ 2013. gadā vairākas reizes tika rīkoti protesti, jo autoceļš pēc 44 gadu kalpošanas, bija kritiskā stāvoklī. Autoceļa atjaunošana iepriekš netika prioritizēta dēļ tā mazā noslogojuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rucavnieki-atkal-rikos-protesta-akciju-sabrukusa-cela-del-389484|title=Rucavnieki atkal rīkos protesta akciju sabrukušā ceļa dēļ|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-iedzivotaji-proteste-pret-slikto-valsts-autocela-a11-stavokli.a52917/|title=Reportāža: Iedzīvotāji protestē pret slikto valsts autoceļa A11 stāvokli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2015. gada jūnija līdz 2016. gada augustam pārbūvēja 23 km garu autoceļa posmu no [[Nīca|Nīcas]] līdz [[Rucava|Rucavai]] (21,85 km — 45,02 km). Projekta ietvaros tika pārbūvēta ceļa sega, kā arī pārbūvēti tilti pār Līgupi un Paurupi. Darbus veica SIA "''Binders"'' un SIA "CTB" par līgumcenu 14 252 086 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 12 114 273 eiro) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a11-liepaja-lietuvas-robeza-rucava-segas-rekonstrukcija-posma-no-2185-4502-km/|title=Valsts galvenā a/c A11 Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) segas rekonstrukcija posmā no 21,85. - 45,02. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celubuve.ctb.lv/realizetie-projekti/ieraksts/autocela-a11-liepaja-lietuvas-robeza-rucava-posma-27km-50km-segas-rekonstrukcija/|title=Autoceļa A11 Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posma 27km-50km segas rekonstrukcija|website=CTB|access-date=2026-04-24|language=lv-LV}}</ref> No 2017. gada jūnija līdz 2018. gada augustam pārbūvēja 8,45 km garu autoceļa posmu no [[Rucava|Rucavas]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (50,54 km — 58,99 km). Darbus veica SIA ''CTB'' par līgumcenu 3 916 704 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 3 329 198 eiro) bija līdzfinansēts no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Liepāja|Liepājas]] līdz [[Nīca|Nīcai]] (10,42 km — 27,37 km), un darbus arī veica SIA ''CTB'' par līgumcenu 3,5 milj. eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2024. gada aprīļa līdz tā gada septembrim izbūvēja 9,67 km garu gājēju un velosipēdistu ceļu posmā no [[Liepāja|Liepājas]] līdz [[Bernāti|Bernātiem]] (10,42 km — 20,09 km). Darbus veica SIA ''CTB'' par līgumcenu 2 289 009 eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/saks-buvet-gajeju-un-velobrauceju-infrastrukturu-no-liepajas-lidz-bernatiem/|title=Sāks būvēt gājēju un velobraucēju infrastruktūru no Liepājas līdz Bernātiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2024-04-15|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A11]] [[Kategorija:Autoceļi Liepājā]] [[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]] 0v7py1jwuxj14bozi2ljrsing97ojv7 Autoceļš P17 0 201486 4467298 4369229 2026-05-12T21:06:26Z Asignotac 109310 Informācija par satiksmi un vēsturi 4467298 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 17 | nosaukums = Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi) | karte = Road P17 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,9 | ārpus_pilsētas = 53,2 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|20}}}} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela, Lāčplēša iela, Tērbatas iela }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiermuiža]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Sauļi]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Seda (upe)|Seda]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Oļa]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Endzele]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža|| [[Unguriņi]] {{EST}} <big>→</big> {{EST T ceļš|54}} }} |} |} '''P17''' autoceļš '''Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi)''', jeb Rūjienas šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Valmiera|Valmieru]] caur [[Rūjiena|Rūjienu]] ar [[Igaunija]]s robežu pie [[Unguriņi]]em.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 55,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras novadu]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Rencēnu pagriezienam (1,6. - 21,2. km): 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports * no Rencēnu pagrieziena līdz Rūjienai (21,2. - 40,8. km): 1,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 15% kravas transports * no Rūjienas līdz Igaunijas robežai (Unguriņiem) (40,8. - 55,8. km): 416 tr.l. diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == [[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads.jpg|thumb|Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads]] [[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi.jpg|thumb|Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi]] [[2014]]. gada novembrī pabeigta P17 seguma atjaunošana četrus kilometrus garā posmā sākot no [[Rencēni]]em. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 656,000 EUR.<ref>http://news.lv/IUB/2014/08/04/valsts-regionala-autocela-p17-valmiera-rujiena-igaunijas-robeza-posma-km-20700-26035-seguma-atjaunosana-45233000-9</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa divās vietās - stāvlaukumā pie Sedas upes (28,85. km) un pie Igaunijas robežas (55,88. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":0" /> 2019. gadā gar autoceļu pie Valmieras tika izbūvēts apvienots gājēju un velobraucēju ceļš 600 metru garumā, posmā starp Viestura laukumu Valmierā un A3 rotācijas apli. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 377 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/305714-pabeigta-gajeju-velosipedistu-cela-ierikosana-pie-valmieras-2019|title=Pabeigta gājēju – velosipēdistu ceļa ierīkošana pie Valmieras - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2019. gadā uz autoceļa 7,9 km garumā tika veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde. Darbus veica VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/307258-sogad-vidzeme-selektiva-vienkartas-virsmas-apstrade-planota-35-autoceliem-2019|title=Šogad Vidzemē selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota 35 autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā autoceļa posmā no Rencēniem līdz tiltam pār Sedu (20,7. - 28,9. km) tika veikta seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 689 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318633-vidzeme-saks-parbuvet-ducu-cela-posmu-un-atjaunos-segumu-vel-uz-cetriem-autoceliem-2020|title=Vidzemē sāks pārbūvēt Dūču ceļa posmu un atjaunos segumu vēl uz četriem autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Valmieras līdz Rencēniem. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 18 km garumā, attīrīta ceļa nodalījuma zona no kokiem un krūmiem, atjaunotas caurtekas un grāvji, un citi darbi. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 4,1 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sakas-cela-remonts-starp-valmieru-un-renceniem-sanemta-pasvaldibas-atlauja-koku-cirsanai/|title=Sākas ceļa remonts starp Valmieru un Rencēniem; saņemta pašvaldības atļauja koku ciršanai|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-12|date=2023-06-26|language=lv}}</ref> 2025. gadā Rūjienā tika veikta Pērnavas ielas seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 532 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-atjaunos-piecu-tranzita-ielu-posmu-segumu-uzsakti-pirmie-buvdarbi/|title=Valmieras novadā atjaunos piecu tranzīta ielu posmu segumu. Uzsākti pirmie būvdarbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-08-06|language=lv-LV}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Valmiera]] * [[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] * [[Sauļi]] * [[Rencēni]] * [[Endzele]] * [[Rūjiena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P017]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] mn4stnve5irfn1lxuip00vfsdh090z8 4467305 4467298 2026-05-12T21:13:41Z Asignotac 109310 Vēstures informācija 4467305 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 17 | nosaukums = Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi) | karte = Road P17 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,9 | ārpus_pilsētas = 53,2 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|20}}}} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela, Lāčplēša iela, Tērbatas iela }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiermuiža]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Sauļi]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Seda (upe)|Seda]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Oļa]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Endzele]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža|| [[Unguriņi]] {{EST}} <big>→</big> {{EST T ceļš|54}} }} |} |} '''P17''' autoceļš '''Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi)''', jeb Rūjienas šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Valmiera|Valmieru]] caur [[Rūjiena|Rūjienu]] ar [[Igaunija]]s robežu pie [[Unguriņi]]em.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 55,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras novadu]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Rencēnu pagriezienam (1,6. - 21,2. km): 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports * no Rencēnu pagrieziena līdz Rūjienai (21,2. - 40,8. km): 1,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 15% kravas transports * no Rūjienas līdz Igaunijas robežai (Unguriņiem) (40,8. - 55,8. km): 416 tr.l. diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == 1935. gadā tika lemts, ka Rīgas - Tallinas šoseja tiks virzīta caur Valmieru un Rūjienu, pa autoceļa trasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:844230%7Carticle:DIVL59%7Cquery:%C5%A1oseja%20R%C5%ABjienu|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> 1946. gadā tika atjaunots tilts pār Sedas upi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1165908%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C5%ABjienas%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>[[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads.jpg|thumb|Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads]] [[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi.jpg|thumb|Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi]] [[2014]]. gada novembrī pabeigta P17 seguma atjaunošana četrus kilometrus garā posmā sākot no [[Rencēni]]em. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 656,000 EUR.<ref>http://news.lv/IUB/2014/08/04/valsts-regionala-autocela-p17-valmiera-rujiena-igaunijas-robeza-posma-km-20700-26035-seguma-atjaunosana-45233000-9</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa divās vietās - stāvlaukumā pie Sedas upes (28,85. km) un pie Igaunijas robežas (55,88. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":0" /> 2019. gadā gar autoceļu pie Valmieras tika izbūvēts apvienots gājēju un velobraucēju ceļš 600 metru garumā, posmā starp Viestura laukumu Valmierā un A3 rotācijas apli. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 377 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/305714-pabeigta-gajeju-velosipedistu-cela-ierikosana-pie-valmieras-2019|title=Pabeigta gājēju – velosipēdistu ceļa ierīkošana pie Valmieras - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2019. gadā uz autoceļa 7,9 km garumā tika veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde. Darbus veica VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/307258-sogad-vidzeme-selektiva-vienkartas-virsmas-apstrade-planota-35-autoceliem-2019|title=Šogad Vidzemē selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota 35 autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā autoceļa posmā no Rencēniem līdz tiltam pār Sedu (20,7. - 28,9. km) tika veikta seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 689 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318633-vidzeme-saks-parbuvet-ducu-cela-posmu-un-atjaunos-segumu-vel-uz-cetriem-autoceliem-2020|title=Vidzemē sāks pārbūvēt Dūču ceļa posmu un atjaunos segumu vēl uz četriem autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Valmieras līdz Rencēniem. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 18 km garumā, attīrīta ceļa nodalījuma zona no kokiem un krūmiem, atjaunotas caurtekas un grāvji, un citi darbi. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 4,1 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sakas-cela-remonts-starp-valmieru-un-renceniem-sanemta-pasvaldibas-atlauja-koku-cirsanai/|title=Sākas ceļa remonts starp Valmieru un Rencēniem; saņemta pašvaldības atļauja koku ciršanai|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-12|date=2023-06-26|language=lv}}</ref> 2025. gadā Rūjienā tika veikta Pērnavas ielas seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 532 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-atjaunos-piecu-tranzita-ielu-posmu-segumu-uzsakti-pirmie-buvdarbi/|title=Valmieras novadā atjaunos piecu tranzīta ielu posmu segumu. Uzsākti pirmie būvdarbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-08-06|language=lv-LV}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Valmiera]] * [[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] * [[Sauļi]] * [[Rencēni]] * [[Endzele]] * [[Rūjiena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P017]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] 3pf08hw1rh6h62ftoe5n7398n1juu3o 4467306 4467305 2026-05-12T21:16:08Z Asignotac 109310 Vēstures informācija 4467306 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 17 | nosaukums = Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi) | karte = Road P17 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,9 | ārpus_pilsētas = 53,2 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|20}}}} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela, Lāčplēša iela, Tērbatas iela }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiermuiža]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Sauļi]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Seda (upe)|Seda]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Oļa]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Endzele]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža|| [[Unguriņi]] {{EST}} <big>→</big> {{EST T ceļš|54}} }} |} |} '''P17''' autoceļš '''Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi)''', jeb Rūjienas šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Valmiera|Valmieru]] caur [[Rūjiena|Rūjienu]] ar [[Igaunija]]s robežu pie [[Unguriņi]]em.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 55,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras novadu]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Rencēnu pagriezienam (1,6. - 21,2. km): 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports * no Rencēnu pagrieziena līdz Rūjienai (21,2. - 40,8. km): 1,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 15% kravas transports * no Rūjienas līdz Igaunijas robežai (Unguriņiem) (40,8. - 55,8. km): 416 tr.l. diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == 1935. gadā tika lemts, ka Rīgas - Tallinas šoseja tiks virzīta caur Valmieru un Rūjienu, pa autoceļa trasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:844230%7Carticle:DIVL59%7Cquery:%C5%A1oseja%20R%C5%ABjienu|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> 1946. gadā tika atjaunots tilts pār Sedas upi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1165908%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C5%ABjienas%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>[[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads.jpg|thumb|Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads]] [[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi.jpg|thumb|Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi]] [[2014]]. gada novembrī pabeigta P17 seguma atjaunošana četrus kilometrus garā posmā sākot no [[Rencēni]]em. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 656,000 EUR.<ref>http://news.lv/IUB/2014/08/04/valsts-regionala-autocela-p17-valmiera-rujiena-igaunijas-robeza-posma-km-20700-26035-seguma-atjaunosana-45233000-9</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa divās vietās - stāvlaukumā pie Sedas upes (28,85. km) un pie Igaunijas robežas (55,88. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":0" /> 2019. gadā gar autoceļu pie Valmieras tika izbūvēts apvienots gājēju un velobraucēju ceļš 600 metru garumā, posmā starp Viestura laukumu Valmierā un A3 rotācijas apli. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 377 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/305714-pabeigta-gajeju-velosipedistu-cela-ierikosana-pie-valmieras-2019|title=Pabeigta gājēju – velosipēdistu ceļa ierīkošana pie Valmieras - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2019. gadā uz autoceļa 7,9 km garumā tika veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde. Darbus veica VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/307258-sogad-vidzeme-selektiva-vienkartas-virsmas-apstrade-planota-35-autoceliem-2019|title=Šogad Vidzemē selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota 35 autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā autoceļa posmā no Rencēniem līdz tiltam pār Sedu (20,7. - 28,9. km) tika veikta seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 689 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318633-vidzeme-saks-parbuvet-ducu-cela-posmu-un-atjaunos-segumu-vel-uz-cetriem-autoceliem-2020|title=Vidzemē sāks pārbūvēt Dūču ceļa posmu un atjaunos segumu vēl uz četriem autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana Valmierā, Tērbatas ielā - P20 autoceļa sākumā. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 161 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/atjaunots-segums-terbatas-ielai-valmiera/|title=Atjaunots segums Tērbatas ielai Valmierā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-10-05|language=lv-LV}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Valmieras līdz Rencēniem. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 18 km garumā, attīrīta ceļa nodalījuma zona no kokiem un krūmiem, atjaunotas caurtekas un grāvji, un citi darbi. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 4,1 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sakas-cela-remonts-starp-valmieru-un-renceniem-sanemta-pasvaldibas-atlauja-koku-cirsanai/|title=Sākas ceļa remonts starp Valmieru un Rencēniem; saņemta pašvaldības atļauja koku ciršanai|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-12|date=2023-06-26|language=lv}}</ref> 2025. gadā Rūjienā tika veikta Pērnavas ielas seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 532 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-atjaunos-piecu-tranzita-ielu-posmu-segumu-uzsakti-pirmie-buvdarbi/|title=Valmieras novadā atjaunos piecu tranzīta ielu posmu segumu. Uzsākti pirmie būvdarbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-08-06|language=lv-LV}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Valmiera]] * [[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] * [[Sauļi]] * [[Rencēni]] * [[Endzele]] * [[Rūjiena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P017]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] 5a4ykm9p8jed4bihpnb03z727kwryfe Autoceļš P20 0 201596 4467267 4320008 2026-05-12T20:39:38Z Asignotac 109310 Informācija par satiksmi un vēsturi 4467267 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 20 | nosaukums = Valmiera—Cēsis—Drabeši | karte = Road P20 Latvia.svg | leģenda = | garums = 39,7 | ārpus_pilsētas = 37,5 | ceļš_pilsētā = 2,2 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports * no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports * no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv}}</ref> Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]] No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi", maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv-LV}}</ref> 2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA "Binders" un SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> 2025. gada augustā tika uzsākta kopīga gājēju un velobraucēju ceļa izbūve gar P20 no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz Cēsīm (24,9.—28,2. km). Darbus veic SIA "Valkas ceļi" par līgumcenu {{sk|1787839,57}} eiro (ar PVN), no tās 85% ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA "Projekts 3", būvuzraudzību nodrošina AS "Ceļuprojekts".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA "UGR" par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA "Imberteh" par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] 02zkrqkg854if0s60tx2ensjgmam8iv 4467300 4467267 2026-05-12T21:07:57Z Asignotac 109310 Baltijas ceļa informācija 4467300 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 20 | nosaukums = Valmiera—Cēsis—Drabeši | karte = Road P20 Latvia.svg | leģenda = | garums = 39,7 | ārpus_pilsētas = 37,5 | ceļš_pilsētā = 2,2 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports * no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports * no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv}}</ref> Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]] 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":03">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi", maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv-LV}}</ref> 2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA "Binders" un SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> 2025. gada augustā tika uzsākta kopīga gājēju un velobraucēju ceļa izbūve gar P20 no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz Cēsīm (24,9.—28,2. km). Darbus veic SIA "Valkas ceļi" par līgumcenu {{sk|1787839,57}} eiro (ar PVN), no tās 85% ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA "Projekts 3", būvuzraudzību nodrošina AS "Ceļuprojekts".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA "UGR" par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA "Imberteh" par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] 54790gx2kears5w4sp6trvy6uwqjaq1 Širvintu rajona pašvaldība 0 206186 4467554 4458837 2026-05-13T10:51:02Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4467554 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Širvintu rajona pašvaldība | official_name = ''Širvintų rajono savivaldybė'' | image_skyline =Kernavės piliakalniai 1.jpg | imagesize = | image_caption = Ķernaves pilskalni | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Sirvintos in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Valsts | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | area_total_km2 = 906 | population_total = 14535 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Širvintas]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 9 | p1 = [[Aļones seņūnija]] | p2 = [[Čobišķu seņūnija]] | p3 = [[Gelvonu seņūnija]] | p4 = [[Jauņūnu seņūnija]] | p5 = [[Ķernaves seņūnija]] | p6 = [[Musninki seņūnija]] | p7 = [[Širvintu pilsētas seņūnija]] | p8 = [[Širvintu seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (86,6%)<br />[[poļi]] (10,0%) | website = {{url|http://www.sirvintos.lt/}} |p9=[[Zibalu seņūnija]]}} '''Širvintu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Širvintų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]] un [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsēta !Miesti !Ciemi |- |[[Aļones seņūnija]] |[[Aļone I]] |706 |111,35 |– |– |29 |- |[[Čobišķu seņūnija]] |[[Čobišķi]] |647 |84,56 |– |– |27 |- |[[Ģelvonu seņūnija]] |[[Ģelvoni]] |1035 |121,66 |– |[[Bagaslavišķi]], [[Ģelvoni]] |38 |- |[[Jauņūnu seņūnija]] |[[Jauņūni]] |1626 |148,44 |– |– |43 |- |[[Ķernaves seņūnija]] |[[Ķernave]] |399 |38,72 |– |[[Ķernave]] |14 |- |[[Musninku seņūnija]] |[[Musninki]] |977 |95,13 |– |[[Musninki]] |30 |- |Širvintu pilsētas seņūnija |[[Širvintas]] |5827 |4,02 |[[Širvintas]] |– |– |- |[[Širvintu seņūnija]] |[[Širvintas]] |2865 |165,12 |– |– |76 |- |[[Zibalu seņūnija]] |[[Zibali]] |941 |136,45 |– |[[Zibali]] |38 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Širvintu rajona pašvaldība| ]] 5l13qvv1d5ubtnufnum3n68sw6tclu0 Menijs Malhotra 0 219029 4467105 3566811 2026-05-12T14:27:55Z Meistars Joda 781 4467105 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt|Beidzis karjeru}} {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Menijs Malhotra | vārds_orig = ''Manny Malhotra'' | attēls = Manny Malhotra - Montreal Canadiens.jpg | att_izm = | paraksts = Malhotra Monreālas Canadiens kreklā 2015.gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|5|18}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Misisoga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2016 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 7., 1. kārtā | dr_gads = [[1998. gada NHL drafts|1998]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2002—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2021|11|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Emanuels Novīns Malhotra''' ({{Val-en|Emmanuel Noveen Malhotra}}; dzimis {{dat|1980|5|18}}) ir bijušais kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Spēlētāja karjeru Malhotra beidza 2016. gadā. == Spēlētāja karjera == [[1998. gada NHL drafts|1998. gada NHL draftā]] Malhotru ar augsto septīto numuru izvēlējās [[Ņujorkas "Rangers"]] vienība, kuras sastāvā Malhotra spēlēja jau 1998.—99. gada sezonā, tādējādi uzsākot profesionālā spēlētāja karjeru. Nākamajās divās sezonās uzbrucējam gan saglabāt vietu "Rangers" sastāvā nenācās viegli, daļu sezonas aizvadot tās [[AHL]] fārmklubā [[Hartfordas "Wolf Pack"]]. 2001.—02. gada sezonas vidū Malhotra tika aizmainīts uz [[Dalasas "Stars"]], savukārt divas sezonas vēlāk no neaizsargāto spēlētāju saraksta hokejista līgumu pārņēma [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. [[2004-05 NHL lokauts|2004.—05. gada NHL lokauta]] laikā Malhotra spēlēja slovēņu klubā [[Ļubļanas "Olimpija" (hokejs)|Ļubļanas "Olimpija"]], kā arī [[Zviedrijas Elitsērija]]s vienībā [[HV 71]], taču tad atgriezās "Blue Jackets". 2005.—06. gada sezona hokejistam izvērtās visnotaļ veiksmīga, tajā par spīti traumai gūstot 31 punktus, kā rezultātā vasarā "Blue Jackets" pagarināja līgumu ar Malhotru uz nākamajiem trim gadiem. [[2009]]. gada vasarā hokejists kļuva par brīvo aģentu, noslēdzot līgumu ar [[Sanhosē "Sharks"]] vienību, tās sastāvā aizvadot vienu vienīgu sezonu, nākamajā vasarā pievienojoties [[Vankūveras "Canucks"]] rindām un uzreiz sākot pildīt arī tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa palīga]] funkcijas. 2010.—11. gada sezonā, kas bija viņa pirmā "Canucks" sastāvā, Malhotra guva nopietnu kreisās acs traumu, kuras ārstēšanai bija nepieciešamas vairākas operācijas. 2012.—13. gada sezonā traumas seku dēļ Malhotra tika ievietots savainoto spēlētāju sarakstā, un "Canucks" rindās laukumā devās vien deviņās spēlēs. [[2013]]. gada vasarā Malhotram neizdevās noslēgt līgumu ar nevienu [[NHL]] klubu, tā rezultātā noslēdza 25 spēļu pārbaudes laika līgumu ar [[Amerikas hokeja līga]]s vienību [[Šarlotas "Checkers"]]. Oktobra beigās hokejists tomēr noslēdza viena gada līgumu ar [[Karolīnas "Hurricanes"]] vienību. [[2014]]. gada vasarā Malhotra pievienojās [[Monreālas "Canadiens"]] rindām. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās Malhotra spēlējis [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Malhotra, Menijs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 4sa4hh0e4o5bwg2w2jkt83ib7fz5lx9 Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/8. maijs 4 222787 4467534 3121727 2026-05-13T09:21:37Z Biafra 13794 interesantāks notikums no nesenas vēstures. 4467534 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Portrait Gandhi.jpg|150x150px|Mohandass Gandi]] </div> * [[1912. gads|1912]]. — dibināts uzņēmums ''[[Paramount Pictures]]''. * [[1933. gads|1933]]. — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] <small>(attēlā)</small> uzsāka 21 dienas badastreiku, protestējot pret britu valdīšanu [[Indija|Indijā]]. * [[1945. gads|1945]]. — [[Otrais pasaules karš]]: beidzās karadarbība [[Eiropa|Eiropā]], [[Vācija]]i pieņemot bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. * [[1990. gads|1990]]. — [[Igaunija|Igaunijā]] atjaunota neatkarība, pārtraucot [[Igaunijas PSR|padomju okupācijas]] periodu. * [[2025. gads|2025]]. — [[konklāvs]] izvēlas [[kardināls|kardinālu]] Robertu Frānsisu Prevostu par nākamo [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], līdz ar to [[Leons XIV]] kļūst oar pirmo [[Amerika|Amerikā]] dzimušo [[katoļu baznīca]]s vadītāju. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=8}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-08]] </noinclude> ppmc388hg6llq6hatyalc98eitip6b5 4467535 4467534 2026-05-13T09:22:13Z Biafra 13794 4467535 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Portrait Gandhi.jpg|150x150px|Mohandass Gandi]] </div> * [[1912. gads|1912]]. — dibināts uzņēmums ''[[Paramount Pictures]]''. * [[1933. gads|1933]]. — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] <small>(attēlā)</small> uzsāka 21 dienas badastreiku, protestējot pret britu valdīšanu [[Indija|Indijā]]. * [[1945. gads|1945]]. — [[Otrais pasaules karš]]: beidzās karadarbība [[Eiropa|Eiropā]], [[Vācija]]i pieņemot bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. * [[1990. gads|1990]]. — [[Igaunija|Igaunijā]] atjaunota neatkarība, pārtraucot [[Igaunijas PSR|padomju okupācijas]] periodu. * [[2025. gads|2025]]. — [[konklāvs]] izvēlējās [[kardināls|kardinālu]] Robertu Frānsisu Prevostu par nākamo [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], līdz ar to [[Leons XIV]] kļuva par pirmo [[Amerika|Amerikā]] dzimušo [[katoļu baznīca]]s vadītāju. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=8}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-08]] </noinclude> 1a4vp6wgpwakwoa4qluy4aranzq7g3s Indulis Ranka 0 224891 4467162 3668973 2026-05-12T17:06:58Z Colbertson 108521 Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku kategorija 4467162 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Indulis Ranka | image = | imagesize = | caption = | places = | nationality = [[Latvieši|Latvietis]] | field = [[tēlniecība]], [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] | movement = | patrons = | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | paraksts = | influenced by = | influenced = | teachers = | pupils = | birthname = | birthdate = {{dat|1934|4|15}} | location = {{vieta|Latvija|Jaungulbene}} | deathdate = {{mdv|2017|4|13|1934|4|15}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | famous works = [[Dainu kalns]] [[Turaida (ciems)|Turaidā]] }} '''Indulis Ojārs Ranka''' (dzimis {{dat|1934|4|15}} [[Jaungulbene|Jaungulbenē]],<ref name="lat">{{LAT e|4|895}}</ref> miris {{dat|2017|4|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]] un [[Glezniecība|gleznotājs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1934. gadā [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. 1953. gadā absolvēja Rīgas mākslas vidusskolu, 1959. gadā studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļā.<ref name="lat" /> 1952. gadā sāka piedalīties izstādēs ar [[glezna|gleznām]] un [[grafika]]s darbiem, 1962. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Kopš 1966. gadā Ranka darbojās [[tēlniecība|tēlniecībā]], pārsvarā veidoja [[skulptūra]]s no [[granīts|granīta]], brīvdabas [[Izstāde|ekspozīcijas]], [[piemineklis|pieminekļus]], piemiņas skulptūras u.c. darbus, t. sk. [[Turaidas muzejrezervāts|Dainu kalnā]] un [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] esošās skulptūras. Publicēja rakstus par [[māksla|mākslu]].<ref name="lat" /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1989), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1994), * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Rainis|Raiņa]] balva (1998).<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.indulisranka.com}} * [http://ww3.lza.lv/rankai.htm Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131117065440/http://ww3.lza.lv/rankai.htm |date={{dat|2013|11|17||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ranka, Indulis}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] ny9jly6o87cm1gqkxwdii9l5zvh27x1 4467169 4467162 2026-05-12T17:22:45Z Colbertson 108521 latvijas zinātņu akadēmijas goda locekļu kategorija 4467169 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Indulis Ranka | image = | imagesize = | caption = | places = | nationality = [[Latvieši|Latvietis]] | field = [[tēlniecība]], [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] | movement = | patrons = | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | paraksts = | influenced by = | influenced = | teachers = | pupils = | birthname = | birthdate = {{dat|1934|4|15}} | location = {{vieta|Latvija|Jaungulbene}} | deathdate = {{mdv|2017|4|13|1934|4|15}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | famous works = [[Dainu kalns]] [[Turaida (ciems)|Turaidā]] }} '''Indulis Ojārs Ranka''' (dzimis {{dat|1934|4|15}} [[Jaungulbene|Jaungulbenē]],<ref name="lat">{{LAT e|4|895}}</ref> miris {{dat|2017|4|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]] un [[Glezniecība|gleznotājs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1934. gadā [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. 1953. gadā absolvēja Rīgas mākslas vidusskolu, 1959. gadā studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļā.<ref name="lat" /> 1952. gadā sāka piedalīties izstādēs ar [[glezna|gleznām]] un [[grafika]]s darbiem, 1962. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Kopš 1966. gadā Ranka darbojās [[tēlniecība|tēlniecībā]], pārsvarā veidoja [[skulptūra]]s no [[granīts|granīta]], brīvdabas [[Izstāde|ekspozīcijas]], [[piemineklis|pieminekļus]], piemiņas skulptūras u.c. darbus, t. sk. [[Turaidas muzejrezervāts|Dainu kalnā]] un [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] esošās skulptūras. Publicēja rakstus par [[māksla|mākslu]].<ref name="lat" /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1989), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1994), * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Rainis|Raiņa]] balva (1998).<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.indulisranka.com}} * [http://ww3.lza.lv/rankai.htm Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131117065440/http://ww3.lza.lv/rankai.htm |date={{dat|2013|11|17||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ranka, Indulis}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi]] mrh0max4dvusek6ame9d48vfmqh9cd2 Teodors Zeids 0 226101 4467222 4350066 2026-05-12T19:22:05Z ~2026-28831-23 145295 Tomass Teodors Meiris, dzimis 2005.gads 7.Marts. Sarkandaugava Rīga,Latvija videjā izglītība Nodarbojos ar: Astro,n, out dziesmu autors , Radio SWH reklāma daļa 4467222 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Teodors Zeids | vārds_orig = | attēls = Zeids.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 01 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} <br />{{URS}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], [[šahs|šahists]] }}<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Meiris|first=Teodors|date=2005|title=Profesora Voldemāra Grīnšteina ieguldījums sintētisko ārstniecības preparātu radīšanā|url=https://doi.org/10.25143/amhr.2005.vii.21|journal=Acta medico-historica Rigensia|volume=7(26)|doi=10.25143/amhr.2005.vii.21|issn=1022-8012}}</ref> '''Teodors Zeids''' (dzimis {{dat|1912|08|01|N}}, [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|1994|06|28|N}}, [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija]]s [[vēsturnieks]] un [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == 1930. gadā ar zelta medaļu beidzis [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāziju]]. 1940. gadā tāpat ar zelta medaļu beidzis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte|Filoloģijas un filozofijas fakultātes]] Vēstures nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 |title=Aprit 100 gadu kopš dzimis Dr. habil. hist. profesors Teodors Zeids |access-date={{dat|2013|06|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124111345/http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 }}</ref> Jau studiju gados Teodors Zeids sācis strādāt — sākumā Latvijas Universitātes bibliotēkā, pēc tam no 1936. gada Latvijas materiālās kultūras institūtā, bet kopš 1937. gada arī pie profesora [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] Latvijas konversācijas vārdnīcas redakcijā. Bijis latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Salgalia]]'' biedrs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopš 1946. gada strādāja [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] Vēstures institūtā - bijis tur sektora, bet vēlāk nodaļas vadītājs. Vienlaikus no 1944. gada līdz 1982. gadam bijis Latvijas Valsts universitātes docētājs. Pētījis feodālisma ģenēzi Latvijā un Latvijas feodālās vēstures perioda histiogrāfiju un avotus. 1951. gadā publicējis monogrāfiju «Feodālisms Livonijā», bet 1955. gadā aizstāvējis disertāciju vēstures zinātņu kandidāta iegūšanai. Arī grāmatu «Feodālā Rīga» (1978, Latvijas PSR Valsts prēmija 1982) un «Latvijas PSR vēsture» (1, 1986) līdzautors. Piedalījies [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] darba «[[Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums]]» (1, 1992) izdošanas sagatavošanā. Teodors Zeids miris 1994. gada 28. jūnijā, Rīgā. Apbedīts [[Lāčupes kapi|Lāčupes kapos]]. 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka tajā iekļauts arī Zeids.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |title=1976. gada 13. jūlija ieraksts, personas lieta Nr. 8497, 5. daļa "cīņa ar ideoloģisko diversiju", lietas arhīva numurs Nr. 23715. ''LPSR VDK no aģentūras izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārā žurnāla 13. sējums.'' Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs. |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190506171138/https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |archivedate={{dat|2019|05|06||bez}} }}</ref> == Šahists == Jau no skolas gadiem aizrāvies arī ar šahu. 1930. gadā kļuvis par Jelgavas pilsētas šaha meistaru (čempionu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P |title=Laikraksts "Jaunais Zemgalietis" №29/1931   |access-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P }}</ref> Četras reizes piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] finālos. Pēckara gados bijis viens no Latvijas šaha dzīves atjaunotājiem. 1944. gadā piedalījies Latvijas un [[Igaunija]]s spēcīgāko šahistu turnīrā,<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1944/riga44.html Tournament of Latvia and Estonia- Riga 25.12.1944-10.1.1945]</ref> bet 1947. gadā spēlējis [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]] memoriālā Rīgā.<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1947/riga47.html Memorial G.Matison- Riga 24.8-12.9.1947]</ref> Lai gan šahā lielāki panākumi izpalikuši, tomēr atsevišķās partijās Teodors Zeids varējis sagādāt pārsteigumus jebkuram pretiniekam. == Vietas Latvijas šaha čempionātos == * [[1930. gada Latvijas šaha čempionāts|1930. gads]] — 4.—5. vieta 1. virsturnīrā. * [[1932. gada Latvijas šaha čempionāts|1932. gads]] — 5.—6. vieta 1. virsturnīrā. * [[1947. gada Latvijas šaha čempionāts|1947. gads]] — 13.—14. vieta. * [[1955. gada Latvijas šaha čempionāts|1955. gads]] — 19. vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{lpe|10<sub>1</sub>}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 129442 | 365chess = Teodors_Zeids }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeids, Teodors}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] cmwk7zarnwk25h4tifw7r5s6dtyzgru 4467236 4467222 2026-05-12T19:57:47Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28831-23|~2026-28831-23]] ([[User talk:~2026-28831-23|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4467222 4467236 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Teodors Zeids | vārds_orig = | attēls = Zeids.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 01 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} <br />{{URS}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], [[šahs|šahists]] }} '''Teodors Zeids''' (dzimis {{dat|1912|08|01|N}}, [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|1994|06|28|N}}, [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija]]s [[vēsturnieks]] un [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == 1930. gadā ar zelta medaļu beidzis [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāziju]]. 1940. gadā tāpat ar zelta medaļu beidzis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte|Filoloģijas un filozofijas fakultātes]] Vēstures nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 |title=Aprit 100 gadu kopš dzimis Dr. habil. hist. profesors Teodors Zeids |access-date={{dat|2013|06|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124111345/http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 }}</ref> Jau studiju gados Teodors Zeids sācis strādāt — sākumā Latvijas Universitātes bibliotēkā, pēc tam no 1936. gada Latvijas materiālās kultūras institūtā, bet kopš 1937. gada arī pie profesora [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] Latvijas konversācijas vārdnīcas redakcijā. Bijis latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Salgalia]]'' biedrs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopš 1946. gada strādāja [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] Vēstures institūtā - bijis tur sektora, bet vēlāk nodaļas vadītājs. Vienlaikus no 1944. gada līdz 1982. gadam bijis Latvijas Valsts universitātes docētājs. Pētījis feodālisma ģenēzi Latvijā un Latvijas feodālās vēstures perioda histiogrāfiju un avotus. 1951. gadā publicējis monogrāfiju «Feodālisms Livonijā», bet 1955. gadā aizstāvējis disertāciju vēstures zinātņu kandidāta iegūšanai. Arī grāmatu «Feodālā Rīga» (1978, Latvijas PSR Valsts prēmija 1982) un «Latvijas PSR vēsture» (1, 1986) līdzautors. Piedalījies [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] darba «[[Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums]]» (1, 1992) izdošanas sagatavošanā. Teodors Zeids miris 1994. gada 28. jūnijā, Rīgā. Apbedīts [[Lāčupes kapi|Lāčupes kapos]]. 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka tajā iekļauts arī Zeids.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |title=1976. gada 13. jūlija ieraksts, personas lieta Nr. 8497, 5. daļa "cīņa ar ideoloģisko diversiju", lietas arhīva numurs Nr. 23715. ''LPSR VDK no aģentūras izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārā žurnāla 13. sējums.'' Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs. |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190506171138/https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |archivedate={{dat|2019|05|06||bez}} }}</ref> == Šahists == Jau no skolas gadiem aizrāvies arī ar šahu. 1930. gadā kļuvis par Jelgavas pilsētas šaha meistaru (čempionu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P |title=Laikraksts "Jaunais Zemgalietis" №29/1931   |access-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P }}</ref> Četras reizes piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] finālos. Pēckara gados bijis viens no Latvijas šaha dzīves atjaunotājiem. 1944. gadā piedalījies Latvijas un [[Igaunija]]s spēcīgāko šahistu turnīrā,<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1944/riga44.html Tournament of Latvia and Estonia- Riga 25.12.1944-10.1.1945]</ref> bet 1947. gadā spēlējis [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]] memoriālā Rīgā.<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1947/riga47.html Memorial G.Matison- Riga 24.8-12.9.1947]</ref> Lai gan šahā lielāki panākumi izpalikuši, tomēr atsevišķās partijās Teodors Zeids varējis sagādāt pārsteigumus jebkuram pretiniekam. == Vietas Latvijas šaha čempionātos == * [[1930. gada Latvijas šaha čempionāts|1930. gads]] — 4.—5. vieta 1. virsturnīrā. * [[1932. gada Latvijas šaha čempionāts|1932. gads]] — 5.—6. vieta 1. virsturnīrā. * [[1947. gada Latvijas šaha čempionāts|1947. gads]] — 13.—14. vieta. * [[1955. gada Latvijas šaha čempionāts|1955. gads]] — 19. vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{lpe|10<sub>1</sub>}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 129442 | 365chess = Teodors_Zeids }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeids, Teodors}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] f0j7lc81oezfb1zmav6bml9wc7outbj 4467280 4467236 2026-05-12T20:48:11Z ~2026-28831-23 145295 Dzimšanas un fotogrāfija 4467280 wikitext text/x-wiki [[Tomass Teodors Meiris]]<syntaxhighlight lang="ada2005" line="1" start="2"> Tomass Teodors Meiris dz.7.03.2005 Latvija, Rīga </syntaxhighlight>{{Personas infokaste | vārds = Teodors Zeids | vārds_orig = Tomass Teodors Meiris | attēls = Zeids.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ,, Teo,, | dz_dat_alt = 7.03.2005 | dz_gads = 7.03.2005 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 07 | dz_vieta = Latvijā , Rīga | m_dat_alt = Dzīvs | m_gads = Dzīvs | m_mēnesis = 00 | m_diena = 00 | m_vieta = 00 | dzīves_vieta = Rīga,Latvija | pilsonība = {{LAT}} <br />{{URS}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], [[šahs|šahists]] Astro,n,out Mūziķis }} '''Teodors Zeids''' (dzimis {{dat|1912|08|01|N}}, [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|1994|06|28|N}}, [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija]]s [[vēsturnieks]] un [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == 1930. gadā ar zelta medaļu beidzis [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāziju]]. 1940. gadā tāpat ar zelta medaļu beidzis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte|Filoloģijas un filozofijas fakultātes]] Vēstures nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 |title=Aprit 100 gadu kopš dzimis Dr. habil. hist. profesors Teodors Zeids |access-date={{dat|2013|06|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124111345/http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 }}</ref> Jau studiju gados Teodors Zeids sācis strādāt — sākumā Latvijas Universitātes bibliotēkā, pēc tam no 1936. gada Latvijas materiālās kultūras institūtā, bet kopš 1937. gada arī pie profesora [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] Latvijas konversācijas vārdnīcas redakcijā. Bijis latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Salgalia]]'' biedrs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopš 1946. gada strādāja [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] Vēstures institūtā - bijis tur sektora, bet vēlāk nodaļas vadītājs. Vienlaikus no 1944. gada līdz 1982. gadam bijis Latvijas Valsts universitātes docētājs. Pētījis feodālisma ģenēzi Latvijā un Latvijas feodālās vēstures perioda histiogrāfiju un avotus. 1951. gadā publicējis monogrāfiju «Feodālisms Livonijā», bet 1955. gadā aizstāvējis disertāciju vēstures zinātņu kandidāta iegūšanai. Arī grāmatu «Feodālā Rīga» (1978, Latvijas PSR Valsts prēmija 1982) un «Latvijas PSR vēsture» (1, 1986) līdzautors. Piedalījies [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] darba «[[Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums]]» (1, 1992) izdošanas sagatavošanā. Teodors Zeids miris 1994. gada 28. jūnijā, Rīgā. Apbedīts [[Lāčupes kapi|Lāčupes kapos]]. 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka tajā iekļauts arī Zeids.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |title=1976. gada 13. jūlija ieraksts, personas lieta Nr. 8497, 5. daļa "cīņa ar ideoloģisko diversiju", lietas arhīva numurs Nr. 23715. ''LPSR VDK no aģentūras izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārā žurnāla 13. sējums.'' Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs. |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190506171138/https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |archivedate={{dat|2019|05|06||bez}} }}</ref> == Šahists == Jau no skolas gadiem aizrāvies arī ar šahu. 1930. gadā kļuvis par Jelgavas pilsētas šaha meistaru (čempionu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P |title=Laikraksts "Jaunais Zemgalietis" №29/1931   |access-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P }}</ref> Četras reizes piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] finālos. Pēckara gados bijis viens no Latvijas šaha dzīves atjaunotājiem. 1944. gadā piedalījies Latvijas un [[Igaunija]]s spēcīgāko šahistu turnīrā,<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1944/riga44.html Tournament of Latvia and Estonia- Riga 25.12.1944-10.1.1945]</ref> bet 1947. gadā spēlējis [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]] memoriālā Rīgā.<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1947/riga47.html Memorial G.Matison- Riga 24.8-12.9.1947]</ref> Lai gan šahā lielāki panākumi izpalikuši, tomēr atsevišķās partijās Teodors Zeids varējis sagādāt pārsteigumus jebkuram pretiniekam. == Vietas Latvijas šaha čempionātos == * [[1930. gada Latvijas šaha čempionāts|1930. gads]] — 4.—5. vieta 1. virsturnīrā. * [[1932. gada Latvijas šaha čempionāts|1932. gads]] — 5.—6. vieta 1. virsturnīrā. * [[1947. gada Latvijas šaha čempionāts|1947. gads]] — 13.—14. vieta. * [[1955. gada Latvijas šaha čempionāts|1955. gads]] — 19. vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{lpe|10<sub>1</sub>}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 129442 | 365chess = Teodors_Zeids }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeids, Teodors}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] jwxhwyrl0ejt5r3ddhv680c3bipzlvu 4467286 4467280 2026-05-12T20:51:39Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28831-23|~2026-28831-23]] ([[User talk:~2026-28831-23|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4467280 4467286 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Teodors Zeids | vārds_orig = | attēls = Zeids.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 01 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} <br />{{URS}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], [[šahs|šahists]] }} '''Teodors Zeids''' (dzimis {{dat|1912|08|01|N}}, [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|1994|06|28|N}}, [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija]]s [[vēsturnieks]] un [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == 1930. gadā ar zelta medaļu beidzis [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāziju]]. 1940. gadā tāpat ar zelta medaļu beidzis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte|Filoloģijas un filozofijas fakultātes]] Vēstures nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 |title=Aprit 100 gadu kopš dzimis Dr. habil. hist. profesors Teodors Zeids |access-date={{dat|2013|06|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124111345/http://www.arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 }}</ref> Jau studiju gados Teodors Zeids sācis strādāt — sākumā Latvijas Universitātes bibliotēkā, pēc tam no 1936. gada Latvijas materiālās kultūras institūtā, bet kopš 1937. gada arī pie profesora [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] Latvijas konversācijas vārdnīcas redakcijā. Bijis latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Salgalia]]'' biedrs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopš 1946. gada strādāja [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] Vēstures institūtā - bijis tur sektora, bet vēlāk nodaļas vadītājs. Vienlaikus no 1944. gada līdz 1982. gadam bijis Latvijas Valsts universitātes docētājs. Pētījis feodālisma ģenēzi Latvijā un Latvijas feodālās vēstures perioda histiogrāfiju un avotus. 1951. gadā publicējis monogrāfiju «Feodālisms Livonijā», bet 1955. gadā aizstāvējis disertāciju vēstures zinātņu kandidāta iegūšanai. Arī grāmatu «Feodālā Rīga» (1978, Latvijas PSR Valsts prēmija 1982) un «Latvijas PSR vēsture» (1, 1986) līdzautors. Piedalījies [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] darba «[[Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums]]» (1, 1992) izdošanas sagatavošanā. Teodors Zeids miris 1994. gada 28. jūnijā, Rīgā. Apbedīts [[Lāčupes kapi|Lāčupes kapos]]. 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka tajā iekļauts arī Zeids.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |title=1976. gada 13. jūlija ieraksts, personas lieta Nr. 8497, 5. daļa "cīņa ar ideoloģisko diversiju", lietas arhīva numurs Nr. 23715. ''LPSR VDK no aģentūras izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārā žurnāla 13. sējums.'' Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs. |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190506171138/https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/zurnals-17#&gid=1&pid=5 |archivedate={{dat|2019|05|06||bez}} }}</ref> == Šahists == Jau no skolas gadiem aizrāvies arī ar šahu. 1930. gadā kļuvis par Jelgavas pilsētas šaha meistaru (čempionu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P |title=Laikraksts "Jaunais Zemgalietis" №29/1931   |access-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jaze1931n029{{!}}article:DIVL114{{!}}page:3{{!}}block:P3_TB00001{{!}}issueType:P }}</ref> Četras reizes piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] finālos. Pēckara gados bijis viens no Latvijas šaha dzīves atjaunotājiem. 1944. gadā piedalījies Latvijas un [[Igaunija]]s spēcīgāko šahistu turnīrā,<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1944/riga44.html Tournament of Latvia and Estonia- Riga 25.12.1944-10.1.1945]</ref> bet 1947. gadā spēlējis [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]] memoriālā Rīgā.<ref>[http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1947/riga47.html Memorial G.Matison- Riga 24.8-12.9.1947]</ref> Lai gan šahā lielāki panākumi izpalikuši, tomēr atsevišķās partijās Teodors Zeids varējis sagādāt pārsteigumus jebkuram pretiniekam. == Vietas Latvijas šaha čempionātos == * [[1930. gada Latvijas šaha čempionāts|1930. gads]] — 4.—5. vieta 1. virsturnīrā. * [[1932. gada Latvijas šaha čempionāts|1932. gads]] — 5.—6. vieta 1. virsturnīrā. * [[1947. gada Latvijas šaha čempionāts|1947. gads]] — 13.—14. vieta. * [[1955. gada Latvijas šaha čempionāts|1955. gads]] — 19. vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{lpe|10<sub>1</sub>}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 129442 | 365chess = Teodors_Zeids }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeids, Teodors}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] f0j7lc81oezfb1zmav6bml9wc7outbj Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 226436 4467326 4454552 2026-05-12T21:39:29Z Lasks 38532 4467326 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Lietuva]] | karogs = Flag of Lithuania.svg | parraiditajs = [[LRT]] | nac atlase = '''Nacionalinė atranka''' (1999–2008)<br />'''''Lietuvos Dainų Daina''''' (2009)<br />'''''Eurovizija''''' (2010–2012)<br />'''''"Eurovizijos" dainų konkurso nacionalinė atranka''''' (2012–2020)<br />'''''Pabandom iš naujo!''''' (2020–2024)<br />'''''Eurovizija.LT''''' (2024–pašlaik) | pied reizes = 26 (19 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]. | ESC lab = 6. vieta: [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]., [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. <small>(pusfinālā)</small> | majaslapa = | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=30 Lietuvas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Lietuva]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes. Lietuva debitēja [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad valsti pārstāvēja [[Ovīdijs Višņausks]], neiegūstot nevienu punktu. Pēc šī Lietuva izstājās no konkursa un atsāka dalību tikai [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursā]]. Lietuvas labākais rezultāts ir [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad grupa ''[[LT United]]'' izpildīja dziesmu ''[[We Are the Winners]]'', iegūstot 6. vietu. == Lietuvas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] |[[Ovīdijs Višņausks]] |''Lopšinė mylimai'' |[[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | align="center" |25. | align="center" |0 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995.]] līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] gada konkursam.}} |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |[[Aiste Smilgevičūte|Aiste]] |''Strazdas'' |[[Žemaišu dialekts|Žemaišu]] | align="center" |20. | align="center" |13 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2000|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |''[[SKAMP]]'' |You Got Style | [[Angļu valoda|Angļu]]<br/>Lietuviešu | align="center" |13. | align="center" |35 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Aivars Stepukonis|Aivars]] |Happy You |Angļu | align="center" |23. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2003|2003]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Linas un Simona|Linass un Simona]] |''What's Happened To Your Love?'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" |26 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |''[[Laura & The Lovers]]'' |''Little by Little'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" |25. | bgcolor="#FE8080" align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |''[[LT United]]'' |''We Are the Winners'' | Angļu | align="center" |6. | align="center" |162 | align="center" |5. | align="center" |163 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[4Fun]]'' |''Love or Leave'' | Angļu | align="center" |21. | align="center" |28 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Jeronims Milijus]] |''Nomads in the Night'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |30 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |''[[Sasha Son]]'' |''Love'' | Angļu<br/>[[Krievu valoda|Krievu]] | align="center" |23. | align="center" |23 | align="center" |9. | align="center" |60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |''[[InCulto]]'' |''Eastern European Funk'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |12. | align="center" |44 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Evelina Sašenko]] |''C'est ma vie'' | Angļu<br/>[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |63 | align="center" |5. | align="center" |81 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |[[Donijs Montels]] |''Love Is Blind'' | Angļu | align="center" |14. | align="center" |70 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |104 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Andrjus Pojavis]] |''Something'' | Angļu | align="center" |22. | align="center" |17 | align="center" |9. | align="center" |53 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Vilija Matačūnaite|Vilija]] |''Attention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Monika Linkaite]] un [[Vaidas Baumila]] |''This Time'' | Angļu | align="center" |18. | align="center" |30 | align="center" |7. | align="center" |67 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |[[Donijs Montels]] |''I've Been Waiting for This Night'' | Angļu | align="center" |9. | align="center" |200 | align="center" |4. | align="center" |222 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |17. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' | Angļu | align="center" |12. | align="center" |181 | align="center" |9. | align="center" |119 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Jurijs Vekļenko]] |''Run with the Lions'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |93 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[The Roop]]'' | ''On Fire'' | Anglu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Discoteque'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 220 | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Monika Liu]] | ''Sentimentai'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 128 | align="center" | 7. | align="center" | 159 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Monika Linkaite]] | ''Stay'' | Angļu {{efn|name=2023.k|Sastāv no frāzes [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} | align="center" | 11. | align="center" | 127 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Silvesters Belts]] | ''Luktelk'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 90 | align="center" | 4. | align="center" | 119 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Katarsis]]'' | ''Tavo akys'' | Lietuviešu | align="center" | 16. | align="center" | 96 | align="center" | 6. | align="center" | 103 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''Lion Ceccah'' | ''Sólo Quiero Más'' | Lietuviešu<br />Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces un piezīmes == == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 5mi4dhuejha1o0w76qga7wunyk25lt5 4467415 4467326 2026-05-13T05:10:39Z Meistars Joda 781 4467415 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Lietuva]] | karogs = Flag of Lithuania.svg | parraiditajs = [[LRT]] | nac atlase = '''Nacionalinė atranka''' (1999–2008)<br />'''''Lietuvos Dainų Daina''''' (2009)<br />'''''Eurovizija''''' (2010–2012)<br />'''''"Eurovizijos" dainų konkurso nacionalinė atranka''''' (2012–2020)<br />'''''Pabandom iš naujo!''''' (2020–2024)<br />'''''Eurovizija.LT''''' (2024–pašlaik) | pied reizes = 26 (19 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]. | ESC lab = 6. vieta: [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]. | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]., [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. <small>(pusfinālā)</small> | majaslapa = | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=30 Lietuvas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Lietuva]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes. Lietuva debitēja [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad valsti pārstāvēja [[Ovīdijs Višņausks]], neiegūstot nevienu punktu. Pēc šī Lietuva izstājās no konkursa un atsāka dalību tikai [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursā]]. Lietuvas labākais rezultāts ir [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad grupa ''[[LT United]]'' izpildīja dziesmu ''[[We Are the Winners]]'', iegūstot 6. vietu. == Lietuvas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] |[[Ovīdijs Višņausks]] |''Lopšinė mylimai'' |[[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | align="center" |25. | align="center" |0 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995.]] līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] gada konkursam.}} |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |[[Aiste Smilgevičūte|Aiste]] |''Strazdas'' |[[Žemaišu dialekts|Žemaišu]] | align="center" |20. | align="center" |13 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2000|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |''[[SKAMP]]'' |You Got Style | [[Angļu valoda|Angļu]]<br/>Lietuviešu | align="center" |13. | align="center" |35 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Aivars Stepukonis|Aivars]] |Happy You |Angļu | align="center" |23. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2003|2003]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Linas un Simona|Linass un Simona]] |''What's Happened To Your Love?'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" |26 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |''[[Laura & The Lovers]]'' |''Little by Little'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" |25. | bgcolor="#FE8080" align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |''[[LT United]]'' |''We Are the Winners'' | Angļu | align="center" |6. | align="center" |162 | align="center" |5. | align="center" |163 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[4Fun]]'' |''Love or Leave'' | Angļu | align="center" |21. | align="center" |28 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Jeronims Milijus]] |''Nomads in the Night'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |30 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |''[[Sasha Son]]'' |''Love'' | Angļu<br/>[[Krievu valoda|Krievu]] | align="center" |23. | align="center" |23 | align="center" |9. | align="center" |60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |''[[InCulto]]'' |''Eastern European Funk'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |12. | align="center" |44 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Evelina Sašenko]] |''C'est ma vie'' | Angļu<br/>[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |63 | align="center" |5. | align="center" |81 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |[[Donijs Montels]] |''Love Is Blind'' | Angļu | align="center" |14. | align="center" |70 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |104 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Andrjus Pojavis]] |''Something'' | Angļu | align="center" |22. | align="center" |17 | align="center" |9. | align="center" |53 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Vilija Matačūnaite|Vilija]] |''Attention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Monika Linkaite]] un [[Vaidas Baumila]] |''This Time'' | Angļu | align="center" |18. | align="center" |30 | align="center" |7. | align="center" |67 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |[[Donijs Montels]] |''I've Been Waiting for This Night'' | Angļu | align="center" |9. | align="center" |200 | align="center" |4. | align="center" |222 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |17. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' | Angļu | align="center" |12. | align="center" |181 | align="center" |9. | align="center" |119 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Jurijs Vekļenko]] |''Run with the Lions'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |93 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[The Roop]]'' | ''On Fire'' | Anglu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Discoteque'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 220 | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Monika Liu]] | ''Sentimentai'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 128 | align="center" | 7. | align="center" | 159 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Monika Linkaite]] | ''Stay'' | Angļu {{efn|name=2023.k|Sastāv no frāzes [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} | align="center" | 11. | align="center" | 127 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Silvesters Belts]] | ''Luktelk'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 90 | align="center" | 4. | align="center" | 119 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Katarsis]]'' | ''Tavo akys'' | Lietuviešu | align="center" | 16. | align="center" | 96 | align="center" | 6. | align="center" | 103 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''Lion Ceccah'' | ''Sólo Quiero Más'' | Lietuviešu<br />Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ka02pocrqrhus7zhibj1wrf4k8ithqo Spēlmaņu nakts 2012/2013 0 229672 4467359 4329075 2026-05-12T23:52:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467359 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2012/2013 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2013. gada 16. decembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2011/2012|2011/2012]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2013/2014|2013/2014]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2012/2013''' teātra balvu pasniegšanas ceremonija bija tradicionāli paredzēta {{dat|2013|11|23|L}} — [[Eduards Smiļģis|Eduarda Smiļģa]] dzimšanas dienā. Tā tika atcelta pēc [[Zolitūdes traģēdija]]s izsludināto [[sēras|sēru]] dēļ. Ceremonijas vietā balvu pasniegšana notika {{dat|2013|12|16|L}} šaurā lokā, piedaloties balvu pasniedzējiem, saņēmējiem un teātru vadības pārstāvjiem.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/foto-pasniegtas-spelmanu-nakts-20122013-balvas/627786 Foto: Pasniegtas Spēlmaņu nakts 2012/2013 balvas]</ref> Balvas — Skatuves naglas tika pasniegtas 17 kategorijās. Papildus tika pasniegtas arī 3 skatītāju simpātiju balvas un Latvijas Dramaturgu ģildes speciālbalva "Pazudušais dēls". Balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā tika pasniegtas aktrisei [[Ligita Dēvica|Ligitai Dēvicai]] un aktierim un režisoram [[Laimonis Siliņš|Laimonim Siliņam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://spelmanunakts.lv/jaunumi/balvas-par-muza-ieguldijumu-pasniegsana |title=Balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegšana |access-date={{dat|2014|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150101053828/http://spelmanunakts.lv/jaunumi/balvas-par-muza-ieguldijumu-pasniegsana |archivedate={{dat|2015|01|01||bez}} }}</ref> == Žūrija == Jauniestudējumus valsts un nevalstiskajos teātros vērtēja deviņu profesionāļu žūrija: * teātra zinātniece [[Ingrīda Vilkārse]] (žūrijas komisijas priekšsēdētāja) * [[Latvijas Televīzija|LTV]] raidījuma "100g kultūras" vadītājs un "[[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]]" kultūras nodaļas redaktors [[Arno Jundze]], * [[Ir (žurnāls)|žurnāla "Ir"]] izpildredaktore [[Dace Smildziņa]] * teātra režisore un pedagoģe [[Anita Sproģe]] * teātra kritiķe [[Henrieta Verhoustinska]] * režisors un kustību konsultants [[Modris Tenisons]] * teātra zinātniece [[Maija Svarinska]] * teātra un dejas kritiķe [[Dita Eglīte]] * teātra kritiķe [[Līvija Dūmiņa]] Pretendentus nominācijā "Gada sasniegums laikmetīgajā dejā" izvirzīja Latvijas profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija, nominācijā "Gada sasniegums baleta mākslā" — [[Latvijas Nacionālā opera]] un Latvijas Profesionālā Baleta asociācija. == Laureāti un nominācijas == ''Piez.: Pie nominācijām uzskaitīti visi izvirzītie pretendenti; laureāti atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''.'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada dramatiskā teātra izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada dramatiskā teātra izrāde]] |- | valign="top" | * '''[[Ligita Dēvica]] — aktrise''' * '''[[Laimonis Siliņš]] — režisors''' | valign="top" | * '''"Stavangera (Pulp people)"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/liepajas-teatris/stavangera-pulp-people|title=Liepājas teātris - Stavangera (Pulp people)|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Konstantīns Bogomolovs]]''' ** "Finita la comedia!"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/finita-la-comedia|title=Dailes teātris - Finita la comedia!|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors [[Aleksandrs Morfovs]] ** "Oņegins"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/onegins|title=Dailes teātris - Oņegins|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]] ** "Vecene"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/vecene|title=Latvijas Nacionālais teātris - Vecene|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Vladislavs Nastavševs]] ** "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/zuduso-laiku-citejot|title=Latvijas Nacionālais teātris - Zudušo laiku citējot|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisore [[Ināra Slucka]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada latviešu autora darba iestudējums (Spēlmaņu nakts)|Gada latviešu autora darba iestudējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * '''"[[Raudupiete]]"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/raudupiete-val-12|title=Valmieras Drāmas teātris - Raudupiete|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Elmārs Seņkovs]]''' ** "Klaidoņa lūgšana"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/klaidona-lugsana|title=Valmieras Drāmas teātris - Klaidoņa lūgšana|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Varis Brasla]] ** "Meitenes"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/meitenes|title=Latvijas Nacionālais teātris - Meitenes|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Elmārs Seņkovs]] ** "Nacionālais attīstības plāns"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/smulitis/nacionalais-attistibas-plans|title=Šmulītis - Nacionālais attīstības plāns|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], režisors [[Valters Sīlis]] ** "Piemiņas diena"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/pieminas-diena|title=Latvijas Nacionālais teātris - Piemiņas diena|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Mihails Gruzdovs]] | valign="top" | * '''"Minga rēgi"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/teatris-tt/minga-regi|title=Teātris TT - Minga rēgi|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — Teātris TT, režisors [[Lauris Gundars]]''' ** "Divas Lotiņas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-lellu-teatris/divas-lotinas|title=Latvijas Leļļu teātris - Divas Lotiņas|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisors [[Ģirts Šolis]] ** "Mazais princis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/mazais-princis|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Mazais princis|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], režisors Ruslans Kudašovs ** "Trakulīte sandalīte"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-lellu-teatris/trakulite-sandalite|title=Latvijas Leļļu teātris - Trakulīte sandalīte|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore [[Vija Blūzma]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Konstantīns Bogomolovs]] — "Stavangera (Pulp People)"<ref name=":4" />, [[Liepājas teātris]]''' ** Jevgeņijs Arjē — "Jakišs un Pupče"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/jakiss-un-pupce|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Jakišs un Pupče|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] ** Aleksandrs Morfovs — "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, [[Dailes teātris]] ** [[Elmārs Seņkovs]] — "Meitenes"<ref name=":8" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]], "Raudupiete"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] ** [[Ināra Slucka]] — "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * '''[[Elīna Vāne]] — titulloma izrādē "Raudupiete"<ref name=":6" />, Estere izrādē "Klaidoņa lūgšana"<ref name=":5" />, [[Valmieras Drāmas teātris]]''' ** [[Lolita Cauka]] — Indrānu māte izrādē "Indrāni"<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/indrani|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indrāni|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Sandra Kļaviņa]] — Laura izrādē "Tēvs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/jaunais-rigas-teatris/tevs|title=Jaunais Rīgas teātris - Tēvs|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] ** [[Kristīne Nevarauska]] — titulloma izrādē "Salome"<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/salome|title=Dailes teātris - Salome|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, Skārleta O’Hāra izrādē "Vējiem līdzi"<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/vejiem-lidzi|title=Dailes teātris - Vējiem līdzi|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] ** [[Ieva Segliņa]] — Tatjana izrādē "Oņegins"<ref name=":2" />, Hārpere Ameitija Pita izrādē "Eņģeļi Amerikā"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/engeli-amerika|title=Dailes teātris - Eņģeļi Amerikā|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Artūrs Skrastiņš]] — Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs izrādē "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, [[Dailes teātris]]''' ** [[Uldis Anže]] — Indreks Pāss izrādē "Zeme un mīlestība"<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/zeme-un-milestiba|title=Latvijas Nacionālais teātris - Zeme un mīlestība|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Arturs Skuja izrādē "Klaidoņa lūgšana"<ref name=":5" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] ** [[Ivars Puga]] — Fjodors Mihailovičs Dostojevskis izrādē "Rudens Pēterburgā"<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/rudens-peterburga|title=Latvijas Nacionālais teātris - Rudens Pēterburgā|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, Saša izrādē "Piemiņas diena"<ref name=":7" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Imants Strads]] — Semjonovičs Remōnt-Zoss izrādē "Zojkina kvartira"<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/zojkina-kvartira|title=Valmieras Drāmas teātris - Zojkina kvartira|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, Filipo Fanti izrādē "Aprēķina laulības"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/aprekina-laulibas|title=Valmieras Drāmas teātris - Aprēķina laulības|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Valmieras Drāmas teātris]] | valign="top" | * '''[[Daiga Gaismiņa-Šiliņa|Daiga Gaismiņa]] — Ieva izrādē "Indrāni"<ref name=":14" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]]''' ** [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Olga izrādē "Oņegins"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] ** [[Māra Mennika]] — Jeļena izrādē "Mežainis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/mezainis|title=Valmieras Drāmas teātris - Mežainis|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Valmieras Drāmas teātris]] ** [[Lidija Pupure]] — Serafima Iļjiņična izrādē "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, [[Dailes teātris]] ** [[Ilze Rudolfa]] — Sveta izrādē "Piemiņas diena"<ref name=":7" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | Gada debija skatuves mākslā |- | valign="top" | * '''[[Harijs Spanovskis]] — Rojs M. Kons/ Praiors 2 izrādē "Eņģeļi Amerikā"<ref name=":11" />, [[Dailes teātris]]''' ** [[Ivars Auziņš]] — Džozefs Porters Pits/ Praiors 1/ Eskimoss izrādē "Eņģeļi Amerikā"<ref name=":11" />, [[Dailes teātris]] ** [[Kaspars Dumburs]] — loma izrādē "Vecene"<ref name=":0" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Andris Keišs]] — Pēteris Stokmanis izrādē "Tautas ienaidnieks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/jaunais-rigas-teatris/tautas-ienaidnieks|title=Jaunais Rīgas teātris - Tautas Ienaidnieks|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] ** [[Artis Robežnieks]] — Vladimirs Ļenskis izrādē "Oņegins"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * '''[[Konstantīns Zaics]] — Smuts izrādē "Vosorys saulgrīžu burvesteibys"<ref name=":18">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/daugavpils-teatris/vosorys-saulgrizu-burvesteibys|title=Daugavpils teātris - Vosorys saulgrīžu burvesteibys|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Daugavpils teātris]]''' ** [[Marija Linarte]] — Matrjena izrādē "Rudens Pēterburgā"<ref name=":16" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Ance Strazda]] — Matrjena izrādē "Rudens Pēterburgā"<ref name=":16" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Jolanta Znotiņa]] — Keita izrādē "Sabojātie"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/sabojatie|title=Dailes teātris - Sabojātie|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * '''[[Jurģis Spulenieks]] — Edžiņš izrādē "Indrāni"<ref name=":14" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]], lomas izrādē "Minga rēgi"<ref name=":10" />, Teātris TT''' ** [[Rolands Beķeris]] — Jukums izrādē "Minhauzena precības"<ref name=":19">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/liepajas-teatris/minhauzena-precibas-liep|title=Liepājas teātris - Minhauzena precības|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]] ** [[Dārta Daneviča]] — Marija Lukjanovna izrādē "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, [[Dailes teātris]] ** [[Zane Dombrovska]] — Agnese izrādē "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Kristaps Ķeselis]] — lomas izrādē "Minga rēgi"<ref name=":10" />, Teātris TT | valign="top" | * '''[[Reinis Dzudzilo]] — "Raudupiete"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]]''' ** [[Kristīne Abika]] — "Rudens Pēterburgā"<ref name=":16" />, "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Andris Freibergs]] — "Zeme un mīlestība"<ref name=":15" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Aigars Ozoliņš]] — "Venēcijas tirgotājs"<ref name=":20">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/venecijas-tirgotajs|title=Latvijas Nacionālais teātris - Venēcijas tirgotājs|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Mārtiņš Vilkārsis]] — "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, [[Dailes teātris]], "Zojkina kvartira"<ref name=":17" />, "Klaidoņa lūgšana"<ref name=":5" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kustību mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Ilze Vītoliņa]] — lelles izrādei "Ronja - laupītāja meita"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-lellu-teatris/ronja-laupitaja-meita|title=Latvijas Leļļu teātris - Ronja - laupītāja meita|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Leļļu teātris]], kostīmi izrādēm "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, "Salome"<ref name=":12" />, [[Dailes teātris]]''' ** [[Kristīne Abika]] — "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Anna Heinrihsone]] — "Zojkina kvartira"<ref name=":17" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] ** [[Kristīne Pasternaka]] — "Zeme un mīlestība"<ref name=":15" />, "Venēcijas tirgotājs"<ref name=":20" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Liene Rolšteina]] — "Sieviete, kura nav uzmanības vērta"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/sieviete-kura-nav-uzmanibas-verta|title=Latvijas Nacionālais teātris - Sieviete, kura nav uzmanības vērta|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]], "Minhauzena precības"<ref name=":19" />, [[Liepājas teātris]] | valign="top" | * '''[[Inga Krasovska]] — "Lukrēcija Bordžija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/liepajas-teatris/lukrecija-bordzija|title=Liepājas teātris - Lukrēcija Bordžija|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]], "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, "Oņegins"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]]''' ** [[Irina Bogeruka]] — "Vosorys saulgrīžu burvesteibys"<ref name=":18" />, [[Daugavpils teātris]] ** [[Elīna Gediņa]] — "Eņģeļi Amerikā"<ref name=":11" />, [[Dailes teātris]] ** [[Valērijs Oļehno]] — "Rudens Pēterburgā"<ref name=":16" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | Gada sasniegums baleta mākslā ! style="background:#EEDD82" | Gada sasniegums laikmetīgajā dejā |- | valign="top" | * '''[[Baiba Kokina]] — lomas baletos "Apburtā princese", "Riekstkodis", "Mesija", "5 Tango", [[Latvijas Nacionālā opera]]''' ** [[Sabīne Guravska]] — lomas baletos "Gulbju ezers", "Otello", "5 Tango", [[Latvijas Nacionālā opera]] ** [[Alise Prudāne]] — lomas baletos "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Otello", "Mesija", [[Latvijas Nacionālā opera]] ** [[Andris Pudāns]] — Jago baletā "Otello", [[Latvijas Nacionālā opera]] | valign="top" | * '''"Inside"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/inside|title=Latvijas Nacionālais teātris - Inside|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — horeogrāfs [[Dmitrijs Gaitjukevičs]], [[Latvijas Nacionālais teātris]]''' ** "Pietiekami labs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/gertrudes-ielas-teatris/pietiekami-labs|title=Ģertrūdes ielas teātris - Pietiekami labs|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Andrejs Jarovojs|Andreja Jarovoja]] ideja un režija, [[Kristīne Brīniņa|Kristīnes Brīniņas]] horeogrāfija, [[Ģertrūdes ielas teātris]] ** "Stundas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2014-2015/dirty-deal-teatro/stundas-760|title=Dirty Deal Teatro - Stundas|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref> — [[Kristīne Brīniņa|Kristīnes Brīniņas]], [[Evita Birule|Evitas Birules]], [[Eva Krūmiņa|Evas Krūmiņas]] horeogrāfija un izpildījums, [[Dirty Deal Teatro]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada mūzikas autors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu un video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu un video mākslinieks]] |- | valign="top" | * '''[[Kārlis Lācis]] — "Oņegins"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]]''' ** [[Kārlis Auzāns]] — "Mēdeja. Teātris"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/medeja-teatris|title=Dailes teātris - Mēdeja. Teātris|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] ** [[Goran Gora]] — "Raudupiete"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] ** [[Laima Jansone]] — "3/4 ūdens"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/gertrudes-ielas-teatris/34-udens|title=Ģertrūdes ielas teātris - 3/4 ūdens|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv|archive-date=2023-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230820124922/https://izrades.lv/2012-2013/gertrudes-ielas-teatris/34-udens}}</ref>, [[Ģertrūdes ielas teātris]] ** [[Aleksejs Peguševs]] — "Antigone"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/antigone2|title=Dailes teātris - Antigone|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * '''[[Uldis Jancis]], [[Linda Ģībiete]] — "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]]''' ** [[Artis Dzērve]] — "Oņegins"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] ** [[Lauris Johansons]] — "Pirmie aplausi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/jaunais-rigas-teatris/pirmie-aplausi|title=Jaunais Rīgas teātris - Pirmie Aplausi|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] ** [[Igors Kapustins]] — "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, "Oņegins"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]], "Zeme un mīlestība"<ref name=":15" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] ** [[Lienīte Slišāne]] — "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, "Rudens Pēterburgā"<ref name=":16" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- |} === Dramaturgu Ģildes balva "Pazudušais dēls" === * '''[[Inga Gaile]] — "Mūsu Silvija debesīs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/gertrudes-ielas-teatris/musu-silvija-debesis|title=Ģertrūdes ielas teātris - Mūsu Silvija debesīs|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Ģertrūdes ielas teātris]]''' ** [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Valters Sīlis]], [[Uģis Bērziņš]] — "Nacionālais attīstības plāns<ref name=":9" />", [[Dirty Deal Teatro]] ** [[Rasa Bugavičute-Pēce|Rasa Bugavičute]], [[Rēzija Kalniņa]], [[Elmārs Seņkovs]] — "Es par Rēziju"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/es-par-reziju|title=Dailes teātris - Es par Rēziju|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] ** [[Andris Kalnozols]] — "Labākais cilvēks Tahkurannā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dirty-deal-teatro/labakais-cilveks-tahkuranna|title=Dirty Deal Teatro - Labākais cilvēks Tahkurannā|website=Izrades.lv|access-date=2023-08-20|language=lv}}</ref>, [[Dirty Deal Teatro]] ** [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] — "Zudušo laiku citējot"<ref name=":1" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] === Skatītāju simpātijas balvas === * Gada izrāde — '''"Oņegins"<ref name=":2" /> — [[Dailes teātris]], režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]]''' * Gada aktrise — '''[[Kristīne Nevarauska]] — Salome izrādē "Salome"<ref name=":12" />, Skārleta O’Hāra izrādē "Vējiem līdzi<ref name=":13" />", [[Dailes teātris]]''' * Gada aktieris — '''[[Artūrs Skrastiņš]] — Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs izrādē "Finita la comedia!"<ref name=":3" />, [[Dailes teātris]]''' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110102004039/http://www.spelmanunakts.lv/ Spēlmaņu nakts oficiālā mājaslapa] {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:2012. gads Latvijā]] [[Kategorija:2013. gads Latvijā]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2013]] j3vusdmy7uq6cwj23lfveqv0dudhito 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 230550 4467445 4458231 2026-05-13T06:21:36Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4467445 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 1984 |tēma = |attēls = ESC 1984 logo.png |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1984|5|5|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Dezirē Nosbuša]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Luksemburga}} [[RTL]] |vieta = {{karogs|Luksemburga}}, [[Luksemburga (pilsēta)]]<br />''[[Grand Theatre]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Zviedrija}} ''[[Herreys]] - [["Diggi-Loo Diggi-Ley"]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 19 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Īrija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Grieķija}}<br />{{ESC|Izraēla}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 1984 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1984. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1983]] |nākamais = [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985 ►]] }} '''29. Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss''' norisinājās ''Grand Theatre'' arēnā, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburgas pilsētā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1984. gada 5. maijā. == Dalībvalstis un rezultāti== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- style="font-weight:bold;background:gold" | 01 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | ''[[Herreys]]'' | "Diggi-Loo Diggi-Ley" | — | 1. | 145 |- | 02 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Sofija Karla]] | "100% d'amour" | "100% mīlestība" | 10 | 39 |- | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Annika Thoumazeau]] | "Autant d'amoureux que d'étoiles" | "Cik mīlnieku, tik zvaigznes" | 8 | 61 |- | 04 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Bravo (grupa)|Bravo]] | "Lady, Lady" | "Dāma, dāma" | 3 | 106 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Dollie de Luxe]] | "Lenge leve livet" | "Lai dzīvo dzīve" | 17 | 19 |- | 06 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Bella& [[the Devotions]] | "Love Games" | "Mīlestības spēles" | 7 | 63 |- | 07 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Andījs Pauls]] | "Anna Maria Lena" (Άννα Μαρία Λένα) | "Anna Marija Lēna" | 15 | 31 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Jakuas Zēgers]] | "Avanti la vie" | "Doties dzīvē" | 5 | 70 |- | 09 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Linda Martina]] | "Terminal 3" | "Termināls 3" | 2 | 137 |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | [[Hot Eyes]] | "Det' lige det" | "Tas ir tikai tas" | 4 | 101 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Holandiešu valoda|Holandiešu]] | [[Maribella]] | "Ik hou van jou" | "Mīlu tevi" | 13 | 34 |- | 12 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | [[Vlado]]& [[Isolda]] | "Ciao, amore" | "Uzredzēšanos, mīļotā" | 18 | 26 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Anita]] | "Einfach weg" | "Dodies prom" | 19 | 5 |- | 14 | {{ESC|Vācija}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Merījs Ross]] | "Aufrecht geh'n" | "Stāvi stalti" | 13 | 34 |- | 15 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Beş Yıl Önce, On Yıl Sonra]] | "Halay" | — | 12 | 37 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | [[Kirika]] | "Hengaillaan" | — | 9 | 46 |- | 17 | {{ESC|Šveice}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Reinījs Diena]] | "Welche Farbe hat der Sonnenschein?" | "Kādā krāsā ir saules gaisma?" | 16 | 30 |- | 18 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Alise]]& [[Franso Battiato]] | "I treni di Tozeur" | "Šī vilcieni Tozeurs" | 5 | 70 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Marija Guinuta]] | "Silêncio e tanta gente" | "Klusums, bet tikai daudz cilvēku" | 11 | 38 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Luxembourg 1984 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/luxembourg-1984/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=15 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210415195208/https://eurovision.tv/event/luxembourg-1984/final/results |archive-date=15 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1984 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=300#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=21 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043148/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=300#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- style="background:gold;" ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 145 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 6 || 6 || 4 || 10 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || 10 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 7 || || || 7 || || 5 || 5 || || 8 || || || 4 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 2 || 6 || 3 || 10 || || || '''12''' || || 8 || || || || 4 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 10 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 6 || 4 || 6 || 3 || 7 || 7 || 2 || 2 || 6 || || '''12''' || || 3 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || 8 || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 1 || 3 || || || || || 2 || || 6 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 || 3 || 1 || || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 2 || 2 || 8 || 1 || 4 || 1 || 2 || 7 || 1 || 4 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 4 || 10 || || '''12''' || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || '''12''' || '''12''' || 2 || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 8 || || 3 || 4 || 5 || 10 || || 1 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 || '''12''' || 5 || 3 || 10 || 4 || 8 || 10 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 7 || || 10 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 5 || 3 || 8 || 6 || '''12''' || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 6 || 4 || 5 || 2 || 5 || 1 || 5 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || 2 || 7 || 8 || || 1 || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 5 || || || || || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || 2 || || || 3 || 8 || || || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 3 || 8 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || || 4 || || 7 || 2 || || 6 || || 2 || 5 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || 6 || || || || || 5 || || 4 || 2 || || 1 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 5 || 1 || 5 || || 4 || || || 6 || || 3 || 5 || 1 || 6 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 1 || || || || || 10 || 1 || 5 || || 8 || || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 10 || || '''12''' || 1 || || || || || || || || 7 || 6 || 7 || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || 4 || || 5 || || || || || || || 6 || 7 || || 8 || || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Īrija, Kipra, Vācija |- | 4 | {{ESC|Īrija}} | Beļģija, Itālija, Šveice, Zviedrija |- | rowspan="4" | 2 | {{ESC|Beļģija}} | Francija, Luksemburga |- | {{ESC|Dānija}} | Apvienotā Karaliste, Norvēģija |- | {{ESC|Itālija}} | Somija, Spānija |- | {{ESC|Spānija}} | Portugāle, Turcija |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Francija}} | Nīderlande |- | {{ESC|Kipra}} | Dienvidslāvija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ofn6huj2n7dvyzp0bf70ibugabr930i 4467446 4467445 2026-05-13T06:22:00Z Lasks 38532 4467446 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 1984 |tēma = |attēls = ESC 1984 logo.png |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1984|5|5|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Dezirē Nosbuša]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Luksemburga}} [[RTL]] |vieta = {{karogs|Luksemburga}}, [[Luksemburga (pilsēta)]]<br />''[[Grand Theatre]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Zviedrija}} ''[[Herreys]] - [["Diggi-Loo Diggi-Ley"]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 19 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Īrija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Grieķija}}<br />{{ESC|Izraēla}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 1984 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1984. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1983]] |nākamais = [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985 ►]] }} '''29. Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss''' norisinājās ''Grand Theatre'' arēnā, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburgas pilsētā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1984. gada 5. maijā. == Dalībvalstis un rezultāti== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- style="font-weight:bold;background:gold" | 01 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | ''[[Herreys]]'' | "Diggi-Loo Diggi-Ley" | — | 1. | 145 |- | 02 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Sofija Karla]] | "100% d'amour" | "100% mīlestība" | 10 | 39 |- | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Annika Thoumazeau]] | "Autant d'amoureux que d'étoiles" | "Cik mīlnieku, tik zvaigznes" | 8 | 61 |- | 04 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Bravo (grupa)|Bravo]] | "Lady, Lady" | "Dāma, dāma" | 3 | 106 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Dollie de Luxe]] | "Lenge leve livet" | "Lai dzīvo dzīve" | 17 | 19 |- | 06 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Bella& [[the Devotions]] | "Love Games" | "Mīlestības spēles" | 7 | 63 |- | 07 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Andījs Pauls]] | "Anna Maria Lena" (Άννα Μαρία Λένα) | "Anna Marija Lēna" | 15 | 31 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Jakuas Zēgers]] | "Avanti la vie" | "Doties dzīvē" | 5 | 70 |- | 09 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Linda Martina]] | "Terminal 3" | "Termināls 3" | 2 | 137 |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | [[Hot Eyes]] | "Det' lige det" | "Tas ir tikai tas" | 4 | 101 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Holandiešu valoda|Holandiešu]] | [[Maribella]] | "Ik hou van jou" | "Mīlu tevi" | 13 | 34 |- | 12 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | [[Vlado]]& [[Isolda]] | "Ciao, amore" | "Uzredzēšanos, mīļotā" | 18 | 26 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Anita]] | "Einfach weg" | "Dodies prom" | 19 | 5 |- | 14 | {{ESC|Vācija}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Merījs Ross]] | "Aufrecht geh'n" | "Stāvi stalti" | 13 | 34 |- | 15 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Beş Yıl Önce, On Yıl Sonra]] | "Halay" | — | 12 | 37 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | [[Kirika]] | "Hengaillaan" | — | 9 | 46 |- | 17 | {{ESC|Šveice}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Reinījs Diena]] | "Welche Farbe hat der Sonnenschein?" | "Kādā krāsā ir saules gaisma?" | 16 | 30 |- | 18 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Alise]]& [[Franso Battiato]] | "I treni di Tozeur" | "Šī vilcieni Tozeurs" | 5 | 70 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Marija Guinuta]] | "Silêncio e tanta gente" | "Klusums, bet tikai daudz cilvēku" | 11 | 38 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Luxembourg 1984 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/luxembourg-1984/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=15 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210415195208/https://eurovision.tv/event/luxembourg-1984/final/results |archive-date=15 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1984 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=300#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=21 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043148/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=300#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- style="background:gold;" ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 145 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 6 || 6 || 4 || 10 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || 10 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 7 || || || 7 || || 5 || 5 || || 8 || || || 4 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 2 || 6 || 3 || 10 || || || '''12''' || || 8 || || || || 4 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 10 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 6 || 4 || 6 || 3 || 7 || 7 || 2 || 2 || 6 || || '''12''' || || 3 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || 8 || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 1 || 3 || || || || || 2 || || 6 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 || 3 || 1 || || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 2 || 2 || 8 || 1 || 4 || 1 || 2 || 7 || 1 || 4 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 4 || 10 || || '''12''' || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || '''12''' || '''12''' || 2 || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 8 || || 3 || 4 || 5 || 10 || || 1 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 || '''12''' || 5 || 3 || 10 || 4 || 8 || 10 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 7 || || 10 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 5 || 3 || 8 || 6 || '''12''' || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 6 || 4 || 5 || 2 || 5 || 1 || 5 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || 2 || 7 || 8 || || 1 || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 5 || || || || || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || 2 || || || 3 || 8 || || || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 3 || 8 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || || 4 || || 7 || 2 || || 6 || || 2 || 5 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || 6 || || || || || 5 || || 4 || 2 || || 1 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 5 || 1 || 5 || || 4 || || || 6 || || 3 || 5 || 1 || 6 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 1 || || || || || 10 || 1 || 5 || || 8 || || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 10 || || '''12''' || 1 || || || || || || || || 7 || 6 || 7 || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || 4 || || 5 || || || || || || || 6 || 7 || || 8 || || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Īrija, Kipra, Vācija |- | 4 | {{ESC|Īrija}} | Beļģija, Itālija, Šveice, Zviedrija |- | rowspan="4" | 2 | {{ESC|Beļģija}} | Francija, Luksemburga |- | {{ESC|Dānija}} | Apvienotā Karaliste, Norvēģija |- | {{ESC|Itālija}} | Somija, Spānija |- | {{ESC|Spānija}} | Portugāle, Turcija |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Francija}} | Nīderlande |- | {{ESC|Kipra}} | Dienvidslāvija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:1984. gads mūzikā]] 992fr4c0szo3g4fzne2vcd052tvjfew 4467530 4467446 2026-05-13T09:00:37Z Lasks 38532 4467530 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 1984 |tēma = |attēls = ESC 1984 logo.png |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1984|5|5|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Dizere Noživuša]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Luksemburga}} [[RTL]] |vieta = {{karogs|Luksemburga}}, [[Luksemburga (pilsēta)]]<br />''[[Grand Theatre]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} ''[[Herreys]] - [[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 19 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Īrija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Grieķija}}<br />{{ESC|Izraēla}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 1984 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1984. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1983]] |nākamais = [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985 ►]] }} '''1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1984}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1984}}) bija 29. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Luksemburga]]s galvaspilsētā [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburgā]]. Šī bija ceturtā reize, kad konkurss notika Luksemburgā (iepriekš {{escy|1962}}., {{escy|1966}}. un {{escy|1973}}. gadā). Konkursā piedalījās 19 valstis. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]. No konkursa izstājās [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlā]], sakarā ar to, ka konkurss sakrita ar Izraēlas karavīru piemiņas dienām ''[[Yom HaZikaron]]''. Bija plānota [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķijas]] dalība, taču tā tika atsaukta priekšnesuma sliktās kvalitātes dēļ. Konkursā uzvarēja [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]s pārstāvji ''[[Herreys]]'' ar dziesmu ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]''. Šī bija otrā Zviedrijas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1974}}. gadā). == Dalībvalstis un rezultāti== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- style="font-weight:bold;background:gold" | 01 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | ''[[Herreys]]'' | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | — | 1. | 145 |- | 02 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Sofija Karla]] | ''100% d'amour'' | "100% mīlestība" | 10. | 39 |- | 03 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Annika Tumazo]] | ''Autant d'amoureux que d'étoiles'' | "Cik mīlnieku, tik zvaigznes" | 8. | 61 |- | 04 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Bravo (grupa)|Bravo]]'' | ''Lady, Lady'' | "Dāma, dāma" | 3. | 106 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | ''[[Dollie de Luxe]]'' | ''Lenge leve livet'' | "Lai dzīvo dzīve" | 17. | 19 |- | 06 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Bella & the Devotions]]'' | ''Love Games'' | "Mīlestības spēles" | 7. | 63 |- | 07 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Andījs Pauls]] | ''Anna Maria Lena <small>(Άννα Μαρία Λένα)</small>'' | "Anna Marija Lēna" | 15. | 31 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Franču | [[Žaks Zegērs]] | ''Avanti la vie'' | "Doties dzīvē" | 5. | 70 |- | 09 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Linda Mārtina]] | ''Terminal 3'' | "Terminālis 3" | 2. | 137 |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | ''[[Hot Eyes]]'' | ''Det' lige det'' | "Tā tas ir" | 4. | 101 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | ''[[Maribelle]]'' | ''Ik hou van jou'' | "Es tevi mīlu" | 13. | 34 |- | 12 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | [[Vlado Kalembers|Vlado]] un [[Izolda Barudžija|Ida]] | ''Ciao, amore'' | "Uzredzēšanos, mīļotā" | 18. | 26 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|Vācu]] | [[Anita Spanere|Anita]] | ''Einfach weg'' | "Dodies prom" | 19. | 5 |- | 14 | {{ESC|Vācija}} | Vācu | [[Mērija Rūsa]] | ''Aufrecht geh'n'' | "Stāvi stalti" | 13. | 34 |- | 15 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | ''[[Beş Yıl Önce, On Yıl Sonra]]'' | ''Halay'' | — | 12. | 37 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kirika]]'' | ''Hengaillaan'' | "Pakavēsimies" | 9. | 46 |- | 17 | {{ESC|Šveice}} | Vācu | ''[[Rainy Day]]'' | ''Welche Farbe hat der Sonnenschein?'' | "Kādā krāsā ir saules gaisma?" | 16. | 30 |- | 18 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Vācu|Sastāv no atsevišķiem vārdiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | [[Alise (dziedātāja)|Alise]] un [[Frančesko Batjato]] | ''I treni di Tozeur'' | "Šie Tozēras vilcieni" | 5. | 70 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Marija Ginoča]] | ''Silêncio e tanta gente'' | "Klusums, bet tik daudz cilvēku" | 11. | 38 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Luxembourg 1984 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/luxembourg-1984/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=15 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210415195208/https://eurovision.tv/event/luxembourg-1984/final/results |archive-date=15 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1984 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=300#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=21 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043148/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=300#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- style="background:gold;" ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 145 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 6 || 6 || 4 || 10 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || 10 || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 7 || || || 7 || || 5 || 5 || || 8 || || || 4 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 2 || 6 || 3 || 10 || || || '''12''' || || 8 || || || || 4 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 10 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 6 || 4 || 6 || 3 || 7 || 7 || 2 || 2 || 6 || || '''12''' || || 3 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || 8 || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 1 || 3 || || || || || 2 || || 6 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 || 3 || 1 || || 3 || 8 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 2 || 2 || 8 || 1 || 4 || 1 || 2 || 7 || 1 || 4 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 4 || 10 || || '''12''' || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || '''12''' || '''12''' || 2 || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 8 || || 3 || 4 || 5 || 10 || || 1 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 || '''12''' || 5 || 3 || 10 || 4 || 8 || 10 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 7 || || 10 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 5 || 3 || 8 || 6 || '''12''' || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 6 || 4 || 5 || 2 || 5 || 1 || 5 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || 2 || 7 || 8 || || 1 || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 5 || || || || || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || 2 || || || 3 || 8 || || || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || 3 || 8 || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 || || || 4 || || 7 || 2 || || 6 || || 2 || 5 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || 6 || || || || || 5 || || 4 || 2 || || 1 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 3 || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 5 || 1 || 5 || || 4 || || || 6 || || 3 || 5 || 1 || 6 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 1 || || || || || 10 || 1 || 5 || || 8 || || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 10 || || '''12''' || 1 || || || || || || || || 7 || 6 || 7 || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || 4 || || 5 || || || || || || || 6 || 7 || || 8 || || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaaaaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Īrija, Kipra, Vācija |- | 4 | {{ESC|Īrija}} | Beļģija, Itālija, Šveice, Zviedrija |- | rowspan="4" | 2 | {{ESC|Beļģija}} | Francija, Luksemburga |- | {{ESC|Dānija}} | Apvienotā Karaliste, Norvēģija |- | {{ESC|Itālija}} | Somija, Spānija |- | {{ESC|Spānija}} | Portugāle, Turcija |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Francija}} | Nīderlande |- | {{ESC|Kipra}} | Dienvidslāvija |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:1984. gads mūzikā]] 6qkc4fiorjll2sv8n989shsvxcdevvk Rīgas Svētā Alberta baznīca 0 231108 4467102 4265777 2026-05-12T14:15:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467102 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Rīgas Svētā Alberta baznīca | image = Alberta baznica.jpg | image_size = | caption = | map_type = Rīga | map_size = 250 | position = right | latd = 56 | latm = 55 | lats = 49.57 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 7.11 | longEW = E | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Liepājas iela 38|3s=Liepājas iela (Rīga)}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = 1903 | status = [[Rīgas arhidiecēze]] | architect = Johans Kohs | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Jānis Savickis | website = {{URL|http://www.albertadraudze.lv}} | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = Ziemeļrietumi | groundbreaking = 1901 | year_completed = 1919 | length = 24 m | width = 50 m | width_nave = | height_max = | materials = mūra | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sv.Alberta katoļu baznīca | numurs = 8096 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|N|bez}} }} }} '''Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Rīgas arhidiecēze]]s draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]], kas atrodas [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], Liepājas ielā 38. Baznīca celta Rīgas 700 gadu jubilejā, par godu sv. bīskapam [[Alberts Lielais|Albertam Lielajam]] (1193—1280). Viņš bija Dominikāņu ordeņa mūks un teologs (nejaukt ar bīskapu Albertu, Rīgas dibinātāju, kurš nav atzīts par svēto). Šī ir vislielākā [[Romas katoļi|katoļu]] baznīca [[Latvija|Latvijā]] — tajā var ietilpt 2500 cilvēku.<ref>http://www.albertadraudze.lv/vesture.php{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == {{nepilnīgs}}<!-- kaut kas jau notika arī pēc baznīcas uzcelšanas --> Baznīcas aizsākumi šajā vietā meklējami [[1887]]. gada 17. augustā, kad katoļu kapos Pārdaugavā tika uzcelta koka kapliča, kuru pabeidza 1898. gadā un iesvētīja tā paša gada 10. maijā. 1899. gadā pēc prāvesta prelāta Franča Afanasoviča iniciatīvas, sakarā ar Rīgas dibināšanas 700 gadu jubileju un to, ka pilsētas iedzīvotāju skaitam strauji pieaugot, ir radusies nepieciešamība pēc jaunas katoļu baznīcas, speciāli izveidota komiteja griezās pie pilsētas valdes ar lūgumu piešķirt zemes gabalu Torņakalnā. Tā paša gada 22. maijā pilsētas dome ierādīja bezmaksas zemes gabalu Kurzemes ielā 1600 kvadrātasu platībā katoļu baznīcas, skolas un garīdznieku dzīvojamās mājas vajadzībām, ar piezīmi: ja minētais zemes gabals netiks izmantots šiem mērķiem, to atņems. Pateicoties prelāta F. Afanasoviča, ģenerālmajora Majevska, arhitekta profesora Koha un citu pūlēm 1901. gadā atļāva vākt ziedojumus jaunas katoļu baznīcas būvei<!-- 4-5 svētdienas un svētku dienas -->. Baznīcu bija paredzēts celt [[baroks|baroka]] stilā. 1901. gada 28. oktobrī, 14:30 Āgenskalnā, vecajā Nometņu laukumā notika [[Romas katoļu baznīca]]s pamatakmens iesvēte. Jaunceļamā baznīca tika paredzēta 2500 ticīgo vajadzībām. To paredzēja celt franču baroka stilā pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1901. gadā tika sagatavoti jaunā dievnama pamati, bet 1902. gadā baznīca jau bija uzcelta līdz jumtam, torņu celtniecību atliekot līdzekļu trūkuma dēļ. Baznīcā tika izveidots altāris un pagaidu apgaismojums, lai varētu noturēt [[Svētā Mise|Svēto Misi]]. 1903. gada 16. novembrī notika pagaidu dievnama iesvēte, bet svinīgā [[konsekrācija]] tika paredzēta 1904. gadā.<ref>Budže, A. 1995. Rīgas Dekanāta Romas katoļu baznīcas un kapsētas. 1968. III daļa. (saīsināts) 394. — 399. lpp.</ref> Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1919. gadā.<ref name="dievnami">{{Grāmatas atsauce|author1= Vita Banga|author2= Marina Levina u.c.|title=Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla|year=2007|publisher=Zinātne|location=Rīga|isbn=978-9984-823-00-3|page=364}}</ref> Baznīcas ērģeles 1912. gadā būvējis ērģeļbūvētājs Emīls Martins. Šis ir otrs lielākais E.Martina instruments - šedevrs Latvijā, pēc Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles ērģelēm. Ērģeles ir veidotas romantiskās tradīcijās ar krāšņu dispozīciju. Instrumentam ir 30 reģistri, divi manuāļi un pedālis. Pneimatiskas traktūras tipa, ar dažādām palīgierīcēm - švelleris II manuālim, valce, gatavās kombinācijas, utt. Spēles galds, reģistru slēģi, pēc izskata un uzbūves līdzinās E.F.Walcker firmas ērģelēm, tomēr E.Martins nepazaudē savu izteikto zīmolu un izteiksmīgumu. == Arhitektūra == 1901. gadā tika pabeigta Svētā Alberta Romas katoļu baznīca, kurā arhitekts Johans Kohs strādāja kopā ar savu bijušo studentu Vilhelmu Ludvigu Nikolaju Bokslafu. Baznīca ir klasicisma stilā celta trijjomu bazilika ar diviem torņiem, ko noslēdz barokāli sīpolveida kupoli. Johana Koha iedvesmas avots bija venēciešu arhitekta [[Andrea Palladio]] darbi—īpaši baltajā tonī ieturētais [[Il Redentore]] interjers, kurā galvenā uzmanība pievērsta pašai arhitektūrai, kā arī [[San Francesco della Vigna]], kura fasāde atgādina Koha projektēto (lai gan tai nav līdzīgu dvīņu torņu). Ap galveno jomu izvietotie joniešu [[Pilastrs|pilastri]] balsta masīvu dzegu, virs kuras atrodas velvju griesti ar lunetēm. == Baznīcas altāri == Līdzās galvenajam altārim baznīcā ir vēl četri altāri. Divi no tiem ir katrā galvenā altāra pusē. Pārējie divi altāri atrodas abās baznīcas pusēs, pa vidu, katrs no tiem atrodas nelielās kapelas telpās baznīcas sānos. Savukārt viens altāris ir novietots pa labi no baznīcas galvenās ieejas. === Galvenais altāris === Galvenais baznīcas altāris veltīts Jēzus Vissvētākajai Sirdij. Altāra centrālajā daļā, virs tabernākula, atrodas samērā liela statuja, kurā Jēzus upurē savu Svēto Sirdi. Abās pusēs ir nišas ar statujām. Kreisajā pusē ir svētā Roha statuja ar spieķi rokās un suni pie kājas. Savukārt labajā pusē ir tipiska svētā Antonija Padovas statuja, kas tur Jēzus bērniņu un liliju. Augstu virs altāra atrodas glezna, kurā redzams Jēzus uz Golgātas krusta. Gleznas fonā aiz Jēzus ir tumšas debesis, kas liecina par brīdi, kad Jēzus nomira pie krusta, atdodot savu pēdējo elpas vilcienu. === Svētās Marijas Bezvainīgās Sirds altāris === Svētās Marijas Bezvainīgajai Sirdij veltītais altāris atrodas galvenā altāra labajā pusē. Uz altāra atrodas liela Svētās Marijas, Debesu un Zemes Karalienes statuja, kura upurē savu sirdi, tērpusies debeszilas krāsas kleitā un ar vainagu galvā. Virs Svētās Marijas statujas ir svētās Terēzes no Lizjē glezna, pazīstama arī kā svētā Terēze no Bērna Jēzus. === Bīskapa Alberta altāris === Altāri rotā altāra izmēra svētā glezna, kurā attēlots bīskaps Alberts, ģērbies liturģiskajā tērpā, ar mitru un ar bīskapa zizli rokās. === Svētās Ģimenes altāris === Labajā pusē no galvenā altāra atrodas Svētās Ģimenes altāris, kur atrodas glezna, kurā attēlota Svētā Ģimene. Jēzus attēlots kā zēns, kas varētu būt divpadsmit gadus vecs, kas liecina par gleznotāja ideju attēlot brīdi, kad Marija un Jāzeps atrada Jēzu Templī. === Svētā Franciska no Asīzes altāris === Kreisās pusē no galvenā altāra atrodas altāris, kur atrodas glezna, kurā attēlota svētā Franciska Asīzes vīzija. Vīzijā redzams Jēzus un Svētā Marija pārsteigtā Franciska priekšā, kurš tērpies brūnā franciskāņu mūka habitā. === Svētās Marijas altāris === Svētās Marijas altāris atrodas nelielā kapelas telpā, baznīcas galvenās ieejas labajā pusē. Altārī atrodas Svētās Marijas statuja ar Jēzus bērniņu labajā rokā. Statuja ir simbols mākslinieka poētiskajam aprakstam par "Apokalipses sievieti": "Debesīs parādījās liela zīme - sieviete, saulē tērpta, mēness zem viņas kājām, bet uz viņas galvas - divpadsmit zvaigžņu kronis. Viņa bija dzemdējusi bērnu un skaļi raudāja sāpēs, pūlēdamās dzemdēt." (Atklāsmes gr.12:1-2). Statuja attēlo Svēto Mariju ar skumju sejas izteiksmi. Viņa raud, viņai sāp. Debesu zilā garā ietērpta kleita, kas apgleznota ar spožām zvaigznēm, ir viņai uz pleciem līdz pat kājām. Viņa stāv ar mēness globusu zem kājām, ap galvu viņai apvīts divpadsmit zvaigžņu gloriols. Labajā rokā viņa tur Jēzus bērniņu. Ar izplestām rokām bērniņš Jēzus raugās uz savu māti, viņa sejā redzama mierinājuma izteiksme. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.albertadraudze.lv Sv. Alberta draudzes mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Rīgas arhidiecēzes baznīcas}} [[Kategorija:Katoļu baznīcas Rīgā]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Āgenskalns]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] m496s8kgp4ivdnxots0il3taivypb1p Attēls:Zeids.jpg 6 236873 4467285 2095744 2026-05-12T20:50:27Z ~2026-28831-23 145295 Astro,n,out Mūziķis , Radio SWH žurnālists 4467285 wikitext text/x-wiki Dzimis,7.03.2005 == Kopsavilkums == Latviešu vēsturnieks Teodors Zeids. Avots:http://arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 Attēls atbilst godprātīgas lietošanas noteikumiem. == Licence == {{Copyr}} avbbv0dkczr1lb32pmja68k5n8zvzyg 4467288 4467285 2026-05-12T20:52:19Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28831-23|~2026-28831-23]] ([[User talk:~2026-28831-23|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4467285 4467288 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Latviešu vēsturnieks Teodors Zeids. Avots:http://arhivi.lv/index.php?1&166&view=news-detail&news_id=4875 Attēls atbilst godprātīgas lietošanas noteikumiem. == Licence == {{Copyr}} fkbw166p1er4wq89n35qg1bzwedq87l Tālivaldis Ķeniņš 0 240309 4467543 4053238 2026-05-13T09:47:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467543 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Tālivaldis Ķeniņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Tālivaldis Ķeniņš, 2012. gada pastmarka | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | m_dat_alt = | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = [[Atis Ķeniņš]]<br />[[Anna Rūmane-Ķeniņa]] | dzīvesbiedrs = Valda Dreimane | bērni = | alma_mater = [[Parīzes Konservatorija]] | paraksts = | stils = | žanrs = [[simfoniskā mūzika]]<br />[[kamermūzika]]<br />[[klaviermūzika]]<br />vokālās kompozīcijas | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Tālivaldis Ķeniņš''' (dzimis {{dat|1919|4|22}}, miris {{dat|2008|1|20}})<ref name="canada">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/talivaldis-kenins-emc/|title=Talivaldis Kenins|publisher=The Canadian Encyclopedia|accessdate={{dat|2021|04|22||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128114202/https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/talivaldis-kenins-emc}}</ref> bija [[Kanādas latvieši|Kanādas latviešu]] [[komponists]] un mūzikas pedagogs. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[Latvija]]s komponistiem.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/atzimes-komponista-talivalza-kenina-90-jubileju.d?id=23154293|title=Atzīmēs komponista Talivalža Ķeniņa 90. jubileju|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2013|12|29||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Tālivaldis Ķeniņš dzimis 1919. gada 22.aprīlī [[Liepāja|Liepājā]]. Viņa tēvs bija dzejnieks un politiķis [[Atis Ķeniņš]], māte — rakstniece [[Anna Rūmane-Ķeniņa]], viņa pusbrālis — ekonomists [[Gundars Ķeniņš-Kings]].<ref name="lat">{{LAT e|3|605}}</ref> Ķeniņš sāka mācīties mūziku pie [[Lūcija Garūta|Lūcijas Garūtas]], pēc tam kopā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Francijā, mācījās [[Grenoble|Grenoblē]] pie Anrī Millera.<ref name="musica" /> No 1940. līdz 1944. gadam mācījās [[Latvijas konservatorija]]s Kompozīcijas klasē pie [[Ādolfs Ābele|Ādolfa Ābeles]] un [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ķeniņš atkal devās uz Franciju un 1945. gadā iestājās [[Parīzes Konservatorija|Parīzes Konservatorijā]], kur viņa profesori bija [[Tonī Obēns]] un [[Olivjē Mesiāns]].<ref name="musica">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musicabaltica.com/en/composers-and-authors/kenins-talivaldis/|title=Kenins, Talivaldis (1919 - 2008)|publisher=musicabaltica.com}}</ref> Studēja Parīzes Konservatorijā no 1945. līdz 1950. gadam.<ref name="lat" /> 1950. gadā Ķeniņš saņēma [[UNESCO]] stipendiju un vēl gadu varēja turpināt studijas. 1951. gadā kopā ar sievu Valdu Dreimani pārcēlās uz dzīvi [[Kanāda|Kanādā]], kur līdz 1966. gadam bija ērģelnieks un kora diriģents Svētā Andreja draudzē [[Toronto]].<ref name="lat" /> No 1952. līdz 1984. gadam strādāja [[Toronto Universitāte]]s Mūzikas fakultātē par pedagogu.<ref name="lat" /> No 1973. līdz 1974. gadam vadīja Kanādas Komponistu līgu.<ref name="lat" /> == Darbi == Orķestrim komponētas 8 simfonijas, 12 koncerti, ''Canzona Sonata'' vijolei un stīgu orķestrim, ''Beatae Voces Tenebrae'' simfoniskajam orķestrim. Ķeniņš strādājis arī [[kamermūzika]]s jomā, sacerējis [[klaviermūzika]]s darbus, kā arī vokālās kompozīcijas. Komponēja kora dziesmas, dažādu tautu tautasdziesmu apdares, kantātes, oratorijas.<ref name="lat" /> == Apbalvojumi == 1995. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="lat" /> Divas reizes saņēmis [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s KF prēmiju, 1994. gadā — Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu.<ref name="lat" /> 2005. gadā saņēmis [[Lielā mūzikas balva|Lielo mūzikas balvu]] par mūža ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/balva/lv/laureati.asp|title=LAUREĀTI|publisher=Music.lv|accessdate={{dat|2013|12|29||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150212222101/http://www.music.lv/balva/lv/laureati.asp}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lmic.lv/core.php?pageId=747&id=3699&profile=1 LMIC informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131219021301/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=747&id=3699&profile=1 |date={{dat|2013|12|19||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160304192057/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=248&q=Latvija&id=2676368&g=1 ''Letonika'' informācija] * [http://www.musicabaltica.lv/lv/autori/316/piezimes/ ''Musica Baltica'' informācija]{{Novecojusi saite}} * {{IMDB|2098474}} * [http://www.cbc.ca/news/arts/canadian-composer-talivaldis-kenins-dies-at-88-1.730217 Canadian composer Talivaldis Kenins dies at 88] {{en}} * [https://web.archive.org/web/20080617190147/http://www.music.utoronto.ca/about/news/obkenins.htm In Memoriam: Talivaldis Kenins] {{en}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ķeniņš, Tālivaldis}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Kanādas komponisti]] [[Kategorija:Kanādas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] jmrqxfz664d7id4u36rhx7kxpurx559 Trapeces zvaigžņu kopa 0 240671 4467495 3181351 2026-05-13T08:07:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467495 wikitext text/x-wiki {{Galaktikas infokaste | nosaukums = Trapeces zvaigžņu kopa | attēls = [[Attēls:Trapezium cluster optical and infrared comparison.jpg|250px]] | paraksts =Trapeces zvaigžņu kopa [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]]<br> attēlā, pa kreisi – [[redzamā gaisma|redzamās gaismas]] spektrā,<br> pa labi – [[infrasarkanais starojums|infrasarkanajā]] spektrā | epoha = J2000 | zvaigznājs = [[Orions (zvaigznājs)|Orions]] | rektascensija = 05h 35,4m<ref name="P1">[http://messier.seds.org/more/m042_trapezium.html Theta1 Orionis: The Trapezium Cluster in the Orion Nebula M42]</ref> | deklinācija = -05° 27′<ref name="P1" /> | izmēri =47′ × 47′<ref>[http://www.deepskylog.org/index.php?indexAction=quickpick&titleobjectaction=Search&source=quickpick&myLanguages=true&object=Theta+1+ori&searchObjectQuickPickQuickPick=Search%C2%A0Object Theta 1 Ori]{{Novecojusi saite}}</ref> | spožums = 4,0 <ref name="P1" /> | attālums =490 [[parseks|pc]] <br>1600[[gaismas gads|ly]]<ref name="P1" /> | rādiuss = ~10 [[gaismas gads|ly]] }} '''Trapeces zvaigžņu kopa''' (arī '''Theta1 Orionis''') ir [[vaļējā zvaigžņu kopa]], kura atrodas aptuveni 1600 [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[Zeme]]s [[Orions (zvaigznājs)|Oriona zvaigznājā]], [[Oriona miglājs|Oriona miglāja]] vidū. Kopu atklāja [[Itālija|itāļu]] [[astronoms]] [[Galileo Galilejs]]. 1617. gada 4. februārī viņš uzskicēja trīs no kopas [[zvaigzne|zvaigznēm]] (A, [[Theta1 Orionis C|C]], D), bet nepievērsa uzmanību tās ieskaujošajam [[miglājs|miglājam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.starlab.ru/showpost.php?p=214320&postcount=1 |title=Трапеция Ориона |access-date={{dat|2014|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130918222537/http://www.starlab.ru/showpost.php?p=214320&postcount=1 |archivedate={{dat|2013|09|18||bez}} }}</ref> Ceturto kopas zvaigzni (B) atklāja 1673. gadā. Piekto kopas zvaigzni E atklāja Tērbatas observatorijas direktors [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] 1826. gadā ar 9,5 [[colla|collu]] teleskopu.<ref>[http://messier.seds.org/m/m042.html Messier 42]</ref> Līdz 1888. gadam bija atklāti jau 8 kopas elementi. Vēlāk tika konstatēts, ka vairākas no kopas zvaigznēm patiesībā ir [[fizikālā dubultzvaigzne|dubultzvaigznes]]. Labos novērošanas apstākļos, [[teleskops|teleskopā]] ar 5 [[colla|collu]] [[apertūra|apertūru]] var redzēt 6 kopas zvaigznes. Trapeces zvaigžņu kopa ir relatīvi jauns veidojums, tai ir apmēram 3 x 10<sup>5</sup> gadi. Kopa satur apmēram 1000 zvaigznes.<ref>Žurnāls Zvaigžņotā debess, 2005. g.,(vasara), 30.lpp.</ref> 5 spožāko zvaigžņu [[masa]] ir apmēram 15 – 30 [[Saule]]s masu katrai. Tās viena no otras atrodas apmēram 1,5 gaismas gadu attālumā. [[Attēls:TrapeziumStars.jpg|thumb|left|150px|Trapeces zvaigžņu kopa ar apzīmējumiem]] Trapeces zvaigžņu kopu var viegli atšķirt pēc [[asterisms|asterisma]], kuru veido tās 4 spilgtākās zvaigznes (A, B, [[Theta1 Orionis C|C]] un D), tās izkārtojušās [[trapece]]s veidā. Spožākais kopas elements ir [[Tēta1 Orionis C|Tēta<sup>1</sup> Orionis C]], kuras [[redzamais spožums]] sasniedz 5,13<sup>m</sup>. Zvaigznes A un B ir [[aptumsuma maiņzvaigzne]]s. Vairums zvaigžņu komponentu šajā kopā atklāts, to pētot infrasarkanajā spektrā, tā var labāk redzēt cauri to apņemošajam putekļu un gāzu mākonim. Apmēram pusei zvaigžņu konstatēti tās apņemoši putekļu, gāzu diski, topošo planētu sistēmu aizmetņi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Commonscat|Trapezium (astronomy)|Trapeces zvaigžņu kopa}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vaļējās zvaigžņu kopas]] [[Kategorija:Orions (zvaigznājs)]] j94vhhob3fbag6gwvkjt5ff8udp84y0 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Limbažu novadā 0 243262 4467403 4423285 2026-05-13T04:37:41Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467403 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231916}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565917 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231916 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55220915 | label = [[Mērnieku viduslaiku kapsēta]] | name = Mērnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Ainažu pagasts | district = Ainažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Mērniekiem | lat = 57.858817786763 | long = 24.50618019991 | p625 = {{Coord|57.858818|24.50618|display=inline}} | vaid = 6148 | wikipediauri = M%C4%93rnieku_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aina%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q23931874 | label = [[Ezerkalnu senkapi|Ezerkalnu senkapi (Velna klēpis)]] | name = Ezerkalnu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Aloja | district = Aloja | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Ezerkalniem | lat = 57.771955805012 | long = 24.827635768407 | p625 = {{Coord|57.771956|24.827636|display=inline}} | vaid = 1447 | wikipediauri = Ezerkalnu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aloja }} {{monument | qid = Q23936580 | label = [[Alojas luterāņu baznīca]] | name = Alojas luterāņu baznīca | municipality = Aloja | district = Aloja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 2 | lat = 57.76752 | long = 24.88365 | p625 = {{Coord|57.76752|24.88365|display=inline}} | image = Aloja%20evangeelne%20luteriusu%20kirik.JPG<br/>Alojas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%204.jpg | commonscat = Lutheran church in Aloja | vaid = 8942 | wikipediauri = Alojas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1774.-1776. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aloja }} {{monument | qid = Q24693224 | label = ''[[:d:Q24693224|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aloja | district = Aloja | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 2 | locality = Alojas luterāņu baznīcā | lat = 57.76752 | long = 24.88365 | p625 = {{Coord|57.76752|24.88365|display=inline}} | image = Alojas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn.alt%C4%81ris%202.jpg | vaid = 3872 | year = 1774. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Alojas luterāņu baznīca]] | munwiki = Aloja }} {{monument | qid = Q24706055 | label = ''[[:d:Q24706055|ērģeles]]'' | name = ērģeles | municipality = Aloja | district = Aloja | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 2 | locality = Alojas luterāņu baznīcā | lat = 57.76752 | long = 24.88365 | p625 = {{Coord|57.76752|24.88365|display=inline}} | image = Alojas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn.%20%C4%93r%C4%A3eles%204.jpg | commonscat = Aloja Lutheran Church organ | vaid = 3873 | year = 1856. 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Alojas luterāņu baznīca]] | munwiki = Aloja }} {{monument | qid = Q24706058 | label = ''[[:d:Q24706058|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aloja | district = Aloja | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 2 | locality = Alojas luterāņu baznīcā | lat = 57.76752 | long = 24.88365 | p625 = {{Coord|57.76752|24.88365|display=inline}} | image = Alojas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%20kancele%201.jpg | vaid = 3874 | year = 1774. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Alojas luterāņu baznīca]] | munwiki = Aloja }} {{monument | qid = Q24706060 | label = [[Senkapu uzkalniņš Alojā|Senkapu uzkalniņš]] | name = Senkapu uzkalniņš | municipality = Aloja | district = Aloja | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Bērzu iela 1 | lat = 57.7684968 | long = 24.8665368 | p625 = {{Coord|57.768497|24.866537|display=inline}} | vaid = 6149 | wikipediauri = Senkapu_uzkalni%C5%86%C5%A1_Aloj%C4%81 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aloja }} {{monument | qid = Q24706136 | label = [[Jaungarandžu Baznīcas kalns]] | name = Jaungarandžu Baznīcas kalns | municipality = Alojas pagasts | district = Alojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Jaungarandžām | lat = 57.751544922578 | long = 24.841868614169 | p625 = {{Coord|57.751545|24.841869|display=inline}} | vaid = 1448 | wikipediauri = Jaungarand%C5%BEu_Bazn%C4%ABcas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alojas_pagasts }} {{monument | qid = Q24706151 | label = [[Lauru pilskalns]] | name = Lauru pilskalns | municipality = Alojas pagasts | district = Alojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Veclauriem, Iģes upes labajā krastā | lat = 57.849308016097 | long = 24.882348701653 | p625 = {{Coord|57.849308|24.882349|display=inline}} | vaid = 1450 | wikipediauri = Lauru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alojas_pagasts }} {{monument | qid = Q24706152 | label = [[Ungurpils senkapi|Ungurpils senkapi (Čūsku kalniņš)]] | name = Ungurpils senkapi (Čūsku kalniņš) | municipality = Alojas pagasts | district = Alojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ungurpils parkā | lat = 57.772059683479 | long = 24.818267562409 | p625 = {{Coord|57.77206|24.818268|display=inline}} | vaid = 1452 | wikipediauri = Ungurpils_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alojas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363556 | label = ''[[:d:Q51363556|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Bīriņi | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Bīriņu muižas dzīv. ēkā | lat = 57.243963 | long = 24.659607 | p625 = {{Coord|57.243963|24.659607|display=inline}} | vaid = 3954 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = B%C4%ABri%C5%86i }} {{monument | qid = Q51363577 | label = ''[[:d:Q51363577|Kapa piemineklis Mellīniem]]'' | name = Kapa piemineklis Mellīniem | municipality = Bīriņi | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Bīriņu muižas kapličā | lat = 57.239268101029 | long = 24.661114166863 | p625 = {{Coord|57.239268|24.661114|display=inline}} | vaid = 3955 | year = ap 1835. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q138484809|Bīriņu muižas apbūve]]'' | munwiki = B%C4%ABri%C5%86i }} {{monument | qid = Q51363615 | label = ''[[:d:Q51363615|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Bīriņi | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Bīriņu muižā | lat = 57.243852 | long = 24.659575 | p625 = {{Coord|57.243852|24.659575|display=inline}} | image = B%C4%ABri%C5%86u%20pils.jpg | commonscat = Bīriņi Palace | vaid = 6456 | year = 1857. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138484809|Bīriņu muižas apbūve]]'' | munwiki = B%C4%ABri%C5%86i }} {{monument | qid = Q51363642 | label = ''[[:d:Q51363642|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Bīriņi | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Bīriņu muižā | lat = 57.240478514809 | long = 24.655890568339 | p625 = {{Coord|57.240479|24.655891|display=inline}} | image = Biri%C5%86i%20palace%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6457 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138484809|Bīriņu muižas apbūve]]'' | munwiki = B%C4%ABri%C5%86i }} {{monument | qid = Q51362179 | label = ''[[:d:Q51362179|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Katvari | district = Katvaru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Katvaru muižas dzīvojamā ēkā | lat = 57.559209 | long = 24.801979 | p625 = {{Coord|57.559209|24.801979|display=inline}} | image = Katvaru%20mui%C5%BEa%2C%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | vaid = 3882 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q6378459|Katvaru muižas pils]]'' | munwiki = Katvari }} {{monument | qid = Q51362209 | label = ''[[:d:Q51362209|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Katvari | district = Katvaru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Katvaru muižas dzīvojamā ēkā | lat = 57.559094 | long = 24.801915 | p625 = {{Coord|57.559094|24.801915|display=inline}} | vaid = 3883 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q6378459|Katvaru muižas pils]]'' | munwiki = Katvari }} {{monument | qid = Q51362098 | label = ''[[:d:Q51362098|Brūveļu senkapi (Miroņu kalniņš), baznīcas vieta]]'' | name = Brūveļu senkapi (Miroņu kalniņš), baznīcas vieta | municipality = Katvaru pagasts | district = Katvaru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Brūveļiem | lat = 57.551249253881 | long = 24.835795937372 | p625 = {{Coord|57.551249|24.835796|display=inline}} | vaid = 1453 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Katvaru_pagasts }} {{monument | qid = Q51362116 | label = ''[[:d:Q51362116|Jenavu senkapi]]'' | name = Jenavu senkapi | municipality = Katvaru pagasts | district = Katvaru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Jenavām | lat = 57.561925776125 | long = 24.837812302941 | p625 = {{Coord|57.561926|24.837812|display=inline}} | image = Jenavu%20senkapi.jpg | vaid = 1454 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Katvaru_pagasts }} {{monument | qid = Q51362135 | label = ''[[:d:Q51362135|Aišēnu senkapi]]'' | name = Aišēnu senkapi | municipality = Katvaru pagasts | district = Katvaru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = starp Aišēniem un Ķeizariem | lat = 57.588301545223 | long = 24.885552769906 | p625 = {{Coord|57.588302|24.885553|display=inline}} | image = Aisenu%20senkapi%2C%20baznicas%20atrasanas%20vieta.jpg | vaid = 1456 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Katvaru_pagasts }} {{monument | qid = Q51362156 | label = ''[[:d:Q51362156|Dzejnieka F.Bārdas dzīvesvieta]]'' | name = Dzejnieka F.Bārdas dzīvesvieta | municipality = Katvaru pagasts | district = Katvaru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-054 | locality = Rumbiņi un Dārziņi | lat = 57.600577 | long = 24.889269 | p625 = {{Coord|57.600577|24.889269|display=inline}} | image = Fr.%20Bardas%20muzejs.jpg | vaid = 44 | year = 1880.–1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Katvaru_pagasts }} {{monument | qid = Q55220926 | label = ''[[:d:Q55220926|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.463119 | long = 24.471939 | p625 = {{Coord|57.463119|24.471939|display=inline}} | vaid = 3890 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55220932|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220929 | label = ''[[:d:Q55220929|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.463096 | long = 24.471853 | p625 = {{Coord|57.463096|24.471853|display=inline}} | image = Liepupes%20mui%C5%BE%C4%81%2C%20Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%283%29.jpg | vaid = 3891 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55220932|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220930 | label = ''[[:d:Q55220930|Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās) | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.463004 | long = 24.471767 | p625 = {{Coord|57.463004|24.471767|display=inline}} | vaid = 3892 | year = 1751. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55220932|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220932 | label = ''[[:d:Q55220932|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižā | lat = 57.463027 | long = 24.47181 | p625 = {{Coord|57.463027|24.47181|display=inline}} | image = Liepupes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Liepupe Manor House | vaid = 6442 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492830|Liepupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220934 | label = ''[[:d:Q55220934|Lielā kalpu māja]]'' | name = Lielā kalpu māja | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižā | lat = 57.463801244784 | long = 24.472081073487 | p625 = {{Coord|57.463801|24.472081|display=inline}} | image = Liepupes%20mui%C5%BE%C4%81%2C%20Liel%C4%81%20kalpu%20m%C4%81ja%20%283%29.jpg | commonscat = Servant house in Liepupe Manor | vaid = 6443 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492830|Liepupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220937 | label = ''[[:d:Q55220937|Vāgūzis]]'' | name = Vāgūzis | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižā | lat = 57.464266666785 | long = 24.471884513872 | p625 = {{Coord|57.464267|24.471885|display=inline}} | image = Liepupes%20mui%C5%BE%C4%81%2C%20V%C4%81g%C5%ABzis%20%282%29.jpg | commonscat = Coach-house in Liepupe Manor | vaid = 6444 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492830|Liepupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220944 | label = ''[[:d:Q55220944|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes muižā | lat = 57.462692 | long = 24.472346 | p625 = {{Coord|57.462692|24.472346|display=inline}} | image = Liepupes%20mui%C5%BE%C4%81%2C%20Parks%20%281%29.jpg | commonscat = Liepupe Manor Park | vaid = 6445 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Liepupes muiža]] | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220947 | label = ''[[:d:Q55220947|Liepupes luterāņu baznīca ar kapelu]]'' | name = Liepupes luterāņu baznīca ar kapelu | municipality = Liepupe | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.467700161522 | long = 24.436086381365 | p625 = {{Coord|57.4677|24.436086|display=inline}} | image = Liepupes%20bazn%C4%ABca%20Jelgavkrastos%20%284%29.jpg | commonscat = Liepupe Lutheran church | vaid = 6447 | year = 1783. 1991. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepupe_(ciems) }} {{monument | qid = Q55220917 | label = ''[[:d:Q55220917|Liepupes pilskalns]]'' | name = Liepupes pilskalns | municipality = Liepupes pagasts | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Liepupes kreisajā krastā pie Liepupes kapsētas | lat = 57.468974642914 | long = 24.42342752127 | p625 = {{Coord|57.468975|24.423428|display=inline}} | image = Liepupes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Liepupe hillfort | vaid = 1460 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55220921 | label = ''[[:d:Q55220921|Rūju svētliepa - kulta vieta]]'' | name = Rūju svētliepa - kulta vieta | municipality = Liepupes pagasts | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Rūjām | lat = 57.456272293359 | long = 24.540847589011 | p625 = {{Coord|57.456272|24.540848|display=inline}} | vaid = 1461 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55220923 | label = ''[[:d:Q55220923|Tiniņkalna senkapi]]'' | name = Tiniņkalna senkapi | municipality = Liepupes pagasts | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Tūjām un Bērzkalniem | lat = 57.51400765066 | long = 24.513782796276 | p625 = {{Coord|57.514008|24.513783|display=inline}} | vaid = 1462 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55220924 | label = ''[[:d:Q55220924|Dzīvojamā rija]]'' | name = Dzīvojamā rija | municipality = Liepupes pagasts | district = Liepupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ķurmos | lat = 57.54263 | long = 24.364779 | p625 = {{Coord|57.54263|24.364779|display=inline}} | vaid = 6440 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51362235 | label = ''[[:d:Q51362235|Limbažu senpilsēta]]'' | name = Limbažu senpilsēta | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = vēsturiskajā centrā | lat = 57.515108442593 | long = 24.714402910916 | p625 = {{Coord|57.515108|24.714403|display=inline}} | vaid = 1463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362261 | label = ''[[:d:Q51362261|Ķezberkalns - pilskalns]]'' | name = Ķezberkalns - pilskalns | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Dzirnezera krastā pie slimnīcas | lat = 57.516329927327 | long = 24.717690688041 | p625 = {{Coord|57.51633|24.717691|display=inline}} | vaid = 1464 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362284 | label = ''[[:d:Q51362284|Limbažu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Limbažu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.514578 | long = 24.713595 | p625 = {{Coord|57.514578|24.713595|display=inline}} | image = V%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7440 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362306 | label = ''[[:d:Q51362306|Vecais pilsētas rātsnams]]'' | name = Vecais pilsētas rātsnams | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baumaņu Kārļa laukums 1 | lat = 57.5145509 | long = 24.7135412 | p625 = {{Coord|57.514551|24.713541|display=inline}} | image = Old%20Limba%C5%BEi%20town%20hall.jpg | commonscat = Old Limbaži town hall | vaid = 6448 | year = 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362327 | label = ''[[:d:Q51362327|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Burtnieku iela 3 | lat = 57.5150936 | long = 24.71322 | p625 = {{Coord|57.515094|24.71322|display=inline}} | image = Port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20Limba%C5%BEi%2C%20Burtnieku%20iela%203.jpg | vaid = 3893 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362345 | label = ''[[:d:Q51362345|Sienas gleznojumi (2 telpās)]]'' | name = Sienas gleznojumi (2 telpās) | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Burtnieku iela 4 | lat = 57.5150841 | long = 24.7136176 | p625 = {{Coord|57.515084|24.713618|display=inline}} | vaid = 3894 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362366 | label = [[Limbažu pils|Limbažu viduslaiku pils]] | name = Limbažu viduslaiku pils | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | extlink = https://www.limbazumuzejs.lv | address = Burtnieku iela 7 | lat = 57.516055555556 | long = 24.713472222222 | p625 = {{Coord|57.516056|24.713472|display=inline}} | image = Lemsalu%20linnus%209.jpg | commonscat = Limbaži castle | vaid = 1465 | wikipediauri = Limba%C5%BEu_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362393 | label = ''[[:d:Q51362393|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Burtnieku iela 7 | locality = Limbažu muzejs | lat = 57.5157222 | long = 24.7138867 | p625 = {{Coord|57.515722|24.713887|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Limba%C5%BEi%2C%20Burtnieku%20iela%207.jpg | vaid = 3958 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362426 | label = ''[[:d:Q51362426|Dzīvojamā ēka (Birģermeistara Rota nams)]]'' | name = Dzīvojamā ēka (Birģermeistara Rota nams) | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Cēsu iela 1 | lat = 57.5144662 | long = 24.7144673 | p625 = {{Coord|57.514466|24.714467|display=inline}} | image = Limba%C5%BEi%20C%C4%93su%20iela.JPG | commonscat = Mayor's House in Limbaži | vaid = 8781 | year = 18.gs.b., 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362442 | label = ''[[:d:Q51362442|Zviedru garnizona baznīca]]'' | name = Zviedru garnizona baznīca | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Dzirnavu iela 1 | lat = 57.5148884 | long = 24.7124936 | p625 = {{Coord|57.514888|24.712494|display=inline}} | image = Swedish%20garrison%20church%20in%20Limba%C5%BEi%20%281%29.jpg | commonscat = Swedish garrison church in Limbaži | vaid = 6449 | year = 17. gs., 1778. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362461 | label = ''[[:d:Q51362461|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Ģildes iela 4 | lat = 57.5139664 | long = 24.7140285 | p625 = {{Coord|57.513966|24.714029|display=inline}} | vaid = 3895 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362480 | label = ''[[:d:Q51362480|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Klostera iela 8 | locality = Limbažu pareizticīgo baznīcā | lat = 57.5150165 | long = 24.7177134 | p625 = {{Coord|57.515017|24.717713|display=inline}} | vaid = 3898 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362508 | label = ''[[:d:Q51362508|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20centrs.jpg | vaid = 3914 | year = 1785. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362539 | label = ''[[:d:Q51362539|Altārtelpas margas]]'' | name = Altārtelpas margas | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | vaid = 3915 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362570 | label = ''[[:d:Q51362570|Baznīcēnu solu komplekti (5)]]'' | name = Baznīcēnu solu komplekti (5) | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | image = Limba%C5%BEu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20-%20soli.jpg | vaid = 3916 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362595 | label = ''[[:d:Q51362595|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%20Limba%C5%BEos.jpg | vaid = 3917 | year = 1852. 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362622 | label = ''[[:d:Q51362622|Durvju komplekti (6)]]'' | name = Durvju komplekti (6) | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | image = Limba%C5%BEu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20-%20durvis%20%281%29.jpg | vaid = 3918 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362649 | label = ''[[:d:Q51362649|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | image = Limba%C5%BEu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20-%20griesti.jpg | vaid = 3921 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362673 | label = ''[[:d:Q51362673|Sienas skapis ar durvju komplektiem (2)]]'' | name = Sienas skapis ar durvju komplektiem (2) | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | locality = Limbažu luterāņu baznīcā | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | vaid = 3925 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51362696 | label = ''[[:d:Q51362696|Limbažu luterāņu baznīca ar mūra žogu]]'' | name = Limbažu luterāņu baznīca ar mūra žogu | municipality = Limbaži | district = Limbaži | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Lībiešu iela 2 | lat = 57.5150595 | long = 24.7159112 | p625 = {{Coord|57.515059|24.715911|display=inline}} | image = Limba%C5%BEu%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Church of Saint John in Limbaži | vaid = 6450 | year = 1680. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEi }} {{monument | qid = Q12370825 | label = [[Nabes pils]] | name = Nabes pils | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ausmās, Nabes muižā | lat = 57.428888888889 | long = 24.665 | p625 = {{Coord|57.428889|24.665|display=inline}} | image = Nabe%20vasallilinnus%2019..JPG | commonscat = Nabe fortress | vaid = 1466 | wikipediauri = Nabes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362735 | label = ''[[:d:Q51362735|Nabes pils tornis "kapela"]]'' | name = Nabes pils tornis "kapela" | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ausmās, Nabes muižā | lat = 57.430727 | long = 24.665905 | p625 = {{Coord|57.430727|24.665905|display=inline}} | image = Nabe%2C%20medieval%20castle%20tower%2C%2013th%20century%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6451 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Nabes pils]] | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362883 | label = ''[[:d:Q51362883|Auru senkapi (Liepkalns)]]'' | name = Auru senkapi (Liepkalns) | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Auriem | lat = 57.461820527219 | long = 24.733505739208 | p625 = {{Coord|57.461821|24.733506|display=inline}} | vaid = 1467 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362906 | label = ''[[:d:Q51362906|Buļļumuižas senkapi]]'' | name = Buļļumuižas senkapi | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie bij. Buļļumuižas | lat = 57.456106957541 | long = 24.73756315648 | p625 = {{Coord|57.456107|24.737563|display=inline}} | vaid = 1468 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362920 | label = ''[[:d:Q51362920|Griguļu senkapi]]'' | name = Griguļu senkapi | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Griguļiem | lat = 57.481658619837 | long = 24.588450511379 | p625 = {{Coord|57.481659|24.588451|display=inline}} | vaid = 1469 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362942 | label = ''[[:d:Q51362942|Ikšķiļu Svētā liepa - kulta vieta]]'' | name = Ikšķiļu Svētā liepa - kulta vieta | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Ikšķilēm | lat = 57.441388046999 | long = 24.786225413757 | p625 = {{Coord|57.441388|24.786225|display=inline}} | vaid = 1470 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362960 | label = ''[[:d:Q51362960|Stūru senkapi (Liepkalniņš)]]'' | name = Stūru senkapi (Liepkalniņš) | municipality = Limbažu pagasts | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Stūriem | lat = 57.443204095977 | long = 24.776410211895 | p625 = {{Coord|57.443204|24.77641|display=inline}} | vaid = 1471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Limba%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51362754 | label = ''[[:d:Q51362754|Nabes muižas apbūve]]'' | name = Nabes muižas apbūve | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | vaid = 8609 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61393823|Nabes muiža]]'' | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q51362771 | label = ''[[:d:Q51362771|Nabes muižas kungu māja]]'' | name = Nabes muižas kungu māja | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.430473682359 | long = 24.66573370916 | p625 = {{Coord|57.430474|24.665734|display=inline}} | image = Nabe%20manor%20and%20medieval%20defense%20tower.jpg | commonscat = Nabe manor house | vaid = 8610 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51362754|Nabes muižas apbūve]]'' | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q51362792 | label = ''[[:d:Q51362792|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.430777838837 | long = 24.667131415547 | p625 = {{Coord|57.430778|24.667131|display=inline}} | vaid = 8611 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q51362810 | label = ''[[:d:Q51362810|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.430832355323 | long = 24.665857394297 | p625 = {{Coord|57.430832|24.665857|display=inline}} | vaid = 8612 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q51362827 | label = ''[[:d:Q51362827|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.43037458152 | long = 24.665115473553 | p625 = {{Coord|57.430375|24.665115|display=inline}} | image = Barn%20near%20Nabe%20manor.jpg | vaid = 8613 | year = 1844. gads | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q51362845 | label = ''[[:d:Q51362845|Spirta brūzis]]'' | name = Spirta brūzis | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.431212222159 | long = 24.666575497802 | p625 = {{Coord|57.431212|24.666575|display=inline}} | image = Nabe%20Manor%2001.JPG | vaid = 8614 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q51362863 | label = ''[[:d:Q51362863|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Nabe | district = Limbažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.430956820638 | long = 24.667339675979 | p625 = {{Coord|57.430957|24.66734|display=inline}} | vaid = 8615 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nabe_(ciems) }} {{monument | qid = Q24706163 | label = ''[[:d:Q24706163|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ozolmuižas pilī | lat = 57.637418232738 | long = 25.047066452984 | p625 = {{Coord|57.637418|25.047066|display=inline}} | vaid = 3877 | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q24706166 | label = ''[[:d:Q24706166|Interjera dekoratīvā apdare zālē]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare zālē | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ozolmuižas pilī | lat = 57.637418232738 | long = 25.047066452984 | p625 = {{Coord|57.637418|25.047066|display=inline}} | vaid = 3878 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q24706168 | label = ''[[:d:Q24706168|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ozolmuižas pilī | lat = 57.637418232738 | long = 25.047066452984 | p625 = {{Coord|57.637418|25.047066|display=inline}} | vaid = 3879 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q24706170 | label = ''[[:d:Q24706170|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ozolmuižas pilī | lat = 57.637418232738 | long = 25.047066452984 | p625 = {{Coord|57.637418|25.047066|display=inline}} | vaid = 3880 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q24706173 | label = ''[[:d:Q24706173|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Ozolmuižas pilī | lat = 57.637418232738 | long = 25.047066452984 | p625 = {{Coord|57.637418|25.047066|display=inline}} | vaid = 3881 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q24706175 | label = [[Ozolmuižas pils]] | name = Ozolmuižas pils | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.637418232936 | long = 25.047066452839 | p625 = {{Coord|57.637418|25.047066|display=inline}} | commonscat = Ozolmuiža manor house | vaid = 6437 | wikipediauri = Ozolmui%C5%BEas_pils | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7116609|Ozolmuiža]]'' | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q24706178 | label = ''[[:d:Q24706178|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Ozolmuiža | district = Brīvzemnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.637637 | long = 25.047112 | p625 = {{Coord|57.637637|25.047112|display=inline}} | vaid = 6438 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Br%C4%ABvzemnieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q51362975 | label = ''[[:d:Q51362975|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Pāles pagasts | district = Pāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Drieliņu muižā | lat = 57.66834699975 | long = 24.670523999416 | p625 = {{Coord|57.668347|24.670524|display=inline}} | vaid = 3928 | year = 19.gs.Ip.. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51363004 | label = ''[[:d:Q51363004|Jaunkadagu viduslaiku kapsēta (Miroņkalniņš, Bikšu stilbs)]]'' | name = Jaunkadagu viduslaiku kapsēta (Miroņkalniņš, Bikšu stilbs) | municipality = Pāles pagasts | district = Pāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Jaunkadagiem | lat = 57.700510556245 | long = 24.641001323482 | p625 = {{Coord|57.700511|24.641001|display=inline}} | vaid = 6150 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51363027 | label = ''[[:d:Q51363027|Kalnazaķu senkapi]]'' | name = Kalnazaķu senkapi | municipality = Pāles pagasts | district = Pāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Kalnazaķiem | lat = 57.706307148656 | long = 24.667407153402 | p625 = {{Coord|57.706307|24.667407|display=inline}} | vaid = 6151 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q7403370 | label = [[Salacas pils]] | name = Salacas pils | municipality = Salacgrīva | district = Salacgrīva | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela | locality = Salacas labajā krastā | lat = 57.754403764799 | long = 24.363665813916 | p625 = {{Coord|57.754404|24.363666|display=inline}} | image = Salatsi%20linnus%203.jpg | vaid = 1478 | wikipediauri = Salacas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABva }} {{monument | qid = Q55220952 | label = ''[[:d:Q55220952|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Salacgrīva | district = Salacgrīva | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 4 | locality = Lielsalacas luterāņu baznīcā | lat = 57.7550882 | long = 24.3636741 | p625 = {{Coord|57.755088|24.363674|display=inline}} | vaid = 3932 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABva }} {{monument | qid = Q55220956 | label = ''[[:d:Q55220956|Interjera dekoratīvā apdare (4 ciļņi)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 ciļņi) | municipality = Salacgrīva | district = Salacgrīva | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 4 | locality = Lielsalacas luterāņu baznīcā | lat = 57.7550882 | long = 24.3636741 | p625 = {{Coord|57.755088|24.363674|display=inline}} | vaid = 3934 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56557615|Lielsalacas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Salacgr%C4%ABva }} {{monument | qid = Q55220961 | label = ''[[:d:Q55220961|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Salacgrīva | district = Salacgrīva | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | address = Baznīcas iela 4 | locality = Lielsalacas luterāņu baznīcā | lat = 57.7550882 | long = 24.3636741 | p625 = {{Coord|57.755088|24.363674|display=inline}} | vaid = 3935 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56557615|Lielsalacas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Salacgr%C4%ABva }} {{monument | qid = Q29558538 | label = [[Lībiešu upuralas]] | name = Lībiešu upuralas | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Kuiķuļiem | lat = 57.715371623527 | long = 24.490964578003 | p625 = {{Coord|57.715372|24.490965|display=inline}} | image = L%C4%ABbie%C5%A1u%20upuralas%20Kui%C4%B7ul%C4%93%202001-08-02%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Lībiešu Upuralas | vaid = 1476 | wikipediauri = L%C4%ABbie%C5%A1u_upuralas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q55220962 | label = ''[[:d:Q55220962|Priecumu senkapi]]'' | name = Priecumu senkapi | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie bij. Priecumiem | lat = 57.723794942141 | long = 24.560227959696 | p625 = {{Coord|57.723795|24.560228|display=inline}} | image = Priecumu%20senkapi.jpg | vaid = 1472 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q55220966 | label = ''[[:d:Q55220966|Kilzumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Kilzumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Kilzumiem, Svētupes kreisajā krastā | lat = 57.720564587348 | long = 24.463851072211 | p625 = {{Coord|57.720565|24.463851|display=inline}} | vaid = 1473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q55220968 | label = ''[[:d:Q55220968|Krogkalnu senkapi (Baznīckalns)]]'' | name = Krogkalnu senkapi (Baznīckalns) | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Krogkalniem | lat = 57.676437954051 | long = 24.55213654453 | p625 = {{Coord|57.676438|24.552137|display=inline}} | vaid = 1474 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q55220970 | label = ''[[:d:Q55220970|Kuiķuļu svētozolu birzs vieta - kulta vieta]]'' | name = Kuiķuļu svētozolu birzs vieta - kulta vieta | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Kuiķuļiem | lat = 57.714267241526 | long = 24.488652790157 | p625 = {{Coord|57.714267|24.488653|display=inline}} | image = Kui%C4%B7u%C4%BCu%20sv%C4%93tozolu%20birzs%20vieta%20-%20kulta%20vieta.jpg | vaid = 1475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q55220974 | label = ''[[:d:Q55220974|Cepļa vieta]]'' | name = Cepļa vieta | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Zvaigznēm | lat = 57.724046785696 | long = 24.456257532606 | p625 = {{Coord|57.724047|24.456258|display=inline}} | image = Cep%C4%BCa%20vieta.jpg | vaid = 1477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q55220979 | label = ''[[:d:Q55220979|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Salacgrīvas pagasts | district = Salacgrīvas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Kuļļām | lat = 57.684404425867 | long = 24.554435904334 | p625 = {{Coord|57.684404|24.554436|display=inline}} | vaid = 6152 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salacgr%C4%ABvas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363063 | label = ''[[:d:Q51363063|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Skulte | district = Skultes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Skultes luterāņu baznīcā | lat = 57.331792 | long = 24.442949 | p625 = {{Coord|57.331792|24.442949|display=inline}} | vaid = 3942 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51363160|Skultes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skulte_(Skultes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51363088 | label = ''[[:d:Q51363088|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Skulte | district = Skultes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Skultes luterāņu baznīcā | lat = 57.331722 | long = 24.442928 | p625 = {{Coord|57.331722|24.442928|display=inline}} | vaid = 3943 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51363160|Skultes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skulte_(Skultes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51363114 | label = ''[[:d:Q51363114|Kancele ar gleznojumiem (8)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (8) | municipality = Skulte | district = Skultes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Skultes luterāņu baznīcā | lat = 57.331768 | long = 24.443142 | p625 = {{Coord|57.331768|24.443142|display=inline}} | vaid = 3944 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51363160|Skultes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skulte_(Skultes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51363142 | label = ''[[:d:Q51363142|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Skulte | district = Skultes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Skultes luterāņu baznīcā | lat = 57.331783808176 | long = 24.443246807251 | p625 = {{Coord|57.331784|24.443247|display=inline}} | image = Skultes%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 3946 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51363160|Skultes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skulte_(Skultes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51363160 | label = ''[[:d:Q51363160|Skultes luterāņu baznīca]]'' | name = Skultes luterāņu baznīca | municipality = Skulte | district = Skultes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.331803 | long = 24.443078 | p625 = {{Coord|57.331803|24.443078|display=inline}} | image = Skulte%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Skulte | vaid = 6453 | year = 1754. -1757. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skulte_(Skultes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51363042 | label = ''[[:d:Q51363042|Stārastu pilskalns]]'' | name = Stārastu pilskalns | municipality = Skultes pagasts | district = Skultes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Stārastiem | lat = 57.324759858283 | long = 24.477592116816 | p625 = {{Coord|57.32476|24.477592|display=inline}} | image = St%C4%81rastu%20pilskalns%2004.jpg | commonscat = Stārastu hillfort | vaid = 1480 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skultes_pagasts }} {{monument | qid = Q24706180 | label = [[Staiceles papīrfabrika|Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi]] | name = Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi | municipality = Staicele | district = Staicele | p1435 = ''[[:d:Q23931134|vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.832097 | long = 24.754029 | p625 = {{Coord|57.832097|24.754029|display=inline}} | image = Staiceles%20pap%C4%ABrfabrikas%20%C4%93kas.JPG | vaid = 8779 | wikipediauri = Staiceles_pap%C4%ABrfabrika | year = 19.gs.b., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Staicele }} {{monument | qid = Q24706181 | label = ''[[:d:Q24706181|Karogu Baznīckalniņš (Karogkalniņš) un Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Karogu Baznīckalniņš (Karogkalniņš) un Upurakmens - kulta vieta | municipality = Staiceles pagasts | district = Staiceles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Karogu mežniecības, Karogupītes krastā | lat = 57.817316815246 | long = 24.781849326417 | p625 = {{Coord|57.817317|24.781849|display=inline}} | vaid = 1449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Staiceles_pagasts }} {{monument | qid = Q24706183 | label = ''[[:d:Q24706183|Staiceles viduslaiku kapsēta]]'' | name = Staiceles viduslaiku kapsēta | municipality = Staiceles pagasts | district = Staiceles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Staiceles skolas | lat = 57.83799028951 | long = 24.734463450685 | p625 = {{Coord|57.83799|24.734463|display=inline}} | vaid = 1481 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Staiceles_pagasts }} {{monument | qid = Q24706185 | label = ''[[:d:Q24706185|Ķenču pilskalns]]'' | name = Ķenču pilskalns | municipality = Staiceles pagasts | district = Staiceles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie Ķenčiem | lat = 57.841422580879 | long = 24.786772937526 | p625 = {{Coord|57.841423|24.786773|display=inline}} | vaid = 2608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Staiceles_pagasts }} {{monument | qid = Q24706187 | label = ''[[:d:Q24706187|Lījciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lījciema viduslaiku kapsēta | municipality = Staiceles pagasts | district = Staiceles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Lījciemiem, Iģes upes kreisajā krastā | lat = 57.904596736711 | long = 24.862667527737 | p625 = {{Coord|57.904597|24.862668|display=inline}} | vaid = 6153 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Staiceles_pagasts }} {{monument | qid = Q51363363 | label = ''[[:d:Q51363363|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Umurga | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Umurgas luterāņu baznīcā | lat = 57.519234 | long = 24.807966 | p625 = {{Coord|57.519234|24.807966|display=inline}} | image = Umurgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.%20Alt%C4%81ris%203.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Umurga | vaid = 3949 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q61401222|Umurgas luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Umurga }} {{monument | qid = Q51363386 | label = ''[[:d:Q51363386|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Umurga | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Umurgas luterāņu baznīcā | lat = 57.519222 | long = 24.808137 | p625 = {{Coord|57.519222|24.808137|display=inline}} | image = Umurgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.%20Kancele%202.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Umurga | vaid = 3951 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q61401222|Umurgas luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Umurga }} {{monument | qid = Q61401222 | label = ''[[:d:Q61401222|Umurgas luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Umurgas luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Umurga | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.519216107373 | long = 24.807973228901 | p625 = {{Coord|57.519216|24.807973|display=inline}} | image = Umurgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Umurga | vaid = 6454 | year = 1596. 1859. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Umurga }} {{monument | qid = Q19896865 | label = [[Vainižu pils]] | name = Vainižu pils | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Vainižos pie Pilskalniem | lat = 57.452922453224 | long = 24.908656739181 | p625 = {{Coord|57.452922|24.908657|display=inline}} | vaid = 1492 | wikipediauri = Vaini%C5%BEu_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q20855902 | label = [[Augstrozes pils]] | name = Augstrozes pils | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Pilskalniem | lat = 57.515338668763 | long = 25.013266905603 | p625 = {{Coord|57.515339|25.013267|display=inline}} | image = Augstrozes%20pilsdrupas.jpg | commonscat = Augstroze Castle ruins | vaid = 1490 | wikipediauri = Augstrozes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363182 | label = ''[[:d:Q51363182|Salu senkapi]]'' | name = Salu senkapi | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = starp bij. Vecsalām un Jaunsalām | lat = 57.450885273503 | long = 24.964648822735 | p625 = {{Coord|57.450885|24.964649|display=inline}} | vaid = 561 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363199 | label = ''[[:d:Q51363199|Vainižu pilskalns]]'' | name = Vainižu pilskalns | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = bij. Vainižu muižā | lat = 57.456024377913 | long = 24.912765111578 | p625 = {{Coord|57.456024|24.912765|display=inline}} | vaid = 1482 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363215 | label = ''[[:d:Q51363215|Zviedru cepure - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Zviedru cepure - viduslaiku nocietinājums | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Bērtuļiem | lat = 57.511010162752 | long = 24.998255276745 | p625 = {{Coord|57.51101|24.998255|display=inline}} | image = Zviedru%20cepure%20-%20viduslaiku%20nocietin%C4%81jums.jpg | vaid = 1483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363235 | label = ''[[:d:Q51363235|Ezerleju senkapi (Tēvu kalns)]]'' | name = Ezerleju senkapi (Tēvu kalns) | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Ezerlejām | lat = 57.522739203858 | long = 24.978258337979 | p625 = {{Coord|57.522739|24.978258|display=inline}} | vaid = 1484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363255 | label = ''[[:d:Q51363255|Liepleju Elku ozoli (Upuru ozoli) - kulta vieta]]'' | name = Liepleju Elku ozoli (Upuru ozoli) - kulta vieta | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Lieplejām | lat = 57.504178708511 | long = 25.001464690907 | p625 = {{Coord|57.504179|25.001465|display=inline}} | vaid = 1485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363269 | label = ''[[:d:Q51363269|Piltiņkalns - pilskalns]]'' | name = Piltiņkalns - pilskalns | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Mežciemiem | lat = 57.492165327203 | long = 25.04520401226 | p625 = {{Coord|57.492165|25.045204|display=inline}} | vaid = 1486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363284 | label = ''[[:d:Q51363284|Tūtaļu senkapi]]'' | name = Tūtaļu senkapi | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Mūrniekiem un bij. Tūtaļiem | lat = 57.482627678625 | long = 25.000922055977 | p625 = {{Coord|57.482628|25.000922|display=inline}} | vaid = 1487 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363302 | label = ''[[:d:Q51363302|Ozolnieku senkapi]]'' | name = Ozolnieku senkapi | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Ozolniekiem | lat = 57.47280802442 | long = 24.829187595124 | p625 = {{Coord|57.472808|24.829188|display=inline}} | vaid = 1488 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363312 | label = ''[[:d:Q51363312|Valnis - sens ceļa uzbērums]]'' | name = Valnis - sens ceļa uzbērums | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Ozolniekiem | lat = 57.470116909929 | long = 24.828087889243 | p625 = {{Coord|57.470117|24.828088|display=inline}} | vaid = 1489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51363338 | label = ''[[:d:Q51363338|Zviedrukalnu senkapi]]'' | name = Zviedrukalnu senkapi | municipality = Umurgas pagasts | district = Umurgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Zviedrukalniem | lat = 57.435455614746 | long = 24.912293302656 | p625 = {{Coord|57.435456|24.912293|display=inline}} | vaid = 1491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Umurgas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219935 | label = [[Pirkules pils|Pirkeles pils]] | name = Pirkeles pils | municipality = Ungurpils | district = Alojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Joglas upes dzirnavu dīķa | lat = 57.77222222 | long = 24.81277778 | p625 = {{Coord|57.772222|24.812778|display=inline}} | vaid = 1451 | wikipediauri = Pirkules_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ungurpils }} {{monument | qid = Q51363671 | label = ''[[:d:Q51363671|Fasādes dekoratīvā apdare - cilnis "Ģerbonis"]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare - cilnis "Ģerbonis" | municipality = Vidriži | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Vidrižu muižas dzīv. ēkā | lat = 57.345236 | long = 24.660981 | p625 = {{Coord|57.345236|24.660981|display=inline}} | vaid = 3956 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51363692 | label = ''[[:d:Q51363692|Ciļņi "Ģerboņi" (2)]]'' | name = Ciļņi "Ģerboņi" (2) | municipality = Vidriži | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Vidrižu muižas kapličā | lat = 57.348327 | long = 24.662375 | p625 = {{Coord|57.348327|24.662375|display=inline}} | vaid = 3957 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51363713|Vidrižu muižas kapliča ar vārtiem]]'' | munwiki = Vidri%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51363713 | label = ''[[:d:Q51363713|Vidrižu muižas kapliča ar vārtiem]]'' | name = Vidrižu muižas kapliča ar vārtiem | municipality = Vidriži | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Vidrižu muižā | lat = 57.348385 | long = 24.662354 | p625 = {{Coord|57.348385|24.662354|display=inline}} | vaid = 6458 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEi }} {{monument | qid = Q16356014 | label = [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]] | name = Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Melngaiļos | lat = 57.371393 | long = 24.683704 | p625 = {{Coord|57.371393|24.683704|display=inline}} | vaid = 45 | wikipediauri = Emi%C4%BCa_Melngai%C4%BCa_memori%C4%81lais_muzejs | year = 1874. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363429 | label = ''[[:d:Q51363429|Unkšu senkapi]]'' | name = Unkšu senkapi | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = 0,8 km uz D no Unkšām | lat = 57.3166603051 | long = 24.627081565102 | p625 = {{Coord|57.31666|24.627082|display=inline}} | vaid = 1493 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363445 | label = ''[[:d:Q51363445|Elku kalniņš (Jāņa kalniņš, Upuru kalniņš)]]'' | name = Elku kalniņš (Jāņa kalniņš, Upuru kalniņš) | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Igates krejotavas teritorijā | lat = 57.36907955161 | long = 24.67671222381 | p625 = {{Coord|57.36908|24.676712|display=inline}} | vaid = 1494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363460 | label = ''[[:d:Q51363460|Kaķu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Kaķu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Kaķiem | lat = 57.341613929686 | long = 24.701340296367 | p625 = {{Coord|57.341614|24.70134|display=inline}} | vaid = 1495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363476 | label = ''[[:d:Q51363476|Laļļu senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Laļļu senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Laļļiem | lat = 57.316263446034 | long = 24.646175113374 | p625 = {{Coord|57.316263|24.646175|display=inline}} | vaid = 1496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363493 | label = ''[[:d:Q51363493|Rijnieku Zviedru kapi]]'' | name = Rijnieku Zviedru kapi | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Rijniekiem, Raganas - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.239505063499 | long = 24.664785821438 | p625 = {{Coord|57.239505|24.664786|display=inline}} | vaid = 1497 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363508 | label = ''[[:d:Q51363508|Upesleju senkapi]]'' | name = Upesleju senkapi | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Upeslejām | lat = 57.340470333649 | long = 24.693155218856 | p625 = {{Coord|57.34047|24.693155|display=inline}} | vaid = 1498 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51363522 | label = ''[[:d:Q51363522|Kaniņu kalns - pilskalns]]'' | name = Kaniņu kalns - pilskalns | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 57.354303580451 | long = 24.656128003648 | p625 = {{Coord|57.354304|24.656128|display=inline}} | vaid = 1499 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q138484809 | label = ''[[:d:Q138484809|Bīriņu muižas apbūve]]'' | name = Bīriņu muižas apbūve | municipality = Vidrižu pagasts | district = Vidrižu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-054 | lat = 57.24388889 | long = 24.65944444 | p625 = {{Coord|57.243889|24.659444|display=inline}} | vaid = 6455 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bīriņu muiža]] | munwiki = Vidri%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q24706158 | label = ''[[:d:Q24706158|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Vilzēni | district = Braslavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Vilzēnu muižas dzīv. ēkā | lat = 57.701774 | long = 25.001407 | p625 = {{Coord|57.701774|25.001407|display=inline}} | vaid = 3875 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vilz%C4%93ni }} {{monument | qid = Q24706160 | label = ''[[:d:Q24706160|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Vilzēni | district = Braslavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Vilzēnu muižas pārvaldnieka dzīv. ēkā | lat = 57.701797 | long = 25.001557 | p625 = {{Coord|57.701797|25.001557|display=inline}} | vaid = 3876 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vilz%C4%93ni }} {{monument | qid = Q51363800 | label = ''[[:d:Q51363800|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Viļķene | district = Viļķenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = Viļķenes Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 57.608199 | long = 24.611392 | p625 = {{Coord|57.608199|24.611392|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%B7jenes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca4.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Viļķene | vaid = 3961 | year = 1868. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%B7ene }} {{monument | qid = Q51363737 | label = ''[[:d:Q51363737|Ivašu senkapi (Akmens kraulis)]]'' | name = Ivašu senkapi (Akmens kraulis) | municipality = Viļķenes pagasts | district = Viļķenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie bij. Ivašiem | lat = 57.562803650633 | long = 24.529572170292 | p625 = {{Coord|57.562804|24.529572|display=inline}} | vaid = 1500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%B7enes_pagasts }} {{monument | qid = Q51363757 | label = [[Ungurkalns|Ungurkalns (Ozoliņu kalns) - pilskalns]] | name = Ungurkalns (Ozoliņu kalns) - pilskalns | municipality = Viļķenes pagasts | district = Viļķenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Grantskalniem, Svētupes labajā krastā | lat = 57.605335551798 | long = 24.664919968032 | p625 = {{Coord|57.605336|24.66492|display=inline}} | vaid = 1501 | wikipediauri = Ungurkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%B7enes_pagasts }} {{monument | qid = Q51363779 | label = ''[[:d:Q51363779|Viļķenes Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Viļķenes Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Viļķenes pagasts | district = Viļķenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-054 | locality = pie Pabērziem | lat = 57.607965329205 | long = 24.605195885256 | p625 = {{Coord|57.607965|24.605196|display=inline}} | vaid = 1502 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%B7enes_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Limbaži Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Limbažu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Limbažu novads]] 2dtpz62ymnlmzgi1pgj8357dz8k8xa4 Simeons Bekbulatovičs 0 243396 4467270 4465720 2026-05-12T20:41:49Z Shakko 6296 4467270 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Simeons Bekbulatovičs'''<br />'''''Симеóн Бекбулáтович''''' |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | Cars Simeons |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pie varas''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1575 - 1576 |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Kronēšana''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1575 |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Priekšgājējs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ivans IV]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pēctecis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ivans IV]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dinastija''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Čingishans|Čingishana]] dzimta |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Bekbulats]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | pēc 1540<br />[[Astrahaņa|Astrahaņā]]? |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1616|01|05}}<br />[[Maskava|Maskavā]] |} '''Simeons Bekbulatovičs''' ({{val|ru|Симеóн Бекбулáтович}}) jeb '''hans Sainbulats''' ({{val|ru|Саин-Булат хан}}, {{val|tt|ساین بولاط}}, miris 1616. gadā) bija [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] vasalis, [[Kasimovas hani|Kasimovas hans]] (1567—1573) no [[Čingishans|Čingishana]] dzimtas. Viens no [[Krievija]]s karaspēka pavēlniekiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] trešajā posmā (1571-1573). Uz neilgu laiku kronēts par Visas Krievzemes lielkņazu un caru (1575-1576), pēc tam [[Tveras kņazi|Tveras lielkņazs]] (1576-1585). Viņa kronēšana par visas Krievijas valdnieku historiogrāfijā tiek uzskatīta par iezīmi Krievijas tapšanai par [[Eirāzija]]s lielvalsti un [[Zelta Orda]]s politisko mantinieci.<ref>[http://www.spsl.nsc.ru/history/vernad/vol5/vgv515.htm ''Вернадский Г. В.'' Московское царство. — I. Основание русской евразийской империи (5 часть)] (krieviski)</ref> ==Izcelsme == Cēlies no [[Čingishans|Čingishana]] dzimtas. Viņa vecvectēvs Šeihs Ahmats bija [[Zelta Orda|Dižās Ordas]] pēdējais hans (1491–1502), bet vectēvs Ismails bija [[Nogaju Orda|Lielās Nogaju Ordas valdnieks]] (starp Volgu un Urāliem), kas 1554. gadā bija spiests sevi atzīt par Krievijas cara vasali. Viņa tēvs Bekbulats (miris ap 1566) kļuva par vienu no Ivana IV karavadoņiem, kas piedalījās 1563. gada karagājienā uz [[Smoļenska|Smoļensku]] pret lietuviešiem. == Dzīvesgājums == Dzimis pēc 1540. gada hana Bekbulata (''Бек-Булат'') ģimenē, ap 1565. gadu minēts kā kā [[Astrahaņa]]s hana dēls (''царевич астраханский''). Par militārajiem nopelniem Krievijas cars viņu iecēla par Kasimovas hanu (''царь касимовский'', 1567—1573), un kā cara Ivana IV vasalis viņš komandēja Krievijas armijas "lielo pulku" (galveno triecienvienību) Livonijas kara laikā (1571-1573). 1573. gadā krievi hana [[Sainbulats|Sainbulata]] vadībā ieņēma Veisenšteinas ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie Lodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |title=Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович |access-date={{dat|2014|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |archivedate={{dat|2014|03|22||bez}} }}</ref> 1573. gadā hans Sainbulats pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un pieņēma Simeona Bekbulatoviča vārdu. Tā paša gada vasarā viņš apprecējās ar [[Mstislavas kņazi|Mstislavas kņaza]] Fjodora Ivanoviča meitu Anastasiju, kas bija Krievijas cara Ivana IV radiniece. Pēc [[Opričņina]]s režīma (1565–1572) atcelšanas 1575. gada rudenī Semjonu Bekbulatoviču kronēja par Visas Krievzemes lielkņazu. Viņam nodeva [[Zemste]]s pārvaldīšanu un iekšzemes likumu izdošanu, bet [[Ivans IV|Ivans Vasiļjevičs]] savās zemēs lika sevi dēvēt par [[Maskavas kņazi|Maskavas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Rostovas kņazi|Rostovas]] kņazu (''князь Московский, Псковский и Ростовский'') ar rezidenci Staricā (''Старица''). 1576. gada vasarā Ivans IV atkal atņēma caram Semeonam nodotās pilnvaras un pazemināja viņu par [[Tveras kņazi|Tveras lielkņazu]]. [[Boriss Godunovs]] pēc nākšanas pie varas baidījās, ka Simeons Bekbulatovičs var tikt atjaunots cara tronī, tādēļ atņēma viņam Tveras lielkņaza titulu un zemes valdījumus, pēc 1585. gada izsūtīja uz nomaļu vietu. Kad Maskavas bajāri Romanovi un Beļski nostājās pret caru Godunovu, viņi 1598. gada pavasarī vēlējās atjaunot Simeonu Krievijas cara tronī. Šajā laikā bijušais cars Simeons pēkšņi zaudēja redzi, iespējams, ka indēšanas vai acu izduršanas dēļ. Lai nodrošinātos pret viņa iespējamo nonākšanu pie varas, 1606. gada aprīlī [[Viltusdmitrijs I]] aklo Simeonu Bekbulatoviču iesvētīja par mūku Stefanu [[Belozerska]]s Kirila klosterī (''Кирилло-Белозерский монастырь''), bet cars [[Vasilijs IV Šuiskis]] viņu 1606. gada 29. maijā lika izsūtīt uz [[Solovecu salas|Solovecu salām]]. Pēc cara Šuiska nāves 1612. gada 25. jūlijā Simeonu apžēloja un ļāva atgriezties Kirila klosterī, pēc tam [[Maskava|Maskavā]]. Miris 1616. gada 5. janvārī Maskavā, apglabāts Semjona klosterī blakus sievai. == Literatūra == * Ostrowski, Donald (2013). "Simeon Bekbulatovich's Remarkable Career as Tatar Khan, Grand Prince of Rus', and Monastic Elder". Russian History 39 (3): 269–299. doi:10.1163/18763316-03903001. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rusk.ru/st.php?idar=800138 Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] (krieviski) * [http://www.spsl.nsc.ru/history/vernad/vol5/vgv515.htm ''Вернадский Г. В.'' Московское царство. — I. Основание русской евразийской империи (5 часть). — Гл. 5. Последствия опричнины и конец Ливонской войны] * [http://www.hrono.ru/land/kasimhan.html Касимовское «царство» // проект «Хронос»] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Joans IV]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Visas Krievijas lielkņazs]] | periods = 1575.-1576. | pēc = [[Joans IV]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bekbulatoviczs, Semions}} [[Kategorija:1616. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Tatāri]] sxwth9xwccs49w0p18sv0sx0brq3klt Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā 0 244167 4467453 4457023 2026-05-13T06:32:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467453 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97230394}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565727 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q45897746 | label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]'' | name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā | lat = 57.187321097254 | long = 25.211191445951 | p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}} | vaid = 380 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897762 | label = [[Doļu pilskalns]] | name = Doļu pilskalns | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā | lat = 57.131060021539 | long = 25.434663999047 | p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}} | image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg | vaid = 381 | wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897779 | label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunkauļiem | lat = 57.17224481948 | long = 25.300356495959 | p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}} | vaid = 382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897794 | label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]'' | name = Kaikūņu senkapi | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaikūņiem | lat = 57.138187715512 | long = 25.28978085406 | p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}} | vaid = 383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897806 | label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]'' | name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.181690091236 | long = 25.425570050459 | p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}} | vaid = 384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897822 | label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]'' | name = Rēveļu senkapi un kulta vieta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.144180958284 | long = 25.286074077883 | p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}} | vaid = 385 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897842 | label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kurmjiem | lat = 57.178289026355 | long = 25.218498277919 | p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}} | vaid = 386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897860 | label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Olnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Olniekiem | lat = 57.166751168198 | long = 25.332275256539 | p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}} | vaid = 387 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897872 | label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Palmēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Palmēniem | lat = 57.139682575327 | long = 25.329425571889 | p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}} | vaid = 388 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897886 | label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rencēnu muižas parkā | lat = 57.185542835111 | long = 25.328804739044 | p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}} | vaid = 389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879784 | label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Auciema viduslaiku kapsēta | municipality = Auciems | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.336952120207 | long = 25.148055656948 | p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}} | vaid = 506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Auciems }} {{monument | qid = Q2512369 | label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]] | name = Cēsu viduslaiku pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/ | locality = Pils parkā | lat = 57.313333333333 | long = 25.27 | p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}} | image = Cesis%20Burgruine1.jpg | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 392 | wikipediauri = C%C4%93su_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q4505041 | label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | lat = 57.31222222 | long = 25.27194444 | p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis | vaid = 6214 | wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1281. -1284., 1853. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q16353960 | label = [[Cēsu pilsmuiža]] | name = Cēsu pilsmuiža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 9 | lat = 57.313255 | long = 25.271424 | p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}} | image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg | commonscat = Cēsis New Castle | vaid = 6205 | wikipediauri = C%C4%93su_pilsmui%C5%BEa | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q19756361 | label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | name = Ruckas muižas apbūve | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.309392 | long = 25.282089 | p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | vaid = 6199 | year = 18. gs. - 20. gs. 60. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ruckas muiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725208 | label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]'' | name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie dzelzceļa stacijas | lat = 57.313936226256 | long = 25.281491349529 | p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg | vaid = 390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725249 | label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]'' | name = Siļķu viduslaiku apmetne | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Siļķēm | lat = 57.316355843346 | long = 25.232882951862 | p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}} | image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg | vaid = 391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725319 | label = [[Riekstu kalns]] | name = Riekstu kalns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Pils parkā | lat = 57.313722260367 | long = 25.268674457464 | p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}} | image = Riekstu%20kalns.PNG<br/>Riekstu%20kalns2.JPG | commonscat = Riekstu mound | vaid = 393 | wikipediauri = Riekstu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725346 | label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]'' | name = Cēsu senpilsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pilsētas vēsturiskajā centrā | lat = 57.313074654232 | long = 25.270448104908 | p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG | vaid = 394 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725388 | label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela | lat = 57.312584945862 | long = 25.274443108611 | p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}} | image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg | commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis | vaid = 6197 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725434 | label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.313053108833 | long = 25.270264589593 | p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg | commonscat = Historic Centre of Cēsis | vaid = 7426 | year = 13.- 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725533 | label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 6 | lat = 57.3104031 | long = 25.2664018 | p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}} | image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis) | vaid = 6198 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725594 | label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]'' | name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40 | lat = 57.318050896743 | long = 25.230758766647 | p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}} | image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg | vaid = 8673 | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725627 | label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Līvu iela 9 | lat = 57.3116139 | long = 25.2683859 | p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}} | image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Lielā Līvu iela 9 | vaid = 3066 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725678 | label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213<br/>11 | year = 19.gs.s.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725741 | label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725791 | label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg | vaid = 3077 | year = 1858. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725850 | label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3078 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725907 | label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg | vaid = 3079 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725971 | label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kancele.JPG | vaid = 3083 | year = 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726029 | label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]'' | name = Kapa piemineklis J.Nideckim | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG | vaid = 3084 | year = 1587. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726082 | label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.19) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3085 | year = 1470. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726139 | label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.20) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3086 | year = 1482. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726196 | label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.25) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3087 | year = 1415. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726261 | label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]'' | name = Kapa plāksne A.Pjenacekai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3088 | year = 1591. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726313 | label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]'' | name = Kapa plāksne D.Lodem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Dietrich Lode | vaid = 3089 | year = 1518. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726373 | label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]'' | name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3090 | year = 1549. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726429 | label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]'' | name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3091 | year = 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726484 | label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]'' | name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3092 | year = 1441. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726550 | label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]'' | name = Kapa plāksne O.Šenkingam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Otto Schenking | vaid = 3093 | year = ap 1593. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726600 | label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]'' | name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg | commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone | vaid = 3094 | year = 1535. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726657 | label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]'' | name = Kapenes fasāde | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3095 | year = 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726713 | label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]'' | name = Piemineklis V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Plettenberg.JPG | vaid = 3098 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726772 | label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]'' | name = Portāls ar pūķu figūrām (2) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = CesisChurchDetail.jpg | vaid = 3099 | year = 15.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726820 | label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Vitraza.JPG | vaid = 3103 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726882 | label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3104 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726934 | label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3105 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727019 | label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Muižas iela 5 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30921 | long = 25.28302 | p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg | vaid = 6202 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727080 | label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Palasta iela 22 | lat = 57.3138845 | long = 25.266837 | p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | vaid = 395 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727175 | label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30941 | long = 25.28205 | p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Rucka manor house | vaid = 6200 | year = 18. gs. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727236 | label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.3102 | long = 25.2814 | p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}} | image = Rucka%20park%20%281%29.jpg | commonscat = Rucka park | vaid = 6201 | year = 18. gs. -20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727306 | label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils iela 9 | lat = 57.313351 | long = 25.2724884 | p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}} | image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park | vaid = 6203 | year = 1207., 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727358 | label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]'' | name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 11 | locality = Pils parkā | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 6206 | year = 1207., 13. -15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727413 | label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 15 | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Barn | vaid = 6207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727465 | label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]'' | name = Ratnīca - stallis | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 3 | lat = 57.3137302 | long = 25.2723989 | p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}} | image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable | vaid = 6204 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727555 | label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]'' | name = Panno | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Priedes iela 5/7 | lat = 57.3167122 | long = 25.2464598 | p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}} | vaid = 3067 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727609 | label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3068 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727652 | label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3069 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727696 | label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3070 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727750 | label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]'' | name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 14 | lat = 57.31336 | long = 25.27526 | p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg | commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis) | vaid = 396 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727795 | label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg | vaid = 3073 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727834 | label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | name = Tirgotāja nams | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Merchant's House in Cēsis | vaid = 6210 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727889 | label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]'' | name = Sienas gleznojums | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 19 | lat = 57.3115645 | long = 25.2721412 | p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}} | vaid = 3074 | year = 20.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727939 | label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]'' | name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 10 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727985 | label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības "Harmonija" ēka]]'' | name = Kultūras biedrības "Harmonija" ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 6211 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728040 | label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg | vaid = 3075 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728090 | label = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | name = "Princešu nams", dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Princesses' House in Cēsis | vaid = 6212 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728141 | label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]'' | name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 7 | lat = 57.3121713 | long = 25.2738833 | p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg | commonscat = Cēsis Old Town Hall | vaid = 6208 | year = 1767. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728193 | label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Torņa iela 2a | lat = 57.312079438048 | long = 25.271953435971 | p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg | vaid = 397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q45898361 | label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281386 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}} | vaid = 3115 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898383 | label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253511 | long = 25.281376 | p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}} | vaid = 3116 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898419 | label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281365 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6219 | year = 1783. -1786. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898445 | label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]'' | name = Mācību māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253133 | long = 25.282019 | p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6220 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898469 | label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253621 | long = 25.28188 | p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}} | vaid = 6221 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898490 | label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]'' | name = Ledus pagrabs | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253215 | long = 25.281644 | p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg | vaid = 6222 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898508 | label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]'' | name = Stallis un vāgūzis | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253035 | long = 25.282572 | p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6223 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898529 | label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]'' | name = Lopu kūts ar gubeni | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253302 | long = 25.282395 | p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}} | vaid = 6224 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898545 | label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]'' | name = Brušu pusmuižas apbūve | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Brušos | lat = 57.253055356029 | long = 25.302417693324 | p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}} | vaid = 6225 | year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q3743271 | label = [[Āraišu ezerpils]] | name = Āraišu ezerpils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera saliņa | lat = 57.251554756834 | long = 25.285300448177 | p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg | commonscat = Āraiši lake dwelling site | vaid = 398 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Gaujas nacionālais parks]] | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15220158 | label = [[Āraišu vējdzirnavas]] | name = Āraišu vējdzirnavas | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.2475 | long = 25.27111111 | p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}} | image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG | commonscat = Āraiši Windmill | vaid = 6231 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas | year = 1852.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q20828803 | label = [[Āraišu ordeņa pils]] | name = Āraišu ordeņa pils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera krastā | lat = 57.250447 | long = 25.283688 | p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg | commonscat = Āraiši Castle ruins | vaid = 401 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897904 | label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243881 | long = 25.279455 | p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}} | vaid = 3107 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897919 | label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243861000049 | long = 25.279548999319 | p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}} | vaid = 3108 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897943 | label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 300 m ZA Krustkalniem | lat = 57.257589764667 | long = 25.171282693364 | p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}} | vaid = 399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897960 | label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]'' | name = Lejaspeļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Lejaspeļiem | lat = 57.266330998535 | long = 25.262778779734 | p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}} | vaid = 400 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897979 | label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]'' | name = Ainavu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ainavām | lat = 57.236736098409 | long = 25.194746786319 | p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}} | vaid = 402 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897990 | label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]'' | name = Uplantu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261267517677 | long = 25.265726686645 | p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}} | vaid = 403 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898004 | label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]'' | name = Uplantu krustakmens | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261210188824 | long = 25.270850626688 | p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}} | vaid = 404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898020 | label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Uplantu viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261874923926 | long = 25.269352188308 | p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}} | vaid = 405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898039 | label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]'' | name = Kalnaastīšu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaastītēm | lat = 57.263656039536 | long = 25.248155586107 | p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}} | vaid = 406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898052 | label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]'' | name = Kalnamežiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamežiņiem | lat = 57.279854445358 | long = 25.211226278101 | p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}} | vaid = 407 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898066 | label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepiņiem | lat = 57.254007555765 | long = 25.294711439026 | p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}} | vaid = 408 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898087 | label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazruku viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazrukiem | lat = 57.220869243555 | long = 25.309257577402 | p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}} | vaid = 409 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898103 | label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]'' | name = Rakstu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstiem | lat = 57.274270225645 | long = 25.19905573585 | p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}} | vaid = 410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898116 | label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]'' | name = Rakstu krustakmeņi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem | lat = 57.274463996497 | long = 25.198600387557 | p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}} | vaid = 411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898134 | label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]'' | name = Simtēnu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Simtēniem | lat = 57.269876897511 | long = 25.178634140839 | p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}} | vaid = 412 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898153 | label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]'' | name = Vāļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vāļiem | lat = 57.282661775306 | long = 25.217737664122 | p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}} | vaid = 413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898170 | label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veclauču viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclaučiem | lat = 57.261070578785 | long = 25.136200682052 | p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}} | vaid = 414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898185 | label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]'' | name = Dzirnavnieka māja | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.248008 | long = 25.270561 | p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}} | vaid = 6230 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898404 | label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253458 | long = 25.280882 | p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6218 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15218607 | label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]] | name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.19305556 | long = 25.67944444 | p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}} | image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg | commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | vaid = 432 | wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q55424478 | label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | name = Dzērbenes luterāņu baznīca | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.191448 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Dzērbene | vaid = 6246 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1839. -1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q16413267 | label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]] | name = Dzērbenes viduslaiku pils | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes muižā | lat = 57.194444444444 | long = 25.668333333333 | p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg | commonscat = Dzērbene Castle | vaid = 434 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424444 | label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191344 | long = 25.677967 | p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}} | vaid = 3120 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424447 | label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191425 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}} | vaid = 3121 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424449 | label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191413 | long = 25.678074 | p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene | vaid = 3122 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424451 | label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes mācītājmuižā | lat = 57.19228 | long = 25.676476 | p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}} | image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg | commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža | vaid = 3123 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424456 | label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.191587259033 | long = 25.678556300646 | p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}} | commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 433 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424460 | label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]'' | name = Elku kalna senkapi | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Elkiem | lat = 57.217503443445 | long = 25.60691134385 | p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}} | vaid = 435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424464 | label = [[Ķētu pilskalns]] | name = Ķētu pilskalns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķētiem | lat = 57.213628809717 | long = 25.719327167432 | p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}} | vaid = 436 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424466 | label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvepriem | lat = 57.20118148389 | long = 25.581901556266 | p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}} | vaid = 437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424470 | label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]'' | name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Krustiņiem | lat = 57.184482903636 | long = 25.620649166883 | p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}} | image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 438 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424474 | label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]] | name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pavēņiem | lat = 57.221832430346 | long = 25.610261826356 | p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}} | vaid = 439 | wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424476 | label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirguļiem | lat = 57.202431675668 | long = 25.605879696129 | p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}} | image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg | commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424560 | label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | name = Vecpiebalgas muižas apbūve | municipality = Ineši | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.0194 | long = 25.8306 | p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg | vaid = 6247 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecpiebalgas muiža]] | munwiki = Ine%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55424479 | label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]'' | name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem | lat = 57.040018812008 | long = 25.795683113099 | p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}} | vaid = 441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424482 | label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]'' | name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Akmentiņiem | lat = 57.038124977925 | long = 25.856442347838 | p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}} | vaid = 442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424486 | label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baldiešēniem | lat = 57.006181592613 | long = 25.815770499578 | p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}} | vaid = 443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424488 | label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]'' | name = Ezēnu apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezēniem | lat = 56.972589158892 | long = 25.922843196344 | p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}} | vaid = 444 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424491 | label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ļavēniem | lat = 57.003884273458 | long = 25.907790883833 | p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}} | vaid = 445 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424495 | label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķemeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķemeriem | lat = 57.014782142258 | long = 25.793669701911 | p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}} | vaid = 446 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424496 | label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.043378260104 | long = 25.788566762475 | p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}} | vaid = 447 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424501 | label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.03485833502 | long = 25.745749209208 | p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}} | vaid = 448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424508 | label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]'' | name = Pīļupītes apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā | lat = 57.04512547328 | long = 25.785576607942 | p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}} | vaid = 449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424512 | label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Kaibēniem | lat = 57.031623483326 | long = 25.736982223058 | p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}} | vaid = 450 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424515 | label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasbeķeriem | lat = 57.010940640521 | long = 25.764694827257 | p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}} | vaid = 451 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424517 | label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]'' | name = Lejasburkānu pilskalns | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasburkāniem | lat = 56.988400863396 | long = 25.911923433495 | p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}} | vaid = 452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424523 | label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]'' | name = Lodēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lodēniem | lat = 57.041004112438 | long = 25.877997984014 | p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}} | vaid = 453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424524 | label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]'' | name = Orizoru senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Orizoriem | lat = 57.024153214625 | long = 25.831220915438 | p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}} | vaid = 454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424527 | label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]'' | name = Paulēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Paulēniem | lat = 57.017782163506 | long = 25.760862262735 | p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}} | vaid = 455 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424531 | label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]'' | name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Spietēniem | lat = 57.035779511191 | long = 25.847308503148 | p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}} | vaid = 456 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424532 | label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]'' | name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tožiņiem | lat = 57.028112171213 | long = 25.73910907508 | p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}} | vaid = 457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424536 | label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaišļu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vaišļiem | lat = 56.998233099496 | long = 25.921295878756 | p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}} | vaid = 458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424540 | label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]'' | name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.015761986032 | long = 25.777664237027 | p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}} | vaid = 459 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424541 | label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.016340781366 | long = 25.782518577022 | p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}} | vaid = 460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424543 | label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]'' | name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā | lat = 57.045287763541 | long = 25.799042873798 | p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}} | vaid = 461 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424544 | label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]'' | name = Gaigalu apmetne I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem | lat = 57.022751350185 | long = 25.779757809294 | p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}} | vaid = 462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424548 | label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]'' | name = Vecpiebalgas muižas pils | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019174 | long = 25.830638 | p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG | commonscat = Vecpiebalga Manor House | vaid = 6248 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424551 | label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019018208699 | long = 25.832389572179 | p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}} | image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor | vaid = 6251 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424552 | label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.020143 | long = 25.832033 | p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}} | image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor | vaid = 6252 | year = 1810.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424554 | label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019051362778 | long = 25.828980143485 | p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}} | image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Manor Park | vaid = 6254 | year = 18. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424556 | label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]'' | name = Leduspagrabs | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019641 | long = 25.830295 | p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}} | image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor | vaid = 6256 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424558 | label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta "Vectūļi - 1"]]'' | name = Zemnieku sēta "Vectūļi - 1" | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vectūļi - 1 | lat = 57.041293100211 | long = 25.858244564263 | p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}} | vaid = 8899 | year = 19.gs.s., ap 1830. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15219024 | label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 23 | lat = 57.17666667 | long = 26.03583333 | p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}} | image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 8751 | wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1801.-1804., 1871.-1873. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392814 | label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]'' | name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu | lat = 57.169482494185 | long = 26.06776278674 | p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}} | vaid = 465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392820 | label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas | lat = 57.169655361369 | long = 26.065908248665 | p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}} | vaid = 469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392830 | label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]'' | name = Jaunpiebalgas kroga apbūve | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 21 | lat = 57.1771293 | long = 26.0418271 | p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}} | vaid = 9140 | year = 1800.,1840., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392851 | label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035151 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}} | image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3124 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392856 | label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176726 | long = 26.03528 | p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3125 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392862 | label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035473 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3127 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392731 | label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]'' | name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņskolā | lat = 57.111237 | long = 25.931554 | p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg | vaid = 12 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392738 | label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecviņķos | lat = 57.150768 | long = 26.068386 | p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}} | vaid = 13 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392745 | label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija]]'' | name = Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Lejas Niklavas" | lat = 57.207574450732 | long = 26.022283887257 | p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}} | vaid = 9042 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392751 | label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]'' | name = Bricu ezera mītne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā | lat = 57.114578486825 | long = 25.872710143803 | p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}} | vaid = 463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392755 | label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]'' | name = Bricu apmetne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei | lat = 57.113998014409 | long = 25.873967170788 | p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}} | vaid = 464 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392760 | label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezerbriciem | lat = 57.118036341492 | long = 25.871284044631 | p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}} | vaid = 466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392765 | label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.109783871473 | long = 25.90367706067 | p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}} | vaid = 467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392770 | label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]'' | name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunģeistiem | lat = 57.123698485071 | long = 25.869714717808 | p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}} | vaid = 468 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392774 | label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnalielmežiem | lat = 57.105953534548 | long = 26.007909176551 | p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}} | vaid = 470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392778 | label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]'' | name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazķūģiem | lat = 57.177639738684 | long = 25.955237330199 | p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}} | vaid = 471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392783 | label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]'' | name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160468758022 | long = 26.086951065488 | p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}} | vaid = 472 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392787 | label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160745138815 | long = 26.089049880904 | p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}} | vaid = 473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392791 | label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]'' | name = Tirznieku senkapi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tirzniekiem | lat = 57.10159544532 | long = 25.991673226363 | p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}} | vaid = 474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392799 | label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]'' | name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecviekšeļiem | lat = 57.109583010445 | long = 26.108598600751 | p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}} | vaid = 475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392807 | label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]'' | name = Tūlijas pilskalns | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem | lat = 57.108959809037 | long = 25.899997828179 | p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}} | vaid = 476 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886125 | label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332348 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}} | vaid = 3136 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886126 | label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332541 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}} | vaid = 3137 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886127 | label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]'' | name = Mansarda logu apdare | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.354798 | long = 25.33281 | p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}} | vaid = 3138 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886130 | label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.355319 | long = 25.332735 | p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg | commonscat = Jāņmuiža manor house | vaid = 6258 | year = 18. gs. b.,19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55424563 | label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]'' | name = Bumbu senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bumbām | lat = 57.06656351483 | long = 25.637337983356 | p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}} | vaid = 477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424566 | label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]'' | name = Šinku senkapi (Akmens kapi) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šinkām | lat = 57.097699464045 | long = 25.615369426417 | p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}} | vaid = 478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424568 | label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]'' | name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķizēniem | lat = 57.049562185122 | long = 25.672174791458 | p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}} | vaid = 479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424572 | label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]'' | name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaļķēniem | lat = 57.036943050614 | long = 25.650337959829 | p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}} | vaid = 480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424574 | label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]'' | name = Urbju senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Urbjiem | lat = 57.087282169136 | long = 25.646946034163 | p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}} | vaid = 481 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424576 | label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]'' | name = Jaunantēnu rija | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunantēni | lat = 57.00743 | long = 25.715427 | p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}} | image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg | commonscat = Jaunantēnu rija | vaid = 8748 | year = 18.gs., 2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q51886139 | label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]'' | name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps | municipality = Leukādijas | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.364046 | long = 25.364674 | p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}} | image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg | vaid = 16 | year = 1866.-1950. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Leuk%C4%81dijas }} {{monument | qid = Q51886117 | label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]'' | name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta | municipality = Liepa | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepas pagastnama ēkas | lat = 57.384258737989 | long = 25.427718676147 | p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}} | image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg | commonscat = Lielā Ellīte Cave | vaid = 484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219087 | label = [[Kalāči]] | name = Kalāči | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalāčos | lat = 57.39638889 | long = 25.48138889 | p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči | vaid = 14 | wikipediauri = Kal%C4%81%C4%8Di | year = 1867.-1892. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886113 | label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalāči" | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Kalāči" | lat = 57.3959 | long = 25.4782 | p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči | vaid = 8949 | year = 19.gs., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886114 | label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Liepas viduslaiku kapsēta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Liepas muižā | lat = 57.370989677973 | long = 25.439047550333 | p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}} | vaid = 482 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886115 | label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]'' | name = Brasliņu senkapi | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Braslām | lat = 57.439243475087 | long = 25.440301907569 | p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}} | vaid = 483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483776 | label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]'' | name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \"Lielās Ellītes\" | image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish | vaid = 9260 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424631 | label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lodesmuiža | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.13065 | long = 25.646274 | p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}} | vaid = 3180 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Lodesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q30219457 | label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]] | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.237443864623 | long = 25.042275396249 | p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg | commonscat = Historic Centre of Līgatne | vaid = 7427 | wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366469 | label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Centra kapu kapličā | lat = 57.232978 | long = 25.048614 | p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}} | vaid = 3130 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366501 | label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kultūras namā | lat = 57.232502 | long = 25.043077 | p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg | vaid = 3131 | year = 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366523 | label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]'' | name = Līgatnes pilskalns | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Cēsu ielas | lat = 57.242808072817 | long = 25.056267642195 | p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}} | vaid = 485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366553 | label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]'' | name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 7 | lat = 57.2390267 | long = 25.0390594 | p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}} | image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg | commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director | vaid = 8812 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366581 | label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]'' | name = Zanderu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas | lat = 57.225499334163 | long = 25.043046627878 | p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}} | vaid = 486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366601 | label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]'' | name = Ratnieku senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Briņķiem | lat = 57.167867482486 | long = 25.0351062638 | p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}} | vaid = 487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366624 | label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamuižniekiem | lat = 57.240833053599 | long = 24.969964130621 | p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}} | vaid = 488 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366646 | label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]'' | name = Kalnatītmaņu pilskalns | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnatītmaņiem | lat = 57.23836119502 | long = 24.976091303295 | p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}} | vaid = 489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366663 | label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš) | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielincēniem | lat = 57.227641747473 | long = 25.143507074689 | p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}} | image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg | commonscat = Incēni Medieval Cemetery | vaid = 490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366680 | label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]'' | name = Vecsprinkšļu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā | lat = 57.147267758779 | long = 25.135104605459 | p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}} | vaid = 491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366699 | label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Upesmuižniekiem | lat = 57.2420175435 | long = 24.967664101844 | p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}} | vaid = 492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898570 | label = ''[[:d:Q45898570|"Melturu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Melturu" dzīvojamā rija | municipality = Melturi | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.222153 | long = 25.23124 | p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}} | vaid = 6226 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Melturi }} {{monument | qid = Q51886118 | label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]'' | name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Austriņiem | lat = 57.412933113263 | long = 25.558682971079 | p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}} | vaid = 493 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886119 | label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dambjiem | lat = 57.434422778984 | long = 25.579816268436 | p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}} | vaid = 494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886120 | label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]'' | name = Plēpju senkapi | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Plēpjiem | lat = 57.427939380248 | long = 25.5264706439 | p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}} | vaid = 495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886121 | label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Salu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Salām | lat = 57.39384764531 | long = 25.584395468011 | p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}} | vaid = 496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q20828811 | label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]] | name = Nītaures viduslaiku pils | municipality = Nītaure | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.072579858803 | long = 25.188356168383 | p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}} | image = LV2014-8362.jpg | commonscat = Nītaure Castle | vaid = 499 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaure }} {{monument | qid = Q45898586 | label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]] | name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā | lat = 57.075329475606 | long = 25.198318601144 | p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}} | image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 497 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898609 | label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]'' | name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem | lat = 57.114667738584 | long = 25.137688795433 | p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}} | vaid = 498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898634 | label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]'' | name = Asaru senkapi | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Asaru ezera | lat = 57.147569195959 | long = 25.192138886719 | p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}} | vaid = 500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898649 | label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]'' | name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mergupjiem | lat = 57.077499657044 | long = 25.199144557758 | p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}} | vaid = 501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898668 | label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]'' | name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecsārtēniem | lat = 57.05936805323 | long = 25.250211868168 | p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}} | vaid = 502 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898686 | label = [[Ķēču pilskalns]] | name = Ķēču pilskalns | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieļavu fermas | lat = 57.088903394826 | long = 25.298787785426 | p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}} | vaid = 503 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q51886140 | label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]'' | name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni | municipality = Priekuļi | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Selekcijas iela 3 | lat = 57.3170768 | long = 25.3415376 | p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}} | vaid = 8938 | year = 1922.–1934. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51886134 | label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā | lat = 57.33061 | long = 25.468873 | p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}} | vaid = 3139 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886136 | label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rubeņu viduslaiku kapsēta | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rubeņiem | lat = 57.325112145357 | long = 25.428012081986 | p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}} | vaid = 504 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886138 | label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]'' | name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem | lat = 57.30139896586 | long = 25.408393678756 | p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}} | image = Senkapi38.jpg | vaid = 505 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q21481201 | label = [[Ureles pilskalns]] | name = Ureles pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rozēm | lat = 57.35388889 | long = 25.07305556 | p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}} | vaid = 522 | wikipediauri = Ureles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879711 | label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.33373171768 | long = 25.148948570272 | p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}} | vaid = 507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879715 | label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baķu viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baķiem | lat = 57.359540438194 | long = 25.228813902956 | p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}} | vaid = 508 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879716 | label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]'' | name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām | lat = 57.417005848405 | long = 25.229089557755 | p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}} | vaid = 509 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879717 | label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]'' | name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cēsniekiem | lat = 57.406400973756 | long = 25.120866095411 | p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}} | vaid = 510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879720 | label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dimdām | lat = 57.318076829344 | long = 25.195679147779 | p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}} | vaid = 511 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879721 | label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]'' | name = Dumpju senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dumpjiem | lat = 57.323220773793 | long = 25.154573992053 | p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}} | vaid = 512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879723 | label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]'' | name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Emerķiem | lat = 57.406842034439 | long = 25.099033205401 | p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}} | vaid = 513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879725 | label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]'' | name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gailonēm | lat = 57.324881887843 | long = 25.095473913268 | p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}} | vaid = 514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879726 | label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]'' | name = Gribžu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gribžām | lat = 57.377952937791 | long = 25.192820846467 | p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}} | vaid = 515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879729 | label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm | lat = 57.3913665909 | long = 25.350443073501 | p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}} | vaid = 516 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879730 | label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunrūjām | lat = 57.348132185566 | long = 25.116463528652 | p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}} | vaid = 517 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879731 | label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]'' | name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skasteru mežs | vaid = 9174 | year = 2.–9. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879732 | label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]'' | name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunteņņiem | lat = 57.285065488935 | long = 25.128646337639 | p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}} | vaid = 518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879733 | label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]'' | name = Kvēpenes pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kvēpeniem | lat = 57.276646895042 | long = 25.183602044092 | p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}} | vaid = 519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879734 | label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]'' | name = Laiviņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Laiviņiem | lat = 57.363768814118 | long = 25.233708358997 | p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}} | vaid = 520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879736 | label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]'' | name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rideļiem | lat = 57.397398493057 | long = 25.123500025101 | p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}} | vaid = 521 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879738 | label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]'' | name = Strīķupītes senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā | lat = 57.363677664514 | long = 25.239804334741 | p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}} | vaid = 523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879740 | label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.350739122082 | long = 25.073451722403 | p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}} | vaid = 524 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879741 | label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]'' | name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Bundēm un Mežciemiem | lat = 57.377711263369 | long = 25.334919135136 | p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}} | vaid = 525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879742 | label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]'' | name = Sveķu Sila senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Sveķu silā | lat = 57.329474104943 | long = 25.180090288611 | p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}} | vaid = 526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879744 | label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362483 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG | commonscat = Ungurmuiža Manor House | vaid = 6261 | year = 1732., 18. gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879745 | label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362547 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Residential Building | vaid = 6262 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879746 | label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361395 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg | commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor | vaid = 6263 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879747 | label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]'' | name = Stallis - vāgūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuiža | lat = 57.362845497817 | long = 25.086263248845 | p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}} | vaid = 6264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879748 | label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362777692122 | long = 25.088118995195 | p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg | vaid = 6265 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879750 | label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.363201 | long = 25.090349 | p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor | vaid = 6266 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879752 | label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362699059832 | long = 25.087078653434 | p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg | vaid = 6267 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879753 | label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.353745 | long = 25.094082 | p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}} | image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Pub | vaid = 6268 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879756 | label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362795159575 | long = 25.086569361949 | p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}} | vaid = 6269 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879757 | label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]'' | name = Dzirnavu māja | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362862652648 | long = 25.086192979037 | p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}} | vaid = 6270 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879762 | label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.365133 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg | vaid = 6271 | year = 1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879763 | label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361384 | long = 25.088761 | p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Park | vaid = 6272 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879764 | label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]'' | name = Durvju vērtnes - vārti | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365122 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}} | vaid = 3140 | year = 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879765 | label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365168 | long = 25.082345 | p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}} | vaid = 3141 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879767 | label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365145 | long = 25.082431 | p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}} | vaid = 3142 | year = 18.gs.90.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879768 | label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362547 | long = 25.08845 | p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}} | vaid = 3143 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879770 | label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362564 | long = 25.088568 | p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}} | vaid = 3144 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879773 | label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.36253 | long = 25.088557 | p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg | vaid = 3145 | year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879775 | label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362518 | long = 25.088654 | p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg | vaid = 3146 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879776 | label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362535 | long = 25.088589 | p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg | vaid = 3147 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879779 | label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088696 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg | vaid = 3148 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879781 | label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088643 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg | vaid = 3149 | year = 18.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q138427357 | label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Ungurmuižas apbūve ar parku | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.3625 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}} | vaid = 6260 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ungurmuiža]] | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879785 | label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]'' | name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku | municipality = Raiskums | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.311737 | long = 25.183733 | p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}} | vaid = 6259 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Raiskums }} {{monument | qid = Q19896860 | label = [[Rozbeķu pils]] | name = Rozbeķu pils | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmuižniekiem | lat = 57.41861111 | long = 24.97861111 | p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}} | image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg | commonscat = Rozbeķi Castle ruins | vaid = 559 | wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q51879823 | label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]'' | name = Īvantu senkapi | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Elles purva malā pie Īvantiem | lat = 57.414778703804 | long = 24.880331080876 | p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}} | vaid = 560 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q20829091 | label = [[Skujenes pils]] | name = Skujenes pils | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā pie luterāņu baznīcas | lat = 57.093657 | long = 25.47461 | p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}} | image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg | commonscat = Skujene Castle ruins | vaid = 550 | wikipediauri = Skujenes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898888 | label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | name = Skujenes luterāņu baznīca | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes baznīca | lat = 57.093939826907 | long = 25.472818224756 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Lutheran church in Skujene | vaid = 9102 | year = 1841.,1901.. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898915 | label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes luterāņu baznīcā | lat = 57.093939826 | long = 25.472818224 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg | vaid = 3161 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898715 | label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Drapmaņiem | lat = 57.111075076595 | long = 25.356263288056 | p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}} | vaid = 543 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898730 | label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]'' | name = Ģībēnu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ģībēniem | lat = 57.083898882988 | long = 25.593933317714 | p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}} | vaid = 544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898746 | label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]'' | name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķiberēm | lat = 57.018274044922 | long = 25.462626912938 | p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}} | vaid = 545 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898763 | label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Māļu viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Māļiem | lat = 57.089962584789 | long = 25.600773626681 | p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}} | vaid = 546 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898781 | label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Māļu baznīca | lat = 57.088651 | long = 25.600914 | p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi | vaid = 9169 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898805 | label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]'' | name = Sišu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sišiem | lat = 57.087797373532 | long = 25.356331677197 | p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}} | vaid = 547 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898822 | label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas | lat = 57.093562907696 | long = 25.475896027071 | p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}} | vaid = 548 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898842 | label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]'' | name = Taurupju senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vidustaurupēm | lat = 57.081714052778 | long = 25.551558862352 | p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}} | vaid = 549 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898855 | label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]'' | name = Drapmaņu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru | lat = 57.110865344776 | long = 25.359347827931 | p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}} | vaid = 551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879786 | label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]'' | name = Pulles senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazā Unguru ezera R krastā | lat = 57.334701380067 | long = 25.057245764682 | p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}} | vaid = 552 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879787 | label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Cīruļu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cīruļiem | lat = 57.44419966603 | long = 25.072761632649 | p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}} | vaid = 553 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879791 | label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Īvantu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Īvantiem | lat = 57.413554591571 | long = 24.883425753118 | p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}} | vaid = 554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879793 | label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunsīmanēniem | lat = 57.489497244651 | long = 25.074819776279 | p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}} | vaid = 555 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879796 | label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]'' | name = Lapaiņu senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.484251846779 | long = 25.061692547882 | p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}} | vaid = 556 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879797 | label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līņu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Līņiem | lat = 57.417381555235 | long = 24.898889129618 | p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}} | vaid = 557 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879798 | label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muskariem un Žagariem | lat = 57.414303093924 | long = 24.905419002329 | p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}} | vaid = 558 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879816 | label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā | lat = 57.433330062594 | long = 24.998354613099 | p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}} | vaid = 562 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219821 | label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg | commonscat = Lutheran church in Straupe | vaid = 6278 | wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 13. gs.g., 1723. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879872 | label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Mazstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.354443878247 | long = 24.951934236913 | p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879874 | label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]'' | name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.348165 | long = 24.949071 | p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}} | image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 6276 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879877 | label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Lielstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.347428675212 | long = 24.947631974508 | p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}} | image = Lielstraupe%20loss.JPG | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879882 | label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pilī | lat = 57.347372 | long = 24.947323 | p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}} | vaid = 3177 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879885 | label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielstraupes pils | lat = 57.347745343956 | long = 24.94965401505 | p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}} | image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg | commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe | vaid = 6277 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879892 | label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14) | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg | vaid = 3165 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879896 | label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg | vaid = 3166 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879901 | label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (7) | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe | vaid = 3167 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879905 | label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]'' | name = Kapa plāksne G.Rozenam | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg | vaid = 3168 | year = 1590. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879910 | label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]'' | name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg | vaid = 3169 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879914 | label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]'' | name = Siju apgleznojums | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3171 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879918 | label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža "Golgāta"]]'' | name = Vitrāža "Golgāta" | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3172 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879920 | label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3173 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q17291536 | label = [[Mazstraupes pils]] | name = Mazstraupes pils | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazstraupes muižā | lat = 57.354343 | long = 24.951557 | p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 6215 | wikipediauri = Mazstraupes_pils | year = 15. gs., 18. gs., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879826 | label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes mācītājmuižā | lat = 57.354648 | long = 24.959028 | p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}} | vaid = 3174 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879829 | label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]] | name = Batarejas kalns - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.358851261136 | long = 24.959811163888 | p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}} | vaid = 563 | wikipediauri = Batarejas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879832 | label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]] | name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm | lat = 57.350013244547 | long = 24.921299665476 | p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}} | vaid = 564 | wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879836 | label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pils parkā | lat = 57.347424241238 | long = 24.948776786639 | p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}} | vaid = 565 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879838 | label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Batarejas kalna - pilskalna | lat = 57.360003621495 | long = 24.9642606787 | p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}} | vaid = 567 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879840 | label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Eiķēnu ezera | lat = 57.376052846184 | long = 24.962856380269 | p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}} | vaid = 568 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879841 | label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gaujmaļiem | lat = 57.250769781176 | long = 24.969508071153 | p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}} | vaid = 569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879844 | label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Imakām | lat = 57.396459516096 | long = 24.883212669331 | p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}} | vaid = 570 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879846 | label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]'' | name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.293467182046 | long = 24.976081198946 | p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}} | vaid = 571 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879849 | label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]'' | name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jātniekiem | lat = 57.286856998807 | long = 25.102256553033 | p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}} | vaid = 572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879853 | label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.332083362447 | long = 24.917254225122 | p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}} | vaid = 573 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879855 | label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]'' | name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūricām | lat = 57.325888491789 | long = 25.01130761603 | p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}} | vaid = 574 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879858 | label = [[Vējiņu pilskalns]] | name = Vējiņu pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vējiņiem | lat = 57.343218034261 | long = 24.907321185746 | p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}} | vaid = 575 | wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879860 | label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]'' | name = Zvejnieku senkapi | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.377795072442 | long = 24.96521653673 | p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}} | vaid = 576 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879862 | label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]'' | name = Ērgļu kalni - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem | lat = 57.378161041989 | long = 24.958070293828 | p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}} | vaid = 577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879863 | label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]'' | name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem | lat = 57.362178994757 | long = 24.974460239132 | p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}} | vaid = 578 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879868 | label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]'' | name = Lielstraupes zirgu pasta stacija | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpastā | lat = 57.325328 | long = 24.919803 | p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}} | image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Vecpasts | vaid = 6274 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424579 | label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Apšu luterāņu baznīcā | lat = 57.139453 | long = 25.608058 | p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg | vaid = 3178 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424583 | label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]'' | name = Bānūžu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera | lat = 57.15298693419 | long = 25.574079972582 | p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}} | vaid = 580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424584 | label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]'' | name = Nēķina senkapi | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā | lat = 57.16512984286 | long = 25.66808495115 | p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg | commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground) | vaid = 581 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424589 | label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu | lat = 57.152304488332 | long = 25.570691721224 | p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}} | image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg | commonscat = Bānūžu svētavots | vaid = 582 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424592 | label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andrupu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Andrupiem | lat = 57.105222359108 | long = 25.61224888166 | p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}} | vaid = 583 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424595 | label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērcēniem | lat = 57.167395705572 | long = 25.681183618552 | p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}} | image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg | commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 584 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424599 | label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]'' | name = Lejstupu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem | lat = 57.15067032721 | long = 25.647165806245 | p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}} | vaid = 585 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424603 | label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gambām | lat = 57.110266409689 | long = 25.695028803873 | p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}} | image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424607 | label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie grantsbedrēm | lat = 57.105523022225 | long = 25.728990908767 | p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}} | vaid = 587 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424609 | label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]'' | name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Lībiešiem | lat = 57.148489218057 | long = 25.598966541419 | p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}} | vaid = 588 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424613 | label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]'' | name = Lībiešu apmetne | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lībiešiem | lat = 57.143851247316 | long = 25.597933252849 | p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}} | vaid = 589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424617 | label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]'' | name = Silenieku pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.14357461371 | long = 25.731453613424 | p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}} | vaid = 590 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424621 | label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]'' | name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejruntēm | lat = 57.124527074615 | long = 25.750087688508 | p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}} | vaid = 591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424622 | label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.143632841106 | long = 25.667403039313 | p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}} | image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg | commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish | vaid = 592 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424626 | label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodē | lat = 57.139476 | long = 25.608037 | p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Lutheran church in Apši | vaid = 6279 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219855 | label = [[Sārumkalns]] | name = Sārumkalns | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā | lat = 57.28722222 | long = 25.37166667 | p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}} | image = S%C4%81rumkalns.jpg | vaid = 599 | wikipediauri = S%C4%81rumkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728234 | label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šķesteriem | lat = 57.257824697785 | long = 25.373393824666 | p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}} | vaid = 593 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728272 | label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunītes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunītēm | lat = 57.192799524869 | long = 25.453267670737 | p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}} | vaid = 594 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728309 | label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]'' | name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalauzām | lat = 57.264540819381 | long = 25.372508695065 | p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}} | vaid = 595 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728349 | label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]'' | name = Kalauzu senkapi | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnakalauzām | lat = 57.261999571704 | long = 25.367476870764 | p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}} | vaid = 596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728386 | label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]'' | name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamieriņiem | lat = 57.178591558565 | long = 25.532011918433 | p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}} | vaid = 597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728424 | label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]'' | name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūtējiem | lat = 57.185403133091 | long = 25.535708026492 | p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}} | vaid = 598 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728472 | label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejas Daudziešiem | lat = 57.257498399663 | long = 25.352577804987 | p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}} | vaid = 600 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728507 | label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]'' | name = Veitu senkapi I, II, III | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veitiem | lat = 57.19210270601 | long = 25.492719584903 | p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}} | vaid = 601 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728543 | label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vengāru viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vengārēm | lat = 57.262591613336 | long = 25.490598588585 | p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}} | vaid = 628 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728628 | label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295672 | long = 25.355265 | p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}} | image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Veismaņi manor house | vaid = 6281 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728678 | label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]'' | name = Muižkunga māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295312 | long = 25.351499 | p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}} | vaid = 6282 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728727 | label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295237 | long = 25.354578 | p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6284 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728781 | label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295208 | long = 25.35224 | p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}} | vaid = 6285 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728819 | label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295591 | long = 25.349418 | p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}} | image = Magaz%C4%ABna.jpg | vaid = 6287 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728867 | label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295231 | long = 25.353452 | p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}} | vaid = 6289 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728912 | label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295707 | long = 25.352207 | p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}} | image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg | vaid = 6291 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728955 | label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]'' | name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.296605 | long = 25.355587 | p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}} | vaid = 6292 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728996 | label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]'' | name = Kūtis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.29573 | long = 25.353709 | p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}} | vaid = 6293 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46729044 | label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295052 | long = 25.355244 | p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}} | vaid = 6294 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q138510508 | label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | name = Veismaņu muižas apbūve | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.29611111 | long = 25.35555556 | p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}} | vaid = 6280 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q15286177 | label = [[Piebalgas pils]] | name = Piebalgas pils | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.055012 | long = 25.820634 | p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}} | image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG<br/>Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Castle ruins | vaid = 624 | wikipediauri = Piebalgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424741 | label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kaikaši | lat = 57.05863 | long = 25.801145 | p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}} | image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg | commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum) | vaid = 17 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424745 | label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]] | name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.059116 | long = 25.825818 | p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg | commonscat = Vecpiebalga hillfort | vaid = 623 | wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424749 | label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā ap baznīcu | lat = 57.057498538856 | long = 25.82140467165 | p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg | commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church | vaid = 625 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q16359434 | label = [[Kalna Kaibēni|Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"]] | name = Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Kalna Kaibēni, Vecpiebalgas pag., Vecpiebalgas nov., LV-4122 | locality = Kalna Kaibēnos | lat = 57.02801 | long = 25.72253 | p625 = {{Coord|57.02801|25.72253|display=inline}} | image = Kalna%20Kaib%C4%93nu%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja.jpg | commonscat = Kalna Kaibēni memorial museum | vaid = 18 | wikipediauri = Kalna_Kaib%C4%93ni | year = 19.gs.b.- 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424635 | label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Raskumu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem) | lat = 57.088862118085 | long = 25.815643364614 | p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}} | image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 602 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424637 | label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]'' | name = Cepļu apmetne I, II | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā | lat = 57.093331081698 | long = 25.74048038201 | p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}} | image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg | commonscat = Cepļi settlement | vaid = 603 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424640 | label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]'' | name = Ļūdiņu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunļūdiņiem | lat = 57.068329261308 | long = 25.89322886848 | p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}} | vaid = 604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424644 | label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]'' | name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmietiņiem | lat = 57.056323048785 | long = 25.84442073358 | p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}} | image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 605 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424648 | label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.094552243535 | long = 25.686103318561 | p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}} | vaid = 606 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424649 | label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.092180994072 | long = 25.686362495645 | p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}} | vaid = 607 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424652 | label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]'' | name = Viduskaibēnu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalna Kaibēniem | lat = 57.027913934219 | long = 25.728643243814 | p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}} | vaid = 608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424653 | label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunvēveros | lat = 57.11397 | long = 25.844243 | p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}} | image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Jaunvēveri | vaid = 6096 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424656 | label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalnavēveros | lat = 57.11650827172 | long = 25.847142806705 | p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}} | image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Kalnvēveri | vaid = 6097 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424658 | label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lejasvēveros | lat = 57.114203 | long = 25.846206 | p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}} | image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg | commonscat = Lejasvēveri | vaid = 6098 | year = 19. gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424661 | label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielvēveros | lat = 57.114342 | long = 25.846807 | p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}} | image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Lielvēveri | vaid = 6099 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424666 | label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]'' | name = Kalnaraskumu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaraskumiem | lat = 57.084544114847 | long = 25.81043734376 | p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}} | image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg | commonscat = Kalna Raskumi settlement | vaid = 609 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424670 | label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri"]]'' | name = Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazvēveros | lat = 57.114884 | long = 25.843138 | p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}} | image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Mazvēveri | vaid = 6100 | year = 20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424674 | label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Streinvēveros | lat = 57.113952 | long = 25.845487 | p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}} | image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Streinvēveri | vaid = 6101 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424677 | label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecvēveri | lat = 57.114441 | long = 25.84391 | p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}} | image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Vecvēveri | vaid = 6102 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424681 | label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Virolvēveros | lat = 57.115094 | long = 25.844082 | p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}} | image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Virolvēveri | vaid = 6103 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424685 | label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]'' | name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasģibuļiem | lat = 57.067959558982 | long = 25.695680187268 | p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}} | vaid = 611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424689 | label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejaskaupēniem | lat = 57.062109428293 | long = 25.743604740705 | p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}} | vaid = 612 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424691 | label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]'' | name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasraskumiem | lat = 57.087990138529 | long = 25.804911200312 | p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}} | vaid = 613 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424695 | label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mietiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mietiņiem | lat = 57.060180365202 | long = 25.855405090632 | p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}} | vaid = 614 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424700 | label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.07145813318 | long = 25.789775782896 | p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}} | image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 615 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424705 | label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]'' | name = Tauna apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.067186877444 | long = 25.785387076077 | p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}} | vaid = 616 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424709 | label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ragaiņiem | lat = 57.085297489461 | long = 25.675837471485 | p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}} | vaid = 617 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424715 | label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]'' | name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.088279593096 | long = 25.695721949154 | p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}} | vaid = 618 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424716 | label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]'' | name = Tašķēnu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.107729974353 | long = 25.837515939543 | p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}} | image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg | commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 619 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424720 | label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]'' | name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.050669684566 | long = 25.849977631793 | p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}} | vaid = 620 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424722 | label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]'' | name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zēniņiem | lat = 57.051189974711 | long = 25.850806182203 | p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}} | vaid = 621 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424724 | label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirbuļiem | lat = 57.08711658516 | long = 25.734990235617 | p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}} | vaid = 622 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424726 | label = ''[[:d:Q55424726|"Jauncelmu" dzīvojamā māja]]'' | name = "Jauncelmu" dzīvojamā māja | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jauncelmos | lat = 57.035599 | long = 25.751181 | p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}} | vaid = 6295 | year = 19. gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424730 | label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]'' | name = Silakrogs | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Silakrogs" | lat = 57.075911033813 | long = 25.763119126654 | p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}} | image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg | commonscat = Silakrogs | vaid = 8716 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424733 | label = ''[[:d:Q55424733|"Saulrieti" (K.Skalbes muzejs)]]'' | name = "Saulrieti" (K.Skalbes muzejs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842204 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8718 | year = 1922., 1934.-1944. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424737 | label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842108 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}} | image = Saulrieti%2004.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8719 | year = 1926.-1944. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424739 | label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams "Cepļos"]]'' | name = Saiešanas nams "Cepļos" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Cepļi" | lat = 57.093434093579 | long = 25.738470576266 | p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}} | image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg | commonscat = Meetinghouse in Cepļi | vaid = 8935 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886146 | label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]'' | name = Veselavas muižas kungu māja | municipality = Veselava | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Viesturi" | lat = 57.290118353512 | long = 25.477430950793 | p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}} | image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Veselava Manor | vaid = 8903 | year = 1766., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]'' | munwiki = Veselava }} {{monument | qid = Q51886141 | label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]'' | name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām) | lat = 57.309174703443 | long = 25.558170864197 | p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}} | vaid = 626 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886142 | label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Silabulēm | lat = 57.306732424179 | long = 25.503693631713 | p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}} | vaid = 627 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886143 | label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veselavas viduslaiku kapsēta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veselavas kapsētas | lat = 57.293366959203 | long = 25.479276710406 | p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}} | vaid = 629 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424751 | label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]'' | name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems | municipality = Vēveri | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.114587 | long = 25.846174 | p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}} | image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg | commonscat = Vēveru ciems | vaid = 6297 | year = 19., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts) }} {{monument | qid = Q18623455 | label = [[Zaubes pils]] | name = Zaubes pils | municipality = Zaube | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 56.994853 | long = 25.261362 | p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}} | image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg | commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins | vaid = 635 | wikipediauri = Zaubes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaube }} {{monument | qid = Q45898933 | label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]'' | name = Ļūkānu ezera mītne | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ļūkānu ezera ZA daļā | lat = 57.021113582039 | long = 25.274015503285 | p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}} | vaid = 630 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898952 | label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]'' | name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem | lat = 57.030727216512 | long = 25.342557956627 | p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}} | vaid = 631 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898973 | label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]'' | name = Ozolkalna senkapi | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem | lat = 57.019260704582 | long = 25.268648377358 | p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}} | vaid = 632 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898989 | label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaundzintariem | lat = 56.956644880877 | long = 25.196067502883 | p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}} | vaid = 633 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898997 | label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]'' | name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Roķēniem | lat = 56.994062715476 | long = 25.211295686065 | p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}} | vaid = 634 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q50392867 | label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem | lat = 57.142825007514 | long = 25.921077578771 | p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}} | vaid = 636 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392873 | label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]'' | name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā | lat = 57.144805722996 | long = 25.927191731967 | p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}} | vaid = 637 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392877 | label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muciņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muciņām | lat = 57.130010691745 | long = 25.827374046484 | p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}} | vaid = 638 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392882 | label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Oļiem | lat = 57.141187995858 | long = 25.919413404785 | p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}} | vaid = 639 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392887 | label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ormaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ormaņiem | lat = 57.167692460954 | long = 25.819432372033 | p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}} | vaid = 640 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392893 | label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Stepeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Stepeļiem | lat = 57.137488718347 | long = 25.898589794348 | p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}} | vaid = 641 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392898 | label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]'' | name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmigļiem | lat = 57.160205206165 | long = 25.877555857594 | p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}} | vaid = 642 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392902 | label = [[Vieķu pilskalns]] | name = Vieķu pilskalns | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieķiem | lat = 57.155465171568 | long = 25.877962151287 | p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}} | vaid = 643 | wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392906 | label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeikaru viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zeikariem | lat = 57.149745489982 | long = 25.788280133601 | p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}} | vaid = 644 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q45898213 | label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280464 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg | vaid = 3109 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898232 | label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280592 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg | vaid = 3112 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898253 | label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.253287501663 | long = 25.280401110115 | p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}} | vaid = 416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898267 | label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]'' | name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.251845 | long = 25.282567 | p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}} | image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg | commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | vaid = 6216 | year = 13. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898281 | label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | name = Āraišu luterāņu baznīca | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.253841 | long = 25.280582 | p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}} | image = Araisu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Āraiši | vaid = 6217 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898304 | label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]'' | name = Vāveres kroga apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23371 | long = 25.272009 | p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg | commonscat = Vāverkrogs | vaid = 6227 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898327 | label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]'' | name = Kalēja mājiņa | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.233225 | long = 25.272101 | p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}} | vaid = 6228 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898344 | label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]'' | name = Kroga ēka | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23364 | long = 25.272567 | p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6229 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Cēsu novads]] swihel5gh4vw11yvri4r8370h60akka Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Kuldīgas novadā 0 244197 4467390 4452619 2026-05-13T03:28:31Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467390 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231583}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565893 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231583 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4735891 | label = [[Alsungas viduslaiku pils]] | name = Alsungas viduslaiku pils | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.981986261971 | long = 21.566801709282 | p625 = {{Coord|56.981986|21.566802|display=inline}} | image = Alsunga%20castle%27s%20tower.jpg | commonscat = Alsunga Castle | vaid = 6326 | wikipediauri = Alsungas_viduslaiku_pils | year = 14. gs. - 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q15218529 | label = [[Alsungas Dižgabalkalns]] | name = Alsungas Dižgabalkalns | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Pils ielu un Dzirnavu ezeru | lat = 56.98111111 | long = 21.56888889 | p625 = {{Coord|56.981111|21.568889|display=inline}} | image = Di%C5%BEgabalkalns%2C%20pilskalns%20Alsung%C4%81%2003.jpg | commonscat = Dižgabalkalns hillfort | vaid = 1203 | wikipediauri = Alsungas_Di%C5%BEgabalkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q15218531 | label = [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.97972222 | long = 21.57055556 | p625 = {{Coord|56.979722|21.570556|display=inline}} | image = Alsunga%20Saint%20Michael%20Roman%20Catholic%20Church.jpg | commonscat = Church of Saint Michael in Alsunga | vaid = 6325 | wikipediauri = Alsungas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q44931699 | label = ''[[:d:Q44931699|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Alsungas katoļu baznīcā | lat = 56.97972222 | long = 21.57055556 | p625 = {{Coord|56.979722|21.570556|display=inline}} | vaid = 3578 | year = 19.gs.v. 1893. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q44932066 | label = [[Kalniņu senkapi]] | name = Kalniņu senkapi | municipality = Alsunga | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kuršu iela 2 | lat = 56.9804784 | long = 21.5659784 | p625 = {{Coord|56.980478|21.565978|display=inline}} | vaid = 1209 | wikipediauri = Kalni%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsunga }} {{monument | qid = Q44931131 | label = [[Grīnbergu senkapi]] | name = Grīnbergu senkapi | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Grīnbergiem un Dzirniekiem | lat = 56.940286072187 | long = 21.636207724708 | p625 = {{Coord|56.940286|21.636208|display=inline}} | vaid = 1204 | wikipediauri = Gr%C4%ABnbergu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931227 | label = [[Ķīšu senkapi]] | name = Ķīšu senkapi | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Ķīšiem un Skaidrājiem | lat = 56.935108237959 | long = 21.639769988734 | p625 = {{Coord|56.935108|21.63977|display=inline}} | vaid = 1205 | wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931328 | label = [[Mazreģu viduslaiku kapsēta]] | name = Mazreģu viduslaiku kapsēta | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Mazreģiem | lat = 56.964555635791 | long = 21.598477483305 | p625 = {{Coord|56.964556|21.598477|display=inline}} | vaid = 1206 | wikipediauri = Mazre%C4%A3u_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931427 | label = [[Todaižu pilskalns|Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni]] | name = Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Zundēm un bij. Leiškalniem, Pilsezera krastā | lat = 56.945320435304 | long = 21.696362398163 | p625 = {{Coord|56.94532|21.696362|display=inline}} | vaid = 1207 | wikipediauri = Todai%C5%BEu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q44931516 | label = [[Jaungaiļu senkapi|Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns)]] | name = Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns) | municipality = Alsungas pagasts | district = Alsungas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Jaungaiļiem, Zvaigžņiem un Pikšiem | lat = 56.946673725873 | long = 21.617234670266 | p625 = {{Coord|56.946674|21.617235|display=inline}} | vaid = 1208 | wikipediauri = Jaungai%C4%BCu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Alsungas_pagasts }} {{monument | qid = Q51281249 | label = [[Basu pilskalns]] | name = Basu pilskalns | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Baļļām un Varkaļiem | lat = 56.877485986417 | long = 21.68056330222 | p625 = {{Coord|56.877486|21.680563|display=inline}} | vaid = 1220 | wikipediauri = Basu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281264 | label = ''[[:d:Q51281264|Biļļu senkapi]]'' | name = Biļļu senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Biļļiem un Valkiem | lat = 56.85815735121 | long = 21.532385240772 | p625 = {{Coord|56.858157|21.532385|display=inline}} | vaid = 1221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281283 | label = ''[[:d:Q51281283|Guļu senkapi]]'' | name = Guļu senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Guļiem | lat = 56.900747333612 | long = 21.660957818067 | p625 = {{Coord|56.900747|21.660958|display=inline}} | vaid = 1222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281308 | label = ''[[:d:Q51281308|Ģēģeru senkapi]]'' | name = Ģēģeru senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Ģēģeriem | lat = 56.926313844037 | long = 21.63610242927 | p625 = {{Coord|56.926314|21.636102|display=inline}} | vaid = 1223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281327 | label = ''[[:d:Q51281327|Aniņu senkapi]]'' | name = Aniņu senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kalnanniņām un bij. Aniņām | lat = 56.926414167704 | long = 21.657699781687 | p625 = {{Coord|56.926414|21.6577|display=inline}} | vaid = 1224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281343 | label = ''[[:d:Q51281343|Lancenieku senkapi]]'' | name = Lancenieku senkapi | municipality = Gudenieku pagasts | district = Gudenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Muceniekiem un bij. Lanceniekiem | lat = 56.853922122378 | long = 21.71533678254 | p625 = {{Coord|56.853922|21.715337|display=inline}} | vaid = 1225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gudenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51281546 | label = ''[[:d:Q51281546|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižas dzīv. ēkā | lat = 56.950137686844 | long = 22.400499960547 | p625 = {{Coord|56.950138|22.4005|display=inline}} | vaid = 3608 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281565 | label = ''[[:d:Q51281565|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižas dzīv. ēkā | lat = 56.950137686844 | long = 22.400499960547 | p625 = {{Coord|56.950138|22.4005|display=inline}} | vaid = 3609 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281583 | label = ''[[:d:Q51281583|Kabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Kabiles luterāņu baznīca | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.948651960406 | long = 22.369955142059 | p625 = {{Coord|56.948652|22.369955|display=inline}} | image = Kabile%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church near Kabile | vaid = 6336 | year = 1652. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281601 | label = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | name = Kabiles muižas apbūve | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.95051550557 | long = 22.40046784034 | p625 = {{Coord|56.950516|22.400468|display=inline}} | image = Kabiles%20mui%C5%BEas%20%C4%93kas.jpg | vaid = 6337 | year = 18.gs.-19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kabiles muiža]] | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281616 | label = ''[[:d:Q51281616|Kabiles muižas kungu māja]]'' | name = Kabiles muižas kungu māja | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.950137686629 | long = 22.400499961283 | p625 = {{Coord|56.950138|22.4005|display=inline}} | image = Kabiles%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | commonscat = Kabile Manor | vaid = 6338 | year = 18.gs. II c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281639 | label = ''[[:d:Q51281639|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949455141234 | long = 22.401579444926 | p625 = {{Coord|56.949455|22.401579|display=inline}} | vaid = 6339 | year = 18. gs.III.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281659 | label = ''[[:d:Q51281659|Virtuves māja ("Ķēķis")]]'' | name = Virtuves māja ("Ķēķis") | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.950055077467 | long = 22.401065734312 | p625 = {{Coord|56.950055|22.401066|display=inline}} | vaid = 6340 | year = 18. gs.III.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281679 | label = ''[[:d:Q51281679|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949800375482 | long = 22.401685483617 | p625 = {{Coord|56.9498|22.401685|display=inline}} | vaid = 6341 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281691 | label = ''[[:d:Q51281691|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949353571509 | long = 22.400260691871 | p625 = {{Coord|56.949354|22.400261|display=inline}} | vaid = 6343 | year = 19.gs.I.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281711 | label = ''[[:d:Q51281711|Stirnūzis]]'' | name = Stirnūzis | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.949330525962 | long = 22.400834736087 | p625 = {{Coord|56.949331|22.400835|display=inline}} | vaid = 6344 | year = 17.gs. IV c., 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281731 | label = ''[[:d:Q51281731|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kabile | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kabiles muižā | lat = 56.950068751955 | long = 22.4014749974 | p625 = {{Coord|56.950069|22.401475|display=inline}} | vaid = 6345 | year = 19. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]'' | munwiki = Kabile }} {{monument | qid = Q51281533 | label = [[Kabiles pilskalns]] | name = Kabiles pilskalns | municipality = Kabiles pagasts | district = Kabiles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.972233530997 | long = 22.436083169176 | p625 = {{Coord|56.972234|22.436083|display=inline}} | vaid = 1230 | wikipediauri = Kabiles_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kabiles_pagasts }} {{monument | qid = Q11010866 | label = [[Kuldīgas pils|Kuldīgas viduslaiku pils]] | name = Kuldīgas viduslaiku pils | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 1 | lat = 56.968877 | long = 21.9764912 | p625 = {{Coord|56.968877|21.976491|display=inline}} | image = Goldingen%20um%201680.jpg | commonscat = Kuldīga Castle | vaid = 1233 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q12323093 | label = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] | name = Kuldīgas ķieģeļu tilts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela | locality = gals | lat = 56.970052 | long = 21.977535 | p625 = {{Coord|56.970052|21.977535|display=inline}} | image = Bridge%20in%20Kuld%C4%ABga%281%29.jpg | commonscat = Kuldīga vaulted bridge | vaid = 6347 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_%C4%B7ie%C4%A3e%C4%BCu_tilts | year = 1874. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219187 | label = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 12 | lat = 56.96611111 | long = 21.96805556 | p625 = {{Coord|56.966111|21.968056|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABga%2C%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel%20svat%C3%A9%20Anny.jpg | commonscat = Church of Saint Anne in Kuldīga | vaid = 8722 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Annas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1899.-1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219188 | label = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | lat = 56.97 | long = 21.97333333 | p625 = {{Coord|56.97|21.973333|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABga%20-%20church%281%29.jpg | commonscat = Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 6351 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1645., 1748., 1808., 1866.,1905., 1968. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219189 | label = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | lat = 56.96777778 | long = 21.97 | p625 = {{Coord|56.967778|21.97|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABgas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 6358 | wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1640. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q15219988 | label = [[Veckuldīgas pilskalns]] | name = Veckuldīgas pilskalns | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Veckuldīgas upīti un Ventu | lat = 56.991619119676 | long = 21.959235205333 | p625 = {{Coord|56.991619|21.959235|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABgas%20kur%C5%A1u%20pilskalns.jpg | commonscat = Veckuldīga hillfort | vaid = 1232 | wikipediauri = Veckuld%C4%ABgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281746 | label = ''[[:d:Q51281746|Kuldīgas senpilsēta]]'' | name = Kuldīgas senpilsēta | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = centrā | lat = 56.969366201477 | long = 21.972471023034 | p625 = {{Coord|56.969366|21.972471|display=inline}} | image = Kuldiga%2011.JPG | vaid = 1231 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281776 | label = ''[[:d:Q51281776|Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.968766946471 | long = 21.969806844103 | p625 = {{Coord|56.968767|21.969807|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2C%20Kuld%C4%ABga.jpg | commonscat = Historic Centre of Kuldīga | vaid = 7435 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281792 | label = ''[[:d:Q51281792|Tilti pār Alekšupīti (6)]]'' | name = Tilti pār Alekšupīti (6) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs | lat = 56.966498318103 | long = 21.970193973904 | p625 = {{Coord|56.966498|21.970194|display=inline}} | image = Baznicas%20iela%20bridge%20Kuldiga.jpg | commonscat = Bridges over Alekšupīte | vaid = 9105 | year = 17.gs., 19.gs. b., 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281807 | label = ''[[:d:Q51281807|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 1 | lat = 56.9684518 | long = 21.9690795 | p625 = {{Coord|56.968452|21.969079|display=inline}} | image = 1905%20g%20iela%20DK%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at 1905. gada iela 1, Kuldīga | vaid = 8946 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281825|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281825 | label = ''[[:d:Q51281825|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 1 | lat = 56.9684518 | long = 21.9690795 | p625 = {{Coord|56.968452|21.969079|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%201905.%20gada%20iela%201.jpg | commonscat = 1905. gada iela 1 (Kuldīga) | vaid = 8937 | year = 18.gs., 19.gs.b., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281837 | label = ''[[:d:Q51281837|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 12 | lat = 56.9703222 | long = 21.9684367 | p625 = {{Coord|56.970322|21.968437|display=inline}} | image = Dwelling%20house%20XIX%20%281905.%20gada%20iela%2012%29.jpg | commonscat = 1905. gada iela 12 (Kuldīga) | vaid = 6348 | year = 1850.-1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281854 | label = ''[[:d:Q51281854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = 1905. gada iela 14 | lat = 56.9706528 | long = 21.9683665 | p625 = {{Coord|56.970653|21.968366|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%201905.%20gada%20iela%2014.jpg | commonscat = Exterior doors at 1905. gada iela 14, Kuldīga | vaid = 8956 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281875 | label = ''[[:d:Q51281875|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Alunāna iela 4 | lat = 56.9709758 | long = 21.9694406 | p625 = {{Coord|56.970976|21.969441|display=inline}} | image = Alun%C4%81na%20iela%204%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Alunāna iela 4, Kuldīga | vaid = 8955 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281898 | label = ''[[:d:Q51281898|Vecais rātsnams]]'' | name = Vecais rātsnams | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 5 | lat = 56.967713 | long = 21.9710384 | p625 = {{Coord|56.967713|21.971038|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%205%20Kuldiga.jpg | commonscat = Baznīcas iela 5 (Kuldīga) | vaid = 8686 | year = 17.gs., 18.gs., 1806.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281916 | label = ''[[:d:Q51281916|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 7 | lat = 56.9679679 | long = 21.9713762 | p625 = {{Coord|56.967968|21.971376|display=inline}} | image = Old%20building%20in%20Kuld%C4%ABga.jpg | commonscat = Baznīcas iela 7 (Kuldīga) | vaid = 6349 | year = 1630.II.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281937 | label = ''[[:d:Q51281937|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 9 | lat = 56.968199 | long = 21.9712156 | p625 = {{Coord|56.968199|21.971216|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Bazn%C4%ABcas%20iela%209%20%281%29.jpg | commonscat = Baznīcas iela 9 (Kuldīga) | vaid = 8687 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281960 | label = ''[[:d:Q51281960|Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 10 | lat = 56.9686926 | long = 21.9706923 | p625 = {{Coord|56.968693|21.970692|display=inline}} | image = Hercoga%20J%C4%93kaba%20galma%20aptieka%2C%2013.05.2012..jpg | commonscat = Baznīcas iela 10 (Kuldīga) | vaid = 6350 | year = 16. -17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51281984 | label = ''[[:d:Q51281984|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 20 | lat = 56.9696166 | long = 21.9712547 | p625 = {{Coord|56.969617|21.971255|display=inline}} | vaid = 8957 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282002 | label = ''[[:d:Q51282002|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.970621 | long = 21.9734539 | p625 = {{Coord|56.970621|21.973454|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2030%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Baznīcas iela 30, Kuldīga | vaid = 9051 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282023 | label = ''[[:d:Q51282023|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Kuldiga%20Altar.JPG | commonscat = Altar of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3615 | year = 1660.-1663. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282053 | label = ''[[:d:Q51282053|Cilnis " Kuldīgas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis " Kuldīgas ģerbonis" | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Kuldiga%20Wappen.JPG | vaid = 3616 | year = 1791. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282080 | label = ''[[:d:Q51282080|Ērģeļu luktu gleznojumi (10)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (10) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%201.jpg | vaid = 3617 | year = 17.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282113 | label = ''[[:d:Q51282113|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%203.jpg | vaid = 3618 | year = 1691.-1692. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282138 | label = ''[[:d:Q51282138|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%202.jpg | commonscat = Pipe organ of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3619 | year = 1882. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282164 | label = ''[[:d:Q51282164|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Santa%20Caterina%20-%20Kuldiga.jpg | commonscat = Interior of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3621 | year = 17.gs. 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282191 | label = ''[[:d:Q51282191|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 33 | locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā | lat = 56.9701012 | long = 21.9732673 | p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%201.jpg | commonscat = Pulpit of Church of Saint Catherine in Kuldīga | vaid = 3622 | year = 1659.-1663. 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282240 | label = ''[[:d:Q51282240|Virspilskunga tiesas nams]]'' | name = Virspilskunga tiesas nams | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.9702198 | long = 21.9745111 | p625 = {{Coord|56.97022|21.974511|display=inline}} | image = 2016%2003%20Baznicas%20iela%20%284%29.jpg | commonscat = Baznīcas iela 34 (Kuldīga) | vaid = 9163 | year = 18.gs.b., 19.gs. II cet. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282262 | label = ''[[:d:Q51282262|Pilsdzirnavas ar iekārtu]]'' | name = Pilsdzirnavas ar iekārtu | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Baznīcas iela 36 | lat = 56.9697465 | long = 21.9761983 | p625 = {{Coord|56.969746|21.976198|display=inline}} | image = Pils%20dzirnavas%2C%2013.05.2012..jpg | commonscat = Kuldīga Castle watermill | vaid = 6352 | year = 13. gs., 1807., 20. gs. 30. g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282287 | label = ''[[:d:Q51282287|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 6 | lat = 56.9674201 | long = 21.9676903 | p625 = {{Coord|56.96742|21.96769|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%206%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Dzirnavu iela 6, Kuldīga | vaid = 9031 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282304 | label = ''[[:d:Q51282304|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 12 | locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 56.9662687 | long = 21.9679974 | p625 = {{Coord|56.966269|21.967997|display=inline}} | vaid = 3623 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282325 | label = ''[[:d:Q51282325|Vitrāžas (3)]]'' | name = Vitrāžas (3) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Dzirnavu iela 12 | locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 56.9662687 | long = 21.9679974 | p625 = {{Coord|56.966269|21.967997|display=inline}} | vaid = 3625 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282370 | label = ''[[:d:Q51282370|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 1 | lat = 56.9676527 | long = 21.9713275 | p625 = {{Coord|56.967653|21.971328|display=inline}} | image = Kuldiga%20-%20panoramio%20-%20Laima%20G%C5%ABtmane%20%28simka%E2%80%A6%20%286%29.jpg | commonscat = Jelgavas iela 1 (Kuldīga) | vaid = 6353 | year = 1800.-1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282391 | label = ''[[:d:Q51282391|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 2 | lat = 56.9675719 | long = 21.9718912 | p625 = {{Coord|56.967572|21.971891|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%202%20%283%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 2, Kuldīga | vaid = 3626 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282417 | label = ''[[:d:Q51282417|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 2 | lat = 56.9675719 | long = 21.9718912 | p625 = {{Coord|56.967572|21.971891|display=inline}} | image = 2023Jelgavas%20iela%202.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 2, Kuldīga (from Pasta iela) | vaid = 9052 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282439 | label = ''[[:d:Q51282439|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 16 | lat = 56.9658931 | long = 21.9717937 | p625 = {{Coord|56.965893|21.971794|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2016%20%286%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 16, Kuldīga | vaid = 3627 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282459 | label = ''[[:d:Q51282459|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 24 | lat = 56.9651964 | long = 21.9729104 | p625 = {{Coord|56.965196|21.97291|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2024%20%285%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 24, Kuldīga | vaid = 3628 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282481 | label = ''[[:d:Q51282481|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 25 | lat = 56.9647771 | long = 21.9735401 | p625 = {{Coord|56.964777|21.97354|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2025.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 25, Kuldīga | vaid = 9050 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282504 | label = ''[[:d:Q51282504|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 27 | lat = 56.9647278 | long = 21.9738225 | p625 = {{Coord|56.964728|21.973823|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2027%20durvju%20virslogs.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 27, Kuldīga | vaid = 3629 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282532 | label = ''[[:d:Q51282532|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 29 | lat = 56.9646605 | long = 21.9741057 | p625 = {{Coord|56.964661|21.974106|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2029.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 29, Kuldīga | vaid = 3630 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282552 | label = ''[[:d:Q51282552|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 32 | lat = 56.9647854 | long = 21.9746089 | p625 = {{Coord|56.964785|21.974609|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2032%20%281%29%201.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 32, Kuldīga | vaid = 3631 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282573 | label = ''[[:d:Q51282573|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Jelgavas iela 33 | lat = 56.9640022 | long = 21.9745199 | p625 = {{Coord|56.964002|21.97452|display=inline}} | image = Jelgavas%20iela%2033%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 33, Kuldīga | vaid = 9044 | year = 19.gs. I. p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282594 | label = ''[[:d:Q51282594|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 11 | lat = 56.9674046 | long = 21.9726571 | p625 = {{Coord|56.967405|21.972657|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Kalna%20iela%2011.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 11, Kuldīga | vaid = 9055 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282618 | label = ''[[:d:Q51282618|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 13 | lat = 56.9675942 | long = 21.9727126 | p625 = {{Coord|56.967594|21.972713|display=inline}} | image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Kalna%20iela%2013%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 13, Kuldīga | vaid = 3632 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282638 | label = ''[[:d:Q51282638|Divu dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Divu dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 13; Kalna iela 15 | lat = 56.967772525705 | long = 21.972820155688 | p625 = {{Coord|56.967773|21.97282|display=inline}} | image = Kalna%20ielas%20komplekss%2013%20un%2015%20%2810%29.jpg | commonscat = Kalna iela 13-15 (Kuldīga) | vaid = 6346 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282660 | label = ''[[:d:Q51282660|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 14 | lat = 56.9682515 | long = 21.9727921 | p625 = {{Coord|56.968252|21.972792|display=inline}} | image = Kuld%C4%ABga%20Kalna%20iela%2014%20%287%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 14, Kuldīga | vaid = 3633 | year = 19.gs.s. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282690 | label = ''[[:d:Q51282690|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 14 | lat = 56.9682515 | long = 21.9727921 | p625 = {{Coord|56.968252|21.972792|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Kalna%20iel%C4%81%2014.jpg | commonscat = Kalna iela 14 (Kuldīga) | vaid = 6354 | year = 1800.-1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282720 | label = ''[[:d:Q51282720|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 15 | lat = 56.9677667 | long = 21.9728184 | p625 = {{Coord|56.967767|21.972818|display=inline}} | image = Kalna%20iela%2015%20durvju%20komplekts%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 15, Kuldīga | vaid = 3634 | year = 18.gs.b. 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282743 | label = ''[[:d:Q51282743|Vācu ģimnāzija, tagad mācību iestāde]]'' | name = Vācu ģimnāzija, tagad mācību iestāde | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 19 | lat = 56.9684199 | long = 21.9733972 | p625 = {{Coord|56.96842|21.973397|display=inline}} | image = V%C4%81cu%20%C4%A3imn%C4%81zija%20%28Kalna%20iela%2019%29.jpg | commonscat = Kalna iela 19 (Kuldīga) | vaid = 8950 | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282760 | label = ''[[:d:Q51282760|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Kalna iela 23 | lat = 56.9689788 | long = 21.9734623 | p625 = {{Coord|56.968979|21.973462|display=inline}} | image = 2019%2001%20Kalna%20iela%2023%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Kalna iela 23, Kuldīga | vaid = 9093 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282802 | label = ''[[:d:Q51282802|Adatu fabrika]]'' | name = Adatu fabrika | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-050 | address = Kalpaka iela; Kalpaka iela 1; Kalpaka iela 2; Kalpaka iela 4; Liepājas iela 37; Liepājas iela 39 | image = Kalpaka%20iela%202%20%283%29.jpg | vaid = 9154 | year = 19. gs. vidus – 1991. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282821 | label = ''[[:d:Q51282821|Cilnis]]'' | name = Cilnis | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 1 | lat = 56.9684757 | long = 21.970503 | p625 = {{Coord|56.968476|21.970503|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%201%20cilnis%20%281%29.jpg | vaid = 3635 | year = 1632. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282841 | label = ''[[:d:Q51282841|Dzīvojamā un saimniecības ēka]]'' | name = Dzīvojamā un saimniecības ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 3a | lat = 56.9685822 | long = 21.9699114 | p625 = {{Coord|56.968582|21.969911|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%203a.jpg | vaid = 8724 | year = 1828.-1839., 19.gs. 70.g.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282863 | label = ''[[:d:Q51282863|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 14 | lat = 56.9681934 | long = 21.9674736 | p625 = {{Coord|56.968193|21.967474|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2014%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 14, Kuldīga | vaid = 9054 | year = 19.gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282890 | label = ''[[:d:Q51282890|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 16 | lat = 56.9682197 | long = 21.9669537 | p625 = {{Coord|56.96822|21.966954|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2016%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 16, Kuldīga | vaid = 9036 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282917 | label = ''[[:d:Q51282917|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 17 | lat = 56.9683989 | long = 21.9673676 | p625 = {{Coord|56.968399|21.967368|display=inline}} | image = Ieejas%20port%C4%81ls.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 17, Kuldīga | vaid = 3636 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282944 | label = ''[[:d:Q51282944|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 17 | lat = 56.9683989 | long = 21.9673676 | p625 = {{Coord|56.968399|21.967368|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2017%20Kuldiga.jpg | commonscat = Liepājas iela 17 (Kuldīga) | vaid = 6355 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282974 | label = ''[[:d:Q51282974|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 20 | lat = 56.9682496 | long = 21.9665369 | p625 = {{Coord|56.96825|21.966537|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2020%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 20, Kuldīga | vaid = 9029 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51282993 | label = ''[[:d:Q51282993|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 25 | lat = 56.9684645 | long = 21.9661861 | p625 = {{Coord|56.968465|21.966186|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2025%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 25, Kuldīga | vaid = 9045 | year = 19.gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283010 | label = ''[[:d:Q51283010|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 14 | locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}} | vaid = 3638 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283035 | label = ''[[:d:Q51283035|Ikona "Dievmāte"]]'' | name = Ikona "Dievmāte" | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 14 | locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}} | vaid = 3641 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283059 | label = ''[[:d:Q51283059|Kupola gleznojumi]]'' | name = Kupola gleznojumi | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 14 | locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}} | vaid = 3649 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283085 | label = ''[[:d:Q51283085|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 36 | lat = 56.968363 | long = 21.9624617 | p625 = {{Coord|56.968363|21.962462|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2036%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 36, Kuldīga | vaid = 9037 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283101 | label = ''[[:d:Q51283101|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Liepājas iela 38 | lat = 56.9683759 | long = 21.9620655 | p625 = {{Coord|56.968376|21.962066|display=inline}} | image = Liep%C4%81jas%20iela%2038%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 38, Kuldīga | vaid = 9038 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283119 | label = ''[[:d:Q51283119|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Mucenieku iela 1 | lat = 56.9670353 | long = 21.9690674 | p625 = {{Coord|56.967035|21.969067|display=inline}} | image = Mucenieku%20iela%201%20%283%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Mucenieku iela 1, Kuldīga | vaid = 9039 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283133 | label = ''[[:d:Q51283133|Pētera kapličas zvanu tornis]]'' | name = Pētera kapličas zvanu tornis | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pētera iela 3 | lat = 56.971611111111 | long = 21.966805555556 | p625 = {{Coord|56.971611|21.966806|display=inline}} | image = St.%20Peters%20chapels%20belfry%20after%20repairs%20%28anno%201782%29.jpg | commonscat = Bell tower of Peter's Chapel in Kuldīga | vaid = 6356 | year = 1783. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283161 | label = ''[[:d:Q51283161|Kuldīgas pils sarga mājiņa]]'' | name = Kuldīgas pils sarga mājiņa | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 4 | lat = 56.9694489 | long = 21.9762044 | p625 = {{Coord|56.969449|21.976204|display=inline}} | image = The%20building%20at%20Pils%20street%20%28Kuld%C4%ABga%29.JPG | commonscat = Pils iela 4 (Kuldīga) | vaid = 6357 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283175 | label = ''[[:d:Q51283175|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 5 | lat = 56.9684832 | long = 21.9761257 | p625 = {{Coord|56.968483|21.976126|display=inline}} | vaid = 3650 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283191 | label = ''[[:d:Q51283191|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Pils iela 5 | lat = 56.9684832 | long = 21.9761257 | p625 = {{Coord|56.968483|21.976126|display=inline}} | image = Kuldiga%20county%20museum.jpg | commonscat = Kuldīga District Museum | vaid = 8544 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283209 | label = ''[[:d:Q51283209|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}} | image = SS.Trinit%C3%A0%20-%20Kuldiga%2003.jpg | commonscat = Altar of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3651 | year = 18.gs. 1818.-1820. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283228 | label = ''[[:d:Q51283228|Dievgalda balustrāde]]'' | name = Dievgalda balustrāde | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6a | locality = Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca | lat = 56.9678185 | long = 21.9699202 | p625 = {{Coord|56.967818|21.96992|display=inline}} | image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20Dievgalda%20balustr%C4%81de.jpg | commonscat = Balustrade of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 9009 | year = 18.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283248 | label = ''[[:d:Q51283248|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}} | image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%20%28Kuld%C4%ABga%29%2003.jpg | commonscat = Pipe organ of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3654 | year = 18.gs.60.g. 1897. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283269 | label = ''[[:d:Q51283269|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}} | image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20kancele%20%28Kuld%C4%ABga%29%2001.jpg | commonscat = Pulpit of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3657 | year = 17.gs.b. 18.gs.s. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283292 | label = ''[[:d:Q51283292|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 6 | locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā | lat = 56.9677156 | long = 21.9691898 | p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}} | image = SS.Trinit%C3%A0%20-%20Kuldiga%2005.jpg | commonscat = Side altars of Church of the Holy Trinity in Kuldīga | vaid = 3665 | year = 1777. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283329 | label = ''[[:d:Q51283329|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Raiņa iela 7 | lat = 56.9675563 | long = 21.9688416 | p625 = {{Coord|56.967556|21.968842|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20iela%207%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Raiņa iela 7, Kuldīga | vaid = 9035 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283345 | label = ''[[:d:Q51283345|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Rumbas iela 13 | lat = 56.9669484 | long = 21.9736148 | p625 = {{Coord|56.966948|21.973615|display=inline}} | image = Rumbas%20iela%2013%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Rumbas iela 13, Kuldīga | vaid = 9046 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283357 | label = ''[[:d:Q51283357|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Skrundas iela 12 | lat = 56.9640614 | long = 21.9722003 | p625 = {{Coord|56.964061|21.9722|display=inline}} | image = Skrundas%20iela%2012%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Skrundas iela 12, Kuldīga | vaid = 9049 | year = 19.gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283378 | label = ''[[:d:Q51283378|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Skrundas iela 14 | lat = 56.9637109 | long = 21.9720407 | p625 = {{Coord|56.963711|21.972041|display=inline}} | image = Skrundas%20iela%2014%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Skrundas iela 14, Kuldīga | vaid = 9053 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283395 | label = ''[[:d:Q51283395|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Smilšu iela 23 | lat = 56.9697608 | long = 21.9636565 | p625 = {{Coord|56.969761|21.963656|display=inline}} | image = Smil%C5%A1u%20iela%2023%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Smilšu iela 23, Kuldīga | vaid = 9033 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283408 | label = ''[[:d:Q51283408|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Strautu iela 3 | lat = 56.9670689 | long = 21.9699242 | p625 = {{Coord|56.967069|21.969924|display=inline}} | image = Strautu%20iela%203%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Strautu iela 3, Kuldīga | vaid = 9040 | year = 19.gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283424 | label = ''[[:d:Q51283424|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Upes iela 1 | lat = 56.9709119 | long = 21.973842 | p625 = {{Coord|56.970912|21.973842|display=inline}} | image = Upes%20iela%201.jpg | commonscat = Exterior doors at Upes iela 1, Kuldīga | vaid = 9030 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283443 | label = ''[[:d:Q51283443|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 12 | lat = 56.9720627 | long = 21.9667769 | p625 = {{Coord|56.972063|21.966777|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2012%20%282%29%201.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 12, Kuldīga | vaid = 9034 | year = 19.gs.3.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283460 | label = ''[[:d:Q51283460|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 23 | lat = 56.9722229 | long = 21.9677883 | p625 = {{Coord|56.972223|21.967788|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2023%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 23, Kuldīga | vaid = 9056 | year = 19.gs.1.c. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283478 | label = ''[[:d:Q51283478|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 31 | lat = 56.9727238 | long = 21.96661 | p625 = {{Coord|56.972724|21.96661|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2031%20%281%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 31, Kuldīga | vaid = 9048 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283498 | label = ''[[:d:Q51283498|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ventspils iela 37 | lat = 56.9734057 | long = 21.9653214 | p625 = {{Coord|56.973406|21.965321|display=inline}} | image = Ventspils%20iela%2037%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 37, Kuldīga | vaid = 9047 | year = 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283520 | label = ''[[:d:Q51283520|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Virkas iela 1 | lat = 56.9734595 | long = 21.9657705 | p625 = {{Coord|56.973459|21.965771|display=inline}} | image = Virkas%20iela%201%20%282%29.jpg | commonscat = Exterior doors at Virkas iela 1 | vaid = 9032 | year = 19.gs. I. p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283538 | label = ''[[:d:Q51283538|Virkas muižas kungu māja]]'' | name = Virkas muižas kungu māja | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Virkas iela 27 | lat = 56.9794961 | long = 21.9624952 | p625 = {{Coord|56.979496|21.962495|display=inline}} | image = Virkas%20mui%C5%BEa%20Kuld%C4%ABg%C4%81%202000-09-16.jpg | commonscat = Virka manor house | vaid = 8941 | year = 18.gs., 19.gs. II.p., 20.gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283557 | label = ''[[:d:Q51283557|Šarlotenrue muižas kapliča]]'' | name = Šarlotenrue muižas kapliča | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | address = Ziedu iela 15 | lat = 56.9635 | long = 21.966388888889 | p625 = {{Coord|56.9635|21.966389|display=inline}} | image = %C5%A0arlotenrue%20mui%C5%BEas%20kapli%C4%8Da.jpg | vaid = 9000 | year = 19.gs.2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q137662031 | label = ''[[:d:Q137662031|Baltijas skolotāju seminārs]]'' | name = Baltijas skolotāju seminārs | municipality = Kuldīga | district = Kuldīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.9685978 | long = 21.9648255 | p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}} | vaid = 38 | year = 1886.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Kuld%C4%ABga }} {{monument | qid = Q51283571 | label = ''[[:d:Q51283571|Grotleju senkapi]]'' | name = Grotleju senkapi | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Grotlejām (Pelcmaņiem) | lat = 56.863959139068 | long = 21.839233661162 | p625 = {{Coord|56.863959|21.839234|display=inline}} | vaid = 1234 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51283586 | label = ''[[:d:Q51283586|Kļaviņu Velnapēdas akmens - kulta vieta]]'' | name = Kļaviņu Velnapēdas akmens - kulta vieta | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kļaviņiem | lat = 56.895782513467 | long = 21.871678716713 | p625 = {{Coord|56.895783|21.871679|display=inline}} | vaid = 1235 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51283596 | label = [[Kurmāles pilskalns|Kurmāles (Meņģu) pilskalns]] | name = Kurmāles (Meņģu) pilskalns | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Lauciniekiem un Meņģiem | lat = 56.971081366662 | long = 21.895168430938 | p625 = {{Coord|56.971081|21.895168|display=inline}} | image = Me%C5%86%C4%A3u%20Kurm%C4%81les%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Meņģi hillfort | vaid = 1236 | wikipediauri = Kurm%C4%81les_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q51283610 | label = ''[[:d:Q51283610|Sudmaleju senkapi]]'' | name = Sudmaleju senkapi | municipality = Kurmāles pagasts | district = Kurmāles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Sudmalejām un Kalniņiem | lat = 56.85291828427 | long = 21.781888554984 | p625 = {{Coord|56.852918|21.781889|display=inline}} | vaid = 1237 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts }} {{monument | qid = Q20902260 | label = [[Valtaiķu pils]] | name = Valtaiķu pils | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.696763013239 | long = 21.777801464299 | p625 = {{Coord|56.696763|21.777801|display=inline}} | vaid = 1238 | wikipediauri = Valtai%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283638 | label = ''[[:d:Q51283638|Dižstrautu senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dižstrautu senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Dižstrautiem un bij. Rudes muižu | lat = 56.755534360122 | long = 21.796105198781 | p625 = {{Coord|56.755534|21.796105|display=inline}} | vaid = 1239 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283647 | label = [[Sermites pilskalns]] | name = Sermites pilskalns | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Vecmuižām un Paegļiem | lat = 56.748218100087 | long = 21.772001263125 | p625 = {{Coord|56.748218|21.772001|display=inline}} | vaid = 1240 | wikipediauri = Sermites_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283668 | label = ''[[:d:Q51283668|Durvju vērtnes (2)]]'' | name = Durvju vērtnes (2) | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Vangās, muižas klētī | lat = 56.783924079067 | long = 21.756846709069 | p625 = {{Coord|56.783924|21.756847|display=inline}} | vaid = 3689 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283686 | label = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | name = Laidu muižas ansamblis | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746738824565 | long = 21.879366716399 | p625 = {{Coord|56.746739|21.879367|display=inline}} | image = Laidi%20manor%20%283%29.jpg | commonscat = Laidi Palace | vaid = 6359 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Laidu muiža]] | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283715 | label = ''[[:d:Q51283715|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746622256982 | long = 21.878605986028 | p625 = {{Coord|56.746622|21.878606|display=inline}} | image = Laidi%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Laidi Palace | vaid = 6360 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283737 | label = ''[[:d:Q51283737|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746970002976 | long = 21.878909997192 | p625 = {{Coord|56.74697|21.87891|display=inline}} | vaid = 6361 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283752 | label = ''[[:d:Q51283752|Ratnīca - klēts]]'' | name = Ratnīca - klēts | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.746372801011 | long = 21.879289439704 | p625 = {{Coord|56.746373|21.879289|display=inline}} | vaid = 6362 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]'' | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q51283771 | label = ''[[:d:Q51283771|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Laidu pagasts | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Laidu muižā | lat = 56.747976144952 | long = 21.878077595963 | p625 = {{Coord|56.747976|21.878078|display=inline}} | vaid = 6363 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Laidu muiža]] | munwiki = Laidu_pagasts }} {{monument | qid = Q15219303 | label = [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Lēnas | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.625100424378 | long = 21.982503635671 | p625 = {{Coord|56.6251|21.982504|display=inline}} | image = L%C4%93nu%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Holy Trinity church in Lēnas | vaid = 6365 | wikipediauri = L%C4%93nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1756. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93nas }} {{monument | qid = Q55317761 | label = ''[[:d:Q55317761|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lēnas | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lēnu katoļu baznīcā | lat = 56.625100424856 | long = 21.982503636492 | p625 = {{Coord|56.6251|21.982504|display=inline}} | vaid = 3692 | year = 18.gs.b.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%93nas }} {{monument | qid = Q55317768 | label = ''[[:d:Q55317768|Lēnu krogs]]'' | name = Lēnu krogs | municipality = Lēnas | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lēnu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.624634902985 | long = 21.979778541838 | p625 = {{Coord|56.624635|21.979779|display=inline}} | image = Former%20L%C4%93nas%20Tavern%20Ventaskrasti.jpg | vaid = 6366 | year = 19. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93nas }} {{monument | qid = Q12653595 | label = [[Dzeldas pilskalns]] | name = Dzeldas pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Pilskalniem | lat = 56.5627 | long = 21.91034 | p625 = {{Coord|56.5627|21.91034|display=inline}} | vaid = 1243 | wikipediauri = Dzeldas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q12656740 | label = [[Imuļu pilskalns]] | name = Imuļu pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Robežniekiem un Zvaguļiem | lat = 56.59144 | long = 21.9663 | p625 = {{Coord|56.59144|21.9663|display=inline}} | vaid = 1246 | wikipediauri = Imu%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q16465288 | label = ''[[:d:Q16465288|Namdaru pilskalns]]'' | name = Namdaru pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Melderiem un bij. Namdariem | lat = 56.55948 | long = 21.93729 | p625 = {{Coord|56.55948|21.93729|display=inline}} | vaid = 1244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q16474578 | label = [[Nīkrāces pilskalns|Upenieku pilskalns]] | name = Upenieku pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Šķerveles upes krastā pie bij. Upeniekiem | lat = 56.528682961441 | long = 21.907384577125 | p625 = {{Coord|56.528683|21.907385|display=inline}} | image = N%C4%ABkr%C4%81ces%20%28Upenieku%29%20pilskalns.jpg | vaid = 1241 | wikipediauri = N%C4%ABkr%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q16476890 | label = [[Vormsātes pilskalns]] | name = Vormsātes pilskalns | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Melderiem, Dzeldas un Šķerveles upju satekā | lat = 56.55595568704 | long = 21.94563708619 | p625 = {{Coord|56.555956|21.945637|display=inline}} | vaid = 1245 | wikipediauri = Vorms%C4%81tes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q55317754 | label = ''[[:d:Q55317754|Lēnu senkapi]]'' | name = Lēnu senkapi | municipality = Nīkrāces pagasts | district = Nīkrāces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Lēnu baznīcas un Ventmaļiem | lat = 56.622204055011 | long = 21.979712135889 | p625 = {{Coord|56.622204|21.979712|display=inline}} | vaid = 1242 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts }} {{monument | qid = Q7124014 | label = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | name = Padures muižas apbūve | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.019818560534 | long = 21.908206086561 | p625 = {{Coord|57.019819|21.908206|display=inline}} | image = Padures%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-16.jpg | vaid = 6367 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Padures muiža]] | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q51284078 | label = ''[[:d:Q51284078|Muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižas dzīvojamā ēka | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.018347311082 | long = 21.908654217127 | p625 = {{Coord|57.018347|21.908654|display=inline}} | image = Padures%20mui%C5%BEa%20-%20manor.jpg | commonscat = Padure Manor | vaid = 6368 | year = 18.gs.,19. gs., 2.c.,1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q51284094 | label = ''[[:d:Q51284094|Klēts Padurē]]'' | name = Klēts Padurē | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.019869064135 | long = 21.913329319036 | p625 = {{Coord|57.019869|21.913329|display=inline}} | image = Padures%20tr%C4%ABsst%C4%81vu%20%C5%A1%C4%B7%C5%ABnis.jpg | commonscat = Padure Barn | vaid = 6369 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q51284111 | label = ''[[:d:Q51284111|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Padure | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Padures muižā | lat = 57.018804155688 | long = 21.909805495827 | p625 = {{Coord|57.018804|21.909805|display=inline}} | image = Padures%20mui%C5%BEas%20parks%20%283%29.jpg | vaid = 6370 | year = 19. gs.II p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]'' | munwiki = Padure_(Padures_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219479 | label = [[Padures pilskalns]] | name = Padures pilskalns | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem un Jaunbeltēm | lat = 57.04333333 | long = 21.9225 | p625 = {{Coord|57.043333|21.9225|display=inline}} | vaid = 1248 | wikipediauri = Padures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51283965 | label = [[Tigves pilskalns|Tigves (Tigas) pilskalns]] | name = Tigves (Tigas) pilskalns | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Viršiem | lat = 57.06998672975 | long = 21.787015063669 | p625 = {{Coord|57.069987|21.787015|display=inline}} | image = Tigves%20%28Tigas%29%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Tigve hillfort | vaid = 1249 | wikipediauri = Tigves_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51283977 | label = ''[[:d:Q51283977|Tigves senkapi]]'' | name = Tigves senkapi | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Tigves (Tigas) pilskalna, vecā Kuldīgas - Ventspils ceļa kreisajā pusē | lat = 57.064283057978 | long = 21.796939211484 | p625 = {{Coord|57.064283|21.796939|display=inline}} | vaid = 8920 | year = 11.-15.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51283994 | label = ''[[:d:Q51283994|Lapsu senkapi]]'' | name = Lapsu senkapi | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Lapsas" | lat = 56.998339489725 | long = 21.964698849759 | p625 = {{Coord|56.998339|21.964699|display=inline}} | image = Lapsu%20senkapi%20%287%29.jpg | vaid = 9073 | year = 9./10.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q51284012 | label = ''[[:d:Q51284012|Padures vecās skolas senkapi]]'' | name = Padures vecās skolas senkapi | municipality = Padures pagasts | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Lota" | vaid = 9192 | year = 11.-14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Padures_pagasts }} {{monument | qid = Q7161828 | label = ''[[:d:Q7161828|Pelču muižas pils]]'' | name = Pelču muižas pils | municipality = Pelči | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Pelču pils" | lat = 56.91861111 | long = 21.96861111 | p625 = {{Coord|56.918611|21.968611|display=inline}} | image = Pel%C4%8Di%2C%20Pel%C4%8Du%20pagasts%2C%20LV-3322%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pelči Palace | vaid = 8753 | year = 1903.-1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pelču muiža]] | munwiki = Pel%C4%8Di }} {{monument | qid = Q51284123 | label = [[Krūku pilskalns]] | name = Krūku pilskalns | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Gēriem un bij. Pārupjiem | lat = 56.868422072383 | long = 22.056101554584 | p625 = {{Coord|56.868422|22.056102|display=inline}} | vaid = 1226 | wikipediauri = Kr%C5%ABku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51284131 | label = ''[[:d:Q51284131|Līču senkapi]]'' | name = Līču senkapi | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Līčiem (Līķiem) | lat = 56.890070542924 | long = 22.06955315 | p625 = {{Coord|56.890071|22.069553|display=inline}} | vaid = 1227 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51284145 | label = ''[[:d:Q51284145|Pakalnu senkapi]]'' | name = Pakalnu senkapi | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pakalniem | lat = 56.920615031645 | long = 22.035115326288 | p625 = {{Coord|56.920615|22.035115|display=inline}} | vaid = 1228 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51284157 | label = ''[[:d:Q51284157|Zālīšu senkapi (Jāņkalniņš)]]'' | name = Zālīšu senkapi (Jāņkalniņš) | municipality = Pelču pagasts | district = Pelču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Zālīšiem | lat = 56.890495535845 | long = 22.063202484123 | p625 = {{Coord|56.890496|22.063202|display=inline}} | vaid = 1229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55317775 | label = ''[[:d:Q55317775|Kapenieku senkapi]]'' | name = Kapenieku senkapi | municipality = Raņķu pagasts | district = Raņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kapeniekiem | lat = 56.788120064633 | long = 22.003501887893 | p625 = {{Coord|56.78812|22.003502|display=inline}} | vaid = 1250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55317779 | label = ''[[:d:Q55317779|Kraķu senkapi]]'' | name = Kraķu senkapi | municipality = Raņķu pagasts | district = Raņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Kraķiem un Pieniķiem | lat = 56.734459087679 | long = 21.974811858588 | p625 = {{Coord|56.734459|21.974812|display=inline}} | vaid = 1251 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55317787 | label = ''[[:d:Q55317787|Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Raņķu pagasts | district = Raņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Plūdoņiem un Mazraņķiem | lat = 56.766991618049 | long = 21.974000561375 | p625 = {{Coord|56.766992|21.974001|display=inline}} | vaid = 1252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51284382 | label = ''[[:d:Q51284382|Rendas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Rendas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Renda | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Baznīca" | lat = 57.068317 | long = 22.291603 | p625 = {{Coord|57.068317|22.291603|display=inline}} | image = Rendas%20bazn%C4%ABca%202000-04-15.jpg | commonscat = Lutheran church in Renda | vaid = 9130 | year = 1786., 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Renda }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061|22.367111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284200 | label = ''[[:d:Q51284200|Mantas kalns - kulta vieta]]'' | name = Mantas kalns - kulta vieta | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Abavas upes labajā krastā pretim Būdniekiem | lat = 57.085399646261 | long = 22.150330111841 | p625 = {{Coord|57.0854|22.15033|display=inline}} | vaid = 1253 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284213 | label = ''[[:d:Q51284213|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.066348823686 | long = 22.275611901545 | p625 = {{Coord|57.066349|22.275612|display=inline}} | vaid = 1254 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284228 | label = [[Mordaiķu pilskalns]] | name = Mordaiķu pilskalns | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Avotniekiem | lat = 57.027988332778 | long = 22.219752105552 | p625 = {{Coord|57.027988|22.219752|display=inline}} | vaid = 1255 | wikipediauri = Mordai%C4%B7u_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284248 | label = ''[[:d:Q51284248|Goskalns - apmetne]]'' | name = Goskalns - apmetne | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Jaundambjiem un Lejastiezumiem | lat = 57.148118547664 | long = 22.192734701876 | p625 = {{Coord|57.148119|22.192735|display=inline}} | vaid = 1256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284262 | label = ''[[:d:Q51284262|Kroju senkapi]]'' | name = Kroju senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Krojām | lat = 57.074575385398 | long = 22.364695184158 | p625 = {{Coord|57.074575|22.364695|display=inline}} | vaid = 1257 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284278 | label = ''[[:d:Q51284278|Lielrendas Velna laiva - senkapi]]'' | name = Lielrendas Velna laiva - senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Rendas pienotavas | lat = 57.072453556523 | long = 22.293360159001 | p625 = {{Coord|57.072454|22.29336|display=inline}} | vaid = 1258 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284285 | label = [[Rendas pilskalns]] | name = Rendas pilskalns | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Valdātiem | lat = 57.070940138891 | long = 22.299791438335 | p625 = {{Coord|57.07094|22.299791|display=inline}} | vaid = 1259 | wikipediauri = Rendas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284304 | label = ''[[:d:Q51284304|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.067105275611 | long = 22.283232573755 | p625 = {{Coord|57.067105|22.283233|display=inline}} | image = 2014%2003%20Renda%20%283%29.jpg | vaid = 1260 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284319 | label = ''[[:d:Q51284319|Sluju senkapi]]'' | name = Sluju senkapi | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Slujām un bij. Novadniekiem | lat = 57.105955515182 | long = 22.162053897568 | p625 = {{Coord|57.105956|22.162054|display=inline}} | vaid = 1261 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284338 | label = ''[[:d:Q51284338|Mežmuižas klēts]]'' | name = Mežmuižas klēts | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielrenda, Ezergaļos | lat = 57.121242505454 | long = 22.273701928596 | p625 = {{Coord|57.121243|22.273702|display=inline}} | image = Me%C5%BEmui%C5%BEa%20Old%20barn%20%28XIX%20century%29.jpg | vaid = 6371 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284357 | label = ''[[:d:Q51284357|Usmas luterāņu baznīca]]'' | name = Usmas luterāņu baznīca | municipality = Rendas pagasts | district = Rendas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Usmas baznīca" | lat = 57.156330726961 | long = 22.204853934375 | p625 = {{Coord|57.156331|22.204854|display=inline}} | image = Usmas%20bazn%C4%ABca%202008-08-10.jpg | commonscat = Usma Lutheran Church | vaid = 8720 | year = 1935.-1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rendas_pagasts }} {{monument | qid = Q55317793 | label = ''[[:d:Q55317793|O.Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štāba vieta]]'' | name = O.Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štāba vieta | municipality = Rudbārži | district = Rudbāržu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-050 | lat = 56.644718724978 | long = 21.888255550925 | p625 = {{Coord|56.644719|21.888256|display=inline}} | image = Rudb%C4%81r%C5%BEi%20atbr%C4%ABvo%C5%A1anas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemi%C5%86as%20z%C4%ABme%202000-06-11.jpg | vaid = 8702 | year = 1919.g. Janvāris-marts | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Rudb%C4%81r%C5%BEi }} {{monument | qid = Q55317806 | label = ''[[:d:Q55317806|Kokapuzes senkapi]]'' | name = Kokapuzes senkapi | municipality = Rudbāržu pagasts | district = Rudbāržu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Kokapuzes muižas | lat = 56.685076432206 | long = 21.877312098982 | p625 = {{Coord|56.685076|21.877312|display=inline}} | vaid = 8939 | year = 11.–13.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rudb%C4%81r%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q55317821 | label = [[Raņķu pilskalns]] | name = Raņķu pilskalns | municipality = Savenieki | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.774924788808 | long = 22.003832023029 | p625 = {{Coord|56.774925|22.003832|display=inline}} | vaid = 1265 | wikipediauri = Ra%C5%86%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Savenieki }} {{monument | qid = Q55317798 | label = ''[[:d:Q55317798|Kalnamuižas kungu māja]]'' | name = Kalnamuižas kungu māja | municipality = Sieksāte | district = Rudbāržu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Sieksātes pamatskola" | lat = 56.690308909856 | long = 21.890540008911 | p625 = {{Coord|56.690309|21.89054|display=inline}} | image = Kalnmuiza%20%28Kalnmui%C5%BEas%29%20manor.jpg | commonscat = Kalna Manor | vaid = 8775 | year = 19.gs. II.p., 20.gs. I.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q14992955|Kalnamuiža]]'' | munwiki = Sieks%C4%81te }} {{monument | qid = Q16352493 | label = [[Skrundas viduslaiku pils]] | name = Skrundas viduslaiku pils | municipality = Skrunda | district = Skrunda | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Skrundas muižas parkā, Ventas kreisajā krastā | lat = 56.673347247363 | long = 22.024982997514 | p625 = {{Coord|56.673347|22.024983|display=inline}} | vaid = 1262 | wikipediauri = Skrundas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrunda }} {{monument | qid = Q55317812 | label = ''[[:d:Q55317812|Krievu kalns - pilskalns]]'' | name = Krievu kalns - pilskalns | municipality = Skrundas pagasts | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Vēršu muižas | lat = 56.670213461385 | long = 22.045477898105 | p625 = {{Coord|56.670213|22.045478|display=inline}} | vaid = 1263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrundas_pagasts }} {{monument | qid = Q55317817 | label = ''[[:d:Q55317817|Sīpolu senkapi]]'' | name = Sīpolu senkapi | municipality = Skrundas pagasts | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Sīpolu fermas | lat = 56.646051607191 | long = 22.040310839165 | p625 = {{Coord|56.646052|22.040311|display=inline}} | vaid = 1264 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrundas_pagasts }} {{monument | qid = Q55317819 | label = ''[[:d:Q55317819|"Zantiņu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Zantiņu" dzīvojamā ēka | municipality = Skrundas pagasts | district = Skrundas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = "Zantiņi" | lat = 56.628768298698 | long = 21.966667248106 | p625 = {{Coord|56.628768|21.966667|display=inline}} | vaid = 6372 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skrundas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284403 | label = [[Mazsāliju pilskalns|Mazsāliju pilskalns ar apmetni]] | name = Mazsāliju pilskalns ar apmetni | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.879500160945 | long = 21.92619837667 | p625 = {{Coord|56.8795|21.926198|display=inline}} | vaid = 1266 | wikipediauri = Mazs%C4%81liju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q51284418 | label = ''[[:d:Q51284418|Elderenes Svētavoti - kulta vieta]]'' | name = Elderenes Svētavoti - kulta vieta | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Puķlejām | lat = 56.872498552433 | long = 21.91745781542 | p625 = {{Coord|56.872499|21.917458|display=inline}} | vaid = 1267 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q51284438 | label = ''[[:d:Q51284438|Krauļu senkapi]]'' | name = Krauļu senkapi | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = starp Krauļiem un Strēļiem | lat = 56.880518042123 | long = 21.917899694785 | p625 = {{Coord|56.880518|21.9179|display=inline}} | vaid = 1268 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q113483719 | label = ''[[:d:Q113483719|Mazsāliju senkapi]]'' | name = Mazsāliju senkapi | municipality = Snēpeles pagasts | district = Snēpeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | vaid = 9231 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts }} {{monument | qid = Q51284576 | label = ''[[:d:Q51284576|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}} | vaid = 3696 | year = 18.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284592 | label = ''[[:d:Q51284592|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}} | vaid = 3697 | year = 18.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284608 | label = ''[[:d:Q51284608|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}} | vaid = 3698 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284623 | label = ''[[:d:Q51284623|Vitrāža "Kalējciema ģerbonis"]]'' | name = Vitrāža "Kalējciema ģerbonis" | municipality = Turlava | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.837517679 | long = 21.77155452 | p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}} | vaid = 3701 | year = 1664. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Turlava }} {{monument | qid = Q51284456 | label = ''[[:d:Q51284456|Sāmiešu apmetne]]'' | name = Sāmiešu apmetne | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie bij. Sāmiešiem | lat = 56.825035170373 | long = 21.826269592182 | p625 = {{Coord|56.825035|21.82627|display=inline}} | vaid = 1270 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284476 | label = ''[[:d:Q51284476|Birzmaļu apmetne]]'' | name = Birzmaļu apmetne | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Birzmaļiem | lat = 56.838807961267 | long = 21.785479700476 | p625 = {{Coord|56.838808|21.78548|display=inline}} | vaid = 1271 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284494 | label = ''[[:d:Q51284494|Birzmaļu senkapi]]'' | name = Birzmaļu senkapi | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Birzmaļiem | lat = 56.837428253862 | long = 21.787001216559 | p625 = {{Coord|56.837428|21.787001|display=inline}} | vaid = 1272 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284504 | label = ''[[:d:Q51284504|Kundu senkapi]]'' | name = Kundu senkapi | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Turlavas (Kundu) pilskalna | vaid = 9191 | year = 8.–10. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284520 | label = [[Turlavas pilskalns]] | name = Turlavas pilskalns | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Vārpām un Muižciemiem | lat = 56.821680411442 | long = 21.877751678936 | p625 = {{Coord|56.82168|21.877752|display=inline}} | image = Laima%20Gutmane%202015%2003%20Kundu%20pilskalns%20%282%29.jpg | commonscat = Kundi hillfort | vaid = 1273 | wikipediauri = Turlavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284534 | label = [[Lipaiķu pilskalns]] | name = Lipaiķu pilskalns | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Sudmaleju kapsētā pie Pilskalniem | lat = 56.847934123117 | long = 21.774641570806 | p625 = {{Coord|56.847934|21.774642|display=inline}} | image = Lipaiku%20pilskalns.jpg | vaid = 1274 | wikipediauri = Lipai%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284545 | label = ''[[:d:Q51284545|Jāmaiķu (Klosteres) luterāņu baznīca]]'' | name = Jāmaiķu (Klosteres) luterāņu baznīca | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Klostere | lat = 56.831876539742 | long = 21.651953387744 | p625 = {{Coord|56.831877|21.651953|display=inline}} | image = Klostere%20St.%20Peter%20evangelic%20lutheran%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Klostere | vaid = 8480 | year = 1692.,18.gs.,1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51284564 | label = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]'' | name = Lipaiķu luterāņu baznīca | municipality = Turlavas pagasts | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lipaiķos | lat = 56.837517679602 | long = 21.771554520602 | p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}} | image = Lipai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.%202008-08-10.jpg | commonscat = Lipaiķi Lutheran church in Turlava | vaid = 8481 | year = 1630.,19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Turlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q27047932 | label = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | name = Valtaiķu luterāņu baznīca | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.697365604776 | long = 21.799963414083 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 6364 | wikipediauri = Valtai%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283800 | label = ''[[:d:Q51283800|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%202.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3673 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283821 | label = ''[[:d:Q51283821|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20bazn%C4%ABc%C4%93nu%20soli%201.jpg | commonscat = Church benches of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3674 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283841 | label = ''[[:d:Q51283841|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%202.jpg | vaid = 3675 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283856 | label = ''[[:d:Q51283856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3676 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283877 | label = ''[[:d:Q51283877|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20komplekts.jpg | commonscat = Doors of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3677 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283895 | label = ''[[:d:Q51283895|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20kancele.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3678 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283913 | label = ''[[:d:Q51283913|Luktas]]'' | name = Luktas | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20luktas%202.jpg | commonscat = Choir of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3680 | year = 1792. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51283933 | label = ''[[:d:Q51283933|Vitrāžas Valtaiķu baznīcā]]'' | name = Vitrāžas Valtaiķu baznīcā | municipality = Valtaiķi | district = Laidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā | lat = 56.697365604557 | long = 21.799963413742 | p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}} | image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20vitr%C4%81%C5%BEas%201.jpg | commonscat = Stained-glass windows of Lutheran church in Valtaiķi | vaid = 3688 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]] | munwiki = Valtai%C4%B7i }} {{monument | qid = Q113484108 | label = ''[[:d:Q113484108|Vārmes muižas kalpu māja]]'' | name = Vārmes muižas kalpu māja | municipality = Vārmes pagasts | district = Vārmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | vaid = 9292 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138217229|Vārmes muiža]]'' | munwiki = V%C4%81rmes_pagasts }} {{monument | qid = Q51281093 | label = ''[[:d:Q51281093|Ēdoles viduslaiku pils]]'' | name = Ēdoles viduslaiku pils | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 57.017651 | long = 21.696867 | p625 = {{Coord|57.017651|21.696867|display=inline}} | image = Edole%20castle%20%284%29.jpg | vaid = 1210 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281115 | label = ''[[:d:Q51281115|Ēdoles senkapi]]'' | name = Ēdoles senkapi | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie baznīcas | lat = 57.01652443207 | long = 21.689718792175 | p625 = {{Coord|57.016524|21.689719|display=inline}} | vaid = 1211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281130 | label = ''[[:d:Q51281130|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}} | vaid = 3582 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281153 | label = ''[[:d:Q51281153|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}} | vaid = 3584 | year = 1784. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281171 | label = ''[[:d:Q51281171|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}} | vaid = 3585 | year = 1786. 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281194 | label = ''[[:d:Q51281194|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}} | vaid = 3588 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51281209 | label = ''[[:d:Q51281209|Luktas ar gleznojumiem (10)]]'' | name = Luktas ar gleznojumiem (10) | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ēdoles luterāņu baznīcā | lat = 57.017091957844 | long = 21.689672379186 | p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}} | vaid = 3594 | year = 17.gs.s.-18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]] | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q138904057 | label = ''[[:d:Q138904057|Ēdoles luterāņu baznīca un kapliča]]'' | name = Ēdoles luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Ēdole | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | vaid = 6328 | year = 1648. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%92dole }} {{monument | qid = Q51280994 | label = ''[[:d:Q51280994|Ķaupu senkapi]]'' | name = Ķaupu senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Ķaupiem | lat = 56.932762445054 | long = 21.746382242578 | p625 = {{Coord|56.932762|21.746382|display=inline}} | vaid = 1213 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281010 | label = [[Pūjalgu pilskalns]] | name = Pūjalgu pilskalns | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pūjalgām | lat = 57.030133110014 | long = 21.727671046521 | p625 = {{Coord|57.030133|21.727671|display=inline}} | vaid = 1214 | wikipediauri = P%C5%ABjalgu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281023 | label = ''[[:d:Q51281023|Pūjalgu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Pūjalgu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Pūjalgu pilskalna | lat = 57.029980226845 | long = 21.728431990501 | p625 = {{Coord|57.02998|21.728432|display=inline}} | vaid = 1215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281036 | label = ''[[:d:Q51281036|Sedļu senkapi]]'' | name = Sedļu senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Sedļiem | lat = 57.038201817893 | long = 21.654747536556 | p625 = {{Coord|57.038202|21.654748|display=inline}} | vaid = 1216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281049 | label = ''[[:d:Q51281049|Smiltnieku senkapi]]'' | name = Smiltnieku senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Smiltniekiem | lat = 57.033303632901 | long = 21.645907057443 | p625 = {{Coord|57.033304|21.645907|display=inline}} | vaid = 1217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281067 | label = ''[[:d:Q51281067|Strazdiņu senkapi]]'' | name = Strazdiņu senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Strazdiņiem | lat = 57.005066302095 | long = 21.75396463243 | p625 = {{Coord|57.005066|21.753965|display=inline}} | vaid = 1218 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q51281075 | label = ''[[:d:Q51281075|Struju senkapi]]'' | name = Struju senkapi | municipality = Ēdoles pagasts | district = Ēdoles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Strujām | lat = 57.089112156082 | long = 21.735995368605 | p625 = {{Coord|57.089112|21.735995|display=inline}} | vaid = 1219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%92doles_pagasts }} {{monument | qid = Q8080012 | label = ''[[:d:Q8080012|Īvandes muižas pils]]'' | name = Īvandes muižas pils | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.000739188922 | long = 21.758620497465 | p625 = {{Coord|57.000739|21.75862|display=inline}} | image = Ivande%20manor%20house%20%281%29.jpg | commonscat = Īvande manor house | vaid = 6331 | year = 19.gs. I.p.,1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281375 | label = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | name = Lielīvandes muižas apbūve | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.000289989283 | long = 21.75827019882 | p625 = {{Coord|57.00029|21.75827|display=inline}} | image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEas%20apb%C5%ABve.jpg | vaid = 6329 | year = 18. gs. b. -20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042423|Īvandes muiža]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281391 | label = ''[[:d:Q51281391|Īvande muižas vecā dzīvojamā ēka]]'' | name = Īvande muižas vecā dzīvojamā ēka | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.001024153676 | long = 21.75721660783 | p625 = {{Coord|57.001024|21.757217|display=inline}} | image = %C4%AAvande%20old%20manor.jpg | commonscat = Īvande old manor house | vaid = 6330 | year = 18. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281433 | label = ''[[:d:Q51281433|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.001206624963 | long = 21.757957207344 | p625 = {{Coord|57.001207|21.757957|display=inline}} | image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEa%20%284%29.jpg | vaid = 6332 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281459 | label = ''[[:d:Q51281459|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.000534258854 | long = 21.757478951782 | p625 = {{Coord|57.000534|21.757479|display=inline}} | image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEa%20%2811%29.jpg | vaid = 6333 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281480 | label = ''[[:d:Q51281480|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Lielīvandes muižā | lat = 57.001007317719 | long = 21.757140860185 | p625 = {{Coord|57.001007|21.757141|display=inline}} | vaid = 3599 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]'' | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281502 | label = ''[[:d:Q51281502|Īvandes luterāņu baznīca]]'' | name = Īvandes luterāņu baznīca | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.991172106037 | long = 21.766308739848 | p625 = {{Coord|56.991172|21.766309|display=inline}} | image = Ivande%20evangelic%20lutheran%20church%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Īvande | vaid = 6334 | year = 1815. -1816. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281514 | label = ''[[:d:Q51281514|Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu]]'' | name = Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu | municipality = Īvande | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.991453991338 | long = 21.762554661929 | p625 = {{Coord|56.991454|21.762555|display=inline}} | image = Ivande%20watermill.jpg | vaid = 6335 | year = 1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAvande }} {{monument | qid = Q51281356 | label = ''[[:d:Q51281356|Vecmuižas (Īvandes) pilskalns]]'' | name = Vecmuižas (Īvandes) pilskalns | municipality = Īvandes pagasts | district = Īvandes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Avotiem | lat = 56.956412499955 | long = 21.787199185023 | p625 = {{Coord|56.956412|21.787199|display=inline}} | vaid = 1212 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAvandes_pagasts }} {{monument | qid = Q51284029 | label = ''[[:d:Q51284029|Ābelnieku senkapi]]'' | name = Ābelnieku senkapi | municipality = Ķimale | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = pie Ābelniekiem | lat = 57.020149544613 | long = 21.860481333162 | p625 = {{Coord|57.02015|21.860481|display=inline}} | vaid = 1247 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6imale }} {{monument | qid = Q51284041 | label = ''[[:d:Q51284041|Durvju vērtnes (2)]]'' | name = Durvju vērtnes (2) | municipality = Ķimale | district = Padures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-050 | locality = Ķimales muižas dzīv. ēkā | lat = 57.022417999741 | long = 21.85117899978 | p625 = {{Coord|57.022418|21.851179|display=inline}} | vaid = 3695 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C4%B6imale }} {{monument | qid = Q51284557 | label = ''[[:d:Q51284557|Ķoniņciema Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Ķoniņciema Elku birzs - kulta vieta | municipality = Ķoniņciems | district = Turlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-050 | lat = 56.83154187327 | long = 21.750552581164 | p625 = {{Coord|56.831542|21.750553|display=inline}} | vaid = 1269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6oni%C5%86ciems_(Turlavas_pagasts) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Kuldīga Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Kuldīgas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Kuldīgas novads]] kl75cmylfmpsp23qdy1wpmpvrzcee40 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Līvānu novadā 0 244201 4467381 4156434 2026-05-13T02:17:43Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467381 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Līvānu novads|Līvānu novadā]]. {{monument-title-wikidata|2277489}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565923 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2277489 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q51392301 | label = ''[[:d:Q51392301|Jersikas pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jersikas pareizticīgo baznīca | municipality = Jersika | district = Jersikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-056 | lat = 56.25888401552 | long = 26.206381662099 | p625 = {{Coord|56.258884|26.206382|display=inline}} | image = Jersikas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202000-07-21.jpg | commonscat = Orthodox church in Jersika | vaid = 6496 | year = 1866. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jersika_(ciems) }} {{monument | qid = Q18623844 | label = [[Jersikas pilskalns]] | name = Jersikas pilskalns | municipality = Jersikas pagasts | district = Jersikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = Šlosbergā | lat = 56.275497377188 | long = 26.201441059384 | p625 = {{Coord|56.275497|26.201441|display=inline}} | image = Jersikas%20pilskalns.JPG | commonscat = Jersikas pilskalns | vaid = 1909 | wikipediauri = Jersikas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jersikas_pagasts }} {{monument | qid = Q51392245 | label = ''[[:d:Q51392245|Līvānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līvānu viduslaiku kapsēta | municipality = Jersikas pagasts | district = Jersikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = Līvānu - Preiļu šosejas malā pie Upeniekiem | lat = 56.358212967969 | long = 26.188828567239 | p625 = {{Coord|56.358213|26.188829|display=inline}} | vaid = 1910 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jersikas_pagasts }} {{monument | qid = Q51392274 | label = ''[[:d:Q51392274|Jersikas senkapi un apmetne]]'' | name = Jersikas senkapi un apmetne | municipality = Jersikas pagasts | district = Jersikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = pie Jersikas, Daugavas krastā | lat = 56.247755026069 | long = 26.185998100046 | p625 = {{Coord|56.247755|26.185998|display=inline}} | vaid = 1911 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jersikas_pagasts }} {{monument | qid = Q51392372 | label = ''[[:d:Q51392372|Muktupāvelu senkapi]]'' | name = Muktupāvelu senkapi | municipality = Muktupāveli | district = Rožupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = Dubnas upes kreisajā krastā | lat = 56.346491780566 | long = 26.326327496321 | p625 = {{Coord|56.346492|26.326327|display=inline}} | vaid = 1922 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Muktup%C4%81veli }} {{monument | qid = Q51392401 | label = ''[[:d:Q51392401|Oškalniešu senkapi]]'' | name = Oškalniešu senkapi | municipality = Oškalnieši | district = Rožupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | lat = 56.400245290817 | long = 26.440288901773 | p625 = {{Coord|56.400245|26.440289|display=inline}} | vaid = 1923 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = O%C5%A1kalnie%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51392502 | label = ''[[:d:Q51392502|Steķu senkapi]]'' | name = Steķu senkapi | municipality = Steķi | district = Turku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = Steķu - Turku lielceļa abās pusēs | lat = 56.449992263128 | long = 26.363676008307 | p625 = {{Coord|56.449992|26.363676|display=inline}} | vaid = 1943 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ste%C4%B7i_(Turku_pagasts) }} {{monument | qid = Q51392330 | label = [[Dzenes kalns]] | name = Dzenes kalns | municipality = Strodi | district = Jersikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = pie bij. Donām | lat = 56.209924765506 | long = 26.268335212534 | p625 = {{Coord|56.209925|26.268335|display=inline}} | vaid = 1912 | wikipediauri = Dzenes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strodi_(Jersikas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51392352 | label = ''[[:d:Q51392352|Āpšu kalniņš - cepļa vieta]]'' | name = Āpšu kalniņš - cepļa vieta | municipality = Stūrišķi | district = Jersikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | lat = 56.228848365816 | long = 26.223604504681 | p625 = {{Coord|56.228848|26.223605|display=inline}} | vaid = 1913 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C5%ABri%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51392452 | label = [[Ģedušu pilskalns]] | name = Ģedušu pilskalns | municipality = Turku pagasts | district = Turku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = Ģedušos | lat = 56.448174377708 | long = 26.278756310424 | p625 = {{Coord|56.448174|26.278756|display=inline}} | vaid = 1941 | wikipediauri = %C4%A2edu%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turku_pagasts }} {{monument | qid = Q51392475 | label = ''[[:d:Q51392475|Lāču senkapi]]'' | name = Lāču senkapi | municipality = Turku pagasts | district = Turku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = pie Lāčiem | lat = 56.443560591312 | long = 26.258604706899 | p625 = {{Coord|56.443561|26.258605|display=inline}} | vaid = 1942 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Turku_pagasts }} {{monument | qid = Q51392529 | label = ''[[:d:Q51392529|Veiguru senkapi (Vecie kapi)]]'' | name = Veiguru senkapi (Vecie kapi) | municipality = Veiguri | district = Turku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | locality = pie Zepiem | lat = 56.405747961 | long = 26.103065143397 | p625 = {{Coord|56.405748|26.103065|display=inline}} | vaid = 1944 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veiguri }} {{monument | qid = Q51392559 | label = ''[[:d:Q51392559|Zepu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Zepu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Zepi | district = Turku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | lat = 56.404783075244 | long = 26.18292756585 | p625 = {{Coord|56.404783|26.182928|display=inline}} | vaid = 1945 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zepi_(Turku_pagasts) }} {{monument | qid = Q51392586 | label = ''[[:d:Q51392586|Zundānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Zundānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Zundāni | district = Turku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-056 | lat = 56.42572520033 | long = 26.220599557575 | p625 = {{Coord|56.425725|26.2206|display=inline}} | vaid = 1946 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zund%C4%81ni_(Turku_pagasts) }} {{monument | qid = Q51392422 | label = ''[[:d:Q51392422|Zemnieku sēta "Šultes"]]'' | name = Zemnieku sēta "Šultes" | municipality = Šultes | district = Sutru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-056 | lat = 56.30512324279 | long = 26.409785465652 | p625 = {{Coord|56.305123|26.409785|display=inline}} | vaid = 6130 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%A0ultes }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Līvāni Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Līvānu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Līvānu novads]] aj9sr3agk7175qjmhokgv8pzapyamza Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ogres novadā 0 244212 4467128 4422674 2026-05-12T15:07:24Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467128 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ogres novads|Ogres novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232220}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565971 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232220 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q51862711 | label = ''[[:d:Q51862711|Aderkašu pareizticīgo baznīca]]'' | name = Aderkašu pareizticīgo baznīca | municipality = Aderkaši | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.842746535206 | long = 25.352154825688 | p625 = {{Coord|56.842747|25.352155|display=inline}} | image = Aderka%C5%A1u%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Aderkaši orthodox church | vaid = 8303 | year = 1864. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aderka%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51286203 | label = [[Slaidēnu pilskalns|Slaidēnu pilskalns ar apmetni]] | name = Slaidēnu pilskalns ar apmetni | municipality = Birzgales pagasts | district = Birzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = starp Slaidēniem un Pilskalniem | lat = 56.673911045153 | long = 24.876613129864 | p625 = {{Coord|56.673911|24.876613|display=inline}} | image = Slaid%C4%93nu%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Slaidēnu pilskalns | vaid = 1820 | wikipediauri = Slaid%C4%93nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Birzgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51286217 | label = ''[[:d:Q51286217|Lindes muižas parks]]'' | name = Lindes muižas parks | municipality = Birzgales pagasts | district = Birzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lindes muižā | lat = 56.697604094829 | long = 24.850004680086 | p625 = {{Coord|56.697604|24.850005|display=inline}} | image = Aizaugusi%20aleja%20Lindes%20park%C4%81.jpg | vaid = 2882 | year = 1767. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lindes muiža]] | munwiki = Birzgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51286237 | label = [[Lindes muižas vārti]] | name = Lindes muižas vārti | municipality = Birzgales pagasts | district = Birzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lindes muižā | lat = 56.698611648343 | long = 24.849307402513 | p625 = {{Coord|56.698612|24.849307|display=inline}} | image = Lindes%20mui%C5%BEas%20v%C4%81rti.jpg | vaid = 2883 | wikipediauri = Lindes_mui%C5%BEas_v%C4%81rti | year = 1767. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51286217|Lindes muižas parks]]'' | munwiki = Birzgales_pagasts }} {{monument | qid = Q20722736 | label = [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]] | name = Ikšķiles viduslaiku baznīca | municipality = Ikšķile | district = Ikšķile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Daugavas salā | lat = 56.8157 | long = 24.5005 | p625 = {{Coord|56.8157|24.5005|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20Mary%20ruins%20on%20Saint%20Meinhard%20Island.jpg | commonscat = Church of Saint Mary on Saint Meinhard Island | vaid = 2884 | wikipediauri = Ik%C5%A1%C4%B7iles_viduslaiku_bazn%C4%ABca | year = 1184. 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ik%C5%A1%C4%B7ile }} {{monument | qid = Q47007578 | label = [[Ikšķiles luterāņu baznīca]] | name = Ikšķiles luterāņu baznīca | municipality = Ikšķile | district = Ikšķile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Daugavas prospekts 10 | lat = 56.835991147798 | long = 24.501784232579 | p625 = {{Coord|56.835991|24.501784|display=inline}} | image = Ik%C5%A1%C4%B7iles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Lutheran church in Ikšķile | vaid = 2885 | wikipediauri = Ik%C5%A1%C4%B7iles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ik%C5%A1%C4%B7ile }} {{monument | qid = Q47007580 | label = [[Ikšķiles pareizticīgo baznīca]] | name = Ikšķiles pareizticīgo baznīca | municipality = Ikšķile | district = Ikšķile | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Ikšķiles pareizticīgo draudzes kapos | lat = 56.829970587469 | long = 24.496968247424 | p625 = {{Coord|56.829971|24.496968|display=inline}} | image = Ik%C5%A1%C4%B7iles%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Church of the Holy Spirit in Ikšķile | vaid = 8231 | wikipediauri = Ik%C5%A1%C4%B7iles_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ik%C5%A1%C4%B7ile }} {{monument | qid = Q47007582 | label = ''[[:d:Q47007582|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ikšķile | district = Ikšķile | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Jāņa Kugas iela 11 | lat = 56.827427 | long = 24.4986197 | p625 = {{Coord|56.827427|24.49862|display=inline}} | image = Ik%C5%A1%C4%B7ile%2C%20gleznot%C4%81ja%20J.%20Kugas%20m%C4%81ja%202003-04-26.jpg | vaid = 8232 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ik%C5%A1%C4%B7ile }} {{monument | qid = Q47007583 | label = ''[[:d:Q47007583|Ikšķiles brīvdabas estrāde]]'' | name = Ikšķiles brīvdabas estrāde | municipality = Ikšķile | district = Ikšķile | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-067 | address = Lībiešu iela 4 | lat = 56.8347571 | long = 24.4942756 | p625 = {{Coord|56.834757|24.494276|display=inline}} | image = Ikskiles%20estrade.jpg | vaid = 8683 | year = 20.gs.80.g. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Ik%C5%A1%C4%B7ile }} {{monument | qid = Q51319320 | label = ''[[:d:Q51319320|Lielrutuļu senkapi]]'' | name = Lielrutuļu senkapi | municipality = Jumpravas pagasts | district = Jumpravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Kalējiem un Lielrutuļiem | lat = 56.609115545503 | long = 25.002270263495 | p625 = {{Coord|56.609116|25.00227|display=inline}} | vaid = 1830 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jumpravas_pagasts }} {{monument | qid = Q51858696 | label = ''[[:d:Q51858696|Krapes pareizticīgo baznīca]]'' | name = Krapes pareizticīgo baznīca | municipality = Krape | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.732675080974 | long = 25.14379324402 | p625 = {{Coord|56.732675|25.143793|display=inline}} | image = Krapes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%287%29.jpg | vaid = 8235 | year = 1891. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Krape }} {{monument | qid = Q51858365 | label = ''[[:d:Q51858365|Ādmiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādmiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Ādmiņiem | lat = 56.75271559169 | long = 25.110140589634 | p625 = {{Coord|56.752716|25.110141|display=inline}} | vaid = 1831 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858391 | label = ''[[:d:Q51858391|Aulaku senkapi]]'' | name = Aulaku senkapi | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Aulakiem | lat = 56.720755120495 | long = 25.260495807717 | p625 = {{Coord|56.720755|25.260496|display=inline}} | vaid = 1832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858410 | label = ''[[:d:Q51858410|Šultu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Šultu viduslaiku kapsēta | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Šultēm | lat = 56.729379109912 | long = 25.206886020594 | p625 = {{Coord|56.729379|25.206886|display=inline}} | vaid = 1833 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858435 | label = ''[[:d:Q51858435|Lejasoķēnu senkapi]]'' | name = Lejasoķēnu senkapi | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Lejasoķēniem | lat = 56.772108273222 | long = 25.187495756258 | p625 = {{Coord|56.772108|25.187496|display=inline}} | vaid = 1834 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858462 | label = ''[[:d:Q51858462|Siliņu senkapi]]'' | name = Siliņu senkapi | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Rožkalniem (bij. Siliņiem) | lat = 56.734973470539 | long = 25.164585020647 | p625 = {{Coord|56.734973|25.164585|display=inline}} | image = Silinju%20senkapi.jpg | vaid = 1835 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858486 | label = ''[[:d:Q51858486|Rogu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rogu viduslaiku kapsēta | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Rogām | lat = 56.735304176348 | long = 25.192930858701 | p625 = {{Coord|56.735304|25.192931|display=inline}} | vaid = 2610 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858512 | label = ''[[:d:Q51858512|Krapes luterāņu baznīca]]'' | name = Krapes luterāņu baznīca | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Krapē | lat = 56.735966039288 | long = 25.123498425599 | p625 = {{Coord|56.735966|25.123498|display=inline}} | image = Krapes%20lut%20baznica.jpg | commonscat = Lutheran church in Krape | vaid = 8234 | year = 1802. 1856. 20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858543 | label = ''[[:d:Q51858543|Krapes muižas apbūve]]'' | name = Krapes muižas apbūve | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Krapes muižā | lat = 56.745313499289 | long = 25.107033781463 | p625 = {{Coord|56.745313|25.107034|display=inline}} | vaid = 8236 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56036434|Krapes muiža]]'' | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858573 | label = ''[[:d:Q51858573|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Krapes muižā | lat = 56.745724568964 | long = 25.102049697718 | p625 = {{Coord|56.745725|25.10205|display=inline}} | vaid = 8237 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51858543|Krapes muižas apbūve]]'' | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858614 | label = ''[[:d:Q51858614|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Krapes muižā | lat = 56.74560908099 | long = 25.100727436778 | p625 = {{Coord|56.745609|25.100727|display=inline}} | image = Krape%20kalpu%20maja.jpg | vaid = 8238 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51858543|Krapes muižas apbūve]]'' | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858656 | label = ''[[:d:Q51858656|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Krapes pagasts | district = Krapes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Krapes muižā | lat = 56.748538756606 | long = 25.099315820192 | p625 = {{Coord|56.748539|25.099316|display=inline}} | vaid = 8239 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51858543|Krapes muižas apbūve]]'' | munwiki = Krapes_pagasts }} {{monument | qid = Q21011153 | label = [[Ančiņu Velnakmens]] | name = Ančiņu Velnakmens | municipality = Lauberes pagasts | district = Lauberes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Ančiņiem | lat = 56.84305556 | long = 25.05305556 | p625 = {{Coord|56.843056|25.053056|display=inline}} | image = An%C4%8Di%C5%86u%20Velna%20akmens%202002-10-27.jpg | vaid = 1836 | wikipediauri = An%C4%8Di%C5%86u_Velnakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauberes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858775 | label = ''[[:d:Q51858775|Dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Dobumakmens - kulta vieta | municipality = Lauberes pagasts | district = Lauberes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie pagastnama, bij. Liepiņām | lat = 56.855397745324 | long = 25.020327625242 | p625 = {{Coord|56.855398|25.020328|display=inline}} | vaid = 1837 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauberes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858810 | label = ''[[:d:Q51858810|Āža kalns un Bendes pļava - soda vieta]]'' | name = Āža kalns un Bendes pļava - soda vieta | municipality = Lauberes pagasts | district = Lauberes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Vairogiem un Lejaskangariem | lat = 56.846929081232 | long = 25.153264104161 | p625 = {{Coord|56.846929|25.153264|display=inline}} | vaid = 1838 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauberes_pagasts }} {{monument | qid = Q6544145 | label = [[Lielvārdes pils]] | name = Lielvārdes pils | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Rumbenes upes ietekas Daugavā | lat = 56.711388888889 | long = 24.83825 | p625 = {{Coord|56.711389|24.83825|display=inline}} | image = Lielv%C4%81rdes%20pilsdrupas%202000-05-20.jpg | commonscat = Lielvārde Castle ruins | vaid = 8247 | wikipediauri = Lielv%C4%81rdes_pils | year = 13. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q16410014 | label = ''[[:d:Q16410014|Lielvārdes pilskalns un viduslaiku pils]]'' | name = Lielvārdes pilskalns un viduslaiku pils | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Rumbenes upes ietekas Daugavā | lat = 56.711658 | long = 24.838715 | p625 = {{Coord|56.711658|24.838715|display=inline}} | vaid = 1843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q20402797 | label = [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] | name = Lielvārdes luterāņu baznīca | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Edgara Kauliņa aleja 21 | lat = 56.7113 | long = 24.8353 | p625 = {{Coord|56.7113|24.8353|display=inline}} | image = Lielvardes%20luteranu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Lielvārde | vaid = 2886 | wikipediauri = Lielv%C4%81rdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1747. 19. gs. 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319556 | label = ''[[:d:Q51319556|Pilskalns]]'' | name = Pilskalns | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.746793800119 | long = 24.87333457229 | p625 = {{Coord|56.746794|24.873335|display=inline}} | vaid = 1842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319598 | label = ''[[:d:Q51319598|Dieva kalns (Cepures kalns) - pilskalns]]'' | name = Dieva kalns (Cepures kalns) - pilskalns | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pretī Lielvārdes pilskalnam, Rumbenes upes kreisajā krastā | lat = 56.710884 | long = 24.841247 | p625 = {{Coord|56.710884|24.841247|display=inline}} | image = Dieva%20kalns%20%28Cepures%20kalns%29%20-%20pilskalns%2C%20Lielv%C4%81rde.jpg | vaid = 1844 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319647 | label = ''[[:d:Q51319647|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Edgara Kauliņa aleja 21 | locality = Lielvārdes luterāņu baznīcā | lat = 56.711292 | long = 24.835313 | p625 = {{Coord|56.711292|24.835313|display=inline}} | image = Lielvardaltaris.jpg | vaid = 4072 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319673 | label = ''[[:d:Q51319673|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Edgara Kauliņa aleja 21 | locality = Lielvārdes luterāņu baznīcā | lat = 56.711292 | long = 24.835313 | p625 = {{Coord|56.711292|24.835313|display=inline}} | vaid = 4073 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319709 | label = ''[[:d:Q51319709|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Edgara Kauliņa aleja 21 | locality = Lielvārdes luterāņu baznīcā | lat = 56.711292 | long = 24.835313 | p625 = {{Coord|56.711292|24.835313|display=inline}} | image = Lielv%C4%81rdes%20kancele.jpg | vaid = 4074 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319732 | label = ''[[:d:Q51319732|Lielvārdes muižas klēts]]'' | name = Lielvārdes muižas klēts | municipality = Lielvārde | district = Lielvārde | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = E.Kauliņa aleja 20 | locality = Kraujās | lat = 56.711377 | long = 24.834135 | p625 = {{Coord|56.711377|24.834135|display=inline}} | image = Andreja%20Pumpura%20Lielv%C4%81rdes%20muzejs.JPG | commonscat = Lielvārde manor granary | vaid = 8246 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvārdes muiža]] | munwiki = Lielv%C4%81rde }} {{monument | qid = Q51319403 | label = ''[[:d:Q51319403|Lēdmanes muižas apbūve]]'' | name = Lēdmanes muižas apbūve | municipality = Lēdmane | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lēdmanes muižā | lat = 56.754105861199 | long = 25.075100366154 | p625 = {{Coord|56.754106|25.0751|display=inline}} | vaid = 8242 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93dmane }} {{monument | qid = Q51319422 | label = ''[[:d:Q51319422|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lēdmane | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lēdmanes muižā | lat = 56.75348251863 | long = 25.074107488375 | p625 = {{Coord|56.753483|25.074107|display=inline}} | vaid = 8243 | year = 1780. 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51319403|Lēdmanes muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C4%93dmane }} {{monument | qid = Q51319442 | label = ''[[:d:Q51319442|Moderes māja]]'' | name = Moderes māja | municipality = Lēdmane | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lēdmanes muižā | lat = 56.753603894289 | long = 25.073720046539 | p625 = {{Coord|56.753604|25.07372|display=inline}} | image = Modereledmane.jpg | vaid = 8244 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51319403|Lēdmanes muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C4%93dmane }} {{monument | qid = Q51319497 | label = ''[[:d:Q51319497|Lēdmanes aptieka]]'' | name = Lēdmanes aptieka | municipality = Lēdmane | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.7676 | long = 25.004624 | p625 = {{Coord|56.7676|25.004624|display=inline}} | image = Apotheke%20Ledmane.jpg | vaid = 8240 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93dmane }} {{monument | qid = Q51319528 | label = ''[[:d:Q51319528|Pīļu krogs]]'' | name = Pīļu krogs | municipality = Lēdmane | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lēdmanes muižā | lat = 56.75497848635 | long = 25.075394466292 | p625 = {{Coord|56.754978|25.075394|display=inline}} | image = Piljukrogs.jpg | vaid = 8241 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51319403|Lēdmanes muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C4%93dmane }} {{monument | qid = Q51319346 | label = ''[[:d:Q51319346|Beķubodes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Beķubodes viduslaiku kapsēta | municipality = Lēdmanes pagasts | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Beķubodēm | lat = 56.779019148057 | long = 25.013448561846 | p625 = {{Coord|56.779019|25.013449|display=inline}} | vaid = 1839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%93dmanes_pagasts }} {{monument | qid = Q51319366 | label = ''[[:d:Q51319366|Jaunzemju senkapi]]'' | name = Jaunzemju senkapi | municipality = Lēdmanes pagasts | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Jaunzemjiem | lat = 56.769387448722 | long = 25.0668768107 | p625 = {{Coord|56.769387|25.066877|display=inline}} | vaid = 1840 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%93dmanes_pagasts }} {{monument | qid = Q51319389 | label = ''[[:d:Q51319389|Līču senkapi]]'' | name = Līču senkapi | municipality = Lēdmanes pagasts | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Līčiem | lat = 56.756364117761 | long = 25.033534940839 | p625 = {{Coord|56.756364|25.033535|display=inline}} | vaid = 1841 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%93dmanes_pagasts }} {{monument | qid = Q51319470 | label = ''[[:d:Q51319470|Lobes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lobes ūdensdzirnavas | municipality = Lēdmanes pagasts | district = Lēdmanes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lobē | lat = 56.768075 | long = 24.977455 | p625 = {{Coord|56.768075|24.977455|display=inline}} | image = Lobes%20dzirnavas%20pie%20L%C4%93dmanes%20-%20Vec%C4%81s%20likte%C5%86dzirnas%202000-05-28.jpg | vaid = 8245 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%93dmanes_pagasts }} {{monument | qid = Q51859376 | label = ''[[:d:Q51859376|Madlienas luterāņu baznīca]]'' | name = Madlienas luterāņu baznīca | municipality = Madliena | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.847035730699 | long = 25.153068835046 | p625 = {{Coord|56.847036|25.153069|display=inline}} | image = Madliena%20church%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Madliena | vaid = 2887 | year = 1246. 1740. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Madliena }} {{monument | qid = Q51858840 | label = ''[[:d:Q51858840|Šķebiņu senkapi]]'' | name = Šķebiņu senkapi | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Šķebiņiem | lat = 56.81783236728 | long = 25.117543084508 | p625 = {{Coord|56.817832|25.117543|display=inline}} | vaid = 1845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51858875 | label = ''[[:d:Q51858875|Kalnozolu senkapi]]'' | name = Kalnozolu senkapi | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Kalnozoliem (bij. Jaunčakariem) | lat = 56.857679255688 | long = 25.213126211364 | p625 = {{Coord|56.857679|25.213126|display=inline}} | vaid = 1846 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51858896 | label = ''[[:d:Q51858896|Madlienas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Madlienas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Madlienas aptiekas un pie luterāņu baznīcas | lat = 56.846940507559 | long = 25.153732915668 | p625 = {{Coord|56.846941|25.153733|display=inline}} | vaid = 1847 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51858929 | label = ''[[:d:Q51858929|Plāteres pilskalns]]'' | name = Plāteres pilskalns | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.839835317736 | long = 25.206711846096 | p625 = {{Coord|56.839835|25.206712|display=inline}} | image = Pl%C4%81teres%20pilskalns%202003-05-10.jpg | commonscat = Plāteres pilskalns | vaid = 1848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51858961 | label = ''[[:d:Q51858961|Robežnieku senkapi]]'' | name = Robežnieku senkapi | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Robežniekiem | lat = 56.779943332485 | long = 25.185477142396 | p625 = {{Coord|56.779943|25.185477|display=inline}} | vaid = 1849 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51858984 | label = ''[[:d:Q51858984|Ūsiņu senkapi]]'' | name = Ūsiņu senkapi | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Ūsiņiem | lat = 56.848901437874 | long = 25.135394325007 | p625 = {{Coord|56.848901|25.135394|display=inline}} | vaid = 1850 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859010 | label = ''[[:d:Q51859010|Uženu pilskalns]]'' | name = Uženu pilskalns | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Vecuženiem | lat = 56.767594502367 | long = 25.133595899077 | p625 = {{Coord|56.767595|25.133596|display=inline}} | image = U%C5%BEenu%20pilskalns.jpg | vaid = 1851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859033 | label = ''[[:d:Q51859033|Kultūras nams "Austrums"]]'' | name = Kultūras nams "Austrums" | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.834970779633 | long = 25.290737100176 | p625 = {{Coord|56.834971|25.290737|display=inline}} | vaid = 8248 | year = 1911. 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859066 | label = ''[[:d:Q51859066|Lielās muižas apbūve]]'' | name = Lielās muižas apbūve | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = "Imantās" | lat = 56.835703212881 | long = 25.130650699619 | p625 = {{Coord|56.835703|25.130651|display=inline}} | vaid = 8249 | year = 18. gs. 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61397471|Lielāmuiža]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859096 | label = ''[[:d:Q51859096|Lielās muižas kungu māja]]'' | name = Lielās muižas kungu māja | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lielā muižā | lat = 56.835469542147 | long = 25.129786067762 | p625 = {{Coord|56.83547|25.129786|display=inline}} | image = Madliena%2C%20Liela%20muiza%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 8250 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859066|Lielās muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859124 | label = ''[[:d:Q51859124|Putnu mājas (2)]]'' | name = Putnu mājas (2) | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lielā muižā | lat = 56.834982589212 | long = 25.130161894821 | p625 = {{Coord|56.834983|25.130162|display=inline}} | vaid = 8251 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859066|Lielās muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859162 | label = ''[[:d:Q51859162|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Lielā muižā | lat = 56.835643777516 | long = 25.131149829017 | p625 = {{Coord|56.835644|25.13115|display=inline}} | vaid = 8252 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859066|Lielās muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859198 | label = ''[[:d:Q51859198|Vērenes muižas apbūve]]'' | name = Vērenes muižas apbūve | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Vērenes muižā | lat = 56.791357294917 | long = 25.267976813275 | p625 = {{Coord|56.791357|25.267977|display=inline}} | vaid = 8253 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42888556|Vērenes muiža]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859235 | label = ''[[:d:Q51859235|Vērenes muižas kungu māja]]'' | name = Vērenes muižas kungu māja | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Vērenes muižā | lat = 56.791029256966 | long = 25.267730208002 | p625 = {{Coord|56.791029|25.26773|display=inline}} | image = V%C4%93renes%20mui%C5%BEa%202001-06-02.jpg | vaid = 8254 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859198|Vērenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859271 | label = ''[[:d:Q51859271|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Vērenes muižā | lat = 56.791117604128 | long = 25.266964054422 | p625 = {{Coord|56.791118|25.266964|display=inline}} | image = Verenes%20klets.jpg | vaid = 8255 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859198|Vērenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859302 | label = ''[[:d:Q51859302|Vagara māja]]'' | name = Vagara māja | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Vērenes muižā | lat = 56.789936346067 | long = 25.2676890775 | p625 = {{Coord|56.789936|25.267689|display=inline}} | vaid = 8256 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859198|Vērenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859344 | label = ''[[:d:Q51859344|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Madlienas pagasts | district = Madlienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Vērenes muižā | lat = 56.791618059768 | long = 25.268274767191 | p625 = {{Coord|56.791618|25.268275|display=inline}} | image = Verenes%20parks.jpg | vaid = 8257 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51859198|Vērenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Madlienas_pagasts }} {{monument | qid = Q51859409 | label = ''[[:d:Q51859409|Ogres Jāņkalniņš - kulta vieta]]'' | name = Ogres Jāņkalniņš - kulta vieta | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = bij. Ogres luterāņu baznīcas vietā | lat = 56.882390503431 | long = 25.486841167217 | p625 = {{Coord|56.882391|25.486841|display=inline}} | vaid = 1852 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q51859440 | label = ''[[:d:Q51859440|Baltiņu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Baltiņu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie bij. Baltiņiem | lat = 56.932338429697 | long = 25.53531407706 | p625 = {{Coord|56.932338|25.535314|display=inline}} | image = Baltinju%20senkapi.jpg | vaid = 1853 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q51859468 | label = ''[[:d:Q51859468|Griguļkalns - pilskalns]]'' | name = Griguļkalns - pilskalns | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Mazozolu muižas | lat = 56.926964716799 | long = 25.474183710198 | p625 = {{Coord|56.926965|25.474184|display=inline}} | vaid = 1854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q51859495 | label = ''[[:d:Q51859495|Pelīcēnu senkapi]]'' | name = Pelīcēnu senkapi | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Pelīcēniem | lat = 56.875705874663 | long = 25.535146452246 | p625 = {{Coord|56.875706|25.535146|display=inline}} | image = Pelicenu%20senkapi.jpg | vaid = 1855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q51859520 | label = ''[[:d:Q51859520|Ogres pilskalns]]'' | name = Ogres pilskalns | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.862117872674 | long = 25.466548475724 | p625 = {{Coord|56.862118|25.466548|display=inline}} | image = Ogres%20pilskalns2.jpg | vaid = 1856 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q51859557 | label = ''[[:d:Q51859557|Vaukšu baznīcas vieta - kulta vieta]]'' | name = Vaukšu baznīcas vieta - kulta vieta | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Vaukšām | lat = 56.953884266548 | long = 25.498568434735 | p625 = {{Coord|56.953884|25.498568|display=inline}} | vaid = 1857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q51859586 | label = ''[[:d:Q51859586|Vaukšu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaukšu viduslaiku kapsēta | municipality = Mazozolu pagasts | district = Mazozolu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = starp Vaukšām un Damāriem | lat = 56.947899911154 | long = 25.500091697094 | p625 = {{Coord|56.9479|25.500092|display=inline}} | vaid = 1858 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazozolu_pagasts }} {{monument | qid = Q50378969 | label = [[Meņģeles luterāņu baznīca]] | name = Meņģeles luterāņu baznīca | municipality = Meņģele | district = Meņģeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.814937372478 | long = 25.399958468498 | p625 = {{Coord|56.814937|25.399958|display=inline}} | image = Me%C5%86%C4%A3eles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Meņģele | vaid = 2889 | wikipediauri = Me%C5%86%C4%A3eles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1791. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Me%C5%86%C4%A3ele }} {{monument | qid = Q51859620 | label = ''[[:d:Q51859620|Ģērķu Dievu (Upuru) kalns - kulta vieta]]'' | name = Ģērķu Dievu (Upuru) kalns - kulta vieta | municipality = Meņģeles pagasts | district = Meņģeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Ģērķiem | lat = 56.839461889644 | long = 25.364780069586 | p625 = {{Coord|56.839462|25.36478|display=inline}} | vaid = 1859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C5%86%C4%A3eles_pagasts }} {{monument | qid = Q51859648 | label = ''[[:d:Q51859648|Meņģeles viduslaiku kapsēta]]'' | name = Meņģeles viduslaiku kapsēta | municipality = Meņģeles pagasts | district = Meņģeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Meņģeles luterāņu baznīcas | lat = 56.814068473761 | long = 25.40148576322 | p625 = {{Coord|56.814068|25.401486|display=inline}} | vaid = 1860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C5%86%C4%A3eles_pagasts }} {{monument | qid = Q51859675 | label = ''[[:d:Q51859675|Meņģeles kapu vārtu kapliča]]'' | name = Meņģeles kapu vārtu kapliča | municipality = Meņģeles pagasts | district = Meņģeles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Meņģeles kapos | lat = 56.810271546575 | long = 25.404061289062 | p625 = {{Coord|56.810272|25.404061|display=inline}} | image = Mengele%20Kapelle%20und%20Friedhof.jpg | vaid = 8258 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Me%C5%86%C4%A3eles_pagasts }} {{monument | qid = Q20558931 | label = [[Bērnu sanatorija "Ogre"]] | name = Bērnu sanatorija "Ogre" | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Gaismas prospekts 2/6 | lat = 56.82688 | long = 24.583387 | p625 = {{Coord|56.82688|24.583387|display=inline}} | image = Children%20sanatorium%20Ogre.jpg | vaid = 8274 | wikipediauri = B%C4%93rnu_sanatorija_%22Ogre%22 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859736 | label = ''[[:d:Q51859736|Zilais kalns - pilskalns]]'' | name = Zilais kalns - pilskalns | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Ogres - Tīnūžu šosejas kreisajā pusē | lat = 56.766339465624 | long = 24.657451171495 | p625 = {{Coord|56.766339|24.657451|display=inline}} | image = Zilais%20kalns.jpg | vaid = 1861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859760 | label = ''[[:d:Q51859760|Ogres kapu kapliča]]'' | name = Ogres kapu kapliča | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Ogres komunālajos kapos | lat = 56.823696325391 | long = 24.629997550911 | p625 = {{Coord|56.823696|24.629998|display=inline}} | image = Ogre%20burial%20chapel%20-%20Ogre%2C%20Latvia.jpg | vaid = 8483 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859794 | label = ''[[:d:Q51859794|Pilsētas valdes nams]]'' | name = Pilsētas valdes nams | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 11 | lat = 56.8161205 | long = 24.6034733 | p625 = {{Coord|56.81612|24.603473|display=inline}} | image = Ogre%20-%20panoramio%20%287%29.jpg | vaid = 8262 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859827 | label = ''[[:d:Q51859827|Dzīvojamā ēka - preču tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - preču tirgotava | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 12 | lat = 56.8148682 | long = 24.6023546 | p625 = {{Coord|56.814868|24.602355|display=inline}} | image = Brivibas12.jpg | vaid = 8263 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859867 | label = ''[[:d:Q51859867|Dzīvojamā ēka - preču tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - preču tirgotava | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 13 | lat = 56.8164588 | long = 24.6041166 | p625 = {{Coord|56.816459|24.604117|display=inline}} | image = Ogre%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2013%20%2810.2023%29.jpg | commonscat = Brīvības iela 13 (Ogre) | vaid = 8264 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859905 | label = ''[[:d:Q51859905|Dzīvojamā ēka - preču tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - preču tirgotava | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 18 | lat = 56.815893 | long = 24.604091 | p625 = {{Coord|56.815893|24.604091|display=inline}} | image = Zelta%20liepa%20ogre.jpg | commonscat = Pie Zelta Liepas | vaid = 8265 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859940 | label = ''[[:d:Q51859940|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 20 | lat = 56.8157104 | long = 24.6046778 | p625 = {{Coord|56.81571|24.604678|display=inline}} | image = Ogre%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020%20%2810.2023%29.jpg | commonscat = Brīvības iela 20 (Ogre) | vaid = 8266 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51859981 | label = ''[[:d:Q51859981|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 21 | lat = 56.8179955 | long = 24.6054202 | p625 = {{Coord|56.817996|24.60542|display=inline}} | vaid = 8267 | year = 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860018 | label = ''[[:d:Q51860018|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 23 | lat = 56.8182903 | long = 24.6056508 | p625 = {{Coord|56.81829|24.605651|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20street%2023%2C%20Ogre%2C%20Latvia.jpg | vaid = 8268 | year = 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860058 | label = ''[[:d:Q51860058|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 25 | lat = 56.8186222 | long = 24.6058916 | p625 = {{Coord|56.818622|24.605892|display=inline}} | image = Ogre%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2025%20%2810.2023%29.jpg | vaid = 8269 | year = 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860099 | label = ''[[:d:Q51860099|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 2 | lat = 56.8131969 | long = 24.6005252 | p625 = {{Coord|56.813197|24.600525|display=inline}} | image = Ogre%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202%20%2810.2023%29.jpg | vaid = 8260 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860142 | label = ''[[:d:Q51860142|Kūrmāja]]'' | name = Kūrmāja | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 32 | lat = 56.8175009 | long = 24.605968 | p625 = {{Coord|56.817501|24.605968|display=inline}} | image = K%C5%ABrm%C4%81ja.jpg | commonscat = Kūrmāja (Ogre) | vaid = 8270 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860180 | label = ''[[:d:Q51860180|Pasts]]'' | name = Pasts | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 38 | lat = 56.818217 | long = 24.606159 | p625 = {{Coord|56.818217|24.606159|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20street%2038%2C%20Ogre%2C%20Latvia%20-%20post%20building.jpg | vaid = 8271 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860213 | label = ''[[:d:Q51860213|Viesnīca "Ausbika"]]'' | name = Viesnīca "Ausbika" | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 4 | lat = 56.8133424 | long = 24.6020516 | p625 = {{Coord|56.813342|24.602052|display=inline}} | image = Ausbikogre.jpg | vaid = 8261 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860248 | label = ''[[:d:Q51860248|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 48 | lat = 56.8191454 | long = 24.6077476 | p625 = {{Coord|56.819145|24.607748|display=inline}} | image = Brivibas%20iela%2048%20ogre.jpg | commonscat = Brīvības iela 48 (Ogre) | vaid = 8272 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860283 | label = [[Ogres luterāņu baznīca]] | name = Ogres luterāņu baznīca | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Brīvības iela 51 | lat = 56.8173837 | long = 24.618875 | p625 = {{Coord|56.817384|24.618875|display=inline}} | image = Ogrelut.jpg | commonscat = Lutheran church in Ogre | vaid = 8273 | wikipediauri = Ogres_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860324 | label = ''[[:d:Q51860324|Degvielas uzpildes stacija]]'' | name = Degvielas uzpildes stacija | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Daugavpils iela 74 | lat = 56.7977215 | long = 24.6217601 | p625 = {{Coord|56.797722|24.62176|display=inline}} | image = Uzpildes%20stacija%20ogre.jpg | vaid = 9088 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860368 | label = ''[[:d:Q51860368|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Gaismas prospekts 2/6 | locality = sanatorijā "Ogre" | lat = 56.82688 | long = 24.583387 | p625 = {{Coord|56.82688|24.583387|display=inline}} | image = Ogres%20sanatorija%20gleznojums.jpg | vaid = 4078 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860438 | label = ''[[:d:Q51860438|Dzīvojamā ēka - preču tirgotava]]'' | name = Dzīvojamā ēka - preču tirgotava | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Kalna prospekts 1 | lat = 56.8165396 | long = 24.6070727 | p625 = {{Coord|56.81654|24.607073|display=inline}} | image = Kalna%20Prospekts%201%20Ogre.jpg | vaid = 8275 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860483 | label = ''[[:d:Q51860483|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Kalna prospekts 3 | lat = 56.8176714 | long = 24.6078711 | p625 = {{Coord|56.817671|24.607871|display=inline}} | image = Kalna%20Prospekts%203%20Ogre.jpg | vaid = 8276 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860521 | label = ''[[:d:Q51860521|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Kalna prospekts 9 | lat = 56.81914 | long = 24.6106798 | p625 = {{Coord|56.81914|24.61068|display=inline}} | vaid = 8277 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860557 | label = ''[[:d:Q51860557|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Krasta iela 11 | lat = 56.816864 | long = 24.6131492 | p625 = {{Coord|56.816864|24.613149|display=inline}} | image = Krasta%2011%20ogre.jpg | vaid = 8279 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860592 | label = ''[[:d:Q51860592|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Krasta iela 9 | lat = 56.8161159 | long = 24.6117938 | p625 = {{Coord|56.816116|24.611794|display=inline}} | image = Krasta9%20ogre.jpg | vaid = 8278 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860635 | label = ''[[:d:Q51860635|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Meža prospekts 1 | locality = Ogres katoļu baznīcā | lat = 56.81818 | long = 24.5994 | p625 = {{Coord|56.81818|24.5994|display=inline}} | image = Ogres%20Sv.%20Meinarda%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.jpg | vaid = 7254 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860681 | label = ''[[:d:Q51860681|Sanatorija "Saulstari"]]'' | name = Sanatorija "Saulstari" | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Saulstaru iela 2 | lat = 56.8128695 | long = 24.6197341 | p625 = {{Coord|56.812869|24.619734|display=inline}} | image = Sanatorium%20Ogre%20Saulstaru%20Iela%202.jpg | vaid = 2888 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860722 | label = ''[[:d:Q51860722|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Tirgoņu iela 1 | lat = 56.8128584 | long = 24.6036818 | p625 = {{Coord|56.812858|24.603682|display=inline}} | image = Tirgo%C5%86u%20iela%201%20%28Ogre%29.jpg | vaid = 8280 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860759 | label = ''[[:d:Q51860759|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Tirgoņu iela 9 | lat = 56.8142163 | long = 24.6034088 | p625 = {{Coord|56.814216|24.603409|display=inline}} | vaid = 8281 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860793 | label = ''[[:d:Q51860793|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 10 | lat = 56.8201986 | long = 24.6219195 | p625 = {{Coord|56.820199|24.62192|display=inline}} | vaid = 8285 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860835 | label = ''[[:d:Q51860835|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 14 | lat = 56.821365 | long = 24.6311626 | p625 = {{Coord|56.821365|24.631163|display=inline}} | vaid = 8286 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860881 | label = ''[[:d:Q51860881|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 16 | lat = 56.8216516 | long = 24.6313313 | p625 = {{Coord|56.821652|24.631331|display=inline}} | vaid = 8287 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860919 | label = ''[[:d:Q51860919|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 23 | lat = 56.8210963 | long = 24.6220654 | p625 = {{Coord|56.821096|24.622065|display=inline}} | vaid = 8288 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860959 | label = ''[[:d:Q51860959|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 25 | lat = 56.8210313 | long = 24.6242761 | p625 = {{Coord|56.821031|24.624276|display=inline}} | image = Turkalnes%2025.jpg | vaid = 8289 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51860996 | label = ''[[:d:Q51860996|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 4 | lat = 56.8202574 | long = 24.6173168 | p625 = {{Coord|56.820257|24.617317|display=inline}} | vaid = 8283 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861044 | label = ''[[:d:Q51861044|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Turkalnes iela 8 | lat = 56.820264 | long = 24.6195941 | p625 = {{Coord|56.820264|24.619594|display=inline}} | image = Turkalnes%20Iela%208%20Ogre.jpg | vaid = 8284 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861075 | label = ''[[:d:Q51861075|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Upes prospekts 1 | lat = 56.8145249 | long = 24.6083115 | p625 = {{Coord|56.814525|24.608311|display=inline}} | image = Upes%20Prospekts%201%20Ogre.jpg | vaid = 8290 | year = 1913. 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861114 | label = ''[[:d:Q51861114|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Upes prospekts 2 | lat = 56.8148285 | long = 24.6086768 | p625 = {{Coord|56.814828|24.608677|display=inline}} | image = Upes%20Prospekts%202%20Ogre.jpg | vaid = 8291 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861150 | label = ''[[:d:Q51861150|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Upes prospekts 6 | lat = 56.8156487 | long = 24.6062985 | p625 = {{Coord|56.815649|24.606299|display=inline}} | vaid = 8293 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861182 | label = ''[[:d:Q51861182|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Upes prospekts 7 | lat = 56.8150017 | long = 24.6063372 | p625 = {{Coord|56.815002|24.606337|display=inline}} | image = Upes%207%20ogre.jpg | vaid = 8294 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861218 | label = ''[[:d:Q51861218|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ogre | district = Ogre | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | address = Zaķu iela 14 | lat = 56.8251742 | long = 24.6083893 | p625 = {{Coord|56.825174|24.608389|display=inline}} | vaid = 8295 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ogre }} {{monument | qid = Q51861256 | label = ''[[:d:Q51861256|Augstzālīšu apmetne]]'' | name = Augstzālīšu apmetne | municipality = Ogresgala pagasts | district = Ogresgala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Augstzālīšiem | lat = 56.766339465624 | long = 24.657451171495 | p625 = {{Coord|56.766339|24.657451|display=inline}} | vaid = 1862 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogresgala_pagasts }} {{monument | qid = Q51861282 | label = ''[[:d:Q51861282|Daugaviešu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Daugaviešu viduslaiku kapsēta | municipality = Ogresgala pagasts | district = Ogresgala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Daugaviešiem | lat = 56.766984574977 | long = 24.660711817743 | p625 = {{Coord|56.766985|24.660712|display=inline}} | vaid = 1863 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogresgala_pagasts }} {{monument | qid = Q51861314 | label = ''[[:d:Q51861314|Čabu apmetne un senkapi]]'' | name = Čabu apmetne un senkapi | municipality = Ogresgala pagasts | district = Ogresgala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Čabām | lat = 56.770362832476 | long = 24.638111924077 | p625 = {{Coord|56.770363|24.638112|display=inline}} | vaid = 1864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogresgala_pagasts }} {{monument | qid = Q51861340 | label = ''[[:d:Q51861340|Indrānu apmetne]]'' | name = Indrānu apmetne | municipality = Ogresgala pagasts | district = Ogresgala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Indrāniem, Ogres upes labajā krastā | lat = 56.809071881662 | long = 24.774990607562 | p625 = {{Coord|56.809072|24.774991|display=inline}} | vaid = 1865 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogresgala_pagasts }} {{monument | qid = Q51861369 | label = ''[[:d:Q51861369|Tulku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tulku viduslaiku kapsēta | municipality = Ogresgala pagasts | district = Ogresgala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Jauntulkiem un Lieltulkiem | lat = 56.813550562731 | long = 24.794251190556 | p625 = {{Coord|56.813551|24.794251|display=inline}} | vaid = 1866 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogresgala_pagasts }} {{monument | qid = Q51861402 | label = ''[[:d:Q51861402|Lielpeču senkapi]]'' | name = Lielpeču senkapi | municipality = Ogresgala pagasts | district = Ogresgala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Lielpečiem | lat = 56.802983840519 | long = 24.712019191185 | p625 = {{Coord|56.802984|24.712019|display=inline}} | vaid = 1867 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ogresgala_pagasts }} {{monument | qid = Q51286266 | label = ''[[:d:Q51286266|Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Velna akmens - kulta vieta | municipality = Rembates pagasts | district = Rembates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Sietiņiem | lat = 56.80137678269 | long = 24.838260464525 | p625 = {{Coord|56.801377|24.83826|display=inline}} | image = Sieti%C5%86u%20di%C5%BEakmens%20Velna%20akmens%2002.jpg | commonscat = Devil Stone near Sietiņi | vaid = 1868 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rembates_pagasts }} {{monument | qid = Q51286285 | label = ''[[:d:Q51286285|Vecdzilnu senkapi]]'' | name = Vecdzilnu senkapi | municipality = Rembates pagasts | district = Rembates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Vecdzilnām | lat = 56.801387080852 | long = 24.831504599269 | p625 = {{Coord|56.801387|24.831505|display=inline}} | vaid = 1869 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rembates_pagasts }} {{monument | qid = Q15219840 | label = [[Suntažu luterāņu baznīca]] | name = Suntažu luterāņu baznīca | municipality = Suntaži | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.90527778 | long = 24.92916667 | p625 = {{Coord|56.905278|24.929167|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%83%D0%BD%D1%82%D0%B0%D0%B6%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C.jpg | commonscat = Lutheran church in Suntaži | vaid = 2890 | wikipediauri = Sunta%C5%BEu_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sunta%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51861773 | label = ''[[:d:Q51861773|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Suntaži | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Suntažu luterāņu baznīcā | lat = 56.90527778 | long = 24.92916667 | p625 = {{Coord|56.905278|24.929167|display=inline}} | image = Suntazu%20altaris.jpg | vaid = 4081 | year = ap 1780. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Suntažu luterāņu baznīca]] | munwiki = Sunta%C5%BEi }} {{monument | qid = Q23826402 | label = [[Ķoderu pilskalns]] | name = Ķoderu pilskalns | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Ķoderiem | lat = 56.90833333 | long = 24.77111111 | p625 = {{Coord|56.908333|24.771111|display=inline}} | image = %C4%B6oderu%20pilskalns%20%28Liel%C4%81%20V%C4%ABra%20gulta%29.JPG | commonscat = Ķoderu hillfort | vaid = 1873 | wikipediauri = %C4%B6oderu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q23900670 | label = [[Kastrānes pilskalns]] | name = Kastrānes pilskalns | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Grunduļiem, Mazās Juglas upes kreisajā krastā | lat = 56.91972222 | long = 24.96083333 | p625 = {{Coord|56.919722|24.960833|display=inline}} | image = Kastr%C4%81nes%20pilskalns%2C%20Sunta%C5%BEu%20pagasts%2C%20Ogres%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Kastrānes pilskalns | vaid = 1872 | wikipediauri = Kastr%C4%81nes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q28024200 | label = [[Annaskalns]] | name = Annaskalns | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie bij. Annas muižas | lat = 56.894629325194 | long = 24.817201514505 | p625 = {{Coord|56.894629|24.817202|display=inline}} | image = Annas%20kalns%20%28Bazn%C4%ABckalns%29.jpg | vaid = 1871 | wikipediauri = Annaskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861433 | label = ''[[:d:Q51861433|Baznīcas vieta - senvieta]]'' | name = Baznīcas vieta - senvieta | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Abzas upītes un Suntažu luterāņu baznīcas | lat = 56.905746866819 | long = 24.932002893968 | p625 = {{Coord|56.905747|24.932003|display=inline}} | vaid = 1870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861530 | label = ''[[:d:Q51861530|Suntažu muižas pils]]'' | name = Suntažu muižas pils | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Suntažu muižā | lat = 56.907289721605 | long = 24.925358449562 | p625 = {{Coord|56.90729|24.925358|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%83%D0%BD%D1%82%D0%B0%D0%B6%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%B4%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%B5%D1%86.jpg | commonscat = Suntaži manor house | vaid = 2891 | year = 18. gs. 2.p. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504035|Suntažu muižas apbūve]]'' | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861594 | label = ''[[:d:Q51861594|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Suntažu muižā | lat = 56.907629088774 | long = 24.926281461624 | p625 = {{Coord|56.907629|24.926281|display=inline}} | image = Suntazi%20darzniekamaja.jpg | vaid = 8297 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504035|Suntažu muižas apbūve]]'' | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861633 | label = ''[[:d:Q51861633|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Suntažu muižā | lat = 56.90734749887 | long = 24.927380189748 | p625 = {{Coord|56.907347|24.92738|display=inline}} | vaid = 8298 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504035|Suntažu muižas apbūve]]'' | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861669 | label = ''[[:d:Q51861669|Pienotava]]'' | name = Pienotava | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Suntažu muižā | lat = 56.906939750735 | long = 24.924493478642 | p625 = {{Coord|56.90694|24.924493|display=inline}} | image = Sunta%C5%BEi%20dairy%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8300 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504035|Suntažu muižas apbūve]]'' | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861707 | label = ''[[:d:Q51861707|Putnu mājas (2)]]'' | name = Putnu mājas (2) | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Suntažu muižā | lat = 56.90717756774 | long = 24.927788430773 | p625 = {{Coord|56.907178|24.927788|display=inline}} | vaid = 8301 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504035|Suntažu muižas apbūve]]'' | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q138504035 | label = ''[[:d:Q138504035|Suntažu muižas apbūve]]'' | name = Suntažu muižas apbūve | municipality = Suntažu pagasts | district = Suntažu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.90722222 | long = 24.92527778 | p625 = {{Coord|56.907222|24.925278|display=inline}} | vaid = 8296 | year = 18. gs. 2.p. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Suntažu muiža]] | munwiki = Sunta%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q51861813 | label = [[Aderkašu pilskalns]] | name = Aderkašu pilskalns | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Aderkašu kapsētas | lat = 56.846168186424 | long = 25.352704449526 | p625 = {{Coord|56.846168|25.352704|display=inline}} | vaid = 1874 | wikipediauri = Aderka%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51861844 | label = ''[[:d:Q51861844|Aizpurvju senkapi]]'' | name = Aizpurvju senkapi | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Aizpurvjiem | lat = 56.86381692083 | long = 25.333895394168 | p625 = {{Coord|56.863817|25.333895|display=inline}} | vaid = 1875 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51861872 | label = ''[[:d:Q51861872|Kalēju senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Kalēju senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Kalējiem | lat = 56.852948744885 | long = 25.334013291304 | p625 = {{Coord|56.852949|25.334013|display=inline}} | vaid = 1876 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51861896 | label = ''[[:d:Q51861896|Ozolēnu senkapi]]'' | name = Ozolēnu senkapi | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Ozolēniem un Lejasspeltēm | lat = 56.840363598313 | long = 25.359544177352 | p625 = {{Coord|56.840364|25.359544|display=inline}} | vaid = 1877 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862412 | label = ''[[:d:Q51862412|Pauņēnu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Pauņēnu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Pauņēniem | lat = 56.906749437748 | long = 25.302574057672 | p625 = {{Coord|56.906749|25.302574|display=inline}} | vaid = 1878 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862446 | label = ''[[:d:Q51862446|Zvirgzdiņu senkapi]]'' | name = Zvirgzdiņu senkapi | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = starp Zvirgzdiņiem un Caunām | lat = 56.870014401274 | long = 25.279828587868 | p625 = {{Coord|56.870014|25.279829|display=inline}} | vaid = 1879 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862469 | label = ''[[:d:Q51862469|Gleznotāja V.Purvīša dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja V.Purvīša dzimtās mājas | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Vecjaužos | lat = 56.973113163732 | long = 25.323127137218 | p625 = {{Coord|56.973113|25.323127|display=inline}} | image = Purvisa%20maja.jpg | vaid = 48 | year = 1872. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862507 | label = ''[[:d:Q51862507|Taurupes muižas apbūve]]'' | name = Taurupes muižas apbūve | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Taurupes muižā | lat = 56.885245063274 | long = 25.350148755069 | p625 = {{Coord|56.885245|25.350149|display=inline}} | vaid = 8304 | year = 18. gs. b. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7688910|Taurupes muiža]]'' | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862537 | label = ''[[:d:Q51862537|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Taurupes muižā | lat = 56.885565448502 | long = 25.349421662966 | p625 = {{Coord|56.885565|25.349422|display=inline}} | image = Taurupe%2C%20Taurupes%20pagasts%2C%20LV-5064%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8305 | year = 19. gs. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51862507|Taurupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862578 | label = ''[[:d:Q51862578|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Taurupes muižā | lat = 56.884147166737 | long = 25.350475698667 | p625 = {{Coord|56.884147|25.350476|display=inline}} | image = Taurupe%20klets.jpg | vaid = 8306 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51862507|Taurupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862612 | label = ''[[:d:Q51862612|Pārvaldnieka māja "Baltā māja"]]'' | name = Pārvaldnieka māja "Baltā māja" | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Taurupes muižā | lat = 56.884308292032 | long = 25.350952898193 | p625 = {{Coord|56.884308|25.350953|display=inline}} | image = Taurupe%20balta%20maja.jpg | vaid = 8307 | year = 19. gs. 1p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51862507|Taurupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862646 | label = ''[[:d:Q51862646|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Taurupes muižā | lat = 56.885541160722 | long = 25.349777583815 | p625 = {{Coord|56.885541|25.349778|display=inline}} | vaid = 8308 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7688910|Taurupes muiža]]'' | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51862677 | label = ''[[:d:Q51862677|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Taurupes pagasts | district = Taurupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = Taurupes muižā | lat = 56.883459019115 | long = 25.35237698581 | p625 = {{Coord|56.883459|25.352377|display=inline}} | vaid = 8321 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51862507|Taurupes muižas apbūve]]'' | munwiki = Taurupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51286366 | label = ''[[:d:Q51286366|Tomes centra apbūve]]'' | name = Tomes centra apbūve | municipality = Tome | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = centrā | lat = 56.754513344452 | long = 24.642549681283 | p625 = {{Coord|56.754513|24.64255|display=inline}} | image = Tomes%20pagasta%20p%C4%81rvalde.jpg | vaid = 8224 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tome }} {{monument | qid = Q51286389 | label = ''[[:d:Q51286389|Tautas nams]]'' | name = Tautas nams | municipality = Tome | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = centrā | lat = 56.754377337646 | long = 24.64423365465 | p625 = {{Coord|56.754377|24.644234|display=inline}} | image = Tomes%20tautas%20nams%20%282%29.jpg | commonscat = Tome folk house | vaid = 8225 | year = 1930.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tome }} {{monument | qid = Q51286409 | label = ''[[:d:Q51286409|Pagasta nams]]'' | name = Pagasta nams | municipality = Tome | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = centrā | lat = 56.755933358666 | long = 24.641524794429 | p625 = {{Coord|56.755933|24.641525|display=inline}} | image = Tomes%20pagastnams%20%282%29.jpg | commonscat = Tome parish house | vaid = 8226 | year = 1930.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tome }} {{monument | qid = Q51286425 | label = ''[[:d:Q51286425|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Tome | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = centrā | lat = 56.75330488026 | long = 24.640491941394 | p625 = {{Coord|56.753305|24.640492|display=inline}} | image = Tomes%20skola%20%282%29.jpg | commonscat = Tome school | vaid = 8227 | year = 1930.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tome }} {{monument | qid = Q51286307 | label = ''[[:d:Q51286307|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Tomes pagasts | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Grīvām | lat = 56.769653791032 | long = 24.625161022356 | p625 = {{Coord|56.769654|24.625161|display=inline}} | vaid = 1821 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tomes_pagasts }} {{monument | qid = Q51286327 | label = ''[[:d:Q51286327|Nariņu senkapi]]'' | name = Nariņu senkapi | municipality = Tomes pagasts | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Nariņām | lat = 56.763414729801 | long = 24.643034190092 | p625 = {{Coord|56.763415|24.643034|display=inline}} | vaid = 1822 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tomes_pagasts }} {{monument | qid = Q51286344 | label = ''[[:d:Q51286344|Tomes skansts - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Tomes skansts - viduslaiku nocietinājums | municipality = Tomes pagasts | district = Tomes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Pantersīļiem | lat = 56.76173679884 | long = 24.655541367937 | p625 = {{Coord|56.761737|24.655541|display=inline}} | image = Tomes%20Zviedru%20skanste%20%282%29.jpg | commonscat = Swedish Fortress, Tome | vaid = 1823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tomes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007591 | label = ''[[:d:Q47007591|Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Tīnūži | district = Tīnūžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.868934684175 | long = 24.570231734952 | p625 = {{Coord|56.868935|24.570232|display=inline}} | image = Tinuzu%20muizina.jpg | vaid = 2892 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = T%C4%ABn%C5%AB%C5%BEi }} {{monument | qid = Q47007584 | label = [[Kābeļu senkapi]] | name = Kābeļu senkapi | municipality = Tīnūžu pagasts | district = Tīnūžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Adatām, bij. Kābelēm | lat = 56.843832216772 | long = 24.454529788735 | p625 = {{Coord|56.843832|24.45453|display=inline}} | vaid = 1880 | wikipediauri = K%C4%81be%C4%BCu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = T%C4%ABn%C5%AB%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007586 | label = ''[[:d:Q47007586|Lejaskalnu pilskalns]]'' | name = Lejaskalnu pilskalns | municipality = Tīnūžu pagasts | district = Tīnūžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Lejaskalniem | lat = 56.858645571167 | long = 24.473303932111 | p625 = {{Coord|56.858646|24.473304|display=inline}} | vaid = 1881 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = T%C4%ABn%C5%AB%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007587 | label = ''[[:d:Q47007587|Lielpāderu senkapi]]'' | name = Lielpāderu senkapi | municipality = Tīnūžu pagasts | district = Tīnūžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Lielpāderiem | lat = 56.892470876011 | long = 24.52222739998 | p625 = {{Coord|56.892471|24.522227|display=inline}} | vaid = 1882 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = T%C4%ABn%C5%AB%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007588 | label = ''[[:d:Q47007588|Zemturu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zemturu viduslaiku kapsēta | municipality = Tīnūžu pagasts | district = Tīnūžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Zemturiem | lat = 56.819665855707 | long = 24.507224944336 | p625 = {{Coord|56.819666|24.507225|display=inline}} | vaid = 1883 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = T%C4%ABn%C5%AB%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007590 | label = ''[[:d:Q47007590|Ankeršmitu senkapi]]'' | name = Ankeršmitu senkapi | municipality = Tīnūžu pagasts | district = Tīnūžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = starp Ankeršmitiem un Drukām | lat = 56.843130564338 | long = 24.465395940853 | p625 = {{Coord|56.843131|24.465396|display=inline}} | vaid = 1884 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = T%C4%ABn%C5%AB%C5%BEu_pagasts }} {{monument | qid = Q2662755 | label = [[Ķeguma HES]] | name = Ķeguma HES | municipality = Ķegums | district = Ķegums | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-067 | lat = 56.7401 | long = 24.7105 | p625 = {{Coord|56.7401|24.7105|display=inline}} | image = %C4%B6egums%20Power%20Station.jpg | commonscat = Ķegums Hydroelectric Power Station | vaid = 8223 | wikipediauri = %C4%B6eguma_HES | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Daugavas hidroelektrostacijas]] | munwiki = %C4%B6egums }} {{monument | qid = Q51858206 | label = ''[[:d:Q51858206|Aliņu senkapi]]'' | name = Aliņu senkapi | municipality = Ķeipenes pagasts | district = Ķeipenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Aliņām | lat = 56.877262463184 | long = 25.214447398779 | p625 = {{Coord|56.877262|25.214447|display=inline}} | vaid = 1824 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6eipenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858229 | label = ''[[:d:Q51858229|Kalnagauriņu senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Kalnagauriņu senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Ķeipenes pagasts | district = Ķeipenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Kalnagauriņiem | lat = 56.906456668856 | long = 25.103110657085 | p625 = {{Coord|56.906457|25.103111|display=inline}} | vaid = 1825 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6eipenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858259 | label = ''[[:d:Q51858259|Klētnieku senkapi]]'' | name = Klētnieku senkapi | municipality = Ķeipenes pagasts | district = Ķeipenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.890780742084 | long = 25.178722373353 | p625 = {{Coord|56.890781|25.178722|display=inline}} | vaid = 1826 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6eipenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858290 | label = ''[[:d:Q51858290|Saliņu senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Saliņu senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Ķeipenes pagasts | district = Ķeipenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Zemgaļiem (bij. Saliņām) | lat = 56.8801721255 | long = 25.224232096168 | p625 = {{Coord|56.880172|25.224232|display=inline}} | vaid = 1827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6eipenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858315 | label = ''[[:d:Q51858315|Skubiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skubiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ķeipenes pagasts | district = Ķeipenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = pie Skubiņiem | lat = 56.924161189725 | long = 25.063069132854 | p625 = {{Coord|56.924161|25.063069|display=inline}} | vaid = 1828 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6eipenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51858343 | label = ''[[:d:Q51858343|Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns - kulta vieta]]'' | name = Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns - kulta vieta | municipality = Ķeipenes pagasts | district = Ķeipenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-067 | locality = starp Dzeguzēm un Saliņām pie Dzeņiem | lat = 56.882342454584 | long = 25.234706519295 | p625 = {{Coord|56.882342|25.234707|display=inline}} | vaid = 1829 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6eipenes_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Ogre Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Ogres novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Ogres novads]] 3sxeua84pptziub93zo7x63ou1m4yin Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Olaines novadā 0 244213 4467142 3693599 2026-05-12T16:06:30Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467142 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Olaines novads|Olaines novadā]]. {{monument-title-wikidata|2451375}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565975 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2451375 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q51879208 | label = [[Olaines luterāņu baznīca]] | name = Olaines luterāņu baznīca | municipality = Jaunolaine | district = Olaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-068 | lat = 56.799679689495 | long = 23.982960913292 | p625 = {{Coord|56.79968|23.982961|display=inline}} | image = Olaines%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunolaine | vaid = 8489 | wikipediauri = Olaines_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1753., 1916., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunolaine }} {{monument | qid = Q51879206 | label = ''[[:d:Q51879206|Vidzemes-Kurzemes-Zemgales robežstabi]]'' | name = Vidzemes-Kurzemes-Zemgales robežstabi | municipality = Olaines pagasts | district = Olaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-068 | locality = a/c Rīga-Jelgava (A8, E77) labajā pusē 25.km | lat = 56.767839318413 | long = 23.920130095162 | p625 = {{Coord|56.767839|23.92013|display=inline}} | image = Vidzemes%20un%20Kurzemes%20guber%C5%86u%20robe%C5%BEstabi%2C%2026.08.2011.jpg | commonscat = Boundary stones of Vidzeme, Kurzeme and Zemgale | vaid = 8542 | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Olaines_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Olaine Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Olaines novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Olaines novads]] dn5w0olgjz9unli4rstb7orqhtf6v71 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī 0 244266 4467201 4446684 2026-05-12T18:50:42Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467201 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jēkabpils]] valstspilsētā. Novada pagastos un mazpilsētās pieminekļi apkopoti atsevišķa lapā [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpils novadā]]. {{monument-title-wikidata|191120}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565827 } . VALUES ?currNovads { wd:Q191120 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section= |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q15219051 | label = [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Brīvības iela 123 | lat = 56.49444444 | long = 25.86972222 | p625 = {{Coord|56.494444|25.869722|display=inline}} | image = J%C4%93kabpils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Michael in Jēkabpils | vaid = 9115 | wikipediauri = J%C4%93kabpils_Sv%C4%93t%C4%81_Mi%C4%B7e%C4%BCa_Eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1769.–1807. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586216 | label = ''[[:d:Q55586216|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Brīvības iela 125a | lat = 56.4951378 | long = 25.8696458 | p625 = {{Coord|56.495138|25.869646|display=inline}} | image = Brivibas%20125A.jpg | vaid = 9116 | year = 1808. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q15219052 | label = [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Uniātu baznīca]] | name = Uniātu baznīca | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Brīvības iela 167 | lat = 56.49805556 | long = 25.86583333 | p625 = {{Coord|56.498056|25.865833|display=inline}} | image = J%C4%93kabpils%20Uni%C4%81tu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of the Sanctuary of Holy Mother of God (Uniate Church) in Jēkabpils | vaid = 6304 | wikipediauri = J%C4%93kabpils_Vissv%C4%93t%C4%81s_Dievm%C4%81tes_Patv%C4%93ruma_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1783. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q3801693 | label = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] | name = Jēkabpils Svētā Gara klosteris | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | extlink = http://www.klosteris.lv/ | address = Brīvības iela 200/202; Brīvības iela 204 | lat = 56.500277777778 | long = 25.861388888889 | p625 = {{Coord|56.500278|25.861389|display=inline}} | image = Monastery%20of%20the%20Holy%20Spirit%20in%20Jekabpils%2C%20Latvia.jpg | commonscat = Monastery of the Holy Spirit in Jēkabpils | vaid = 6305 | wikipediauri = J%C4%93kabpils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_klosteris | year = 1774., 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586197 | label = ''[[:d:Q55586197|Mākslinieku O. un U. Skulmju dzīves vieta]]'' | name = Mākslinieku O. un U. Skulmju dzīves vieta | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Brīvības iela 26 | lat = 56.4919344 | long = 25.8795471 | p625 = {{Coord|56.491934|25.879547|display=inline}} | image = Skulmes%20maja.jpg | vaid = 27 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586241 | label = ''[[:d:Q55586241|Kapa piemineklis Ceru ģimenei]]'' | name = Kapa piemineklis Ceru ģimenei | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Kapu iela 2 | locality = Jēkabpils pilsētas kapos | lat = 56.4954948 | long = 25.8472179 | p625 = {{Coord|56.495495|25.847218|display=inline}} | image = Piemineklis%20ceriem.jpg | vaid = 9170 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q16359161 | label = [[Jēkabmiesta apriņķa skola]] | name = Jēkabmiesta apriņķa skola | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Pasta iela 1 | lat = 56.4962008 | long = 25.8685019 | p625 = {{Coord|56.496201|25.868502|display=inline}} | vaid = 6306 | wikipediauri = J%C4%93kabmiesta_apri%C5%86%C4%B7a_skola | year = 1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586265 | label = ''[[:d:Q55586265|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Pasta iela 83; Pasta iela 81; Pasta iela 85; Pasta iela 87 | lat = 56.498396313606 | long = 25.860264078333 | p625 = {{Coord|56.498396|25.860264|display=inline}} | image = Old%20dwellings%20in%20Jekabpils%2C%20Latvia.jpg | vaid = 6307 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586301 | label = ''[[:d:Q55586301|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | vaid = 3389 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586306 | label = ''[[:d:Q55586306|Cilnis "Ģerbonis" un piemiņas plāksne]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" un piemiņas plāksne | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | vaid = 3390 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586309 | label = ''[[:d:Q55586309|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | vaid = 3391 | year = 1818. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586314 | label = ''[[:d:Q55586314|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | image = %D0%9B%D1%8E%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%20%281%29.jpg | vaid = 3392 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586324 | label = ''[[:d:Q55586324|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | vaid = 3393 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586336 | label = ''[[:d:Q55586336|Piemiņas plāksne ar Korfu ģerboni]]'' | name = Piemiņas plāksne ar Korfu ģerboni | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | vaid = 3394 | year = 1686. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586349 | label = ''[[:d:Q55586349|Portāls ar cilni un durvju komplekts]]'' | name = Portāls ar cilni un durvju komplekts | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 211a | locality = Krustpils luterāņu baznīcā | lat = 56.513813 | long = 25.857146 | p625 = {{Coord|56.513813|25.857146|display=inline}} | vaid = 3395 | year = ap 1818. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krustpils pils]] | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586287 | label = ''[[:d:Q55586287|Krustpils viduslaiku pils]]'' | name = Krustpils viduslaiku pils | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 214 | locality = Krustpilī | lat = 56.511159560158 | long = 25.858793514048 | p625 = {{Coord|56.51116|25.858794|display=inline}} | image = Krustpils%20viduslaiku%20pils%2002.JPG | commonscat = Krustpils Castle | vaid = 904 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q6439442 | label = [[Krustpils pils]] | name = Krustpils pils | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Rīgas iela 214; Rīgas iela 211a; Rīgas iela | lat = 56.511111111111 | long = 25.859166666667 | p625 = {{Coord|56.511111|25.859167|display=inline}} | image = Krustpils%20pils%20priek%C5%A1d%C4%81rzs.jpg | commonscat = Krustpils Castle | vaid = 6308 | wikipediauri = Krustpils_pils | year = 13. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q20575966 | label = [[Jēkabpils Aizsargu nams]] | name = Jēkabpils Aizsargu nams | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-JKB | address = Vecpilsētas laukums 3 | lat = 56.497867 | long = 25.865633 | p625 = {{Coord|56.497867|25.865633|display=inline}} | image = Folk%20house%20Jekabpils.JPG | vaid = 9114 | wikipediauri = J%C4%93kabpils_Aizsargu_nams | year = 1935.–1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586180 | label = ''[[:d:Q55586180|Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-JKB | lat = 56.496813060977 | long = 25.863264552532 | p625 = {{Coord|56.496813|25.863265|display=inline}} | image = Oldtown%20square%20Jekabpils.JPG | vaid = 7432 | year = 14.gs.,16.-19.gs., | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{monument | qid = Q55586189 | label = ''[[:d:Q55586189|Strūves astronomisko novērojumu punkts]]'' | name = Strūves astronomisko novērojumu punkts | municipality = Jēkabpils | district = Jēkabpils | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-JKB | locality = Strūves parkā | lat = 56.501626144469 | long = 25.85657456906 | p625 = {{Coord|56.501626|25.856575|display=inline}} | image = Struves%20parks%20jekabpils.jpg | vaid = 8587 | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jēkabpils|Latvijas kultūras mantojums/Jēkabpils}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jēkabpils]] gk1m8ca5drbnd6ju30ge0n1y1db0ujh Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 251762 4467339 4451712 2026-05-12T21:50:34Z Lasks 38532 /* 2020. gadi */ 4467339 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision participation map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#CC0000|1950. gadi}}{{legend|#663300|1960. gadi}}{{legend|#CC00FF|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#FFCC00|1980. gadi}}{{legend|#00FF00|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 52 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>9</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>56</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>16</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>65</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>44</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>16</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>29</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>46</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>40</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>24</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>38</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>12</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>62</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>55</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>16</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>19</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>63</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=8|2020—2026 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] h5ib1txcri8pcvz3t3ve5xvz9ausr7t 4467343 4467339 2026-05-12T21:59:08Z Lasks 38532 /* 1970. gadi */ 4467343 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision participation map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#CC0000|1950. gadi}}{{legend|#663300|1960. gadi}}{{legend|#CC00FF|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#FFCC00|1980. gadi}}{{legend|#00FF00|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 52 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>9</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>56</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>16</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>65</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>44</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>16</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>29</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>46</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>40</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>24</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>38</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>12</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>62</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>55</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>16</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>19</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>63</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=8|2020—2026 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] cjx3pu831dvv1fhzhlk6x053gc9tjqu 4467344 4467343 2026-05-12T22:00:28Z Lasks 38532 /* 2000. gadi */ 4467344 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision participation map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#CC0000|1950. gadi}}{{legend|#663300|1960. gadi}}{{legend|#CC00FF|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#FFCC00|1980. gadi}}{{legend|#00FF00|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 52 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>9</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>56</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>16</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>65</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>44</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>16</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>29</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>46</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>40</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>24</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>38</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>12</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>62</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>55</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>16</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>19</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>63</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=8|2020—2026 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] t4qrx4o8on2itfzlfxk2oqj1tfpp7bp 4467346 4467344 2026-05-12T22:05:06Z Lasks 38532 /* Saraksts */ 4467346 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision participation map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#CC0000|1950. gadi}}{{legend|#663300|1960. gadi}}{{legend|#CC00FF|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#FFCC00|1980. gadi}}{{legend|#00FF00|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 52 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>9</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>56</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>16</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>46</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>18</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>31</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>31</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>49</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>48</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>40</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>66</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>38</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>62</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>28</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>18</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>59</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>19</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>65</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=8|2020—2026 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] 6vq7m37rvtiymq38t45kwhog1cm8rf8 Rēzeknes slimnīca 0 252103 4467080 4459794 2026-05-12T13:13:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467080 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = SIA "Rēzeknes slimnīca" | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | logo = | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rēzekne|18. novembra iela 41|3s=18. novembra iela (Rēzekne)}} | healthcare = | funding = | type = Daudzprofila iestāde | speciality = | standards = | emergency = | helipad = | affiliation = | patron = | network = | beds = 327 | founded = | closed = | demolished = | website = | other_links = }} '''Rēzeknes slimnīca''' ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde, kurā ārstē [[Rēzeknes pilsēta]]s un [[Rēzeknes novads|novada]] iedzīvotājus. Rēzeknes slimnīca piedāvā ārstniecisko palīdzību 23 profilos. Vidēji mēnesī ārstniecisko palīdzību saņem apmēram 2000 pacienti. Slimnīcā strādā 664 darbinieki, t.sk. 124 ārsti. == Vēsture == [[Attēls:Rēzeknes apriņķa slimnīca.jpg|thumb|Rēzeknes apriņķa slimnīca (pēc 1931).]] Zināms, ka [[holera]]s epidēmijas laikā 1830. gadā Rēzeknē darbojās slimnīca, taču pastāvīgi darbojošos apriņķa slimnīcu atvēra 1884. gadā. 1931. gadā pabeidza būvēt lielu slimnīcas ēku (arhitekts [[Pāvels Pavlovs (arhitekts)|Pāvels Pavlovs]]), kuru 1933. gadā pārņēma ASV Sarkanais Krusts. 1934. gadā tai blakus uzcēla lipīgo slimību nodaļas ēku. Slimnīcas ɡalvenais ārsts tolaik bija Valdis Gavars, kuru nošāva padomju represiju laikā 1941. gada 30. jūnijā Rēzeknē.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/5926 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:PSRS aviācijas sagrautā Rēzeknes apriņķa slimnīcas ēka 1944.jpg|thumb|PSRS aviācijas sagrautā Rēzeknes apriņķa slimnīcas ēka (1944).]] Rēzeknes apriņķa slimnīcas ēku [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|PSRS kara aviācijas triecienā 1944. gada 6. un 7. aprīlī]] sagrāva, neraugoties uz to, ka uz slimnīcas jumta personāls bija uzzīmējis sarkanus krustus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezekne.lv/veselibas-aprupe/slimnica/ Rēzeknes slimnīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140410104834/http://www.rezekne.lv/veselibas-aprupe/slimnica |date={{dat|2014|04|10||bez}} }} {{aizmetnis}} [[Kategorija:IV līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rēzeknē]] a15qfmvxwsru5h5gq1wgrb6dobxcjin Stetoskops 0 257474 4467371 4357628 2026-05-13T01:32:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467371 wikitext text/x-wiki [[File:Littmann Stethoscope.jpg|thumb|''Littmann'' markas Stetoskops]] '''Stetoskops''' ir akustisks instruments, kas palīdz sadzirdēt cilvēka vai dzīvnieka orgānu darbību, tādu, kā [[sirds]] toņi, [[elpošana]], [[zarnas|zarnu]] peristaltika. To izmanto [[medicīna|medicīnā]] diagnostiskiem nolūkiem. Ierīce sastāv no vienkāršas vai dubultas galvas, diafragmas, vienkanāla vai divkanālu caurules un auss uzgaļiem<ref>{{cite web|url=http://www.nmselpa.lv/files/files/Medicinas_produkti_privatpraksem%282%29.pdfùpm:!|title=Medicīnas produkti dakteriem un privātpraksēm.|publisher=NMSELPA|date=|accessdate=2014-07-19}}{{Novecojusi saite}}</ref>. Elektroniskais modelis savukārt ļauj pastiprināt skaņas signālu un piedāvā ekrānu, kurā redzams sirdsdarbības jeb elpošanas kustību radītu skaņu grafisks attēlojums<ref>{{cite web |url=http://www.lns.lv/lat/tehnologijas/?doc=8821 |title=Jaunais stetoskops palīdzēs ārstiem ar dzirdes traucējumiem. |publisher=Latvijas nedzirdīgo savienība. |date= |accessdate=2014-07-19 }}{{Novecojusi saite}}</ref>. Daži elektroniskie stetoskopi iekļauj speciālas datorprogrammas, kas saglabā iegūto ierakstu un analizē auskultācijas rezultātus. ==Vēsture== [[File:Laennecs stethoscope, c 1820. (9660576833).jpg|thumb|Vienkāršs tubulārs stetoskops, kas piederēja Renē Laenekam 1820.gadā ([[Londona]]s zinātņu muzejs)]] Pirmo akustisko stetoskopu izgudroja [[Francija|franču]] ārsts Renē Laeneks (''René Théophile Laennec 1781-1826'') 1816.gadā, strādājot [[Parīze]]s slimnīcā ''Necker-Enfants Malades''. Tam bija vienkāršas [[Koksne|koka]] caurules izskats, bet darbības princips neatšķīrās no kopš 17.gadsimta pazīstamās "[[auss trompete]]s". Balstoties uz savu pieredzi plaušu un sirds izklausīšanā, Laeneks publicēja ''Traité de l'auscultation médiate, et des maladies des poumons et du coeur'' (1837)<ref>Medical Heritage Library. Traité de l'auscultation médiate, et des maladies des poumons et du coeur. Laennec, R. T. H. (René Théophile Hyacinthe), originally published in 1819, under the title: De l'auscultation médiate (Paris : J.S. Chaudé, 1837) https://archive.org/details/traitedelasculta02un</ref>. 1840.gadā [[Anglija|angļu]] ārsts Goldings Bērds (''Golding Bird 1814–1854'') aprakstīja stetoskopu ar elastīgu pagarinājumu, ko viņš bija izmantojis. Tomēr arī šī ierīce bija domāta tikai vienai ausij<ref>Golding Bird, [http://books.google.co.uk/books?id=9FXVoGcVJygC&pg=PA440#v=onepage&q&f=true "Advantages presented by the employment of a stethoscope with a flexible tube"], ''London Medical Gazette'', '''vol.1''', pp.440-412, 11 December 1840.</ref>. 1851.gadā [[Īrija|īru]] ārsts Artūrs Līrds (''Arthur Leared 1822-1879'') izgudroja stetoskopu ar diviem auss uzgaļiem, ko pirmo reizi plašai sabiedrībai atklāja [[Londona]]s [[Lielā izstāde|Lielajā izstādē]]. Tā dizainu gadu vēlāk pilnveidoja [[Ņujorka|ņujorkietis]] Džordžs Kamans (George Cammann) lai uzsāktu tā komerciālo ražošanu. Kamana stetoskops bija praktiski tāds, kādu to pazīst mūsdienās<ref>Doctor's review. Stereo sound by Jackie Rosenhek. 2010. http://www.doctorsreview.com/history/stereo-sound-first-stethoscope/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131025075906/http://www.doctorsreview.com/history/stereo-sound-first-stethoscope/ |date={{dat|2013|10|25||bez}} }}</ref>. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Veselība]] [[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]] jq4b0nrzkh81gkmucaoo4npa5xqamkw Erzju valoda 0 259088 4467457 4393242 2026-05-13T06:39:16Z Treisijs 347 4467457 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Erzju valoda |nativename=''эрзянь кель'' |familycolor=Urāliešu |states={{RUS}} |region=[[Mordvija]] |speakers=~250 000 |fam1=[[Urāliešu valodas|Urāliešu]] |fam2=[[Somugru valodas|Somugru]] |fam3=[[somu-permiešu valodas|Somu-permiešu]] |fam4=[[Volgas somu valodas|Volgas somu]] |fam5=[[mordviešu valodas|Mordviešu]] |nation=[[Mordvija]] |iso1= |iso2=myv |iso3=myv |map= }} '''Erzju valoda'''<ref>{{PZT|491|Mordvieši}}</ref> (''эрзянь кель'') ir viena no divām [[mordviešu valodas|mordviešu valodām]]. Agrāk kopā ar [[mokšu valoda|mokšu valodu]] dažkārt uzskatīta par vienu kopēju [[mordviešu valoda|mordviešu valodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-6.htm |title=AILAB – Somugru valodu saime |access-date={{dat|2014|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131221022636/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-6.htm |archivedate={{dat|2013|12|21||bez}} }}</ref> Pieder [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimei, ietilpst [[Volgas somu valodas|Volgas somu valodu grupā]]. Izplatīta [[Krievija]]s [[Pievolga]]s reģionā, ir viena no [[Mordvijas Republika]]s oficiālajām valodam. Pēc dažādiem avotiem erzju valodu prot no {{nobr|36 700}}<ref>[https://www.ethnologue.com/language/myv Ethnologue – Erzya]</ref> līdz pat {{nobr|500 000}} cilvēku, jo Krievijas tautas skaitīšanas avotos netiek atsevišķi norādīta erzju vai mokšu valoda, bet gan "mordviešu, erzju, mokšu" kopēja prašana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://perepis2002.ru/ct/html/TOM_14_27.htm |title=РАСПРОСТРАНЕННОСТЬ ВЛАДЕНИЯ ЯЗЫКАМИ (КРОМЕ РУССКОГО) |access-date={{dat|2014|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120414202119/http://www.perepis2002.ru/ct/html/TOM_14_27.htm }}</ref> Citi avoti sniedz informāciju par ievērojami lielāku skaitu valodas pratēju: aptuveni 250 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rus.azattyq.org/content/google-endagered-languages-saving-project/24627597.html |title=Google запустил проект по сохранению редких языков |accessdate=2014-08-19 |publisher=РАДИО АЗАТТЫК |date=28. jūnijs, 2012 |quote=Под угрозой исчезновения находится эрзя, на котором говорят 250 тысяч человек, в основном в Республике Мордовии в России.}}</ref> Kopš 2006. gada [[Mordvija|Mordvijā]] erzju vai mokšu valoda (atkarībā no skolotāja pieejamības) ir tikusi ieviesta kā obligāts mācību priekšmets visās skolās no 2. līdz 6. klasei 2 stundas nedēļā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://uralistica.com/profiles/blogs/opyt-mordovii-objazatelnoe-izuchenie-mordovskih-jazykov |title=Мордовский опыт введения обязательного изучения эрзянского и мокшанского языков в школах |accessdate=2014-08-19 |publisher=Uralistica.com |date=17. janvāris, 2014 |quote=В 2006 году республика ввела обязательное изучение эрзянского и мокшанского языков во всех школах республики со 2 по 6 класс по 2 часа в неделю. В школах дети изучают либо эрзянский, либо мокшанский язык в зависимости от того, преподаватель какого языка в ней работает. |archive-date=2016-08-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160803135926/http://uralistica.com/profiles/blogs/opyt-mordovii-objazatelnoe-izuchenie-mordovskih-jazykov }}</ref> Erzju valoda ir minēta apdraudēto vai gandrīz apdraudēto valodu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.endangeredlanguages.com/lang/3207?hl=en|title=Language metadata - Threatened|access-date={{dat|2024|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240626133057/https://www.endangeredlanguages.com/lang/3207?hl=en}}</ref> ==Alfabēts== Erzju alfabēts ir identisks tai radniecīgās mokšu valodas alfabētam, tie abi savukārt ir identiski [[krievu valoda]]s alfabētam. Zemāk tas dots ar atbilstošo transkripciju latīņu alfabētā. {| style="width:100%; border-spacing:0.15em; vertical-align:top; text-align:center; clear:both; " |- style="background-color:#becfeb; " ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! 17 ! 18 ! 19 ! 20 ! 21 ! 22 ! 23 ! 24 ! 25 ! 26 ! 27 ! 28 ! 29 ! 30 ! 31 ! 32 ! 33 |- style="background-color:#dee7f5; " | [[А]] | [[Б]] | [[В]] | [[Г]] | [[Д]] | [[Е]] | [[Ё]] | [[Ж]] | [[З]] | [[И]] | [[Й]] | [[К]] | [[Л]] | [[М]] | [[Н]] | [[О]] | [[П]] | [[Р]] | [[С]] | [[Т]] | [[У]] | [[Ф]] | [[Х]] | [[Ц]] | [[Ч]] | [[Ш]] | [[Щ]] | [[Ъ]] | [[Ы]] | [[Ь]] | [[Э]] | [[Ю]] | [[Я]] |- style="background-color:#dee7f5; " | [[а]] | [[б]] | [[в]] | [[г]] | [[д]] | [[е]] | [[ё]] | [[ж]] | [[з]] | [[и]] | [[й]] | [[к]] | [[л]] | [[м]] | [[н]] | [[о]] | [[п]] | [[р]] | [[с]] | [[т]] | [[у]] | [[ф]] | [[х]] | [[ц]] | [[ч]] | [[ш]] | [[щ]] | [[ъ]] | [[ы]] | [[ь]] | [[э]] | [[ю]] | [[я]] |- style="background-color:#dee7f5; " | A a | B b | V v | G g | D d | E e, Je je | Jo jo | Ž ž | Z z | I i | J j | K k | L l | M m | N n | O o | P p | R r | S s | T t | U u | F f | X x | C c | Č č | Š š | Šč šč | ʺ | Y y | ʹ | E e | Ju ju | Ja ja |} == Skatīt arī == * [[Mordviešu valoda]] ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * {{grāmatas atsauce |last=Aasmäe |first=Niina |title=An introductory course of the Erzya language |location=Tartu|publisher=Tartu Ülikooli |year=2014 |url=https://mariuver.com/wp-content/uploads/2022/10/Intr-Ersya-Course-eng.pdf |ISBN=978-9985-4-0800-1}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Urāliešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Erzju valoda| ]] ho8qfjp816x14n4b32wml35xxpbb2zx Aleksandrs Menšikovs 0 262154 4467257 4286639 2026-05-12T20:25:10Z Treisijs 347 4467257 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Menšikovs | vārds_orig = ''Александр Данилович Меншиков'' | attēls = Portrait of Alexander Danilovich Menshikov1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1673 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1729 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 12 | m_vieta = Berjozova, [[Krievijas Impērija]]<br />([[Berjozovas rajons]], [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]], {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs - Daniils Menšikovs | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Darja Arseņjeva | bērni = Marija, Aleksandrs, Aleksandra | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Menšikovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Дани́лович Ме́ншиков}}; dzimis {{dat|1673|11|6}}, miris {{dat|1729|11|12}}) bija ietekmīgs [[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas Impērija]]s politiķis un karavadonis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] gubernators (1702–1724), [[Ingrija]]s hercogs, kņazs (1707), [[Rīgas guberņa|Rīgas pagaidu gubernators]] (1712), [[ģenerālisimuss]] (1727). == Dzīvesgājums == Dzimis 1673. gada 16. novembrī [[Maskava]]s maiznieka Daņilas Menšika ģimenē. Ap 1683. gadu viņu par savu pāžu pieņēma troņmantnieka Pētera draugs šveiciešu virsnieks [[Francis Leforts]]. Kā Preobraženskas pulka seržants 1695. gadā viņš piedalījās jaunā cara Pētera I [[Azovas karagājieni|karagājienā uz Azovu]], pēc tam pavadīja Pēteri I viņa ceļojumā caur Latviju uz Rietumeiropu. Lielā Ziemeļu kara laikā Aleksandra Menšikova komandētā karaspēka vienība 1702. gadā ieņēma [[Šliselburga]]s un Nīenas pilis, viņu iecēla par pirmo [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] gubernatoru. 1707. gada viņam piešķīra kņaza un [[Ingrija]]s hercoga titulus. Piedalījās astoņus mēnešus ilgajā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkumā (1709—1710)]], viņa vārdā bija nosauktas kāpas Sarkandaugavā, kur krievi izveidoja lielgabalu bateriju Daugavā esošo zviedru [[Karakuģis|karakuģu]] apšaudei ("Aleksandra Augstumi"). Pēc Rīgas okupācijas Pēteris I viņu iecēla par Rīgas pagaidu gubernatoru, kaut arī no starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie [[Nilss Strembergs]] (1709—1710) un [[Henriks Oto Albedils]] (1719). Savu varas maksimumu sasniedza ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā, pēc viņas nāves Menšikovs bija iecerējis salaulāties ar Kurzemes hercogieni [[Anna I|Annu Ivanovnu]]. 1727. gada augustā viņš no Rīgas uz Jelgavu nosūtīja karaspēku ģenerāļa [[Pēteris Lasī|Lasī]] vadībā, kurš padzina [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieka dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]], kuru [[Kurzemes landtāgs]] 1726. gada 18. jūnijā bija ievēlējis par hercogu. Pēc kņazu Dogorukovu padoma [[Pēteris II]] Menšikovu apvainoja [[Aleksejs Romanovs|careviča Alekseja]] nogalināšanā un 1727. gadā izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s XIV. sējuma 26 666 - 26 667 slejas</ref> Miris 1729. gada 23. novembrī izsūtījumā Berjozovā [[Jugrija|Jugras zemē]] Sibīrijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Menšikovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Ģenerālisimusi]] 7lyxu1lmrb5f2hz0vwzdf2yljd0448i Boriss Šeremetjevs 0 265249 4467255 4336312 2026-05-12T20:24:29Z Treisijs 347 4467255 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Boriss Šeremetjevs | vārds_orig = Бори́с Петро́вич Шереме́тев | attēls = Boris Sheremetev by P.Krasovskiy (1748, Kuskovo).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1652 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]] <br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1719 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]] <br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Pjotrs Šeremetjevs]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[feldmaršals]] | dienesta_laiks = 1681 — 1719 | valsts = {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] | struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]] | vienība = | komandēja = | kaujas = Krievu-poļu karš (1654-1667)<br />[[Krievu—turku karš (1686—1700)]]<br />Krimas kampaņas 1687. un 1689. gadā<br />[[Azovas karagājieni]] (1695-1696)<br />[[Lielais Ziemeļu karš]]: * Varjas kauja * [[Narvas kauja (1700)]] * Reuges kauja * Ersastferas kauja * [[Kauja pie Omuļiem]] * Nēteborgas aplenkums (1702) * Sisterbekas kauja * [[Mūrmuižas kauja]] * Holovčinas kauja * [[Poltavas kauja]] * [[Krievu—turku karš (1710—1711)]] | izglītība = | apbalvojumi = '''Tituli''':<br /> [[Bajārs]] (1686)<br />[[Grāfs]] (1706)<br />'''Apbalvojumi''':<br />Svētā Andreja ordenis<br />[[Baltā Ērgļa ordenis (Polija)|Baltā Ērgļa ordenis]]<br />Melnā Ērgļa ordenis | cits_darbs = }} }} '''Boriss Šeremetjevs''' ({{val|ru|Бори́с Петро́вич Шереме́тев}}; 1652—1719), dažkārt zināms kā '''Roberts Šeremetjevs''', bija [[Krievijas cariste]]s diplomāts un karavadonis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. [[feldmaršals|Ģenerālfeldmaršals]] (1702), grāfs (1706). [[Piebalga]]s muižu īpašnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1652. gada 25. aprīlī [[Maskava]]s bajāra Pjotra Šeremetjeva ģimenē. 1665. gadā 13 gadu vecumā kļuva par cara [[Aleksejs I Romanovs|Alekseja]] galminieku. Reģentes [[Sofija Romanova (Krievijas reģente)|Sofijas]] valdīšanas laikā piedalījās diplomātiskās sarunās par militāras savienības veidošanu pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Jans Sobeskis|Janu Sobeski]] un Svētās Romas impērijas ķeizaru [[Leopolds I Hābsburgs|Leopoldu I]]. 1695. gadā viņš piedalījās cara Pētera I [[Azovas karagājieni|karagājienā uz Azovu]]. 1697.—1699. gados B. Šeremetjevs diplomātiskās misijas sastāvā viesojās Austrijā, Venēcijā un Maltā. Lielā Ziemeļu kara laikā Boriss Šeremetjevs kļuva par caram Pēterim I uzticamu karavadoni, kaut arī viņa komandētās karaspēka vienības 1700. gadā cieta sakāves [[Narvas kauja (1700)|kaujās pie Narva]]s un [[Alūksne]]s. Pirmās uzvaras pār zviedriem viņš izcīnīja 1701. gada kaujā pie Erestferas (1701) un [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] (1702). Tikai tad pēc 10 dienu aplenkuma krievi ieņēma [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes pili]], Šeremetjeva gūstā nokļuva arī [[Bībele]]s tulkotājs prāvests [[Ernsts Gliks]] un viņa audžumeita [[Marta Skavronska]]. Ziņojumā caram Pēterim I viņš rakstījis, ka "Vidzemē no Rīgas līdz [[Rēvele]]i vairs nav ko postīt, ka tur pat gaiļus vairs nedzird dziedam".<ref>[http://www.barikadopedija.lv/raksti/522514 Īstenības stunda] Kārlis Gailītis. «Latvijas Jaunatne», 1990. gada 3. janvārī</ref> 1705. gadā viņš cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]] pret zviedriem. Astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā Šeremetjevs savu galveno mītni iekārtoja [[Dreiliņa muiža|Dreiliņu muižā]]. Pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas padošanās]] 1710. gada 14. jūlijā ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs pieņēma rīdzinieku uzticības zvērestu, sēžot zviedru karalim [[Kārlis XII|Kārlim XII]] gatavotajā krēslā. Kā atlīdzību 1711. gadā cars Pēteris viņam piešķīra dzimtas īpašumā abas [[Piebalga]]s muižas. Miris 1719. gada 17. februārī Maskavā, apbedīts Sanktpēterburgā Ņevas Aleksandra Lavrā.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/b-sheremetyev.html no russkije.lv]</ref> == Galerija == <gallery> Boris Sheremetyev by I.Argunov (1768, Kuskovo).jpg|Boriss Šeremetjevs, 1768 gada portrets Boris Sheremetyev 111.PNG|Boriss Šeremetjevs feldmaršala tērpā 1000 Sheremetiev.jpg|Feldmaršala Borisa Šeremetjeva (pa kreisi) skulptūra monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862). Rigasche Rundschau Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, Nr.6 (01.06.1901)-Boriss Šeremetjevs-Riga 1710.14.Jul.jpg|"Ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs pieņem rīdzinieku uzticības zvērestu 1710. gada 13. jūlijā" Aleksandra fon Kocebū ([[:de:Alexander von Kotzebue|Alexander von Kotzebue]], kr. Александр Евстафиевич Коцебу, 1815-1889) gleznas fotoreprodukcija. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{cite web|url=http://100.histrf.ru/commanders/sheremetev-boris-petrovich/|title=Шереметев Борис Петрович|author=Беспалов А. В.|publisher=Проект РВИО и ВГТРК [http://100.histrf.ru «100 великих полководцев»]|archive-url=https://web.archive.org/web/20130708131538/http://100.histrf.ru/commanders/sheremetev-boris-petrovich/|archive-date=2013-07-08|access-date=2013-06-22|url-status=}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šeremetjevs, Boriss}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:1652. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1719. gadā mirušie]] s15vwu2ad52by80usvg0c3anvffbmg8 Autoceļš V330 0 272701 4467232 4406930 2026-05-12T19:56:00Z Asignotac 109310 Informācija par tiltiem, attēls 4467232 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste | numurs = 330 | nosaukums = Dukuri-Rāmnieki | karte = | leģenda = | garums = 5,7 | ārpus_pilsētas = 5,5 | ceļš_pilsētā = 0,2 | segums = asfalts, grants | sakrīt = | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = V330 pie Rāmniekiem.jpg | paraksts = Autoceļš V330 netālu no Rāmniekiem }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|320}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dukuri]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|288}}{{V ceļš|188}}}} |} |} '''V330''' autoceļš '''Dukuri-Rāmnieki''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Dukuri|Dukurus]] ar [[Rāmnieki]]em,<ref>{{valsts ceļi}}</ref> tālāk turpinās pāri [[Gauja]]i un pie Ķienes savienojas ar autoceļiem [[V299]] un [[V188]]. Autoceļš ir {{nobr|5,7 km}} garš, klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] un [[grants]] segumu un šķērso [[Cēsis|Cēsu]] pilsētu un [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastu]]. == Vēsture == 1977. gadā pie Rāmniekiem pāri Gaujai tika izbūvēts koka un tērauda konstrukcijas gājēju tilts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/travel/apskates-vietas/tilti/metala-tilti-par-gauju-pie-ramniekiem|title=Metāla tilti pār Gauju pie Rāmniekiem - redzet.lv|website=www.redzet.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 1995. gadā blakus gājēju tiltam tika izbūvēts autotransporta tilts. Tā kā tajā laikā ceļu nozarei trūka līdzekļu, tilts tika būvēts kā pagaidu risinājums. 97,8 metru garā tilta laiduma konstrukcija tika izveidota no padomju laika tipveida tērauda kopņu pagaidu konstrukcijām. Tilta brauktuve bija tikai 4,2 metrus plata.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-nakama-gada-rudenim-slegs-tiltu-par-gauju-pie-cesu-novada-ramniekiem.a470877/|title=Līdz nākamā gada rudenim slēgs tiltu pār Gauju pie Cēsu novada Rāmniekiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> [[Attēls:Autoceļa un gājēju tilts pār Gauju pie Rāmniekiem.jpg|alt=Autoceļa un gājēju tilts pār Gauju pie Rāmniekiem, 2004. gads|thumb|Autoceļa un gājēju tilts pār Gauju pie Rāmniekiem, 2004. gads]] 2015. gada 9. februārī tika izsludināts konkurss par autoceļa V330 posma [[Dukuri|Dukuros]] (0,2-1,9km) seguma atjaunošanu.<ref>[http://pvs.iub.gov.lv/show/392715 Paziņojums par līgumu: Valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošana Vidzemes reģionā]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim tika veikta Rāmnieku tilta pār Gauju pārbūve. Vecais tilts, izņemot tā balstus, tika pilnībā demontēts. Būvdarbu laikā satiksme pār tiltu bija slēgta. Tilta būvniecībai tika izmantota Latvijā savulaik attīstītā, bet reti lietotā uzbīdīšanas metode - jaunās tērauda siju konstrukcijas tika samontētas krastā, un tad trīs posmos uzbīdītas pāri upei uz esošajiem balstiem. Tilta pieejas abās pusēs tika paceltas par metru, lai tās atbilstu jaunajam tilta līmenim. Tilta laidumam tika izmantotas aptuveni 145 tonnas tērauda un 284 kubikmetri betona. Jaunajam tiltam tika izbūvēta 7 metru plata brauktuve, kas nodrošina netraucētu divvirzienu satiksmi pāri upei. Pie tilta tika piestiprināta 1,5 metrus plata tērauda ietve gājējiem un velobraucējiem. Blakus esošais gājēju tilts drošības apsvērumu dēļ tika demontēts. Vienā tilta krasta pieejā tika ieklāts vienkārtas asfalta segums, savukārt otrā pieejā veikta divkārtu virsmas apstrāde, lai varētu salīdzināt to ilgmūžību. Būvdarbus veica SIA "ACBR" par līgumcenu 3,2 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acbr.lv/|title=Rāmniekos svinīgi atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju : ACBR|website=Rāmniekos svinīgi atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju : ACBR|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list2=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V0330]] 8e5o71bk5i8mcuu8zja20uehyuug5cr Jaunā Gaita 0 273094 4467117 3782600 2026-05-12T14:48:45Z Français anonyme 42885 ref : "Jaunās Gaitas garā dzīve".Latvijas Vēstnesis.Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī Kārlis Vērdiņš. Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis, lsm.lv, 17.01.2017. 4467117 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunā Gaita | image_file = JG logo.JPG | image_size = | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = Juris Žagariņš | previous_editor = | staff_writer = | category = Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai | frequency = ceturkšņizdevums | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 1955 | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = | based = | language = latviešu | website = {{url|http://jaunagaita.net/}} | issn = }} '''"Jaunā Gaita"''' ir [[1955]]. gadā [[trimdas latvieši|trimdā]] aizsākts un ilglaicīgi ārpus [[Latvija]]s izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg1/JG1_Ievadam.html|title= Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā |accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare|date= 1955}}</ref> bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp [[Latvijas PSR|Padomju Latvija]]s un latviešu trimdas literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg243/121705_Ekmanis_Diena.htm |title= Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi | accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= |date= 2005.12.17}}</ref> Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka [[Latvijas PSR]] rakstnieku darbu pārpublicēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Slesers-Eglaja.htm#sthash.eoFHMWIC.dpbs |title= KURŠ KURU?|accessdate=2015-02-15 |author= Juris Šlesers|date= Ziema 2014 |work= Jaunā Gaita |publisher=}}</ref> bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/izklaide/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 |title= Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”|accessdate=2015-02-15 |work= |publisher= Diena|date=2010.11.12. }}</ref> žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi [[Latvijas zinātņu akadēmija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Sparitis.htm#sthash.HpG7Pk8u.dpbs|title= LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2014-09-22|work= |publisher=}}</ref> un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/EKMANIS-PBLA%20BALVA%202015.htm|title= 2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-11-18|work= |publisher=}}</ref> == Vēsture == "Jaunā gaitā" iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. "Jaunās gaitas" autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar "Jauno gaitu" saistīti Valters Nollendorfs, [[Astrīde Ivaska]], Aivars Ruņģis, [[Lalita Muižniece]] un citi. "Jauna gaita" bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, [[Ojārs Vācietis|Ojāru Vācieti]] un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].<ref name="letonika.lv">{{Grāmatas atsauce |title= Dzejas vārdnīca|last= Kursīte|first= Janīna|authorlink= |year= 2002|publisher= Zinātne|location= |isbn= |page= |pages= |url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=4&q=jaungaitnieki&id=967656&g=1|accessdate=}}</ref> Tā pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie [[Elles ķēķis|Elles ķēķa]] literātu grupas biedri nav vēlējušies publicēties žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.youtube.com/watch?v=QwCW9fJF4-w|title= Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena. |accessdate=2016-04-22 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-10-22|work= |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}</ref> Taču laika gaitā, žurnāla publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.<ref name="letonika.lv"/> Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada ([[Valdis Zeps|Valda Zepa]] pseidonīms) romāna ''Ķēves dēls Kurbads'' 1959. gadā publicēto fragmentu un [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] ''[[Uliss|Ulisa]]'' tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.<ref name="letonika.lv"/> No 1998. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļuva slāvistikas un baltistikas Arizonas universitātes profesors Rolfs Ekmanis kurš vadīja to līdz 2017. gadam.<ref name="vestnesis">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/97581 "Jaunās Gaitas garā dzīve"].[https://www.vestnesis.lv Latvijas Vēstnesis].Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī</ref><ref>[[Kārlis Vērdiņš]]. [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/miris-literaturzinatnieks-jaunas-gaitas-redaktors-rolfs-ekmanis.a219460/ Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis], lsm.lv, {{dat|2017|01|17|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/ Žurnāla mājaslapa un digitālais arhīvs] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] r3eve7nh66xbul7ihrckedveye1t1qs 4467131 4467117 2026-05-12T15:23:52Z Français anonyme 42885 4467131 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunā Gaita | image_file = JG logo.JPG | image_size = | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = Juris Žagariņš | previous_editor = | staff_writer = | category = Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai | frequency = ceturkšņizdevums | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 1955 | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = | based = | language = latviešu | website = {{url|http://jaunagaita.net/}} | issn = }} '''"Jaunā Gaita"''' ir [[1955]]. gadā [[trimdas latvieši|trimdā]] aizsākts un ilglaicīgi ārpus [[Latvija]]s izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg1/JG1_Ievadam.html|title= Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā |accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare|date= 1955}}</ref> bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp [[Latvijas PSR|Padomju Latvija]]s un latviešu trimdas literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg243/121705_Ekmanis_Diena.htm |title= Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi | accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= |date= 2005.12.17}}</ref> Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka [[Latvijas PSR]] rakstnieku darbu pārpublicēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Slesers-Eglaja.htm#sthash.eoFHMWIC.dpbs |title= KURŠ KURU?|accessdate=2015-02-15 |author= Juris Šlesers|date= Ziema 2014 |work= Jaunā Gaita |publisher=}}</ref> bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/izklaide/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 |title= Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”|accessdate=2015-02-15 |work= |publisher= Diena|date=2010.11.12. }}</ref> žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi [[Latvijas zinātņu akadēmija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Sparitis.htm#sthash.HpG7Pk8u.dpbs|title= LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2014-09-22|work= |publisher=}}</ref> un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/EKMANIS-PBLA%20BALVA%202015.htm|title= 2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-11-18|work= |publisher=}}</ref> == Vēsture == "Jaunā gaitā" iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. "Jaunās gaitas" autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar "Jauno gaitu" saistīti Valters Nollendorfs, [[Astrīde Ivaska]], Aivars Ruņģis, [[Lalita Muižniece]] un citi. "Jauna gaita" bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, [[Ojārs Vācietis|Ojāru Vācieti]] un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].<ref name="letonika.lv">{{Grāmatas atsauce |title= Dzejas vārdnīca|last= Kursīte|first= Janīna|authorlink= |year= 2002|publisher= Zinātne|location= |isbn= |page= |pages= |url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=4&q=jaungaitnieki&id=967656&g=1|accessdate=}}</ref> Tā pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie [[Elles ķēķis|Elles ķēķa]] literātu grupas biedri nav vēlējušies publicēties žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.youtube.com/watch?v=QwCW9fJF4-w|title= Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena. |accessdate=2016-04-22 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-10-22|work= |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}</ref> Taču laika gaitā, žurnāla publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.<ref name="letonika.lv"/> Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada ([[Valdis Zeps|Valda Zepa]] pseidonīms) romāna ''Ķēves dēls Kurbads'' 1959. gadā publicēto fragmentu un [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] ''[[Uliss|Ulisa]]'' tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.<ref name="letonika.lv"/> Sākot ar 1965. gadu žurnāla vāku lielāko daļu veidoja Ilmārs Rumpēters.<ref name="Diena">[https://m.diena.lv/raksts/kd/zinas/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 "Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”"]. [http://www.diena.lv Diena]. 2010. gada 12. novembrī</ref> 1960. gadā par galvengo redaktoru kļūva Laimonis Zandbergs un vadīja žurnālu veselus 36 gadus. No 1998. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļuva slāvistikas un baltistikas Arizonas universitātes profesors Rolfs Ekmanis kurš vadīja to līdz 2017. gadam.<ref name="vestnesis">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/97581 "Jaunās Gaitas garā dzīve"].[https://www.vestnesis.lv Latvijas Vēstnesis].Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī</ref><ref>[[Kārlis Vērdiņš]]. [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/miris-literaturzinatnieks-jaunas-gaitas-redaktors-rolfs-ekmanis.a219460/ Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis], lsm.lv, {{dat|2017|01|17|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/ Žurnāla mājaslapa un digitālais arhīvs] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] 7jst00ib5ouys4bfging36uhck0p1v5 4467145 4467131 2026-05-12T16:10:30Z Français anonyme 42885 /* Vēsture */ 4467145 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunā Gaita | image_file = JG logo.JPG | image_size = | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = Juris Žagariņš | previous_editor = | staff_writer = | category = Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai | frequency = ceturkšņizdevums | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 1955 | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = | based = | language = latviešu | website = {{url|http://jaunagaita.net/}} | issn = }} '''"Jaunā Gaita"''' ir [[1955]]. gadā [[trimdas latvieši|trimdā]] aizsākts un ilglaicīgi ārpus [[Latvija]]s izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg1/JG1_Ievadam.html|title= Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā |accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare|date= 1955}}</ref> bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp [[Latvijas PSR|Padomju Latvija]]s un latviešu trimdas literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg243/121705_Ekmanis_Diena.htm |title= Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi | accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= |date= 2005.12.17}}</ref> Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka [[Latvijas PSR]] rakstnieku darbu pārpublicēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Slesers-Eglaja.htm#sthash.eoFHMWIC.dpbs |title= KURŠ KURU?|accessdate=2015-02-15 |author= Juris Šlesers|date= Ziema 2014 |work= Jaunā Gaita |publisher=}}</ref> bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/izklaide/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 |title= Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”|accessdate=2015-02-15 |work= |publisher= Diena|date=2010.11.12. }}</ref> žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi [[Latvijas zinātņu akadēmija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Sparitis.htm#sthash.HpG7Pk8u.dpbs|title= LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2014-09-22|work= |publisher=}}</ref> un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/EKMANIS-PBLA%20BALVA%202015.htm|title= 2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-11-18|work= |publisher=}}</ref> == Vēsture == "Jaunā gaitā" iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. "Jaunās gaitas" autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar "Jauno gaitu" saistīti Valters Nollendorfs, [[Astrīde Ivaska]], Aivars Ruņģis, [[Lalita Muižniece]] un citi. "Jauna gaita" bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, [[Ojārs Vācietis|Ojāru Vācieti]] un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].<ref name="letonika.lv">{{Grāmatas atsauce |title= Dzejas vārdnīca|last= Kursīte|first= Janīna|authorlink= |year= 2002|publisher= Zinātne|location= |isbn= |page= |pages= |url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=4&q=jaungaitnieki&id=967656&g=1|accessdate=}}</ref> Tā pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie [[Elles ķēķis|Elles ķēķa]] literātu grupas biedri nav vēlējušies publicēties žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.youtube.com/watch?v=QwCW9fJF4-w|title= Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena. |accessdate=2016-04-22 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-10-22|work= |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}</ref> Taču laika gaitā, žurnālā publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.<ref name="letonika.lv"/> Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada ([[Valdis Zeps|Valda Zepa]] pseidonīms) romāna ''Ķēves dēls Kurbads'' 1959. gadā publicēto fragmentu un [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] ''[[Uliss|Ulisa]]'' tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.<ref name="letonika.lv"/> Sākot ar 1965. gadu žurnāla vāku lielāko daļu veidoja Ilmārs Rumpēters.<ref name="Diena">[https://m.diena.lv/raksts/kd/zinas/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 "Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”"]. [http://www.diena.lv Diena]. 2010. gada 12. novembrī</ref> 1960. gadā par galvengo redaktoru kļūva Laimonis Zandbergs un vadīja žurnālu veselus 36 gadus. No 1998. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļuva slāvistikas un baltistikas Arizonas universitātes profesors Rolfs Ekmanis kurš vadīja to līdz 2017. gadam.<ref name="vestnesis">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/97581 "Jaunās Gaitas garā dzīve"].[https://www.vestnesis.lv Latvijas Vēstnesis].Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī</ref><ref>[[Kārlis Vērdiņš]]. [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/miris-literaturzinatnieks-jaunas-gaitas-redaktors-rolfs-ekmanis.a219460/ Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis], lsm.lv, {{dat|2017|01|17|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/ Žurnāla mājaslapa un digitālais arhīvs] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] 6adua8vfhbpb0bt4hlsrsbkpdi43m29 4467366 4467145 2026-05-13T00:52:37Z Français anonyme 42885 /* Vēsture */ 4467366 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunā Gaita | image_file = JG logo.JPG | image_size = | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = Juris Žagariņš | previous_editor = | staff_writer = | category = Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai | frequency = ceturkšņizdevums | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 1955 | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = | based = | language = latviešu | website = {{url|http://jaunagaita.net/}} | issn = }} '''"Jaunā Gaita"''' ir [[1955]]. gadā [[trimdas latvieši|trimdā]] aizsākts un ilglaicīgi ārpus [[Latvija]]s izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg1/JG1_Ievadam.html|title= Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā |accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare|date= 1955}}</ref> bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp [[Latvijas PSR|Padomju Latvija]]s un latviešu trimdas literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg243/121705_Ekmanis_Diena.htm |title= Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi | accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= |date= 2005.12.17}}</ref> Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka [[Latvijas PSR]] rakstnieku darbu pārpublicēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Slesers-Eglaja.htm#sthash.eoFHMWIC.dpbs |title= KURŠ KURU?|accessdate=2015-02-15 |author= Juris Šlesers|date= Ziema 2014 |work= Jaunā Gaita |publisher=}}</ref> bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/izklaide/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 |title= Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”|accessdate=2015-02-15 |work= |publisher= Diena|date=2010.11.12. }}</ref> žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi [[Latvijas zinātņu akadēmija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Sparitis.htm#sthash.HpG7Pk8u.dpbs|title= LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2014-09-22|work= |publisher=}}</ref> un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/EKMANIS-PBLA%20BALVA%202015.htm|title= 2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-11-18|work= |publisher=}}</ref> == Vēsture == "Jaunā gaitā" iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. "Jaunās gaitas" autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar "Jauno gaitu" saistīti Valters Nollendorfs, [[Astrīde Ivaska]], Aivars Ruņģis, [[Lalita Muižniece]] un citi. "Jaunā gaita" bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, [[Ojārs Vācietis|Ojāru Vācieti]] un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].<ref name="letonika.lv">{{Grāmatas atsauce |title= Dzejas vārdnīca|last= Kursīte|first= Janīna|authorlink= |year= 2002|publisher= Zinātne|location= |isbn= |page= |pages= |url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=4&q=jaungaitnieki&id=967656&g=1|accessdate=}}</ref> Tā pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie [[Elles ķēķis|Elles ķēķa]] literātu grupas biedri nav vēlējušies publicēties žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.youtube.com/watch?v=QwCW9fJF4-w|title= Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena. |accessdate=2016-04-22 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-10-22|work= |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}</ref> Taču laika gaitā, žurnālā publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.<ref name="letonika.lv"/> Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada ([[Valdis Zeps|Valda Zepa]] pseidonīms) romāna ''Ķēves dēls Kurbads'' 1959. gadā publicēto fragmentu un [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] ''[[Uliss|Ulisa]]'' tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.<ref name="letonika.lv"/> Sākot ar 1965. gadu žurnāla vāku lielāko daļu veidoja Ilmārs Rumpēters.<ref name="Diena">[https://m.diena.lv/raksts/kd/zinas/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 "Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”"]. [http://www.diena.lv Diena]. 2010. gada 12. novembrī</ref> 1960. gadā par galvengo redaktoru kļūva Laimonis Zandbergs un vadīja žurnālu veselus 36 gadus. No 1998. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļuva slāvistikas un baltistikas Arizonas universitātes profesors Rolfs Ekmanis kurš vadīja to līdz 2017. gadam.<ref name="vestnesis">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/97581 "Jaunās Gaitas garā dzīve"].[https://www.vestnesis.lv Latvijas Vēstnesis].Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī</ref><ref>[[Kārlis Vērdiņš]]. [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/miris-literaturzinatnieks-jaunas-gaitas-redaktors-rolfs-ekmanis.a219460/ Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis], lsm.lv, {{dat|2017|01|17|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/ Žurnāla mājaslapa un digitālais arhīvs] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] 9zifbt6rygaozmk5b5auwxzwdlg3hza 4467378 4467366 2026-05-13T02:05:49Z Français anonyme 42885 4467378 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunā Gaita | image_file = JG logo.JPG | image_size = | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = Juris Žagariņš | previous_editor = | staff_writer = | category = Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai | frequency = ceturkšņizdevums | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 1955 | firstdate = | finalnumber = | finaldate = | company = | country = | based = | language = latviešu | website = {{url|http://jaunagaita.net/}} | issn = }} '''"Jaunā Gaita"''' ir [[1955]]. gadā [[trimdas latvieši|trimdā]] aizsākts un ilglaicīgi ārpus [[Latvija]]s izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg1/JG1_Ievadam.html|title= Ievadam - Redakcijas sleja žurnāla pirmajā metienā |accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības "Apgāda" nozare|date= 1955}}</ref> bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starp [[Latvijas PSR|Padomju Latvija]]s un latviešu trimdas literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg243/121705_Ekmanis_Diena.htm |title= Jaunās gaitas vētru un dziņu gadi | accessdate=2015-02-15 |work= Jaunā Gaita |publisher= |date= 2005.12.17}}</ref> Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsāka [[Latvijas PSR]] rakstnieku darbu pārpublicēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Slesers-Eglaja.htm#sthash.eoFHMWIC.dpbs |title= KURŠ KURU?|accessdate=2015-02-15 |author= Juris Šlesers|date= Ziema 2014 |work= Jaunā Gaita |publisher=}}</ref> bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,<ref name="Diena"/> žurnāla veidotāju nopelnus atzinusi [[Latvijas zinātņu akadēmija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/jg279/JG279_Sparitis.htm#sthash.HpG7Pk8u.dpbs|title= LZA prezidenta vēstule Jaunās gaitas veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2014-09-22|work= |publisher=}}</ref> un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://jaunagaita.net/EKMANIS-PBLA%20BALVA%202015.htm|title= 2015. gada PBLA Balva JG veidotājiem|accessdate=2016-04-18 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-11-18|work= |publisher=}}</ref> == Vēsture == "Jaunā gaitā" iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. "Jaunās gaitas" autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar "Jauno gaitu" saistīti Valters Nollendorfs, [[Astrīde Ivaska]], Aivars Ruņģis, [[Lalita Muižniece]] un citi. "Jaunā gaita" bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, [[Ojārs Vācietis|Ojāru Vācieti]] un [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].<ref name="letonika.lv">{{Grāmatas atsauce |title= Dzejas vārdnīca|last= Kursīte|first= Janīna|authorlink= |year= 2002|publisher= Zinātne|location= |isbn= |page= |pages= |url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=4&q=jaungaitnieki&id=967656&g=1|accessdate=}}</ref> Tā pirmā redaktore Lalita Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošie [[Elles ķēķis|Elles ķēķa]] literātu grupas biedri nav vēlējušies publicēties žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.youtube.com/watch?v=QwCW9fJF4-w|title= Žurnāla "Jaunā Gaita" 60. jubilejai veltītā svinīgā pēcpusdiena. |accessdate=2016-04-22 |last= |first= |coauthors= |date= 2015-10-22|work= |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}</ref> Taču laika gaitā, žurnālā publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.<ref name="letonika.lv"/> Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada ([[Valdis Zeps|Valda Zepa]] pseidonīms) romāna ''Ķēves dēls Kurbads'' 1959. gadā publicēto fragmentu un [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] ''[[Uliss|Ulisa]]'' tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.<ref name="letonika.lv"/> Sākot ar 1965. gadu žurnāla vāku lielāko daļu veidoja Ilmārs Rumpēters.<ref name="Diena">[https://m.diena.lv/raksts/kd/zinas/sveices-pulkstenu-razotajs-popularize-kanadas-latviesu-zurnalu-jauna-gaita-756705 "Šveices pulksteņu ražotājs popularizē Kanādas latviešu žurnālu “Jaunā gaita”"]. [http://www.diena.lv Diena]. 2010. gada 12. novembrī</ref> 1960. gadā par galvengo redaktoru kļūva Laimonis Zandbergs un vadīja žurnālu veselus 36 gadus. No 1998. gadā par žurnāla galveno redaktoru kļuva slāvistikas un baltistikas Arizonas universitātes profesors Rolfs Ekmanis kurš vadīja to līdz 2017. gadam.<ref name="vestnesis">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/97581 "Jaunās Gaitas garā dzīve"].[https://www.vestnesis.lv Latvijas Vēstnesis].Nr. 195. 2004. gada 8. decembrī</ref><ref>[[Kārlis Vērdiņš]]. [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/miris-literaturzinatnieks-jaunas-gaitas-redaktors-rolfs-ekmanis.a219460/ Miris literatūrzinātnieks, «Jaunās Gaitas» redaktors Rolfs Ekmanis], lsm.lv, {{dat|2017|01|17|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/ Žurnāla mājaslapa un digitālais arhīvs] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] k3023w96zbd6wcsk8gujlw09eoqoa5v Svētās Katrīnas klosteris 0 274243 4467389 4375967 2026-05-13T03:05:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467389 wikitext text/x-wiki {{Klostera infokaste | name = Svētās Katrīnas klosteris | krāsu_shēma = Pareizticīgie | image = Katharinenkloster Sinai BW 2.jpg | caption = | full = | other_names = | order = [[Austrumu Pareizticīgā baznīca]] | established = 565 | disestablished = | mother = | diocese = | churches = | founder = [[Justiniāns I]] | dedication = | people = | location = {{vieta|Ēģipte|Sentketrīna}} | map_type = Ēģipte#Āfrika | map_relief = yes | latd = 28 | latm = 33 | lats = 20 | latNS = N | longd = 33 | longm = 58 | longs = 34 | longEW = E | embedded = {{designation list | embed=yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Svētās Katrīnas teritorija | designation1_date = 2002 <small>(26. sesija)</small> | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, iii, iv, vi | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/954 954] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{EGY}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Arābu valstis }} | public_access = }} <mapframe text="Svētās Katrīnas klosteris" width=250 height=250 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q185362" } </mapframe> '''Svētās Katrīnas klosteris''' ({{val|el|Μονὴ τῆς Ἁγίας Αἰκατερίνης}}, ''Monì tìs Agìas Ekaterìnis'', {{val|ar|دير القدّيسة كاترينا}}) ir [[Grieķijas Pareizticīgā baznīca|Grieķijas Pareizticīgās baznīcas]] vīriešu [[klosteris]], kas atrodas [[Sīnājs|Sīnaja]] kalnā vairāk nekā 1500 m v.j.l. [[Sentketrīna|Sentketrīnā]]. Uzcelts no 548. līdz 565. gadam, šis ir viens no vecākajiem kristiešu klosteriem pasaulē, kas vēl darbojas. Pašu klosteri 527. gadā dibinājis Bizantijas imperators [[Justiniāns I]]. 7. gadsimtā klosteris sniedza patvērumu kristiešiem, kurus apdraudēja islāma izplatība<!-- oriģinālā: rise -->. Līdz 1575. gadam klosteris atradies Jeruzalemes patriarha jurisdikcijā, pēc tam tika atzīta tā neatkarība. Lielākie klostera dārgumi ir ikonas, no kurām dažas gleznotas pirms 8. gadsimta, un manuskripti. 2002. gadā klosteris iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Ārējās saites == * [http://www.sinaimonastery.com/ Official Website of the Holy Monastery of St. Catherine at Mount Sinai] * [http://whc.unesco.org/en/list/954 Saint Catherine Area/ World Heritage Listing on UNESCO's Website] * [http://www.saintcatherinefoundation.org/ Saint Catherine Foundation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170420133548/http://www.saintcatherinefoundation.org/ |date={{dat|2017|04|20||bez}} }} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sisterlinks-inline}} {{Ēģipte-aizmetnis}} {{Ēģipte UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ēģiptes klosteri]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē]] [[Kategorija:Pareizticīgo klosteri]] 0bi74bmbcpbtey2l7gzgvpedd72wn67 Valsts pēctecība 0 277766 4467111 4228558 2026-05-12T14:34:11Z Turaids 8965 4467111 wikitext text/x-wiki '''Valsts pēctecība''' ir [[starptautiskās attiecības|starptautisko attiecību]] prakse, kad [[valsts]] pārmanto citas valsts [[tiesības]] un pienākumus, attiecinot savu jurisdikciju uz teritoriju, kas līdz šim bija citas valsts jurisdikcijā. [[Latvija]]s valsts pēctecība nav klasisks gadījums starptautisko tiesību izpratnē, jo tā ir ''[[de iure]]'' pastāvošas valsts turpinājums. Šis apstāklis radīja daudzus sarežģījumus gan [[pilsonība]]s jautājumos, gan starptautisko līgumsaistību pārmantošanā. == Valstu pēctecība attiecībā uz pilsonību == Pilsonības izpratnes starptautiskai piemērošanai katrā konkrētā gadījumā jābūt balstītai uz attiecīgās valsts izpratni par pilsonību. Šāds princips tika noteikts jau 1930. gada [[Hāgas konvencija|Hāgas konvencijā]] par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz pilsonības likumu konfliktiem, kā arī vairākos [[Starptautiskā tiesa]]s spriedumos, piemēram, 1955. gada spriedums ''[[Nottenbohm]]'' lietā. Pilsonības piešķiršana vienmēr ir atzīta par katras valsts nacionālās likumdošanas kompetencē esošu jautājumu, un tikai valsts pati ir tiesīga noteikt, vai persona ir vai nav uzskatāma par tās pilsoni. Universāla līmeņa Konvencija par pilsonības jautājumiem vēl nav radīta, jo pilsonības jautājumus atbilstoši [[starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] principiem regulē pamatā nacionālās tiesības. Ir tikai reģionāla līmeņa [[Eiropas Padome]]s 1997. gada 14. maijā pieņemtā [[Eiropas konvencija par pilsonību]].<ref>A.Fogels, Modernās starptautiskās tiesības, 2009.g. Zvaigzne ABC, 78.lpp</ref> Eiropas konvencija par pilsonību paredz izvērtēt vairāk faktorus, piemēram, Valstu pēctecības gadījumos ikvienai Līgumslēdzējai valstij pilsonības jautājumos jāievēro tiesiskas valsts principi, normas, kas attiecas uz cilvēktiesībām. Līgumslēdzējai valstij īpaši jāievēro: * personas patiesā un efektīvā saikne ar valsti; * personas pastāvīgās uzturēšanās vieta valstu pēctecības laikā; * pašas personas griba; * personas teritoriālā izcelsme.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.humanrights.lv/doc/regional/pilsonji.htm |title=Eiropas konvencija par pilsonību |access-date={{dat|2015|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110408084324/http://www.humanrights.lv/doc/regional/pilsonji.htm |archivedate={{dat|2011|04|08||bez}} }}</ref> === Pilsonības jautājums pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas === Jautājumos par pilsonisko pēctecību starptautisko tiesību izpratnē uz pilsonības jautājumiem īpaši svarīga ir valstu pēctecības gadījumā, kad pārmaiņas ietekmē lielu skaitu vai pat visus valsts iedzīvotājus, īpaši apgrūtinoši tas ir brīdī, ja valstī ir izteikti skaitliski liela kāda minoritāte, kas varētu pretendēt uz pilsonības statusu, kā tas bija [[Latvija]]s gadījumā. Pirmais likums, kas definēja pilsonību [[Latvija|Latvijā]], tika pieņemts 1991. gada 15. oktobrī, kurš paredzēja, ka Latvijas pilsonība automātiski pienākas personām, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam, un viņu pēcnācējiem. Latvijā Pilsonības likums tika pieņemts 1994. gada augustā.<ref>http://likumi.lv/doc.php?id=103178</ref> Noteikumi pilsonības iegūšanai bija līdzīgi kā [[Igaunija|Igaunijā]] (Pilsonības likums deva iespēju naturalizēties personām, kas bija nodzīvojušas Latvijā 5 gadus, kam bija legāli ienākuma avoti, kas pārvaldīja [[latviešu valoda|latviešu valodu]], zināja konstitūciju un nodeva uzticības zvērestu), tomēr likumā papildus vēl bija paredzēta t.s. „logu” sistēma, respektīvi, katru gadu lūgumu naturalizēties varēja iesniegt noteikta vecuma cilvēki, turklāt naturalizācija tika uzsākta ar jaunākajām vecuma grupām. Šī sistēma izraisīja gan Krievijas, gan Rietumvalstu kritiku un 1998. gadā tika pieņemts jauns pilsonības likums, kas atcēla „logu” sistēmu un deva tiesības iegūt pilsonību Latvijā dzimušajiem [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu]] bērniem.<ref>J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001</ref> [[Lietuva]] deva tiesības naturalizēties visiem Lietuvas Republikas pilsoņiem un viņu pēctečiem, [[Lietuvas PSR]] pilsoņiem un cilvēkiem, kas bija dzimuši Lietuvā. Vienīgais nosacījums naturalizācijai bija lojalitātes zvērests un atteikšanās no citas valsts pilsonības. Līdz ar to Lietuva ar šo soli panāca, ka tai ir ļoti maz [[nepilsoņi|nepilsoņu]]. ==== Krievijas un Latvijas attiecības pilsonības jautājumā ==== Viens no galvenajiem mērķiem uzreiz pēc neatkarības atgūšanas bija valsts atzīšana starptautiski (ko arī īsā laikā izdevās sasniegt, jo drīz pēc [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]] bija atzinušas vairāk nekā 100 valstis), tomēr ārpolitiskajam sektoram bija jāmēģina nodrošināt arī [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], kā arī valstiski svarīgi jautājumi bija par pilsonības likumu, kas lielā mērā tika risināti kopīgi, jo Krievijas ultimātos tika skarts ar pilsonības jautājums, lai tiktu izvesti [[Krievijas Bruņotie spēki]]. 1992.gada 6. augustā Maskavā [[Andrejs Kozirevs]] visiem trim [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] ārlietu ministriem nodeva prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] apstiprinātu priekšlikumu paketi. Krievija aicināja baltiešus: * nodrošināt krievu tiesības Baltijas valstīs; * atteikties no teritoriālajām pretenzijām; * panākt vienošanos par Krievijas stratēģisko objektu saglabāšanu Baltijā uz ilgāku laiku; * atteikties no [[PSRS]] laikā radīto zaudējumu atlīdzināšanas vienlaikus paredzot kompensāciju Krievijai par tās [[Krievijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] atstāto nekustamo īpašumu, kā arī piedalīties dzīvokļu celtniecībā izvedamajam karaspēkam.<ref>Jundzis T. Latvijas ārpolitikā 1990.-1993. gada // Latvijas Vēsturē. — 1997. — Nr. 2.—51. Ipp.</ref> Latvijai un pārējām Baltijas valstīm šāda priekšlikumu pakete nebija pieņemama un uz noteiktu laiku sarunas par karaspēka izvešanu nevirzījās uz priekšu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskās tiesības]] 3i1bek1fds9hztcgtx8q20zamvosi26 Jiņ un jan 0 283525 4467349 4317208 2026-05-12T22:33:10Z Turaids 8965 4467349 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Yin and Yang symbol.svg|thumb|[[Taidžitu]], kurā jiņ attēlots melnā krāsā, bet jan — baltā krāsā.]] '''Jiņ un jan'''<ref>{{Staburova|110}}</ref> ({{val|zh|陰陽}} (''yīn yáng'') — 'tumšs-gaišs', 'negatīvs-pozitīvs') ir [[jēdziens]] [[ķīnieši|ķīniešu]] [[filozofija|filozofijā]], [[daoisms|daoismā]], kas parasti iekļauj atziņu, ka divi šķietami pretēji spēki vai divas atšķirīgas īpašības dziļākā izpratnē viena otru papildina un vieno. Jēdziens plaši piesaukts [[kosmoloģija|kosmoloģijā]], [[metafizika|metafizikā]], [[medicīna|medicīnā]] un vairākās ikdienas jomās. == Raksturojums == Piemēram, šķietami pretēji jēdzieni esot aktivitātes un pasivitātes principi. Arī jan apzīmējot aktīvo un vīrišķo spēku, bet jiņ — pasīvo un sievišķo. Vairākos apzīmējumos jan esot kā [[vīrietis]], jiņ — kā [[sieviete]]. Piemēram, jan bez jiņ nevarētu augt. Jiņ bez jan nevarētu [[dzemdības|dzemdēt]]. [[Debesis]] ir aktīvas, zeme — pasīva. Jiņ un jan [[taidžitu]] esot arī [[saulgrieži|saulgriežu]] zīme. Baltais laukums esot [[saule]], bet tumšās krāsas laukums [[mēness]]. Citā redzējumā [[simbols]] esot visu debesjuma attēlojums, kas apzīmē saules ciklu un [[gadalaiks|gadalaikus]] [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendārā]].[[Taidžitu]] == Atsauces == {{atsauces}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daoisms]] hd8lw5f8mn2zouuvihg78cf7k8tnikw Rosņeft 0 283933 4467057 4353164 2026-05-12T12:03:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467057 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''OAO Rosneft'' | native_name = | logo = [[Attēls:Rosneft logo.svg|140px]] | caption = | type = atvērta [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Maskava]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[enerģētika]] | products = [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguve, pārstrāde un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.rosneft.ru rosneft.ru] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Moscow, Sofiyskaya Embankment 26.jpg|thumb|240px|''Rosneft'' galvenais birojs [[Maskava|Maskavā]]]] '''''A/S Naftas kompānija Rosņeft''''' (''ОАО Нефтяная компания «Роснефть»'') ir 1993. gadā dibināts [[Krievijas Federācija]]s [[enerģētika]]s uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmums nodarbojas ar [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s atradņu izpēti, iegūšanu, pārstrādi, kā arī [[jēlnafta]]s, gāzes un [[Naftas produkti|naftas produktu]] tirdzniecību. ''Rosņeft'' akcijas kotē [[Maskavas birža|Maskavas]] (kods ''ROSN'') un [[London Stock Exchange|Londonas]] (kods ''ROSN'') fondu biržā. == Vēsture == 1991. gadā uz likvidētās [[PSRS Naftas un gāzes rūpniecības ministrija]]s bāzes izveidoja valsts naftas kompāniju ''Rosņeftegaz'' (''Роснефтегаз''), kuru 1993. gadā pārveidoja par valsts uzņēmumu ''Rosņeft''. 1995. gada septembrī ''Rosņeft'' reorganizēja par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]]. 1994. gadā no ''Rosņeft'' atdalīja uzņēmumus ''BNK'', ''ONAKO'', ''SIDANKO''; 1995. gadā ''[[TNK-BP|TNK]]'', ''[[Gazprom Neft|Sibņeft]]''; 1997. gadā naftas pārstrādes rūpnīcas [[Krasnodara|Krasnodarā]] un Maskavā. Pēc [[Putins|Putina]] nākšanas pie varas ''Rosņeft'' 2002. gadā atguva uzņēmumu ''Krasnodarņeftegaz'', 2003. gadā nopirka uzņēmumu ''Severnaja ņeft''. 2004. gadā Krievijas valdība sāka rīkot uzņēmuma ''[[Jukos]]'' aktīvu izsoles; tajās vairumā gadījumu uzvarēja ''Rosņeft''. 2006. gada jūlijā notika ''Rosņeft'' akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums]], pārdodot 22,5 % akciju. 2009. gadā tā ar [[Ķīna|Ķīnu]] noslēdza līgumu uz 20 gadiem par naftas piegādi, paredzot naftas cauruļvada būvi uz Ķīnu. 2013. gadā ''Rosneft'' nopirka konkurentu kopāniju ''[[TNK-BP]]''. Pēc [[Krimas okupācija]]s 2014. gada jūlijā ASV ieviesa sankcijas pret ''Rosņeft'' un augustā uzņēmuma vadība vērsās pie valdības, lūdzot finanšu palīdzību. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī Apvienotās Karalistes uzņēmums ''[[BP]]'' paziņoja, ka pārdos tam piederošo ''Rosņeft'' 19,75 % akciju. Šī lēmuma pieņemšanas laikā ''Rosneft'' darbības veidoja aptuveni pusi no ''BP'' naftas un gāzes rezervēm un trešo daļu no tās produkcijas.<ref name="db 28.02.2022" /> 2025. gada oktobrī ASV prezidents [[Donalds Tramps]] noteica sankcijas pret Krievijas naftas kompānijām ''Rosņeft'' un ''[[Lukoil]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.10.2025-tramps-cer-ar-sankcijam-piespiest-putinu-sesties-pie-sarunu-galda.a619526/ Tramps cer ar sankcijām piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda] lsm.lv 2025. gada 23. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[http://www.rosneft.com/Investors/structure/share_capital/ Shareholder Structure] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509092144/http://www.rosneft.com/Investors/structure/share_capital/ |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Rosneft</ref> <ref name="db 28.02.2022">[https://www.db.lv/zinas/bp-pazino-par-aiziesanu-no-rosneftj-506472 BP paziņo par aiziešanu no Rosņeftj] LETA--AFP, 28.02.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rosneft.ru Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110226133326/http://rosneft.ru/ |date={{dat|2011|02|26||bez}} }} [[Kategorija:Enerģētikas uzņēmumi]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Krievijas zīmoli]] owjjyl7b662wsurr1rbxbwsppn46aol Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4467379 4466897 2026-05-13T02:10:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4467379 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> b67sx0lcpglec8dsrrrzc309ffbungf 4467392 4467379 2026-05-13T03:57:36Z Biafra 13794 4467392 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> oh96le819by7srb74fvvtncygufpk6k 2015. gada NHL drafts 0 286830 4467138 4466752 2026-05-12T15:55:29Z Bendžamins 76862 /* 3. kārta */ 4467138 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2015. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2015]]. gada [[26. jūnijs|26]].-[[27. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Sanraiza}} | network = | first = {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] | first_t = [[Edmontonas "Oilers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 210 | latv1_nr = 68 | latv1 = [[Mārtiņš Dzierkals]] | latv2_nr = 130 | latv2 = [[Kārlis Čukste]] | latv3_nr = 142 | latv3 = [[Rūdolfs Balcers]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | next_year = [[2016. gada NHL drafts|2016]] }} '''2015. gada NHL drafts''' bija 53. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2015. gads|2015]]. gada [[26. jūnijs|26. jūnijā]] [[Sanraiza|Sanraizā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 210 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |2 |{{flaga|ASV}} [[Džeks Aihels]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Stroms]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Mičs Mārners]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Pavels Zaha]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |7 |{{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |8 |{{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |9 |{{flaga|Šveice}} [[Tīmo Meiers]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |10 |{{flaga|Somija}} [[Miko Rantanens]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Losons Krūss]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |12 |{{flaga|Krievija}} [[Deniss Gurjanovs]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |13 |{{flaga|Čehija}} [[Jakubs Zboržils]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |14 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Debrasks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |15 |{{flaga|Kanāda}} [[Zaharijs Senišins]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |17 |{{flaga|ASV}} [[Kails Konors]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Tomā Šabo]] |[[Otavas "Senators"]] |- |19 |{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Svečņikovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |20 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jūels Ēriksons Eks]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |21 |{{flaga|ASV}} [[Kolins Vaits]] |[[Otavas "Senators"]] |- |22 |{{flaga|Krievija}} [[Iļja Samsonovs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|ASV}} [[Broks Besers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |24 |{{flaga|Kanāda}} [[Treviss Konečnijs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Džeks Roslovics]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Noa Jūlsens]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |27 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jakobs Lāšons]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Boviljē]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Kārlsons]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Mērklijs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |35 |{{flaga|Somija}} [[Sebastians Aho]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |37 |{{flaga|ASV}} [[Brendons Karlo]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |42 |{{Flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Blekvuds]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |43 |{{flaga|Slovākija}} [[Eriks Černāks]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |46 |{{Flaga|Nīderlande}} [[Daniels Sprongs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |48 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hlapīks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |49 |{{Flaga|Somija}} [[Rope Hincs]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |50 |{{Flaga|ASV}} [[Džordans Grīnvejs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |53 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andešons]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |56 |{{Flaga|Kanāda}} [[Vinss Dans]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |57 |{{Flaga|Šveice}} [[Jonass Zīgentālers]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |68 |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Dzierkals]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |72 |{{Flaga|Kanāda}} [[Entonijs Sirelli]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |73 |{{flaga|Somija}} [[Vili Sārijervi]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |75 |{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vladaržs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |76 |{{Flaga|Kanāda}} [[Edins Hills]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |77 |{{Flaga|Kanāda}} [[Sems Montembo]] |[[Floridas "Panthers"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |92 |{{Flaga|ASV}} [[Vills Borgens]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |94 |{{Flaga|Kanāda}} [[Nikolā Ruā]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |101 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Mironovs (hokejists)|Andrejs Mironovs]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |102 |{{Flaga|SUI}} [[Deniss Malgins]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |108 |{{flaga|Čehija}} [[Mihaels Špačeks]] |[[Vinipegas "Jets"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |123 |{{Flaga|ASV}} [[Konors Gārlends]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |124 |{{flaga|Kanāda}} [[Ītans Bērs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |127 |{{flaga|Somija}} [[Niko Mikola]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |130 |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Čukste]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |135 |{{flaga|Krievija}} [[Kirils Kaprizovs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |136 |{{Flaga|RUS}} [[Pāvels Karnauhovs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |137 |{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Simons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |139 |{{flaga|Slovākija}} [[Hristiāns Jarošs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |142 |{{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Balcers]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |145 |{{flaga|Čehija}} [[Karels Vejmelka]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |148 |{{Flaga|ASV}} [[Trojs Terijs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |154 |{{Flaga|ASV}} [[Džons Marino]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |159 |{{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Gavrikovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |166 |{{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mandžapane]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |167 |{{Flaga|Vācija}} [[Frederiks Tifelss]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |189 |{{flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2015. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] equrhbcbib8qqsbzoiyoth13ev305t5 Dalībnieks:Krišjānis 2 289224 4467177 4466766 2026-05-12T18:00:17Z Krišjānis 51961 4467177 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - Kongo DR,<s>Bosnija un Hercegovina</s> *12. maijs - <s>Zviedrija</s> *13. maijs - Francija *14. maijs - Jaunzēlande *15. maijs - Kotdivuāra, Japāna, Tunisija, Beļģija *16. maijs - Dienvidkoreja *18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija *19. maijs - Portugāle *20. maijs - Šveice *21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija *22. maijs - Anglija *25. maijs - Nīderlande, Spānija *26. maijs - ASV *29. maijs - Kolumbija, Ēģipte *1. jūnijs - Austrālija h5g3ha4koevne2r162f9em6aou9ee3k 4467562 4467177 2026-05-13T11:24:22Z Krišjānis 51961 4467562 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - <s>Bosnija un Hercegovina</s> *12. maijs - <s>Zviedrija</s> *14. maijs - Jaunzēlande, Francija *15. maijs - Kotdivuāra, Japāna, Tunisija, Beļģija *16. maijs - Dienvidkoreja *18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija, Kongo DR *19. maijs - Portugāle *20. maijs - Šveice *21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija *22. maijs - Anglija *25. maijs - Nīderlande, Spānija *26. maijs - ASV *29. maijs - Kolumbija, Ēģipte *1. jūnijs - Austrālija cv6qzojj85v09qe6a27z1bdqxoenpld Ņukši 0 291451 4467417 4465904 2026-05-13T05:24:06Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4467417 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņukši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Ņukšu baznīca. Church at Ņukši. July, 2015.jpg | image_caption = [[Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila baznīca]] Ņukšos | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Ņukšu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,477 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5321&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 249 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27| lats = 22| latNS = N | longd = 27| longm = 44| longs = 32| longEW = E | elevation_m = 145 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5730 Ņukši | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ņukši''', agrāk arī '''Pilda''',<ref>{{Latvijas ceļu karte}}</ref> ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ņukšu pagasts|Ņukšu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā [[Ilža (upe)|Ilžas]] upes krastā pie autoceļa [[P49]] {{nobr|12,5 km}} no novada centra [[Ludza]]s un {{nobr|281 km}} no Rīgas. Ņukšos atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, feldšeru-vecmāšu punkts,<ref>[http://www.ludza.lv/wp-content/uploads/2012/08/Info_par_med_pakalp.pdf Ludzas novads. Informācija par medicīnas pakalpojumiem]{{Novecojusi saite}}</ref> pasts, veikals, [[Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca|Pildas katoļu baznīca]]. Baznīcas altāris (18. gadsimts) un divi sānu altāri (ap 1700. gadu) ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.<ref>{{EncLP|2|128}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pildas otrā 6-klasīgā pamatskola 1937.jpg|thumb|left|Pildas otrās 6-klasīgās pamatskolas ēka Ņukšos (1937).]] Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Ņukšu muižas ''(Niukszi, Njukschi)'' centru. 1917. gadā dibināta Ņukšu pamatskola, bet pirmā latviešu mācību iestāde apkaimē bija [[Tribuki|Tribuku]] 4. klasīgā pamatskola, kuru vēlāk pārdēvēja par 2. Pildas 4-klasīgo pamatskolu. 1936. gadā Pildas 2. pamatskolu pārdēvēja par 1. pakāpes skolu. Pēc kara Ņukšos izveidojās Kaļiņina [[kolhozs|kolhoza]] ciemats. 1940. gados darbojās Ņukšu nepilnā vidusskola, 1950-1960. gados – Pildas otrā 7-gadīgā skola. 1970. gadu beigās Ņukšu skolai pievienoja Veseru pamatskolu. 1992. gadā Pildas 2. astoņgadīgo skolu pārdēvēja par Ņukšu pamatskolu, kurā strādāja 15 pedagogi. 2011. gadā Ņukšu pamatskolu pievienoja Pildas pamatskolai.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/uksu-pamatskola/ Ņukšu (Tribuku, Veseru, 2. Pildas) skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|20 |1970|61 |1979|166 |1989|284 |2000|259 |2011|190 |2021|174 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ņukšu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ņukšu pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] fn59gkfoa5imjncv9jgyy6c9lxddhmz Dalībnieks:Egilus 2 292117 4467376 4391890 2026-05-13T01:52:17Z Egilus 27634 4467376 wikitext text/x-wiki <!-- <div style="position:absolute; top:-9.6em; left:-13em; background:#f6f6f6; z-index:1;">[[Attēls:Flag of Latvia.svg|130px]]</div> --> {{Administrators}} {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 1ex; width: 242px; border: 1px solid #99B3FF; clear: right" |- | {{#babel:lv|ru-4|en-2|eo-2|id-1|pt-1}} |- |} {{vairāki attēli | width = 120 | footer = <center>Dažas nopelnu zvaigznītes</center> | image1 = WikiGnome Barnstar5.svg | caption1 = <center>VikiRūķis</center> | image2 = CEE Barnstar.png | caption2 = <center>CAE pavasaris</center> }} {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 1ex; width: 242px; border: 1px solid #99B3FF; clear: right" |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{Uzrunāt uz tu}} |- | {{Alkohols-0}} |- |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |- |{{userbox|#ffffaa|white|[[Attēls:Pores icon.png|42px]]|Šis dalībnieks toties [[sēņošana|lasa sēnes]].}} |- |{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} |- |{{userbox|#77ddff|white|[[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|42px]]|Šis dalībnieks ir no [[Rīga]]s.}} |- |{{userbox|#ffffaa|white|[[Attēls:Lagos Flag.png|42px]]|Šis dalībnieks ir [[Lagosa]]s goda ru-vikipilsonis.}} |- |{{userbox|#ff0000|white|ol-'''4'''|Этат аффтар гаварит [[:ru:Жаргон падонков|па олбанзки]] каг жосцкий медвед.}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |- |} Tehnisku iemeslu dēļ sākotnēji necerēju būt ilgstoši efektīvs šai vietnē, bet izrādījās citādi. Bet vienalga — lai cik laika šeit nepavadītu, vienalga tas ir simtiem reižu par maz, lai izdarītu visu, ko gribētos. == Sajēga == * Trīs gadi Izraēlā; * Pieci gadi Erudītu Līgā; * 25 gadi [[galda hokejs|galda hokejā]]; * 60+ gadi pilnā bezjēgā. == Praktiskā lietderība == === Vikiprojekti, kur esmu darījies vai ceru ko izdarīt === (un kuri parasti tā izmētāti, ka jāliek te saite, lai kaut ko atrastu): * [[:Kategorija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā]] * [[Dabas skati Vikipēdijā]] * [[:m:100wikidays|#100wikidays]] * [[:Kategorija:CEE Spring pēc gada|CEE Spring]] * [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2021|Āzijas mēnesis]] === Laika zīmes === * '''2019''': gribēju uzrakstīt miljons zīmju 200 dienās — [[Dalībnieks:Egilus/Miljons-2019]]. Neizdevās. Pārāk daudz vēlmes tika iztērēts uz pretdarbības pārvarēšanu. * '''2020''': nebija speciālu plānu. Padarītais: [[Dalībnieks:Egilus/2020]] (pavisam +1,674 MB, neskaitot sīkumus un atcelšanas). T. sk. martā-jūnijā uzspēlēju [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|#100wikidays]]. * '''2021''': tai pašā garā uz priekšu, kamēr dzīve dod laiku un iespējas vikipēžot. Nevar zināt, kurā dienā tas haļavas vadzis lūzīs. Info par aktivitātēm: [[Dalībnieks:Egilus/2021]]. Un jā, [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|#100wikidays]] arī bija, šoreiz jau no janvāra. * '''2022''': vēl viss turpinās. Info par darbību: [[Dalībnieks:Egilus/2022]]. Un jā, #100wikidays no janvāra atkal... bet šoreiz [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|esperanto versijā]], lai kaut cik uzturētu savu attiecīgās valodas prasmi. Un sākumā nācās ar katru dienu labāk saprast, cik viņa man draņķīga. Beigās, jāpiezīmē, arī - bet pabeigts tika. * '''2023''': dzīve pārgrozījusies, samazinot pieejamo laika daudzumu. Info par darbībām: [[Dalībnieks:Egilus/2023]]. * '''2024''': Darba pienākumi atņem daudz spēka un laika. Taču spēle turpinās: [[Dalībnieks:Egilus/2024]]. * '''2025''': Tās pašas problēmas: [[Dalībnieks:Egilus/2025]]. * '''2026''': Laika kļuvis bišķi vairāk, bet spēka vēl mazāk. [[Dalībnieks:Egilus/2026]]. == Tēmas == Gugli lietot es protu un tātad varu skrīvēt par visu ko, ja ir noskaņojums. Tomēr pirmām kārtām es šeit esmu, atbilstoši savam vaļaspriekam, galda hokeja lapas un tam pakārtoto lapu uzturēšanai. Citādi — es labprāt rakstu par sēnēm (jo acīmredzami sajēdzu tur vairāk kā citi, lai gan arī pārāk maz,- bet mikologi saka, ka kļūdu manos tekstos neesot, un ar to laikam pietiek), bet visu laiku kaut kas atrauj no šīs nodarbes. Ceru vasarā atkal [[Dalībnieks:Egilus/Sēņu sistemātika|nopietni pastrādāt]] pie šīs lietas (šī frāze atkārtojas ik gadus...). Pa reizei fotografēju — ne labi, toties daudz. Ja man apmaksā ceļu vai aizved, varu aizbraukt uz kādu caurumu un to iemūžināt. Vai cilvēku. Vai vienalga ko. Savs tūkstotis manu bilžu dažādu valodu Vikipēdijās jau top lietots. Paretam ierakstu kaut ko citās Vikipēdijās, piemēram, [[:mad:Spesial:Contributions/Egilus|maduriešu]] vai [[:eo:Special:Contributions/Egilus|esperanto]]. Vai vienkārši humora pēc nodemonstrēju klātbūtni, atceldams acīmredzamu vandālismu vai kļūdu kādā nejauši uzietas nesaprotamas valodas versijā. === Visādi komentāru rakstiņi === Savus ierobežoti politkorektos pierakstus uz Vikipēdijas malām bieži ievietoju smilšu kastes apakšlapās, lai pasvītrotu, ka Wiki par tām nav atbildīga. * [[Dalībnieks:Egilus/Smilšu kaste/23.07.2017|Vikiekspedīcija Limbažu rajonā]] * [[Dalībnieks:Egilus/Smilšu_kaste/Sēnes|Par sēņu rakstu pagatavošanu]] * [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|100wikidays — veids, kā padarīt Vikipēdiju par ienīstu pienākumu]] * [[Dalībnieks:Egilus/Smilšu_kaste/CEE_Spring_2019|CEE Spring konkursi]] * [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|Kā spēlēt Vikipēdiju]] * [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām|Dažas augstprātīgas stila pamācības]] {| width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; "background-color: #ffffaa;" |- | {| class="toccolours collapsible collapsed" width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; background-color: #ffffaa;" |- |<center>'''<big>Visādi nieciņi paša vajadzībām</big>'''</center> |} {| class="toccolours collapsible collapsed" width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; background-color: #ffffaa;" |- ! Mans devums dažādās Viki |- | [[:commons:Special:ListFiles/Egilus|Foto]] |- | Man svarīgajās versijās: |- | [[Special:Contributions/Egilus|latviešu]], [[:ru:Special:Contributions/Egilus|krievu]], [[:en:Special:Contributions/Egilus|angļu]], [[:da:Special:Contributions/Egilus|dāņu]], [[:eo:Special:Contributions/Egilus|esperanto]], [[:et:Special:Contributions/Egilus|igauņu]], [[:sl:Special:Contributions/Egilus|slovēņu]], [[:de:Special:Contributions/Egilus|vācu]], [[:sv:Special:Contributions/Egilus|zviedru]]. |- | Man mazāk svarīgajās versijās: |- |[[:az:Special:Contributions/Egilus|azerbaidžāņu]], [[:be:Special:Contributions/Egilus|baltkrievu]], [[:bg:Special:Contributions/Egilus|bulgāru]], [[:cs:Special:Contributions/Egilus|čehu]], [[:it:Speciale:Contributi/Egilus|itāļu]], [[:lt:Special:Contributions/Egilus|lietuviešu]], [[:no:Special:Contributions/Egilus|norvēģu]], [[:pl:Special:Contributions/Egilus|poļu]], [[:ro:Special:Contributions/Egilus|rumāņu]], [[:sr:Special:Contributions/Egilus|serbu]], [[:sk:Special:Contributions/Egilus|slovāku]], [[:fi:Special:Contributions/Egilus|somu]], [[:es:Especial:Contribuciones/Egilus|spāņu]]. |- | Niekošanās un pozitīvais huligānisms: |- | [[:af:Special:Contributions/Egilus|āfrikānsā]], [[:nl:Special:Contributions/Egilus|holandiešu]],<!-- Paldies, es zinu, kā valodas oficiāli saucas. --> [[:id:Istimewa:Kontribusi_pengguna/Egilus|indonēziešu]], [[:kk:Special:Contributions/Egilus|kazahu]], [[:ltg:Seviškuo:Contributions/Egilus|latgaļu]], [[:pt:Special:Contributions/Egilus|portugāļu]], [[:uk:Special:Contributions/Egilus|ukraiņu]], [[:simple:Special:Contributions/Egilus|angļu vienkāršrunā]], [[:tl:Special:Contributions/Egilus|filipino]], [[:is:Special:Contributions/Egilus|islandiešu]], [[:ca:Special:Contributions/Egilus|kataloņu]], [[:mad:Spesial:Contributions/Egilus|maduriešu]], [[:ms:Khas:Sumbangan/Egilus|malajiešu]], [[:mt:Special:Contributions/Egilus|maltiešu]], [[:vi:Special:Contributions/Egilus|vjetnamiešu]], [[:ast:Special:Contributions/Egilus|astūriešu]], [[:cu:Special:Contributions/Egilus|baznīcslāvu]], [[:bi:Special:Contributions/Egilus|bislamā]], [[:fo:Special:Contributions/Egilus|farēru]], [[:hif:Special:Contributions/Egilus|Fidži hindu]], [[:ht:Special:Contributions/Egilus|haitiešu]], [[:ha:Special:Contributions/Egilus|hausa]], [[:smn:Special:Contributions/Egilus|Inari sāmu]], [[:ie:Special:Contributions/Egilus|interlingvā]], [[:sah:Special:Contributions/Egilus|jakutu]], [[:csb:Special:Contributions/Egilus|kašūbu]], [[:co:Special:Contributions/Egilus|korsikāņu]], [[:ku:Special:Contributions/Egilus|kurdu]], [[:mi:Special:Contributions/Egilus|māoru]], [[:min:Istimewa:SuntiangPangguno/Egilus|minangkabavu]], [[:tl:Special:Contributions/Egilus|pfalciešu]], [[:tl:Special:Contributions/Egilus|tagalu]], [[:tk:Special:Contributions/Egilus|turkmēņu]], [[:udm:Special:Contributions/Egilus|udmurtu]], [[:fiu-vro:Special:Contributions/Egilus|veru]], [[:vo:Special:Contributions/Egilus|volapīkā]], [[:frr:Special:Contributions/Egilus|ziemelfrīzu]]. |} {| class="toccolours collapsible collapsed" width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; background-color: #ffffaa;" |- ! Grūti atrodamais vajadzīgais |- | [[Vikiprojekts:Rīgas_ielu_attēli|Rīgas ielu attēli]], [[:ru:Википедия:Список Википедий|Vikipēdiju saraksts]] |- ! Konkursu rīkošana |- | [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss 2020]]<br>[[Vikipēdija:CEE Spring 2022]]<br>[[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2022|Āzijas mēnesis]]<br>Darba kārtība:1. [https://fountain.toolforge.org/editathons/asian-month-2022-lv Fountain], 2. Pārkopēt un labot veco lapu, pieteikties starptautiskaja lapā (ja ir), sabļaut dalībniekus. 3. [[Vikipēdija:Centrālā paziņojuma saturs|Bannera instrukcija]]<br> |- ! Kur ko vajag |- | [[Veidne:Skatītākie_raksti_Vikipēdijā/Statistika|Nedēļas skatītākie]],<br>[http://lv.wikiscan.org/?menu=live&filter=main&sort=hits&date=12&list=pages Pēdējo stundu skatītākie],<br>[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie raksti]],<br>[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites|Visas sarkanās saites]],<br>[[:Kategorija:Raksti bez fotoattēliem|Raksti bez foto]],<br>[[Dalībnieks:Edgars2007/Īsākie raksti/Cita versija|Raksti ar īsāko lasāmo tekstu]],<br>[https://tools.wmflabs.org/edgars/missing/ lvwiki neesošie raksti],<br>[[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās|Raksti, kuriem jābūt visās valodās]],<br>[[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Pilnais saraksts|Nozīmīgie raksti]],<br>[https://tools.wmflabs.org/citationhunt/lv Nejaušs teksts ar atsauces trūkumu] |- !Īpašvārdu atveide |- |[[Īpašvārdu atveidošana|Saraksts (nepilnīgs)]],<br>[[Angļu (nav)]],<br>[[Indonēziešu valoda|Indonēziešu]],<br>[[Dalībnieks:Kikos/Korejiešu īpašvārdu atveidošana|Korejiešu]],<br>[[Japāņu valodas romanizācija|Japāņu]],<br>[[Dalībnieks:Kikos/Korejiešu īpašvārdu atveidošana|Korejiešu]],<br>[[Dalībnieks:Kikos/Portugāļu un brazīliešu personvārdi|Portugāļu]],<br>[[Dalībnieks:Kikos/Turku īpašvārdu atveidošana|Turku]],<br>[[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|Ukraiņu]] |- | |} |} tv4iib0e4ak737kgaq9b9tgp2uubsn4 PSRS Tautas skatuves mākslinieks 0 303662 4467109 4284707 2026-05-12T14:30:41Z Meistars Joda 781 4467109 wikitext text/x-wiki [[Attēls:People Artist of the USSR1.jpg|thumb|262x262px|Apbalvojuma zīme "PSRS Tautas skatuves mākslinieks"]] '''PSRS Tautas skatuves mākslinieks''' bija goda nosaukums, ko piešķīra izciliem [[Padomju Savienība]]s mākslas darbiniekiem, kas bija guvuši plašu atzinību par ieguldījumu teātra, mūzikas vai kino attīstībā. Goda nosaukums dibināts {{dat|1936|1|13|l}} saskaņā ar [[PSRS Centrālā izpildkomiteja|PSRS Centrālās izpildkomitejas]] rīkojumu. Šis tituls aizstāja 1919. gadā dibināto goda nosaukumu "Republikas Tautas mākslinieks", ko bija saņēmuši tādi mākslinieki kā komponists [[Aleksandrs Glazunovs]], operdziedātājs [[Fjodors Šaļapins]]. Pirmo reizi goda nosaukums "PSRS Tautas skatuves mākslinieks" tika piešķirts {{dat|1936|9|6|l}} 13 padomju māksliniekiem. To skaitā bija [[Konstantīns Staņislavskis]], [[Vladimirs Ņemirovičs-Dančenko]], [[Vasilijs Kačalovs]], [[Ivans Moskvins]], [[Antoņina Ņeždanova]]. Pēdējo reizi šo nosaukumu piešķīra 1991. gada decembrī 11 māksliniekiem, tai skaitā estrādes dziedātājai [[Alla Pugačova|Allai Pugačovai]] un aktierim [[Oļegs Jankovskis|Oļegam Jankovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vedomosti.sssr.su/1991/52/#1531|title=Присвоение почетных званий СССР|publisher=Ведомости Верховного Совета СССР}}</ref> Pavisam kopā šis goda nosaukums piešķirts 1006 māksliniekiem. == Laureāti no Latvijas == PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu ieguvuši arī [[Latvijas PSR]] skatuves mākslinieki. {{columns |width=600px |col1= * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1953) * [[Vija Artmane]] (1969) * [[Lilita Bērziņa]] (1956) * [[Gunārs Cilinskis]] (1979) * [[Zita Ersa]] (1989) * [[Lidija Freimane]] (1970) * [[Artūrs Frinbergs]] (1962) * [[Rihards Glāzups]] (1981) * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1969) * [[Jānis Ivanovs]] (1965) * [[Arvīds Jansons]] (1976) * [[Alfrēds Jaunušans]] (1973) * [[Jurijs Jurovskis]] (1956) * [[Imants Kokars]] (1986) |col2= * [[Aleksandrs Lembergs]] (1982) * [[Māris Liepa]] (1976) * [[Harijs Liepiņš]] (1988) * [[Velta Līne]] (1973) * [[Jānis Osis]] (1956) * [[Raimonds Pauls]] (1985) * [[Elza Radziņa]] (1976) * [[Kārlis Sebris]] (1974) * [[Ādolfs Skulte]] (1979) * [[Eduards Smiļģis]] (1948) * [[Velta Vilciņa]] (1965) * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)]] (1976) * [[Marģeris Zariņš]] (1970) * [[Arvīds Žilinskis]] (1983) * [[Uldis Žagata]] (1988) }} == Atsauces == {{atsauces}} {{apbalvojums-aizmetnis}} [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki| ]] dtf8lf1f6dv7oqsldp6wmbu4ajf79lx Semjons Šustins 0 324779 4467218 4360767 2026-05-12T19:20:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467218 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Semjons Šustins | attēls =Simons Šustins.jpg | att_izm = | amats = [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta]] priekšnieks | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati ={{dat|1908||}} | dzim_vieta =[[Tveras guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | mir_dati ={{mdv2|1978|8|3|1908|||}} | mir_vieta =[[Ļeņingrada]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}}) | tautība =[[ebrejs]] | partija =[[VK(b)P]] (vēlāk [[PSKP]]) | dzīvesb = | profesija =[[čeka]]s virsnieks | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} [[Attēls:Šustina rezolūcija nošaušanai.jpg|thumb|280px|1941. gada 26. jūnija Šustina rezolūcija visu Centrālcietumā ieslodzīto nošaušanai.]] '''Semjons Šustins''' ({{val-ru|Шустин Семён Матвеевич}}) arī '''Simons Šustins''' (''Симон Шустин'', 1908—1978) bija [[Krievija]]s [[ebrejs|ebreju]] izcelsmes padomju [[čekists]]. [[Latvijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta ([[NKVD]]) Valsts drošības pārvaldes priekšnieks (1940), vēlāk Valsts drošības tautas komisariāta priekšnieks (1941). Gandrīz uz visiem [[1940]]. un [[1941]]. gada Latvijas [[Politiskās represijas|politisko represiju]] izpildes dokumentiem atrodams Šustina paraksts, ieskaitot lēmumus par 6636 [[1941. gada 14. jūnija deportācija|Latvijas iedzīvotāju deportāciju 1941. gada 14. jūnijā]]. Pēc aizbraukšanas no Latvijas darbojās kā [[Gulags|Gulaga]] nometņu priekšnieks Krievijā un [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Latvijas Ģenerālprokuratūra 1996. gada 8. februārī pret Semjonu Šustinu ierosināja krimināllietu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 68-1 panta "Noziegumi pret cilvēci, genocīds". == Dzīvesgājums == Dzimis 1908. gadā [[Tveras apgabals|Tveras guberņas]] Višņevolockas apriņķa Spirovas stacijā (''Спирово, Вышневолоцкий уезд'') drēbnieka Matveja Šustina ģimenē. Beidzis pamatskolas piecas klases Petrogradā, strādāja par atslēdznieka mācekli (1923—1925), kurjeru, atslēdznieku, brigadieri (1925—1930), līdztekus mācījās Arodbiedrību augstskolas vakara nodaļā, ko beidzis 1930. gadā un uzņemts boļševiku partijā ([[VK(b)P]]). Dienējis Sarkanās armijas 10. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulkā (1930–1931; tobrīd dislocēts [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]), pēc dienesta bija atkal atslēdznieks brigadieris, meistars, arodpamatskolas direktors un visbeidzot Ļeņingradas Sverdlova mašīnbūves rūpnīcas ceha priekšnieks un VK(b)P komitejas sekretārs (1931-1939). Četrus kursus studējis Ļeņingradas Rūpniecības akadēmijā. 1939. gada martā bija delegāts VK(b)P XVIII kongresā, iestājies IeTK (Iekšlietu Tautas komisariāts, {{val-ru|НКВД}}) un beidzis trīs mēnešus ilgus IeTK kursus. Ieguvis leitnanta pakāpi, no 1939. gada jūlija bija PSRS NKVD 4. galvenās ekonomiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks, 1940. gada martā paaugstināts par kapteini.<ref>[http://forum.mozohin.ru/index.php?topic=1027.2170 Репрессии в НКВД (1935-1941)] forum.mozohin.ru</ref><ref name=memeoru>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.memo.ru/history/NKVD/kto2/kto_2-1288.html |title=Кто руководил органами Госбезопасности — Шустин Семён Матвеевич |access-date={{dat|2020|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181004102608/http://old.memo.ru/history/NKVD/kto2/kto_2-1288.html }}</ref> Kaut arī līdz 1940. gada 11. septembrim skaitījās iepriekšējā amatā, tūlīt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] slepus nosūtīts uz Rīgu, līdz oficiālajai valsts aneksijai [[5. augusts|5. augustā]] konspirācijas nolūkos darbojās ar izdomātu uzvārdu "Silnieks" [[Latvijas Republika]]s Politiskās policijas priekšnieka [[Vikentijs Latkovskis|Vikentija Latkovska]] formālā pakļautībā.<ref>Parakstot dokumentus, Šustins sākumā vienmēr parakstījies kā Silnieks, turklāt, nepārzinot rakstību ar latīņu burtiem, attaisījis rakstāmgalda atvilktni un rakstījis pēc tur esoša parauga.</ref> Pēc Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izveides 1940. gada 30. augustā viņš 11. septembrī oficiāli kļuva par LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta ([[NKVD]]) Valsts drošības pārvaldes priekšnieku. Vienlaikus viņš bija LPSR Iekšlietu tautas komisāra [[Alfons Noviks|Alfona Novika]] vietnieks. Viņa vadībā Rīgā izveidoja NKVD administratīvo tīklu, kas sastāvēja no 36 dažādām iestādēm. Valsts drošības pārvalde no [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] ēkas pārcēlās uz bijušo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s ēku [[Stūra māja|Brīvības un Stabu ielu stūrī]], ko ātros tempos pārbūvēja, pagrabā iekārtojot aresta kameras un šautuvi nāves sodu izpildei. 1941. gada 26. februārī iecelts par Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas komisāta ({{val-ru|НКГБ Латвийской ССР}}) priekšnieku. Viņa paraksts atrodams uz gandrīz uz visiem politisko represiju un nāvessodu izpildes dokumentiem, tai skaitā Šustins apstiprināja slēdzienus par 6636 [[1941. gada 14. jūnija deportācija|Latvijas iedzīvotāju deportāciju 1941. gada 14. jūnijā]].<ref name=XXcentury>{{cite book|first1=Daina|last1=Bleiere| first2=Ilgvars|last2=Butulis |first3=Inesis|last3=Feldmanis |first4=Aivars|last4=Stranga |first5=Antonijs|last5=Zunda| publisher=Jumava|title=History of Latvia. The 20th Century|page=260|year=2006}}</ref> Pēc [[operācija Barbarosa|Vācijas uzbrukuma PSRS 22. jūnijā]] trūkuma dēļ nekādas izmeklēšanas vairs netika veiktas, nāves spriedumam pietika ar Šustina rezolūciju. Tādā veidā 1941. gada 26. jūnijā viņš lika "sakarā ar sociālo bīstamību" [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietuma]] pagalmā nošaut 78 cilvēkus. 29. jūnijā, [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Sarkanās armijas atkāpšanās laikā]] kopā ar citiem Latvijas PSR valdības un LKP Centrālās Komitejas locekļiem pa Vidzemes šoseju no Rīgas evakuējās uz [[Valka|Valku]], naktī no 4. uz 5. jūliju aizbrauca no Latvijas. Zināms, ka no 1941. gada 31. jūlija viņš bija NKVD [[Kirovas apgabals|Kirovas apgabala]] priekšnieks, viņam pakļautajā [[Vjatlags|Vjatlagā]] ieslodzīja vairāk kā 3000 no Latvijas izsūtīto pilsoņu un karagūstekņu.<ref>[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1407 Usoļlags un Vjatlags Latvijas iedzīvotāju moku un nāves vietas] Dzintra Geka, laikraksts "Latvietis" Nr. 150, 2011. gada 8. jūnijā</ref> 1942. gada 25. decembrī iecelts par NKVD Karagūstekņu un internēto pārvaldes pilvaroto Donas frontē, bet 1943. gada 23. februārī pēc [[Staļingradas kauja]]s paaugstināts par apakšpulkvedi un NKVD Staļingradas nometņu pārvaldes (''Управление Сталинградских лагерей НКВД'') priekšnieka vietnieku. 1943. gada 18. jūlijā iecelts par [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] NKVD pārvaldes priekšnieka vietnieku un paaugstināts par pulkvedi. Pēc kara beigām darbojās kā [[Hakasija]]s un [[Krasnojarska]]s uzņēmumu (''Хакассметаллургстрой'' un ''Енисейстрой'') celtniecībai piesaistīto [[Gulags|Gulaga]] nometņu pārvaldes priekšnieks (1947-1950).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.knowbysight.info/ShSS/07772.asp |title=Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 - 1991 |access-date={{dat|2016|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304081855/http://www.knowbysight.info/ShSS/07772.asp |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pēc atvaļināšanas no PSRS [[Valsts drošības komiteja]]s no 1960. gada līdz savai nāvei strādāja par darba drošības inženieri [[Ļeņingrada]]s rūpnīcā ''Ижорский завод'', līdz 1972. gadam dzīvoja [[Kolpina]]s pilsētā. Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā bijušo [[VDK]] darbinieku vidū, bija izplatīts uzskats, ka Šustins 1970. gadu sākumā emigrējis uz [[Izraēla|Izraēlu]] un tur miris.<ref>[http://lpra.vip.lv/sustins.htm Slepkava pie rakstāmgalda Simons Šustins] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160812200630/http://lpra.vip.lv/sustins.htm |date={{dat|2016|08|12||bez}} }} I. Zālīte, SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs, [[Lauku Avīze]] 1998. gada 13. jūnijā</ref> Pēc Krievijas Interpola sniegtās izziņas Šustins miris 1978. gada 3. augustā.<ref>[https://nekropole.info/lv/Simons-Sustins nekropole.info]</ref> == Apbalvojumi == * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1949. gada 24. augustā) par speciāla uzdevuma (Baltijas valstu, Moldovas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes iedzīvotāju deportācijām 1941.-1942. gadā) izpildi. == Apsūdzība genocīdā == 1996. gada 8. februārī Latvijas Ģenerālprokuratūra pret Šustinu ierosināja krimināllietu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 68–1 panta "Noziegumi pret cilvēci, genocīds". Apsūdzības rakstā uz 14 lapām rakstīts, ka “(..) Semjona Šustina vadībā viņam pakļautie represīvo iestāžu darbinieki veica nevainīgu cilvēku masveida vajāšanas, terorizēšanu, pielietoja nelikumīgas izmeklēšanas metodes ar cilvēku spīdzināšanu, turēja ieslodzījumā cilvēka cieņu un godu pazemojošos antisanitāros apstākļos, panākot piespiedu atzīšanos noziegumos, kas nebija izdarīti, safabricēja krimināllietas un izvirzīja nepamatotas apsūdzības, panākot apsūdzētā notiesāšanu ar augstāko soda mēru, izsūtīšanu uz ieslodzījuma vietām attālos PSRS apgabalos. (..)” Pamatojoties uz S. Šustina 1968. gada 12. jūlijā Kolpinā rakstīto vēstuli viņa kādreizējam priekšniekam NKVD komisāram Alfonam Novikam, Latvijas ģenerālprokuratūra lūdza [[Interpols|Interpola]] palīdzību, kas izdarīja attiecīgus pieprasījumus Krievijā. 1997. gada 5. martā tika saņemta oficiāla Interpola [[Maskava]]s biroja atbilde, ka Šustins minētajā adresē “nekad nav bijis pierakstīts un citu datu par viņu [biroja] rīcībā nav”. Atkārtotam pieprasījumam tika pievienota Šustina vēstules kopija, un tika saņemta atbilde, ka meklējamā persona patiešām no 1960. gada līdz 1972. gadam dzīvojusi Kolpinā, Komūnas ielā 13, un mirusi 1978. gada 3. augustā. Sakarā ar aizdomās turamās personas nāvi 1997. gada 30. jūnijā krimināllieta tika izbeigta un tās četri sējumi arhivēti. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šustins, Semjons}} [[Kategorija:Noziedznieki]] [[Kategorija:Tveras apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čekisti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] ol11ukhslmnbvr2sptnpo8ouaiod3nb Suicide Season 0 324791 4467382 3660238 2026-05-13T02:27:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467382 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Suicide Season'' | Vāks = BMTH Suicide Season.png | Izpildītājs = ''[[Bring Me The Horizon]]'' studijas albums | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2008|09|29}} | Ierakstīts = [[2008. gads|2008]]<br /> {{flaga|Zviedrija}} ''Studio Fredman'', Arboga, [[Zviedrija]] | Žanrs = [[Metālkors]] | Garums = 42:10 | Ierakstu kompānija = {{hlist|Visible Noise|Epitaph}} | Izpildītājsģen = ''[[Bring Me The Horizon]]'' albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Count Your Blessings]]''<br />(2006) | Šis albums = '''''Suicide Season'''''<br />(2008) | Nākamais albums = ''[[There Is a Hell, Believe Me I've Seen It. There Is a Heaven, Let's Keep It a Secret.]]''<br />(2010) | Singls1 = ''Chelsea Smile'' | Singls1 datums = {{dat|2009|01|19}}<ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=Spirit of Metal|url=http://www.spirit-of-metal.com/album-groupe-Bring_Me_The_Horizon-nom_album-Chelsea_Smile-l-en.html|title=Bring Me The Horizon - Chelsea Smile (Single)}}</ref> | Singls2 = ''Diamonds Aren't Forever'' | Singls2 datums = {{dat|2009|04|20}}<ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=Spirit of Metal|url=http://www.spirit-of-metal.com/album-groupe-Bring_Me_The_Horizon-nom_album-Diamonds_Aren%27t_Forever-l-en.html|title=Bring Me The Horizon - Diamonds Aren't Forever (Single)}}</ref> | Singls3 = ''The Sadness Will Never End'' | Singls3 datums = {{dat|2009|10|27}}<ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=Spirit of Metal|url=http://www.spirit-of-metal.com/album-groupe-Bring_Me_The_Horizon-nom_album-The_Sadness_Will_Never_End-l-en.html|title=Bring Me The Horizon - The Sadness Will Never End (Single)}}</ref> }} '''''Suicide Season''''' ir britu [[rokmūzika]]s grupas ''[[Bring Me The Horizon]]'' otrais studijas albums. Tas tika izdots 2008. gada 29. septembrī sadarbībā ar ierakstu kompāniju Visible Noise [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. 2008. gada 11. septembrī mūzikas grupa parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju Epitaph Records, kas 2008. gada 18. novembrī izdeva albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name=epitaph>{{tīmekļa atsauce|date=2008. gada 12. septembris|title=Bring Me The Horizon Signs With Epitaph|publisher=Epitaph Records|url=http://www.epitaph.com/news/news/3128/BRING_ME_THE_HORIZON_TO_RELEASE_NEW_ALBUM_ON_EPITAPH_LAUNCH_FULL_SCALE_US_ASSAULT}}{{Novecojusi saite}}</ref> No ''Suicide Season'' albuma tika izlaisti trīs singli (''Chelsea Smile'', ''Diamonds Aren't Forever'' un ''The Sadness Will Never End''). Albums debitēja topos piecās valstīs. == Dziesmu saraksts == {{tracklist | all_lyrics = [[Olivers Saikss]] | all_music = ''[[Bring Me The Horizon]]'' | title1 = The Comedown | length1 = 4:09 | title2 = Chelsea Smile | length2 = 5:02 | title3 = It Was Written in Blood | length3 = 4:02 | title4 = Death Breath | length4 = 4:20 | title5 = Football Season Is Over | note5 = piedalās JJ Peters no Deez Nuts | length5 = 1:55 | title6 = Sleep with One Eye Open | length6 = 4:16 | title7 = Diamonds Aren't Forever | length7 = 3:48 | title8 = The Sadness Will Never End | note8 = piedalās Sems Kārters no Architects | length8 = 5:22 | title9 = No Need for Introductions, I've Read About Girls Like You on the Backs of Toilet Doors | length9 = 0:59 | title10 = Suicide Season | length10 = 8:17 | total_length = 42:10 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.youtube.com/playlist?list=PLS9LdyPVmq8Fxj47WNX6Mo0T8xadgWYZT ''Suicide Season''] [[YouTube]] [[Kategorija:2008. gada albumi]] t8sdzsrlhuh5ppvlsm1ncrzkm0z9r46 Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums 0 340590 4467063 4042798 2026-05-12T12:26:10Z Ivario 51458 4467063 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Ministru prezidenta standarts.png|260px|thumb|Ministru prezidenta karogs]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji)''', kopš [[1918]]. gada, kad Latvija ieguva neatkarību no [[Krievija]]s un [[Vācija]]s.<ref>[[Latvijas valsts pasludināšana]]s laikā [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Vidzeme]] bija iekļautas [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldes zonā</ref> Ministru prezidents ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] vadītājs. [[Padomju Savienība|Padomju okupācijas]] periodā Ministru prezidenta amats tika likvidēts. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s priekšsēdētājs. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] Latvijas Republika (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]]=== {{colbegin|4}} {{legend| #01796F | [[Latviešu zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #0000FF | [[Mazinieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Demokrātiskais Centrs]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDA0DD | [[Progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| pink | [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis — miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Ministru kabinets !! Partija !! Saeima |- | rowspan=2 style="background: #01796F"| || rowspan=2| '''1.''' || rowspan=2| [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Kārlis Ulmanis]]'''<br/> <small>(1877 — 1942)</small> || [[1918]]. gada [[19. novembris]]<ref>No 1919. gada 16. aprīļa līdz 26. jūlijam Kārļa Ulmaņa valdība bija atstumta no varas, [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāja pienākumus pildīja [[Oskars Borkovskis]] un [[Andrievs Niedra]]</ref> — [[1920]]. gada [[11. jūnijs]] || [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdība]] || rowspan=4| [[Latviešu zemnieku savienība]] || [[Tautas padome]] |- | [[1920]]. gada [[12. jūnijs]] — [[1921]]. gada [[18. jūnijs]] || [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa (1.)]] || rowspan="3" | [[Latvijas Satversmes sapulce]] |- | rowspan=2 style="background: #01796F"| || rowspan=2| '''2.''' || rowspan=2| [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]'''<br/> <small>(1887 — 1925)</small> || [[1921]]. gada [[19. jūnijs]] — [[1922]]. gada [[20. jūlijs]] || [[Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica (1.)]] |- | [[1922]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1923]]. gada [[26. janvāris]] || [[Meierovica 2. Ministru kabinets|Meierovica (2.)]] |- | style="background: #DDDDDD"| || '''3.''' || [[Attēls:Janis Pauluks.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]'''<br/> <small>(1865 — 1937)</small> || [[1923]]. gada [[27. janvāris]] — [[27. jūnijs]] || [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka]] || bez partijas || rowspan=4| [[1. Saeima]] |- | style="background: #01796F"| || '''(2.)''' || [[Attēls:Zigrids Meierovics.jpg|80px]] || '''[[Zigfrīds Anna Meierovics]]'''<br/> <small>(1887 — 1925)</small> || [[1923]]. gada [[28. jūnijs]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] || [[Meierovica 3. Ministru kabinets|Meierovica (3.)]] || [[Latviešu zemnieku savienība]] |- | style="background: #DDDDDD"| || '''4.''' || [[Attēls:Voldemars Zamuels.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Zāmuels]]'''<br/> <small>(1872 — 1948)</small> || [[1924]]. gada [[27. janvāris]] — [[18. decembris]] || [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla]] || bez partijas |- | style="background: #01796F"| || '''5.''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]'''<br/> <small>(1877 — 1941)</small> || [[1924]]. gada [[19. decembris]] — [[1925]]. gada [[23. decembris]] || [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa (1.)]] || rowspan="3"|[[Latviešu zemnieku savienība]] |- | style="background: #01796F"| || '''(1.)''' || [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]'''<br/> <small>(1877 — 1942)</small> || [[1925]]. gada [[24. decembris]] — [[1926]]. gada [[6. maijs]] || [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets|Ulmaņa (2.)]] || rowspan=4| [[2. Saeima]] |- | style="background: #01796F"| || '''6.''' || [[Attēls:Arturs Alberings.jpg|80px]] || '''[[Arturs Alberings]]'''<br/> <small>(1877 — 1934)</small> || [[1926]]. gada [[7. maijs]] — [[18. decembris]] || [[Alberinga Ministru kabinets|Alberinga]] |- | style="background: #0000FF"| || '''7.''' || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]'''<br/> <small>(1886 — 1941)</small> || [[1926]]. gada [[19. decembris]] — [[1928]]. gada [[23. janvāris]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|Skujenieka (1.)]] || [[Mazinieku partija]] |- | style="background: yellow| || '''8.''' || [[Attēls:Peteris Jurasevskis.jpg|80px]] || '''[[Pēteris Juraševskis]]'''<br/> <small>(1872 — 1945)</small> || [[1928]]. gada [[24. janvāris]] — [[1928]]. gada [[30. novembris]] || [[Juraševska Ministru kabinets|Juraševska]] || [[Demokrātiskais centrs]] |- | style="background: #01796F"| || '''(5.)''' || [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || '''[[Hugo Celmiņš]]'''<br/> <small>(1877 — 1941)</small> || [[1928]]. gada [[1. decembris]] — [[1931]]. gada [[26. marts]] || [[Celmiņa 2. Ministru kabinets|Celmiņa (2.)]] || rowspan="2"|[[Latviešu zemnieku savienība]] || rowspan=2| [[3. Saeima]] |- | style="background: #01796F"| || '''(1.)''' || [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Ulmanis]]'''<br/> <small>(1877 — 1942)</small> || [[1931]]. gada [[27. marts]] — [[5. decembris]] || [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets|Ulmaņa (3.)]] |- | style="background: #DDA0DD| || '''(7.)''' || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]'''<br/> <small>(1886 — 1941)</small> || [[1931]]. gada [[6. decembris]] — [[1933]]. gada [[23. marts]] || [[Skujenieka 2. Ministru kabinets|Skujenieka (2.)]] || [[Progresīvā apvienība]] || rowspan=3| [[4. Saeima]] |- | style="background: pink| || '''9.''' || [[Attēls:Adolfs Blodnieks 2.jpg|80px]] || '''[[Ādolfs Bļodnieks]]'''<br/> <small>(1889 — 1962)</small> || [[1933]]. gada [[24. marts]] — [[1934]]. gada [[16. marts]] || [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka]] || [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]] |- | style="background: #01796F"| || rowspan=2| '''(1.)''' || rowspan=2| [[File:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Kārlis Ulmanis]]'''<br/> <small>(1877 — 1942)</small> || [[1934]]. gada [[17. marts]] — [[15. maijs]] || [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets|Ulmaņa (4.)]] || [[Latviešu zemnieku savienība]] |- | style="background: #DDDDDD| || [[1934]]. gada [[16. maijs]] — [[1940]]. gada [[19. jūnijs]] || [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa (5.)]] || rowspan="2"|bez partijas || — |- | style="background: #DDDDDD| || '''10.''' || [[Attēls:Augusts Kirchensteins.png|80px]] || '''[[Augusts Kirhenšteins]]'''<br/> <small>(1872 — 1963)</small> || [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] — [[21. jūlijs]]<br/> <small>([[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas varas ieceltās marionešu valdības vadītājs)</small> || [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Kirhenšteina]] || [[Tautas Saeima]] |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] Latvijas Republika (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]]=== {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8A2BE2| [[LPP/LC]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]]/[[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis — miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Ministru kabinets !! Partija !! Saeima |- | style="background: #9E3039| || '''1.''' || [[File:Ivars Godmanis saeima.jpg|80px]] || '''[[Ivars Godmanis]]'''<br/> <small>(1951)</small> || [[1990]]. gada [[7. maijs]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]]<br/> <small>(LR Ministru padomes priekšsēdētājs)</small> || [[Godmaņa Ministru padome|Godmaņa (1.)]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] |- | style="background: skyblue| || '''2.''' || [[File:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Valdis Birkavs]]'''<br/> <small>(1942)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[15. septembris]] || [[Birkava Ministru kabinets|Birkava]] ||rowspan="2"| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan=2| [[5. Saeima]] |- | style="background: skyblue| || '''3.''' || [[File:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]'''<br/> <small>(1951)</small> || [[1994]]. gada [[15. septembris]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Gaiļa Ministru kabinets|Gaiļa]] |- | rowspan=2 style="background: #DDDDDD| || rowspan=2| '''4.''' || rowspan=2| [[File:Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Andris Šķēle]]'''<br/> <small>(1958)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1997]]. gada [[13. februāris]] || [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Šķēles (1.)]] || rowspan=2| bez partijas || rowspan=3| [[6. Saeima]] |- | [[1997]]. gada [[13. februāris]] — [[7. augusts]] || [[Šķēles 2. Ministru kabinets|Šķēles (2.)]] |- | style="background: #EFC800| || '''5.''' || [[File:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Guntars Krasts]]'''<br/> <small>(1957)</small> || [[1997]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada [[26. novembris]] || [[Krasta Ministru kabinets|Krasta]] || [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |- | style="background: skyblue| || '''6.''' || [[File:Vilis Krištopāns 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Vilis Krištopans]]'''<br/> <small>(1957)</small> || [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana]] || [[Latvijas Ceļš]] || rowspan=3| [[7. Saeima]] |- | style="background: #EF9D48| || '''(4.)''' || [[File:Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg|80px]] || '''[[Andris Šķēle]]'''<br/> <small>(1958)</small> || [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2000]]. gada [[5. maijs]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Šķēles (3.)]] || [[Tautas partija]] |- | style="background: skyblue| || '''7.''' || [[Attēls:10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]'''<br/> <small>(1951)</small> || [[2000]]. gada [[5. maijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]] || [[Bērziņa Ministru kabinets|Bērziņa]] || [[Latvijas Ceļš]] |- | style="background: #24375B| || '''8.''' || [[File:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einārs Repše]]'''<br/> <small>(1961)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || [[Repšes Ministru kabinets|Repšes]] || [[Jaunais laiks]] || rowspan=3| [[8. Saeima]] |- | style="background: #647A28| || '''9.''' || [[File:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Indulis Emsis.jpg|80px]] || '''[[Indulis Emsis]]'''<br/> <small>(1952)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Emša Ministru kabinets|Emša]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> |- | rowspan=2 style="background: #EF9D48| || rowspan=2| '''10.''' || rowspan=2| [[File:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Aigars Kalvītis]]'''<br/> <small>(1966)</small> || [[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2006]]. gada [[7. novembris]] || [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Kalvīša (1.)]] || rowspan=2| [[Tautas partija]] |- | [[2006]]. gada [[7. novembris]] — [[2007]]. gada [[20. decembris]] || [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|Kalvīša 2.]] || rowspan=3| [[9. Saeima]] |- | style="background: #8A2BE2| || '''(1.)''' || [[File:Ivars Godmanis saeima.jpg|80px]] || '''[[Ivars Godmanis]]'''<br/> <small>(1951)</small> || [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || [[Godmaņa Ministru kabinets|Godmaņa (2.)]] || [[LPP/LC]] |- | rowspan=2 style="background: #24375B| || rowspan=4| '''11.''' || rowspan=4| [[File:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|80px]] || rowspan=4| '''[[Valdis Dombrovskis]]'''<br/> <small>(1971)</small> || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Dombrovska (1.)]] || [[Jaunais laiks]] |- | rowspan=2| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || rowspan=2| [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Dombrovska (2.)]] || [[Jaunais laiks]] <small> (Līdz [[2011]]. gada [[6. augusts]])</small> || rowspan=2| [[10. Saeima]] |- | rowspan=2 style="background: #99CC33| || [[Vienotība]] <small> (No [[2011]]. gada [[6. augusts]])</small> |- | [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Dombrovska (3.)]] ||rowspan="3"| [[Vienotība]] || rowspan=2| [[11. Saeima]] |- | rowspan=2 style="background: #99CC33| || rowspan=2| '''12.''' || rowspan=2| [[File:Laimdota Straujuma 2014.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Laimdota Straujuma]]'''<br/> <small>(1951)</small> || [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[5. novembris]] || [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Straujumas (1.)]] |- | [[2014]]. gada [[5. novembris]] — [[2016]]. gada [[11. februāris]] || [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Straujumas (2.)]] || rowspan=2| [[12. Saeima]] |- | style="background: #647A28| || '''13.''' || [[File:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Māris Kučinskis.jpg|80px]] || '''[[Māris Kučinskis]]'''<br/> <small>(1961)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]]|| [[Kučinska Ministru kabinets|Kučinska]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | rowspan=3 style="background: #99CC33| || rowspan=2| '''14.''' || rowspan=2| [[Attēls:Krisjanis-Karins-Latvia-MIP-Europaparlament-by-Leila-Paul-3.jpg|80px]] || rowspan=2|'''[[Arturs Krišjānis Kariņš]]'''<br/> <small>(1964)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Kariņa Ministru kabinets|Kariņa]] || rowspan=3| [[Jaunā Vienotība]]|| [[13. Saeima]] |- | [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa (2.)]] || rowspan=2 | [[14. Saeima]] |- | '''15.''' || [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]] ||'''[[Evika Siliņa]]'''<br/> <small>(1975)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] — ''pašlaik'' || [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ministru kabinets}} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ministru prezidenti]] 3yuopnqlp78zzugy5n8hk28x9f8ydtl Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums 0 340617 4467065 3894908 2026-05-12T12:30:16Z Ivario 51458 /* Latvijas Valsts prezidentu saraksts */ 4467065 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas_prezidenta_standarts.png|thumb|250px|[[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] standarts]] '''Latvijas Valsts prezidentu''' uzskaitījumā apkopoti [[Latvijas valsts]] vadītāji no [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembra]], kad tā ieguva neatkarību no [[Krievijas PFSR|Krievijas]] un [[Vācijas Impērija|Vācijas]].<ref>Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas 1918. gada 3. martā [[Padomju Krievija]]s valdība atteicās no starptautiski atzītajām tiesībām uz agrākās [[Kurzemes guberņa]]s un [[Vidzemes guberņa]]s teritoriju, kurai jau 1917. gada 14. decembrī bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> Latvijas Valsts prezidents kopš [[1922]]. gada [[14. novembris|14. novembra]] ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] (1918—1920) laikā valsts vadītāju funkcijas pildīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāji.<ref>Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] [[1918]]. gada [[7. decembris|7. decembrī]] nodeva savas pilnvaras [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī. Līdztekus no 1918. gada 17. decembra līdz 1920. gada 13. janvārim Sarkanās armijas ieņemtajā Latvijas daļā pastāvēja [[Latvijas SPR]] valdība, ko vadīja Komisāru padomes priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]].</ref> No 1920. gada 1. maija valsts vadītāja funkcijas pildīja [[Latvijas Satversmes sapulce]]s prezidents [[Jānis Čakste]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika izveidota [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] (1940—1990) un [[Latvijas ģenerālapgabals]] (1941—1944) okupējušo lielvaru sastāvā. [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] ievēlēti Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] ([[1944]]—[[1945]]),{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |title=Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv |access-date={{dat|2017|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120212201347/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/latvijas_centrala_padome.htm |archivedate={{dat|2012|02|12||bez}} }}</ref>}} [[Jāzeps Rancāns]] ([[1947]]—[[1969]]).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA">Ādolfs Šilde. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.</ref>}} Periodā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 7. jūlijam valsts vadītāja funkcijas pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. == Latvijas Valsts prezidentu saraksts == {{pamatraksts|Latvijas Valsts prezidents}} <onlyinclude> ;''Politiskās partijas'' {{legend| yellow | [[Demokrātiskais Centrs]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #01796F | [[Latviešu zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Green | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} ;''Citas frakcijas'' {{legend| Grey | bezpartijisks |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !Vēlēšanas!! Partija |- ! colspan="7" | [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] (1918—1920) laikā valsts vadītāju funkcijas pildīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāji.{{efn|Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] [[1918]]. gada [[7. decembris|7. decembrī]] nodeva savas pilnvaras [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī. Līdztekus no 1918. gada 17. decembra līdz 1920. gada 13. janvārim Sarkanās armijas ieņemtajā Latvijas daļā pastāvēja [[Latvijas SPR]] valdība, ko vadīja Komisāru padomes priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]].}} No 1920. gada 1. maija valsts vadītāja funkcijas pildīja [[Latvijas Satversmes sapulce]]s prezidents [[Jānis Čakste]]. |- | style="background: yellow| || '''1.''' || [[Attēls:Janis Cakste.jpg|80px]] || '''[[Jānis Čakste]]'''<br/> <small>(1859—1927) </small> || {{dat|1922|11|14|N|bez}} — {{dat|1927|3|14|N|bez}} |[[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1922]]<br/>[[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1925]]|| [[Demokrātiskais Centrs]] |- | style="background: yellow| || '''2.''' || [[Attēls:Zemgals.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Zemgals]]'''<br/> <small>(1871—1939) </small> || {{dat|1927|4|8|N|bez}} — {{dat|1930|4|9|N|bez}} |[[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1927]]|| [[Demokrātiskais Centrs]] |- | style="background: #01796F| || '''3.''' || [[Attēls:Kviesis.jpg|80px]] || '''[[Alberts Kviesis]]'''<br/> <small>(1881—1944) </small> || {{dat|1930|4|9|N|bez}} — {{dat|1936|4|11|N|bez}} |[[1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1930]]<br />[[1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1933]]|| [[Latviešu zemnieku savienība]] |- | style="background: Grey" | |'''4.''' |[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|80px]] |'''[[Kārlis Ulmanis]]'''{{efn|Apšaubāma leģitimitāte, jo pēc 1934. gada 15. maijā veiktā [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsuma]], beidzoties Alberta Kvieša pilnvarām, par prezidentu sevi iecēla pats.}} <br /> <small>(1877—1942) </small> |{{dat|1936|4|11|N|bez}} — {{dat|1940|7|21|N|bez}} |—|| bez partijas |- ! colspan="7" | Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika izveidota [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] (1940—1941; 1944—1990) un [[Latvijas ģenerālapgabals]] (1941—1944) okupējušo lielvaru sastāvā. [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] ievēlēti Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija '''[[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]''' ([[1944]]—[[1945]]),{{efn|Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]”<ref name="historia.lv" />}} '''[[Jāzeps Rancāns]]''' ([[1947]]—[[1969]]).{{efn|„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši — pirmais — 1945. gada 27. augustā un otrais — 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” [[Eslingene|Eslingenā]], 1947. gada 26. aprīlī.<ref name="ReferenceA" />}} Periodā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 7. jūlijam valsts vadītāja funkcijas pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]]. |- | style="background: Green | || '''5.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis.jpg|80px]] || '''[[Guntis Ulmanis]]'''<br/> <small>(1939) </small> || {{dat|1993|7|7|N|bez}} — {{dat|1999|7|7|N|bez}} |[[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993]]<br />[[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996]]|| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | style="background: Grey| || '''6.''' || [[Attēls:Vaira Vīķe-Freiberga (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Vaira Vīķe-Freiberga]]'''<br/> <small>(1937) </small> || {{dat|1999|7|8|N|bez}} — {{dat|2007|7|7|N|bez}} |[[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999]]<br />[[2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2003]]|| bez partijas |- | style="background: Grey| || '''7.''' || [[Attēls:Valdis_Zatlers in 2011.jpg|80px]] || '''[[Valdis Zatlers]]'''<br/> <small>(1955) </small> || {{dat|2007|7|8|N|bez}} — {{dat|2011|7|7|N|bez}} |[[2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2007]]|| bez partijas |- | style="background: #647A28| || '''8.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Vidzemes apgabala).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]'''<br/> <small>(1944) </small> || {{dat|2011|7|8|N|bez}} — {{dat|2015|7|7|N|bez}} |[[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2011]]|| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<br/> <small>(Nepārstāv nevienu no ZZS veidojošām partijām)</small> |- | style="background: #647A28| || '''9.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || '''[[Raimonds Vējonis]]'''<br/> <small>(1966) </small> || {{dat|2015|7|8|N|bez}} — {{dat|2019|7|7|N|bez}} |[[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015]]|| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | style="background: Grey| || '''10.''' || [[Attēls:Sergio Mattarella and Latvian President Levits at the 16th Arraiolos meeting (2) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Egils Levits]]'''<br/> <small>(1955) </small> || {{dat|2019|7|8|N|bez}} — {{dat|2023|7|7|N|bez}} |[[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019]]|| bez partijas |- | style="background: Grey| || '''11.''' || [[Attēls:Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Latvijas Valsts prezidentam (cropped).jpg|80px]] || '''[[Edgars Rinkēvičs]]'''<br/> <small>(1973) </small> || {{dat|2023|7|8|N|bez}} — ''pašlaik'' |[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023]]|| bez partijas<br/> <small>(Vēlēšanu brīdī bija partijas "[[Vienotība]]" biedrs, bet izstājās no tās pirms pilnvaru termiņa)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7786779/rinkevics-jau-nosutijis-iesniegumu-par-izstasanos-no-jaunas-vienotibas|title=Rinkēvičs jau nosūtījis iesniegumu par izstāšanos no "Jaunās Vienotības"|website=Latvijā|access-date=2023-06-01|date=2023-06-01|language=lv}}</ref></small> |}</onlyinclude> == Skatīt arī == * [[Latvijas prezidenta vēlēšanas]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidents] {{Latvijas prezidenti}} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Latvijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Prezidenti]] r5y9zx86txoilnra9k5i9rkovqs85bc Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija 0 346635 4467076 4366788 2026-05-12T13:02:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467076 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste|name=Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija |logo=|seal_image= |image= |image size= |alt= |caption=|motto= |location=Dzirnavu iela 3a, [[Rēzekne]], {{LAT}} |postcode= |map_type=Latvija |map_caption= |map_alt= |map_size= |latd=56|latm=30|lats=10|latNS=N|longd=27|longm=20|longs=16|longEW=E |schooltype=Valsts ģimnāzija |fundingtype=|religion=|denomination=|patron= |established=1920. gads (2015. gads) |approx=|founded=|opened=|founder= |status=aktīva |closed=|c_approx=|locale=|sister_school=|schoolboard=|superintendent= |session=septembris—maijs |schoolnumber=|school code=|president=|chair=|chairman=|chairperson= |director=Jānis Poplavskis |headmistress=|headmaster=|head_teacher=|executive_headteacher=|acting_headteacher=|custodian=|staff= |teaching_staff= |employees=|key_people= |grades=7.—12. klase |years=|gender=|lower_age=|upper_age=|age range=|enrolment=|enrollment=|enrollment_as_of= |pupils= |avg_class_size=|ratio= |language=latviešu valoda |schedtyp=dienas skola |schedule=|Hours_in_Day=|classrooms=|colors=|slogan=|song=|sports=|accreditation=|ranking=|national_ranking=|publication=|newspaper=|yearbook=|products=|endowment=|budget=|fees=|revenue=|graduates=|year=|alumni=|free_text= |homepage={{url|http://www.rv1g.lv/}}}} '''Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija''' ir vispārizglītojoša skola [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Ģimnāzijas darbības mērķis ir organizēt un īstenot kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās izglītības standartos noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. == Vēsture == 1855. gadā nodibināja [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] skolu tagadējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielā]].<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/5776 Latgales vecākā skola pārcelta uz Rēzekni]{{Novecojusi saite}}</ref> === Ģimnāzijas vēsture === 1920. gadā izveidoja [[Rēzeknes Valsts ģimnāzija|Rēzeknes Valsts ģimnāziju]], kas sākumā īrēja telpas, bet vēlāk pārcēlās ēku Atbrīvošanas alejā 71, kur tajā laikā atradās arī [[Rēzeknes skolotāju institūts]]. Ģimnāziju slēdza pēc [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupācijas 1940. gada jūlijā]]. Rēzeknes ģimnāzija savu darbību atjaunoja 1998. gada 1. jūlijā, bet 2004. gada 1. septembrī tai piešķīra valsts ģimnāzijas statusu. 2015. gada 3. augustā Rēzeknes Valsts ģimnāziju apvienoja ar Rēzeknes 1. vidusskolu, izveidojot Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju. 2016./2017. m.g. ģimnāzijā mācījās 393 skolēni, strādāja 49 pedagogi. === 1. vidusskolas vēsture === Rēzeknes pilsētas 1. latviešu pamatskolu nodibināja 1920. gadā, 1935. gadā to pārdēvēja par Rēzeknes pirmo pamatskolu un 1938. gadā atklāja pārbūvēto celtni. 1944. gadā Rēzeknes 1. pamatskolu pārveidoja par 1. vidusskolu. 1957. gadā Rēzeknes 1. vidusskolu izvietoja divās ēkās: galvenā ēka atradās Latgales ielā 82 (tolaik 17. jūnija ielā), bet papildus ēka – Kuldīgas ielā 9a, kur mācījās 1.-4. klāšu skolēni. 1960. gadā Rēzeknes 1. vidusskolas skolēni uzsāka mācības jaunās telpās Dzirnavu ielā 3a. Kad no skolas atdalīja ģimnāziju, tad 1998. gadā to pārdēvēja par Rēzeknes pamatskolu, tomēr 2000. gadā tā atguva Rēzeknes 1. vidusskolas nosaukumu. <gallery> Rēzeknes pilsētas 1. latviešu pamatskola 1928.jpg|Rēzeknes pilsētas 1. latviešu pamatskola (1928) Rēzeknes pilsētas 1. pamatskola pirms 1940.jpg|Rēzeknes pilsētas 1. pamatskola (pirms 1940) </gallery> == Direktori == '''Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas direktori''' *2015. – pašlaik — Jānis Poplavskis '''Rēzeknes Valsts ģimnāzijas (pirms reorganizācijas) direktors''' *1998. VII – 2014. XII — Aivars Vilkaste '''Rēzeknes 1. vidusskolas (pirms reorganizācijas) direktori''' *1953. – 1967. — Eleonora Mītniece *1967. – 1995. — [[Viktors Sprūga]] *1995. – 1997. — Janīna Ostaša *1997.XII – 1998.II — [[Viktors Sprūga]] *1998.II – 1998.30.VI — Aivars Vilkaste *1998.1.VII – 2003. — Arnolds Drelings *2003. – 2015. — Jānis Poplavskis == Sasniegumi == 2015./2016. m.g. [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitinga]] “lielo skolu” grupā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija ierindojās 10. vietā. Latvijas skolēnu 69. spartakiādes sacensības vieglatlētikā “Jauno vieglatlētu kauss” iegūta 2. vieta meiteņu un zēnu komandai. == Izglītības programmas == *Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma. *Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. *Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. *Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma. == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == Ģimnāzija piedāvā iespēju izglītojamajiem dziedāt 7.-12. klašu jauktajā korī un ansamblī “Noskaņa”, muzicēt instrumentālajā ansamblī, spēlēt ģitāristu ansamblī, dejot tautiskās dejas kolektīvā „Skali”, apmeklēt basketbolu, volejbolu, tehniskās modelēšanas pulciņu, darboties debašu klubā, papildus apgūt franču valodu, novada mācību. == Tradīcijas == Zinību diena, Skolotāju diena, Tūrisma salidojums, Dzejas diena, latviešu gadskārtu ieražu svētku svinēšana, Karjeras nedēļa, skolas absolventu salidojums, Žetonu vakars, labāko skolēnu un viņu vecāku godināšana pasākumā „Laureāts”, balles vidusskolēniem, jaunatnes iniciatīvu projekti. == Dalība starptautiskos projektos == ''Comenius'' skolu partnerība, partnerskola Landshūtā Vācijā. Gētes Institūta atbalsta skola, [[vācu valoda]]s diploms (''Deutsches Sprachdiplom'') dod iespēju nokārtot vācu valodas eksāmenu un studēt Vācijā. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija ir vispasaules programmas „Skolas – nākotnes partneri” dalībniece un vienīgā FIT programmas skola Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.rv1g.lv/ Mājaslapa] *[https://www.facebook.com/RezeknesV1g Facebook lapa] {{Skolas Rēzeknē}} [[Kategorija:Skolas Rēzeknē]] d6zs4uxmcznm8oplm0hxmo16lirgx3g Žans Fransuā Liotārs 0 347384 4467338 4243975 2026-05-12T21:50:18Z Turaids 8965 4467338 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Žans Fransuā Liotārs | vārds_orig = ''Jean-François Lyotard'' | attēls = Jean-Francois Lyotard cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1924 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Versaļa]], [[Ivelīna]], {{FRA}} | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = [[kontinentālā filozofija]], [[postmodernisms]] | intereses = [[valodniecība]], [[epistemoloģija]], [[estētika]], [[psihoanalīze]], [[ētika]], [[politika]] | idejas = [[postmodernisms]], [[metastāstījums|metastāstījumu]] sabrukums, libidinālā ekonomika | alma_mater = [[Parīzes Universitāte]], [[Parīzes Nantjēras Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = [[Mišels de Monteņs|Monteņs]], [[Imanuels Kants|Kants]], [[Kārlis Markss|Markss]], [[Zigmunds Freids|Freids]], [[Ludvigs Vitgenšteins|Vitgenšteins]], [[Tolkots Pārsonss|Pārsonss]], [[Martins Heidegers|Heidegers]], [[Emīls Dirkems|Dirkems]], [[Džons Lengšovs Ostins|Ostins]], [[Frīdrihs Nīče|Nīče]], [[Žaks Lakāns|Lakāns]] | ietekmējis = [[Ričards Rortijs|Rortijs]], [[Rolāns Barts|Barts]], [[Alēns Badjū|Badjū]] | darbi = ''La condition postmoderne: rapport sur le savoir'' ("Postmodernais stāvoklis", 1979) | valoda = [[franču valoda]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Žans Fransuā Liotārs''' ({{val|fr|Jean-François Lyotard}}; dzimis {{dat|1924|8|10}}, miris {{dat|1998|4|21}}) bija franču filozofs, sociologs, literatūrkritiķis, viens no [[postmodernisms|postmodernisma]] redzamākajiem pārstāvjiem. Definējis un aprakstījis postmodernismu kā parādību 1979. gada darbā "Postmodernais stāvoklis" (''La condition postmoderne: rapport sur le savoir''). Četrdesmito gadu beigās studēja filozofiju [[Sorbonna|Sorbonnā]]. Piecdesmito gadu sākumā pasniedza filozofiju [[Konstantīna|Konstantīnā]] (mūsdienu [[Alžīrija|Alžīrijā]]). 1954. gadā Liotārs kļuva par [[libertārais sociālisms|libertāro sociālistu]] ''[[Socialisme ou Barbarie]]'' (Sociālisms vai barbarisms) grupas dalībnieku, kuru pameta 1964. gadā. No 1972. līdz 1987. gadam pasniedza [[Parīzes VIII universitāte|Parīzes VIII universitatē]]. Pēc emeritēšanās atlikušo mūža daļu pavadīja dažādās universitātēs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]]. 1983. gadā kopā ar [[Žaks Deridā|Deridā]], [[Žils Delēzs|Delēzu]] un citiem nodibināja [[Starptautiskā filozofijas koledža|Starptautisko filozofijas koledžu]] (''Collège international de philosophie''). Lai arī "Postmodernais stāvoklis", iespējams, ir populārākais Liotāra darbs, ļoti ietekmīgi ir arī Liotāra 1971. gada ''Discours, figure'', 1974. gada ''Économie Libidinale'' un 1983. gada ''Le Différend''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iep.utm.edu/lyotard/ Liotārs The Internet Encyclopedia of Philosophy] {{angliski}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liotārs, Žans Fransuā}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Franču filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] 28orwj63ug2xxf9keajr0sstbulktsy Serbu Republikas prezidentu uzskaitījums 0 347552 4467144 4465887 2026-05-12T16:08:00Z Bakir123 92076 4467144 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Serbu Republika]]s prezidenti''', kopš tās izveidošanas [[1992]]. gadā. Serbu Republika ir valstisks veidojums [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] teritorijā, kas izveidojās pēc [[Deitona]]s miera līguma parakstīšanas. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the Republika Srpska.svg|30px]] Serbu Republika (1992 — mūsdienas) [[Attēls:Seal of Republika Srpska.svg|30px]]=== {{colbegin|2}} {{legend| #38659C | [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CD00CD | [[Serbu Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #4682B4 | [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C50200 | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #38659C| || '''1.''' || [[File:Evstafiev-Radovan Karadzic 3MAR94.jpg|80px]] || '''[[Radovans Karadžičs]]''' <br/>''Радован Караџић''<br/><small>(1945)</small> || [[1992]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || rowspan="2"| '''2.''' || rowspan="2"| [[File:Biljana Plavsic.JPG|80px]] || rowspan="2"| '''[[Biļana Plavšiča]]''' <br/>''Биљана Плавшић''<br/><small>(1930)</small> || rowspan="2"| [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[4. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] <small>(līdz 1997. gadam)</small> || |- | style="background: #CD00CD| || [[Serbu Nacionālā apvienība]] <small>(no 1997. gada)</small> || |- | style="background: #4682B4| || '''3.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikola Poplašens]]''' <br/>''Никола Поплашен''<br/><small>(1951)</small> || [[1998]]. gada [[4. novembris]] — [[1999]]. gada [[2. septembris]] || [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''4.''' || [[File:Mirko Sarovic (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Mirko Šarovičs]]''' <br/>''Мирко Шаровић''<br/><small>(1956)</small> || [[2000]]. gada [[26. janvāris]] — [[2002]]. gada [[28. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''5.''' || [[File:Dragan Čavić cropped.jpg|80px]] || '''[[Dragans Čavičs]]''' <br/>''Драган Чавић''<br/><small>(1958)</small> || [[2002]]. gada [[28. novembris]] — [[2006]]. gada [[9. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C50200| || '''6.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Milans Jeličs]]''' <br/>''Милан Јелић''<br/><small>(1956–2007)</small> || [[2006]]. gada [[9. novembris]] — [[2007]]. gada [[30. septembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Igor Radojicic Crop.jpg|80px]] || [[Igors Radojičičs]] <br/>''Игор Радојичић''<br/><small>(1966)</small> || [[2007]]. gada [[1. oktobris]] — [[28. decembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''7.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Raiko Kuzmanovičs]]''' <br/>''Рајко Кузмановић''<br/><small>(1931)</small> || [[2007]]. gada [[28. decembris]] — [[2010]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''8.''' || [[File:Milorad Dodik mod cropped.jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2010]]. gada [[15. novembris]] — [[2018]]. gada [[19. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''9.''' || [[File:Željka Cvijanović 2019.jpg|80px]] || '''[[Žeļka Cvijanoviča]]''' <br/>''Жељка Цвијановић''<br/><small>(1967)</small> || [[2018]]. gada [[19. novembris]] — [[2022]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''(8.)''' || [[File:Milorad Dodik (2022-11-28).jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2022]]. gada [[15. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ana Trišiča-Babiča]]''' <br/>''Ана Тришић Бабић''<br/><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[18. oktobris]] — [[2026]]. gada [[17. februāris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''10.''' || [[File:Siniša Karan (2026-05-09) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Siniša Karans]]''' <br/>''Синиша Каран''<br/><small>(1962)</small> || [[2026]]. gada [[17. februāris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |} == Skatīt arī == * [[Serbu Republikas premjerministru uzskaitījums]] [[Kategorija:Serbu Republika|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] gx7nwncbmed2gpp203fbpjeu5cfh701 4467256 4467144 2026-05-12T20:24:42Z ~2026-28855-45 145299 /* Uzskaitījums */ 4467256 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Serbu Republika]]s prezidenti''', kopš tās izveidošanas [[1992]]. gadā. Serbu Republika ir valstisks veidojums [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] teritorijā, kas izveidojās pēc [[Deitona]]s miera līguma parakstīšanas. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the Republika Srpska.svg|30px]] Serbu Republika (1992 — mūsdienas) [[Attēls:Seal of Republika Srpska.svg|30px]]=== {{colbegin|2}} {{legend| #38659C | [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CD00CD | [[Serbu Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #4682B4 | [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C50200 | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #38659C| || '''1.''' || [[File:Evstafiev-Radovan Karadzic 3MAR94.jpg|80px]] || '''[[Radovans Karadžičs]]''' <br/>''Радован Караџић''<br/><small>(1945)</small> || [[1992]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || rowspan="2"| '''2.''' || rowspan="2"| [[File:Biljana Plavsic.JPG|80px]] || rowspan="2"| '''[[Biļana Plavšiča]]''' <br/>''Биљана Плавшић''<br/><small>(1930)</small> || rowspan="2"| [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[4. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] <small>(līdz 1997. gadam)</small> || |- | style="background: #CD00CD| || [[Serbu Nacionālā apvienība]] <small>(no 1997. gada)</small> || |- | style="background: #4682B4| || '''3.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikola Poplašens]]''' <br/>''Никола Поплашен''<br/><small>(1951)</small> || [[1998]]. gada [[4. novembris]] — [[1999]]. gada [[2. septembris]] || [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''4.''' || [[File:Mirko Sarovic (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Mirko Šarovičs]]''' <br/>''Мирко Шаровић''<br/><small>(1956)</small> || [[2000]]. gada [[26. janvāris]] — [[2002]]. gada [[28. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''5.''' || [[File:Dragan Čavić cropped.jpg|80px]] || '''[[Dragans Čavičs]]''' <br/>''Драган Чавић''<br/><small>(1958)</small> || [[2002]]. gada [[28. novembris]] — [[2006]]. gada [[9. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C50200| || '''6.''' || [[File:Milan Jelić.png|80px]] || '''[[Milans Jeličs]]''' <br/>''Милан Јелић''<br/><small>(1956–2007)</small> || [[2006]]. gada [[9. novembris]] — [[2007]]. gada [[30. septembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Igor Radojicic Crop.jpg|80px]] || [[Igors Radojičičs]] <br/>''Игор Радојичић''<br/><small>(1966)</small> || [[2007]]. gada [[1. oktobris]] — [[28. decembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''7.''' || [[File:Rajko Kuzmanović 2010 (cropped).jpeg|80px]] || '''[[Raiko Kuzmanovičs]]''' <br/>''Рајко Кузмановић''<br/><small>(1931)</small> || [[2007]]. gada [[28. decembris]] — [[2010]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''8.''' || [[File:Milorad Dodik mod cropped.jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2010]]. gada [[15. novembris]] — [[2018]]. gada [[19. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''9.''' || [[File:Željka Cvijanović 2019.jpg|80px]] || '''[[Žeļka Cvijanoviča]]''' <br/>''Жељка Цвијановић''<br/><small>(1967)</small> || [[2018]]. gada [[19. novembris]] — [[2022]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''(8.)''' || [[File:Milorad Dodik (2022-11-28).jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2022]]. gada [[15. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ana Trišiča-Babiča]]''' <br/>''Ана Тришић Бабић''<br/><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[18. oktobris]] — [[2026]]. gada [[17. februāris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''10.''' || [[File:Siniša Karan (2026-05-09) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Siniša Karans]]''' <br/>''Синиша Каран''<br/><small>(1962)</small> || [[2026]]. gada [[17. februāris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |} == Skatīt arī == * [[Serbu Republikas premjerministru uzskaitījums]] [[Kategorija:Serbu Republika|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] 4b5wpzman3ii881tuqduwbcld6ykd7c Rīgas Skolotāju institūts 0 347554 4467099 4334482 2026-05-12T14:05:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467099 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Skolotāju institūta internāts Talsu ielā 7a.jpg|thumb|270px|Rīgas Skolotāju institūta internāta (R.S.I.I.) ēka Talsu ielā 7a Āgenskalnā.]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|thumb|270px|Agrākā Rīgas Skolotāju institūta ēkas (nojauktas).]] '''Rīgas (Valsts) Skolotāju institūts''' (RSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā [[augstskola]], kas atradās Liepājas ielā [[Rīga|Rīgā]] (tagadējās [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca]]s poliklīnikas un citās apkārtējās vienstāva koka ēkās). Institūta internāts atradās Talsu ielā 7a. Institūta dibinātājs un pirmais direktors bija [[Ludis Bērziņš]]. == Vēsture == Kad 1915. gadā Rīgas 2. pilsētas slimnīcu pārveidoja par Krievijas impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas, ko izmantoja arī Vācijas karaspēks pēc Rīgas ieņemšanas 1918. gadā. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma slimnīcas ēkās un barakās atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Trīs koka barakās 1922. gadā uzsāka darboties Rīgas Skolotāju institūts, tā galvenā ēka līdz 1924. gadam atradās agrākajā Pihlava namā Talsu ielā 7a, kurā vēlāk palika vienīgi institūta internāts. 1938. gadā institūtu pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]], kur tas līdz 1940. gadam darbojās kā [[Cēsu Skolotāju institūts]] bijušās [[Bērzaines ģimnāzija]]s ēkā.<ref>[https://books.google.lv/books/about/Atminu%CC%A6_gaism%C4%81.html?id=2pMrAQAAIAAJ&redir_esc=y Atmiņu gaismā: Rīgas skolotāju institūts (1922-1938) un Cēsu Valsts skolotāju institūts (1938-1940)] Edith Zuzena-Metuzala. Rīga: RSI, 1990. - 535 lappuses</ref> == Atjaunošana un pārveide == Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā nodibināja Rīgas Pirmsskolas darbinieku pedagoģisko skolu, ko 1957. gadā pārveidoja par '''Rīgas Pedagoģisko skolu'''. 1987. gadā tika nodibināta Rīgas 2. pedagoģiskā skola, kas savu darbību uzsāka jaunuzceltajā ēkā Imantas 7. līnijā Rīgā. 1992. gadā atbilstoši Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajam rīkojumam uz abu pedagoģisko skolu bāzes tika izveidoti Rīgas un Imantas skolotāju institūti. 1994. gadā tika dibināta Rīgas Pedagoģijas augstskola, par tās pirmo rektoru kļuva [[Juris Stabiņš]]. 1995. gadā viņš to pārveidoja par [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu]]. == Literatūra == * [http://www.ibook.lv/BD_rigas-skolotaju-instituts-latvijas-valsts-10.aspx?BID=bee3a6cc-6092-45d7-978b-2a91906e4365 Rīgas Skolotāju institūts Latvijas valsts 10 gadu atcerē]{{Novecojusi saite}} == Ārējās saites == * [http://garamantas.lv/lv/organization/891359/Rigas-Skolotaju-instituts?Unit-page=2 Rīgas Skolotāju institūts]{{Novecojusi saite}} fotogrāfijas == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] lpajhsiaaydcdi3abd661r0hcnxiq3q Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 348330 4467328 4456231 2026-05-12T21:41:11Z Lasks 38532 4467328 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Zviedrija]] | karogs = Flag of Sweden.svg | parraiditajs = [[SVT]] | nac atlase = ''[[Melodifestivalen]]'' (1959-) | pied reizes = 63 (62 fināli) | pirma reize = [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | ESC lab = 1. vieta: [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]], [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | majaslapa = http://www.svt.se/melodifestivalen | EBU lapa = }} '''[[Zviedrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 63 reizes, debitējot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada konkursā]], izlaižot tikai [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1970.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. un [[1976.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.gada]] konkursus. [[Zviedrija]] ir viena no visveiksmīgākajām [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis|Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstīm]], kopumā gūstot 7 uzvaras, kas ir tik pat cik [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijai]]. [[Zviedrija]] ir arī visveiksmīgākā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] dalībniece [[21. gadsimts|21.gadsimtā]].{{nepieciešama atsauce}} == Zviedrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Alise Babsa]] | ''Lilla stjärna'' | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" | 4. | align="center" | 10 | colspan="2" rowspan="38" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Brita Borga]] | ''Augustin'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Sīva Malmkvista]] | ''Alla andra får varann'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ''[[Lill-Babs]]'' | ''April, april'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ingera Berggrēna]] | ''Sol och vår'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 4 |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Monika Seterlunda]] | ''En gång i Stockholm'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1964|1964]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Ingvars Viksells]] | ''Absent Friend'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 6 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Lilla Lindforsa]] un [[Svante Tūresons]] | ''Nygammal vals'' | Zviedru | align="center" | 2. | align="center" | 16 |- | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | [[Estens Varnerbrings]] | ''Som en dröm'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 7 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | [[Klāss Jērans Hederstrems]] | ''Det börjar verka kärlek, banne mig'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 15 |- | align="center" |{{flagicon|Spānija}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Judy, min vän'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 8 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1970|1970]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ''[[Family Four]]'' | ''Vita vidder'' | Zviedru | align="center" | 6. | align="center" | 85 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | ''Family Four'' | ''Härliga sommardag'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 75 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | ''[[Malta (grupa)|The Nova]]'' | ''You're Summer'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[ABBA]] | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 24 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Lase Berghāgens]] | ''Jennie, Jennie'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1976|1976]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | Zviedru | align="center" | 18. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 26 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Teds Jērdestads]] | ''Satellit'' | Zviedru | align="center" | 17. | align="center" | 8 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | Bjērns Skifss | ''Fångad i en dröm'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Chips (grupa)|Chips]]'' | ''Dag efter dag'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 67 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Karola Hegkvista]] | ''Främling'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 126 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | ''[[Herreys]]'' | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 145 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Kiki Dānielsone]] | ''Bra vibrationer'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 103 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Lase Holms]] un [[Monika Tērnella]] | ''E' de' det här du kallar kärlek'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 78 |- | align="center" |{{flagicon|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Lota Engberga]] | ''Boogaloo'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | Tomijs Šērbergs | ''Stad i ljus'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 52 |- | align="center" |{{flagicon|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" |{{flagicon|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | Zviedru | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 146 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Kristers Bjerkmans]] | ''I morgon är en annan dag'' | Zviedru | align="center" | 22. | align="center" | 9 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ''[[Arvingarna]]'' | ''Eloise'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 89 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Marī Bergmane]] un [[Rogers Pontare]] | ''Stjärnorna'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 48 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Jans Juhansens]] | ''Se på mej'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | ''[[One More Time]]'' | ''[[Den Vilda]]'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | ''[[Blond (grupa)|Blond]]'' | ''Bara hon älskar mig'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 36 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Jilla Jonsone]] | ''Kärleken är'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 163 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Rogers Pontare | ''When Spirits Are Calling My Name'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 88 |- | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Friends (grupa)|Friends]]'' | ''Listen to Your Heartbeat'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | align="center" |{{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | align="center" |{{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 107 |- | align="center" |{{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lēna Fīlipsone]] | ''It Hurts'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 30 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | align="center" | 4. | align="center" | 214 |- | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 51 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 47 | align="center" | 12.{{efn|Kvalificējās pēc žūrijas balsojuma.}} | align="center" | 54 |- | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | Angļu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 21. | align="center" | 33 | align="center" | 4. | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 62 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Ēriks Saāde]] | ''[[Popular]]'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 185 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 155 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Lorīna]] | ''[[Euphoria]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 372 | align="center" | 1. | align="center" | 181 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Robins Šērnbergs]] | ''You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Sanna Nilsēna]] | ''Undo'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 131 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 365 | align="center" | 1. | align="center" | 217 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Franss Jepsons Valls|Franss]] | ''If I Were Sorry'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 261 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Robins Bengtsons]] | ''I Can't Go On'' | Angļu | align="center" | 5 | align="center" | 344 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Benjamins Ingroso]] | ''Dance You Off'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 274 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 254 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Džons Lundviks]] | ''Too Late for Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 334 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3. | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 238 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[The Mamas]]'' | ''Move'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Tusse]]'' | ''Voices'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 109 | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kornēlija Džeikobsa]] | ''Hold Me Closer'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 438 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 396 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Lorīna | ''[[Tattoo (dziesma)|Tattoo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 583 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 135 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Marcus & Martinus]]'' | ''Unforgettable'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 174 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[KAJ]]'' | ''[[Bara bada bastu]]'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 321 | align="center" | 4. | align="center" | 118 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] | ''My System'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Zviedrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Stokholma]] | ''[[Sankt Eriks-Mässan]]'' | [[Korina Folka]] |- | align="center" | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' | [[Lilla Lindforsa]] |- | align="center" | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Malme]] | ''[[Malmö Isstadion]]'' | [[Lidija Kapulikijo]], [[Horalds Troutigers]] |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' | [[Katisa Alstrema]], [[Anderss Lundins]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Malme | [[Malmes arēna]] | [[Petra Mede]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Stokholma | ''Globe arēna'' | Petra Mede, [[Monss Selmerlēvs]] |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Malme | Malmes arēna | Petra Mede, [[Malīna Ākermane]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 9in5a8yce4dkjof9gpf6kt0ld61kj3j 4467345 4467328 2026-05-12T22:04:22Z Lasks 38532 4467345 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Zviedrija]] | karogs = Flag of Sweden.svg | parraiditajs = [[SVT]] | nac atlase = ''[[Melodifestivalen]]'' (1959-) | pied reizes = 65 (64 fināli) | pirma reize = [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | ESC lab = 1. vieta: [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]], [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | majaslapa = http://www.svt.se/melodifestivalen | EBU lapa = }} '''[[Zviedrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 65 reizes, debitējot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada konkursā]], izlaižot tikai [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1970.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. un [[1976.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.gada]] konkursus. [[Zviedrija]] ir viena no visveiksmīgākajām [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis|Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstīm]], kopumā gūstot 7 uzvaras, kas ir tik pat cik [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijai]]. [[Zviedrija]] ir arī visveiksmīgākā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] dalībniece [[21. gadsimts|21.gadsimtā]].{{nepieciešama atsauce}} == Zviedrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Alise Babsa]] | ''Lilla stjärna'' | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" | 4. | align="center" | 10 | colspan="2" rowspan="38" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Brita Borga]] | ''Augustin'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Sīva Malmkvista]] | ''Alla andra får varann'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ''[[Lill-Babs]]'' | ''April, april'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ingera Berggrēna]] | ''Sol och vår'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 4 |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Monika Seterlunda]] | ''En gång i Stockholm'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1964|1964]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Ingvars Viksells]] | ''Absent Friend'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 6 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Lilla Lindforsa]] un [[Svante Tūresons]] | ''Nygammal vals'' | Zviedru | align="center" | 2. | align="center" | 16 |- | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | [[Estens Varnerbrings]] | ''Som en dröm'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 7 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | [[Klāss Jērans Hederstrems]] | ''Det börjar verka kärlek, banne mig'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 15 |- | align="center" |{{flagicon|Spānija}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Judy, min vän'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 8 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1970|1970]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ''[[Family Four]]'' | ''Vita vidder'' | Zviedru | align="center" | 6. | align="center" | 85 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | ''Family Four'' | ''Härliga sommardag'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 75 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | ''[[Malta (grupa)|The Nova]]'' | ''You're Summer'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[ABBA]] | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 24 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Lase Berghāgens]] | ''Jennie, Jennie'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1976|1976]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | Zviedru | align="center" | 18. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 26 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Teds Jērdestads]] | ''Satellit'' | Zviedru | align="center" | 17. | align="center" | 8 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | Bjērns Skifss | ''Fångad i en dröm'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Chips (grupa)|Chips]]'' | ''Dag efter dag'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 67 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Karola Hegkvista]] | ''Främling'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 126 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | ''[[Herreys]]'' | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 145 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Kiki Dānielsone]] | ''Bra vibrationer'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 103 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Lase Holms]] un [[Monika Tērnella]] | ''E' de' det här du kallar kärlek'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 78 |- | align="center" |{{flagicon|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Lota Engberga]] | ''Boogaloo'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | Tomijs Šērbergs | ''Stad i ljus'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 52 |- | align="center" |{{flagicon|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" |{{flagicon|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | Zviedru | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 146 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Kristers Bjerkmans]] | ''I morgon är en annan dag'' | Zviedru | align="center" | 22. | align="center" | 9 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ''[[Arvingarna]]'' | ''Eloise'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 89 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Marī Bergmane]] un [[Rogers Pontare]] | ''Stjärnorna'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 48 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Jans Juhansens]] | ''Se på mej'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | ''[[One More Time]]'' | ''[[Den Vilda]]'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | ''[[Blond (grupa)|Blond]]'' | ''Bara hon älskar mig'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 36 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Jilla Jonsone]] | ''Kärleken är'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 163 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Rogers Pontare | ''When Spirits Are Calling My Name'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 88 |- | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Friends (grupa)|Friends]]'' | ''Listen to Your Heartbeat'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | align="center" |{{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | align="center" |{{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 107 |- | align="center" |{{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lēna Fīlipsone]] | ''It Hurts'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 30 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | align="center" | 4. | align="center" | 214 |- | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 51 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 47 | align="center" | 12.{{efn|Kvalificējās pēc žūrijas balsojuma.}} | align="center" | 54 |- | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | Angļu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 21. | align="center" | 33 | align="center" | 4. | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 62 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Ēriks Saāde]] | ''[[Popular]]'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 185 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 155 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Lorīna]] | ''[[Euphoria]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 372 | align="center" | 1. | align="center" | 181 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Robins Šērnbergs]] | ''You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Sanna Nilsēna]] | ''Undo'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 131 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 365 | align="center" | 1. | align="center" | 217 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Franss Jepsons Valls|Franss]] | ''If I Were Sorry'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 261 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Robins Bengtsons]] | ''I Can't Go On'' | Angļu | align="center" | 5 | align="center" | 344 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Benjamins Ingroso]] | ''Dance You Off'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 274 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 254 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Džons Lundviks]] | ''Too Late for Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 334 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3. | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 238 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[The Mamas]]'' | ''Move'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Tusse]]'' | ''Voices'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 109 | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kornēlija Džeikobsa]] | ''Hold Me Closer'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 438 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 396 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Lorīna | ''[[Tattoo (dziesma)|Tattoo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 583 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 135 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Marcus & Martinus]]'' | ''Unforgettable'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 174 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[KAJ]]'' | ''[[Bara bada bastu]]'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 321 | align="center" | 4. | align="center" | 118 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] | ''My System'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Zviedrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Stokholma]] | ''[[Sankt Eriks-Mässan]]'' | [[Korina Folka]] |- | align="center" | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' | [[Lilla Lindforsa]] |- | align="center" | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Malme]] | ''[[Malmö Isstadion]]'' | [[Lidija Kapulikijo]], [[Horalds Troutigers]] |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' | [[Katisa Alstrema]], [[Anderss Lundins]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Malme | [[Malmes arēna]] | [[Petra Mede]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Stokholma | ''Globe arēna'' | Petra Mede, [[Monss Selmerlēvs]] |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Malme | Malmes arēna | Petra Mede, [[Malīna Ākermane]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] prqrvurxsxoufi5rw8a6s52ysm5omrk 4467413 4467345 2026-05-13T05:07:06Z Meistars Joda 781 4467413 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Zviedrija]] | karogs = Flag of Sweden.svg | parraiditajs = [[SVT]] | nac atlase = ''[[Melodifestivalen]]'' (1959-) | pied reizes = 65 (64 fināli) | pirma reize = [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | ESC lab = 1. vieta: [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]], [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | majaslapa = http://www.svt.se/melodifestivalen | EBU lapa = }} '''[[Zviedrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 65 reizes, debitējot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada konkursā]], izlaižot tikai [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1970.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. un [[1976.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976. gada]] konkursus. [[Zviedrija]] ir viena no visveiksmīgākajām [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis|Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstīm]], kopumā gūstot 7 uzvaras, kas ir tikpat, cik [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijai]]. [[Zviedrija]] ir arī visveiksmīgākā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] dalībniece [[21. gadsimts|21.gadsimtā]].{{nepieciešama atsauce}} == Zviedrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Alise Babsa]] | ''Lilla stjärna'' | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" | 4. | align="center" | 10 | colspan="2" rowspan="38" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Brita Borga]] | ''Augustin'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Sīva Malmkvista]] | ''Alla andra får varann'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ''[[Lill-Babs]]'' | ''April, april'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ingera Berggrēna]] | ''Sol och vår'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 4 |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Monika Seterlunda]] | ''En gång i Stockholm'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1964|1964]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Ingvars Viksells]] | ''Absent Friend'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 6 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Lilla Lindforsa]] un [[Svante Tūresons]] | ''Nygammal vals'' | Zviedru | align="center" | 2. | align="center" | 16 |- | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | [[Estens Varnerbrings]] | ''Som en dröm'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 7 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | [[Klāss Jērans Hederstrems]] | ''Det börjar verka kärlek, banne mig'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 15 |- | align="center" |{{flagicon|Spānija}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Judy, min vän'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 8 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1970|1970]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ''[[Family Four]]'' | ''Vita vidder'' | Zviedru | align="center" | 6. | align="center" | 85 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | ''Family Four'' | ''Härliga sommardag'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 75 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | ''[[Malta (grupa)|The Nova]]'' | ''You're Summer'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[ABBA]] | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 24 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Lase Berghāgens]] | ''Jennie, Jennie'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1976|1976]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | Zviedru | align="center" | 18. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 26 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Teds Jērdestads]] | ''Satellit'' | Zviedru | align="center" | 17. | align="center" | 8 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | Bjērns Skifss | ''Fångad i en dröm'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Chips (grupa)|Chips]]'' | ''Dag efter dag'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 67 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Karola Hegkvista]] | ''Främling'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 126 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | ''[[Herreys]]'' | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 145 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Kiki Dānielsone]] | ''Bra vibrationer'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 103 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Lase Holms]] un [[Monika Tērnella]] | ''E' de' det här du kallar kärlek'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 78 |- | align="center" |{{flagicon|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Lota Engberga]] | ''Boogaloo'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | Tomijs Šērbergs | ''Stad i ljus'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 52 |- | align="center" |{{flagicon|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" |{{flagicon|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | Zviedru | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 146 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Kristers Bjerkmans]] | ''I morgon är en annan dag'' | Zviedru | align="center" | 22. | align="center" | 9 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ''[[Arvingarna]]'' | ''Eloise'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 89 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Marī Bergmane]] un [[Rogers Pontare]] | ''Stjärnorna'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 48 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Jans Juhansens]] | ''Se på mej'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | ''[[One More Time]]'' | ''[[Den Vilda]]'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | ''[[Blond (grupa)|Blond]]'' | ''Bara hon älskar mig'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 36 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Jilla Jonsone]] | ''Kärleken är'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 163 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Rogers Pontare | ''When Spirits Are Calling My Name'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 88 |- | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Friends (grupa)|Friends]]'' | ''Listen to Your Heartbeat'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | align="center" |{{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | align="center" |{{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 107 |- | align="center" |{{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lēna Fīlipsone]] | ''It Hurts'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 30 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | align="center" | 4. | align="center" | 214 |- | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 51 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 47 | align="center" | 12.{{efn|Kvalificējās pēc žūrijas balsojuma.}} | align="center" | 54 |- | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | Angļu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 21. | align="center" | 33 | align="center" | 4. | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 62 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Ēriks Saāde]] | ''[[Popular]]'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 185 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 155 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Lorīna]] | ''[[Euphoria]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 372 | align="center" | 1. | align="center" | 181 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Robins Šērnbergs]] | ''You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Sanna Nilsēna]] | ''Undo'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 131 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 365 | align="center" | 1. | align="center" | 217 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Franss Jepsons Valls|Franss]] | ''If I Were Sorry'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 261 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Robins Bengtsons]] | ''I Can't Go On'' | Angļu | align="center" | 5 | align="center" | 344 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Benjamins Ingroso]] | ''Dance You Off'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 274 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 254 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Džons Lundviks]] | ''Too Late for Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 334 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3. | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 238 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[The Mamas]]'' | ''Move'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Tusse]]'' | ''Voices'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 109 | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kornēlija Džeikobsa]] | ''Hold Me Closer'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 438 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 396 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Lorīna | ''[[Tattoo (dziesma)|Tattoo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 583 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 135 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Marcus & Martinus]]'' | ''Unforgettable'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 174 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[KAJ]]'' | ''[[Bara bada bastu]]'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 321 | align="center" | 4. | align="center" | 118 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] | ''My System'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Zviedrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Stokholma]] | ''[[Sankt Eriks-Mässan]]'' | [[Korina Folka]] |- | align="center" | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' | [[Lilla Lindforsa]] |- | align="center" | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Malme]] | ''[[Malmö Isstadion]]'' | [[Lidija Kapulikijo]], [[Horalds Troutigers]] |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' | [[Katisa Alstrema]], [[Anderss Lundins]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Malme | [[Malmes arēna]] | [[Petra Mede]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Stokholma | ''Globe arēna'' | Petra Mede, [[Monss Selmerlēvs]] |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Malme | Malmes arēna | Petra Mede, [[Malīna Ākermane]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] hfxbmvqu6b5v3ukgyejb4395kyhnkhl Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 352529 4467315 4425549 2026-05-12T21:25:49Z Lasks 38532 4467315 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Portugāle]] | karogs = Flag of Portugal.svg | parraiditajs = [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) | nac atlase = ''[[Festival da Canção]]'' | pied reizes = 57 (47 fināli) | pirma reize = [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | ESC lab = 1. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ESC sl = 19. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | majaslapa = https://media.rtp.pt/eurovisao/ | EBU lapa = https://eurovision.tv/country/portugal }} '''[[Portugāle]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 57 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 47 reizes, debitējot [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964. gada konkursā]]. Portugāle ir uzvarējusi 1 reizi — [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]] gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. Nākamo, [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018.]] gada konkursu, tā rīkoja [[Lisabona|Lisabonā]]. == Vēsture == Kopš Portugāles debijas tā ir izlaidusi 5 konkursus: [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970.]], [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]], [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013.]] un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016.]] gada konkursus. Portugālei piederēja rekords par visvairāk piedalīšanās reizēm bez uzvaras, līdz [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]] gada konkursā tai pirmo reizi izdevās uzvarēt, pateicoties [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. Portugāli debijas gadā [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]] gada konkursā pārstāvēja [[Antoniju Kalvariju]]. Šī nebija veiksmīga valsts debija konkursā, jo tika iegūta pēdējā vieta. Kopš debijas gada Portugāle ir vēl trīs reizes ieguvusi pēdējo vietu: [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974.]], [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997.]] un [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018.]] gada konkursos. Lai gan 1974. gada pārstāvis [[Paulu di Karvaļu]] ar dziesmu ''[[E depois do adeus]]'' ieguva pēdējo vietu, tā ieguva atpazīstamību, kad dziesma tika izmantota kā radio signāls, lai aizsāktu [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūciju]] pret ''[[Estado Novo]]'' režīmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/news/world/1128105/eurovision-2019-final-israel-portugal-coded-signal-revolution-spt|title=Eurovision BOMBSHELL: How song was used to send coded signal for REVOLUTION|last=Kretschmer|first=Anna|publisher=Daily Express|access-date={{Dat|2020|11|3}}|date={{Dat|2019|5|18}}|language=en}}</ref> [[1990. gadi]] Portugālei bija veiksmīgākais periods konkursa vēsturē, kad valsts ieļuva TOP 10 četras reizes. Portugālei bija iespēja piedalīties [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002.]] gada konkursā, bet tā atteica dalību, dodot iespēju [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijai]] piedalīties,<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Bakker|first1=Sietse|title=EBU confirmed: Portugal resigns, Latvia is in|url=http://esctoday.com/121/ebu_confirmed_portugal_resigns_latvia_is_in/|publisher=ESCToday|accessdate={{Dat|2020|11|3}}|date={{Dat|2002|11|29}}|language=en}}</ref> kura arī konkursā vēlāk uzvarēja. Kopš [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]] tika ieviesti pusfināli, Portugāle nav kvalificējusies finālam 9 reizes. == Nacionalā atlase == ''[[Festival da Canção]]'' ("Dziesmu festivāls"), saukts arī par ''Festival RTP da Canção'' ("[[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] dziesmu festivāls") ir Portugāles nacionālā atlase [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], kura parasti notiek februārī vai martā Eirovīzijas norises gadā. Tajos gados, kad Portugāle nepiedalās Eirovīzijā, festivāls nenotiek, izņēmumi ir [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970.]] un [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000.]] gada konkursi. == Portugāles pārstāvji Eirovīzijā == Portugāles visi pārstāvji Eirovīzijā ir dziedājuši [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodā, izņēmumi ir [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003.]], [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]., [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006.]] un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022.]] gada konkursi, kad dziesmas tikušas izpildītas arī [[Angļu valoda|angļu]] valodā, vēl [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] gada konkursā dziedātāja ''[[Sabrina]]'' izpildīja savu dziesmu portugāļu, angļu, [[Franču valoda|franču]] un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodās. : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flaga|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | [[Antoniju Kalvariju]] | ''Oração'' | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | align="center" | 13. | align="center" | 0 |colspan="2" rowspan="32" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flaga|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Simone di Olivera]] | ''Sol de inverno'' | Portugāļu | align="center" | 13. | align="center" | 1 |- | align="center" | {{flaga|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Magdalena Iglesiasa]] | ''Ele e ela'' | Portugāļu | align="center" | 13. | align="center" | 6 |- | align="center" | {{flaga|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | [[Eduardu Nackrimentu]] | ''O vento mudou'' | Portugāļu | align="center" | 12. | align="center" | 3 |- | align="center" | {{flaga|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | [[Karlušs Mendess]] | ''Verão'' | Portugāļu | align="center" | 11. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flaga|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Simone di Olivera]] | ''Desfolhada portuguesa'' | Portugāļu | align="center" | 15. | align="center" | 4 |- | {{N/A|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ''[[Tonicha]]'' | ''Menina do alto da serra'' | Portugāļu | align="center" | 9. | align="center" | 83 |- | align="center" | {{flaga|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | [[Karlušs Mendess]] | ''A festa da vida'' | Portugāļu | align="center" | 7. | align="center" | 90 |- | align="center" | {{flaga|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | [[Fernandu Tordu]] | ''Tourada'' | Portugāļu | align="center" | 10. | align="center" | 80 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flaga|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[Paulu di Karvaļu]] | ''E deopis do adeus'' | Portugāļu | align="center" | 14. | align="center" | 3 |- | align="center" | {{flaga|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Duarte Mendess]] | ''Madrugada'' | Portugāļu | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- | align="center" | {{flaga|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] | [[Karlušs du Karmu]] | ''Uma flor de verde pinho'' | Portugāļu | align="center" | 12. | align="center" | 24 |- | align="center" | {{flaga|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |''[[Os Amigos]]'' | ''Portugal no coração'' | Portugāļu | align="center" | 14. | align="center" | 18 |- | align="center" | {{flaga|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | ''[[Gemini (portugāļu grupa)|Gemini]]'' | ''Dai li dou'' | Portugāļu | align="center" | 17. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flaga|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Manuela Bravu]] | ''Sobe, sobe, balão sobe'' | Portugāļu | align="center" | 9. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flaga|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Žužē Sids]] | ''Um grande, grande amor'' | Portugāļu | align="center" | 7. | align="center" | 71 |- | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | [[Karlušs Paijau]] | ''Playback'' | Portugāļu | align="center" | 18. | align="center" | 9 |- | align="center" | {{flaga|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Doce]]'' | ''Bem bom'' | Portugāļu | align="center" | 13. | align="center" | 32 |- | align="center" | {{flaga|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Armandu Gama]] | ''Esta balada que te dou'' | Portugāļu | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | {{flaga|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | [[Marija Ginoča]] | ''Silêncio e tanta gente'' | Portugāļu | align="center" | 11. | align="center" | 38 |- | align="center" | {{flaga|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Adelaide Fereira]] | ''Penso em ti, eu sei'' | Portugāļu | align="center" | 18. | align="center" | 9 |- | align="center" | {{flaga|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | ''[[Dora]]'' | ''Não sejas mau para mim'' | Portugāļu | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flaga|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | ''[[Nevada (grupa)|Nevada]]'' | ''Neste barco à vela'' | Portugāļu | align="center" | 18. | align="center" | 15 |- | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | ''[[Dora]]'' | ''Voltarei'' | Portugāļu | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flaga|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | ''[[Da Vinci]]'' | ''Conquistador'' | Portugāļu | align="center" | 16. | align="center" | 39 |- | align="center" | {{flaga|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | ''[[Nucha]]'' | ''Há sempre alguém'' | Portugāļu | align="center" | 20. | align="center" | 9 |- | align="center" | {{flaga|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Dulse Ponteša]] | ''Lusitana paixão'' | Portugāļu | align="center" | 8. | align="center" | 62 |- | align="center" | {{flaga|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | ''[[Dina (dziedātāja)|Dina]]'' | ''Amor d'água fresca'' | Portugāļu | align="center" | 17. | align="center" | 26 |- | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | [[Anabela]] | ''A cidade (até ser dia)'' | Portugāļu | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Sāra Tavāreša]] | ''Chamar a música'' | Portugāļu | align="center" | 8. | align="center" | 73 |- | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[To Kruzs]] | ''Baunilha e chocolate'' | Portugāļu | align="center" | 21. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flaga|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Lūsija Moniza]] | ''O meu coração não tem cor'' | Portugāļu | align="center" | 6. | align="center" | 92 | align="center" | 18. | align="center" | 32 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flaga|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Selija Lausone]] | ''Antes do adeus'' | Portugāļu | align="center" | 24. | align="center" | 0 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flaga|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | ''[[Alma Lusa]]'' | ''Se eu te pudesse abraçar'' | Portugāļu | align="center" | 12. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flaga|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Rui Bandeira]] | ''Como tudo começou'' | Portugāļu | align="center" | 21. | align="center" | 12 |- | {{N/A|[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flaga|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[MTM]]'' | ''Só sei ser feliz assim'' | Portugāļu | align="center" | 17. | align="center" | 18 |- | {{N/A|[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flaga|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me sonhar (só mais uma vez)'' | Portugāļu, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" | 22. | align="center" | 13 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Sofija Vitorija]] | ''Foi magia'' | Portugāļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 38 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ''[[2B]]'' | ''Amar'' | Portugāļu, angļu | align="center" | 17. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | Portugāļu, angļu | align="center" | 19. | align="center" | 26 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[Sabrina]]'' | ''Dança comigo'' | Portugāļu, angļu, [[Franču valoda|franču]], [[Spāņu valoda|spāņu]] | align="center" | 11. | align="center" | 88 |- | align="center" | {{flaga|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Vanija Ferndandeša]] | ''Senhora do mar (Negras águas)'' | Portugāļu | align="center" | 13. | align="center" | 69 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 120 |- | align="center" | {{flaga|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas as ruas do amor'' | Portugāļu | align="center" | 15. | align="center" | 57 | align="center" | 8. | align="center" | 70 |- | align="center" | {{flaga|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Filipa Azevedu]] | ''Há dias assim'' | Portugāļu | align="center" | 18. | align="center" | 43 | align="center" | 4. | align="center" | 89 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Homens da Luta]]'' | ''A luta é alegria'' | Portugāļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 18. | align="center" | 22 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | Portugāļu | align="center" | 13. | align="center" | 39 |- | {{N/A|[[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]}} | colspan="7" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Suzy]]'' | ''Quero ser tua'' | Portugāļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 39 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Leonora Andrade]] | ''Há um mar que nos separa'' | Portugāļu | align="center" | 14. | align="center" | 19 |- | {{N/A|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]}} |colspan="7" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flaga|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Salvadors Sobrals]] | ''[[Amar pelos dois]]'' | Portugāļu | align="center" | 1. | align="center" | 758 | align="center" | 1. | align="center" | 370 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flaga|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Klaudija Paškvāla]] | ''O jardim'' | Portugāļu | align="center" | 26. | align="center" | 39 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Konans Ozīriss]] | ''Telemóveis'' | Portugāļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 51 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[Elīza Silva|Elīza]]'' | ''Medo de sentir'' | Portugāļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flaga|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[The Black Mamba]]'' | ''Love Is on My Side'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 153 | align="center" | 4. | align="center" | 239 |- | align="center" | {{flaga|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Maro]] | ''Saudade, saudade'' | Angļu, portugāļu | align="center" | 9. | align="center" | 207 | align="center" | 4. | align="center" | 208 |- | align="center" | {{flaga|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Mimicat]]'' | ''Ai coração'' | Portugāļu | align="center" | 23. | align="center" | 59 | align="center" | 9. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Iolanda]]'' | ''Grito'' | Portugāļu | align="center" | 10. | align="center" | 152 | align="center" | 8. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flaga|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Napa]]'' | ''Deslocado'' | Portugāļu | align="center" | 21. | align="center" | 50 | align="center" | 9. | align="center" | 56 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | Portugāļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Portugālē == {| class="wikitable" ! Gads ! Vieta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Lisabona]] | ''[[Altice Arena]]'' | [[Katarīna Furtādo]], [[Daniela Ruā]], [[Silvija Albertu]], [[Filomena Kautela]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Portugāles mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] 9oolckoacsweibda6op7wwe262ncphx Sanita Reinsone 0 360397 4467182 4405429 2026-05-12T18:05:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467182 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Tekstā ārsaites jāpārveido par derīgām atsaucēm vai jāizmet}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Sanita Reinsone | vārds_orig = Sanita Bērziņa-Reinsone | attēls = Sanita Reinsone.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Mazsalaca|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = folkloras pētniece, publiciste, rakstniece | lit virzieni = | piezīmes = | dzimums = S }} '''Sanita Reinsone''' ((pilnā vārdā '''Sanita Bērziņa-Reinsone''', dzimusi 1981. gada 30. septembrī [[Mazsalaca|Mazsalacā]]) ir [[latvieši|latviešu]] folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, Latvijas Universitātes asociētā tenūrprofesūre, bērnu literatūras rakstniece. == Biogrāfija == Reinsone mācījusies [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā]], studējusi [[Latvijas Universitāte]]s Humanitāro zinātņu fakultātē, kur 2012. gadā ieguvusi filoloģijas zinātņu doktora grādu. No 2000. līdz 2005. gadam strādājusi [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta]] Mākslīgā intelekta laboratorijā. No 2003. līdz 2025. gadam strādā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, ir tā vadošā pētniece un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lulfmi.lv/Sanita-Reinsone-Apmaldisanas-poetika |title=Sanita Reinsone — Apmaldīšanās poētika |access-date={{dat|2017|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126100715/http://lulfmi.lv/Sanita-Reinsone-Apmaldisanas-poetika }}</ref> Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja no 2014. līdz 2018. gadam. 2018. gada sākumā pēc S. Reinsones iniciatīvas LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē tiek izveidots Autobiogrāfiju krājums. Sākot ar 2025. gadu – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā tenūrprofesore. Publikācijas kopš 2005. gada. Pētījusi mutvārdu stāstījumus un dzīves pierakstīšanas tradīcijas. Darbojas digitālo humanitāro zinātņu jomā, pētot sabiedrības virtuālo iesaisti kultūras mantojuma radīšanā un digitālo folkloras arhīvu darbību. Monogrāfijas "Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās" (2017) autore un kolektīvās monogrāfijas "Latviešu folkloristika starpkaru periodā" (2014) līdzautore. Pēc grāmatas "Ādama stāsts" motīviem 2011. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudēta izrāde [[Indra Roga|Indras Rogas]] režijā. 2015. gadā grāmata "Meža meitas" (Dienas Grāmata) nominēta Latvijas TV un Radio balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada pārsteigums", 2019. gadā saņēmusi AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu. Grāmata bērniem “Kus mul patarei!" (Liels un Mazs) 2017. gadā nominēta [[Jāņa Baltvilka balva]]i par debiju bērnu literatūrā. Grāmata bērniem "Draugi un kaimiņi" (2024, Jānis Roze) ieguvusi Latvijas literatūras gada balvu 2025. gadā kategorijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā'''"'''. 2025. gadā Reinsones grāmata "Draugi un kaimiņi" nominēta arī Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai bērnu un jauniešu literatūrā; apbalvota ar lsm.lv lasītāju simpātijas balvu. 2017. gadā S. Reinsones ieguldījums humanitārajās zinātnēs nominēts [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] fonda "[[Fonds "Viegli"|Viegli]]" apbalvojumam "Laiks Ziedonim" zinātnes kategorijā. 2017./2018. gada sezonā režisors [[Mārtiņš Eihe]] [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] iestudēja izrādi pēc grāmatas "Meža meitas".<ref>[http://vdt.lv/lv/jaunumi/valmieras-teatra-jaunas-sezonas-repertuara-uzsvars-uz-stiprajam-sievietem Valmieras teātra jaunās sezonas repertuārā uzsvars uz stiprajām sievietēm] http://www.satori.lv/article/martins-eihe-iestude-sanitas-reinsones-meza-meitas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171209224232/http://www.satori.lv/article/martins-eihe-iestude-sanitas-reinsones-meza-meitas |date={{dat|2017|12|09||bez}} }}</ref> Digitālo humanitāro zinātņu popularizētāja Latvijā, iniciatīvas [https://digitalhumanities.lv digitalhumanities.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220322033654/http://www.digitalhumanities.lv/ |date={{dat|2022|03|22||bez}} }} iniciatore un veidotāja. LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva [https://garamantas.lv garamantas.lv]{{Novecojusi saite}} izveidotāja un vadītāja (2014-2020). Vadījusi projektus digitālajās humanitārajās zinātnēs dažādu humanitāro zinātņu digitālo resursu izstrādei un pētījumu veikšanai, tostarp [http://pasakas.lfk.lv pasakas.lfk.lv]{{Novecojusi saite}}, [http://iesaisties.lv iesaisties.lv], par kuru 2024. gadā saņemta starptautiska atzinība no Eiropas Komisijas Eiropas Sabiedriskās zinātnes balvas. Kopš 2018. gada LU LFMI Latviešu folkloras krātuves [http://autobiografijas.lv Autobiogrāfiju krājuma] izveidotāja un vadītāja. Tā ietvaros 2021. gadā sadarbībā ar kultūras žurnālu Punctum iniciējusi projektu "[http://garamantas.lv/lv/collection/1415829/Pandemijas-dienasgramatas-2020 Pandēmijas dienasgrāmatas]{{Novecojusi saite}}". 2022. gada 26. februārī aizsākusi starptautisku iniciatīvu [https://scienceforukraine.eu #ScienceForUkraine], kurā darbojas plaša starptautiska zinātnieku un studentu komanda ar mērķi sniegt atbalstu Krievijas karā cietušajiem Ukrainas zinātniekiem un studentiem. == Bibliogrāfija == * ''Ādama stāsts: Mazsalaciešu dzīve, ieradumi un tikumi Ādama Purmaļa autobiogrāfijā 19. un 20. gs. mijā''. Rīga: Zinātne, 2008. * ''Meža meitas: 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā''. Rīga: Dienas Grāmata, 2015. * ''Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju''. Rīga: Liels un Mazs, 2016. * ''Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās''. Rīga: LU LFMI, 2017. * ''Draugi un kaimiņi.'' Rīga: Jānis Roze, 2024. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Reinsone, Sanita}} [[Kategorija:Latvijas folkloristi]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Zinātnieces]] [[Kategorija:Mazsalacā dzimušie]] [[Kategorija:Kultūras mantojums]] [[Kategorija:Digitālās humanitārās zinātnes]] [[Kategorija:Latvijas bērnu literatūras rakstnieki]] cykk0bjv10eysn5rzbolujb32vtme7u Džungļu grāmata 0 370719 4467153 4248452 2026-05-12T16:45:56Z ZANDMANIS 91184 4467153 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Radjarda Kiplinga grāmatu|Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)|Džungļu grāmata}} {{Grāmatas infokaste | nosaukums = | attels = [[Attēls:Džungļu grāmata.jpg|200px]] | attela apraksts = 1982. gada latviešu izdevuma vāks | autors = [[Radjards Kiplings]] | orig nosaukums = | ilustrators = [[John Lockwood Kipling|Džons Lokvuds Kiplings]] | vaka autors = | valsts = {{GBR}} | valoda = [[angļu valoda]] | serija = | temats = | zanrs = [[bērnu literatūra]] | izdevejs = ''[[Macmillan Publishers]]'' | izdota = 1894. gadā | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = | masa izmers = | isbn = | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''“Džungļu grāmata”''' ({{val|en|The Jungle Book}}) ir angļu rakstnieka [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] stāstu kolekcija, kas izdota 1894. gadā. Stāstu galvenais tēls ir cilvēkbērns [[Mauglis]], kuru [[Indija]]s mežos ([[džungļi|džungļos]]) uzaudzinājuši vilki. Lielākā daļa no tēliem ir dzīvnieki, piemēram, tīģeris [[Širhans]] un lācis [[Balu]]. Darbība norisinās Indijas mežos, grāmatā vairākas reizes pieminēta pilsēta [[Seoni]], kas atrodas [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štatā. Grāmata vairākas reizes izdota latviešu valodā (1936. gadā, 1958. gadā, 1982. gadā sērijā "[[Stāsti par dabu]]", 2000. gadā sērijā "[[Sprīdīša bibliotēka]]", 2005. gadā sērijā "[[Lasītprieks!]]"). Grāmatai ir divas daļas — "Pirmā džungļu grāmata" un "Otrā džungļu grāmata". Tajās ietilpst arī stāsti, kas nav saistīti ar galveno sižeta līniju par Maugli. Daži no tiem, piemēram, "Riki-tiki-tavi" ir izdoti arī atsevišķās grāmatās. == Ārējās saites == {{Wikisource}} {{Commons category}} * [https://archive.org/details/junglebook00kipl2 1910 edition at Archive.org] {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bērnu literatūra]] [[Kategorija:Britu literatūra]] 620g82srdie7qa6i7t2qolpf7a9ccub Starp diviem laikmetiem 0 371001 4467362 4347759 2026-05-13T00:28:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467362 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Starp diviem laikmetiem | attēls = Starp diviem laikmetiem.jpg | att_izm = | image_caption = | author = [[Džeks Finijs]] | title_orig = ''Time and Again'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | language = [[angļu valoda|angļu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = ''Simon & Schuster'' | pub_date = 1970 | izdota latviski = 1976 | media_type = [[grāmata]] | pages = | isbn = 0-671-24295-4 | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} "'''Starp diviem laikmetiem'''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Džeks Finijs|Džeka Finija]] 1970. gadā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanrā sarakstīts ilustrēts [[romāns]]. Klīda baumas, ka [[kinorežisors|režisors]] [[Roberts Redfords]] veidos [[kinofilma|filmu]], kas balstītos uz šo grāmatu, taču šāds projekts nekad netika īstenots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Alpha Ralpha Boulevard article about Jack Finney|url=http://www.catch22.com/SF/ARB/SFF/Finney,Jack.php3|accessdate=15 July 2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121101045611/http://www.catch22.com/SF/ARB/SFF/Finney,Jack.php3|archivedate={{dat|2012|11|01||bez}}}}</ref> 2012. gada jūlijā tika paziņots, ka studija ''[[Lionsgate]]'' ir ieguvusi romāna ekranizēšanas tiesības, un filmas uzņemšanu veiktu [[Dags Laimans]] (''Doug Liman'').<ref>[http://www.variety.com/article/VR1118057065 ''Variety'', Lionsgate, Liman take on 'Time and Again,' July 25, 2012],</ref> Latviešu valodā grāmatu 1976. gadā izdevusi izdevniecība "Zinātne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_starp-diviem-laikmetiem-dzeks-finejs.aspx?BID=8e5b89aa-7935-4c02-afd2-f4b21fe38ce3|title=Starp diviem laikmetiem - Džeks Finejs - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2017-12-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sižets == 1970. gada novembrī [[majors]] Rūbins Prīns{{efn|Personu vārdi atveidoti atbilstoši romāna latviskajam tulkojumam.}} uzaicina [[reklāma]]s skiču mākslinieku Saimonu Morliju piedalīties slepenā valdības projektā. Viņš tiek nogādāts milzīgā [[noliktava|noliktavā]] [[Manhatana]]s rietumu pusē, kur uzstādīts kaut kas līdzīgs filmu [[dekorācijas|dekorācijām]], kurās rosās cilvēki. Tas ir projekts, kura mērķis ir uzzināt, vai iespējams nosūtīt cilvēkus [[ceļošana laikā|atpakaļ pagātnē]] ar [[pašhipnoze]]s palīdzību — pārliecinot pašam sevi, ka atrodies pagātnē, nevis [[Tagadne|tagadnē]], tas varētu izdoties. Saimonam (dēvētam par Saju) ir iemesls, lai gribētu atgriezties pagātnē — viņa draudzenei Keitai ir kāda noslēpumaina vēstule, kas sūtīta 1882. gadā. Sajs piekrīt piedalīties projektā un lūdz atļauju atgriezties [[Ņujorka|Ņujorkā]] 1882. gadā, lai noskatītos, kā tiek nosūtīta vēstule. Doktors Dancigers, projekta vadītājs, tam piekrīt un izsaka nožēlu, ka nevar iet kopā ar Saju, jo viņš būtu gribējis redzēt savu vecāku pirmo tikšanos, kas arī notika Ņujorkā 1882. gadā. Projekta organizatori īrē dzīvokli slavenajā Dakotas daudzdzīvokļu ēkā.<ref>http://www.businessinsider.com/15-crazy-facts-about-nycs-dakota-building-2015-8</ref> Sajs izmanto šo dzīvokli kā vietu un līdzekli, lai veiktu pašhipnozi, jo ēkas [[interjers|interjerā]] saglabājies ļoti daudz no laika, kad tā tika uzbūvēta, un aina, kas paveras, pa logu skatoties uz [[Centrālparks|Centrālparku]], ir nemainīga kopš 1882. gada. [[Attēls:The Dakota 1880s.jpg|left|180px|thumb|Dakota ziemā. Viena no grāmatas ilustrācijām.]] Sajam izdodas veiksmīgi atgriezties 1882. gadā. Viņa pirmā viesošanās pagātnē nav pārāk ilga, un viņš to pat neapjauš, taču otrajā reizē viņš spēj sev paņemt līdzi arī savu draudzeni Keitu. Pēc katras Saja vizītes pagātnē projekta organizatori rūpīgi pārbauda, ciktāl tas iespējams, vai tagadnē nav notikušas kādas izmaiņas. Vairākas dienas viņš pēta pagātnes Manhatanu, visu laiku veidojot skices — viņš ir ilustrators. Finejs [[ilustrācija]]s no vēstures perioda ievieto grāmatā kā Saja veidotas. Diemžēl kāds cits projekta dalībnieks, atgriezies [[Denvera|Denverā]] 19. gadsimta 70. gados, pagātnē ir izdarījis zināmas pārmaiņas, un līdz ar to draugs, kuru viņš atceras, nekad nav piedzimis. Dancigers uzstāj, ka projekts jāpārtrauc. Dancigeram nepiekrīt, un viņš atkāpjas no amata. Pēc sarunas ar Prīnu Sajs nolemj vēlreiz atgriezties pagātnē, jo viņš ir satraukts par Dancigera atkāpšanos. Sajam izdodas uzzināt ar vēstuli saistīto noslēpumu, pagātnē norisinās spraigi notikumi, viņš kopā ar kādu jaunu meiteni Džūliju tiek turēts aizdomās par milzu [[ugunsgrēks|ugunsgrēka]] izraisīšanu un bēg no [[policija]]s. Pēc tam Sajam tiek piešķirts uzdevums — apzināti mainīt pagātni, ietekmējot pagātnes notikumus tā, lai toreizējais [[ASV prezidents]] [[Grovers Klīvlends]] netiktu atrunāts no domas nopirkt [[Kuba|Kubu]] no [[Spānija]]s, tādā gadījumā Kuba būtu Amerikas Savienoto Valstu štats un tām nekad nevajadzētu uztraukties par [[Fidels Kastro|Fidelu Kastro]] un [[Kubas raķešu krīze|Kubas raķešu krīzi]]. Sajs mēģina iebilst, taču viņam tiek paskaidrots, ka tas ir tikai laika jautājums — ja to neizdarīs viņš, to liks izdarīt kādam citam projekta dalībniekam. Pēc telefonsarunas ar Dancigeru, kurā tas izmisīgi viņam lūdz darīt visu, lai projekts tiktu apturēts, Sajs ir satraukts par pārējām iespējamajām izmaiņām tagadnē. Sajs atgriežas 1882. gadā un aizkavē Dancigera tēvu, lūdzot tam uzsmēķēt, līdz ar to novēršot Dancigera vecāku sastapšanos. Līdz ar to Dancigers nekad nav piedzimis, un projekts par ceļošanu pagātnē netiek realizēts. == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{Notelist}} == Ārējās saites == * https://www.livelib.ru/book/1000216893-mezh-dvuh-vremen-dzhek-finnej {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241010024528/https://www.livelib.ru/book/1000216893-mezh-dvuh-vremen-dzhek-finnej |date={{dat|2024|10|10||bez}} }} {{ru ikona}} * http://royallib.com/book/finney_dgek/meg_dvuh_vremen.html {{ru ikona}} {{Fantastikas pasaule|state=collapsed}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Laika ceļošana zinātniskajā fantastikā]] [[Kategorija:Amerikāņu romāni]] mu4jx8pc8m2tgzm49422xz8nijv090i Sīgu dzimta 0 372291 4467391 4134057 2026-05-13T03:35:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467391 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|putnu dzimtu|citām nozīmēm|Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Sīgu dzimta | platums = 240px | attēls = Otis_tarda,_Hortobagy,_Hungary_1.jpg | att_nosaukums =[[Lielā sīga]] (''Otis tarda'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | apakšklase = Neornithes |apakšklase_lv = Īstie putni | infraklase = Neognathae |infraklase_lv = Neognati | virskārta = Otidimorphae | virskārta_lv = Sīgveidīgo virskārta | kārta = Otidiformes | kārta_lv = Sīgveidīgie | kārta_r = Sīgu dzimta | dzimta = Otididae | dzimta_lv = Sīgu dzimta | binomial = Otididae <small>([[Constantine Samuel Rafinesque|Rafinesque]], 1815)</small> | kategorijas = nē | iedalījums = *[[Apkakles sīgas]] (''Chlamydotis'') *[[Āfrikas cekulainās sīgas]] (''Lophotis'') *[[Āfrikas lielās sīgas]] (''Neotis'') *[[Āfrikas mazās sīgas]] (''Eupodotis'') *[[Bengālijas sīgas]] (''Houbaropsis'') *[[Cekulainās sīgas]] (''Sypheotides'') *[[Lielās sīgas]] (''Otis'') *[[Mazās sīgas]] (''Tetrax'') *[[Melnās sīgas]] (''Afrotis'') *[[Melnvēdera sīgas]] (''Lissotis'') *[[Milzu sīgas]] (''Ardeotis'') | sinonīmi = *''Otidae'' }} '''Sīgu dzimta''' (''Otididae'') ir vienīgā '''sīgveidīgo putnu kārtas''' (''Otidiformes'') [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]], kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/bustards/ World Bird List: Bustards, mesites, Kagu, seriemas, flufftails & finfoots]</ref> Sīgas ir [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] putni, kas mājo sausās, zāļainās [[bioma|biomās]]: [[savanna|savannā]] un [[stepe|stepē]].<ref name=del>del Hoyo, J. Elliott, A. & Sargatal, J. (editors). (1996) Handbook of the Birds of the World. Volume 3: Hoatzin to Auks. Lynx Edicions. {{ISBN|84-87334-20-2}}</ref> Sastopamas [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzjā]], [[Eiropa|Eiropā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Lielākā sugu dažādība mājo Āfrikā.<ref name=scien>[http://science.jrank.org/pages/1083/Bustards.html Bustards - Species of bustards, Bustards and humans]{{Novecojusi saite}}</ref> == Latvijā == [[Attēls:Tetrax_tetrax,_Castuera,_Estremadura,_Spain_1.jpg|thumb|left|220px|[[Mazā sīga]] (''Tetrax tetrax'') ir viena no mazākajām sīgām dzimtā]] [[Attēls:Koribustard.jpg|thumb|left|220px|[[Kori sīga]] (''Ardeotis kori'')]] [[Latvija|Latvijā]] varētu būt iespējams novērot 3 sīgu dzimtas sugas: [[apkakles sīga|apkakles sīgu]] (''Chlamydotis macqueenii''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/chlmac.htm |title=Ornitofaunistika:Apkakles sīga Chlamydotis macqueenii |access-date={{dat|2018|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226213130/http://ornitofaunistika.com/lvp/chlmac.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}</ref> [[lielā sīga|lielo sīgu]] (''Otis tarda'') un [[mazā sīga|mazo sīgu]] (''Tetrax tetrax'').<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/otididae/ Latvijas Daba: Sīgu dzimta]</ref> Tomēr neviena no trīs sugām dabā nav novērota kopš 1910. gada.<ref name=putn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ |title=Dzērvjveidīgie (Gruiformes) |access-date={{dat|2018|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ }}</ref> == Izskats == Sīgas ir lieli vai vidēji lieli putni. Lielākā daļa sugu ļoti lieli putni. Tām ir masīvi ķermeņi ar smailu krūšukurvi. [[Kāja]]s garas un spēcīgas. [[pēda|Pēdām]] iztrūkst aizmugurējais [[pirksts]], kuru citi putni izmanto, lai aptvertu koka zaru. Sīgas nekad nesēžas koka zaros un vienmēr uzturas uz zemes, kad nelido.<ref name=ois/> Apspalvojums lielākajai daļai sugu kriptisks, dažādos [[brūnā krāsa|brūnos]] toņos. Tomēr tēviņu apspalvojums ir nedaudz košāks, kontrastaināks nekā mātītēm.<ref name=del/><ref name=ois/> Lielākie dzimtā ir [[lielā sīga|lielo sīgu]] (''Otis'') un [[Milzu sīgas|milzu sīgu]] (''Ardeotis'') ģinšu pārstāvji. Īpaši lieli ir [[tēviņš|tēviņi]], kuri ir apmēram metru augsti un kuru svars ir 10—24 [[kilograms|kg]]. Lielākās dzimtā ir [[lielā sīga]] (''Otis tarda'') un [[Kori sīga]] (''Ardeotis kori''), to svars ir 18—24 kg, ķermeņa garums var sasniegt 120 [[centimetrs|cm]]. Līdz ar [[paugurknābja gulbis|paugurknābja gulbi]] tie ir smagākie lidojošie putni pasaulē.<ref name=del/><ref name=scien/><ref name=ois/><ref>[https://www.hbw.com/species/kori-bustard-ardeotis-kori Alive: Kori Bustard (Ardeotis kori)]</ref> Vienas no mazākajām dzimtā ir [[cekulainā sīga]] (''Sypheotides indicus''), [[rudcekula sīga]] (''Lophotis savilei'') un [[mazā sīga]] (''Tetrax tetrax''),<ref name=ois/> kurām visām ķermeņa garums ir nedaudz lielāks kā 40 cm.<ref>[https://www.hbw.com/species/saviles-bustard-lophotis-savilei Alive: Savile's Bustard (Lophotis savilei)]</ref><ref name=flor>[https://www.hbw.com/species/lesser-florican-sypheotides-indicus Alive: Lesser Florican (Sypheotides indicus)]</ref><ref>[https://www.hbw.com/species/little-bustard-tetrax-tetrax Alive: Little Bustard (Tetrax tetrax)]</ref> Vismazākā ir [[mazā brūnā sīga]] (''Eupodotis humilis''), kuras ķermeņa garums ir līdz 40 cm.<ref>[https://www.hbw.com/species/little-brown-bustard-heterotetrax-humilis Alive: Little Brown Bustard (Heterotetrax humilis)]</ref> Lielākajai daļai sīgu sugu [[mātīte]]s ir izteikti mazākas nekā tēviņi, parasti par apmēram 30% mazākas, bet reizēm pat vairāk kā divas reizes mazākas.<ref name=del/> Dažām sugām mātītes ir lielākas nekā tēviņi, piemēram, [[Cekulainā sīga|cekulainajai sīgai]].<ref name=flor/> Šīs sugas mēdz saukt arī par '''florikāniem'''. == Uzvedība == [[Attēls:Sypheotides_indicus_cropped.jpg|thumb|220px|Sīgām ir ļoti izteiksmīgi un interesanti [[riests|riesta]] rituāli, attēlā [[cekulainā sīga]] (''Sypheotides indicus'')]] Sīgas galvenokārt uzturas uz zemes. Bieži redzamas ļoti lēni soļojot vai nekustīgi stāvot un saplūstot ar [[zālaugi]]em. Labprātāk iet un skrien, nevis lido. Lai arī sīgas nelido bieži, tomēr, ja tās paceļas spārnos, lidojums ir spēcīgs.<ref name=ois>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oiseaux-birds.com/page-family-otididae.html |title=Oiseaux-birds: Bustards, Floricans and Korhaans |access-date={{dat|2018|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180327032248/http://www.oiseaux-birds.com/page-family-otididae.html |archivedate={{dat|2018|03|27||bez}} }}</ref> Sīgām ir ļoti izteiksmīgi un interesanti [[riests|riesta]] rituāli: tēviņš izmaina savu izskatu, izplešot rīkles maisus un saslienot cekulus, veic dažādus palēcienus, tai skaitā veicot dramatiskas cilpas gaisā, un dauza pēdas pret zemi.<ref name=ois/> Sīgas ir [[visēdāji|visēdājas]] un barojas ar [[sēkla|sēklām]] un [[bezmugurkaulnieki]]em. [[Ligzda]] ir vienkārša iedobe, kas izkašņāta zemē, tādēļ perējums ir diezgan neaizsargāts no [[plēsēji]]em. Dējumā ir 3—5 tumšas, raibumotas [[ola]]s. Perē tikai mātīte.<ref>Archibald, George W. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 98–99. {{ISBN|1-85391-186-0}}.</ref> == Sistemātika == [[Attēls:MacQueens Bustard in Greater Rann of Kutch, Gujarat, India.jpg|thumb|220px|[[Apkakles sīga]] (''Chlamydotis macqueenii'')]] [[Attēls:Denham%27s_Bustard_(Neotis_denhami)_(7083219537).jpg|thumb|220px|[[Melnspārnu sīga]] (''Neotis denhami'')]] [[Attēls:Blackbellied Bustard - Mara - Kenya cr0001 (15557701672).jpg|thumb|220px|[[Melnvēdera sīga]] (''Lissotis melanogaster'')]] '''Sīgu dzimta''' (''Otididae'')<ref name=world/> *[[Apkakles sīgas]] (''Chlamydotis'') **[[Apkakles sīga]] (''Chlamydotis macqueenii'') **[[Sahāras sīga]] (''Chlamydotis undulata'') *[[Āfrikas cekulainās sīgas]] (''Lophotis'') **[[Dzeltencekula sīga]] (''Lophotis gindiana'') **[[Rudcekula sīga]] (''Lophotis savilei'') **[[Sarkancekula sīga]] (''Lophotis ruficrista'') *[[Āfrikas lielās sīgas]] (''Neotis'') **[[Dienvidāfrikas sīga]] (''Neotis ludwigii'') **[[Melnspārnu sīga]] (''Neotis denhami'') **[[Nūbijas sīga]] (''Neotis nuba'') **[[Somālijas sīga]] (''Neotis heuglinii'') *[[Āfrikas mazās sīgas]] (''Eupodotis'') **[[Baltvēdera sīga]] (''Eupodotis senegalensis'') **[[Mazā brūnā sīga]] (''Eupodotis humilis'') **[[Melnkakla sīga]] (''Eupodotis vigorsii'') **[[Rupela sīga]] (''Eupodotis rueppellii'') **[[Zilā sīga]] (''Eupodotis caerulescens'') *[[Bengālijas sīgas]] (''Houbaropsis'') **[[Bengālijas sīga]] (''Houbaropsis bengalensis'') *[[Cekulainās sīgas]] (''Sypheotides'') **[[Cekulainā sīga]] (''Sypheotides indicus'') *[[Lielās sīgas]] (''Otis'') **[[Lielā sīga]] (''Otis tarda'') *[[Mazās sīgas]] (''Tetrax'') **[[Mazā sīga]] (''Tetrax tetrax'') *[[Melnās sīgas]] (''Afrotis'') **[[Dienvidu melnā sīga]] (''Afrotis afra'') **[[Ziemeļu melnā sīga]] (''Afrotis afraoides'') *[[Melnvēdera sīgas]] (''Lissotis'') **[[Hartlauba sīga]] (''Lissotis hartlaubii'') **[[Melnvēdera sīga]] (''Lissotis melanogaster'') *[[Milzu sīgas]] (''Ardeotis'') **[[Arābijas sīga]] (''Ardeotis arabs'') **[[Austrālijas sīga]] (''Ardeotis australis'') **[[Indijas melngalvas sīga]] (''Ardeotis nigriceps'') **[[Kori sīga]] (''Ardeotis kori'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20190201050306/http://www.arkive.org/ft/otididae ARKive: Otididae (family)] *[https://www.hbw.com/ibc/family/bustards-otididae IBC: Family Bustards (Otididae) | the Internet Bird Collection] *[http://www.biodiversityexplorer.org/birds/otitidae/index.htm Biodiversity Explorer: Family: Otididae (bustards and korhaans)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171110085340/http://www.biodiversityexplorer.org/birds/otitidae/index.htm |date={{dat|2017|11|10||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sīgveidīgie| ]] cwvi1lqmvitekgifhpfaol466lyw9al Skaidrīte Lasmane 0 379140 4467321 4347474 2026-05-12T21:33:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467321 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | platums = | vārds = Skaidrīte Lasmane | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads =1939 | dz_mēnesis =2 | dz_diena =22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Dricānu pagasts}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | pilsonība = | tautība =[[latvieši|latviete]] | paraksts = | skola = | intereses = [[filozofija]], filozofiskā kultūra, literatūrfilozofija, [[ētika]] | idejas = | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = “Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam” (1998)<br />“20. gadsimta ētikas pavērsieni” (2004)<br />“Rietumeiropas morāles filozofija” (2006)<br />“Komunikācijas ētika” (2012) | valoda =[[latviešu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = | dzimums = S }} '''Skaidrīte Lasmane''' (dzimusi '''Skaidrīte Rimša''' {{dat|1939|2|22}}) ir [[Latvija]]s [[Filozofija|filozofe]], vēsturniece, emeritētā filozofijas doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja, pētniece; devusi nozīmīgu ieguldījumu filozofijas, filozofiskās kultūras, literatūrfilozofijas un [[ētika]]s jomās.<ref name="Lasmane">{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/lv/person/871867/Skaidrite-Lasmane|title=Skaidrīte Lasmane|publisher=garamantas.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1939. gadā zemnieku ģimenē [[Dricānu pagasts|Dricānu pagasta]] Mežniekos. Beigusi Dricēnu vidusskolu (1957). Pabeigusi studijas [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1962) un Filozofijas katedras aspirantūrā (1968). 1968. gadā sākusi strādāt Vēstures un filozofijas fakultātē par docenti.<ref name="lit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/autors/Skaidrite-Lasmane/25275|title=Skaidrīte Lasmane|publisher=literatura.lv|access-date={{dat|2018|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181216220000/http://literatura.lv/autors/Skaidrite-Lasmane/25275}}</ref> Filozofijas doktora grādu ieguvusi 1993. gadā. Par profesori Skaidrīte Lasmane strādājusi kopš 2002. gada. [[Latvijas Universitāte]]s Senāts 2017. gada 27. martā Lasmanei piešķīra Latvijas Universitātes emeritētās profesores goda nosaukumu. Ir Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātes]] Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece.<ref name="portals" /> Lasmane bija precējusies ar televīzijas žurnālistu [[Hermanis Lasmanis|Hermani Lasmani]] (miris 1995). Ir divi bērni — dēls Arnis un meita Laura.<ref name="Lasmane" /> == Devums Latvijas zinātnei == Skaidrītes Lasmanes devums ir saistāms ar vairākām tematiskajām jomām — ar pagātnes latviešu gara darbinieku un filozofu mūsdienīgu interpretāciju, ar latviešu folkloras filozofiski ētisku struktūranalīzi, ar Rietumeiropā pastāvošo ētisko teoriju un 20. gadsimta ētikas virzienu analīzi, ar dažādu ētikas un filozofijas problēmu aktualizēšanu Latvijā. Profesore Skaidrīte Lasmane pieder pie ētikas un [[Saskarsme|komunikācijas]] ētikas pētījumu virziena. Ir viena no šo tēmu iedibinātājiem Latvijas Universitātes ''curriculum''. Izveidojusi ētikas pētījumu skolu Latvijas Universitātē. Lasmanei ir būtiska loma ne tikai [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] akadēmiskajā vidē, bet arī Latvijas demokrātiskās sabiedrības veidošanā un tai atbilstīgu vērtību iedibināšanā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Skaidrīte Lasmane ir ētikas jomas pētījumu līdere un autoritatīvākā eksperte Latvijā. Skaidrīte Lasmane publiskajā telpā ir pazīstamā arī kā politiskās ētikas eksperte, kas aizstāv godprātību, taisnīgumu un citas vērtības. Profesore Skaidrīte Lasmane vairāk nekā 50 gadus ir docējusi studiju kursus ētikā, komunikācijas ētikā, kultūras teorijā un filozofijā, lasījusi lekcijas par akadēmisko ētiku, pētījumu metodoloģiju un citiem jautājumiem [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē]] un Sociālo zinātņu fakultātē. == Zinātniskā darbība == Skaidrīte Lasmane ir autore daudziem nozīmīgiem pētījumiem ētikā un filozofijā, tai skaitā [[Monogrāfija|monogrāfijām]] “Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam” (1998), “20. gadsimta ētikas pavērsieni” (2004) un “Komunikācijas ētika” (2012).<ref name="Lasmane" /> Kopā ar kolēģiem [[Augusts Milts|Augustu Miltu]] un [[Andris Rubenis|Andri Rubeni]] sarakstījusi mācību grāmatu “Ētika” (1989).<ref name="lit" /> Lasmane ir autore mācību grāmatai “Rietumeiropas morāles filozofija” (2006). Lasmane ir arī vairāku kolektīvo monogrāfiju un rakstu krājumu zinātniskā redaktore. Lasmanes bibliogrāfijā reģistrēti arī ļoti daudzi zinātniskie raksti, nodaļas kolektīvajās monogrāfijās un populārzinātniskas publikācijas. Lasmane aktīvi piedalījusies starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs. Profesore Skaidrīte Lasmane ir piedalījusies Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Universitātes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Stratēģiskās analīzes komisijas un citu institūciju finansētajos grantos, kā arī valsts pētījumu programmās “Letonika” un “Nacionālā identitāte”. Viņa arī vadījusi vairākus zinātniskos projektus par ētiku un vērtībām izglītībā un sabiedrībā. Pēdējā laikā profesores pētnieciskais darbs saistīts ar ERA.NET Rus+ starptautisko zinātnisko projektu “LIVINGMEMORIES”. == Apbalvojumi == 2017. gada rudenī profesorei Skaidrītei Lasmanei piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu IV šķiras ordenis]] un profesore iecelta par ordeņa virsnieci.<ref name="portals">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/viedokli/291590-skaidrite-lasmane-vertibu-maina-solidaritates-sabiedribas-saliedesanas-kopienas-atzisanas-virziena-2017|title=Skaidrīte Lasmane: Vērtību maiņa – solidaritātes, sabiedrības saliedēšanas, kopienas atzīšanas virzienā|publisher=lvportals.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Cimdiņa, A. (2008). 100 Latvijas Sievietes kultūrā un politikā. Rīga: Latvijas Universitāte. * [https://lvportals.lv/dienaskartiba/290895-emeriteta-profesore-skaidrite-lasmane-lielaka-etikas-autoritate-latvija-ir-prieciga-par-savu-akademisko-muzu-2017 Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, lielākā ētikas autoritāte Latvijā, ir priecīga par savu akadēmisko mūžu] LV portāls {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasmane, Skaidrīte}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas filozofi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] af18pa2qski4tsp24xi85slwzxptd1m Rīgas Hanzas vidusskolas stadions 0 384488 4467086 4306196 2026-05-12T13:43:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467086 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Rīgas Hanzas vidusskolas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Grostonas iela]] 5 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 180 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FK Metta]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])<br>[[Skanstes SK]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]) |mājas-lapa = }} '''Rīgas Hanzas vidusskolas stadions''' (zināms arī kā '''Hanzas stadions''') ir multifunkcionāls futbola laukums ar mākslīgo segumu, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], Grostonas ielā 5, [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē. Stadions ir daļa no [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta infrastruktūras. == Vēsture == Stadions izveidots 21. gadsimta sākumā, un tā modernizāciju veicināja futbola skola "Metta". 2013. gadā tika izstrādāts projekts jaunām segtām tribīnēm, kurš paredzēja vietu vairāk nekā 1000 skatītājiem. Projekts netika realizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.substance.lv/darbi2/hanzas-stadions|title=Hanzas stadions|website=www.substance.lv|access-date=2025-07-03}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/rigas-hanzas-vidusskolas-futbola-laukums|title=Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums|website=www.skanste.lv|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> == Lietojums == Stadionu izmanto gan izglītības, gan profesionālā sporta vajadzībām: * [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta stundām un pasākumiem; * [[FK Metta|FS Metta]] — mājas spēlēm dažādās Latvijas futbola līgās; * [[Skanstes SK]] – spēlēm 1. līgā; * Sabiedriskiem sporta pasākumiem, piemēram, Olimpiskajai dienai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Skanste]] tqlvo9qtqbsx34xmp4ls5gv1mrzh151 Tuvu kritiskajam 0 384961 4467538 4190211 2026-05-13T09:27:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467538 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Tuvu kritiskajam | attēls = Uguns cikls.jpg | att_izm = | image_caption = | author = [[Hals Klements]] | title_orig = ''Close to Critical'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = [[ASV]] | language = [[angļu valoda|angļu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = ''Ballantine Books'' | pub_date = 1964 | izdota latviski = 1980 | media_type = [[grāmata]] | pages = 190 | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} "'''Tuvu kritiskajam'''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Hals Klements|Hala Klementa]] 1958. gadā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanrā sarakstīts ilustrēts [[romāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mopop.org/exhibits/museum-features/science-fiction-and-fantasy-hall-of-fame/members/hal-clement/|title=Hal Clement|website=www.mopop.org|access-date=2018-05-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170722201356/http://www.mopop.org/exhibits/museum-features/science-fiction-and-fantasy-hall-of-fame/members/hal-clement/|archivedate=2017-07-22}}</ref> Sākotnēji tas 3 daļās tika publicēts [[Žurnāls|žurnālā]] ''Astounding Science Fiction'', izdots grāmatā 1964. gada jūlijā. Latviešu valodā grāmatu 1980. gadā izdevusi izdevniecība "Zinātne",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_uguns-cikls-tuvu-kritiskajam-hals-klements.aspx?BID=15625a92-e1de-41d4-be2f-f3ebe15f027e|title=Uguns cikls. Tuvu kritiskajam - Hals Klements - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2018-05-04|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kopā ar citu Hala Klementa romānu "[[Uguns cikls]]". == Vide == [[Planēta]] Tenebra, kas riņķo ap [[Altairs|Altairu]] [[Ērglis (zvaigznājs)|Ērgļa zvaigznājā]], ir viena no Hala Klementa izdomātajām "[[Hals Klements#Hala Klementa izdomātās planētas|elles pasaulēm]]". Tās [[masa]] ir 27 reizes lielāka nekā Zemei, planētas diametrs trīsreiz lielāks nekā Zemei (38 226 km), tai ir trīs reizes spēcīgāka [[gravitācija]] ([[brīvās krišanas paātrinājums]] uz Tenebras ir 29,43 m/s<sup>2</sup>), līdz ar to [[otrais kosmiskais ātrums]], kas jāsasniedz, lai pārvarētu planētas gravitāciju, ir 33,558 kilometri sekundē. Diena uz šīs planētas ilgst gandrīz četras Zemes dienas. Atmosfēras blīvums pie planētas virsmas ir apmēram 322 kilogrami uz kubikmetru (uz Zemes jūras līmenī tas ir 1,2 kg). Taču lietus lāses nolaižas lēni pat pie Tenebras spēcīgās gravitācijas. Tenebras [[atmosfēra]] sastāv no [[ūdens]], kas stipri piesātināts ar [[skābeklis|skābekli]] un [[sērs|sēra]] [[oksīdi]]em. [[Temperatūra]] uz tās virsmas ir tuva [[kritiskais ūdens punkts|kritiskajam ūdens punktam]] (temperatūra 374 °C, [[atmosfēras spiediens]] 217,755 atmosfēras jeb 22,1 [[megapaskāls|megapaskāli]] (MPa)), nakts laikā tā sāk [[kondensēšanās|kondensēties]] šķidrā stāvoklī un nokrīt kā milzu lietuslāses (9 – 15 m diametrā). Apgalvojums, ka lietus lāses nolaižas lēni, liek domāt, ka atmosfēras spiediens uz Tenebras ir nevis 218, bet 800 atmosfēras, jo tā varētu notikt tikai tad, ja planētas atmosfēras blīvums būtu nedaudz mazāks kā ūdens blīvums, pretējā gadījumā lietus lāses kristu kā [[meteorīts|meteori]] un padarītu dzīvības eksistenci uz Tenebras neiespējamu. Taču dzīvība uz Tenebras pastāv. Lai gan Klements to skaidri nenorāda, Tenebras [[augi]] neizmanto [[fotosintēze|fotosintēzi]]. Atmosfēras [[optiskais dziļums]] ir pārāk liels, lai planētas virsmu sasniegtu pietiekams Altaira gaismas daudzums. Fotosintēzes vietā Tenebras augi izmanto [[ķīmiskā sintēze|ķīmisko sintēzi]], kuras pamatā ir sēra [[oksīdi|oksīdu]] transformācija. Šis process ir līdzīgs tam, ko izmanto augi, kas aug ap Zemes [[okeāns|okeānu]] dibenā esošajām [[hidrotermālā atvere|hidrotermālajām atverēm]]. Altaira bagātīgais [[ultravioletais starojums]], kas sasniedz Tenebras atmosfēras augšējos slāņus, atjauno līdzsvaru starp dažādiem sēra oksīdiem. Tā kā Tenebras atmosfērā ir liels sēra daudzums, planētas ezeri un nelielie okeāni ir piepildīti ar [[sērskābe|sērskābi]]. Diennakts cikla laikā ezeru un okeānu līmenis ceļas un krītas (naktī nokrišņu dēļ, dienā ūdens [[iztvaikošana]]s dēļ). Nepārtraukta mainīga spiediena karstas sērskābes plūsma novājina planētas garozu, izraisot biežas [[zemestrīce]]s un nelielas ainavas izmaiņas. Divus gadu desmitus cilvēki ir novērojuši šo pasauli no kosmosa kuģa ''Vindemiatrix'', kas riņķo ap Tenebru pa ģeosinhronu [[orbīta|orbītu]] ar ciklu gandrīz 96 stundas. == Sižets == Pirms divdesmit gadiem pētnieki nosūtīja uz Tenebras virsmu daļēji autonomu [[robots|robotu]]. Vairākus mēnešus tas veica teritorijas [[kartēšana|kartēšanu]], augu un dzīvnieku novērošanu, līdz sastapa saprātīgu dzīvības formu. Radījums atgādināja milzīgu [[zvīņas|zvīņām]] klātu egles čiekuru ar četriem [[loceklis (anatomija)|locekļu]] pāriem. Apakšējais no tiem tika izmantots, lai pārvietotos, nākamais, iespējams, netika lietots vispār, bet divi augšējie pāri pildīja roku funkcijas. Iedzimtajam nemanot, robots tam sekoja, nozaga desmit tā [[ola]]s un dažus akmens asmeņus, ko radījums bija izlicis lamatās, un pēc tam ar savu laupījumu devās tālāk prom no alām, kurās dzīvoja šie radījumi. Sešpadsmit gadus vēlāk tenebrietis Niks atgriežas mazajā kalnu ielejas ciematā, kur viņš mitinās kopā ar saviem deviņiem brāļiem un māsām un robotu, kuru tagad sauc par Fedžinu (atsauce uz [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] romāna "[[Olivers Tvists]]" personāžu). Niks ziņo biedriem, ka izpētot jaunu teritoriju, viņš pirmoreiz sastapis viņiem pašiem līdzīgus radījumus. Viņš bija palicis kopā ar tiem pietiekami ilgi, lai samērā labi iemācītos to valodu. Diemžēl, pieļāvis [[diplomātija|diplomātisku]] kļūdu sarunās ar svešo radījumu vadoni Ātro{{efn|Romāna personāžu vārdi atveidoti atbilstoši grāmatas latviskajam izdevumam}} (''Swift''), kurš pieradis, ka viņam pakļaujas bez ierunām un viņa rīkojumus izpilda bez kavēšanās, viņš ir spiests atgriezties ciematā. Pastāv risks, ka Ātrais ar saviem karotājiem var ierasties un viņiem uzbrukt. Niks, kam Fedžins norādījis doties atpakaļ, lai tas satiktos ar Ātro un panāktu mieru, nepagūst doties ceļā, jo Ātrais un viņa karotāji ierodas un uzbrūk ciematam. Lai cīnītos pret tiem, Niks un viņa biedri kā ieroci izmanto [[uguns|uguni]], apmulsinot uzbrucējus. Lai izvairītos no turpmākas [[vardarbība]]s, Fedžins dodas līdzi Ātrajam uz alu mītnēm, bet Niks ar saviem brāļiem un māsām gatavojas pamest ciematu, lai atrastu drošāku vietu, kur palikt. Tikmēr kosmosa stacijā ''Vindemiatrix'' doktors Rekers (''Helven Raeder''), pašreizējā robota Fedžina balss, iesaistās sarunā ar Aminadabarli, [[vēstnieks|vēstnieku]] no Dromas, planētas, kas riņķo ap zvaigzni [[Kasiopeja]]s Etu (19,42 [[gaismas gads|gaismas gadus]] no [[Saule]]s, 21,92 gaismas gadus no Altaira), no kuras ieradies kopā ar savu dēlu Aminadorneldo. Dromieši līdzinās desmit pēdu gariem [[ūdri]]em ar pieciem pāriem locekļu, to balss tembrs ir daudz augstāks nekā cilvēkiem. Dromietis atgādina Rekeram par kaut ko, ko Rekers varētu izmantot, lai atrisinātu problēmu ar Fedžinu. Cilvēki ir izveidojuši īpašu kosmosa kuģi — [[batiskafs|batiskafu]], ar ko bija paredzēts nolaisties uz Tenebras virsmas un pēc tam atgriezties ''Vindemiatrix''. Rekers piekrīt idejai par šī kuģa izmantošanu Fedžina glābšanai, lai aizvestu to prom no planētas. Pēc tam Niku, kā arī viņa brāļus un māsas varēs pārvietot kaut kur tālu, lai izvairītos no neizbēgamas Ātrā atriebības. Diemžēl Rekera plānu izjauc tas, ka Aminadorneldo un Īzija Riča (''Easy Rich''), [[padomnieks|padomnieka]] Riča divpadsmitgadīgā meita ir devušies ekskursijā pa batiskafu. Brīdī, kad viņi batiskafā ir divi vien, notiek tehniska kļūme, un batiskafs sāk virzīties pa trajektoriju, kas to novedīs uz Tenebras virsmas. Pie tam izrādās, ka Aminadorneldo, kaut gan augumā ir tikpat liels kā pieaudzis dromietis, īstenībā ir tikai četrus gadus vecs, kas atbilst septiņus gadus veca Zemes zēna attīstības līmenim. Batiskafs veiksmīgi nolaižas uz Tenebras, bet glābšanas komanda atklāj, ka nedarbojas tā [[elektrolīze]]s iekārtas. Tās paredzētas, lai piepildītu īpašas šūnas — pludiņus — ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]], un kuģis varētu pacelties pietiekami augstu, lai Tenebras blīvās atmosfēras augšējos slāņos iedarbinātu [[raķešdzinējs|raķešdzinējus]]. Izmisušais Rekers nolemj lūgt Niku un viņa biedrus atrast batiskafu un pēc viņa norādījumiem veikt elektrolīzes iekārtu remontu. Taču Fedžinam izdodas pierunāt abas grupas strādāt kopā, tenebrieši atrod batiskafu un pēc Īzijas izdomāta plāna nevis remontē elektrolīzes iekārtas, bet piepilda pludiņus ar ūdeņradi, kas iegūts no [[medūzas|medūzveida]] radījumiem, kas mitinās uz Tenebras. == Kritika == Žurnāla ''SF Impulse'' recenzents Toms Bordmens (''Tom Boardman Jr.'') atzinīgi novērtēja romānu par "iespaidīgo ieskatu un lasītāja ilgstošu turēšanu neziņā", atzīmējot, ka Klementa "pilnīgā meistarība" padarījusi vienkāršu situāciju par spraigu stāstu.<ref>"Book Fare," ''SF Impulse'', November 1966, p.63-64.</ref> Džeimss Nikols (''James Nicoll'') 2017. gadā atzīmēja, ka "mūsdienu lasītāju var satraukt tas, ka Fedžins zog olas un izmanto bezpalīdzīgus radījumus, lai tie kalpotu par viņa spiegiem", taču atzinīgi novērtēja Klementa izvēli parādīt tenebriešus kā cilvēkus, pilnīgi izolējot tos no Tenebras kultūras, viņš arī uzslavēja Īzijas Ričas attēlojumu.<ref name="Nicoll">[https://jamesdavisnicoll.com/review/though-the-truth-may-vary Though The Truth May Vary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171210232137/https://jamesdavisnicoll.com/review/though-the-truth-may-vary |date={{dat|2017|12|10||bez}} }}, by James Nicoll, published December 10, 2017; retrieved December 10, 2017</ref> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Fantastikas pasaule|state=collapsed}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Amerikāņu romāni]] lv5o17qxy5gfgxcrzxke8xuiskyadp3 Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 397731 4467324 4466515 2026-05-12T21:38:04Z Lasks 38532 /* Izraēlas pārstāvji Eirovīzijā */ 4467324 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Izraēla]] | karogs = Flag of Israel.svg | parraiditajs = [[Izraēlas Sabiedriskās Televīzijas Koorporācija]] (IPBC) | nac atlase = ''[[HaKokhav HaBa]]'' | pied reizes = 47 (40 fināli) | pirma reize = [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]. | pedeja reize = | ESC lab = 1. vieta: [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]., [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]., [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. | ESC sl = 24. vieta (pusfinālā): [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/israel/profile Izraēlas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Izraēla]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 47 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 40 reizes, debitējot [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973. gada konkursā]], kad to pārstāvēja dziedātāja ''[[Ilanit]]'', iegūstot 4. vietu. Kopš [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]] tika ieviesti pusfināli, Izraēla nav kvalificējusies finālam 6 reizes. Izraēla konkursā ir uzvarējusi 4 reizes: [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978. gada konkursā]] ar [[Izhars Koens|Izharu Koenu]] un ''[[Alphabeta]]'' un dziesmu ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'', [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] ar [[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' un dziesmu ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'', [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gada konkursā]] ar ''[[Dana International]]'' un dziesmu ''[[Diva]]'', kā arī [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] ar ''[[Neta Barzila|Netta]]'' un dziesmu ''[[Toy]]''. == Izraēlas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] |''[[Ilanit]]'' |''Ey Sham <small>(אי שם)</small>'' |[[Ebreju valoda|Ebreju]] | align="center" |4. | align="center" |97 |colspan="2" rowspan="23" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] |''[[Kaveret]]'' |''Natati La Khayay <small>(נתתי לה חיי)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] |[[Šlomo Arci]] |''At Va’Ani <small>(את ואני)</small>'' |Ebreju | align="center" |11. | align="center" |40 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] |''[[Chocolate, Menta, Mastik]]'' |''Emor Shalom <small>(אמור שלום)</small>'' |Ebreju | align="center" |6. | align="center" |77 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] |''[[Ilanit]]'' |''Ahava Hi Shir Lishnayim <small>(אהבה היא שיר לשניים)</small>'' |Ebreju | align="center" |11. | align="center" |49 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] |[[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' |''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' <small>''(א-ב-ני-בי)''</small> |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |157 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] |[[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' |[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|''Hallelujah'']] <small>''(הללויה)''</small> |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |125 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1980|1980]]}} | ''[[The Brothers & the Sisters]]'' |''Pizmon Chozer <small>(פזמון חוזר)</small>'' | Ebreju | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] |''[[Hakol Over Habibi]]'' |''Halayla <small>(הלילה)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |56 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] |[[Avi Tolendano]] |''Hora <small>(הורה)</small>'' |Ebreju | align="center" |2. | align="center" |100 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] |[[Ofra Haza]] |''Khay <small>(חי)</small>'' |Ebreju | align="center" |2. | align="center" |136 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1984|1984]]}} |''[[Ilanit]]'' |''Balalaika <small>(בללייקה)</small>'' |Ebreju |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] |[[Izhars Koens]] |''Olé, Olé <small>(עולה, עולה)</small>'' |Ebreju | align="center" |5. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] |[[Moti Giladi]] un [[Sāra Curiela]] |''Yavo Yom <small>(יבוא יום)</small>'' |Ebreju | align="center" |19. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] |''[[Lazy Bums]]'' |''Shir Habatlanim <small>(שיר הבטלנים)</small>'' |Ebreju | align="center" |8. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] |[[Jardēna Arāzi]] |''Ben Adam <small>(בן אדם)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] |[[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] |''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' |Ebreju | align="center" |17. | align="center" |50 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] |[[Rita Jahanforca|Rita]] |''Shara Barkhovot <small>(שרה ברחובות)</small>'' |Ebreju | align="center" |18. | align="center" |16 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] |''[[Duo Datz]]'' |''Kan <small>(כאן)</small>'' |Ebreju | align="center" |3. | align="center" |139 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] |[[Dafna Denkele]] |''Ze Rak Sport <small>(זה רק ספורט)</small>'' |Ebreju | align="center" |6. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] |[[Sārale Šarona]] un ''[[The Shiru Group]]'' |''Shiru <small>(שירו)</small>'' |Ebreju, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |24. | align="center" |4 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1994|1994]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] |''[[Liora]]'' |''Amen <small>(אמן)</small>'' |Ebreju | align="center" |8. | align="center" |81 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1996|1996]]}} |[[Galita Bela]] |''Shalom Olam <small>(שלום עולם)</small>'' |Ebreju | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |28. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1997|1997]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] |''[[Dana International]]'' |''[[Diva]]'' ''(דיווה)'' |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |172 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |''[[Eden (grupa)|Eden]]'' |''Yom Huledet (Happy Birthday) <small>(יום הולדת)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |5. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] |''[[PingPong]]'' |''Sameyakh <small>(שמייח)</small>'' |Ebreju | align="center" |22. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |[[Tals Sondaks]] |''En Davar <small>(אין דבר)</small>'' |Ebreju | align="center" |16. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Sarite Hadade]] |''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |12. | align="center" |27 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] |[[Liors Narkis]] |''Milim La’Ahava <small>(מילים לאהבה)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |19. | align="center" |17 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Dāvids Djors]] |''Leha’amin <small>(להאמין)</small>'' |Ebreju, angļu |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |11. | align="center" |57 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |[[Širī Maimona]] |''HaSheket SheNish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' |Angļu, ebreju | align="center" |4. | align="center" |154 | align="center" |7. | align="center" |158 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |[[Edijs Batlers]] |''Together We Are One'' |Angļu, ebreju | align="center" |23. | align="center" |4 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[Teapacks]]'' |''Push the Button'' |Angļu, [[Franču valoda|franču]], ebreju |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |24. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Boazs Mauda]] |''The Fire in Your Eyes'' |Ebreju, angļu | align="center" |9. | align="center" |124 | align="center" |5. | align="center" |104 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |[[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] |''There Must Be Another Way'' |Ebreju, angļu, [[Arābu valoda|arābu]] | align="center" |16. | align="center" |53 | align="center" |7. | align="center" |75 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |[[Harels Skaats]] |''Milim <small>(מילים)</small>'' |Ebreju | align="center" |14. | align="center" |71 | align="center" |8. | align="center" |71 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''[[Dana International]]'' |''Ding Dong <small>(דינג דונג)</small>'' |Ebreju, angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |15. | align="center" |38 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |''[[Izabo]]'' |''Time'' |Angļu, ebreju | align="center" |13. | align="center" |33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Morana Mazora]] |''Rak bishvilo <small>(רק בשבילו)</small>'' |Ebreju | align="center" |14. | align="center" |40 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Mei Finegolda]] |''Same Heart'' |Angļu, ebreju | align="center" |14. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Nadavs Gedžs]] |''Golden Boy'' |Angļu | align="center" |9. | align="center" |97 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |151 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |''[[Hovi Star]]'' |''Made of Stars'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |135 | align="center" |7. | align="center" |147 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |39 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |207 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |''[[Toy]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |529 | align="center" |1. | align="center" |283 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Kobi Marimi]] |''Home'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |35 |colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Edena Alene]] | ''Feker libi'' <small>(''ፍቅር ልቤ'')</small> | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Set Me Free'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 93 | align="center" | 5. | align="center" | 192 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Maikls Bens Deivids]] | ''I.M'' | Angļu |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 61 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Noa Kirela]] | ''Unicorn'' | Angļu, ebreju | align="center" | 3. | align="center" | 362 | align="center" | 3. | align="center" | 127 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Edena Golana]] | ''Hurricane'' | Angļu, ebreju | align="center" | 5. | align="center" | 375 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 194 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Juvala Rafaela]] | ''New Day Will Rise'' | Angļu, ebreju, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 2. | align="center" | 357 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | Franču, ebreju, angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Izraēlā == {| class="wikitable" ! Gads ! Vieta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | rowspan="2" | [[Jeruzaleme]] | rowspan="2" | [[Internacionālais konvenciju centrs]] | Jardēna Arāzi un Daniels Perss |- | [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | Dafina Dekela, Jigels Ravids un Sigala Samona |- | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Telaviva]] | ''[[Expo Tel Aviv]]'' | Erezs Tals, [[Bara Refaeli]], Asī Azārs un Lūsija Ajūba |} == Ārējās saites == [https://eurovision.tv/country/israel/profile EBU lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010231259/https://eurovision.tv/country/israel/profile |date={{dat|2017|10|10||bez}} }} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Izraēlas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ddlcidhn51e2xam0sig569h5xzy3n3s 4467332 4467324 2026-05-12T21:43:03Z Lasks 38532 4467332 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Izraēla]] | karogs = Flag of Israel.svg | parraiditajs = [[Izraēlas Sabiedriskās Televīzijas Koorporācija]] (IPBC) | nac atlase = ''[[HaKokhav HaBa]]'' | pied reizes = 48 (41 fināls) | pirma reize = [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]. | pedeja reize = | ESC lab = 1. vieta: [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]., [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]., [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. | ESC sl = 24. vieta (pusfinālā): [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/israel/profile Izraēlas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Izraēla]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 48 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 41 reizi, debitējot [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973. gada konkursā]], kad to pārstāvēja dziedātāja ''[[Ilanit]]'', iegūstot 4. vietu. Kopš [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]] tika ieviesti pusfināli, Izraēla nav kvalificējusies finālam 6 reizes. Izraēla konkursā ir uzvarējusi 4 reizes: [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978. gada konkursā]] ar [[Izhars Koens|Izharu Koenu]] un ''[[Alphabeta]]'' un dziesmu ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'', [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] ar [[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' un dziesmu ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'', [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gada konkursā]] ar ''[[Dana International]]'' un dziesmu ''[[Diva]]'', kā arī [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] ar ''[[Neta Barzila|Netta]]'' un dziesmu ''[[Toy]]''. == Izraēlas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] |''[[Ilanit]]'' |''Ey Sham <small>(אי שם)</small>'' |[[Ebreju valoda|Ebreju]] | align="center" |4. | align="center" |97 |colspan="2" rowspan="23" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] |''[[Kaveret]]'' |''Natati La Khayay <small>(נתתי לה חיי)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] |[[Šlomo Arci]] |''At Va’Ani <small>(את ואני)</small>'' |Ebreju | align="center" |11. | align="center" |40 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] |''[[Chocolate, Menta, Mastik]]'' |''Emor Shalom <small>(אמור שלום)</small>'' |Ebreju | align="center" |6. | align="center" |77 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] |''[[Ilanit]]'' |''Ahava Hi Shir Lishnayim <small>(אהבה היא שיר לשניים)</small>'' |Ebreju | align="center" |11. | align="center" |49 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] |[[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' |''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' <small>''(א-ב-ני-בי)''</small> |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |157 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] |[[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' |[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|''Hallelujah'']] <small>''(הללויה)''</small> |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |125 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1980|1980]]}} | ''[[The Brothers & the Sisters]]'' |''Pizmon Chozer <small>(פזמון חוזר)</small>'' | Ebreju | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] |''[[Hakol Over Habibi]]'' |''Halayla <small>(הלילה)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |56 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] |[[Avi Tolendano]] |''Hora <small>(הורה)</small>'' |Ebreju | align="center" |2. | align="center" |100 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] |[[Ofra Haza]] |''Khay <small>(חי)</small>'' |Ebreju | align="center" |2. | align="center" |136 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1984|1984]]}} |''[[Ilanit]]'' |''Balalaika <small>(בללייקה)</small>'' |Ebreju |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] |[[Izhars Koens]] |''Olé, Olé <small>(עולה, עולה)</small>'' |Ebreju | align="center" |5. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] |[[Moti Giladi]] un [[Sāra Curiela]] |''Yavo Yom <small>(יבוא יום)</small>'' |Ebreju | align="center" |19. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] |''[[Lazy Bums]]'' |''Shir Habatlanim <small>(שיר הבטלנים)</small>'' |Ebreju | align="center" |8. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] |[[Jardēna Arāzi]] |''Ben Adam <small>(בן אדם)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] |[[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] |''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' |Ebreju | align="center" |17. | align="center" |50 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] |[[Rita Jahanforca|Rita]] |''Shara Barkhovot <small>(שרה ברחובות)</small>'' |Ebreju | align="center" |18. | align="center" |16 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] |''[[Duo Datz]]'' |''Kan <small>(כאן)</small>'' |Ebreju | align="center" |3. | align="center" |139 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] |[[Dafna Denkele]] |''Ze Rak Sport <small>(זה רק ספורט)</small>'' |Ebreju | align="center" |6. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] |[[Sārale Šarona]] un ''[[The Shiru Group]]'' |''Shiru <small>(שירו)</small>'' |Ebreju, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |24. | align="center" |4 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1994|1994]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] |''[[Liora]]'' |''Amen <small>(אמן)</small>'' |Ebreju | align="center" |8. | align="center" |81 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1996|1996]]}} |[[Galita Bela]] |''Shalom Olam <small>(שלום עולם)</small>'' |Ebreju | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |28. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1997|1997]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] |''[[Dana International]]'' |''[[Diva]]'' ''(דיווה)'' |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |172 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |''[[Eden (grupa)|Eden]]'' |''Yom Huledet (Happy Birthday) <small>(יום הולדת)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |5. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] |''[[PingPong]]'' |''Sameyakh <small>(שמייח)</small>'' |Ebreju | align="center" |22. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |[[Tals Sondaks]] |''En Davar <small>(אין דבר)</small>'' |Ebreju | align="center" |16. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Sarite Hadade]] |''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |12. | align="center" |27 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] |[[Liors Narkis]] |''Milim La’Ahava <small>(מילים לאהבה)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |19. | align="center" |17 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Dāvids Djors]] |''Leha’amin <small>(להאמין)</small>'' |Ebreju, angļu |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |11. | align="center" |57 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |[[Širī Maimona]] |''HaSheket SheNish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' |Angļu, ebreju | align="center" |4. | align="center" |154 | align="center" |7. | align="center" |158 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |[[Edijs Batlers]] |''Together We Are One'' |Angļu, ebreju | align="center" |23. | align="center" |4 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[Teapacks]]'' |''Push the Button'' |Angļu, [[Franču valoda|franču]], ebreju |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |24. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Boazs Mauda]] |''The Fire in Your Eyes'' |Ebreju, angļu | align="center" |9. | align="center" |124 | align="center" |5. | align="center" |104 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |[[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] |''There Must Be Another Way'' |Ebreju, angļu, [[Arābu valoda|arābu]] | align="center" |16. | align="center" |53 | align="center" |7. | align="center" |75 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |[[Harels Skaats]] |''Milim <small>(מילים)</small>'' |Ebreju | align="center" |14. | align="center" |71 | align="center" |8. | align="center" |71 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''[[Dana International]]'' |''Ding Dong <small>(דינג דונג)</small>'' |Ebreju, angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |15. | align="center" |38 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |''[[Izabo]]'' |''Time'' |Angļu, ebreju | align="center" |13. | align="center" |33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Morana Mazora]] |''Rak bishvilo <small>(רק בשבילו)</small>'' |Ebreju | align="center" |14. | align="center" |40 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Mei Finegolda]] |''Same Heart'' |Angļu, ebreju | align="center" |14. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Nadavs Gedžs]] |''Golden Boy'' |Angļu | align="center" |9. | align="center" |97 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |151 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |''[[Hovi Star]]'' |''Made of Stars'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |135 | align="center" |7. | align="center" |147 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |39 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |207 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |''[[Toy]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |529 | align="center" |1. | align="center" |283 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Kobi Marimi]] |''Home'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |35 |colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Edena Alene]] | ''Feker libi'' <small>(''ፍቅር ልቤ'')</small> | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Set Me Free'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 93 | align="center" | 5. | align="center" | 192 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Maikls Bens Deivids]] | ''I.M'' | Angļu |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 61 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Noa Kirela]] | ''Unicorn'' | Angļu, ebreju | align="center" | 3. | align="center" | 362 | align="center" | 3. | align="center" | 127 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Edena Golana]] | ''Hurricane'' | Angļu, ebreju | align="center" | 5. | align="center" | 375 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 194 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Juvala Rafaela]] | ''New Day Will Rise'' | Angļu, ebreju, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 2. | align="center" | 357 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | Franču, ebreju, angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Izraēlā == {| class="wikitable" ! Gads ! Vieta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | rowspan="2" | [[Jeruzaleme]] | rowspan="2" | [[Internacionālais konvenciju centrs]] | Jardēna Arāzi un Daniels Perss |- | [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | Dafina Dekela, Jigels Ravids un Sigala Samona |- | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Telaviva]] | ''[[Expo Tel Aviv]]'' | Erezs Tals, [[Bara Refaeli]], Asī Azārs un Lūsija Ajūba |} == Ārējās saites == [https://eurovision.tv/country/israel/profile EBU lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010231259/https://eurovision.tv/country/israel/profile |date={{dat|2017|10|10||bez}} }} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Izraēlas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] r67zt9yms4qmsh3uczd2g4wruvki79i Stade de l'Aube 0 400396 4467361 4459866 2026-05-13T00:13:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467361 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = ''Stade de l'Aube'' |attēls = [[Image:Stade de l'Aube.jpg|300px]] |valsts = {{vieta|Francija|Truā}} |pilsēta = Truā |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = 1924 |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 105 x 68 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 20 400 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = ''[[Troyes AC]]'' ([[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]) |mājas-lapa = }} '''''Stade de l'Aube''''' ir [[stadions]] [[Truā|Truā]], [[Francija|Francijā]]. Stadionā ir 20 400 sēdvietas un tajā savas mājas spēles aizvada ''[[Troyes AC]]''. 2013. gada jūnijā Stade de l'Aube kļuva par pirmo stadionu, kura laukums tika uzbūvēts, izmantojot AirFibr hibrīdzāliena tehnoloģiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estac.fr/newsite/news/8574/70/Le-Stade-de-l-Aube-joue-les-precurseurs.htm|title=ESTAC.FR - Accueil|website=www.estac.fr|access-date=2026-04-27|language=fr|archive-date=2022-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221224052900/https://www.estac.fr/newsite/news/8574/70/Le-Stade-de-l-Aube-joue-les-precurseurs.htm}}</ref> ko izstrādāja Francijas uzņēmums Natural Grass. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Francijā]] dz4nnrxyqo0pug18y97dbdcq3ggsh9h Rīgas 95. vidusskola 0 408118 4467192 4467049 2026-05-12T18:35:22Z Votre Provocateur 111653 4467192 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 95. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Bruknas iela 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 11 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 02 | longEW = E |opened = |headmaster = Sergejs Verhovskis |staff = |teaching_staff = 112 |employees = |grades = pirmsskolas, 1.-12. |years = |students = 1058 (2017) |language = |revenue = |homepage = http://www.95vsk.lv }} '''Rīgas 95. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna apkaimē]]. Skolas juridiskā adrese ir Bruknas iela 5, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1058.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R95VS|title=IKSD|website=katalogs-iksd.riga.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> Skolas teritorijā atrodas vairāki objekti: Rīgas 95. vidusskolas 1. korpuss, kurā darbojas sākumskola un pirmsskolas izglītības iestāde, 2. korpuss, kurā mācās pamatskolas un vidusskolas skolēni, kā arī peldbaseins un viesu māja. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments katalogam, izglītības programmu īstenošana notiek šādās adresēs:<ref name=":0" /> * Bruknas ielā 3, Rīgā (1. korpuss), * Bruknas ielā 5, Rīgā (2. korpuss), * Sērenes ielā 9, Rīgā (peldbaseins). Rīgas 95. vidusskola atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (90000013606) pakļautībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/rigas-95-vidusskola/40900014597|title=Rīgas 95. vidusskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-12|date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Dibināta 1991. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://95vsk.lv/section/vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005183706/http://www.95vsk.lv/section/vesture |archivedate={{dat|2018|10|05||bez}} }}</ref> Agrākā skolas adrese bija [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 178/2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181020190703/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |archivedate={{dat|2018|10|20||bez}} }}</ref> 1998. gadā Ziepniekkalnā tika uzsākta jaunās skolas celtniecība. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļas 1989. gada 7. februāra lēmumu, skolai tika piešķirts numurs “95”, un turpmāk tā tika dēvēta par Rīgas 95. vidusskolu. Skolas celtniecība tika pabeigta 1990. gada decembrī, un 1991. gada 3. janvārī objekts tika nodots ekspluatācijā.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Rīgas 95. vidusskola Vesturiskā izzina par 1990.-1994.g|url=https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_1990_1994.g_.pdf|journal=Vesturiskā izzina}}</ref> Līdz 2002. gada jūlijam skola atradās Rīgas pilsētas Skolu valdes Zemgales priekšpilsētas nodaļas pakļautībā, bet no 2002. gada 5. jūlija — Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pakļautībā. Tas noteikts Rīgas domes 2002. gada 2. jūlija lēmumā Nr. 1509 “Par Rīgas pilsētas Skolu valdes, Rīgas Skolotāju izglītības centra un Rīgas domes Sporta pārvaldes reorganizāciju par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu”. Skola ir iekļauta Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 3813900727 izsniegta 2000. gada 8. maijā. Rīgas pilsētas Skolu valde 2001. gada 5. martā ar rīkojumu Nr. 192 apstiprināja Rīgas 95. vidusskolas  nolikumu.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_1999_2003.g_%20(1).pdf</ref> Skolai ir struktūrvienība “Rīgas 95. vidusskolas peldbaseins”, kuras sastāvā ietilpst arī viesu māja. Struktūrvienība darbojas atbilstoši skolas direktora apstiprinātam reglamentam, kas saskaņots ar Departamentu.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_2004_2007.g_.pdf</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Rīgas 95. vidusskolai pievienoja [[Rīgas Bišumuižas pamatskola|Rīgas Bišumuižas pamatskolu]] un [[Rīgas 5. pamatskola|Rīgas 5. pamatskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> Skolas muzejā <ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skolumuzejs.lv/2020/09/06/rigas-95-vidusskolas-muzejs/|title=Rīgas 95.vidusskolas muzejs – Rīgas Skolu muzejs|website=skolumuzejs.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>, kas dibināts 1998. gadā, tiek ievietotas ekspozīcijas par skolas vēsturi. Pirmā muzeja vadītāja bija Tatjana Trehdenova.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/vesture|title=Vēsture|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>  2024. gada 17. aprīlī Rīgas 95. vidusskolas muzeja pedagoģei Verai Verhovskai tika izsniegta Skolu muzeju biedrības pateicība “Par skolas vizuālā tēla pārmaiņu izzināšanu”.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/muzejs/95_vsk.pdf</ref> Rīgas 95. vidusskolas bibliotēka ir iekļauta Latvijas bibliotēku portālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/libraries/rigas-95-vidusskolas-biblioteka/,%20https://www.biblioteka.lv/libraries/rigas-95-vidusskolas-biblioteka/|title=Rīgas 95. vidusskolas bibliotēka - Biblioteka.lv|access-date=2026-05-12|date=2026-04-08|language=lv-LV}}</ref> '''Skolas direktori''' * Vera Hatunceva ( 1991.-1998.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/SchoolProfile/d5cd8435-07c7-4f92-848e-86ee582ffd1a|title=Skolas profils|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> <ref name=":1" /> * Olita Arkle (1999.-2003.)<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Buklets2007_small.pdf</ref> * Juris Celmiņš (2003.-2008.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=partija&n=15&s=90&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas. Meklēšanas rezultāti|website=www.letonika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> * Galina Bumbiere (2008.-2009.) * Sergejs Verhovskis (no 2009.)<ref name=":0" /> == Izglītības programmas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/izglitibas_programmas|title=Izglītības programmas|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> == # Rīgas 95.vidusskolas vispārējas pamatizglītības programma (kods 21011111) # Rīgas 95.vidusskolas vispārējas vidējās izglītības programma (kods 31016011) # Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) == Starptautiskie projekti == Rīgas 95. vidusskola piedalās dažādos starptautiskajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/|title=Sākums|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> ''2023. gadā'' Skola iesaistījās arī [[Erasmus+]] programmā, kas ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstīšanai Eiropā. 2026.gada februārī skolai ir piešķirta Erasmus+ akreditācija. Akreditācijas periods: 01.02.2026.–31.12.2027.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/erasmus_akreditacija|title=Erasmus+ akreditācija|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> == Skolā mācījušies == # Rīgas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris '''Jevgeņijs Čerkess'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-jevgenijs-cerkess|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|website=www.mct.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> pabeidza Rīgas 95. vidusskolas 12. klasi '''1998. gada 20. jūnijā''', saņēma atestātu par vispārējo vidējo izglītību. # '''Georgijs Treņins'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mpsd.mpg.de/person/133197/2736|title=George Trenins {{!}} Max Planck Institute for the Structure and Dynamics of Matter|website=www.mpsd.mpg.de|access-date=2026-05-12}}</ref>''' ''' - pēcdoktorantūras pētnieks grupā “Simulations from Ab Initio Approaches” (SAbIA), kuru vada Mariana Rossi Max Planck Institute for the Structure and Dynamics of Matter Hamburgā, pabeidza Rīgas 95. vidusskolas 12. klasi '''2012. gada 10. jūlijā''', saņēma atestātu par vispārējo vidējo izglītību. ==Ārējās saites == * [https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/pasnovertejums_2024_2025.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2024./2025.m.g.] * [https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/attistibas_plans_2025_2028_R95.pdf ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2025./2026. – 2027./2028.] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] il8s0edryiere19lxl77sd65mr1tpou 4467193 4467192 2026-05-12T18:35:38Z Votre Provocateur 111653 4467193 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 95. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Bruknas iela 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 11 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 02 | longEW = E |opened = |headmaster = Sergejs Verhovskis |staff = |teaching_staff = 112 |employees = |grades = pirmsskolas, 1.-12. |years = |students = 1058 (2017) |language = |revenue = |homepage = http://www.95vsk.lv }} '''Rīgas 95. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s [[Vidusskola|vidusskolām]], kas atrodas [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna apkaimē]]. Skolas juridiskā adrese ir Bruknas iela 5, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1058.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R95VS|title=IKSD|website=katalogs-iksd.riga.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> Skolas teritorijā atrodas vairāki objekti: Rīgas 95. vidusskolas 1. korpuss, kurā darbojas sākumskola un pirmsskolas izglītības iestāde, 2. korpuss, kurā mācās pamatskolas un vidusskolas skolēni, kā arī peldbaseins un viesu māja. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments katalogam, izglītības programmu īstenošana notiek šādās adresēs:<ref name=":0" /> * Bruknas ielā 3, Rīgā (1. korpuss), * Bruknas ielā 5, Rīgā (2. korpuss), * Sērenes ielā 9, Rīgā (peldbaseins). Rīgas 95. vidusskola atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (90000013606) pakļautībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/rigas-95-vidusskola/40900014597|title=Rīgas 95. vidusskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-12|date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Dibināta 1991. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://95vsk.lv/section/vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005183706/http://www.95vsk.lv/section/vesture |archivedate={{dat|2018|10|05||bez}} }}</ref> Agrākā skolas adrese bija [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 178/2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181020190703/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |archivedate={{dat|2018|10|20||bez}} }}</ref> 1998. gadā Ziepniekkalnā tika uzsākta jaunās skolas celtniecība. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļas 1989. gada 7. februāra lēmumu, skolai tika piešķirts numurs “95”, un turpmāk tā tika dēvēta par Rīgas 95. vidusskolu. Skolas celtniecība tika pabeigta 1990. gada decembrī, un 1991. gada 3. janvārī objekts tika nodots ekspluatācijā.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Rīgas 95. vidusskola Vesturiskā izzina par 1990.-1994.g|url=https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_1990_1994.g_.pdf|journal=Vesturiskā izzina}}</ref> Līdz 2002. gada jūlijam skola atradās Rīgas pilsētas Skolu valdes Zemgales priekšpilsētas nodaļas pakļautībā, bet no 2002. gada 5. jūlija — Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pakļautībā. Tas noteikts Rīgas domes 2002. gada 2. jūlija lēmumā Nr. 1509 “Par Rīgas pilsētas Skolu valdes, Rīgas Skolotāju izglītības centra un Rīgas domes Sporta pārvaldes reorganizāciju par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu”. Skola ir iekļauta Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 3813900727 izsniegta 2000. gada 8. maijā. Rīgas pilsētas Skolu valde 2001. gada 5. martā ar rīkojumu Nr. 192 apstiprināja Rīgas 95. vidusskolas  nolikumu.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_1999_2003.g_%20(1).pdf</ref> Skolai ir struktūrvienība “Rīgas 95. vidusskolas peldbaseins”, kuras sastāvā ietilpst arī viesu māja. Struktūrvienība darbojas atbilstoši skolas direktora apstiprinātam reglamentam, kas saskaņots ar Departamentu.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_2004_2007.g_.pdf</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Rīgas 95. vidusskolai pievienoja [[Rīgas Bišumuižas pamatskola|Rīgas Bišumuižas pamatskolu]] un [[Rīgas 5. pamatskola|Rīgas 5. pamatskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> Skolas muzejā <ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skolumuzejs.lv/2020/09/06/rigas-95-vidusskolas-muzejs/|title=Rīgas 95.vidusskolas muzejs – Rīgas Skolu muzejs|website=skolumuzejs.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>, kas dibināts 1998. gadā, tiek ievietotas ekspozīcijas par skolas vēsturi. Pirmā muzeja vadītāja bija Tatjana Trehdenova.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/vesture|title=Vēsture|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>  2024. gada 17. aprīlī Rīgas 95. vidusskolas muzeja pedagoģei Verai Verhovskai tika izsniegta Skolu muzeju biedrības pateicība “Par skolas vizuālā tēla pārmaiņu izzināšanu”.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/muzejs/95_vsk.pdf</ref> Rīgas 95. vidusskolas bibliotēka ir iekļauta Latvijas bibliotēku portālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/libraries/rigas-95-vidusskolas-biblioteka/,%20https://www.biblioteka.lv/libraries/rigas-95-vidusskolas-biblioteka/|title=Rīgas 95. vidusskolas bibliotēka - Biblioteka.lv|access-date=2026-05-12|date=2026-04-08|language=lv-LV}}</ref> '''Skolas direktori''' * Vera Hatunceva ( 1991.-1998.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/SchoolProfile/d5cd8435-07c7-4f92-848e-86ee582ffd1a|title=Skolas profils|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> <ref name=":1" /> * Olita Arkle (1999.-2003.)<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Buklets2007_small.pdf</ref> * Juris Celmiņš (2003.-2008.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=partija&n=15&s=90&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas. Meklēšanas rezultāti|website=www.letonika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> * Galina Bumbiere (2008.-2009.) * Sergejs Verhovskis (no 2009.)<ref name=":0" /> == Izglītības programmas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/izglitibas_programmas|title=Izglītības programmas|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> == # Rīgas 95.vidusskolas vispārējas pamatizglītības programma (kods 21011111) # Rīgas 95.vidusskolas vispārējas vidējās izglītības programma (kods 31016011) # Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) == Starptautiskie projekti == Rīgas 95. vidusskola piedalās dažādos starptautiskajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/|title=Sākums|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> ''2023. gadā'' Skola iesaistījās arī [[Erasmus+]] programmā, kas ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstīšanai Eiropā. 2026.gada februārī skolai ir piešķirta Erasmus+ akreditācija. Akreditācijas periods: 01.02.2026.–31.12.2027.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/erasmus_akreditacija|title=Erasmus+ akreditācija|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> == Skolā mācījušies == # Rīgas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris '''Jevgeņijs Čerkess'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-jevgenijs-cerkess|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|website=www.mct.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> pabeidza Rīgas 95. vidusskolas 12. klasi '''1998. gada 20. jūnijā''', saņēma atestātu par vispārējo vidējo izglītību. # '''Georgijs Treņins'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mpsd.mpg.de/person/133197/2736|title=George Trenins {{!}} Max Planck Institute for the Structure and Dynamics of Matter|website=www.mpsd.mpg.de|access-date=2026-05-12}}</ref>''' ''' - pēcdoktorantūras pētnieks grupā “Simulations from Ab Initio Approaches” (SAbIA), kuru vada Mariana Rossi Max Planck Institute for the Structure and Dynamics of Matter Hamburgā, pabeidza Rīgas 95. vidusskolas 12. klasi '''2012. gada 10. jūlijā''', saņēma atestātu par vispārējo vidējo izglītību. ==Ārējās saites == * [https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/pasnovertejums_2024_2025.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2024./2025.m.g.] * [https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/attistibas_plans_2025_2028_R95.pdf ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2025./2026. – 2027./2028.] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] i0wsbobvihpv4c6tw27zglcm8uy61vq 4467372 4467193 2026-05-13T01:33:33Z Egilus 27634 Patīrīju no kancelarīta (daļu visnelasāmākā iestūmu starp atsaucēm). Un negribētos ticēt, ka abi uzrādītie "skolā mācījušies" ir labākie skolas sasniegumi... 4467372 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 95. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Bruknas iela 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 11 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 02 | longEW = E |opened = |headmaster = Sergejs Verhovskis |staff = |teaching_staff = 112 |employees = |grades = pirmsskolas, 1.-12. |years = |students = 1058 (2017) |language = |revenue = |homepage = http://www.95vsk.lv }} '''Rīgas 95. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s [[Vidusskola|vidusskolām]], kas atrodas [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna apkaimē]]. Skolas juridiskā adrese ir Bruknas ielā 5.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R95VS|title=IKSD|website=katalogs-iksd.riga.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> Skolas teritorijā atrodas vairākas ēkas: 1. korpuss Bruknas ielā 3, kurā darbojas sākumskola un bērnudārzs, 2. korpuss Bruknas ielā 5, kurā mācās pamatskolas un vidusskolas skolēni, kā arī peldbaseins un viesu māja Sērenes iela 9.<ref name=":0" /> Rīgas 95. vidusskola atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (90000013606) pakļautībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/rigas-95-vidusskola/40900014597|title=Rīgas 95. vidusskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-12|date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Dibināta 1991. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://95vsk.lv/section/vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005183706/http://www.95vsk.lv/section/vesture |archivedate={{dat|2018|10|05||bez}} }}</ref> Agrāk skola atradās [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 178/2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181020190703/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |archivedate={{dat|2018|10|20||bez}} }}</ref> 1998. gadā Ziepniekkalnā uzsāka jaunās skolas ēkas celtniecība. Skolai tika piešķirts numurs “95”, un turpmāk tā tika dēvēta par Rīgas 95. vidusskolu.<ref>Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļas 1989. gada 7. februāra lēmumu.</ref> Skolas celtniecība tika pabeigta 1990. gada decembrī, un 1991. gada 3. janvārī objekts tika nodots ekspluatācijā.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Rīgas 95. vidusskola Vesturiskā izzina par 1990.-1994.g|url=https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_1990_1994.g_.pdf|journal=Vesturiskā izzina}}</ref> Līdz 2002. gada jūlijam skola atradās Rīgas Skolu valdes Zemgales priekšpilsētas nodaļas pakļautībā, bet no 2002. gada 5. jūlija — Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pakļautībā.<ref>Tas noteikts Rīgas domes 2002. gada 2. jūlija lēmumā Nr. 1509 “Par Rīgas pilsētas Skolu valdes, Rīgas Skolotāju izglītības centra un Rīgas domes Sporta pārvaldes reorganizāciju par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu”.</ref> Skola ir iekļauta Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 3813900727 izsniegta 2000. gada 8. maijā. Skolu valde 2001. gada 5. martā apstiprināja Rīgas 95. vidusskolas  nolikumu.<ref>[https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_1999_2003.g_%20(1).pdf Vesturiska_izzina_1999_2003]</ref> Skolai ir struktūrvienība “Rīgas 95. vidusskolas peldbaseins”, kuras sastāvā ietilpst arī viesu māja.<ref>[https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/vesture/Vesturiska_izzina_2004_2007.g_.pdf Struktūrvienība darbojas atbilstoši skolas direktora apstiprinātam reglamentam, kas saskaņots ar Departamentu.]</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Rīgas 95. vidusskolai pievienoja [[Rīgas Bišumuižas pamatskola|Rīgas Bišumuižas pamatskolu]] un [[Rīgas 5. pamatskola|Rīgas 5. pamatskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> Skolas muzejā <ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skolumuzejs.lv/2020/09/06/rigas-95-vidusskolas-muzejs/|title=Rīgas 95.vidusskolas muzejs – Rīgas Skolu muzejs|website=skolumuzejs.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>, kas dibināts 1998. gadā, tiek ievietotas ekspozīcijas par skolas vēsturi. Pirmā muzeja vadītāja bija Tatjana Trehdenova.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/vesture|title=Vēsture|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>  2024. gada 17. aprīlī Rīgas 95. vidusskolas muzeja pedagoģei Verai Verhovskai tika izsniegta Skolu muzeju biedrības pateicība “Par skolas vizuālā tēla pārmaiņu izzināšanu”.<ref>https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/muzejs/95_vsk.pdf</ref> Rīgas 95. vidusskolas bibliotēka ir iekļauta Latvijas bibliotēku portālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/libraries/rigas-95-vidusskolas-biblioteka/,%20https://www.biblioteka.lv/libraries/rigas-95-vidusskolas-biblioteka/|title=Rīgas 95. vidusskolas bibliotēka - Biblioteka.lv|access-date=2026-05-12|date=2026-04-08|language=lv-LV}}</ref> === Skolas direktori === * Vera Hatunceva (1991.-1998.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/SchoolProfile/d5cd8435-07c7-4f92-848e-86ee582ffd1a|title=Skolas profils|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> <ref name=":1" /> * Olita Arkle (1999.-2003.)<ref>[https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/Buklets2007_small.pdf Buklets 2007]</ref> * Juris Celmiņš (2003.-2008.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=partija&n=15&s=90&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas. Meklēšanas rezultāti|website=www.letonika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> * Galina Bumbiere (2008.-2009.) * Sergejs Verhovskis (no 2009.)<ref name=":0" /> == Izglītības programmas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/izglitibas_programmas|title=Izglītības programmas|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> == * Rīgas 95.vidusskolas vispārējas pamatizglītības programma (kods 21011111) * Rīgas 95.vidusskolas vispārējas vidējās izglītības programma (kods 31016011) * Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) == Starptautiskie projekti == Rīgas 95. vidusskola piedalās dažādos starptautiskajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/|title=Sākums|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> ''2023. gadā'' Skola iesaistījās arī [[Erasmus+]] programmā, kas ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstīšanai Eiropā. 2026.gada februārī skolai ir piešķirta Erasmus+ akreditācija. Akreditācijas periods: 01.02.2026.–31.12.2027.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.95vsk.lv/section/erasmus_akreditacija|title=Erasmus+ akreditācija|website=www.95vsk.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> == Skolā mācījušies == * [[Jevgeņijs Čerkess]], aktieris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-jevgenijs-cerkess|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|website=www.mct.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> * [[Georgijs Treņins]], ķīmiķis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mpsd.mpg.de/person/133197/2736|title=George Trenins {{!}} Max Planck Institute for the Structure and Dynamics of Matter|website=www.mpsd.mpg.de|access-date=2026-05-12}}</ref> ==Ārējās saites == * [https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/pasnovertejums_2024_2025.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2024./2025.m.g.] * [https://www.95vsk.lv/fileman/Uploads/attistibas_plans_2025_2028_R95.pdf ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2025./2026. – 2027./2028.] == Atsauces == {{atsauces|2}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 56jhyir8luc2dybhz2huea40rzym510 Kā izbēgt no soda par slepkavību 0 413145 4467100 3704702 2026-05-12T14:06:53Z Meistars Joda 781 4467100 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Kā izbēgt no soda par slepkavību | image = How To Get Away With Murder.svg | caption = | show_name_2 = ''How to Get Away with Murder'' | genre = [[juridiskā drāma]], [[trilleris]] | format = | creator = [[Pīters Novalks]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Vaiola Deivisa]] * [[Billijs Brauns]] * [[Alfreds Īnohs]] * [[Džeks Falahī]] * [[Ketija Findleja]] * [[Eiža Naomi Kinga]] * [[Mets Makgorijs]] * [[Karla Sūza]] * [[Čārlijs Vebers]] * [[Līza Vīla]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | language = Angļu | num_seasons = 6 | num_episodes = 90 | list_episodes = | executive_producer = | producer = [[Šonda Raimsa]] | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 40 minūtes | company = * ''[[ABC Studios]]'' * ''[[ShondaLand]]'' | distributor = | channel = ''[[American Broadcasting Company|ABC]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2014|9|25}} | last_aired = {{dat|2020|5|14}} | status = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Kā izbēgt no soda par slepkavību"''' ({{val|en|How to Get Away with Murder}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[televīzija]]s seriāls, kuru televīzijas kanāla ''[[American Broadcasting Company|ABC]]'' vajadzībām izveidoja [[Pīters Novalks]] un producēja [[Šonda Raimsa]]. Seriāls stāsta par [[Tiesību zinātne|juridiskās]] fakultātes studentiem un viņu profesori Analīzu Kītingu, kuru attēlo [[Vaiola Deivisa]]. Seriāla pirmizrāde notika 2014. gada 25. septembrī,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/abc-sets-fall-premiere-dates-718576|title=ABC Sets Fall Premiere Dates|language=angļu|accessdate={{dat|2018|11|20||bez}}}}</ref> bet noslēdzošās sestās sezonas pēdējā sērija tika rādīta {{dat|2020|5|14}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/2020/05/14/how-to-get-away-with-murder-recap-series-finale-ending-explained/|title=HTGAWM Boss Sheds Light on the Series Finale's Funeral Twist, 'Coliver' Endgame and Other Surprising Scenes|last=Iannucci|first=Rebecca|last2=Iannucci|first2=Rebecca|website=TVLine|access-date=2020-07-05|date=2020-05-15|language=en}}</ref> Seriāls guva lielu popularitāti un pozitīvus kritiķu vērtējumus. 2014. gadā seriāls saņēma [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] balvu kā viens no 10 labākajem gada seriāliem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://blog.afi.com/and-the-honorees-are/|title=And the Honorees are…|publisher=http://blog.afi.com|language=angļu|accessdate={{dat|2018|11|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180622060520/http://blog.afi.com/and-the-honorees-are/|archivedate={{dat|2018|06|22||bez}}}}</ref> 2015. gadā aktrise Vaiola Deivisa ieguva [[Emmy balva|Emmy balvu]] par galveno lomu šajā seriālā. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 15 | {{dat|2014|9|25|N|bez}} | {{dat|2015|2|26|N|bez}} |- | '''2''' | 15 | {{dat|2015|9|24|N|bez}} | {{dat|2016|3|17|N|bez}} |- | '''3''' | 15 | {{dat|2016|9|24|N|bez}} | {{dat|2017|2|23|N|bez}} |- | '''4''' | 15 | {{dat|2017|9|28|N|bez}} | {{dat|2018|3|15|N|bez}} |- | '''5''' | 15 | {{dat|2018|9|27|N|bez}} | {{dat|2019|2|28|N|bez}} |- | '''6''' | 15 | {{dat|2019|9|26|N|bez}} | {{dat|2020|5|14}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 9sfmmuk2mthi9gjiqob98o1eacevk0v Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4467180 4466785 2026-05-12T18:01:16Z EdgarsBot 50781 upd 4467180 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-12 18:01:16{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 11 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 9 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- | {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-12 12:03:07 || 0 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> mj0hkyp1dkk94a3mm55benp197sp2v1 Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4467178 4466782 2026-05-12T18:00:44Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4467178 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|12||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199428}}] | {{formatnum:1350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}] | 2009-02-13 | 2026-05-12 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171864}}] | {{formatnum:10576}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7961}}] | 2007-12-03 | 2026-05-12 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113490}}] | {{formatnum:9986}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9729}}] | 2007-11-24 | 2026-05-12 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111925}}] | {{formatnum:9857}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1880}}] | 2009-10-02 | 2026-05-12 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86846}}] | {{formatnum:7301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6600}}] | 2005-10-30 | 2026-05-12 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69517}}] | {{formatnum:10432}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-04 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68620}}] | {{formatnum:1821}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-05-12 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1183}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50676}}] | {{formatnum:7288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6326}}] | 2018-06-22 | 2026-05-12 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48830}}] | {{formatnum:1548}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3516}}] | 2006-05-03 | 2026-05-11 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47903}}] | {{formatnum:4781}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-12 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43144}}] | {{formatnum:4643}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1490}}] | 2015-03-11 | 2026-05-12 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42114}}] | {{formatnum:1920}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-05-12 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38171}}] | {{formatnum:4999}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:770}}] | 2013-03-30 | 2026-05-12 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30955}}] | {{formatnum:3710}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:613}}] | 2020-05-10 | 2026-05-12 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28060}}] | {{formatnum:8225}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4159}}] | 2023-01-18 | 2026-05-11 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25922}}] | {{formatnum:4660}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}] | 2015-08-30 | 2026-05-12 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2708}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15576}}] | {{formatnum:1315}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-12 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14826}}] | {{formatnum:2266}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1968}}] | 2005-07-30 | 2026-05-12 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14496}}] | {{formatnum:3310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}] | 2014-07-27 | 2026-05-12 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}] | {{formatnum:551}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}] | 2011-08-03 | 2026-05-08 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14151}}] | {{formatnum:756}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}] | 2013-06-21 | 2026-05-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13204}}] | {{formatnum:986}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10598}}] | {{formatnum:2109}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:388}}] | 2021-07-27 | 2026-05-11 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10517}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-05-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}] | {{formatnum:279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:260}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:823}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:102}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] qmk7ab11sglwdddfxqqo3vtblsy19m8 Sajeva Dupka 0 428255 4467156 3208416 2026-05-12T17:00:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467156 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}} {{Alas infokaste|name=Sajeva dupka|photo=WhiteCastleStalagmite.jpg|photo_caption="Baltā pils" ceturtajā alas zālē|location=Brestnica, Jablanica, [[Lovečas apgabals]], [[Bulgārija]]|coordinates={{coord|43.04761|N|11.67167|E|display=inline,title}}|geology=|show_cave=1962|lighting=elektrība|show_cave_length=205 m|website=}} {{commons|Category:Saeva Dupka|Sajeva Dupka}} [[Attēls:Saeva-dupka1.JPG|thumb|Alas krāsas]] '''"Sajeva Dupka"''' ({{val-bg|Съева дупка}}), tulkojumā '''"Sajeva caurums"''', ir [[ala]], kas atrodas [[Bulgārija]]s vidienē [[Stara Planina]]s kalnu grēdā. == Atrašanās vieta == [[Attēls:Lovech Province - Yablanitsa Municipality - Village of Brestnitsa - Saeva Dupka Cave (4).jpg|thumb|Alas sienas]] Ala atrodas 3 km uz dienvidiem no Brestnicas ciema, [[Lovečas apgabals|Lovečas apgabalā]], 10 km attālumā no Jablanicas un 25 km no [[Tetevena]]s pilsētām. Ala satur 5 zāles, kuras pieejamas organizētām tūristu grupām. == Nosaukums == Pēc galvenās versijas, alu nosaukuši par godu brāļiem ganiem Saju un Sejo, kuri tajā slēpušies no [[Osmaņu impērija|turku]] vergu ķērājiem.<ref name="BTS">[https://www.btsbg.org/100nto/peshchera-seva-dupka-400-m Пещера „Съева Дупка“ (400 М.)]</ref> Pēc citas versijas, tā saukuši tuvējo māju saimnieku. == Izpēte == [[Attēls:SaevaDupkaKupenat.jpg|thumb|Siena zārds]] Profesors Georgis Zlatarskis pirmo reizi 1883. gadā pētīja alu un desmit gadus vēlāk viņam sekoja brāļi Karels un Hermans Škorpili. Pirmos nopietnos pētījumus un kartēšanu no 1932. gada 20. līdz 21. augustam veica N. Atanasovs un D. Papazovs, bet 1935. gada 10.—13. jūlijā A. Stefanovs un N. Atanasovs. Vēlāk pētīta 1946. gadā, un pēc tam 1949. gadā to darīja T. Pavlova pētnieciskā brigāde. Detalizēti ģeomorfoloģiskie pētījumi tika veikti 1968. gadā. Tos veica V. Popovs no BZA Ģeogrāfijas institūta. Kopā ar Jagodinskas alu tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Bulgārijas alām. Lielākais stalagnāts tajā ir 60 metru apkārtmērā. Vidējā temperatūra alā ir 7—11°C, mitrums — no 90 līdz 98%. Tā atrodas 520 metrus [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Alas garumu vērtē no 205 līdz pat 400 metriem (augstākais vērtējums pieder alu pārvaldošajai Bulgārijas tūrisma savienībai), no kuriem 70 m pa to tek pazemes upe. Dažādos avotos tiek lēsts, ka alai ir 1—3,5 miljonu gadu.<ref name="BTS" /><ref name="4at">{{Tīmekļa atsauce |url=http://caves.4at.info/index.php?cave_id=1246&search=%D1%FA%E5%E2%E0 |title=Информация за Съева дупка |access-date={{dat|2019|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190327090828/http://caves.4at.info/index.php?cave_id=1246 |archivedate={{dat|2019|03|27||bez}} }}</ref> Unikāla ala ir ar savām krāsām — zaļu, brūnu un baltu. Ir sastopami [[stalaktīti]], [[stalagmīti]], [[stalagnāti]], [[heliktīti]] un dendrīti . Labiekārtošanas laikā alā tika atrasti dzīvnieku kauli, [[māls|māla]] lauskas un [[Senā Roma|romiešu]] monētas. == Zāles == Alā ir piecas zāles un vairākas galerijas. Zāļu nosaukumi ir: === Siena zārds === Pirmā zāle pie ieejas alā, 50 m gara un 19 m plata. Tā tiek saukta 3,5 m augsta stalagmīta vārdā, kurš atgādina [[siens|siena]] kaudzi. Salīdzinot ar citām zālēm, šajā ir mazāk ģeoloģisku veidojumu.<ref>[https://opoznai.bg/view/peshtera-saeva-dupka Opoznai.bg: Пещера "Съева дупка"]{{Novecojusi saite}}</ref> === Iegruve === [[Attēls:SaevaDupkaGun.jpg|thumb|Iegruve: šķelts stalagnāts lielgabala formā]] Otrā zāle no ieejas. 1893. gadā šajā Bulgārijas apkaimē notika spēcīga zemestrīce, tāpēc visi zālē bijušie stalaktīti ir salūzuši un nokrituši. Zālē ir arī lielāki nokrituši akmens gabali, daži no kuriem augstumā pārsniedz 3 metrus.<ref name="tourismbg">[http://www.tourism-bg.net/obekti/33_saeva_dupka.html 100 национални туристически обекта - Пещера "Съева дупка"]</ref> Kopš nobrukuma viens no stalagnātiem ir bojāts un tiek uzskatīts, ka tas pieņēmis lielgabala formu. Citā variantā to sauc par "Resno Bertu". Griestos var redzēt jaunizveidojušos mazus stalaktītus 10-20 cm garumā.<ref name="BTS" /><ref name="4at" /> === Koncertzāle (Haramana) === Trešā no ieejas, šī istaba tiek saukta par Koncertzāli, pateicoties tās līdzenajai grīdai un tajā notikušajiem koncertiem, izmantojot tās izcilo akustiku. Zāle ir gandrīz apaļa, tās izmēri 40x41 metrs. Tajā dziedājuši [[Emils Dimitrovs]], [[Jordanka Hristova]], [[Lili Ivanova]], Donbasa kalnraču koris, Bulgārijas Nacionālā radio bērnu koris u.c., tajā uzņemtas vairāku filmu epizodes. Zālē atrodas lielākais visas alas 4,5 m augsts stalagnāts.<ref name="tourismbg" /> Šajā telpā var redzēt unikālus dabiskus veidojumus — heliktītus. Šie kristāliskie izaugumi atgādina koraļļus. === Baltā pils === Zāle tā nosaukta pēc milzīga [[viduslaiku pils]] formas stalagnāta. Šai zālē ir īpaši liela neparastu formu daudzveidība. === Kosmoss === Šo telpu tā sauc par godu [[raķete]]s veida stalaktītam. == Sikspārņi alā == Veicot novērojumus un ķeršanu ar tīkliem pie ieejas, konstatēts, ka dažādās sezonās alu izmanto vismaz 8 [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas <ref>[http://www.nmnhs.com/bat-research-and-conservation-centre-bg.html Център за изследване и защита на прилепите НПМ-БАН. 2013.]</ref> : * ''Rhinolophus ferrumequinum'' * ''Rhinolophus hipposideros'' * ''Myotis emarginatus'' * ''Myotis myotis ([[Lielais naktssikspārnis]])'' * ''Myotis blythii'' * ''Myotis bechsteinii (Behšteina naktssikspārnis)'' * ''Myotis nattereri ([[Naterera naktssikspārnis]])'' * ''Myotis daubentonii ([[Ūdeņu naktssikspārnis]])'' Pirmās sešas no minētajām sugām, kas atrodamas Sajeva Dupkas alā, ir starp Eiropas prioritāri aizsargājamām. Tāpēc ala ir svarīga vieta sikspārņu populācijas saglabāšanai reģionā. == Tūrisms == * Sajevas Dupkas ala ir viens no simts Bulgārijas tūrisma savienības izvēlētajiem nacionālajiem tūrisma objektiem ar 33. numuru. * 1962. gadā ala ir pasludināta par [[Dabas piemineklis|dabas pieminekli]] . * 1967. gadā to labiekārtoja un elektrificēja. * Alu slēdza 1990. gadā, 1996. gadā izlaupīja un 2004. gadā atkārtoti atvēra. Pašlaik to pārvalda Bulgārijas Tūrisma savienība. * Viens no dabas veidojumiem, tā saucamais "Venēras prieks", tūristu grupām tiek rādīts tikai tad, ja tajās nav bērnu.<ref>[https://web.archive.org/web/20070814195157/http://cherga.bg/statia.php?mysid=490&t=7& Пещерата Съева дупка - царството на долната земя]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://otkrovenia.com/ru/photo/sytvoreno-ot-prirodata-ili-radostta-na-venera |title=Сътворено от природата или Радостта на Венера |access-date={{dat|2019|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190503000434/https://otkrovenia.com/ru/photo/sytvoreno-ot-prirodata-ili-radostta-na-venera |archivedate={{dat|2019|05|03||bez}} }}</ref> * Alas iekšienē aizliegts fotografēt ar zibspuldzi.<ref>[https://time2travel.bg/syeva-dupka/ Travel.bg: Пещера Съева дупка]</ref> * Tūristu grupas apmeklējuma ilgums ir no 30 minūtēm līdz stundai.<ref name="4at" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bulgariatravel.org/article/details/266 |title=Пещерата Съева дупка - Природна забележителност |access-date={{dat|2019|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190502231152/http://www.bulgariatravel.org/article/details/266 |archivedate={{dat|2019|05|02||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190327090828/http://caves.4at.info/index.php?cave_id=1246 Съева дупка – Пещерите в България] * [https://www.btsbg.org/100nto/peshchera-seva-dupka-400-m Съева дупка – 100-те Национални туристически обекта] * [https://web.archive.org/web/20190502231152/http://www.bulgariatravel.org/article/details/266 Пещерата Съева дупка - Природна забележителност] [[Kategorija:Bulgārijas alas]] ab5n6k8p2iuzn8xiu1q708ybh6d9x0i Oponosi 0 433288 4467423 4433171 2026-05-13T05:38:26Z Pirags 3757 pap 4467423 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oponosi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Salnavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2003|06|19||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5522 |title=Informācija par objektu: Oponosi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 1 | population_density_km2 = | latd = 56.7694 | latNS = N | longd = 27.5998 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Oponosi''' ir ciems [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 276 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Opanasu skola 1937.png|thumb|left|Opanasu 4-klasīgās pamatskolas ēka (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 6 sētas ar 50 cilvēkiem. 1924. gadā dibināta Oponasu latviešu 1. pakāpes pamatskola, kurā 1925. gadā mācījās 57, bet 1931. gadā – 75 skolēni. 1930. gadu beigās darbojās Oponasu 4-klasīgā pamatskola. Oponasu pamatskolu slēdza 1970. gados.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/oponasu-oponosu-skola/ Oponasu (Oponosu) skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Salnavas pagasta ciemi}} rkcg8wu0t18calv3zhhoh0z3c0izhvj 4467432 4467423 2026-05-13T05:45:46Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4467432 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oponosi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Salnavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2003|06|19||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5522 |title=Informācija par objektu: Oponosi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 1 | population_density_km2 = | latd = 56.7694 | latNS = N | longd = 27.5998 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Oponosi''' ir ciems [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 276 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Opanasu skola 1937.png|thumb|left|Oponasu 4-klasīgās pamatskolas ēka (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 6 sētas ar 50 cilvēkiem. 1924. gadā dibināta Oponasu latviešu 1. pakāpes pamatskola, kurā 1925. gadā mācījās 57, bet 1931. gadā – 75 skolēni. 1930. gadu beigās darbojās Oponasu 4-klasīgā pamatskola. Oponasu pamatskolu slēdza 1970. gados.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/oponasu-oponosu-skola/ Oponasu (Oponosu) skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Salnavas pagasta ciemi}} ii5uwdad9cpgwjrojvdk10i1wes8d9r Ozupine 0 433342 4467448 4440746 2026-05-13T06:26:22Z Pirags 3757 pap 4467448 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ozupine | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Ciblas pagasts]] | area_total_km2 = 0,3 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65397 |title=Informācija par objektu: Ozupine |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 40 | population_density_km2 =auto | latd = 56.5058 | latNS = N | longd = 27.9526 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ozupine''' ir ciems [[Ciblas pagasts|Ciblas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 287 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Ozupines skola 1937.png|thumb|left|Ozupines 4-klasīgās pamatskolas ēka (1937).]] Ozupienes (''Ozupin'') jeb Āzupines muiža pirmoreiz minēta 1654. gadā kā J. Bugvecka īpašums, pēc 1694. gada muiža nonāca [[Zarembu dzimta]]s īpašumā. 1897. gadā muižā bija 3 sētas. 1907. gadā 381 ha lielo Ozupienes muižu nopirka P. Akaševs.<ref>[https://wikimapia.org/38230974/lv/Ozupienes-mui%C5%BEa wikimapia.org]</ref> 1910. gadā Ludzas apriņķa zemste vienā no Ozupines muižas īpašniekam atpirktajām kalpu mājām ierīkoja trīsgadīgu Ozupines tautskolu. Pirmos septiņus gadus par skolotāju strādāja muižas īpašniece Akaševa. Pēc agrārās reformas skolai īpašumā piešķīra 4 ha zemes un bijusī zemstes ēka pārgāja paɡasta īpašumā. Muižas ēkā bija 5 klašu telpas, remonts nebija vajadzīgs, un 1922. gada 1. oktobrī skolā sakās mācības. Ozupienes skola 1922./23. mācību gadā bija 4-klasīɡa, vēlāk 6-klasīga. 1921. gadā skolā mācījās 66, bet 1931. gadā – 74 skolēni. Pēc Otrā pasaules kara darbojās Ozupines septiņgadīgā skola, kurai 1950. gada sākumā tai iekārtoja jaunas telpas, bet 1960. gadā pārveidoja par astoņgadīgo skolu. Ozupienes pamatskola slēɡta 1970. gados.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/ozupines-skola/ Ozupienes (Ozupines) skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|16 |1970|73 |1979|109 |2000|69 |2008|54 |2018|40 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ciblas pagasta ciemi}} srz9wzo2nqr0li1wan31uyzjl4ypllc Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 435985 4467320 4424939 2026-05-12T21:30:03Z Lasks 38532 4467320 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Sanmarīno]] | karogs = Flag of San Marino.svg | parraiditajs = [[SMRTV]] | nac atlase = | pied reizes = 16 (4 fināli) | pirma reize = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] | ESC lab = 19. vieta: [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019.]] | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/san-marino EBU lapa] }} '''[[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 16 reizes, debitējot [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursā]], kad Sanmarīno pārstāvēja ''[[Miodio]]'' ar dziesmu ''[[Complice]]''. Valsts ir kvalificējoties finālam tikai 4 reizes. Sanmarīno labākais rezultāts pašlaik ir 19. vieta [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]. Sanmarīno ir mazākā valsts, kas pašlaik piedalās konkursā (mazāka ir tikai [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], taču tā nepiedalās kopš [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006.]] gada konkursa). Viena no Sanmarīno pārstāvēm — [[Valentīna Moneta]] — ir valsti pārstāvējusi 4 reizes, kas viņai nodrošināja titulu kā sievietei, kura ir visvairāk reižu piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. == Sanmarīno pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="250" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Miodio]]'' | ''Complice'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 5 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009.]] un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] gada konkursā}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Senita]] | ''Stand By'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 34 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Valentīna Moneta]] | ''The Social Network Song'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Valentīna Moneta | ''Crisalide (Vola)'' | Itāļu | align="center" | 11. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | Valentīna Moneta | ''Maybe'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 14 | align="center" | 10. | align="center" | 40 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Mikēle Perniola]] un [[Anita Simončīni]] | ''Chain of Lights'' | Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 11 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 68 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | Valentīna Moneta un [[Džimijs Vilsons]] | ''Spirit of the Night'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 1 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Džesika Muskata|Džesika]], pied. [[Dženifere Breninga]] | ''Who We Are'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 28 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | Serhats | ''Say Na Na Na'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 77 | align="center" | 8. | align="center" | 150 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | Senita | ''Freaky!'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Adrenalina'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 50 | align="center" | 9. | align="center" | 118 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ahills Lauro]] | ''Stripper'' | Itāļu | rowspan="3" colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 50 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Piqued Jacks]] | ''Like an Animal'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 16. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 0 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Megara (mūzikas grupa)|Megara]]'' | ''11:11'' | [[Spāņu valoda|Spāņu]], Itāļu | align="center" | 14. | align="center" | 16 |- | bgcolor="#FF8080" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | bgcolor="#FF8080" | [[Gabrijs Ponte]] | bgcolor="#FF8080" | ''Tutta l'Italia'' | bgcolor="#FF8080" | Itāļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 26. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 27 | align="center" | 10. | align="center" | 46 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | Senita pied. ''[[Boy George]]'' | ''Superstar'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Sanmarīno-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Sanmarīno]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] bsff2mnmzszorfoei3xc8bbuyq847qc 4467416 4467320 2026-05-13T05:12:43Z Meistars Joda 781 4467416 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Sanmarīno]] | karogs = Flag of San Marino.svg | parraiditajs = [[SMRTV]] | nac atlase = | pied reizes = 16 (4 fināli) | pirma reize = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] | ESC lab = 19. vieta: [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019.]] | ESC sl = Pēdējā vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017.]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/san-marino EBU lapa] }} '''[[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 16 reizes, debitējot [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursā]], kad Sanmarīno pārstāvēja ''[[Miodio]]'' ar dziesmu ''[[Complice]]''. Valsts ir kvalificējusies finālam tikai 4 reizes. Sanmarīno labākais rezultāts ir 19. vieta [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]. Sanmarīno ir mazākā valsts, kas piedalās konkursā (mazāka ir tikai [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], taču tā nepiedalās kopš [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006.]] gada konkursa). Viena no Sanmarīno pārstāvēm — [[Valentīna Moneta]] — ir valsti pārstāvējusi 4 reizes, kas viņai nodrošināja titulu kā sievietei, kura ir visvairāk reižu piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. == Sanmarīno pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="250" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Miodio]]'' | ''Complice'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FE8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 5 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009.]] un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] gada konkursā}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Senita]] | ''Stand By'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 34 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Valentīna Moneta]] | ''The Social Network Song'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 31 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Valentīna Moneta | ''Crisalide (Vola)'' | Itāļu | align="center" | 11. | align="center" | 47 |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | Valentīna Moneta | ''Maybe'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 14 | align="center" | 10. | align="center" | 40 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Mikēle Perniola]] un [[Anita Simončīni]] | ''Chain of Lights'' | Angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 11 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 68 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | Valentīna Moneta un [[Džimijs Vilsons]] | ''Spirit of the Night'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 1 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Džesika Muskata|Džesika]], pied. [[Dženifere Breninga]] | ''Who We Are'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 28 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | Serhats | ''Say Na Na Na'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 77 | align="center" | 8. | align="center" | 150 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | Senita | ''Freaky!'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Adrenalina'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 50 | align="center" | 9. | align="center" | 118 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ahills Lauro]] | ''Stripper'' | Itāļu | rowspan="3" colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 50 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Piqued Jacks]] | ''Like an Animal'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 16. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 0 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Megara (mūzikas grupa)|Megara]]'' | ''11:11'' | [[Spāņu valoda|Spāņu]], Itāļu | align="center" | 14. | align="center" | 16 |- | bgcolor="#FF8080" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | bgcolor="#FF8080" | [[Gabrijs Ponte]] | bgcolor="#FF8080" | ''Tutta l'Italia'' | bgcolor="#FF8080" | Itāļu | bgcolor="#FE8080" align="center" | 26. | bgcolor="#FE8080" align="center" | 27 | align="center" | 10. | align="center" | 46 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | Senita pied. ''[[Boy George]]'' | ''Superstar'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Sanmarīno-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Sanmarīno]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] lj3kfmmqntbwpll6jdbyyl22nov6l4n Tai Dai Van Ngujens 0 439616 4467393 4407317 2026-05-13T04:01:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467393 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Tai Dai Van Ngujens | vārds_orig = ''Thai Dai Van Nguyen'' | attēls = 2021-Thai-Dai-Van-Nguyen.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Tai Dai Van Ngujens 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2001 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CZE}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Tai Dai Van Ngujens''' ({{val|cs|Thai Dai Van Nguyen}}; dzimis {{dat|2001|12|12}}) ir [[Vjetnama|vjetnamiešu]] izcelsmes [[Čehija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018). == Biogrāfija == Piedzimis vjetnamiešu biznesmeņa ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.radio.cz/en/section/panorama/youngest-chess-grandmaster-on-his-biggest-victory-and-the-secret-to-success |title=YOUNGEST CHESS GRANDMASTER ON HIS BIGGEST VICTORY AND THE SECRET TO SUCCESS |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200725224926/https://english.radio.cz/youngest-chess-grandmaster-his-biggest-victory-and-secret-success-8135585 }}</ref> 2011. gadā uzvarējis Čehijas jauniešu šaha čempionātā U10 vecuma grupā,<ref>[http://chess-results.com/tnr45425.aspx?lan=1&art=4 Mistrovstvi CR mladeze 2011 - H10]</ref> bet divus nākamos gadus (2012, 2013) atkārtojis šo panākumu U12 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr66653.aspx?lan=1&art=4 MČR mládeže 2012 - H12]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr90682.aspx?lan=1&art=4 Kategorie H12 Mistrovství České republiky mládeže 2013]</ref> Vairākkārt pārstāvējis Čehiju Eiropas un pasaules jauniešu šaha čempionātos, kur lielāko panākumu guvis 2019. gadā, kad [[Bratislava|Bratislavā]] uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] O18 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr459968.aspx?lan=1&art=4&flag=30 European Youth Chess Championships 2019 Open U18]</ref> 2017. gadā divas reizes uzvarējis [[Budapešta]]s starptautiskajos šaha turnīros ''First Saturday''.<ref>[http://chess-results.com/tnr295729.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES First Saturday GM August 2017]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr318121.aspx?lan=1&art=4 First saturday GM December 2017]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 67. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 55. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījis zelta medaļu individuālā vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> 2025. gada martā palicis 10. vietā [[Prāga]]s šaha festivāla lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://praguechessfestival.com/en/2025/vysledek?id=A&idmenu=261 Results | Prague Chess Festival 2025]</ref> 2026. gada februārī Veikanzē (Nīderlande) ierindojies 14. vietā ''Tata Steel'' meistaru šaha turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1328218.aspx?lan=1&art=4&flag=30&turdet=YES&SNode=S0 Tata Steel Chess Tournament - Masters 2026]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā Tai Dai Van Ngujenam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=358878&title=IM&pb=46 |title=Title Applications International Master (IM): Nguyen, Thai Dai Van |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200603113204/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=358878&title=IM&pb=46 }}</ref> bet 2018. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=358878&title=GM&pb=51 |title=Title Applications Grand Master (GM): Nguyen, Thai Dai Van |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200603122338/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=358878&title=GM&pb=51 }}</ref> Sešpadsmit gadu vecumā viņš kļuvis par jaunāko šaha lielmeistaru Čehijas šaha vēsturē. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 358878 | chessgames = 149208 | 365chess = Thai_Dai_Van_Nguyen }} {{DEFAULTSORT:Ngujens, Tai Dai Van}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas šahisti]] 5r4u0qv4533aemld8xkdirxoujshf88 Un garāka par mūžu diena ilgst 0 445864 4467557 4459289 2026-05-13T11:18:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467557 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Un garāka par mūžu diena ilgst | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Čingizs Aitmatovs]] | title_orig = ''И дольше века длится день'' | translator = [[Valentīna Eisule]] | illustrator = | cover_artist = | country = {{USSR}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = ''Novij Mir'' | pub_date = 1980 | izdota latviski = 1982<ref name="ibook">{{tīmekļa atsauce |title=Un garāka par mūžu diena ilgst |url=http://www.ibook.lv/BD_un-garaka-par-muzu-diena-ilgst.aspx?BID=2ffbba60-3571-4768-8704-60c1c2a08dd3 |website=ibook.lv |accessdate={{dat|2019|11|17||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> | media_type = | pages = 301<ref name="ibook"/> | isbn = 0-253-11595-7 | oclc = 255105725 | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Un garāka par mūžu diena ilgst"''' ({{val|ru|И дольше века длится день}}) ir [[kirgīzi|kirgīzu]] rakstnieka [[Čingizs Aitmatovs|Čingiza Aitmatova]] [[krievu valoda|krievu valodā]] sarakstīts [[romāns]], kas tika publicēts 1980. gadā žurnālā ''Novij Mir''. 1982. gadā romāns izdots latviešu valodā (tulkojusi [[Valentīna Eisule]]).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aitmatovs Čingizs |url=https://www.letonika.lv/groups/?title=7ca8170a-1911-4a15-9805-98b68712d603 |website=letonika.lv |accessdate={{dat|2019|11|19||bez}}}}</ref> == Nosaukums == 1990. gadā uzrakstītajā sižetā "Čingishana gaišais mākonis"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Es esmu vilkumāte Akbara (pirms sadaļas "Atbalsta personīgi") |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/es-esmu-vilkumate-akbara-611421 |website=[[diena.lv]] |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}}}}</ref> (''Белое облако Чингисхана'') autors atklāja, ka romāna oriģinālo nosaukumu – "Aproce" (''Обруч'') noraidīja [[cenzūra]].<ref name="tvkultura">{{tīmekļa atsauce |title=И дольше века длится день |url=https://tvkultura.ru/anons/show/episode_id/2009464/brand_id/20921/ |website=tvkultura.ru |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919211123/https://tvkultura.ru/anons/show/episode_id/2009464/brand_id/20921/ }}</ref> Nosaukums "Un garāka par mūžu diena ilgst", ar kuru romānu izdeva literārais žurnāls ''Novij Mir'', ir ņemts no [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] dzejoļa "Vienīgās dienas" (''Единственные дни''). Šis nosaukums tika kritizēts lielā garuma dēļ un vēlāk romāns tika izdots žurnālā ''Roman-Gazeta'' ar nosaukumu "Vējputeņu starpstacija" (''Буранный полустанок''). No 21. gadsimta sākuma romāns atkal tiek izdots ar nosaukumu "Un garāka par mūžu diena ilgst".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Чингиз Айтматов: И дольше века длится день |url=https://xn----8sbiecm6bhdx8i.xn--p1ai/%D0%98%20%D0%B4%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%88%D0%B5%20%D0%B2%D0%B5%D0%BA%D0%B0%20%D0%B4%D0%BB%D0%B8%D1%82%D1%81%D1%8F%20%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%8C.html |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Romāna notikumi risinās vienas dienas laikā. Stāsts ir par dzelzceļnieka Vējputeņu Jedigeja mēģinājumu apbedīt savu draugu Kazangapu Anabejitas kapsētā (no {{val|ky|Эне-Бейит}} – Mātes atdusas vieta).<ref name="mosties">{{tīmekļa atsauce |title=Čingizs Aitmatovs — Leģenda par mankurtu |url=http://mosties.org/verbatim/aitmatovs_mankurts |website=mosties.org |accessdate={{dat|2019|11|18||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pa ceļam uz Anabejitu Jedigejs stāsta par savu dzīvi Sariozekas [[stepe|stepēs]]. Nokļūstot Anabejitā, Jedigejs atklāj, ka kapsētas vietā ir uzbūvēts [[kosmodroms]]. Otrā sižeta līnija stāsta par [[Padomju Savienība|padomju]] un [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] kosmonautiem, kuri stājās kontaktā ar [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešiem]] un pameta kosmodromu, jo tika aicināti uz citplanētiešu dzimto planētu. == Leģenda par mankurtiem == Viens no romāna pamatmomentiem ir stāsts par [[mankurts|mankurtiem]]. Pirmoreiz tie tiek minēti Kazangapa bēru laikā. Saskaņā ar kirgīzu leģendām mankurti ir karagūstekņi, kuriem lika strādāt karstajā saulē, uzmaucot galvā nokautā [[kamielis|kamieļa]] kakla ādu — širi. Kā raksta romāna autors: "Cilvēks, kas tika pakļauts šādai procedūrai, vai nu nomira, neizcietis [[spīdzināšana|spīdzināšanu]], vai arī uz visu mūžu zaudēja atmiņu, pārvērzdamies par mankurtu — vergu, kas neatceras savu pagātni."<ref name="mosties"/><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Aitmatovs |first1=Čingizs |title=Un garāka par mūžu diena ilgst |date={{dat|1982||bez}} |publisher=[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]] |page=106.—124}}</ref> N. Šnaidmens paziņoja, ka mankurta motīvs, kas ņemts no [[Vidusāzija]]s teikām, ir romāna galvenā doma, kas savieno dažādus stāstījuma līmeņus un laika secības.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Shneidman |first=N. N |year=1989 |title=Soviet literature in the 1980s: decade of transition |url=https://archive.org/details/sovietliterature0000shne |publisher=University of Toronto Press |isbn=978-0-8020-5812-6}}</ref> Vēlākajos [[Padomju Savienība]]s gados vārds "mankurts" ienāca ikdienas valodā, lai aprakstītu cilvēka atsvešinātību no sabiedrības, kas viņu represējusi un grozījusi viņa tautas vēsturi.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Andrew |last=Horton |first2=Michael |last2=Brashinsky |year=1992 |title=The zero hour: glasnost and Soviet cinema in transition |edition=illustrated|publisher=Princeton University Press |isbn=0-691-01920-7 |page=[https://books.google.com/books?id=9gZPIRMv-EIC&pg=PA131&dq=mankurt+Soviet+Union&hl=en&ei=BxBjTdbxDo2jtgeU6JCnDA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=3&ved=0CDcQ6AEwAg#v=onepage&q=mankurt%20Soviet%20Union&f=false 131]}}</ref> Bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās ar šo terminu tiek apzīmēti tie nekrievu tautības cilvēki, kuri padomju sistēmas dēļ tika atdalīti no savām etniskajām saknēm.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Laitin |first=David D.|year=1998 |title=Identity in formation: the Russian-speaking populations in the near abroad|edition=illustrated |publisher=Cornell University Press |isbn=978-0-8014-8495-7 |page=[https://books.google.co.nz/books?id=S1NVYdVFQWIC&pg=PA135&dq=mankurt+Soviet+Union&hl=en&ei=BxBjTdbxDo2jtgeU6JCnDA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=6&ved=0CEYQ6AEwBQ#v=onepage&q=mankurt%20Soviet%20Union&f=false 135]}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://loveread.ec/read_book.php?id=187&p=1 Pilns darbs] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni krievu valodā]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] n2igfnpkk3dwx72q2i2qksseeezw2lk Ubeja (stacija) 0 448232 4467385 3177609 2026-05-13T02:58:35Z Egilus 27634 Koordinātes 4467385 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ubeja | tips = pieturas punkts | attēls = | attēla_apraksts = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Ieriķi-Abrene|Ieriķi-Abrene]] | atvērta = 1934 | slēgta = 1945 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57.173947 | latNS = N | longd = 25.916406 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = }} '''Ubeja''' bija pieturas punkts slēgtajā dzelzceļa līnijā Ieriķi-Abrene. Pieturas punkts atvērts [[1934. gads|1934. gadā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vilcieni te nepieturēja.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Dzelzceļi Latvijā|last=|first=|publisher=Jumava|year=2009|isbn=|location=Rīga|pages=123}}</ref> Sliedes demontētas [[2009. gads|2009. gadā]], tāpat kā visā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi-Abrene|Ieriķi-Abrene]] līnijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Drustu pagasts]] 63h52a3nuncgiyatlfdls8s8qsifhj2 Reinis Liepiņš 0 449997 4467081 4461205 2026-05-12T13:27:59Z Zaneteeglite 85813 papildināta biogrāfija 4467081 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. Latvijas Arhitektu savienības biedrs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un kultūras ministra uzaicināts speciālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves Vecrīgā iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa projektos līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle; * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] (2025. gada finālists starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus''); * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].) *Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> *''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009 *''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref> * Biroja un dzīvokļu nams Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 52, 2008 == Publikācijas un intervijas == * [https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue]. Jon Astbury, ''Dezeen''. 22.01.2020. * [https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 No bāra letes līdz peronam]. Uldis Rudaks, ''Diena'', 16.08.2019. * [https://web.archive.org/web/20191228083729/http://arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/7684-kad_eka_ir_autentiska,_ta_neskiet_veca_ta_skiet_pat_moderna/ Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna. Saruna ar biroja “Sudraba arhitektūra” arhitektu Reini Liepiņu.] Agnese Čivle, ''Arterritory'', 21.08.2018 * [https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882 Jauna pārkraujamā prece – kultūra]. Kristīne Budže, Diena, 18.09.2018. * [https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai]. Ineta Zelča - Sīmansone, ''Diena'', 23.11.2015 === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 50243s77cosbdpr21nbainmvs5qlv1b 4467082 4467081 2026-05-12T13:29:23Z Zaneteeglite 85813 4467082 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. Latvijas Arhitektu savienības biedrs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un kultūras ministra uzaicināts speciālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves Vecrīgā iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa projektos līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar kultūras mantojumu ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle; * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] (2025. gada finālists starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus''); * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].) *Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> *''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009 *''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref> * Biroja un dzīvokļu nams Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 52, 2008 == Publikācijas un intervijas == * [https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue]. Jon Astbury, ''Dezeen''. 22.01.2020. * [https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 No bāra letes līdz peronam]. Uldis Rudaks, ''Diena'', 16.08.2019. * [https://web.archive.org/web/20191228083729/http://arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/7684-kad_eka_ir_autentiska,_ta_neskiet_veca_ta_skiet_pat_moderna/ Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna. Saruna ar biroja “Sudraba arhitektūra” arhitektu Reini Liepiņu.] Agnese Čivle, ''Arterritory'', 21.08.2018 * [https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882 Jauna pārkraujamā prece – kultūra]. Kristīne Budže, Diena, 18.09.2018. * [https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai]. Ineta Zelča - Sīmansone, ''Diena'', 23.11.2015 === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] tet6v17y6j60v4nj4d9jjenrgxde5cy 4467083 4467082 2026-05-12T13:31:06Z Zaneteeglite 85813 4467083 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa projektos līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle; * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] (2025. gada finālists starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus''); * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].) *Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> *''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009 *''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref> * Biroja un dzīvokļu nams Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 52, 2008 == Publikācijas un intervijas == * [https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue]. Jon Astbury, ''Dezeen''. 22.01.2020. * [https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 No bāra letes līdz peronam]. Uldis Rudaks, ''Diena'', 16.08.2019. * [https://web.archive.org/web/20191228083729/http://arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/7684-kad_eka_ir_autentiska,_ta_neskiet_veca_ta_skiet_pat_moderna/ Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna. Saruna ar biroja “Sudraba arhitektūra” arhitektu Reini Liepiņu.] Agnese Čivle, ''Arterritory'', 21.08.2018 * [https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882 Jauna pārkraujamā prece – kultūra]. Kristīne Budže, Diena, 18.09.2018. * [https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai]. Ineta Zelča - Sīmansone, ''Diena'', 23.11.2015 === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 1lhvlqqx6ize4cuov0mej1lx6nm3bor 4467085 4467083 2026-05-12T13:40:27Z Zaneteeglite 85813 papildināta sadaļa ar publikācijām 4467085 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle; * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] (2025. gada finālists starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus''); * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].) *Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> *''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009 *''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref> * Biroja un dzīvokļu nams Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 52, 2008 == Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] n7mta527hl4ppxutos7hub4tdtpsm4v 4467088 4467085 2026-05-12T13:48:34Z Zaneteeglite 85813 /* Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti */ 4467088 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “Sudraba Arhitektūra”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. Rīgas pils konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] ll7ykghkeghjyp2bmnhdhiew5xz1ns5 4467089 4467088 2026-05-12T13:49:52Z Zaneteeglite 85813 /* Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti */ 4467089 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti = * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “Sudraba Arhitektūra”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. Rīgas pils konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] lx4jrndzygchgg8zfpsq3u5gzvkhlht 4467090 4467089 2026-05-12T13:50:08Z Zaneteeglite 85813 /* Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas */ 4467090 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti = * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “Sudraba Arhitektūra”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. Rīgas pils konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas = * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] t2g9ercyq5tw66x0ubhkdn7cbz8hicc 4467091 4467090 2026-05-12T13:50:21Z Zaneteeglite 85813 /* Galerija */ 4467091 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti = * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “Sudraba Arhitektūra”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. Rīgas pils konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas = * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] tj0ersiyahes9l7bhjqthgw3fq6ix2s 4467093 4467091 2026-05-12T13:53:04Z Zaneteeglite 85813 /* Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti */ 4467093 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti = * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “[[Sudraba Arhitektūra]]”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''[https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en New European Bauhaus]'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. [[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Publikācijas, intervijas un publiskās sarunas = * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 24uk93rg8lj0n79je9l3qo2c4x3br8f 4467094 4467093 2026-05-12T13:53:55Z Zaneteeglite 85813 4467094 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti = * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “[[Sudraba Arhitektūra]]”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''[https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en New European Bauhaus]'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. [[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas = * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 1flwliqpx7us0xrafdz2xpd6f0ywmy0 4467095 4467094 2026-05-12T13:55:29Z Zaneteeglite 85813 4467095 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, restaurāciju, interjeru, kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti = * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “[[Sudraba Arhitektūra]]”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''[https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en New European Bauhaus]'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. [[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> = Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas = * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] ai5iyxxmoi7jo8gufdt4jejl484dkht 4467103 4467095 2026-05-12T14:19:16Z Meistars Joda 781 4467103 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> .Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba “Pulkvedim neviens neraksta” telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> - līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle — pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa (arhitektu birojs “[[Sudraba Arhitektūra]]”). Pārbūves darbi tika uzsākti 2024. gada vasarā, bet nodoti 2025. gada 15. septembrī; kopumā kapitāli pārbūvēti 2500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] — bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu. 2025. gadā projekts kļuva par finālistu starptautiskajā konkursā ''[https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en New European Bauhaus]'' kategorijā “Regaining a sense of belonging”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/valmieras-kurtuve |title=Valmieras Kurtuve |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025 |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Kultūras ministrija |date=2025-06-25 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/application/32097 |title=Kurtuve |website=New European Bauhaus Prizes |publisher=European Commission |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts. Rīgas pils konventa jeb kastelas atjaunošanas projektu īstenoja “Sudraba Arhitektūra” un “MARK arhitekti”; Rīgas pils senākajā daļā paredzēta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izvietošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra» |website=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve |title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve |website=Valsts nekustamie īpašumi |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam Sudraba Arhitektūra sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * ''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * ''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš. Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 1e7jiex5n85to1dcpoo8kybq44s0lfa Still Breathing 0 451208 4467325 3559184 2026-05-12T21:38:11Z KyleCiccone 138514 4467325 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Eirovīzijas dziesmas infokaste |dziesmas_nosaukums=Still Breathing |karogs={{flaga|Latvija}} |Attēls= |paraksts= |gads=2020 |valsts={{flag|Latvija}} |izpildītājs=[[Samanta Tīna]] |grupa= |albums= |izdots=2019. gadā |formāts= |valoda=[[Angļu valoda|Angļu]] |autors= |komponists=Samanta Tīna |teksta_autors=Aminata Savadogo |producents= |žanrs=Popmūzika |garums=3:07 |izdevējs= |nr.= |pusfināla_vieta= |punkti_pusfinālā= |fināla_vieta= |punkti_finālā= |izpildītājs_ģen= |iepriekšējais_singls='''''That Night'''''<br/>(2019) |šis_singls='''''Still Breathing'''''<br />(2020) |nākamais_singls=''tiks paziņots'' }} '''''Still Breathing''''' ir [[Latvieši|latviešu]] dziedātājas [[Samanta Tīna|Samantas Tīnas]] izpildītā dziesma, kas uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālajā atlasē [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]] [[Supernova 2020]].<ref>{{Ziņu atsauce|title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Samanta Tīna ar dziesmu «Still Breathing» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/latviju-eirovizija-parstaves-samanta-tina-ar-dziesmu-still-breathing.a347662/|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|date=8 February 2020|language=lv}}</ref> Dziesmas mūzikas autore ir Samanta Tīna, bet vārdu autore ir [[Aminata Savadogo]]. Dziedātāja [[Samanta Tīna]] ar šo dziesmu būtu pārstāvējusi [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču konkurss tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], un noteikumi prasa [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursā]] piedalīties ar citu dziesmu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} [[Kategorija:2020. gada singli]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]] [[Kategorija:2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]] marnys0qya9bja3tzl8qdtd7s8lw4n6 Sevurallags 0 451550 4467244 3176981 2026-05-12T20:07:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467244 wikitext text/x-wiki {{coord|59|09|14|N|61|50|40|E|display=title|type:landmark}} [[Attēls:SevUralLag Colony.jpg|thumb|270px|Kolonijas mūsdienu attēls.]] '''Sevurallags''' ({{val-ru|Севураллаг}}) jeb '''Ziemeļurālu labošanas darbu nometne''' ({{val-ru|Се́веро-Ура́льский исправительно-трудовой лагерь}}) bija viena no [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā izveidotajām [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēm (1938-1960) [[Sosva]]s (''Сосьва'') ciematā tagadējā [[Jekaterinburga|Sverdlovskas]] apgabala ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika strādāt mežu cirtēs. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Baltijas valstu okupācijas]] Sevurallagā bez tiesas lēmuma ieslodzīja daļu no deportētajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iedzīvotājiem, ieslodzīto skaits tolaik palielinājās no 25 933 1941. gada 1. jūlijā līdz 33 757 1942. gada 1. janvārī,<ref>[http://www.memo.ru/history/NKVD/GULAG/ «Система исправительно-трудовых лагерей в СССР».] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170319201835/http://memo.ru/history/nkvd/gulag/ |date={{dat|2017|03|19||bez}} }} Составитель М. Б. Смирнов М.: ''Звенья'', 1998. {{krieviski}}</ref> liela daļa no viņiem gāja bojā necilvēcīgo dzīves un darba apstākļu dēļ. == Literatūra == * Гамазин А. Ф. ''СевУралЛаг времён застоя. Воспоминания следователя''. 2016. — 88 с. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Koncentrācijas nometnes]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] qtjpk2cmckw5eqoc3xv1if6t2xi77jd Svetlana Podobedova 0 455394 4467384 4449690 2026-05-13T02:53:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467384 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Svetlana Podobedova | piktogramma_1 = Weightlifting pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Svarcelšana | vārds_orig = ''Светлана Подобедова'' | attēls = Svetlana Podobedova 2012c.jpg | att_izm = | paraksts = Podobedova 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|25}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|KPFSR|Irkutskas apgabals|Zima|td=Krievija|4s=Zima (Krievija)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[krievi]]ete | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=165}} | svars = {{mērv|kg=75}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{RUS}}<br>{{KAZ}} | sporta veids = [[Svarcelšana]] | klubs = | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{RUS}} }} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāti}} {{Medal|Bronze|[[2005. gada Pasaules čempionāts svarcelšanā|Doha 2005]] | līdz 75 kg}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāti}} {{Medal|Gold|[[2004. gada Eiropas čempionāts svarcelšanā|Kijiva 2004]] | līdz 75 kg}} {{Medal|Gold|[[2005. gada Eiropas čempionāts svarcelšanā|Sofija 2005]] | līdz 75 kg}} {{MedalCountry | {{KAZ}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|DSQ|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]| līdz 75 kg}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāti}} {{Medal|Gold|[[2009. gada Pasaules čempionāts svarcelšanā|2009]] | līdz 75 kg}} {{Medal|Gold|[[2010. gada Pasaules čempionāts svarcelšanā|Antalja 2010]] | līdz 75 kg}} {{Medal|Silver|[[2011. gada Pasaules čempionāts svarcelšanā|Parīze 2011]] | līdz 75 kg}} {{MedalCompetition|Āzijas spēles}} {{Medal|Gold|[[2010. gada vasaras Āzijas spēles|Guandžou 2010]] | līdz 75 kg}} {{MedalCompetition|Āzijas čempionāti}} {{Medal|Gold|[[2009. gada Āzijas čempionāts svarcelšanā|Taldikorghana 2009]] | līdz 75 kg}} }} '''Svetlana Podobedova''' ({{val|ru|Светлана Николаевна Подобедова}}; dzimusi {{dat|1986|5|25}}) ir profesionālo karjeru beigusi [[Krievija]]s, pēc tam [[Kazahstāna]]s [[svarcēlāja]]. Krievijas un Kazahstānas [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Nopelniem bagātā sporta meistare]]. Divkārtējā [[Pasaules čempionāts svarcelšanā|pasaules čempione]] (2009, 2010), divkārtējā [[Eiropas čempionāts svarcelšanā|Eiropas čempione]] (2004, 2005), trīskārtējā Kazahstānas čempione (2010, 2011, 2012), [[Āzijas čempionāts svarcelšanā|Āzijas]] (2009) un [[Āzijas spēles|Āzijas spēļ]]u čempione (2010). == Sporta karjera == Krievijas komandas sastāvā Svetlana Podobedova uzvarēja 2004. un 2005. gada Eiropas čempionātā. 2006. gadā viņa kļuva par pasaules junioru čempioni, bet pozitīva dopinga testa dēļ tika diskvalificēta.<ref name=IRK>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pressa.irk.ru/kopeika/2008/18/028001.html |title=МИГРАЦИОННЫЕ БЕДЫ ПОДОБЕДОВОЙ |accessdate=2020-04-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111031175846/http://pressa.irk.ru/kopeika/2008/18/028001.html |archivedate=2011-10-31 |dead-url=yes }}</ref> Pēc šī incidenta viņa kopā ar treneri veda sarunas ar Kazahstānas Svarcelšanas federāciju, kas piekrita Podobedovas startam zem Kazahstānas karoga.<ref name=IRK /> Tomēr Krievijas Svarcelšanas federācija šai pārejai savu piekrišanu nedeva, un, saskaņā ar [[Starptautiskā Svarcelšanas federācija|Starptautiskās Svarcelšanas federācijas]] noteikumiem, sportiste bija spiesta izlaist [[Pekina]]s [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskās spēles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=«IWF»|url=http://www.np.kz/index.php?newsid=1079|title=Вето на Подобедову|accessdate=2020-04-04 |archiveurl=https://archive.today/20130218211956/http://www.np.kz/index.php?newsid=1079|archivedate=2013-02-18|dead-url=no}}</ref> Svetlana Podobedova, saņēmusi oficiālas tiesības pārstāvēt Kazahstānu, divreiz kļuva par pasaules čempioni. 2010. gadā viņa tika atzīta par labāko planētas svarcēlāju. Kazahstānas čempionātā [[Taldikorghana|Taldikorghanā]] 2012. gada 6. jūnijā viņa raušanā pacēla 130 kg, bet grūšanā uzrādīja rezultātu 165 kg (vairāk nekā pasaules rekords). Tomēr sacensību kategorijas dēļ rekords netika oficiāli atzīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sk-sport.kz/articles/show/39 |title=Штангисты сделали олимпийский выбор |accessdate=2020-04-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121009172310/http://sk-sport.kz/articles/show/39 |archivedate=2012-10-09 |dead-url=yes }}</ref> Podobedova bija [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece. Parādījusi otro rezultātu raušanā (130 kg) un pirmo grūšanā (161 kg), viņa kļuva par olimpisko čempioni ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā. Tomēr 2016. gadā vēlreiz pārbaudot viņas dopinga testu, kas bija ņemts 2012. gadā olimpiskajās spēlēs [[Londona|Londonā]], tika atrasts [[Anaboliskie steroīdi|anabolisko steroīdu]] preparāts [[stanozolols]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=«IWF»|url=http://www.iwf.net/2016/06/15/public-disclosures/|title=The IWF reports that as a consequence of the IOC’s reanalyses of samples from the 2012 London Olympic Games|accessdate=2020-04-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629160516/http://www.iwf.net/2016/06/15/public-disclosures/|archivedate=2016-06-29}}</ref> un 2016. gada 15. jūnijā ar Starptautiskās Svarcelšanas federācijas lēmumu viņa uz laiku tika diskvalificēta. Kazahstānas Republikas kultūras un sporta ministrs Aristanbeks Muhamediuli 2016. gada 5. jūlijā paziņoja, ka [[Iļja Iļjins]], Svetlana Podobedova, [[Maija Maneza]] un [[Zulfija Činšanlo]] izlaidīs [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskās spēles]] [[Riodežaneiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://informburo.kz/mneniya/timur-baiketaev/pochemu-diskvalifikaciya-chetyryoh-tyazheloatletov-pohoronit-vsyu-sbornuyu-kazahstana.html|title=Дисквалификация четырёх тяжелоатлетов похоронит всю сборную Казахстана|author=Informburo.kz|date=2016-07-05|accessdate=2020-04-04|archive-date=2016-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20160707194146/http://informburo.kz/mneniya/timur-baiketaev/pochemu-diskvalifikaciya-chetyryoh-tyazheloatletov-pohoronit-vsyu-sbornuyu-kazahstana.html}}</ref> Starptautiskā olimpiskā komiteja, dopinga lietošanas dēļ, 2016. gada 19. oktobrī atņēma Podobedovai 2012. gada vasaras olimpisko spēļu zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=«IOC»|url=https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/IOC/Who-We-Are/Commissions/Disciplinary-Commission/LRT-II-018-Disciplinary-Commission-Decision-FINALE-Svetlana-PODOBEDOVA.pdf|title=IOC SANCTIONS EIGHT ATHLETES FOR FAILING ANTI-DOPING TEST AT LONDON 2012|accessdate=2020-04-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161102185917/https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/IOC/Who-We-Are/Commissions/Disciplinary-Commission/LRT-II-018-Disciplinary-Commission-Decision-FINALE-Svetlana-PODOBEDOVA.pdf|archivedate=2016-11-02}}</ref> 2016. gada 31. oktobrī Podobedova paziņoja par sporta karjeras beigšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Олимпийская чемпионка Светлана Подобедова уходит из большого спорта {{!}} Новости {{!}} КТК|url=http://www.ktk.kz/ru/news/video/2016/10/31/73368|work=KTK|accessdate=2020-04-04}}</ref> Viņas personīgais treneris bija Aleksejs Ni. Pirmais treneris bija Pāvels Bļinovs.<ref>[http://цска.рф/com/sportsmens.php-page=10&sm_id=621.htm Светлана Николаевна Подобедова]{{Novecojusi saite}} // цска.рф</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == [[Attēls:Stamps of Kazakhstan, 2013-05.jpg|thumb|130px]] * Gudrības ordenis ({{val|kz|Парасат ордені}}). * Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars (2005). * Kazahstānas Nopelniem bagātais sporta meistars (2009). * Kazahstānas Labākā sportiste (2009, 2010). * Pasaules labākā svarcēlāja (2010) pēc Starptautiskās svarcelšanas federācijas versijas. * Sniega Leoparda ordenis (''Барыс ордені''), 2. pakāpe.<ref>[http://www.zakon.kz/site_main_news/4508642-nazarbaev-podpisal-ukaz-o-nagrazhdenii.html Назарбаев наградил олимпийских чемпионов самыми почетными орденами страны] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201025134721/https://www.zakon.kz/site_main_news/4508642-nazarbaev-podpisal-ukaz-o-nagrazhdenii.html |date={{dat|2020|10|25||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> * 2012. gadā Kazahstānas pasts izlaidis pastmarku ar Svetlanas Podobedovas attēlu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Podobedova, Svetlana}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas svarcēlāji]] [[Kategorija:Kazahstānas svarcēlāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Kazahstānas Republikas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Dopinga lietas svarcelšanā]] [[Kategorija:Irkutskas apgabalā dzimušie]] n6pb2k1qrrueg6p69x79vctaw1byzmm Azovas cietoksnis 0 457329 4467259 4334105 2026-05-12T20:28:27Z Treisijs 347 4467259 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Azovas cietoksnis | native_name = Азовская крепость | image = Azov Alexeyevsky Gate 2.JPG | caption = Cietokšņa Aļeksejeva vārti | locmapin = Rostovas apgabals#Krievija | location = {{vieta|Krievija|Rostovas apgabals|Azova}} | lat_degrees = 47 | lat_minutes = 07 | lat_seconds = 01 | lat_direction = N | long_degrees = 39 | long_minutes = 25 | long_seconds = 15 | long_direction = E | area = | built = 1475 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = }} '''Azovas cietoksnis''' ({{val|ru|Азовская крепость}}, {{val|tr|Azak Kalesi}}) ir bijušais nocietināts komplekss [[Azova|Azovā]], [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]], ar skatu uz [[Dona|Donas upi]] un Azovas ostu uz ziemeļiem. Tajā ietilpst vaļņi, sargtorņi un vārti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amtg-rus.ru/azov/sightseeing/obj_43.html|title=Крепостные валы с Алексеевскими воротами|publisher=Ассоциация малых туристских городов|access-date=2017-10-01|language=ru|archive-date=2017-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20170810132057/http://amtg-rus.ru/azov/sightseeing/obj_43.html}}</ref> Azovas cietoksni (tajā laikā nosauktu par Azakas cietoksni) 1475. gadā dibināja [[Osmaņu impērija]]s [[turki]]. Tas apsargāja ziemeļu pieejas impērijai un piekļuvi [[Azovas jūra]]i.<ref name="Turk">Тихонов, Ю. А. Азовское сидение. — Москва, 1970. P. 99</ref> 1736. gadā [[sultāns]] pēc 40 gadu ilgām cīņām bija spiests galīgi atdot Azovas apgabalu Krievijai.<ref name="Brian1">{{Grāmatas atsauce|title=Warfare, state and society on the Black Sea steppe, 1500-1700|url=https://archive.org/details/warfarestatesoci0000davi|series=Warfare and history|first=Brian L.|last=Davies|publisher=Routledge|year=2007|isbn=0-415-23986-9|page=[https://archive.org/details/warfarestatesoci0000davi/page/187 187]}}</ref> Cietoksnis šo notikumu gaitā tika smagi izpostīts un no tā atjaunota tikai neliela daļa. == Vēsture == === Priekšvēsture === Pirms 15. gadsimta otrās puses šai apkaimē bija [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] un [[Dženova]]s kolonijas. [[Tanaisa|Tanas]] pilsēta bija tranzīta punkts tirdzniecībai starp Rietumiem un Austrumiem. 1471. gadā Tanu okupēja [[Osmaņu impērija]] un uzcēla tur milzīgu Azakas cietoksni, kurš sastāvēja no akmens sienas ar 11 torņiem ap uzkalnu. Priekšpilsētu atdalīja grāvis un vaļņi, pavisam cietoksnim bija trīskārša, bet nepietiekami augsta apjozošu sienu līnija. Cietokšņa 4000 vīru lielais garnizons bija bruņots ar vairāk nekā 200 lielgabaliem. Pati Azakas pilsēta kļuva par nozīmīgu impērijas ziemeļu ostu, tai skaitā vergu tirdzniecības tranzīta punktu.<ref name="Turk" /><ref name="VIZh">''Военно-исторический журнал'', 2015. № 9. С. 45</ref> 16. gadsimtā sākās savstarpēji laupīšanas un postīšanas uzbrukumi starp turkiem un apkārtnes [[kazaki]]em, kuru gaitā reizēm cieta arī pilsēta. 1625. gadā kazakiem izdevās pat ielauzties cietoksnī, tomēr viņi tika atsisti. 1634. gadā kazaki ieņēma vienu no cietokšņa torņiem, taču nespēja turpināt uzbrukumu. === Kazaku periods === [[Attēls:Ramparts-azov-fortress.jpg|thumb|230x230px| Vaļņi]] [[Donas kazaki|Donas]] un [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas]] kazaki, saņēmuši no Krievijas materiālu atbalstu (naudu, pulveri un munīciju), 1637. gada jūnijā pēc aplenkuma ieņēma cietoksni, pārvarējuši niknu pretestību: jau pēc paša cietokšņa krišanas vienā no torņiem turki aizstāvējās vēl divas nedēļas. Kazaki zaudēja ap 1000 cilvēku, kritušo turku bija tik daudz, ka viņu visu sasviešana Donā prasījusi nedēļu.<ref name="VIZh" /> Krievija savā sūtījumā sultānam [[Murads IV|Muradam IV]] paziņoja, ka tai ar šo "zagļu bandu" neesot nekā kopīga un tā darbojas uz savu galvu, kas tai netraucēja nākamajā gadā nosūtīt "zagļu bandai" 100 [[puds|pudus]] pulvera, 150 pudus svina un cara karogu. Pateicoties tam, kazaki 1638. gadā atvairīja [[Krimas haniste|Krimas hana]] osmaņu inspirēto aplenkumu. Hans neriskēja sturmēt cietoksni un atkāpās.<ref name="VIZh" /> Kazaku [[kavalērija]] ar 400 jātniekiem aizstāvēja jauniegūto cietoksni no [[Stepe|stepju]] puses. Osmaņu armija mēģināja atgūt Azovu 1641. gadā. Vēstures liecības par šo aplenkumu ir nepilnīgas, un notikumu rekonstrukcija ir aptuvena.<ref name="Brian2">{{Grāmatas atsauce|title=The Siege of Azov in 1641: Military Realities and Literary Myth|series=Warfare in Eastern Europe|first=Brian J.|last=Boeck|publisher=Leiden|year=2012|page=173—198}}</ref> Abas puses mobilizēja visus pieejamos spēkus, tai skaitā ar spēku un draudiem, un cietoksnī ieradās ap 5000 kazaku, kamēr turku armija sastāvēja no 40—50 tūkstošiem kājnieku, tikpat daudz jātnieku un apstrīdama skaita neorganizētu kaujinieku. Osmaņu pirmie divi uzbrukumi cietoksnim jūnija sākumā sadūrās ar sīvu pretestību. Kazaki pie pretinieka pozīcijām bija izrakuši pazemes ejas, kuras piepildījuši ar sprāgstvielām, un vairāki simti (vai pat vairāk kā tūkstotis) [[janičāri|janičāru]] gāja bojā.<ref name="Brian1" /> Turki cieta pārāk smagus zaudējumus un atkāpās. Pēc tam viņi cietoksni ilgstoši bombardēja no lielgabaliem, kas lielu daļu cietokšņa nopostīja līdz gruvešiem. Turki ik dienas iztērēja 700–1000 šāviņus.<ref name="Brian2" /> Sienas tika daļēji sagrautas, apšaudi pārdzīvoja tikai trīs torņi no 11. Pēc jaunas apšaudes osmaņi uzbruka vēlreiz. Šoreiz turku armija piespieda kazakus atkāpties uz cietokšņa vidusdaļu. Turpinājās aktīvs tranšeju un pazemes komunikāciju spridzināšanas karš, kurā kazakiem bija liels pārsvars (pēc viņu apgalvojumiem, viņi nogalinājuši ap 20 tūkstošus turku kareivju, taču arī no viņiem pašiem vairums bija krituši). Kazaki pa turku [[galera|galeru]] kontrolēto Donu saņēma pastiprinājumus arī aplenkuma laikā. Zem ūdens uz un no cietokšņa peldošie kazaki bija tik liela problēma, ka hans pavēlēja aizsprostot ar koka režģi visu plašo upi.<ref name="Turk" /> Septembrī turki, saņēmuši pastiprinājumus, sāka jaunus uzbrukumus, taču visi 24 uzbrukumi tika atsisti, kas nopietni iedragāja osmaņu armijas ticību sev un kareivju negribība cīnīties pastiprinājās, īpaši ievērojot pazemes kara turpināšanos. Pārtikas trūkuma dēļ turkiem nācās atkāpties, nesasniegušiem mērķi.<ref name="Brian2" /> Azovas aplenkšana beidzās ar smagiem turku zaudējumiem (trijos mēnešos ievainoti vai nogalināti 20–70 tūkstoši zaldātu) un parādīja lielas problēmas ar Turcijas armijas apgādi. Osmaņu virsnieki pēc šī aplenkuma apgalvoja, ka viņu armija nekad vēl nebija kritusi tādā kaunā.<ref name="Brian2" /> Kazaki, arī cietuši smagus zaudējumus (3—4 tūkstošus cilvēku) un nebūdami gatavi turpmāk noturēt smagi bojāto cietoksni, piedāvāja [[Krievijas cariste]]i anektēt Azovu. Krievijas cars [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails I]] piedāvājumu atteica, jo tā rezultātā sāktos jauns Krievijas un Turcijas karš, uz ko Krievija nebija gatava. Kazakiem nebija līdzekļu cietokšņa atjaunošanai, tāpēc 1642. gada vasarā viņi atstāja izpostīto cietoksni un nākamajā gadā turki to daļēji atjaunoja. === Krievijas periods === [[Attēls:План_осады_и_покорения_Азова_русской_армией_в_1695_и_1696_гг.jpg|right|thumb|230x230px|[[Azovas karagājieni]] 1695.–1696. gados]] [[Pēteris I|Pēteris Pirmais]] vadīja [[Azovas karagājieni|Azovas karagājienus]] pret turkiem 1695.–1696. gadā.<ref>''Доценко В. Д.'' Флот Петра Великого. Азовский флот. Великое посольство. Керченский поход. // Морской альманах. № 1. Гл. 1. История Российского флота.: Saint-Petersburg 1992. С. 15</ref> Krievu armija virzījās pa sauszemi un ūdeni ([[Voroņeža (upe)|Voroņežas]], [[Volga]]s un [[Dona]]s upēm). Pirmais mēģinājums ieņemt Azovas cietoksni ģenerāladmirāļa Franca Leforta vadībā tika veikts 1695. gada 5. augustā. Tas nebija veiksmīgs. Krievijas armijai izdevās ieņemt tikai novērošanas torņus. Mirušo un ievainoto krievu karavīru skaits uzbrukuma laikā sasniedza vairāk nekā 1500.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Хронологический указатель военных действий русской армии и флота|series=Береждивость|year=1909|pages=1–4}}</ref> Otrā Azovas cietokšņa sturmēšana tika sākta 25. septembrī. Preobraženskas pulks un [[Fjodors Apraksins|Fjodora Apraksina vadītais]] Semjonovskas pulks kopā ar kazakiem ieņēma lielāko daļu nocietinājumu un varēja ielauzties pilsētā. Tomēr turkiem bija laiks pārgrupēties un Apraksina virzība neizdevās bez citu, neveiksmīgāko armijas vienību atbalsta. Aplenkums tika atcelts 2. oktobrī.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Шефов Н. А.|title=Битвы России|series=АСТ|location=Moscow|year=2006|page=699}}</ref> Otrais Azovas karagājiens notika 1696. gadā. Tika veikti daudzi sagatavošanās darbi, lai sasniegtu mērķi, un uzbrukums sākās 1696. gada 16. jūlijā. 1500 Donas un Zaporižjas kazakiem 17. jūlijā izdevās ar pavēlniecību nesaskaņotā uzbrukumā ieņemt divus bastionus. Cietokšņa garnizonu padevās 19. jūlijā pēc spēcīgas [[artilērija]]s bombardēšanas. 1700. gadā, noslēdzot [[Konstantinopoles līgums (1700)|Konstantinopoles līgumu,]] Osmaņu impērija apstiprināja, ka Azovas cietoksnis tagad pieder Krievijai. 1711. gada Prutas līgums paredzēja Azovas atgriešanos Osmaņu impērijas varā. Krievija bija spiesta parakstīt šādu līgumu, jo tās armija bija nokļuvusi smagā stāvoklī [[Pruta]]s upes krastos kārtējā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|Krievu-turku karā]]. [[Attēls:Surrender_of_Azov_(1736).jpg|right|thumb|230x230px|Azovas atdošana 1736. gadā]] 1736. gadā [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievija nolēma gūt revanšu]] un Donas armija (28 000 vīru), kuru komandēja ģenerāl-feldmaršals [[Pēteris Lasī]], ielenca cietoksni. Krievijas spēki 11. jūnijā atklāja nepārtrauktu artilērijas uguni. 19. jūnijā viens no šāviņiem trāpīja turku pulvera pagrabā, nodarot lielus zaudējumus un iznīcinot daudzas ēkas. Lasī deva pavēli sākt uzbrukumu naktī uz 28. un 29. jūniju. Kaujas laikā Krievijas armija sastapās ar negaidīti aktīvu pretestību, tomēr spēki bija nevienādi un turkiem nācās atkāpties. Kopējie krievu zaudējumi šajā uzbrukumā Azovas cietoksnim bija 7 nogalinātie un 38 ievainotie, starp pēdējiem ieskaitot pašu Lasī. Pēc nakts uzbrukuma Azovas [[pašā]] Mustafa Agi tika uzaicināts nodot cietoksni krieviem un piekrita tam. Saskaņā ar [[Belgradas miera līgums (1739)|Belgradas]] līguma noteikumiem pilsēta kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Баионов А. К.|title=Русская армия в царствование императрицы Анны Иоанновны. Война России с Турцией в 1736-1739 гг.|series=|location=Saint-Petersburg|year=1906|page=225}}</ref> === Vēlākie notikumi === Pēc šīs karadarbības cietoksnis vairs netika atjaunots. Viņa vietā atlikuši tikai Aļeksejeva vārti un tiem pieguļošais cietokšņa vaļņa fragments ap 30 m garumā un ap 15 m augstumā, uz kura uzstādīti senatnīgi lielgabali. Turklāt šie vārti oriģinālā uzbūvēti jau pēc cietokšņa sagraušanas 1770. gadā no koka, bet 1801.—1805. gadā pārbūvēti no ķieģeļiem. Valnis tiek izmantots kā pilsētnieku promenāde gar Donu.<ref>[http://www.gorodazov.ru/azov/turizm/dostoprim.html ''Достопримечательности Азова''. Официальный сайт администрации города Азова.]</ref> Pilsēta vēl tika uzskatīta par nocietinātu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā, tomēr vecais cietoksnis tajā vairs netika funkcionāli izmantots, jo pilsētā bija uzbūvēti jauni nocietinājumi.<ref>[http://www.rostovobl.ru/asov-history/ История Азова]</ref> Saglabājušies arī daži zemes vaļņu fragmenti ar augstumu no 4 līdz 15 metriem, cauri kuriem izraktas mūsdienu pilsētas ielas. 1935. gadā cietokšņa teritorijā tika veikti arheoloģiski izrakumi. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] pt2v8xelog8krfi06gbtkab0295aj4w Starptautisks domēna vārds 0 460245 4467364 4411252 2026-05-13T00:38:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467364 wikitext text/x-wiki '''Starptautisks domēna vārds''' jeb '''IDN''' ir [[domēna vārds]], kurā izmantota vismaz viena ne [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]], piemēram, [[Arābu alfabēts|arābu]], [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu]], [[Kirilicas alfabēts|kirilicas]], [[Ivrits|ivrita]], rakstzīme vai arī latīņu alfabēta burts ar [[Diakritiskās zīmes|diakritisku zīmi]] vai [[Ligatūra|ligatūru]], kā piemēram, [[Latviešu valoda|latviešu]] vai [[Franču valoda|franču valodās]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kas ir IDN jeb starptautiskie domēna vārdi? |url=http://www.pardomenu.lv/2017/03/23/kas-ir-idn-jeb-starptautiskie-domena-vardi/ |accessdate=19.05.2020 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Dators šāda veida rakstzīmes kodē vairākbaitu ''[[Unikods|unicode]]'' virknē. Lai gan [[DNS (protokols)|DNS]] atbalsta ''unicode'', [[E-pasts|e-pasta]] un [[Tīmekļa pārlūkprogramma|tīmekļa pārlūku]] izmantotie [[Tīkla protokols|tīkla protokoli]] nosaka domēna vārdā izmantojamo rakstzīmju ierobežojumus. Lai nodrošinātu saderību ar lielāko daļu [[Lietojumprogrammatūra|lietojumprogrammu]], starptautiskos domēna vārdus DNS reģistrā pārvērta ierastajā [[ASCII]] formā. Domēna vārdu “internacionalizācija” ir tehnisks risinājums, kas, izmantojot ''punycode'' algoritmu, pārveido, unicode virkni par ASCII virkni un otrādi. DNS reģistrā faktiski tiek reģistrēts domēna vārds, kas izskatās kā šķietami nesakarīga simbolu virkne. Pārveidoto vārdu dēvē par ACE (ASCII Compatible Encoding) domēna vārdu un to var atpazīt pēc prefiksa “xn–“. == IDN veidi == Ir divu veidu IDN: *'''otrā līmeņa IDN''' (dēvēti arī par hibrīda IDN), kuru nosaukumā tiek izmantoti specifiski ne-ASCII simboli, taču [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] ir tradicionāls, piemēram, 例如 .com vai dæmi.eu. *'''augstākā līmeņa IDN''' (vai pilnie IDN), kur abos līmeņos gan vārdā, gan pašā domēnā tiek izmantoti specifiski simboli, piemēram, пример.рф. === Otrā līmeņa IDN === Jau kopš 2000. gada ir pieejami otrā līmeņa IDN. Pirmie valstu kodu domēni (ccTLD), kuri ieviesa otrā līmeņa IDN reģistrāciju, bija no [[Āzija|Āzijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] reģiona. Savukārt [[Eiropa]] sāka piedāvāt šādu iespēju tikai 2004. un 2005. gadā. Pašlaik lielākais otrā līmeņa IDN skaits reģistrēts ''[[.com]]'' domēnā (1,1 miljoni reģistrāciju), kam seko Vjetnamas domēns ''[[.vn]]'', kurā starptautiskos domēnus reģistrē bezmaksas. === Augstākā līmeņa IDN === Izmantojot jauno gTLD programmu, 2009. gadā [[Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija|ICANN]] ieviesa arī augstākā līmeņa starptautiskos domēna vārdus. Kopš tā laika domēna vārdi visos līmeņos var ietvert ne latīņu alfabēta rakstzīmju kopas, piemēram, <nowiki>http://例子.测试/首šš</nowiki> vai <nowiki>http://пример.испытание</nowiki>. Tas īpaši noder tiem lietotājiem, kuri nepārzina angļu valodu un neorientējās latīņu alfabētā. Līdz ar to šāds risinājums padara interneta lietošanu daudz vienkāršāku un intuitīvāku. Jau 2010. gada martā tika ieviesti pirmie ccTLD augstākā līmeņa IDN: Krievija (.рф), [[Ēģipte]] (صر.), [[Saūda Arābija]] (السعودية.) un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] (امارات.). 2012. gadā programmai pieteicās vēl 116 jaunie vispārējie augstākā līmeņa (gTLD) IDN, no kuriem 73 bija ķīniešu valodā. Lielākais IDN pieteicējs bija uzņēmums “Zodiac”, kurš izrādīja interesi par 15 ķīniešu domēniem, .com reģistrs “Verisign”, kurš pieteica 12 ''.com'' un ''[[.net]]'' tulkojumus vai atvasinājumus svešvalodās. Arābu un [[Japāņu valoda|japāņu valodas]] ierindojās otrajā vietā pēc pieteikumu skaita. Lai gan lielākais skaits augstākā līmeņa IDN reģistrāciju pieder [[Krievija|Krievijas Federācijas]] .рф domēnam, taču visstraujāk augošākie ir .中国 ([[Ķīna]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nic.lv/lv/kas-tie-tadi-starptautiskie-domena-vardi-idn|title=Kas tie tādi - starptautiskie domēna vārdi (IDN)?|last=|first=|access-date=19.05.2020|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Domēnu nosaukumu sistēma]] gu9bgphnpa6ask0tj1lqekn9ux2uhxc Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 469877 4467333 4418201 2026-05-12T21:43:32Z Lasks 38532 4467333 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Beļģija]] | karogs = Flag of Belgium.svg | parraiditajs = [[Flāmu Radio un Televīzijas organizācija|VRT]], [[RTBF]] | nac atlase = | pied reizes = 67 (55 fināli) | pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | ESC lab = 1. vieta: [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]], [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]], [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]], [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]], [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]], [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | majaslapa = | EBU lapa = https://eurovision.tv/country/belgium }} '''[[Beļģija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 55 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]]. Beļģija ir uzvarējusi 1 reizi — [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Sandra Kima]] ar dziesmu ''[[J'aime la vie]]''. == Beļģijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | rowspan="2" align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Fuds Leklērks]] | ''Messieurs les noyés de la Seine'' | [[Franču valoda|Franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav zināms}} | colspan="2" rowspan="41" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Monija Marka]] | ''Le plus beau jour de ma vie'' | Franču |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Bobejāns Shopens]] | ''Straatdeuntje'' | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | align="center" | 8. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | Fuds Leklērks | ''Ma petite chatte'' | Franču | align="center" | 5. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Bobs Benijs]] | ''Hou toch van mij'' | Nīderlandiešu | align="center" | 6. | align="center" | 9 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | Fuds Leklērks | ''Mon amour pour toi'' | Franču | align="center" | 6. | align="center" | 9 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | Bobs Benijs | ''September, gouden roos'' | Nīderlandiešu | align="center" | 15. | align="center" | 1 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | Fuds Leklērks | ''Ton nom'' | Franču | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Žaks Reimonds]] | ''Waarom?'' | Nīderlandiešu | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | [[Roberts Koguā]] | ''Près de ma rivière'' | Franču | align="center" | 10. | align="center" | 2 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Līze Marke]] | ''Als het weer lente is'' | Nīderlandiešu | align="center" | 17. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] | ''[[Tonia]]'' | ''Un peu de poivre, un peu de sel'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] | [[Luī Nēfs]] | ''Ik heb zorgen'' | Nīderlandiešu | align="center" | 7. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] | [[Kloda Lombā]] | ''Quand tu reviendras'' | Franču | align="center" | 7. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]] | Luī Nēfs | ''Jennifer Jennings'' | Nīderlandiešu | align="center" | 7. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]] | [[Žons Valē]] | ''Viens l'oublier'' | Franču | align="center" | 8. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] | [[Lilija Kastela]] un Žaks Reimonds | ''Goeiemorgen, morgen'' | Nīderlandiešu | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] | [[Seržs un Kristine Gizolandi]] | ''À la folie ou pas du tout'' | Franču | align="center" | 17. | align="center" | 55 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] | [[Nikole un Ugo]] | ''Baby, Baby'' | Nīderlandiešu, franču, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" | 17. | align="center" | 58 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] | [[Žaks Hustē]] | ''Fleur de liberté'' | Franču | align="center" | 9. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] | [[Anna Kristija]] | ''Gelukkig zijn'' | Nīderlandiešu, angļu | align="center" | 15. | align="center" | 17 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] | [[Pjērs Rapsats]] | ''Judy et Cie'' | Franču | align="center" | 8. | align="center" | 68 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] | ''[[Dream Express]]'' | ''A Million in One, Two, Three'' | Nīderlandiešu | align="center" | 7. | align="center" | 69 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] | Žons Valē | ''L'amour ça fait chanter la vie'' | Franču | align="center" | 2. | align="center" | 125 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] | [[Miša Mara]] | ''Hey Nana'' | Nīderlandiešu | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] | ''[[Telex]]'' | ''Euro-Vision'' | Franču | align="center" | 17. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] | [[Emlija Stāra]] | ''Samson'' | Nīderlandiešu | align="center" | 13. | align="center" | 40 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] | [[Stella Māsena|Stella]] | ''Si tu aimes ma musique'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 96 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] | ''[[Pas de Deux]]'' | ''Rendez-vous'' | Nīderlandiešu | align="center" | 18. | align="center" | 13 |- | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] | [[Žaks Zegērs]] | ''Avanti la vie'' | Franču | align="center" | 5. | align="center" | 70 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] | [[Linda Lepome]] | ''Laat me nu gaan'' | Nīderlandiešu | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] | [[Sandra Kima]] | ''[[J'aime la vie]]'' | Franču | align="center" | 1. | align="center" | 176 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] | [[Liliāne Senpjēra]] | ''Soldiers of Love'' | Nīderlandiešu, angļu | align="center" | 11. | align="center" | 56 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] | [[Reinards]] | ''Laissez briller le soleil'' | Franču | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] | Ingeborga | ''Door de wind'' | Nīderlandiešu | align="center" | 19. | align="center" | 13 |- | align="center" | {{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] | [[Filips Lafontēns]] | ''Macédomienne'' | Franču | align="center" | 12. | align="center" | 46 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] | ''[[Clouseau]]'' | ''Geef het op'' | Nīderlandiešu | align="center" | 16. | align="center" | 23 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] | ''[[Morgane]]'' | ''Nous, on veut des violons'' | Franču | align="center" | 20. | align="center" | 11 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] | [[Barbara Deksa]] | ''Iemand als jij'' | Nīderlandiešu | align="center" | 25. | align="center" | 3 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1994|1994]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] | Frederiks Eserlinks | ''La voix est libre'' | Franču | align="center" | 20. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]] | [[Liza del Bo]] | ''Liefde is een kaartspel'' | Nīderlandiešu | align="center" | 16. | align="center" | 22 | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1997|1998]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] | [[Melanija Kola]] | ''Dis oui'' | Franču | align="center" | 6. | align="center" | 122 |- | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] | [[Vanesa Činitora]] | ''Like the Wind'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] | [[Natalija Sorsa]] | ''Envie de vivre'' | Franču | align="center" | 24. | align="center" | 2 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2001|2001]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] | ''[[Sergio & The Ladies]]'' | ''Sister'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | align="center" | 2. | align="center" | 165 |- | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] | ''[[Xandee]]'' | ''1 Life'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 7 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | [[Nono Hesendže]] | ''Le Grand Soir'' | Franču | colspan="2" rowspan="5" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 22. | align="center" | 29 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Keita Rajena]] | ''Je t'adore'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 69 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | ''[[The KMG's]]'' | ''Love Power'' | Angļu | align="center" | 26. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]'' | ''O Julissi'' | Mākslīgā | align="center" | 17. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | ''[[Patriks Ušēns]]'' | Copycat | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | [[Toms Dīss]] | Me and My Guitar | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 143 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 167 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Witloof Bay]]'' | ''With Love Baby'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | ''[[Iris]]'' | ''Would You?'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 16 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Roberto Belarosa]] | ''Love Kills'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 71 | align="center" | 5. | align="center" | 75 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | [[Aksels Irsū]] | ''Mother'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | [[Loiks Notets]] | ''Rhythm Inside'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 217 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 149 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 181 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 274 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | ''[[Blanche]]'' | ''City Lights'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 363 | align="center" | 4. | align="center" | 165 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Laura Grusenekene|Sennek]]'' | ''A Matter of Time'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 91 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Eljots Vasamilē|Eljots]] | ''Wake Up'' | Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 70 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Hooverphonic]]'' | ''Release Me'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''The Wrong Place'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 74 | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Džeremijs Makiese]] | ''Miss You'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 64 | align="center" | 8. | align="center" | 151 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Gustavs (dziedātājs)|Gustavs]] | ''Because of You'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 182 | align="center" | 8. | align="center" | 90 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Mustii]]'' | ''Before the Party's Over'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 18 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Red Sebastian]]'' | ''Strobe Lights'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 23 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Beļģijā == {| class="wikitable" ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Brisele]] | ''Palais du Centenaire'' | Viktora Lazlo |} {{Beļģija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] gk20qhur9dnzngc8l46m9r3gbm6h9y6 Unajs Simons 0 471359 4467561 4291838 2026-05-13T11:20:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467561 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|11}} | nationalcaps3 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | name = | playername = Unajs Simons | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2018— | nationalcaps4 = 10 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps5 = 48 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2017—2019 | nationalcaps1 = 1 | nationalyears2 = 2015 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | caps1 = 36 | caps2 = 58 | caps3 = 198 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao|Athletic Bilbao B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Vitorija}} | goals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 190 | image = Unai Simón Mendibil.jpg | caption = Simons 2015. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalyears5 = 2020— }} '''Unajs Simons''' ({{val|eu|Unai Simón}}, {{Val|es|Unai Simón}}; dzimis {{Dat|1997|6|11}}) ir [[Baski|basku]] izcelsmes [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada Simons pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Athletic Bilbao]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Simons debitēja {{Dat|2020|11|11|5=bez}} spēlē pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. == Sasniegumi == *'''Athletic Bilbao''' **[[Spānijas Karaļa kauss]]: [[2023—24 Copa del Rey|2023—24]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/copa_del_rey/final-de-copa-del-rey-en-directo-ultima-hora-de-mallorca-y-athletic-n/|title=Athletic 1-1 (4-2) Mallorca, en directo: final de Copa del Rey 2024 &#124; Celebración del Athletic, campeón de Copa|first=Mario Reinoso del|last=Real|date=7 April 2024|website=Diario AS|access-date={{dat|2024|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240411115157/https://as.com/futbol/copa_del_rey/final-de-copa-del-rey-en-directo-ultima-hora-de-mallorca-y-athletic-n/}}</ref> **[[Spānijas Superkauss]]: [[Spānijas Superkauss 2020-21|2020—21]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://actas.rfef.es/actas/RFEF_CmpActa1?cod_primaria=1000144&CodActa=63315 |title=Acta del Partido celebrado el 17 de enero de 2021, en Sevilla |trans-title=Minutes of the Match held on 17 January 2021, in Seville |publisher=Royal Spanish Football Federation |access-date=24 January 2021 |language=es |archive-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210124230540/http://actas.rfef.es/actas/RFEF_CmpActa1?cod_primaria=1000144&CodActa=63315 }}</ref> * '''Spānijas U-19 izlase''' ** [[UEFA Eiropas U-19 čempionāts]]: 2015 * '''Spānijas U-21 izlase''' ** [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: 2019 * '''Spānijas izlase''' ** [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>; finālists: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2030761--spain-vs-france/|title=Spain-France &#124; UEFA Nations League 2021 Final|website=UEFA.com}}</ref>, [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> ** [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Simons, Unajs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] su8snzez09zzxggqgcm3bv12qh2b8c0 Samuila sala 0 474306 4467172 3810018 2026-05-12T17:35:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467172 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Samuila sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Taimiras Dolganu-Ņencu rajons#Krasnojarskas novads#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |position = left |vietējais nosaukums = ''остров Самуила'' |izvietojums = [[Laptevu jūra]] |arhipelāgs = |latd=77|latm=24|lats= |latNS=N |longd=106|longm=44|longs= |longEW=E |platība = 46 |garums = 14 |platums = 2,8-5,6 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 51 |salu skaits = |valsts = Krievija |valsts adm vienības tips = Federācijas subjekts |valsts adm vienība = [[Krasnojarskas novads]] |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Samuila sala''' ({{val|ru|остров Самуила}}) ir neapdzīvota sala [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Komsomoļskaja Pravdas salas|Komsomoļskaja Pravdas salu]] arhipelāgā, [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]]. Izvietojusies [[Laptevu jūra]]s dienvidrietumos pie [[Taimira]]s pussalas ziemeļaustrumu krasta. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies arhipelāga ziemeļrietumos. No arhipelāga lielākās [[Boļšoja]]s salas dienvidaustrumos to atdala 15 km platais Diksonas Hidrogrāfu šaurums, bet no Taimiras piekrastes dienvidrietumos — 5,5 km platais Brīvās Kubas šaurums. Sala izstiepusies ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 14 km garumā, platākajā vietā 5,6 km plata. Piekraste mēreni izrobota, vairāki līči un pussalas. Salā galvenokārt paugurains reljefs, augstākais paugurs ir 51 m vjl salas dienvidrietumos. Arktiskās [[tundra]]s ainava, aug galvenokārt ķērpji un sūnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/geography/text/2087993 |title=Большая российская энциклопедия. КОМСОМО́ЛЬСКОЙ ПРА́ВДЫ ОСТРОВА́ |access-date={{dat|2020|12|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001202715/https://bigenc.ru/geography/text/2087993 }}</ref> == Vēsture == Salu 1736. gada augustā atklāja [[Vasīlijs Prončiščevs|Vasīlija Prončiščeva]] ekspedīcija. Nosaukumu «Samuila salas» arhipelāgam par godu Svētajam Samuilam 1739.—1740. gadā piešķīra [[Haritons Laptevs|Haritona Lapteva]] ekspedīcija.<ref>[http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/4167/ МОЖНО ЛИ НАЙТИ «ЯКУЦК»?]</ref> Pašai salai atsevišķa nosaukuma nebija un tā tika dēvēta par '''Rietumu Samuilu''' (''Западный Самуил''). 1935. gadā, pēc tam, kad pirms gada līdzās arhipelāgam nācās pārziemot trim Ļenas ekspedīcijas kuģiem ''Staļins'', ''Pravda'' un ''Volodarskis'',<ref>[http://www.geolmarshrut.ru/antologiya/?ELEMENT_ID=243 АНТОЛОГИЯ ЭКСПЕДИЦИОННОГО ОЧЕРКА]{{Novecojusi saite}}</ref> arhipelāgu pārdēvēja tagadējā vārdā par godu [[komjaunatne]]s laikrakstam [[Komsomoļskaja Pravda]],<ref>[https://historicperiodicals.princeton.edu/historic/?a=d&d=vozrozhdenie19350717-01.2.24& Vozrozhdenie, Volume 11, Number 3696, 17 July 1935]{{Novecojusi saite}}</ref> bet Rietumu Samuilai atstāja Svētā Samuila vārdu. No 1935. līdz 1939. gadam Samuila salā darbojās [[Ostrovsamuila]]s polārstacija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.liveinternet.ru/users/stewardess0202/post341112102/ ВАСИЛИЙ ПРОНЧИЩЕВ И СЕМЕН ЧЕЛЮСКИН] * [http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=7&t=5077&p=69136#p73962 К КАРТОГРАФИИ И ГЕОЛОГИИ СЕВЕРНОЙ ЧАСТИ ТАЙМЫРСКОГО ПОЛУОСТРОВА] [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Laptevu jūra]] rvpo4c6ct244isg7a1vqifqle7if5k5 Genadijs Aihī 0 478563 4467347 4421135 2026-05-12T22:12:23Z Turaids 8965 Pievienoju atsauci un papildināju infokasti. 4467347 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Genadijs Aihī | vārds_orig = '' Геннадий Николаевич Айхи'' | attēls = Геннадий Айги.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1934 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čuvašijas APSR|Šaimurzino|td=Krievijas Federācija}} | m_gads = 2006 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Federācija|Maskava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[čuvašs]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = [[Eva Lisina]] | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Aleksejs Aihī]] | paraksts = Signature of Gennadiy Aigui.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[čuvašu valoda|čuvašu]] un [[krievu valoda]] | periods = 1949—2006 | žanri = | temati = | lit virzieni = neo[[sirreālisms]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Maksima Gorkija Literatūras institūts]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Genadijs Aihī''' ({{val|cv|Геннадий Николаевич Айхи}}, {{val|ru|Генна́дий Никола́евич Айги́}}; dzimis 1934. gada 21. augustā, miris 2006. gada 21. februārī) bija [[čuvaši|čuvašu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[dzejnieks]] un tulkotājs. 2016. gadā izdevniecība "[[Pētergailis]]" izdeva [[Knuts Skujenieks|Knuta Skujenieka]] latviski no [[krievu valoda]]s [[atdzeja|atdzejoto]] Aihī dzejas krājumu "Paklanīšanās dziesmai".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Izdots čuvašu dzejnieka Genādija Aihī krājums 'Paklanīšanās dziesmai' |date=2016. gada 31. marts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/47253379/izdots-cuvasu-dzejnieka-genadija-aihi-krajums-paklanisanas-dziesmai |accessdate=2026. gada 26. februārī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aihī, Genadijs}} [[Kategorija:Krievu dzejnieki]] [[Kategorija:Dzejnieki]] [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čuvašu dzejnieki]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] 1w0dcyfsdwsu7tdhgk27gnkq048n771 Tumes jauktais koris 0 478577 4467533 4208317 2026-05-13T09:04:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467533 wikitext text/x-wiki '''Tumes jauktais koris''' tika dibināts 1995. gada rudenī un īsā laikā sevi pieteica kā spilgtu un atraktīvu kolektīvu [[Tukuma novads|Tukuma novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/makslinieciskie-kolektivi/tumes-jauktais-koris|title=Tumes jauktais koris|website=kulturasdati.lv|access-date=2021-03-03}}</ref> Pirmos 15 gadus kora mākslinieciskais vadītājs bija Andris Pundurs. Kopš 2010. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Rūdolfs Bacāns]], diriģente Sanita Apine un vokālā pedagoģe Ritma Zāģere. Kopš 2022. gada kora mākslinieciskā vadītāja ir Marta Ozola. Īpaši jāatzīmē Tumes jauktā kora sadarbība ar latviešu komponistiem — Annu Ķirsi, [[Jēkabs Nīmanis|Jēkabu Nīmani]], [[Jēkabs Jančevskis|Jēkabu Jančevski]] un Paulu Dambi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/annaki-1|title=Anna Kirse (Composer)|website=SoundCloud|access-date=2021-02-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/lv/person/874643/Pauls-Dambis|title=Pauls Dambis|website=garamantas.lv|access-date=2021-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Aizvadītajos gados koris vairākkārt piedalījies "[[Žanis Katlaps|Žaņa Katlapa]]" balvas pasniegšanas ceremonijās, kā arī citos novada rīkotajos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/zana-katlapa-balva/|title=Žaņa Katlapa balva|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukums.lv/lv/b%C5%ABvvalde/veidlapas-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-procesa-%C4%ABsteno%C5%A1anai/157-novada-pavaldba/9155-tiek-pasniegta-%C5%BEa%C5%86a-katlapa-balva|title=Tiek pasniegta Žaņa Katlapa balva|access-date=2021-02-24|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/atslegvards/zana-katlapa-balva|title=Žaņa Katlapa balva / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2021-02-24}}</ref> 2020. gada rudenī Tumes jauktais koris un fotogrāfs Valdis Ošiņš izveidoja koncertizstādi "Meklētāji", ar kuru tika atzīmēta kora 25 gadu jubileja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalguru.lv/pasniedzejs/valdis-osins/|title=DigitalGuru|access-date=2021-02-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/novados/tukuma-un-novada/tumes-kora-25-dzimsanas-diena-pagaidam-video/|title=Tumes kora 25. dzimšanas diena – pagaidām video|website=NTZ|access-date=2021-02-24|date=2020-10-23|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valdisosins.com/2020/10/31/mekletaji/|title=Meklētāji|last=Ošiņš|first=Valdis|website=Ik Dienas Foto Grāmata|access-date=2021-02-24|date=2020-10-31|language=lv-LV|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301214349/https://valdisosins.com/2020/10/31/mekletaji/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://tumeskoris.blogspot.com/ Tumes jauktais koris (mājas lapa)] * https://www.facebook.com/tumeskoris [[Kategorija:Latvijas kori]] 6kjpf4s9zeycvjch13scsd0o7jxxzbp Rūta Kazāka 0 478744 4467133 4338918 2026-05-12T15:33:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467133 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Rūta Kazāka | vārds_orig = | attēls = Rūta copy 2.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Upesgrīvas pagasts|Upesgrīvas ciema]] "Jozupi" | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = sieviete | vecāki = [[Miervaldis Bušs]], Lilija Biruta Buša | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Vilnis Kazāks | bērni = Tija Kazāka, Reinis Kazāks, [[Kārlis Kazāks]], | paraksts = | zinātne = [[botānika]], [[pedagoģija]], augu zīmējumu izgatavošana | grāds = | darba_vietas = Latvijas Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts, [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte]] | akad_amats = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] | pasniedzēji = [[Voldemārs Lange]], [[Ella Muižarāja]] | studenti = | sasniegumi = Oriģinālzīmējumi izdevumiem par augiem, dabu un mežsaimniecību, [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] [[Līgatnes dabas takas|mācību taku]] izstrādāšana. | apbalvojumi = Zelta čiekurs 2021 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Rūta Kazāka''', dzimusi '''Buša''' (1948) ir latviešu [[botāniķis|botāniķe]], [[māksliniece]] — grāmatu un citu mediju ilustrētāja. == Dzīvesgājums == Rūta Kazāka dzimusi mežzinātnieka [[Miervaldis Bušs|Miervalda Buša]] un skolotājas Lilijas Birutas Bušas (dzim. Zerviņa) ģimenē 1948. gada 20. augustā [[Upesgrīvas pagasts|Upesgrīvas ciema]] “Jozupos”. Beigusi Rīgas 36. pamatskolu un ar zelta medaļu Rīgas 20. vidusskolu.<ref>Lagzdiņa V. Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001</ref> Pēc vidusskolas beigšanas Rūta iestājās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātē]], kuru beidza 1971. gadā, iegūstot mežsaimniecības inženiera diplomu. Jau studiju laikā viņa sāka strādāt [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskajā institūtā]] (1969—1974) Dabas aizsardzības laboratorijā [[Aija Melluma|Aijas Mellumas]] vadībā, piedalījās [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] ģenerālās shēmas izstrādē. Viņas tēvs [[Miervaldis Bušs]] un krusttēvs [[Kaspars Bušs]] šai laikā jau bija vadošie institūta zinātnieki. No 1974. gada R. Kazāka uzsāka darbu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes]] Botānikas katedrā profesores [[Ella Muižarāja|Ellas Muižarājas]] vadībā. 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados katedra sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka administrāciju strādāja pie projekta sabiedrības informēšanai un izglītošanai. Gaujas nacionālajā parkā [[Līgatnes dabas takas|Līgatnes]] apkārtnē tika veidota īpaši aizsargājamo augu sugu ekspozīcija. Šī darba ietvaros tika pētīta reto un aizsargājamo augu sēklu kvalitāte un pavairošanas iespējas. Projekta partneris bija Gaujas nacionālais parks un tas saņēma atbalstu no direktora [[Gunārs Skriba|Gunāra Skribas]] un botāniķes Rudītes Limbēnas. Pētot Gaujas nacionālā parka [[Līgatnes dabas takas|Līgatnes zonas]] floru, tika izveidotas arī mācību un atpūtas takas, izdoti ceļveži ar R. Kazākas zīmējumiem. 1993. gadā Botānikas katedra tika apvienota ar Mežkopības katedru Imanta Liepas vadībā un R. Kazāka turpināja strādāt par laboranti, viņas pārziņā bija [[botānika]]s un [[dendroloģija]]s mācību [[herbārijs]] un mācību materiālu [[zīmējums|zīmējumu]] izgatavošana. Paralēli strādājusi arī LU [[Botānikas laboratorija|Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā]]. Rūta Kazāka apveltīta ar tikai vērīgam augu pazinējam raksturīgu zīmētājas talantu, viņas augu zīmējumi ilustrē [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 3. sējumu "Vaskulārie augi" (Rīga, 2003), sērijveida monogrāfijas [[Latvijas flora|Latvijas vaskulāro augu flora]] 14 sējumus (Rīga, 1999—2021) u.c. Rūta Kazāka mācījusies zīmēšanu un noformēšanu LLA Sabiedrisko profesiju fakultātē pie Jelgavas māksliniekiem Ulda Rogas un Edvīna Kalnenieka. Savus darbus izstādījusi vairākkārt, piemēram 2019.gadā Kalsnavas arboretuma organizētā festivālā "Koku dabā", Vestienas tautas namā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.madona.lv/lat/pasakumi?fu=read&id=3120|title=Rūtas Kazākas zīmēto augu izstāde - Madona.lv|website=www.madona.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> un LLU Meža fakultātē, Jelgavā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zz.lv/vietejas-zinas/es-tikai-pukites-zimeju-foto-240874|title=“Es tikai puķītes zīmēju...” (FOTO)|website=zz.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190908193124/http://www.zz.lv/vietejas-zinas/es-tikai-pukites-zimeju-foto-240874}}</ref> Rūta Kazāka ir [[Latvijas Botāniķu biedrība]]s biedre, tās pirmās emblēmas autore. Kopš skolas gadiem Rūta dziedājusi koros un ansambļos (pie skolotājas H. Ogrēnas skolas korī, meiteņu ansamblī un “Bušu trejmeitiņās”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1963n036{{!}}article:DIVL92{{!}}query:Ruta%20Bušas{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1963n036{{!}}article:DIVL92{{!}}query:Ruta%20Bušas{{!}}issueType:P }}</ref> Jelgavas kultūras nama korī pie diriģenta N. Dūzes, Jelgavas rajona skolotāju korī “Gaisma” pie diriģentiem A. Poruka un Z. Kurševas). == Apbalvojumi == "Zelta čiekurs — 2021" par mūža ieguldījumu meža nozarē == Darbi == Publikācijas ar Rūtas Kazākas oriģinālilustrācijām * Pilsētnieks dabā. (R. Rungule) Rīga, Zinātne 1981, — 10 sižetiski zīm.). * Latvijas Sarkanā grāmata. LU Bioloģijas institūts, 2003, — 270 augu zīm. * Meža enciklopēdija 1. sēj. Zelta grauds, 2003, — 184 augu zīm. * Koki un krūmi Latvijas mežos un ārēs. (A. Zviedre) izd. V elements, 2002, — 85 zīm. * Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs. (L.Liepiņa), 2008, izd. V elements, 2002 — 120 augu zīm. * Latvijas enciklopēdija. Belokoņa izd., 2. — 5. sēj., — 340 augu zīm. * Meža attīstība. PDF, kompaktdisks, 2005, — 23 meža ainavu zīm. un 126 augu un dzīvn. zīm. * Augi un dzīvnieki purvā. Purva veidošanās. LDF, buklets, 2007, — visi zīm. * Iepazīsti purvu pasauli. Ķemeru nacionālais parks, buklets, 2007, — 7 siž. un 15 augu un putnu zīm. * Cirsmu atlieku izmantošana. LVMI ”Silava”, buklets, 2008, — 10 siž. zīm. * Daudzgadīgo stiebrzāļu energokultūra — miežabrālis. LVMI „Silava”, buklets, 2008, — 10 siž. zīm. * Kārklu plantācijas enerģētiskās koksnes ieguvei. LVMI „Silava”, buklets 2008, — 20 siž. zīm. * Filma „Pieci stāsti par dabu”, filmu studija ELM Media, 2009, — zīmējumi animācijai. * Ainavu un augu zīmējumi datorspēles izveidošanai — LU Bioloģijas fak., 2010. * Celmu izstrādes tehnoloģijas enerģētiskās koksnes ražošanai. LVMI „Silava”, buklets, 2008, — 8 siž. zīm. * Kas ir hibrīdā apse. LVMI „Silava”, buklets, 2008, — 9 siž. zīm. * Izlases cirte. PDF, buklets, 2008, — 10 siž. zīm. * Padomi mežaudžu kopšanā. PDF, buklets, 2008, — 7 siž. zīm. * Padomi labākai lauksaimniecības praksei. PDF, 2010, buklets, 9 zīm. * Padomi meža īpašniekam. MKPC un PDF, buklets, 2011, — 12 meža biotopu zīm. * Dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju apsaimniekošana. LVMI „Silava”, 2011, — 17 zīm. * Īscirtmeta papeļu plantācijas bioenerģijas un apaļkoksnes ieguvei. LVMI „Silava”, 2011, — 10 zīm. * Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšana. Izd. Lauku Avīze, 2014, — 21 zīm., nodota iespiešanai. * Latvijas vaskulāro augu flora. LU Bioloģijas institūts, sērijveida monogrāfija, 14 grāmatas, 1999—2021. * Koki, krūmi un zemsedzes augi Latvijas mežaudzēs. ”Šalkone”, 2014, —160 augu zīm. * Meža aizsardzība un apsardzība. O. Miezīte. 1. daļa Meža entomoloģija. ”Šalkone”, 2015, — 120 zīm. * Meža aizsardzība. O. Miezīte. 2. daļa Meža fitopatoloģija. ”Šalkone”, 2017, —180 zīm., * Koku bērnudārzs. (A. Zviedre un S. Vaivade), izd. Meža īpašnieku biedrība Meža konsultants, 2018, — ~70 zīm. * Koki stāsta. (A. Zviedre un S. Vaivade), izd. Meža īpašnieku biedrība Meža konsultants, 2021. (http://www.ibook.lv/BD_koku-stasti-aija-zviedre-sigita-vaivade.aspx?BID=416d53ff-3ea9-47be-945f-7723c1e9603a{{Novecojusi saite}}) Rūtas Kazākas publikāciju saraksts atrodams Enciklopēdijā Latvijas daba 6. sējumā (Rīga, 1998) un rakstā par [[Ella Muižarāja|Ellu Muižarāju]]. == Avoti == * Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998. * Lagzdiņa V. Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001. * Intervija ar Rūtu Kazāku 2021. gada 24. februārī. * Stīvere L. "Mākslinieki glezno brīvi, es zīmēju precīzi." Meža gadagrāmata 2023. Izdevis nodibinājums "Latvija aug". 132 — 136 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kazāka, Rūta}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] 1od598xj7ill25ec4v1ngf3a26jzx76 Serpantinka 0 483425 4467238 4422644 2026-05-12T20:02:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467238 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada oktobris}} {{Koncentrācijas nometnes infokaste |type=[[Koncentrācijas nometne]] |commandant=Maksimovs |notable books= |notable inmates= |killed=nezināms |inmates= |prisoner type= |gas chambers= |in operation=[[Lielais terors]] |construction= |original use=ceļu būve |operated by=[[NKVD]] |name=Serpantinka |built by= |coordinates={{coord|62|42|8|N|150|1|5|E|display=inline,title}} |location=[[Magadanas apgabals]], [[Krievija]] |map = Magadanas apgabals#Krievija |latd = 62 | latm = 42 | lats = 8 | latNS = N |longd = 150 | longm = 1 | longs = 5 | longEW = E |known for= |other names=Komandirovka, Serpantinnaya |alt= |caption= |image size= |image= |website=}} '''Serpantinka''' jeb '''Serpantinnaja'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesmatoday.net/news/post/20474-znatokam-v-proizvodstve-sirot|title=Разбор: расстрельная тюрьма "Серпантинка" на Колыме - вымысел или реальность? {{!}} Новости|website=vesmatoday.net|access-date=2023-11-04|date=2020-10-30|archive-date=2023-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231104094332/https://vesmatoday.net/news/post/20474-znatokam-v-proizvodstve-sirot}}</ref> ir piemiņas vieta un neoficiāls nosaukums apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietai Staļina laikā, kas it kā atradusies [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]], [[Kolima (reģions)|Kolimas reģionā]]. To kontrolējis "[[Sevvostlags]]", un vietējā [[NKVD]] "troika" ("trijotne", faktiski tribunāls) pēc nostāstiem to izmantojusi kā otro nozīmīgāko vietu nāvessodu izpildei [[Lielais terors|Lielā terora laikā]]. Daži izdzīvojušie atceras Serpantinku kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp Kolimas izsūtījuma nometnēm, tomēr viņu stāsti par šo vietu atšķiras savā starpā. Šīs nometnes esamība ir ļoti apšaubāma, jo nav atrasti ne nošauto kapi un atliekas, ne infrastruktūras paliekas, ne arī atrašanās vieta sakrīt izdzīvojušo stāstos. Daudzi domā, ka tas ir ieslodzīto folkloras radīts mīts. == Priekšvēsture == Trīsdesmito gadu sākumā padomju vadība nolēma sākt paātrinātu [[Kolima (upe)|Kolimas upes]] baseina attīstību ļoti nomaļā un mazapdzīvotā reģionā PSRS ziemeļaustrumos, kur atradās bagātīgas zelta un alvas atradnes. Lai veiktu šo uzdevumu, tika izveidots "īpaša tipa industriālais komplekss", kas pazīstams ar saīsinājumu "Daļstroj". Svarīga loma šajos plānos bija tā dēvētajām korektīvā darba nometnēm, kurās ieslodzītajiem bija jāstrādā ārkārtīgi smagos apstākļos. Šīs nometnes Kolimas apgabalā atradās [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] kontrolē, kas tikai formāli bija pakļauts [[Gulags|“Nometņu galvenajai parvaldei”]].<ref>[http://old.memo.ru/history/nkvd/gulag/r1/r1-17.htm Главное управление строительства Дальнего Севера (ГУСДС, Дальстрой) // Из справочника: "Система исправительно-трудовых лагерей в СССР"]{{Novecojusi saite}}</ref> Neskatoties uz cietumnieku nežēlīgo izmantošanu, sākotnēji vietējā vadība nebija ieinteresēta viņu nāvē. Šī situācija mainījās, sākoties lielajam teroram, kad daudziem tūkstošiem cilvēku, kuri jau bija nometnēs, tika piespriests nāvessods. Strauji pasliktinājās arī attieksme pret ieslodzītajiem, cita starpā darba dienas ilgums tika palielināts no 10 līdz 16 stundām.{{Sfn|Batsaev|Kozlov|2002|p=219}} Tas noveda pie ieslodzīto masveida nāves, ko izraisīja nogurdinošs darbs, bads un slimības. Šajā laikā daudzi ieslodzītie Kolimas nometnēs tika notiesāti par "politiskiem" (kontrrevolucionāriem) noziegumiem (1939. gadā — 45,8%).<ref name="Melnikov_referat">[https://rusneb.ru/catalog/000200_000018_RU_NLR_bibl_932223/ Мельников С. М. Дальстрой как репрессивно-производственная структура НКВД-МВД СССР (1932-1953 годы)] (автореферат диссертации на соискание ученой степени кандидата исторических наук)</ref> Tomēr dažreiz par parastiem noziegumiem notiesāto cilvēku bija vēl mazāk — piemēram, 1938. gadā Dienvidu kalnrūpniecības pārvaldes nometnēs viņu bija tikai 16,3%, bet 76,8% bija "kontrrevolucionāri".{{Sfn|Batsaev|2002|p=90}} == Atrašanās vieta == Tā sauktā Serpantinka atradusies netālu no mūsdienās pamestā Hatingnahas (''Хатынгнах'') ciemata.{{Sfn|Batsaev|Kozlov|2002}} Tā varētu būt lokalizējama rajonā, kur ceļš no šī ciema uz Jagodnojes ciemu vijas gar nogāzēm. Tuvumā plūst strauts ar nosaukumu "Snaiperis".<ref name="Panikarov">{{Grāmatas atsauce|title=История поселков центральной Колымы|last=Паникаров|first=Иван|publisher=АО Маобти|year=1995|location=Магадан|pages=14, 21}}</ref> Viena no liecībām, ko citē Roberts Konkvests, apgalvo, ka topošās nometnes vietā bijušas dažas kazarmas, ko saukuši par Serpantinnaju (''Серпантинная''), kurās atradusies ceļu būves vienība. Laikā, kad NKVD nolēmusi izmantot šo vietu nometnes ierīkošanai, ceļš bija pabeigts, un vieta bija tukša jau vairāk nekā gadu.{{Sfn|Conquest|1979}} == Režīms nometnē un nāvessodu organizēšana == Serpantinka, pēc liecībām, bijusi neliela nometne — divas kazarmas (iespējams, trīs), māja ierēdņiem un apsargiem, kā arī garāža. Garāža bija neparasts objekts tik mazai nometnei, it īpaši tāpēc, ka tuvumā jau bija lielas garāžas. Liecībās aprakstīts, ka ieslodzīto skaits bija pārāk liels tik mazai nometnei. Mēģinot aprakstīt neticamo pārpildījumu kazarmās, liecinieki izmanto tādus teicienus kā "cilvēks nomira un nevarēja nokrist", "cilvēki nevarēja atbrīvot roku, lai paņemtu ledus gabalus (tos deva ūdens vietā), un tos ķēra ar muti" un tamlīdzīgi. Šādos apstākļos ieslodzītie varēja pavadīt daudzas dienas, gaidot savu kārtu. Kad sākās nāvessodu izpilde, garāžā tika ieslēgti traktoru motori, lai viņu troksnis noslāpētu šāvienu skaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kolyma.ru/magadan/index.php?newsid=385|title=Серпантинка" - зловещий лагпункт НКВД|website=Магадан и Магаданская область КОЛЫМА.RU|access-date=2023-11-04|language=ru}}</ref> Mirušo līķi uz kamanām aizvesti nezināmā virzienā. Ieslodzītie pieņēma, ka viņi tika iemesti kaut kādā bedrē vai aprakti paralēlās tranšejās nogāzē.{{Sfn|Conquest|1979|p=56-57}}<ref name="Timchenko">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kolyma.ru/magadan/?newsid=385|title="Серпантинка" - зловещий лагпункт НКВД|last=Тимченко|first=Святослав|language=ru|access-date={{dat|2021|04|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201009195214/https://kolyma.ru/magadan/?newsid=385}}</ref> Ir saglabājušies ļoti nedaudzi dokumenti par Lielā terora organizēšanu. Tomēr pastāv sarakste starp vietējiem NKVD pārvaldēm, kas atradās Hatingnahas ciematā, ar NKVD pārvaldi, kas atradās Magadanā. == Upuru skaits == Aleksandrs Mikaberidze uzskata, ka nošauto vai mirušo no izsīkuma upuru skaits ir 30 tūkstoši.{{Sfn|Mikaberidze|2018|p=239-240}} Roberts Konkvests saka, ka 1938. gadā Kolimā "Serpantinkas tipa operācijās" tika nogalināti 26 000 cilvēku.{{Sfn|Conquest|1979|p=58}} Pēcpadomju Krievijas pētnieki norāda, ka Konkvestam nebija piekļuves arhīviem un viņa skaitļi bieži tiek pārspīlēti. Tajā pašā laikā arhīva dokumenti par "Daļstroj" nometņu sistēmu 1953., 1958. un 1961. gadā tika izņemti no lietām un, iespējams, tika iznīcināti.<ref name="Melnikov_referat" /> Krievu vēsturnieks Navasardovs uzzināja, ka bija divas NKVD "troikas", kuras, izpildot rīkojumu Nr. 00447, izskatīja Daļstroj ieslodzīto lietas. Pirmā "trijotne" izdeva 2428 izpildes rīkojumus. Tad "Daļstroj" direktoru [[Eduards Bērziņš|Eduardu Bērziņu]] nenoteiktības dēļ noņēma, vēlāk arestēja un nošāva. Jauna komanda, kas nosūtīta no Maskavas, 1937. gada decembrī uzsāka ieslodzīto lietu izskatīšanu. Jaunā "trijotne" 11 mēnešu laikā piesprieda nāvessodu 5801 cilvēkam. Vēsturnieks norāda, ka šie nāvessodi tika izpildīti gan [[Magadana|Magadanā,]] gan Serpantinkā, taču otrajā lietā izpildīto skaitu nepaziņo. Arī visi sodi netika izpildīti. Krievu vēsturnieki Bačajevs un Kozlovs atzīmē, ka pirmās "trijotnes" darbībās joprojām ir daudz nezināmā. Tādējādi nav zināms 1937. gada augustā — septembrī piespriesto nāvessodu skaits, kad operācija sākās, izpildot rīkojumu Nr. 004447, kā arī pirmās "trijotnes" sastāvs.{{Sfn|Batsaev|Kozlov|2002}} Grāmata “Kuģi nāks pēc mums” sniedz datus par cilvēku skaitu, kas dažās dienās nošauti “Stan Khatynnakh” (tas ir, Serpantinka):<ref name="ships">{{Atsauce|last=Бирюков|first=Александр|publication-place=[[Magadana]]|date=1999|chapter=Вступительная статья к мартирологу|chapter-url=https://shalamov.ru/context/6/|publisher=Магаданское книжное издательство|language=ru}}</ref> 1938. gada : 4. februāris, Hatingnaha, — 56 cilvēki, : 5. februārī, tajā pašā vietā — 17 cilvēki, : 7. februārī, tajā pašā vietā — 204 cilvēki, : 24. februāris, tajā pašā vietā, — 53 cilvēki, : 4.—5. marts tajā pašā vietā — 94 cilvēki, : 7. martā, tajā pašā vietā, — 70 cilvēki, : 8. martā, tajā pašā vietā, — 64 cilvēki, : 9. martā, tajā pašā vietā — 157 cilvēki, : 10.—14. marts, tajā pašā vietā — 253 cilvēki. "[[Gulaga arhipelāgs|Gulaga arhipelāgā]]" (citēts Konkvests) norādīts, ka Serpantinkā dienā tika nošauti 30—50 cilvēki.{{Sfn|Conquest|1979|p=56}} Aculiecinieks I. Taratins vēroja, kā vienā naktī nošāva 70 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/auth/?t=page&num=13000 |title=Таратин И. Ф. "Серпантинка" // Магаданский областной краеведческий музей. Краеведческие записки. Вып.18 / Упр. культуры Магадан. облисполкома ; подгот. к печати А. Г. Козлова. — Магадан, 1992. — С. 59-65 : портр., рис. — Биогр. сведения об авт.: с. 59. |access-date={{dat|2021|04|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211207034605/https://www.sakharov-center.ru/asfcd/auth/?t=page&num=13000 }}</ref> == Piemiņa == 1991. gada 22. jūnijā netālu no Hatingnahas pārejas, kur ceļš no [[Jagodnoje]]s ciemata, kas atiet no Kolimas šosejas, ved uz bijušo Hatingnahas ciematu, tika atklāts piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magadanmuseum.ru/index.php?newsid=329|title=Негатив. Епископ Аркадий освящает памятник|website=Магаданский областной краеведческий музей|access-date=2023-11-04}}</ref> Tas bija viens no pirmajiem pieminekļiem PSRS [[Politiskās represijas|politisko represiju]] upuriem.<ref name="Timchenko" /> Piemineklī «Sēru maska» pie [[Magadana]]s ir 11 betona bloki ar Kolimas Gulaga nometņu nosaukumiem, tajā skaitā Serpantinka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culture.ru/institutes/33649/monument-maska-skorbi|title=Монумент "Маска скорби"|website=Культура.РФ}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Kritika == Dokumentāli pierādījumi par cietuma esamību vēl nav atrasti. Ieslodzījuma vietā netika atrasta masu kapu vieta.<ref name="museum">[http://www.gulagmuseum.org/showObject.do?object=133599&language=1 Virtial museum of Gulag] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210416042839/http://www.gulagmuseum.org/showObject.do?object=133599&language=1 |date={{dat|2021|04|16||bez}} }} (in Russian).</ref> Visa pieejamā informācija par cietumu balstās uz ieslodzīto atmiņām. Vārds "serpantinka" ar mazo burtu pieminēts dokumentā par ieslodzīto skaitu kā ieslodzīto kategorija Navasardova grāmatā "PSRS Ziemeļaustrumu apgūšana 30. gados".<ref name=":0" /> Pastāv tāpat nepierādīta versija, ka šai vietā atradusies nometņu apsardzes treniņu šautuve, par ko varētu liecināt arī tuvējā strauta neparastais nosaukums "Snaiperis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magadanmedia.ru/news/1026530/|title=Архивных документов о существовании на Колыме Расстрельной тюрьмы Серпантинка не обнаружено - MagadanMedia|website=magadanmedia.ru|access-date=2023-11-04|language=ru}}</ref> == Skatīt arī == [[:ru:Обсуждение:Серпантинка|Dzēstās lapas "Serpantinka" diskusija krievu Vikipēdijā (krievu valodā)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://vladimir659.livejournal.com/10934.html Fotoreportāža par pieminekļa apmeklējumu ceļā no Yagodnoye uz Khatynnakh (krievu teksts).] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210421112330/https://vladimir659.livejournal.com/10934.html |date={{dat|2021|04|21||bez}} }} * [https://mapofmemory.org/49-16 Cilvēku mirstīgo atlieku atrašanās vietu 2004. gadā atklāja zeltrači (domājams, nometnes kapsēta).] == Avoti == * {{Grāmatas atsauce|last=Mikaberidze|first=Alexander|title=Behind Barbed Wire: An Encyclopedia of Concentration and Prisoner-of-War Camps|url=https://books.google.com/books?id=ed50DwAAQBAJ|date=2018|publisher=ABC-CLIO|isbn=978-1-4408-5762-1|pages=239–240}} * {{Grāmatas atsauce|first=Robert|last=Conquest|title=Kolyma: The Arctic Death Camps|url=https://books.google.com/books?id=eW0sAQAAMAAJ|year=1979|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-285091-1}} * [http://azer.com/aiweb/categories/magazine/ai141_folder/141_articles/141_kolyma.html Koļma — Nezināmajā — Staļina bēdīgi slavenās cietumu nometnes Sibīrijā, Ayyub Baghirov (1906—1973)] * {{Grāmatas atsauce|last=Martin J. Bollinger|title=Stalin's Slave Ships: Kolyma, the Gulag Fleet, and the Role of the West|url=https://books.google.com/books?id=TgwFDq9j4ZwC|year=2003|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=978-0-275-98100-6|page=16}} * {{Grāmatas atsauce|last=Batsaev|first=I. D. |last2=Kozlov|first2=A. G.|title=Дальстрой и Севвостлаг ОГПУ-НКВД СССР в цифрах и документах: 1931-1941 |url=https://books.google.com/books?id=acdHAAAAYAAJ|year=2002|publisher=СВКНИИ ДВО РАН|language=ru}} * {{Grāmatas atsauce |last= Batsaev |first=I. D. |title= Особенности промышленного освоения Северо-востока России в период массовых политических репрессий (1932-1953). Дальстрой. |publisher= СВКНИИ ДВО РАН |year= |month= |isbn= |language=ru}} * {{Publikācijas atsauce|last=Navasardov|first=A. S.|year=2009|script-title=Деятельность тройки УНКВД по Дальстрою |url=https://elibrary.ru/item.asp?id=12988222|journal=Научные проблемы гуманитарных исследований|language=ru|pages=86–90}} [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:NKVD]] [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] 0gojyb4pu87bn8cnk23w16em6vyhhu9 Siltumradis 0 489954 4467282 4105665 2026-05-12T20:48:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467282 wikitext text/x-wiki '''Siltumradis''' ir 18.—19. gadsimta [[Fizika|fizikā]] lietots apzīmējums [[Hipotēze|hipotētiskai]] [[viela]]i, ar kuru centās izskaidrot [[Siltums|siltuma]] parādības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/siltumradis|title=siltumradis|website=tezaurs.lv|access-date=14.07.2021}}</ref> Siltumraža jeb kaloristiskās [[teorija]]s aplamība tika atklāta pēc [[Eksperiments|eksperimentu]] veikšanas un nostiprinoties [[Molekulāri kinētiskā teorija|molekulāri kinētiskajai teorijai]] (19. gadsimta vidus), taču kopš tiem laikiem [[Termodinamika|termodinamikā]] ir saglabājušies daži [[Jēdziens|jēdzieni]], kuru ietekme mēdz būt nevēlama, jo tie nepareizi apraksta siltuma parādības.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://alexandr4784.narod.ru/putilov.html|title=К. А. Путилов. Термодинамика. 1971|access-date=18.03.2021}}</ref> == Siltumraža būtība un tā teorijas ietekme == Pēc siltumraža teorijas, siltumradis ir [[plūstoša viela]], kura pieplūde [[Fizikāls ķermenis|ķermenim]] izraisa tā sasilšanu, bet aizplūde — atdzišanu un kura kopējais daudzums pasaulē ir nemainīgs. * Īpašība, ka ķermeņiem, kuru [[masa]] ir vienāda un [[ķīmiskais sastāvs]] nav vienāds, jāpievada atšķirīgs [[siltuma daudzums]], lai šo ķermeņu [[temperatūra]] būtu vienāda, tika skaidrota ar ķermeņu atšķirīgu siltumraža uzņēmību. * Ķermeņu sasilšana [[berze]]s dēļ tika skaidrota tā: berze pārvieto siltumradi no apkārtējās vides uz ķermeņiem, kuri berzējas, un berzei patērētais [[Darbs (fizika)|darbs]] tiek izmantots siltumraža pārvietošanai no zema temperatūras līmeņa uz augstu. * [[Tvaika dzinējs|Tvaika dzinēja]] darbs tika skaidrots ar siltumraža krišanu no augsta temperatūras līmeņa uz zemu. * Siltumradim tika piemērots ("piešķirts") darbaspējas krājums, kurš ir jo lielāks, jo augstāka ķermeņa temperatūra. * Ķermeņu izplešanās, tiem sasilstot, tika skaidrota ar to, ka ķermenim palielinās [[tilpums]], jo tas uzņēmis noteiktu daudzumu siltumraža. Bez mūsdienu termodinamikā izmantojamajiem jēdzieniem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon/Open%20Physics%202.5.%20Part%201/content/chapter3/section/paragraph10/theory.html|title=Ideālās gāzes siltumietilpība|website=ulbrokas-vsk.lv|access-date=14.07.2021|archive-date=14.07.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210714202548/http://www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon/Open%20Physics%202.5.%20Part%201/content/chapter3/section/paragraph10/theory.html}}</ref> (gan vispārpieņemtiem [[Terminoloģija|terminiem]], piemēram, 'siltuma daudzums', 'siltumietilpība', gan kļūdainiem vārdu savienojumiem, piemēram, 'siltuma krājums', 'siltuma enerģija') siltumraža teorijas ietekme izpaužas arī kā nepareizi priekšstati par [[Siltumprocess|siltumprocesiem]]. Galvenā siltumraža teorijas ietekmes problēma ir tā, ka cilvēkiem bieži rodas priekšstats par [[Siltums|siltumu]] kā par kaut ko fizikālajos ķermeņos esošu (bet siltums, līdzās [[Darbs (fizika)|darbam]], ir [[enerģija]]s pārneses veids).<ref name=":1" /> == Vēsture == Sākotnēji siltuma skaidrojumi netika atdalīti no [[degšana]]s skaidrojumiem, tā, pēc [[Johans Joahims Behers|Behera]] un [[Georgs Ernsts Štāls|Štāla]] (17. gadsimts), siltuma parādības izskaidroja ar [[Flogistons|flogistona]] teoriju. 1783. gadā [[Antuāns Lavuazjē|Lavuazjē]], veicis degšanas eksperimentus un secinājis, ka flogistona teorija neatbilst to rezultātiem, ieviesa siltumraža kā siltuma substances jēdzienu. Siltumraža teoriju stiprināja [[Džozefs Bleks|Bleks]] ar saviem [[Pētniecība|pētījumiem]]. 1780. gados radās uzskats, ka aukstumu rada īpašs [[fluīds]], taču [[Pjērs Prevo|Prevo]] aizstāvēja uzskatu, ka aukstumu rada siltumraža trūkums. Starp siltumraža teorijas piekritējiem bija [[Sadī Karno|Karno]] un [[Benuā Pols Emīls Klapeirons|Klapeirons]]. Līdzās siltumraža (kaloristiskajai) teorijai pastāvēja [[Molekulāri kinētiskā teorija|kinētiskā teorija]], kuras atbalstītāji bija [[Īzaks Ņūtons|Ņūtons]], [[Kristiāns Heigenss|Heigenss]], [[Mihails Lomonosovs|Lomonosovs]], [[Frānsiss Bēkons|Bēkons]], [[Renē Dekarts|Dekarts]], [[Leonards Eilers|Eilers]], [[Dāniels Bernulli|Bernulli]], [[Džeimss Preskots Džouls|Džouls]], [[Jūliuss Roberts fon Majers|Majers]], [[Hermanis fon Helmholcs|Helmholcs]], [[Džons Tindāls|Tindāls]] u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peretok.ru/articles/freezone/13206/|title=Миф о вездесущем тепле|website=peretok.ru|access-date=14.07.2021}}{{Novecojusi saite}}</ref> un kuri saistīja siltumparādības ar īpašu kustības veidu. Jau 18. gadsimtā eksperimentāli tika pierādīta siltumraža teorijas neatbilstība īstenībai — 1798. gadā [[Bendžamins Tompsons|Rumfords]] pierādīja, ka vielas siltumietilpība nemainās, sasmalcinot ķermeni (pēc siltumraža teorijas, siltumietilpība palielinās, ķermenim esot sadalītam mazākās daļās); 1799. gadā [[Hamfrijs Deivijs|Deivijs]] izraisīja berzi starp diviem [[ledus]] gabaliem, kas atradās bezgaisa, no [[saule]]s stariem aizsargātā tilpnē, un novēroja, ka ledus kūst (ledus [[kušana]]i nepieciešams noteikts siltuma daudzums, bet siltumradis no apkārtējās vides piekļūt nevarēja). Pēc tam, kad tika noskaidrots, ka siltumradis nepastāv, attīstību varēja gūt [[Iekšējā enerģija|iekšējās enerģijas]] izzināšana. Kopā ar siltumraža teoriju tika noliegta arī siltuma neiznīcības [[aksioma]] (tās vietā nostiprinājās [[enerģijas nezūdamības likums]]).<ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Flogistons]] * [[Kļūdainas zinātniskās teorijas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Termodinamika]] [[Kategorija:Neeksistējošas vai hipotētiskas vielas un materiāli]] [[Kategorija:Novecojušas zinātniskas teorijas]] fbq2w3kl9ply7uijdyjb053za46q377 Stāstījums 0 492473 4467342 4405598 2026-05-12T21:54:49Z Turaids 8965 4467342 wikitext text/x-wiki '''Stāstījums''' jeb '''naratīvs'''<ref>[https://satori.lv/article/par-narativu Par naratīvu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826102646/https://satori.lv/article/par-narativu |date={{dat|2021|08|26||bez}} }} lekcija 25.09.2015</ref> (no {{val|fr|narrative}}, kas savukārt no {{val|la|narrāre}} — 'stāstīt') ir izdomāts vai arī laikā un cēloņsakarībā organizēts reālu [[notikums|notikumu]] attēlojums. Stāstījums var izpausties, piemēram, kā [[mīts]], [[stāsts]], [[pasaka]], [[romāns]], [[dzeja|dzejolis]] vai [[vēsture]]s grāmata. == Metodes == Naratīvās analīzes metode pētī stāstījuma attīstību, kulmināciju un mezglu punktus. Naratīvajā pētījumā naratīvs ir indivīda stāstīts stāsts jeb personīgais stāstījums, kas satur personīgās dzīves pieredzi. Šādu dzīves pieredzi var saturēt [[autobiogrāfija]]s, [[dienasgrāmata]]s, lauka piezīmes, [[vēstule]]s, [[saruna]]s, naratīvās intervijas, ģimenes stāsti, fotogrāfijas un citi artefakti.<ref>[https://www.rsu.lv/petniecibas-terminu-vardnica/narativs Pētniecības terminu vārdnīca] [[Rīgas Stradiņa universitāte]]</ref> == Skatīt arī == * [[Naratoloģija]] * [[Metastāstījums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Literatūras teorija]] [[Kategorija:Antropoloģija]] g3qqwmemxcx3euq4q8rmf2xx2kzddww 1798. gads Latvijā 0 512873 4467402 4460127 2026-05-13T04:32:30Z Biafra 13794 4467402 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1798|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1798]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''. [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes atradās [[Krievijas Impērija]]s [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. [[Vidzeme]]s vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķu]] sastāvā. [[Latgale]]s vēsturiskā zeme atradās [[Baltkrievijas guberņa]]s [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] sastāvā. == Notikumi == [[Attēls:Rīgas vietniecības karte 1796.jpg|thumb|270px|Rīgas vietniecības karte ar apriņķiem (1796)]] [[Attēls:Kurzemes guberņas karte 1796.jpg|thumb|270px|Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796)]] * Pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi (Pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]); līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līveni|Līvenu]] dzimtas īpašumā. <!-- == Kultūra == * == Zinātne == * == Dzimuši == * == Miruši == == Attēlu galerija == --> {{Latvijas vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1798. gads|Latvija]] [[Kategorija:1798. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] egbfkal9k4ybkik6m5wanodjnh0abch 4467405 4467402 2026-05-13T04:40:17Z Biafra 13794 4467405 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1798|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1798]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''. [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes atradās [[Krievijas Impērija]]s [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. [[Vidzeme]]s vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķu]] sastāvā. [[Latgale]]s vēsturiskā zeme atradās [[Baltkrievijas guberņa]]s [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] sastāvā. == Notikumi == [[Attēls:Rīgas vietniecības karte 1796.jpg|thumb|270px|Rīgas vietniecības karte ar apriņķiem (1796)]] [[Attēls:Kurzemes guberņas karte 1796.jpg|thumb|270px|Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796)]] * Pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]); līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā. <!-- == Kultūra == * == Zinātne == * == Dzimuši == * == Miruši == == Attēlu galerija == --> {{Latvijas vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1798. gads|Latvija]] [[Kategorija:1798. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] jhgycg1pn33jwny6qvj72j1nqbz7yl6 Türksat 5B 0 513004 4467539 3650194 2026-05-13T09:34:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467539 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Türksat 5B'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Türksat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[Eurostar E3000EOR]]'' | Operators = ''[[Türksat]]'', {{TUR}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Airbus Defence and Space]]'', {{FRA}} | Starta_gads = 2021 | Starts = {{dat|2021|12|19|SK}} 03:58:39 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 15 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = 4500 kg | Enerģija = [[saules baterijas]], 15 kW | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GEO | GEO_punkts = 42° A | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Türksat 5A]]'' | KA_nāk = ''[[Türksat 6A]]'' }} '''''Türksat 5B''''' ir [[Turcija]]s uzņēmuma ''[[Türksat (uzņēmums)|Türksat A.Ş.]]'' [[sakaru pavadonis]]. Orbītā tas tika palaists 2021. gada 19. decembrī. [[Ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionārajā orbītā]] pavadonis nodrošina sakarus un datu pārraides pakalpojumus komerciālajiem un militārajiem lietotājiem, pārklājot Turciju, Rietumu un Vidējos Austrumus. Pavadonis tika izgatavots uz ''[[Airbus Defence and Space]]'' platformas ''[[Eurostar E3000EOR]]'' bāzes. 25 % pavadoņa daļu tika izgatavotas Turcijā. Divas sakaru iekārtas izgatavoja Turcijas uzņēmums ''Aselsan Electronic Industries''.<ref name="Aviation Turkey 2022 10" /> Kosmiskais aparāts ir apgādāts ar 50 Gbps Ku, Ka un X joslas raiduztvērājiem. ''Türksat 5A'' darbības laiks paredzēts 15 gadi, bet efektīvie elektriskie dzinēji ļauj pavadoni orbītas pozīcijā uzturēt vairāk nekā 30 gadu. Līgums par ''Türksat 5A'' būvi ar ''Airbus Defence and Space'' tika noslēgts 2017. gada oktobrī.<ref name="Aviation Turkey 2022 10" /> == Lidojuma gaita == ''Türksat 5B'' tika palaists {{dat|2021|12|19||bez}} 03:58:39 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. [[Ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionāro orbītu]] ''Türksat 5B'' sasniedza vairāku mēnešu laikā. Tas tika izvietots punktā 42° austrumu garuma. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Aviation Turkey 2022 10">[https://aviationturkey.com/en/content/turksat-5b-communications-satellite-launched-with-falcon-9-rocket-593 TURKSAT 5B Communications Satellite Launched with Falcon 9 Rocket!] İbrahim Sünnetçi, Aviation Turkey, Issue 10 - 2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://uydu.turksat.com.tr/en/satellite-fleet/turksat-5b Türksat 5B]{{Novecojusi saite}} Türksat {{en ikona}} * [https://www.spacex.com/launches/turksat-5b/ Turksat 5B Mission] SpaceX {{en ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/turksat-5b.htm Türksat 5B] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=50212 TURKSAT 5B] ''n2yo.com'', orbītas parametri {{en ikona}} {{2021. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Türksat|5B]] d7j4uh18l86q1366ud5upi7n7h40soh 2022. gada NHL drafts 0 516478 4467110 4464231 2026-05-12T14:32:42Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4467110 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste|name=2022. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2022]]. gada [[7. jūlijs|7]].-[[8. jūlijs]]|time=|location={{vieta|Kanāda|Monreāla}}|network=|first={{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]|first_t=[[Monreālas "Canadiens"]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=225|latv1_nr=119|latv1=[[Dans Ločmelis]]|latv2_nr=157|latv2=[[Sandis Vilmanis]]|latv3_nr=224|latv3=[[Klāvs Veinbergs]]|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2021. gada NHL drafts|2021]]|next_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]]}}'''2022. gada NHL drafts''' bija 60. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2022. gads|2022]]. gada [[7. jūlijs|7. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 225 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |1 |{{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |2 |{{flaga|Slovākija}} [[Šimons Nemecs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |3 |{{flaga|ASV}} [[Logans Kūlijs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Raits]] |[[Sietlas "Kraken"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Katers Gotjē]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Davids Jiričeks]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |7 |{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Korčinskis]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |8 |{{flaga|Austrija}} [[Marko Kaspers]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Sevojs]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |10 |{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Mintjukovs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Konors Gīkijs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Dentons Matejčuks]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |13 |{{flaga|ASV}} [[Frenks Nazārs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |14 |{{flaga|ASV}} [[Ratdžers Makgroartijs]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |15 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jonatans Lekerimaki]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |16 |{{flaga|Zviedrija}} [[Noā Ostlunds]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |17 |{{flaga|Somija}} [[Joakims Kemels]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |18 |{{flaga|Šveice}} [[Lians Bišels]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |19 |{{flaga|Zviedrija}} [[Liams Ēgrēns]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |20 |{{flaga|Krievija}} [[Ivans Mirošničenko]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pikerings]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |22 |{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Gaučers]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |23 |{{flaga|ASV}} [[Džimijs Snugeruds]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |24 |{{flaga|Krievija}} [[Daņila Jurovs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Sems Rinzels]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |26 |{{flaga|Slovākija}} [[Filips Mesars]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |27 |{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Bisteds]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |28 |{{flaga|Čehija}} [[Jirži Kuličs]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |29 |{{flaga|Kanāda}} [[Maveriks Lamurē]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |30 |{{flaga|Somija}} [[Breds Lamberts]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |31 |{{flaga|ASV}} [[Īzaks Hauards]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |32 |{{flaga|Kanāda}} [[Rīds Šēfers]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |62 |{{flaga|ASV}} [[Leins Hatsons]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |119 |{{flaga|Latvija}} [[Dans Ločmelis]] |[[Bostonas "Bruins"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |153 |{{flaga|Čehija}} [[Davids Špačeks]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |157 |{{flaga|Latvija}} [[Sandis Vilmanis]] |[[Floridas "Panthers"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |224 |{{flaga|Latvija}} [[Klāvs Veinbergs]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |} {{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads sportā|NHL drafts]] [[Kategorija:NHL drafts]] 89gs6qa9m0qewuz13yki2umcxzsw7ld Sakāve 0 516608 4467159 4119289 2026-05-12T17:05:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467159 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sakāve | operators = | attēls = Der Untergang Downfall poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = vēsturiska, kara, drāma | režisors = [[Olivers Hiršbīgels]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bruno Gancs]] * [[Aleksandra Marija Lara]] * [[Juliana Kēlere]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Der Untergang'' | studija = ''Constantin Film'' | montāža = | izplatītājs = * ''Constantin Film'' * ''01 Distribution'' * ''Momentum Pictures'' * ''Newmarket Films'' | izdošana = {{Filmas datums|2004|9|8|Vācija}} | ilgums = 155 minūtes | valsts = * {{GER}} * {{ITA}} * {{AUT}} | valoda = [[Vācu valoda|vācu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|92,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2001634817/|title=Downfall |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|10}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Sakāve"''' ({{Val|de|Der Untergang}}) ir 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[kara filma]], kuras režisors ir [[Olivers Hiršbīgels]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bruno Gancs]], [[Aleksandra Marija Lara]] un [[Juliana Kēlere]]. Filmas darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido Bruno Gancs) dienas. Filma tika uzņemta 2003. gadā no septembra līdz novembrim [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Tā kā filma norisinās [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]], Hiršbīgels izmantoja aculiecinieku stāstus, izdzīvojušo memuārus un citus vēstures avotus, lai rekonstruētu 1940. gadu Berlīnes izskatu un atmosfēru. Filmas scenārijs tika balstīts uz vēsturnieka [[Joahims Fests|Joahima Festa]] grāmatas ''Der Untergang: Hitler und das Ende des Dritten Reiches'' un Hitlera sekretāres [[Traudla Junge|Traudlas Junges]] memuāra ''Bis zur letzten Stunde''. {{Dat|2004|9|14|5=bez}} filma tika izrādīta [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto kinofestivālā]]. Cilvēku vidū pretrunas izraisīja Hitlera cilvēciskās puses parādīšana un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] locekļu attēlojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.columbia.edu/~lnp3/mydocs/culture/Downfall.htm|title=A film depicting Adolf Hitler's human side is attracting crowds and stirring debate in Germany|website=www.columbia.edu|access-date=2022-07-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2004/sep/17/germany|title=The human Hitler|last=Kershaw|first=Ian|website=the Guardian|access-date=2022-07-10|date=2004-09-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/controversial-hitler-film-opens-across-germany/a-1331328-1|title=Controversial Hitler Film Opens Across Germany {{!}} DW {{!}} 17.09.2004|last=Welle (www.dw.com)|first=Deutsche|website=DW.COM|access-date=2022-07-10|language=en-GB|archive-date=2019-03-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190326032924/https://www.dw.com/en/controversial-hitler-film-opens-across-germany/a-1331328-1}}</ref> Filma kopumā nopelnīja 92,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. Kritiķi sniedza labvēlīgas atsauksmes, īpaši izceļot Ganca sniegumu un [[Brends Aihingers|Brenda Aihingera]] scenāriju. [[77. Kinoakadēmijas balva|77. Kinoakadēmijas balvu]] ceremonijā "Sakāve" tika nominēta kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Austrijas filmas]] [[Kategorija:Vēsturiskas filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] h29dc4jxs8m9pr5izreris80f3qm4wq Sēlijas militārais poligons 0 517599 4467242 4466574 2026-05-12T20:06:53Z Pirags 3757 /* Pirmā kārta */ 4467242 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru pārbūvē 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 kareivji no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Skatīt arī == * [[Ādažu poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] 5y7lx3mhxjzpvlqflscw9lpbe11kovo Alānija 0 518592 4467203 3666929 2026-05-12T18:56:12Z Biafra 13794 Noņēma pāradresāciju uz [[Ziemeļosetija-Alānija]] 4467203 wikitext text/x-wiki '''Alānija''' var būt: * [[Alanija]]; * [[Ziemeļosetija-Alānija]]. {{nozīmju atdalīšana}} i3pcz8pmrf1o8by1j8h88ybp6djeubf Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Augšdaugavas novadā 0 518885 4467451 4464363 2026-05-13T06:31:17Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467451 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis<br/>valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Jaunborne<br/>Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksna<br/>Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]] | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}} | vaid = 706 | wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q4190977 | label = [[Zemgale (stacija)|Zemgales dzelzceļa stacija]] | name = Zemgales dzelzceļa stacija | municipality = Zemgale (Demenes pagasts) | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.714305555556 | long = 26.47 | p625 = {{Coord|55.714306|26.47|display=inline}} | image = Bij.%20Zemgales%20dzelzce%C4%BCa%20stacija%2C%2006.09.2014.jpg | commonscat = Zemgale train station | vaid = 8703 | wikipediauri = Zemgale_(stacija) | year = 1922.-1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zemgale_(Demenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] ftwwuforn6yd5vdpuk9vpkyuavkb0s6 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmieras novadā 0 518887 4467194 4422917 2026-05-12T18:35:52Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4467194 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483512}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483512 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97233086 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46383236 | label = ''[[:d:Q46383236|Burtnieku viduslaiku pils]]'' | name = Burtnieku viduslaiku pils | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.6984730698 | long = 25.278601437429 | p625 = {{Coord|57.698473|25.278601|display=inline}} | vaid = 2417 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383284 | label = ''[[:d:Q46383284|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71993|25.300417|display=inline}} | vaid = 4486 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383361 | label = ''[[:d:Q46383361|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71993|25.300417|display=inline}} | vaid = 4487 | year = 1691. 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383436 | label = ''[[:d:Q46383436|Baznīcēnu soli (48)]]'' | name = Baznīcēnu soli (48) | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71993|25.300417|display=inline}} | vaid = 4488 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383516 | label = ''[[:d:Q46383516|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71993|25.300417|display=inline}} | vaid = 4489 | year = 1684. 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383596 | label = ''[[:d:Q46383596|Sols - ķestera pults]]'' | name = Sols - ķestera pults | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71993|25.300417|display=inline}} | vaid = 4492 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383668 | label = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | name = Burtnieku luterāņu baznīca | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.719929550367 | long = 25.300416984006 | p625 = {{Coord|57.71993|25.300417|display=inline}} | image = Burtnieku%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Burtnieki | vaid = 6886 | year = 14. gs. 17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q5000760 | label = [[Burtnieku pils]] | name = Burtnieku pils | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698493 | long = 25.278662 | p625 = {{Coord|57.698493|25.278662|display=inline}} | image = Asti%20ordulinnuse%20m%C3%BC%C3%BCrid%2002.JPG | commonscat = Burtnieki Castle ruins | vaid = 6892 | wikipediauri = Burtnieku_pils | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381685 | label = ''[[:d:Q46381685|Adzelvietu senkapi]]'' | name = Adzelvietu senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Adzelvietām | lat = 57.731043512828 | long = 25.326319547533 | p625 = {{Coord|57.731044|25.32632|display=inline}} | vaid = 2418 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381743 | label = ''[[:d:Q46381743|Bībes senkapi]]'' | name = Bībes senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Bībēm | lat = 57.671974327854 | long = 25.205059781302 | p625 = {{Coord|57.671974|25.20506|display=inline}} | vaid = 2419 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381796 | label = ''[[:d:Q46381796|Lantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lantu viduslaiku kapsēta | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lantēm | lat = 57.635519867217 | long = 25.252424753823 | p625 = {{Coord|57.63552|25.252425|display=inline}} | vaid = 2420 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381843 | label = ''[[:d:Q46381843|Mežmaļu senkapi]]'' | name = Mežmaļu senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.70580730697 | long = 25.346338088987 | p625 = {{Coord|57.705807|25.346338|display=inline}} | vaid = 2421 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381892 | label = ''[[:d:Q46381892|Peivu senkapi]]'' | name = Peivu senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Peivām un Vecnaužēniem | lat = 57.660752949663 | long = 25.22979044922 | p625 = {{Coord|57.660753|25.22979|display=inline}} | vaid = 2422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381945 | label = [[Rugāju pilskalniņš]] | name = Rugāju pilskalniņš | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rugājiem | lat = 57.706639765395 | long = 25.320445615066 | p625 = {{Coord|57.70664|25.320446|display=inline}} | vaid = 2423 | wikipediauri = Rug%C4%81ju_pilskalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381990 | label = [[Zvārtu akmens|Zvārtu akmens ar uzrakstiem un zīmēm]] | name = Zvārtu akmens ar uzrakstiem un zīmēm | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zvārtēm | lat = 57.683032482178 | long = 25.347142105134 | p625 = {{Coord|57.683032|25.347142|display=inline}} | vaid = 2424 | wikipediauri = Zv%C4%81rtu_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382029 | label = ''[[:d:Q46382029|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.719295 | long = 25.300473 | p625 = {{Coord|57.719295|25.300473|display=inline}} | vaid = 4495 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382337|Mācītāja māja]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382092 | label = ''[[:d:Q46382092|Zemnieku sēta "Zaķīši"]]'' | name = Zemnieku sēta "Zaķīši" | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Zaķīšos | lat = 57.672217218405 | long = 25.337568934563 | p625 = {{Coord|57.672217|25.337569|display=inline}} | vaid = 6141 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382149 | label = ''[[:d:Q46382149|Saiešanas nams "Miernams"]]'' | name = Saiešanas nams "Miernams" | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Miernams | lat = 57.677087801936 | long = 25.276685008586 | p625 = {{Coord|57.677088|25.276685|display=inline}} | vaid = 6142 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382215 | label = ''[[:d:Q46382215|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Burtnieku mācītājmuižas apbūve | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.719329604323 | long = 25.300227580509 | p625 = {{Coord|57.71933|25.300228|display=inline}} | vaid = 6887 | year = 18. gs. IIp. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Burtnieku mācītājmuiža]] | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382280 | label = ''[[:d:Q46382280|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.719827 | long = 25.299786 | p625 = {{Coord|57.719827|25.299786|display=inline}} | vaid = 6888 | year = 1810. 1993. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382215|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382337 | label = ''[[:d:Q46382337|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.71922 | long = 25.300505 | p625 = {{Coord|57.71922|25.300505|display=inline}} | image = Burtnieku%20M%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%202022%203.jpg | vaid = 6889 | year = 1774. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382215|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382399 | label = ''[[:d:Q46382399|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.719719 | long = 25.299389 | p625 = {{Coord|57.719719|25.299389|display=inline}} | vaid = 6890 | year = 1793. 1992. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382215|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382467 | label = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | name = Burtnieku muižas apbūve | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698128 | long = 25.275786 | p625 = {{Coord|57.698128|25.275786|display=inline}} | vaid = 6891 | year = 14. gs. 18. gs. IIp. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61397244|Burtnieku muiža]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382582 | label = ''[[:d:Q46382582|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698787 | long = 25.276794 | p625 = {{Coord|57.698787|25.276794|display=inline}} | image = Burtnieku%20mui%C5%BEas%20P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja.jpg | vaid = 6893 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382658 | label = ''[[:d:Q46382658|Gaisa tilts]]'' | name = Gaisa tilts | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.697967 | long = 25.278211 | p625 = {{Coord|57.697967|25.278211|display=inline}} | vaid = 6894 | year = 19. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382726 | label = ''[[:d:Q46382726|Klēts (Nr.1)]]'' | name = Klēts (Nr.1) | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698265 | long = 25.27791 | p625 = {{Coord|57.698265|25.27791|display=inline}} | image = Burtnieku%20mui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%20%28Nr.%201%29.%202022%204.jpg | vaid = 6895 | year = 18. gs. b. 19. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382793 | label = ''[[:d:Q46382793|Klēts (Nr.2)]]'' | name = Klēts (Nr.2) | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698913 | long = 25.276033 | p625 = {{Coord|57.698913|25.276033|display=inline}} | image = Burtnieku%20mui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%20Nr.2.jpg | vaid = 6896 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382861 | label = ''[[:d:Q46382861|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698873 | long = 25.275121 | p625 = {{Coord|57.698873|25.275121|display=inline}} | image = Burtnieku%20mui%C5%BEas%20sta%C4%BC%C4%BCi%202022.jpg | vaid = 6897 | year = 18. gs. b.,20.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382932 | label = ''[[:d:Q46382932|Žogs un vārti]]'' | name = Žogs un vārti | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.697701 | long = 25.276371 | p625 = {{Coord|57.697701|25.276371|display=inline}} | vaid = 6898 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46383013 | label = ''[[:d:Q46383013|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.697812 | long = 25.27725 | p625 = {{Coord|57.697812|25.27725|display=inline}} | image = Burtnieku%20mui%C5%BEas%20parks%202022%204.jpg | vaid = 6899 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46383084 | label = ''[[:d:Q46383084|Burtnieku Veco kapu kapliča]]'' | name = Burtnieku Veco kapu kapliča | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku Vecajos kapos | lat = 57.714086 | long = 25.301986 | p625 = {{Coord|57.714086|25.301986|display=inline}} | vaid = 6900 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46383157 | label = ''[[:d:Q46383157|Burtnieku Veco kapu vārti]]'' | name = Burtnieku Veco kapu vārti | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku Vecajos kapos | lat = 57.71396 | long = 25.302072 | p625 = {{Coord|57.71396|25.302072|display=inline}} | vaid = 6901 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51127446 | label = ''[[:d:Q51127446|Daviņu Noriešu kalniņš - senkapi]]'' | name = Daviņu Noriešu kalniņš - senkapi | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 0,4 km uz ZR no Daviņiem | lat = 57.626785247383 | long = 25.218150909968 | p625 = {{Coord|57.626785|25.218151|display=inline}} | vaid = 2411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127455 | label = ''[[:d:Q51127455|Jaunburtnieku kapsētas senkapi ar krustakmeni]]'' | name = Jaunburtnieku kapsētas senkapi ar krustakmeni | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Jaunburtniekos, lielceļa malā pie kapsētas | lat = 57.612963009463 | long = 25.20567360648 | p625 = {{Coord|57.612963|25.205674|display=inline}} | image = Krustakmens%20Koc%C4%93nu%20novad%C4%81.jpg | vaid = 2413 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127467 | label = ''[[:d:Q51127467|Purvmaļu senkapi]]'' | name = Purvmaļu senkapi | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Purvmaļiem | lat = 57.619007065549 | long = 25.206954636657 | p625 = {{Coord|57.619007|25.206955|display=inline}} | vaid = 2414 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127483 | label = ''[[:d:Q51127483|Sauliešu senkapi]]'' | name = Sauliešu senkapi | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Sauliešiem | lat = 57.596050531097 | long = 25.221369322883 | p625 = {{Coord|57.596051|25.221369|display=inline}} | vaid = 2415 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127491 | label = [[Daviņu Lielais akmens|Daviņu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Daviņu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Straumes krejotavas un Daviņiem | lat = 57.626603646552 | long = 25.211403049958 | p625 = {{Coord|57.626604|25.211403|display=inline}} | image = Davi%C5%86u%20Lielais%20akmens%20%284%29.jpg | vaid = 2416 | wikipediauri = Davi%C5%86u_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127590 | label = ''[[:d:Q51127590|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Dikļu luterāņu baznīcā | lat = 57.596484 | long = 25.07417 | p625 = {{Coord|57.596484|25.07417|display=inline}} | vaid = 4499 | year = 1698. 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127604 | label = ''[[:d:Q51127604|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Dikļu luterāņu baznīcā | lat = 57.596461 | long = 25.07432 | p625 = {{Coord|57.596461|25.07432|display=inline}} | vaid = 4500 | year = 1699. 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127668 | label = ''[[:d:Q51127668|Kapa plāksnes fragments]]'' | name = Kapa plāksnes fragments | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Dikļu luterāņu baznīcā | lat = 57.596438 | long = 25.074427 | p625 = {{Coord|57.596438|25.074427|display=inline}} | vaid = 4501 | year = 17.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127731 | label = ''[[:d:Q51127731|Pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta]]'' | name = Pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Neikena kalniņā | lat = 57.594368 | long = 25.082796 | p625 = {{Coord|57.594368|25.082796|display=inline}} | image = Piemi%C5%86as%20akmens%20Neikenkaln%C4%81.JPG | commonscat = Dikļi Park stage | vaid = 98 | year = 1864. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127504 | label = ''[[:d:Q51127504|Rožkalnu senkapi]]'' | name = Rožkalnu senkapi | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Rožkalniem, Piltiņkalna pakājē | lat = 57.508456681301 | long = 25.100901114123 | p625 = {{Coord|57.508457|25.100901|display=inline}} | vaid = 2425 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127516 | label = [[Grebu Bļodas kalns|Grebu Bļodas kalns - pilskalns]] | name = Grebu Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Grebiem | lat = 57.620683697353 | long = 24.995217342419 | p625 = {{Coord|57.620684|24.995217|display=inline}} | vaid = 2426 | wikipediauri = Grebu_B%C4%BCodas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127527 | label = [[Grebu pilskalns]] | name = Grebu pilskalns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Grebiem | lat = 57.620591478894 | long = 24.995833775853 | p625 = {{Coord|57.620591|24.995834|display=inline}} | vaid = 2427 | wikipediauri = Grebu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127536 | label = [[Lapurgu pilskalns]] | name = Lapurgu pilskalns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lapurgām | lat = 57.615682926963 | long = 25.068602863246 | p625 = {{Coord|57.615683|25.068603|display=inline}} | vaid = 2428 | wikipediauri = Lapurgu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127548 | label = ''[[:d:Q51127548|Lapurgu senkapi]]'' | name = Lapurgu senkapi | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lapurgām | lat = 57.615772785785 | long = 25.068690981155 | p625 = {{Coord|57.615773|25.068691|display=inline}} | vaid = 2429 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127558 | label = ''[[:d:Q51127558|Piltiņkalns - kulta vieta]]'' | name = Piltiņkalns - kulta vieta | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rībām | lat = 57.510354854612 | long = 25.102371535693 | p625 = {{Coord|57.510355|25.102372|display=inline}} | vaid = 2430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127566 | label = ''[[:d:Q51127566|Budenbrokas senkapi]]'' | name = Budenbrokas senkapi | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.644722466441 | long = 25.075822374064 | p625 = {{Coord|57.644722|25.075822|display=inline}} | vaid = 2431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127574 | label = ''[[:d:Q51127574|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Budenbroku muižas dzīv. ēkā | lat = 57.613762 | long = 25.078869 | p625 = {{Coord|57.613762|25.078869|display=inline}} | vaid = 4498 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849546 | label = ''[[:d:Q51849546|Vestibila kāpņu margas]]'' | name = Vestibila kāpņu margas | municipality = Eriņi | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Eriņu muižas kungu mājā | lat = 57.903231 | long = 25.358849 | p625 = {{Coord|57.903231|25.358849|display=inline}} | vaid = 4505 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51849583|Eriņu muižas kungu māja]]'' | munwiki = Eri%C5%86i }} {{monument | qid = Q51849583 | label = ''[[:d:Q51849583|Eriņu muižas kungu māja]]'' | name = Eriņu muižas kungu māja | municipality = Eriņi | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.901238715657 | long = 25.35993247742 | p625 = {{Coord|57.901239|25.359932|display=inline}} | image = Eri%C5%86u%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 8808 | year = 18.gs. II.p., 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392203|Eriņu muiža]]'' | munwiki = Eri%C5%86i }} {{monument | qid = Q55185437 | label = ''[[:d:Q55185437|Ķirbeles viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķirbeles viduslaiku kapsēta | municipality = Ipiķu pagasts | district = Ipiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ķirbelē pie Krogzemēm | lat = 58.002305879593 | long = 25.236336503265 | p625 = {{Coord|58.002306|25.236337|display=inline}} | vaid = 2436 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ipi%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55185439 | label = ''[[:d:Q55185439|Veckābuļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veckābuļu viduslaiku kapsēta | municipality = Ipiķu pagasts | district = Ipiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Veckābuļiem | lat = 57.994964389128 | long = 25.128002448052 | p625 = {{Coord|57.994964|25.128002|display=inline}} | vaid = 2437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ipi%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55185441 | label = ''[[:d:Q55185441|Jaunmeģīšu senkapi]]'' | name = Jaunmeģīšu senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Jaunmeģīšiem | lat = 57.821926680546 | long = 25.327199640354 | p625 = {{Coord|57.821927|25.3272|display=inline}} | vaid = 2438 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185443 | label = ''[[:d:Q55185443|Mazšķudiņu senkapi]]'' | name = Mazšķudiņu senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Mazšķudiņiem | lat = 57.866524622168 | long = 25.306485430434 | p625 = {{Coord|57.866525|25.306485|display=inline}} | vaid = 2439 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185445 | label = ''[[:d:Q55185445|Pompju senkapi]]'' | name = Pompju senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pompjiem | lat = 57.870692314772 | long = 25.3217496814 | p625 = {{Coord|57.870692|25.32175|display=inline}} | vaid = 2440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185447 | label = ''[[:d:Q55185447|Ručaku senkapi]]'' | name = Ručaku senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ručakām | lat = 57.847344873098 | long = 25.320021841119 | p625 = {{Coord|57.847345|25.320022|display=inline}} | vaid = 2441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185450 | label = ''[[:d:Q55185450|Jāņa kalns - senkapi]]'' | name = Jāņa kalns - senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = starp Paipustiem un bij. Ozoliņiem | lat = 57.789072711698 | long = 25.306908532617 | p625 = {{Coord|57.789073|25.306909|display=inline}} | vaid = 2442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q113484116 | label = ''[[:d:Q113484116|Oleru muižas apbūve]]'' | name = Oleru muižas apbūve | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | vaid = 9307 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q20402058 | label = [[Kaņepju dižozols]] | name = Kaņepju dižozols | municipality = Jērcēnu pagasts | district = Jērcēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kaņepjiem | lat = 57.7014 | long = 25.6617 | p625 = {{Coord|57.7014|25.6617|display=inline}} | image = Ka%C5%86epju%20ozols%2029.08.2016.jpg | vaid = 2372 | wikipediauri = Ka%C5%86epju_di%C5%BEozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = J%C4%93rc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q16349044 | label = [[Pekas kalns]] | name = Pekas kalns | municipality = Kauguru pagasts | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jauneniņiem | lat = 57.479434362518 | long = 25.392513832307 | p625 = {{Coord|57.479434|25.392514|display=inline}} | image = Pekas%20kalns%20-%20pilskalns%20ziem%C4%81.jpg | vaid = 2445 | wikipediauri = Pekas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kauguru_pagasts }} {{monument | qid = Q46332369 | label = ''[[:d:Q46332369|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Kauguru pagasts | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Avotiņiem un Viesturiem | lat = 57.50438260241 | long = 25.456185269194 | p625 = {{Coord|57.504383|25.456185|display=inline}} | vaid = 2443 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kauguru_pagasts }} {{monument | qid = Q46332414 | label = ''[[:d:Q46332414|Beitu senkapi]]'' | name = Beitu senkapi | municipality = Kauguru pagasts | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Beitēm | lat = 57.482386421688 | long = 25.443836077999 | p625 = {{Coord|57.482386|25.443836|display=inline}} | vaid = 2444 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kauguru_pagasts }} {{monument | qid = Q15220099 | label = [[Zilaiskalns (kalns)]] | name = Zilaiskalns (kalns) | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zilākalna | lat = 57.55361111 | long = 25.21611111 | p625 = {{Coord|57.553611|25.216111|display=inline}} | image = Zilaiskalns.JPG | commonscat = Zilaiskalns Hill | vaid = 2455 | wikipediauri = Zilaiskalns_(kalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127748 | label = ''[[:d:Q51127748|Draņķu senkapi]]'' | name = Draņķu senkapi | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Draņķiem | lat = 57.550917412287 | long = 25.358020159364 | p625 = {{Coord|57.550917|25.35802|display=inline}} | vaid = 2446 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127760 | label = ''[[:d:Q51127760|Ķikutu baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķikutu baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ķikutiem | lat = 57.533384197698 | long = 25.288274516907 | p625 = {{Coord|57.533384|25.288275|display=inline}} | vaid = 2447 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127772 | label = ''[[:d:Q51127772|Jānēnu senkapi]]'' | name = Jānēnu senkapi | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.538332684301 | long = 25.281278763859 | p625 = {{Coord|57.538333|25.281279|display=inline}} | vaid = 2448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127781 | label = [[Cimpēnu pilskalns]] | name = Cimpēnu pilskalns | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kalnacimpēniem | lat = 57.513187043307 | long = 25.307337774049 | p625 = {{Coord|57.513187|25.307338|display=inline}} | vaid = 2449 | wikipediauri = Cimp%C4%93nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127789 | label = [[Vaidavas pilskalns]] | name = Vaidavas pilskalns | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pilskalniem | lat = 57.458113587263 | long = 25.268923446633 | p625 = {{Coord|57.458114|25.268923|display=inline}} | vaid = 2451 | wikipediauri = Vaidavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127802 | label = ''[[:d:Q51127802|Pobreņču Svētais avots - kulta vieta]]'' | name = Pobreņču Svētais avots - kulta vieta | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pobreņčiem | lat = 57.469880478831 | long = 25.381996014632 | p625 = {{Coord|57.46988|25.381996|display=inline}} | vaid = 2452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127810 | label = ''[[:d:Q51127810|Ruģēnu senkapi]]'' | name = Ruģēnu senkapi | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ruģēniem | lat = 57.487619153702 | long = 25.356797076118 | p625 = {{Coord|57.487619|25.356797|display=inline}} | vaid = 2453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127820 | label = ''[[:d:Q51127820|Vītolēnu akmens (Velna pulkstenis) - kulta vieta]]'' | name = Vītolēnu akmens (Velna pulkstenis) - kulta vieta | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vītolēniem | lat = 57.521268836217 | long = 25.298081846163 | p625 = {{Coord|57.521269|25.298082|display=inline}} | vaid = 2454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127841 | label = ''[[:d:Q51127841|Mujānu Izglītības biedrības nams]]'' | name = Mujānu Izglītības biedrības nams | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Mujāni" | lat = 57.523211929689 | long = 25.27998278124 | p625 = {{Coord|57.523212|25.279983|display=inline}} | vaid = 8691 | year = 19.gs.b., 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55185455 | label = ''[[:d:Q55185455|Kalnalammiku apmetne un Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Kalnalammiku apmetne un Upurakmens - kulta vieta | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kalnalammikām | lat = 58.014810183934 | long = 25.376380147754 | p625 = {{Coord|58.01481|25.37638|display=inline}} | vaid = 2456 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185456 | label = ''[[:d:Q55185456|Kokļu senkapi (Baznīcas vieta)]]'' | name = Kokļu senkapi (Baznīcas vieta) | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Koklēm | lat = 57.980974433046 | long = 25.410360597123 | p625 = {{Coord|57.980974|25.410361|display=inline}} | vaid = 2457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185461 | label = ''[[:d:Q55185461|Urgu Zviedru akmens ar uzrakstiem un zīmēm]]'' | name = Urgu Zviedru akmens ar uzrakstiem un zīmēm | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = uz Latvijas un Igaunijas Republiku robežas pie bij. Urgām | lat = 58.069753470075 | long = 25.281310701291 | p625 = {{Coord|58.069753|25.281311|display=inline}} | vaid = 2458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185464 | label = ''[[:d:Q55185464|Arakstes muižas klēts]]'' | name = Arakstes muižas klēts | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Arakstes muižā | lat = 58.023283 | long = 25.334044 | p625 = {{Coord|58.023283|25.334044|display=inline}} | vaid = 6904 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185466 | label = ''[[:d:Q55185466|Arakstes muižas staļļi]]'' | name = Arakstes muižas staļļi | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Arakstes muižā | lat = 58.024226 | long = 25.333121 | p625 = {{Coord|58.024226|25.333121|display=inline}} | vaid = 6905 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219342 | label = [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Matīši | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.7 | long = 25.15972222 | p625 = {{Coord|57.7|25.159722|display=inline}} | image = Mat%C4%AB%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Matthew in Matīši | vaid = 6906 | wikipediauri = Mat%C4%AB%C5%A1u_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46383906 | label = ''[[:d:Q46383906|Droņu senkapi]]'' | name = Droņu senkapi | municipality = Matīšu pagasts | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Droņu fermas | lat = 57.706710433703 | long = 25.15914441041 | p625 = {{Coord|57.70671|25.159144|display=inline}} | vaid = 2459 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46383973 | label = ''[[:d:Q46383973|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Matīšu pagasts | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Matīšu luterāņu baznīcā | lat = 57.700043 | long = 25.159593 | p625 = {{Coord|57.700043|25.159593|display=inline}} | image = Mat%C4%AB%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C%20alt%C4%81ris%202.jpg | commonscat = Altar of Church of Saint Matthew in Matīši | vaid = 4511 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46384057 | label = ''[[:d:Q46384057|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Matīšu pagasts | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Matīšu luterāņu baznīcā | lat = 57.700031 | long = 25.159357 | p625 = {{Coord|57.700031|25.159357|display=inline}} | image = Mat%C4%AB%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C%20kancele%201.jpg | commonscat = Pulpit of Church of Saint Matthew in Matīši | vaid = 4512 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51846250 | label = ''[[:d:Q51846250|Valtenberģu muižas pils]]'' | name = Valtenberģu muižas pils | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.862356 | long = 25.036597 | p625 = {{Coord|57.862356|25.036597|display=inline}} | commonscat = Mazsalaca manor house | vaid = 6908 | year = 1780. 1932. - 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138469860|Valtenberģu muižas apbūve]]'' | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846253 | label = ''[[:d:Q51846253|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.862727 | long = 25.038196 | p625 = {{Coord|57.862727|25.038196|display=inline}} | vaid = 6909 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138469860|Valtenberģu muižas apbūve]]'' | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846255 | label = ''[[:d:Q51846255|Parka paviljons]]'' | name = Parka paviljons | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.863521 | long = 25.034409 | p625 = {{Coord|57.863521|25.034409|display=inline}} | image = Parka%20paviljons.jpg | vaid = 6910 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138469860|Valtenberģu muižas apbūve]]'' | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846259 | label = ''[[:d:Q51846259|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.863064 | long = 25.034022 | p625 = {{Coord|57.863064|25.034022|display=inline}} | image = Valtenber%C4%A3u%20mui%C5%BEas%20parks.jpg | vaid = 6911 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valtenberģu muiža]] | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846261 | label = ''[[:d:Q51846261|staļļi]]'' | name = staļļi | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.863361 | long = 25.039773 | p625 = {{Coord|57.863361|25.039773|display=inline}} | image = Valtenber%C4%A3u%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCa%20drupas.jpg | vaid = 6912 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138469860|Valtenberģu muižas apbūve]]'' | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846263 | label = ''[[:d:Q51846263|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Baznīcas iela 24 | locality = Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 57.8585571 | long = 25.0666892 | p625 = {{Coord|57.858557|25.066689|display=inline}} | image = Mazsalacas%20Sv.Annas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20vecais%20alt%C4%81ris.JPG | vaid = 4516 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846265 | label = ''[[:d:Q51846265|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Baznīcas iela 24 | locality = Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 57.8585571 | long = 25.0666892 | p625 = {{Coord|57.858557|25.066689|display=inline}} | image = Mazsalacas%20Sv.Annas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles.JPG | vaid = 4517 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846267 | label = ''[[:d:Q51846267|Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Vecdauģēniem | lat = 57.89797604613 | long = 25.015672434672 | p625 = {{Coord|57.897976|25.015672|display=inline}} | vaid = 2460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846269 | label = ''[[:d:Q51846269|Ceipu Upurozols - kulta vieta]]'' | name = Ceipu Upurozols - kulta vieta | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ceipiem | lat = 57.901032030829 | long = 25.046454422864 | p625 = {{Coord|57.901032|25.046454|display=inline}} | image = Ceipu%20upurozols.JPG | vaid = 2461 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846271 | label = ''[[:d:Q51846271|Jenku krustakmens]]'' | name = Jenku krustakmens | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jenkām | lat = 57.859963637272 | long = 25.155037366039 | p625 = {{Coord|57.859964|25.155037|display=inline}} | image = Krustakmens%20Mazsalacas%20pagast%C4%81%20%281%29.jpg | vaid = 2462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846272 | label = ''[[:d:Q51846272|Jenku senkapi]]'' | name = Jenku senkapi | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jenkām | lat = 57.860811346039 | long = 25.145753529813 | p625 = {{Coord|57.860811|25.145754|display=inline}} | vaid = 2463 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846275 | label = ''[[:d:Q51846275|Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kukurbaļļu fermas | lat = 57.884285280615 | long = 25.048805871428 | p625 = {{Coord|57.884285|25.048806|display=inline}} | vaid = 2464 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846280 | label = ''[[:d:Q51846280|Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Promultiem | lat = 57.853787003336 | long = 25.106585017593 | p625 = {{Coord|57.853787|25.106585|display=inline}} | vaid = 2465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846281 | label = ''[[:d:Q51846281|Mazsalacas Velna pagrabs - kulta vieta]]'' | name = Mazsalacas Velna pagrabs - kulta vieta | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes labajā krastā | lat = 57.869855895352 | long = 25.008376874524 | p625 = {{Coord|57.869856|25.008377|display=inline}} | image = Mazsalacas%20velna%20ala.jpg | vaid = 2466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363805 | label = [[Mujānu pils]] | name = Mujānu pils | municipality = Mujāni | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Muižniekiem | lat = 57.52305556 | long = 25.27888889 | p625 = {{Coord|57.523056|25.278889|display=inline}} | image = Mujanu%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = Mujāni Castle | vaid = 2450 | wikipediauri = Muj%C4%81nu_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Muj%C4%81ni }} {{monument | qid = Q42888593 | label = ''[[:d:Q42888593|Mūrmuižas nocietinātais tornis]]'' | name = Mūrmuižas nocietinātais tornis | municipality = Mūrmuiža | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.474892 | long = 25.491039 | p625 = {{Coord|57.474892|25.491039|display=inline}} | commonscat = Mūrmuiža Castle | vaid = 6902 | year = 16. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51849620 | label = ''[[:d:Q51849620|Nurmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Nurmu viduslaiku kapsēta | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Nurmos pie fermas | lat = 57.833635284985 | long = 25.498816796252 | p625 = {{Coord|57.833635|25.498817|display=inline}} | vaid = 2467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849647 | label = ''[[:d:Q51849647|Andrecēnu akmens (Velna gulta) - kulta vieta]]'' | name = Andrecēnu akmens (Velna gulta) - kulta vieta | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Andrecēniem | lat = 57.857572506571 | long = 25.430984829976 | p625 = {{Coord|57.857573|25.430985|display=inline}} | vaid = 2468 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849668 | label = ''[[:d:Q51849668|Naukšēnu Kābele - pilskalns]]'' | name = Naukšēnu Kābele - pilskalns | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Rūjas kreisajā krastā, ap 1 km uz R no Naukšēniem | lat = 57.883744991798 | long = 25.426893217135 | p625 = {{Coord|57.883745|25.426893|display=inline}} | image = Nauk%C5%A1%C4%93nu%20K%C4%81beles%20pilskalns5.jpg | vaid = 2469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849699 | label = ''[[:d:Q51849699|Naukšēnu muižas apbūve]]'' | name = Naukšēnu muižas apbūve | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.883055555556 | long = 25.446944444444 | p625 = {{Coord|57.883056|25.446944|display=inline}} | vaid = 6913 | year = 18. gs. b. 1820. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naukšēnu muiža]] | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849725 | label = ''[[:d:Q51849725|Naukšēnu muižas pils]]'' | name = Naukšēnu muižas pils | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.883205 | long = 25.44719 | p625 = {{Coord|57.883205|25.44719|display=inline}} | image = Nauk%C5%A1%C4%93nu%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 6914 | year = 18. gs. b. 1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51849699|Naukšēnu muižas apbūve]]'' | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849763 | label = ''[[:d:Q51849763|Pulksteņu tornis (siernīca)]]'' | name = Pulksteņu tornis (siernīca) | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.882794 | long = 25.44896 | p625 = {{Coord|57.882794|25.44896|display=inline}} | vaid = 6915 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51849699|Naukšēnu muižas apbūve]]'' | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849798 | label = ''[[:d:Q51849798|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.88325 | long = 25.448917 | p625 = {{Coord|57.88325|25.448917|display=inline}} | vaid = 6916 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51849699|Naukšēnu muižas apbūve]]'' | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849835 | label = ''[[:d:Q51849835|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.88297864549 | long = 25.434825577653 | p625 = {{Coord|57.882979|25.434826|display=inline}} | vaid = 6917 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naukšēnu muiža]] | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55185454 | label = ''[[:d:Q55185454|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Oleri | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Oleru muižā | lat = 57.8094 | long = 25.362582 | p625 = {{Coord|57.8094|25.362582|display=inline}} | vaid = 4506 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Oleri }} {{monument | qid = Q55342489 | label = ''[[:d:Q55342489|Alksnīšu senkapi]]'' | name = Alksnīšu senkapi | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 0,8 km A no Alksnīšiem | lat = 57.532381836393 | long = 25.872614284618 | p625 = {{Coord|57.532382|25.872614|display=inline}} | vaid = 2381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342491 | label = ''[[:d:Q55342491|Gulbīšu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Gulbīšu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 1 km DA no Gulbīšiem | lat = 57.510626925785 | long = 25.90514557344 | p625 = {{Coord|57.510627|25.905146|display=inline}} | vaid = 2382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342494 | label = ''[[:d:Q55342494|Gulbīšu senkapi (Jurģa baznīca)]]'' | name = Gulbīšu senkapi (Jurģa baznīca) | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 2 km DA no Gulbīšiem | lat = 57.513889736053 | long = 25.915862903641 | p625 = {{Coord|57.51389|25.915863|display=inline}} | vaid = 2383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342496 | label = ''[[:d:Q55342496|Elvanču senkapi]]'' | name = Elvanču senkapi | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Elvančiem | lat = 57.558970633532 | long = 25.896637964295 | p625 = {{Coord|57.558971|25.896638|display=inline}} | vaid = 2384 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342500 | label = ''[[:d:Q55342500|Maskatu senkapi]]'' | name = Maskatu senkapi | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = starp Maskatiem un Pagastiņiem | lat = 57.549418463283 | long = 25.888336771911 | p625 = {{Coord|57.549418|25.888337|display=inline}} | vaid = 2385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51846282 | label = ''[[:d:Q51846282|Āboliņu senkapi]]'' | name = Āboliņu senkapi | municipality = Ramatas pagasts | district = Ramatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Āboliņiem | lat = 57.987101080976 | long = 25.073162967212 | p625 = {{Coord|57.987101|25.073163|display=inline}} | vaid = 2470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ramatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846283 | label = ''[[:d:Q51846283|Lejāņu apmetne]]'' | name = Lejāņu apmetne | municipality = Ramatas pagasts | district = Ramatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lejāņiem | lat = 57.966102188291 | long = 25.142624212008 | p625 = {{Coord|57.966102|25.142624|display=inline}} | vaid = 2471 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ramatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846285 | label = ''[[:d:Q51846285|Ramatas senkapi]]'' | name = Ramatas senkapi | municipality = Ramatas pagasts | district = Ramatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ramatas upes labajā krastā, 1 km uz D no mehāniskajām darbnīcām | lat = 57.942495244276 | long = 25.001497117785 | p625 = {{Coord|57.942495|25.001497|display=inline}} | vaid = 2472 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ramatas_pagasts }} {{monument | qid = Q46384842 | label = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Rencēnmuižas apbūve ar parku | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.748981 | long = 25.524824 | p625 = {{Coord|57.748981|25.524824|display=inline}} | vaid = 8674 | year = 19.gs.1.p. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q31273094|Rencēnu muiža]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46384892 | label = ''[[:d:Q46384892|Rencēnmuižas vecā kungu māja]]'' | name = Rencēnmuižas vecā kungu māja | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Rozes" | lat = 57.750023 | long = 25.522764 | p625 = {{Coord|57.750023|25.522764|display=inline}} | vaid = 8675 | year = 1835.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46384953 | label = ''[[:d:Q46384953|Rencēnmuižas jaunā pils]]'' | name = Rencēnmuižas jaunā pils | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Saulieši" | lat = 57.74943477367 | long = 25.522421383311 | p625 = {{Coord|57.749435|25.522421|display=inline}} | image = Rantsna%20m%C3%B5isa%20peahoone%202010.%20aastal.jpg | vaid = 8676 | year = 1886.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46385023 | label = ''[[:d:Q46385023|Pārvaldnieka māja ("Ratūzis")]]'' | name = Pārvaldnieka māja ("Ratūzis") | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Saulieši-1" | lat = 57.751026398876 | long = 25.520322973322 | p625 = {{Coord|57.751026|25.520323|display=inline}} | vaid = 8677 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46385095 | label = ''[[:d:Q46385095|Spirta brūzis]]'' | name = Spirta brūzis | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Liepiņas 2" | lat = 57.751454896032 | long = 25.523236071866 | p625 = {{Coord|57.751455|25.523236|display=inline}} | vaid = 8678 | year = 1891.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46385159 | label = ''[[:d:Q46385159|Klēts ("Baltā klēts")]]'' | name = Klēts ("Baltā klēts") | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Sauliešu klēts" | lat = 57.748516058161 | long = 25.518715780518 | p625 = {{Coord|57.748516|25.518716|display=inline}} | vaid = 8679 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46384189 | label = ''[[:d:Q46384189|Ārgaļu senkapi]]'' | name = Ārgaļu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ārgaļiem | lat = 57.756137015829 | long = 25.465531481751 | p625 = {{Coord|57.756137|25.465531|display=inline}} | vaid = 2473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384241 | label = ''[[:d:Q46384241|Deļu viduslaiku kapsēta ar 2 krustakmeņiem]]'' | name = Deļu viduslaiku kapsēta ar 2 krustakmeņiem | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Deļiem | lat = 57.713067218291 | long = 25.436929332455 | p625 = {{Coord|57.713067|25.436929|display=inline}} | vaid = 2474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384292 | label = ''[[:d:Q46384292|Dravnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dravnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Dravniekiem | lat = 57.683399691383 | long = 25.410575639673 | p625 = {{Coord|57.6834|25.410576|display=inline}} | vaid = 2475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384344 | label = ''[[:d:Q46384344|Duņķu senkapi]]'' | name = Duņķu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Duņķiem | lat = 57.737720982832 | long = 25.459481239241 | p625 = {{Coord|57.737721|25.459481|display=inline}} | vaid = 2476 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384391 | label = ''[[:d:Q46384391|Gaidu senkapi]]'' | name = Gaidu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Gaidām | lat = 57.664855846368 | long = 25.515658834258 | p625 = {{Coord|57.664856|25.515659|display=inline}} | vaid = 2477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384447 | label = ''[[:d:Q46384447|Lapaiņu pēdakmens]]'' | name = Lapaiņu pēdakmens | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.665963997398 | long = 25.397476363418 | p625 = {{Coord|57.665964|25.397476|display=inline}} | vaid = 2478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384500 | label = ''[[:d:Q46384500|Skābumu senkapi]]'' | name = Skābumu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Skābumiem | lat = 57.653533844612 | long = 25.487008709033 | p625 = {{Coord|57.653534|25.487009|display=inline}} | vaid = 2479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384570 | label = ''[[:d:Q46384570|Vecdambīšu senkapi]]'' | name = Vecdambīšu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vecdambīšiem | lat = 57.707263892061 | long = 25.462870849415 | p625 = {{Coord|57.707264|25.462871|display=inline}} | vaid = 2480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384640 | label = ''[[:d:Q46384640|Zeltu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeltu viduslaiku kapsēta | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zeltiem | lat = 57.748172243594 | long = 25.442238430569 | p625 = {{Coord|57.748172|25.442238|display=inline}} | vaid = 2481 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384710 | label = ''[[:d:Q46384710|"Sīleņu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Sīleņu" dzīvojamā rija | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Sīleņi | lat = 57.666281351167 | long = 25.416792240577 | p625 = {{Coord|57.666281|25.416792|display=inline}} | vaid = 9097 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384775 | label = ''[[:d:Q46384775|Tēlnieka E.Meldera dzimtās mājas]]'' | name = Tēlnieka E.Meldera dzimtās mājas | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Speļģos | lat = 57.758861 | long = 25.451192 | p625 = {{Coord|57.758861|25.451192|display=inline}} | vaid = 99 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127862 | label = ''[[:d:Q51127862|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Rubene | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Rubenes luterāņu baznīcā | lat = 57.468243 | long = 25.266194 | p625 = {{Coord|57.468243|25.266194|display=inline}} | image = Rubenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 4507 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rubenes luterāņu baznīca|Rubenes luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Rubene }} {{monument | qid = Q51127882 | label = [[Rubenes luterāņu baznīca|Rubenes luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Rubenes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Rubene | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.468243 | long = 25.266194 | p625 = {{Coord|57.468243|25.266194|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Rubene%2002.jpg | commonscat = Lutheran church in Rubene | vaid = 6903 | wikipediauri = Rubenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 14. gs. 1739. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rubene }} {{monument | qid = Q51127900 | label = ''[[:d:Q51127900|Rubenes draudzes skola]]'' | name = Rubenes draudzes skola | municipality = Rubene | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-113 | locality = Randavas | vaid = 9177 | year = 1823.–1965. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Rubene }} {{monument | qid = Q16411582 | label = [[Rūjienas pils]] | name = Rūjienas pils | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Imantas dzirnavām | lat = 57.881896 | long = 25.369504 | p625 = {{Coord|57.881896|25.369504|display=inline}} | image = Ruhja%20ordulinnus%2014..JPG | commonscat = Rūjiena fortress | vaid = 2482 | wikipediauri = R%C5%ABjienas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q18623314 | label = [[Rūjienas luterāņu baznīca]] | name = Rūjienas luterāņu baznīca | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Rīgas iela 32 | lat = 57.89277778 | long = 25.34166667 | p625 = {{Coord|57.892778|25.341667|display=inline}} | image = Ruhja%20luteri%20kirik.JPG | commonscat = Church of Saint Bartholomew in Rūjiena | vaid = 6918 | wikipediauri = R%C5%ABjienas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1263. 16. gs. b. 20.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185479 | label = ''[[:d:Q55185479|Piemineklis Rūjienas atbrīvošanai "Tālavas taurētājs"]]'' | name = Piemineklis Rūjienas atbrīvošanai "Tālavas taurētājs" | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Centra laukums 1 | lat = 57.897427 | long = 25.3260039 | p625 = {{Coord|57.897427|25.326004|display=inline}} | image = T%C4%81lavas%20taur%C4%93t%C4%81js%205.jpg | vaid = 4522 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185486 | label = ''[[:d:Q55185486|Piemineklis A.Alberingam "Sējējs"]]'' | name = Piemineklis A.Alberingam "Sējējs" | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Dārza iela 3 | lat = 57.8985841 | long = 25.3296066 | p625 = {{Coord|57.898584|25.329607|display=inline}} | image = S%C4%93j%C4%93js%202.jpg | vaid = 4521 | year = 1939. 1988. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185488 | label = ''[[:d:Q55185488|Rūjienas pilsētas valdes nams]]'' | name = Rūjienas pilsētas valdes nams | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Raiņa iela 3 | image = R%C5%ABjienas%20valdes%20nams%203.jpg | vaid = 9151 | year = 1935.–1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185489 | label = ''[[:d:Q55185489|Gleznotāja A.Alkšņa dzīves vieta]]'' | name = Gleznotāja A.Alkšņa dzīves vieta | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Rīgas iela 11a | lat = 57.896531 | long = 25.330483 | p625 = {{Coord|57.896531|25.330483|display=inline}} | image = Gleznot%C4%81ja%20A.Alk%C5%A1%C5%86a%20dz%C4%ABves%20vieta%201.jpg | vaid = 100 | year = 1864.-1897. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185490 | label = ''[[:d:Q55185490|Piemineklis J.Skujiņai "Madonna Orans"]]'' | name = Piemineklis J.Skujiņai "Madonna Orans" | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Rīgas iela 30 | lat = 57.8943579 | long = 25.3380857 | p625 = {{Coord|57.894358|25.338086|display=inline}} | image = Madonna%20Orans%205.jpg | vaid = 4524 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185491 | label = ''[[:d:Q55185491|Dzīvojamā ēka, vēlāk slimnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk slimnīca | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Valdemāra iela 26 | lat = 57.8895072 | long = 25.3257612 | p625 = {{Coord|57.889507|25.325761|display=inline}} | image = %C4%92ka%20R%C5%ABjien%C4%81%202.jpg | vaid = 9137 | year = 20.gs. s., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q51846299 | label = ''[[:d:Q51846299|Vīkšēnu pilskalns]]'' | name = Vīkšēnu pilskalns | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Laņģupītes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.848421248631 | long = 25.004665884642 | p625 = {{Coord|57.848421|25.004666|display=inline}} | vaid = 2488 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846302 | label = ''[[:d:Q51846302|Jaunvīkšēnu senkapi]]'' | name = Jaunvīkšēnu senkapi | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jaunvīkšēniem, pie Vīkšēnu pilskalna | lat = 57.843363296624 | long = 25.00935616211 | p625 = {{Coord|57.843363|25.009356|display=inline}} | vaid = 2489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846303 | label = ''[[:d:Q51846303|Rūnu krustakmens]]'' | name = Rūnu krustakmens | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rūnām | lat = 57.841914092632 | long = 25.040441387966 | p625 = {{Coord|57.841914|25.040441|display=inline}} | vaid = 2490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846306 | label = ''[[:d:Q51846306|Skaņkalnes (Kolbergas) pilskalns]]'' | name = Skaņkalnes (Kolbergas) pilskalns | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie Lībiešiem | lat = 57.859407139765 | long = 25.0326199284 | p625 = {{Coord|57.859407|25.03262|display=inline}} | image = L%C4%ABbie%C5%A1u%20%28Ska%C5%86kalnes%29%20pilskalns%20%281%29.jpg | commonscat = Skaņkalne hillfort | vaid = 2491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846308 | label = ''[[:d:Q51846308|Upurala - kulta vieta]]'' | name = Upurala - kulta vieta | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie Skaņkalnes dārzniecības | lat = 57.860668137393 | long = 25.010688433531 | p625 = {{Coord|57.860668|25.010688|display=inline}} | image = Upurala%20Ska%C5%86kaln%C4%93%20%285%29.jpg | commonscat = Upurala | vaid = 2492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846296 | label = ''[[:d:Q51846296|Sēļu pagastskola]]'' | name = Sēļu pagastskola | municipality = Sēļi | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.847623796925 | long = 25.217346412208 | p625 = {{Coord|57.847624|25.217346|display=inline}} | vaid = 6919 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCi_(S%C4%93%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51846297 | label = ''[[:d:Q51846297|Sēļu vējdzirnavas]]'' | name = Sēļu vējdzirnavas | municipality = Sēļi | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.847082606593 | long = 25.21781024472 | p625 = {{Coord|57.847083|25.21781|display=inline}} | image = Seli%20rujiena.jpg | vaid = 6920 | year = 1814. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCi_(S%C4%93%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51846288 | label = ''[[:d:Q51846288|Pantenes apmetne]]'' | name = Pantenes apmetne | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Pantenes purvā pie Braukšiem | lat = 57.862962203712 | long = 25.227338520111 | p625 = {{Coord|57.862962|25.227339|display=inline}} | vaid = 2483 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51846290 | label = ''[[:d:Q51846290|Aņģīšu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Aņģīšu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Dreimaņiem | lat = 57.852498353101 | long = 25.176720222442 | p625 = {{Coord|57.852498|25.17672|display=inline}} | vaid = 2484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51846291 | label = ''[[:d:Q51846291|Pujēnu senvieta]]'' | name = Pujēnu senvieta | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pujēniem | lat = 57.892774150597 | long = 25.19052944269 | p625 = {{Coord|57.892774|25.190529|display=inline}} | vaid = 2485 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51846293 | label = ''[[:d:Q51846293|Vecreļļu senkapi]]'' | name = Vecreļļu senkapi | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vecrellēm | lat = 57.918750081066 | long = 25.118052560445 | p625 = {{Coord|57.91875|25.118053|display=inline}} | vaid = 2487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q12377260 | label = [[Trikātas viduslaiku pils]] | name = Trikātas viduslaiku pils | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = centrā | lat = 57.540954 | long = 25.708843 | p625 = {{Coord|57.540954|25.708843|display=inline}} | image = Trik%C4%81tas%20pilsdrupas%202000-08-05.jpg | commonscat = Trikāta Castle ruins | vaid = 6882 | wikipediauri = Trik%C4%81tas_viduslaiku_pils | year = 13. -14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q29450250 | label = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | name = Trikātas Svētā Jāņa baznīca | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.530833|25.696667|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Trik%C4%81ta%2C%202014-1.jpg | commonscat = Lutheran church in Trikāta | vaid = 6880 | wikipediauri = Trik%C4%81tas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1607. 1694. 1703. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q46333022 | label = ''[[:d:Q46333022|Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.531107242378 | long = 25.696207960296 | p625 = {{Coord|57.531107|25.696208|display=inline}} | image = Trik%C4%81tas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6881 | year = 1802. -1804. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392105|Trikātas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q46333059 | label = ''[[:d:Q46333059|Trikātas viduslaiku pils]]'' | name = Trikātas viduslaiku pils | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = centrā | lat = 57.54106765626 | long = 25.709561951974 | p625 = {{Coord|57.541068|25.709562|display=inline}} | vaid = 2392 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q46332547 | label = ''[[:d:Q46332547|Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta]]'' | name = Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Atpilēm | lat = 57.562070121364 | long = 25.728266751149 | p625 = {{Coord|57.56207|25.728267|display=inline}} | vaid = 2388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332603 | label = ''[[:d:Q46332603|Ķikutu senkapi (Jāņa, Kapu kalns)]]'' | name = Ķikutu senkapi (Jāņa, Kapu kalns) | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ķikutiem | lat = 57.52670055932 | long = 25.705012611038 | p625 = {{Coord|57.526701|25.705013|display=inline}} | vaid = 2389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332655 | label = ''[[:d:Q46332655|Libirtu senkapi]]'' | name = Libirtu senkapi | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Libirtiem | lat = 57.549472540654 | long = 25.745351117638 | p625 = {{Coord|57.549473|25.745351|display=inline}} | vaid = 2390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332696 | label = ''[[:d:Q46332696|Lūsu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lūsu viduslaiku kapsēta | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lūsiem | lat = 57.555185385072 | long = 25.711308812324 | p625 = {{Coord|57.555185|25.711309|display=inline}} | vaid = 2391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332737 | label = ''[[:d:Q46332737|Trikātas Zviedru saliņa - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Trikātas Zviedru saliņa - viduslaiku nocietinājums | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas pilsdrupu tuvumā | lat = 57.539952544903 | long = 25.708275135341 | p625 = {{Coord|57.539953|25.708275|display=inline}} | vaid = 2393 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332784 | label = ''[[:d:Q46332784|Cilnis "Kristus kristīšana"]]'' | name = Cilnis "Kristus kristīšana" | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas luterāņu baznīcā | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.530833|25.696667|display=inline}} | vaid = 4476 | year = 18.gs.Ip. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332839 | label = ''[[:d:Q46332839|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas luterāņu baznīcā | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.530833|25.696667|display=inline}} | vaid = 4477 | year = 1867. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332875 | label = ''[[:d:Q46332875|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas luterāņu baznīcā | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.530833|25.696667|display=inline}} | vaid = 4478 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332969 | label = ''[[:d:Q46332969|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas mācītājmuižā | lat = 57.531131000296 | long = 25.696140999904 | p625 = {{Coord|57.531131|25.696141|display=inline}} | image = 2.%20krasns.jpg | vaid = 4479 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46333022|Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127913 | label = ''[[:d:Q51127913|Gāršu senkapi]]'' | name = Gāršu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Gāršām | lat = 57.465995581089 | long = 25.18357191429 | p625 = {{Coord|57.465996|25.183572|display=inline}} | vaid = 2493 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127926 | label = ''[[:d:Q51127926|Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna pagrabs)]]'' | name = Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna pagrabs) | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Burgām | lat = 57.440287791339 | long = 25.222676955303 | p625 = {{Coord|57.440288|25.222677|display=inline}} | vaid = 2494 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127944 | label = ''[[:d:Q51127944|Jaunkalnu senkapi]]'' | name = Jaunkalnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jaunkalniem | lat = 57.412191679335 | long = 25.367702385582 | p625 = {{Coord|57.412192|25.367702|display=inline}} | vaid = 2495 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127957 | label = ''[[:d:Q51127957|Kaulēnu senkapi]]'' | name = Kaulēnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kaulēniem | lat = 57.423658006496 | long = 25.19893641957 | p625 = {{Coord|57.423658|25.198936|display=inline}} | vaid = 2496 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127975 | label = ''[[:d:Q51127975|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lāčiem, Telmēniem un Strazdiem | lat = 57.419136373281 | long = 25.216344137046 | p625 = {{Coord|57.419136|25.216344|display=inline}} | vaid = 2497 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127991 | label = ''[[:d:Q51127991|Mazgaidēnu senkapi]]'' | name = Mazgaidēnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Mazgaidēniem | lat = 57.418066348399 | long = 25.196505541046 | p625 = {{Coord|57.418066|25.196506|display=inline}} | vaid = 2498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128007 | label = ''[[:d:Q51128007|Telmēnu senkapi]]'' | name = Telmēnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Telmēniem | lat = 57.413562052347 | long = 25.206308299238 | p625 = {{Coord|57.413562|25.206308|display=inline}} | vaid = 2499 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128028 | label = ''[[:d:Q51128028|Trēziņu senkapi]]'' | name = Trēziņu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Trēziņiem | lat = 57.459948000355 | long = 25.250784721262 | p625 = {{Coord|57.459948|25.250785|display=inline}} | vaid = 2500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128044 | label = ''[[:d:Q51128044|Vindēnu senkapi (Krāsmatas)]]'' | name = Vindēnu senkapi (Krāsmatas) | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vindēniem | lat = 57.424544038969 | long = 25.194351959388 | p625 = {{Coord|57.424544|25.194352|display=inline}} | vaid = 2501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128058 | label = ''[[:d:Q51128058|Stoķu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Stoķu Svētavots - kulta vieta | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = starp Stoķiem un Līgotājiem, blakus Kalēja alai | lat = 57.409085456159 | long = 25.260535958678 | p625 = {{Coord|57.409085|25.260536|display=inline}} | vaid = 2502 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128083 | label = ''[[:d:Q51128083|Vaidavas muižas kungu māja]]'' | name = Vaidavas muižas kungu māja | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Vaidavas muižā | lat = 57.460742 | long = 25.256088 | p625 = {{Coord|57.460742|25.256088|display=inline}} | vaid = 6924 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51128067|Vaidavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128099 | label = ''[[:d:Q51128099|Klēts ar pagrabu]]'' | name = Klēts ar pagrabu | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Vaidavas muižā | lat = 57.460079509524 | long = 25.254874823376 | p625 = {{Coord|57.46008|25.254875|display=inline}} | vaid = 6925 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51128067|Vaidavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q46385241 | label = ''[[:d:Q46385241|Sīmanēnu Svētozols - kulta vieta]]'' | name = Sīmanēnu Svētozols - kulta vieta | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Sīmanēniem | lat = 57.582404277524 | long = 25.527277820374 | p625 = {{Coord|57.582404|25.527278|display=inline}} | vaid = 2506 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q46385307 | label = ''[[:d:Q46385307|Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās) | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valmiermuižas dzīv. ēkā | lat = 57.55613 | long = 25.432513 | p625 = {{Coord|57.55613|25.432513|display=inline}} | vaid = 4551 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q113483729 | label = ''[[:d:Q113483729|Klēts un mūra žoga fragments]]'' | name = Klēts un mūra žoga fragments | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | vaid = 9257 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q113484112 | label = ''[[:d:Q113484112|Valmiermuižas tornis]]'' | name = Valmiermuižas tornis | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | vaid = 9301 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138317598|Valmiermuiža]]'' | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q46385375 | label = ''[[:d:Q46385375|Tūteres ozola vieta - kulta vieta]]'' | name = Tūteres ozola vieta - kulta vieta | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Vectūteriem | lat = 57.838080907242 | long = 25.150993420648 | p625 = {{Coord|57.838081|25.150993|display=inline}} | vaid = 2507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385444 | label = ''[[:d:Q46385444|Dārziņu senkapi]]'' | name = Dārziņu senkapi | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Dārziņiem | lat = 57.7918850368 | long = 25.13578491738 | p625 = {{Coord|57.791885|25.135785|display=inline}} | vaid = 2508 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385510 | label = ''[[:d:Q46385510|Vecates senkapi]]'' | name = Vecates senkapi | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vecates krejotavas | lat = 57.761370966234 | long = 25.115416134195 | p625 = {{Coord|57.761371|25.115416|display=inline}} | vaid = 2509 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385582 | label = ''[[:d:Q46385582|Zvejnieku apmetne I, II un senkapi]]'' | name = Zvejnieku apmetne I, II un senkapi | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.775655124922 | long = 25.228938991697 | p625 = {{Coord|57.775655|25.228939|display=inline}} | vaid = 2510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385643 | label = ''[[:d:Q46385643|Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie iztekas no Burtnieku ezera | lat = 57.793433188524 | long = 25.153793767326 | p625 = {{Coord|57.793433|25.153794|display=inline}} | vaid = 2511 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385711 | label = ''[[:d:Q46385711|Kaulēnkalna apmetne]]'' | name = Kaulēnkalna apmetne | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes labajā krastā pie iztekas no Burtnieku ezera | lat = 57.793531917045 | long = 25.153745778561 | p625 = {{Coord|57.793532|25.153746|display=inline}} | vaid = 2512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q55185492 | label = ''[[:d:Q55185492|Bērziņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērziņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vilpulkas pagasts | district = Vilpulkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Bērziņiem | lat = 57.912708780709 | long = 25.26348322162 | p625 = {{Coord|57.912709|25.263483|display=inline}} | vaid = 2513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilpulkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55185493 | label = ''[[:d:Q55185493|Lejaszasu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejaszasu viduslaiku kapsēta | municipality = Vilpulkas pagasts | district = Vilpulkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lejaszasām | lat = 57.946911963155 | long = 25.174156540607 | p625 = {{Coord|57.946912|25.174157|display=inline}} | vaid = 2514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilpulkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46383746 | label = ''[[:d:Q46383746|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ēveles pagasts | district = Ēveles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ēveles luterāņu baznīcā | lat = 57.693002 | long = 25.555701 | p625 = {{Coord|57.693002|25.555701|display=inline}} | image = %C4%92veles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Ēvele | vaid = 4462 | year = 1874. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C4%92veles_pagasts }} {{monument | qid = Q46383833 | label = ''[[:d:Q46383833|Ēveles muižas klēts un parks]]'' | name = Ēveles muižas klēts un parks | municipality = Ēveles pagasts | district = Ēveles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ēveles muižā | lat = 57.688908 | long = 25.5439 | p625 = {{Coord|57.688908|25.5439|display=inline}} | vaid = 6859 | year = 1793. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%92veles_pagasts }} {{monument | qid = Q113484111 | label = ''[[:d:Q113484111|Ēveles luterāņu baznīca]]'' | name = Ēveles luterāņu baznīca | municipality = Ēveles pagasts | district = Ēveles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | vaid = 9297 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%92veles_pagasts }} {{monument | qid = Q55342487 | label = ''[[:d:Q55342487|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Ķeiži | district = Jērcēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Liepiņām | lat = 57.638522542107 | long = 25.55431034425 | p625 = {{Coord|57.638523|25.55431|display=inline}} | vaid = 2371 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6ei%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51849428 | label = ''[[:d:Q51849428|Kalēju senkapi]]'' | name = Kalēju senkapi | municipality = Ķoņu pagasts | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kalējiem | lat = 57.94586826927 | long = 25.411916524677 | p625 = {{Coord|57.945868|25.411917|display=inline}} | vaid = 2432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6o%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51849491 | label = [[Juratas pilskalns]] | name = Juratas pilskalns | municipality = Ķoņu pagasts | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rijaskalniem | lat = 57.881767111122 | long = 25.394904312507 | p625 = {{Coord|57.881767|25.394904|display=inline}} | vaid = 2434 | wikipediauri = Juratas_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6o%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51849519 | label = ''[[:d:Q51849519|Tīliku senkapi]]'' | name = Tīliku senkapi | municipality = Ķoņu pagasts | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Tīlikām | lat = 57.908409347384 | long = 25.373480928236 | p625 = {{Coord|57.908409|25.373481|display=inline}} | vaid = 2435 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6o%C5%86u_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Valmiera Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Valmieras novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Valmieras novads]] kul6rzo3s7xjhwa3mcj72x7qz3yq7ti Ādams Veide 0 524508 4467261 4226498 2026-05-12T20:29:48Z Treisijs 347 4467261 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ādams Veide | vārds_orig = ''Adam Weide'' | attēls = Portrait of Adam Adamovich Weide during Swedish captivity (1700–1710).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1667 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1720 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ģenerālis]], diplomāts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ādams Veide''' ({{val|de|Adam Weide}}, {{val|ru|Ада́м Ада́мович Ве́йде}}, 1667—1720) bija [[vācieši|vācu]] cilmes [[Krievijas cariste]]s armijas virsnieks un diplomāts, [[Pēteris I Romanovs|Pētera I]] līdzgaitnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1667. gadā [[Maskava]]s Vācu sētā (slobodā) virsnieka ģimenē. Dienēja Preobraženskas pulkā, pēc tam, kad 1689. gada 27. augustā Pēteris I veica galma apvērsumu un kļuva par Krievijas valdnieku, viņš kļuva par vienu no cara tuvākajiem līdzgaitniekiem. [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara (1686—1700)]] laikā Veide piedalījās abos [[Azovas karagājieni|Azovas karagājienos]] (1695—1696). 1697. gadā viņš devās uz [[Rīga|Rīgu]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] un tālāk uz [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]] un [[Austrijas erchercogiste|Austriju]], lai sagatavotu [[Lielā sūtniecība|Krievijas Lielās sūtniecības]] ierašanos. 1698. gada augustā ieradās [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā Ukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]] pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. Pēc [[Francis Leforts|Franča Leforta]] nāves 1699. gada martā viņu paaugstināja brigādes ģenerāļa pakāpē un pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā ģenerālis Veide pārņēma Leforta pulka vadību un kopā ar dragūnu pulku un astoņiem kājnieku pulkiem izveidoja divīziju. Vadot savu divīziju Narvas kaujā, viņš krita zviedru gūstā un bija Stokholmā līdz 1710. gadam, kad viņu iemainīja pret krievu gūstā kritušo [[Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru]] [[Nilss Strembergs|Nilsu Strembergu]]. 1711. gadā viņš komandēja divīziju Prutas kampaņā, komandēja Krievijas flotiles avangardu [[Hanko pussala]]s kaujā (''Sjöslaget vid Hangö udd, Гангу́тское сраже́ние'') 1714. gada 27. jūlijā. Miris Maskavā 1720. gada 7. jūlijā, cars Pēteris piedalījās viņa bērēs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veide, Ādams}} [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] ka5qoo8zb4kbk9bwzcueoo0q2z3p10s Soda ekspedīcija 0 529339 4467353 4361856 2026-05-12T22:49:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467353 wikitext text/x-wiki '''Soda ekspedīcija''' ir bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.<ref>''Latviešu literārās valodas vārdnīca''. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.</ref> No [[1905. gads|1905]]. līdz [[1907. gads|1907]]. gadam soda ekspedīcijas, kas sastāvēja no [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] karaspēka un policijas vienībām, tika plaši izmantotas, lai apspiestu [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]]. == Soda ekspedīcijas Latvijas teritorijā == Savu darbību soda ekspedīcijas [[1905. gada revolūcija Latvijā|Latvijas teritorijā]] uzsāka 1905. gada decembrī, kuras vadīja [[ģenerālmajors]] [[Aleksejs Orlovs]]. Soda ekspedīcijām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas. Decembra beigās un 1906. gada pirmajos mēnešos nāves sods tika izpildīts 1170 cilvēkiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/20773|title=1905. gada revolūcija Latvijā|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-04-15|language=en}}</ref>, no tiem aptuveni 700 bija skolotāji, kas tika nogalināti, jo tos uzskatīja par revolūcijas vadītājiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_latvijas-vesture-iss-izklasts-vita-krievina.aspx?BID=ea45abea-7fb8-42d6-8002-d41efd850d45|title=Latvijas vēsture - Īss Izklāsts - Vita Krieviņa - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2023-04-03}}{{Novecojusi saite}}</ref>. Nāvessodu izpildīšana tika veikta publiskās vietās, galvenokārt pie evaņģēliski luteriskajām baznīcām. Vienības ieradās tajos [[pagasts|pagastos]], kuros revolucionāri bija nogalinājuši cilvēkus, [[muižu dedzināšana|dedzinājuši muižas]] vai uzbrukuši karaspēkam vai policijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu konversācijas vārdnīca|last=Gulbis|first=Ansis|publisher=Anša Gulbja apgāds|year=1927-1940|location=Rīga}}</ref> [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernatora]] rīcībā pavisam bija 12 tūkstoši kājnieku un gandrīz 4 tūkstoši jātnieku, kā arī 42 lielgabali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/8-klase/socialisma-idejas-un-1905-gada-revolucija-20495/re-6a4f02c1-f7cf-4390-9660-777a77ca1002|title=Revolūcijas uzplūdi un sakāve — teorija. Latvijas vēsture, 8. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2022-12-20|language=lv}}</ref> Tāpat soda ekspedīcijas Latvijā un citur pielietoja [[Trešais reihs|Vācijas okupanti]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai sodītu [[Partizānu karš|partizānus]] un to atbalstītājus. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} {{latvijas vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] 7juh5mi4qy63hcgctmglvejbvgf10nl Kirasao futbola izlase 0 545010 4467186 4456135 2026-05-12T18:15:15Z Vylks 50297 treneris 4467186 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kirasao | Badge = | Badge_size = | Nickname = ''La Familia Azul''<br />''La Pantera Negra''<br />''La Pantera Azul'' | Association = Kirasao Futbola federācija | Coach = {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] | Captain = [[Leandro Bakuna]] | Most caps = [[Leandro Bakuna]]<br />[[Elojs Roms]] (70) | Top scorer = [[Rangelo Janga]] (21) | Home Stadium = Ergiljo Hato stadions | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _adidassquadra25rbw | pattern_b1 = _adidassquadra25rbw | pattern_ra1 = _adidassquadra25rbw | pattern_sh1 = _adidassquadra25rbw | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _adidascampeon25w | pattern_b2 = _adidascampeon25w | pattern_ra2 = _adidascampeon25w | pattern_sh2 = _adidasblack | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|82.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 68. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs | FIFA min = 188. | FIFA min date = 2003. gada decembris | First game = {{fb|Dominican Republic}} 1–0 {{fb-rt|CUW}}<br />([[Sankristovala]], [[Dominikāna]]; {{dat|2011|8|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Curaçao}} 10–0 {{fb-rt|Grenada}}<br />([[Vilemstade]], [[Kirasao]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Argentina}} 7–0 {{fb-rt|Curaçao}}<br />([[Santjago del Estero]], [[Argentīna]]; {{dat|2023|3|28|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]] | Regional cup best = 3. vieta ([[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]], [[1969. gada CONCACAF Čempionāts|1969]]) }} '''Kirasao futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kirasao]] starptautiskās futbola sacensībās. Kirasao futbola izlasi pārvalda Kirasao Futbola federācija. Kvalificējoties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], Kirasao kļuva par mazāko valsti pēc iedzīvotāju skaita, kas jebkad iekļuvusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā. Iepriekš rekords piederēja [[Islandes futbola izlase|Islandei]], kas spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/11/18/sport/curacao-football-world-cup-intl-hnk |title=Curacao makes history as smallest nation by population to qualify for a World Cup |website=cnn.com |language=en |date={{dat|2025|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Kā Kirasao teritorija - nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Kā Kirasao teritorija - nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Kā [[Nīderlandes Antiļas]] - nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' == Zelta kausa izcīņā == === Kā [[Nīderlandes Antiļas]] === * 1963 - Trešā vieta * 1965 - Piektā vieta * 1967 - ''Nekvalificējās'' * 1969 - Trešā vieta * 1971 - ''Nepiedalījās'' * 1973 - Sestā vieta * 1977 - 1991 - ''Nekvalificējās'' * 1993 - ''Nepiedalījās'' * 1996 - 2000 - ''Nekvalificējās'' * 2002 - ''Nepiedalījās'' * 2003 - ''Nekvalificējās'' * 2005 - ''Izstājās'' * 2007- 2009 - ''Nekvalificējās'' === Kā [[Kirasao]] === * 2011 - 2015 - ''Nekvalificējās'' * 2017 - Grupu turnīrs * 2019 - Ceturtdaļfināls * 2021 - ''Izstājās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' * 2023- ''Nekvalificējās'' * 2025 - 10. vieta == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://curacao-united.com/news/ Curaçao United] – fan site * [https://web.archive.org/web/20110312091042/http://www.fifa.com/associations/association=cuw/index.html Curaçao] on [[FIFA]].com (archived 12 March 2011) {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlase| ]] q38ueo6p694i0n81p179wtfvdtt53st 4467191 4467186 2026-05-12T18:34:54Z Vylks 50297 4467191 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kirasao | Badge = Curacao Football Federation.svg | Badge_size = 200 | Nickname = ''La Familia Azul''<br />''La Pantera Negra''<br />''La Pantera Azul'' | Association = Kirasao Futbola federācija | Coach = {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] | Captain = [[Leandro Bakuna]] | Most caps = [[Leandro Bakuna]]<br />[[Elojs Roms]] (70) | Top scorer = [[Rangelo Janga]] (21) | Home Stadium = Ergiljo Hato stadions | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _adidassquadra25rbw | pattern_b1 = _adidassquadra25rbw | pattern_ra1 = _adidassquadra25rbw | pattern_sh1 = _adidassquadra25rbw | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _adidascampeon25w | pattern_b2 = _adidascampeon25w | pattern_ra2 = _adidascampeon25w | pattern_sh2 = _adidasblack | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|82.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 68. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs | FIFA min = 188. | FIFA min date = 2003. gada decembris | First game = {{fb|Dominican Republic}} 1–0 {{fb-rt|CUW}}<br />([[Sankristovala]], [[Dominikāna]]; {{dat|2011|8|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Curaçao}} 10–0 {{fb-rt|Grenada}}<br />([[Vilemstade]], [[Kirasao]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Argentina}} 7–0 {{fb-rt|Curaçao}}<br />([[Santjago del Estero]], [[Argentīna]]; {{dat|2023|3|28|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]] | Regional cup best = 3. vieta ([[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]], [[1969. gada CONCACAF Čempionāts|1969]]) }} '''Kirasao futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kirasao]] starptautiskās futbola sacensībās. Kirasao futbola izlasi pārvalda Kirasao Futbola federācija. Kvalificējoties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], Kirasao kļuva par mazāko valsti pēc iedzīvotāju skaita, kas jebkad iekļuvusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā. Iepriekš rekords piederēja [[Islandes futbola izlase|Islandei]], kas spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/11/18/sport/curacao-football-world-cup-intl-hnk |title=Curacao makes history as smallest nation by population to qualify for a World Cup |website=cnn.com |language=en |date={{dat|2025|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Kā Kirasao teritorija - nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Kā Kirasao teritorija - nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Kā [[Nīderlandes Antiļas]] - nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' == Zelta kausa izcīņā == === Kā [[Nīderlandes Antiļas]] === * 1963 - Trešā vieta * 1965 - Piektā vieta * 1967 - ''Nekvalificējās'' * 1969 - Trešā vieta * 1971 - ''Nepiedalījās'' * 1973 - Sestā vieta * 1977 - 1991 - ''Nekvalificējās'' * 1993 - ''Nepiedalījās'' * 1996 - 2000 - ''Nekvalificējās'' * 2002 - ''Nepiedalījās'' * 2003 - ''Nekvalificējās'' * 2005 - ''Izstājās'' * 2007- 2009 - ''Nekvalificējās'' === Kā [[Kirasao]] === * 2011 - 2015 - ''Nekvalificējās'' * 2017 - Grupu turnīrs * 2019 - Ceturtdaļfināls * 2021 - ''Izstājās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' * 2023- ''Nekvalificējās'' * 2025 - 10. vieta == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://curacao-united.com/news/ Curaçao United] – fan site * [https://web.archive.org/web/20110312091042/http://www.fifa.com/associations/association=cuw/index.html Curaçao] on [[FIFA]].com (archived 12 March 2011) {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlase| ]] owqpcpzp5hkh9mtrpq5sro9p6tepcsr Krievijas Impērijas flote 0 556736 4467262 4451277 2026-05-12T20:30:39Z Treisijs 347 4467262 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Krievijas Impērijas flote<br />Российский императорский флот | attēls = Attēls:Знак на кивера Гвардейского флотского экипажа.jpg | virsraksts = Krievijas Impērijas flotes emblēma | karogs = | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|25px]] [[Krievijas Impērija]] | pastāvēšana = 1696-1917 | pakļautība = [[File:Imperial Standard of the Emperor of Russia (1858–1917).svg|25px]] [[Krievijas imperators]] | daļa no = [[Krievijas Impērijas Bruņotie spēki]] | karaspēka veids = [[kara flote|jūras spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Pēteris I]]<br>[[Fjodors Ušakovs]]<br>[[Ādams Johans fon Krūzenšterns]]<br>[[Fabiāns fon Belinshauzens]]<br>[[Mihails Lazarevs]]<br>[[Ferdinands Vrangelis]]<br>[[Stepans Makarovs]]<br>[[Aleksandrs Kolčaks]] }} '''Krievijas Impērijas flote''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Российский императорский флот'') bija [[Krievijas cariste]]s un vēlāk [[Krievijas Impērija]]s flote no 1696. līdz 1917. gadam. Tā izveidojās no mazākiem spēkiem, kas pastāvēja pirms cara [[Pēteris I|Pētera I]] izveidotās modernās Krievijas flotes 1696. gada [[Azovas karagājieni|otrajā Azovas karagājienā]] un paplašinājās 18. gadsimta otrajā pusē. [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcija]] un tai sekojošais [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] bija katastrofa Krievijas Impērijas flotei. Melnās jūras flote 1918. gada pavasarī daļēji nonāca [[Vācijas Impērija|vācu]] gūstā [[Sevastopole|Sevastopolē]], daļēji tika atvilkta uz [[Novorosijska|Novorosijsku]], kur to pēc [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] pavēles nogremdēja. Dažus kuģus vācieši nodeva [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainai]]. Sevastopolē esošos kuģus 1918. gada decembrī sagrāba [[Antante]], vēlāk šī flote aktīvi piedalījās karā pret [[boļševiki]]em. Pēc [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|balto armiju]] sakāves daļa bijušās Melnās jūras flotes kuģu devās uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur tika internēti. Baltijas flote [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] palika praktiski neskarta, taču arī tā piedalījās kaujās. 1921. gadā kuģu "Sevastopole" un "Petropavlovska" ekipāžas, kā arī daži [[Kronštate]]s garnizoni sacēlās pret [[Krievijas SFPR|padomju]] valdību, bet boļševiki to brutāli apspieda. Bijušās Krievijas Impērijas flotes kuģi, kas palika padomju rokās, veidoja [[PSRS Jūras kara flote|PSRS flotes]] kodolu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras spēki pēc valsts]] [[Kategorija:Kara flotes]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] 7wpwluqqagmey8fuc6p83znejwla3hw Rūdolfs Bancāns 0 562571 4467129 4458847 2026-05-12T15:11:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467129 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Rūdolfs Bancāns''' (1898—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]]<ref>[http://lists.memo.ru/d3/f221.htm#n139 Банцан Рудольф Фрицевич Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211124220824/http://lists.memo.ru/d3/f221.htm#n139 |date={{dat|2021|11|24||bez}} }} lists.memo.ru</ref> Friča Bancāna ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz Maskavu. Pēc kara beigām kopā ar vecāko brāli [[Roberts Bancāns|Robertu]] mācījās latviešu teātra "Skatuve" studijā. [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] laikā R. Bancānu 1937. gada 15. decembrī kopā ar citiem teātra darbiniekiem apcietināja un 1938. gada 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]] pie [[Maskava]]s.<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Bantsan_Rudolf_Fritsevich/ Банцан Рудольф Фрицевич]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bancāns, Rūdolfs}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] ny5n2d07hssigdnewowf9hr9djf82is Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 564182 4467316 4436216 2026-05-12T21:26:51Z Lasks 38532 4467316 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Gruzija]] | karogs = Flag of Georgia.svg | parraiditajs = [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | nac atlase = ''Geostar'' <small>(2007–2011)</small><br/>''Gruzijas balss'' <small>(2012–pašlaik)</small> | pied reizes = 18 (8 fināli) | pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. | ESC lab = 9. vieta: [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]., [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. | ESC sl = Pēdējā vieta: [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]., [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/georgia Gruzijas profils ''Eurovision.tv'' lapā] }} '''[[Gruzija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 18 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 8 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursā. Gruzija konkursā nav ne reizi uzvarējusi. Augstākais rezultāts bijis 9. vietaː [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]. gada konkursā. == Gruzijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Dalība atsaukta'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" | {{flaga|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[Sofo]]'' | ''Visionary Dream'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 12. | align="center" | 97 | align="center" | 8. | align="center" | 123 |- | align="center" | {{flaga|Serbija|2004}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Diāna Gurtskaja]] | ''Peace Will Come'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 60 | align="center" | 3. | align="center" | 112 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Stefānija un 3G]] | ''We Don't Wanna Put In'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Izstājusies}} |- | align="center" | {{flaga|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Sofo Nižaradze]] | ''Shine'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 136 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 106 |- | align="center" | {{flaga|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Eldrine]]'' | ''One More Day'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 110 | align="center" | 6. | align="center" | 74 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Anrijs Džohadze]] | ''I'm a Joker'' | Angļu, [[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]] | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Nodi Tatišvili]] un [[Sofija Gelovani]] | ''[[Waterfall]]'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 50 | align="center" | 10. | align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Mariko Ebralidze]] un ''[[The Shin]]'' | ''Three Minutes to Earth'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 15 |- | align="center" | {{flaga|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Nina Sublati]] | ''Warrior'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 51 | align="center" | 4. | align="center" | 98 |- | align="center" | {{flaga|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Niko Kočarovs]] un ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 104 | align="center" | 9. | align="center" | 123 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Tako Gačečiladze]] | ''Keep The Faith'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 99 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Iriao]] | ''For You'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 18. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 24 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Oto Nemsadze]] | ''Sul tsin iare (სულ წინ იარე)'' | Gruzīnu{{efn|name=Abhāzu|Sastāv no frazeloģisma [[Abhāzu valoda|abhāzu valodā]]}} | align="center" | 10. | align="center" | 94 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Tornike Kipiani]] | ''Take Me as I Am'' | Angļu{{efn|name=Daudz1|Sastāv no frāzēm [[Itāļu valoda|itāļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Vācu valoda|vācu]] un [[Franču valoda|Franču]] valodās.}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=atcelts|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | Tornike Kipiani | ''You'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flaga|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Circus Mircus]]'' | ''Lock Me In'' | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 18. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 22 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Iru Hečanova]] | ''Echo'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 33 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Notsa Buzaladze]] | ''Fire Fighter'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 34 | align="center" | 8. | align="center" | 54 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Mariama Šengelija]] | ''Freedom'' | Gruzīnu<br />Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 15. | align="center" | 28 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | Angļu | align="center" | | align="center" | |} == Galerija == == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/georgia Gruzijas profils Eurovision.tv lapā] * [https://eurovisionworld.com/eurovision/georgia Gruzijas pārstāvju un rezultātu uzskaitījums – ''EUROVISIONWORLD.COM''] {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Gruzijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] bkog4je7xvtle1v0iovk5isgwj8nsx8 Terorakts Maskavas apgabalā (2024) 0 567070 4467430 4328294 2026-05-13T05:41:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467430 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste|title=Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|attēls=Elimination of the consequences of a fire in "Crocus City Hall" (March 25, 2024).jpg |attēla_apraksts=''Crocus City Hall'' amfiteātrī 25. martā pēc terorakta|vieta={{vieta|Krievija|Maskavas apgabals|Krasnogorska}}|koordinātas={{Coord|55|49|33|N|37|23|26|E|}}|datums={{dat|2024|3|22|N|bez}}|laiks=19:58|laika_josla=MSK / UTC+3|veids=sprādzieni, terorisms, masu slepkavība|bojā_gājušie=145|ievainotie=551|izraisītāji=''[[Islāma valsts — Horasānas province|Wilayah Khorasan]]'' ([[Islāma valsts]])|izraisītājs=|aizdomās_turētie=|aizdomās_turētais=|ieroči=automātiskie ieroči, [[sprāgstvielas]], [[Degpudele|Molotova kokteiļi]]|dalībnieku_skaits=aizturēti 4 aizdomās turētie|dalībnieks=|aizstāvji=|aizstāvis=}}'''Terorakts Maskavas apgabalā''' bija 2024. gada 22. martā plkst. 20:00 pēc [[Maskavas laiks|Maskavas laika]] notikusi masveida apšaude un vairāki sprādzieni koncertzālē ''Crocus City Hall'' pie [[Maskavas apvedceļš|Maskavas apvedceļa]] [[Krievija]]s pilsētā [[Krasnogorska|Krasnogorskā]]. Vismaz pieci uzbrucēji sākuši šaut pūlī un vēlāk izraisījuši arī [[Ugunsgrēks|ugunsgrēku]], kopā nogalinot vismaz 145 cilvēkus un vairāk nekā 551 ievainojot. Šis terorakts bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], upuru skaita ziņā atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/news/2024/03/23/po-dannym-sk-pri-napadenii-na-krokus-pogibli-133-cheloveka-eto-krupneyshiy-terakt-v-rossii-po-chislu-pogibshih-posle-beslana|title=По данным СК, при нападении на «Крокус» погибли 133 человека. Это крупнейший теракт в России по числу погибших после Беслана|website=Meduza|access-date=2024-03-28|language=ru}}</ref> Atbildību par uzbrukumu uzņēmās starptautiskās teroristu organizācijas "[[Islāma valsts]]" [[Afganistāna]]s atzars ''[[Islāma valsts — Horasānas province|Wilayah Khorasan]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7985627/foto-islama-valsts-uznemas-atbildibu-par-apsaudi-krievijas-koncertzale|title=Foto &#10217; "Islāma valsts" uzņemas atbildību par apšaudi Krievijas koncertzālē|website=Ārvalstīs|access-date=2024-03-28|date=2024-03-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/terorakts-ir-islama-valsts-atriebiba-krievijai-par-tuvinasanos-ar-talibiem-les-analitikis/|title=Terorakts ir “Islāma valsts” atriebība Krievijai par tuvināšanos ar talibiem, lēš analītiķis|website=tv3.lv|access-date=2024-03-28|date=2024-03-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7986266/izraelas-militarais-analitikis-uzskata-ka-terorakts-koncertzale-ir-islama-valsts-atriebiba-krievijai-par-tuvinasanos-ar-talibiem|title=Izraēlas militārais analītiķis uzskata, ka terorakts koncertzālē ir "Islāma valsts" atriebība Krievijai par tuvināšanos ar talibiem|website=Ārvalstīs|access-date=2024-03-28|date=2024-03-24|language=lv}}</ref> == Konteksts == 2024. gada 7. martā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība Krievijā brīdināja tūristus, kas apmeklē [[Maskava|Maskavu]] un [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalu]], tuvāko 48 stundu laikā izvairīties no masu pasākumu un pūļu apmeklēšanas teroristu uzbrukumu iespējamības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/us-warns-imminent-moscow-attack-extremists-urges-citizens-avoid-crowds-rcna142401|title=U.S. warns of imminent Moscow attack by 'extremists,' urges citizens to avoid crowds|website=NBC News|access-date=2024-03-22|date=2024-03-08|language=en}}</ref> [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrija]] arī aicināja LR pilsoņus nebraukt uz Krieviju un izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas Maskavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-piemaskava-noticis-terora-akts-uzbrukuma-nogalinati-vismaz-40-cilveki.a547781/|title=Piemaskavā noticis terora akts, uzbrukumā nogalināti vismaz 40 cilvēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> 2024. gada 19. martā [[Vladimirs Putins]] nosauca brīdinājumus par iespējamiem terora aktiem Krievijā par "klaju šantāžu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dialog.ua/russia/292127_1711136787|title=Стрельба на концерте в РФ: что говорил Путин за три дня до этого и первая реакция Украины|last=Dialog.ua|website=Диалог.UA|access-date=2024-03-22|language=ru}}</ref> Vienlaikus viņš uzdeva [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālais drošības dienestam]] (FSB) un citiem speciālajiem dienestiem "nopietni pastiprināt pretterorisma darbu visās jomās", norādot uz ārvalstu izlūkdienestiem kā pretinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/society/508440-putin-prizval-fsb-usilit-antiterroristiceskuu-deatel-nost|title=Путин призвал ФСБ усилить антитеррористическую деятельность|website=Forbes.ru|access-date=2024-03-28|date=2024-03-19|language=ru}}</ref> 2024. gada 22. martā FSB ziņoja, ka Maskavā aizdomās par saistību ar [[Krievu brīvprātīgo korpuss|Krievu brīvprātīgo korpusu]] aizturēti septiņi vīrieši. Aizturēšanas laikā tika konfiscēti naži, mačetes, taktiskais cirvis, aerosola pistole un piparu aerosols.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://moskvichmag.ru/gorod/fsb-zaderzhala-v-moskve-sem-storonnikov-russkogo-dobrovolcheskogo-korpusa/|title=ФСБ задержала в Москве семь сторонников «Русского добровольческого корпуса»* - Москвич Mag|access-date=2024-03-22|date=2024-03-22|language=ru-RU}}</ref> == Terorakta hronoloģija == Vairākas neidentificētas maskās tērptas personas ienāca izklaides centra galvenajā ieejā, atklāja uguni no automātiskajām šautenēm, pēc tam devās uz koncertzāli, kur apmēram pēc 10 minūtēm bija paredzēts grupas ''Пикник'' koncerta sākums. Teroristi turpināja šaut uz cilvēkiem, iemeta (pēc zālē sēdējušo aculiecinieku vārdiem) granātu vai aizdedzinošu bumbu, pēc kā ēkā notika sprādziens un izcēlās uguns. Ēkai sācis brukt jumts, ugunsdzēsēji nespēja sākt dzēšanu, līdz ieradās īpašo uzdevumu vienība; vēlāk atskanēja otrs sprādziens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57862/abroad/56406270/neizvestnye-napali-na-koncertnyy-zal-krokus-siti-holl-v-podmoskove-fsb-podtverzhdaet-gibel-40-chelovek|title=Неизвестные напали на концертный зал "Крокус Сити Холл" в Подмосковье. ФСБ подтверждает гибель 40 человек|website=rus.delfi.lv|access-date=2024-03-22|language=ru}}</ref> Saskaņā ar [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] provizoriskajiem datiem uzbrukumā tika nogalināti 40 cilvēki un vairāk nekā 140 tika ievainoti. Vēlāka informācija nogalināto skaitu vērtēja ap simtu. Pulksten 0:00 pēc vietējā laika tika ziņots, ka teroristi, iespējams, ir aizbēguši. Pēc izraisītā ugunsgrēka ēkai iebruka jumts, ugunsgrēks aptvēra 13 900 m<sup>2</sup> platību. Vēlāk ugunsgrēks tika lokalizēts. Augšējais stāvs bija pilnībā izdedzis. Ap 0:30 pēc vietējā laika atbildību par teroraktu uzņēmusies [[Islāma valsts]] organizācija, kura regulāri uzņemas atbildību par dažādiem terora aktiem pasaulē. Izdzīvojušie tika evakuēti ar medicīnisko helikopteru palīdzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.com/emergencies/1764275|title=Ambulance helicopters evacuate several survivors of Crocus City Hall shootout|website=TASS|access-date=2024-03-24}}</ref> un ziņots, ka tika nosūtītas 70 ātrās palīdzības brigādes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2024/mar/22/moscow-concert-hall-shooting-blast|title=At least 115 killed and scores wounded in Moscow concert hall attack|work=The Guardian|access-date=2024-03-24|date=2024-03-23|last=Roth|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Nezināms skaits cilvēku no skatuves aizbēga uz stāvvietu, bet citi aizbēga uz jumta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-68642162|title=Gunmen kill 133 at Crocus City Hall in Moscow attack|access-date=2024-03-24|date=2024-03-22|language=en-GB}}</ref> Varas iestādes evakuēja aptuveni 100 cilvēkus, kas slēpās pagrabā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-68642036|title=All four suspects arrested after Crocus City Hall shootings, Russia says|website=BBC News|access-date=2024-03-24|date=2024-03-22|language=en-gb}}</ref> Kāds izdzīvojušais stāstīja, ka bēgļus kavēja aizslēgtas durvis, liekot dažiem no viņiem uzlauzt durvis, lai aizbēgtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2024/03/23/it-could-have-been-me-russians-mourn-victims-of-deadly-concert-hall-attack-a84596|title=‘It Could Have Been Me’: Russians Mourn Victims of Deadly Concert Hall Attack|last=Reporter|first=Moscow Times|website=The Moscow Times|access-date=2024-03-24|date=2024-03-23|language=en}}</ref> Ugunsdzēsēji novērsa uguns izplatīšanos, savukārt trīs helikopteri tika izvietoti, lai izgāztu ūdeni uz degošā jumta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/europe/20240322-gunmen-in-combat-fatigues-open-fire-at-moscow-concert-hall|title=Zelensky says Putin seeking to ‘shift the blame’ for Moscow attack onto Kyiv|website=France 24|access-date=2024-03-24|date=2024-03-22|language=en}}</ref> [[Attēls:Crocus City Hall sign after attack (cropped).jpg|thumb|''Crocus City Hall'' ēka pēc ugunsgrēka]] Līdz pulksten 07:00 23. martā Vorobjovs ziņoja, ka ugunsgrēks ir ierobežots un lielākoties nodzēsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-68642036|title=All four suspects arrested after Crocus City Hall shootings, Russia says|website=BBC News|access-date=2024-03-24|date=2024-03-22|language=en-gb}}</ref> Viņš publiskoja video, kurā redzami plaši bojājumi ēkai ar pilnībā sagruvušu jumtu un koncertzāles augšējās rindas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/av/world-europe-68644918|title=Video shows fire damage in Moscow's Crocus concert hall|access-date=2024-03-24|language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā līdz pulksten 11:30 ugunsgrēks bija pilnībā nodzēsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/world/live-blog/moscow-concert-attack-live-updates-rcna144768|title=Fire extinguished at Crocus City Hall, Russian Emergency Ministry says|website=NBC News|access-date=2024-03-24|date=2024-03-24|language=en}}</ref> [[Islāma valsts — Horasānas province|IS–KP]] ziņojumā arī tika apgalvots, ka uzbrucējiem bija pistoles un naži.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.enabbaladi.net/?p=692453&preview=true&preview_id=692453|title=تنظيم "الدولة" يقدم روايته عن هجوم موسكو|last=Kh.J|first=Editor 123|website=عنب بلدي|access-date=2024-03-24|date=2024-03-23|language=ar}}</ref> Tajā pašā dienā, kad tika publicēts ziņojums, IS–KP ar ziņu aģentūras ''Amaq'' starpniecību publicēja video, kurā redzama upuru nošaušana un rīkles pārgriešana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarin.com/mundo/atentado-moscu-isis-k-difundio-escalofriante-video-ataque-adentro-gritos-ala-grande_0_2hfxIkC2ao.html|title=Atentado en Moscú: ISIS-K difundió un escalofriante video del ataque desde adentro con gritos de "Alá es grande"|last=Clarín|first=Redacción|website=Clarín|access-date=2024-03-24|date=2024-03-23|language=es}}</ref> Lielākā daļa bojāgājušo un ievainoto bija Krasnogorskas, [[Himki|Himku]] un citu [[Maskava]]s ziemeļrietumu nomalē esošo pilsētu iedzīvotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-68645755|title=What we know about attack on a Moscow concert hall|access-date=2024-03-28|date=2024-03-23|language=en-GB}}</ref> Starp bojāgājušajiem bija pa vienam pilsonim no [[Azerbaidžāna]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medianews.az/2024/03/24/erm%c9%99ni-arvadi-il%c9%99-birlikd%c9%99-krokus-terrorunda-h%c9%99lak-olan-az%c9%99rbaycanli-kimdir|title=Erməni arvadı ilə birlikdə “Krokus” terrorunda həlak olan azərbaycanlı kimdir?|website=Medianews|access-date=2024-03-28|date=2024-03-24|language=az|archive-date=2024-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20240329124337/https://medianews.az/2024/03/24/erm%C9%99ni-arvadi-il%C9%99-birlikd%C9%99-krokus-terrorunda-h%C9%99lak-olan-az%C9%99rbaycanli-kimdir}}</ref> [[Armēnija]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radio1.ru/news/proisshestviya/grazhdanka-armenii-pogibla-v-hode-terakta-v-krokus-siti-holle/|title=Гражданка Армении погибла в ходе теракта в «Крокус Сити Холле»|website=radio1.ru|access-date=2024-03-28|date=2024-03-25|language=ru}}</ref> [[Moldova]]s un divi no [[Baltkrievija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://informburo.kz/novosti/grazdane-kyrgyzstana-i-belarusi-pogibli-vo-vremya-terakta-v-krokus-siti-xolle|title=Граждане Кыргызстана и Беларуси погибли во время теракта в "Крокус Сити Холле"|website=informburo.kz|access-date=2024-03-28|date=2024-03-27|language=ru|archive-date=2024-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240328213911/https://informburo.kz/novosti/grazdane-kyrgyzstana-i-belarusi-pogibli-vo-vremya-terakta-v-krokus-siti-xolle}}</ref> == Starptautiskā reakcija == Dažas minūtes pēc tam, kad tika ziņots par teroraktu, valstis un nevalstiskās organizācijas, piemēram, [[Apvienoto Nāciju Organizācija]], izteica līdzjūtību un atbalstu Krievijai un tās iedzīvotājiem. [[Amerikas Savienotās Valstis]], piemēram, paziņoja, ka tās "ir informētas par ziņojumiem par apšaudi un uzskata, ka notikuma vietā redzamais materiāls ir šausminošs". [[Ukraina]]s Aizsardzības izlūkdienests apgalvoja, ka 22. marta terorakts Maskavas apgabalā ir apzināta [[Vladimirs Putins|Putina]] režīma [[provokācija]]. "Tā ir apzināta Putina specdienestu provokācija, par kuru starptautiskā sabiedrība jau iepriekš brīdināja. Kremļa tirāns ar to sāka savu karjeru un vēlas to beigt ar tādiem pašiem noziegumiem pret saviem pilsoņiem," sacīja Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas pārstāvis [[Andrijs Jusovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/Tsaplienko/50575|title=ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS|website=Telegram|access-date=2024-03-22}}</ref> Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] paziņoja, ka Ukrainai nav nekāda sakara ar apšaudi un sprādzieniem Maskavas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/hronika-voiny-v-ukraine/31715636.html|title="Украина не имеет ничего общего со стрельбой в "Крокус Сити Холле"|work=Радио Свобода|access-date=2024-03-22|language=ru}}</ref> == Maskavas reakcija == 19 stundas pēc uzbrukuma Putins uzstājās ar televīzijas uzrunu, kurā pasludināja 24. martu par valsts sēru dienu, netieši vainojot Ukrainu teroraktā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.currenttime.tv/a/putin-obraschenie-terakt/32874437.html|title=Путин выступил с обращением спустя 19 часов после теракта в "Крокусе" и обвинил Украину в помощи в его организации|website=Настоящее Время|access-date=2024-03-23|date=2024-03-23|language=ru}}</ref> Krievijas vēstniecība Latvijā apsūdzēja Latviju, ka tās rīcībā ir informācija par terorakta pasūtītāju: "Rīga labi zina, kas stāv aiz šī slaktiņa un atbalsta teroru pret mierīgajiem mūsu valsts iedzīvotājiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/LV_RUSEMBAS/status/1771569845735248354?s=20|title=Посольство России в Латвии}}</ref> == Antiimigrantu noskaņojums == Terorakts un tā atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos izraisīja [[Ksenofobija|ksenofobisku]] un pret migrantiem vērstu noskaņojumu pieaugumu Krievijas sabiedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2024/03/25/posle-terakta-v-krokuse-politiki-i-propagandisty-trebuyut-uzhestochit-migratsionnuyu-politiku-eto-pravda-moglo-predotvratit-napadenie|title=После теракта в «Крокусе» политики и пропагандисты требуют ужесточить миграционную политику. Это правда могло предотвратить нападение? Разбираемся с исследователем миграции Салаватом Абылкаликовым|website=Meduza|access-date=2024-03-28|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.ozodi.org/a/ksenofobiya-i-reydy-na-migrantov-posle-napadeniya-na-krokus-siti-holl/32877624.html|title="Прозевали страшнейший теракт и теперь делают вид, что работают". Ксенофобия и рейды на мигрантов после теракта в "Крокусе"|website=Радио Озоди|access-date=2024-03-28|date=2024-03-26|language=ru}}</ref> Tā 23. martā taksometru dienestā strādājošie migrantu šoferi stāstīja par ziņojumiem no klientiem, kuri atteikušies braukt ar šoferiem-[[tadžiki]]em viņu tautības dēļ. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka apmeklētāji apvainojuši kādu tadžiku izcelsmes Maskavas kafejnīcas darbinieku. [[Volgograda|Volgogradā]] un vairākās citās pilsētās notika policijas reidi pret migrantiem, bet Maskavā mājokļu un komunālo pakalpojumu darbinieki lūdza kolēģus no [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s netraucēt izbraukt uz ielām, lai nekļūtu par reidu upuriem. [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskā]] nezināmas personas aizdedzināja migrantiem piederošu tirdzniecības paviljonu, bet [[Kaluga|Kalugā]] nezināmu personu grupa uz ielas piekāva trīs Tadžikistānas pilsoņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vesty.co.il/main/article/rjzvgzy1a|title=Таджикская диаспора в России в панике после ареста подозреваемых в теракте|website=vesty|access-date=2024-03-28|date=2024-03-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sibreal.org/a/kyrgyzstan-rekomendoval-svoim-grazhdanam-poka-ne-ezditj-v-rossiyu/32877605.html|title=Кыргызстан рекомендовал своим гражданам пока не ездить в Россию|website=Сибирь.Реалии|access-date=2024-03-28|date=2024-03-26|language=ru}}</ref> "[[Radio Brīvā Eiropa|Radio Brīvība]]" ziņoja par Kirgizstānas, Tadžikistānas un Ukrainas pilsoņu masveida aizturēšanu Maskavas [[Šeremetjevas lidosta|Šeremetjevas lidostā]]. Viens no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja, ka ielidojušie ārzemnieki tika ieslodzīti vairāk nekā diennakti, nopratināti un daži no viņiem tika sisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.info/news/270213|title=В России начались акты дискриминации мигрантов. Прилетевших в Москву жителей Кыргызстана вторые сутки не выпускают из аэропорта|website=The Insider|access-date=2024-03-28|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada 26. martā [[Kirgizstāna]]s Ārlietu ministrija aicināja savus pilsoņus atturēties no nevajadzīgiem ceļojumiem uz Krieviju, bet tiem, kas jau atrodas Krievijā, tika ieteikts neapmeklēt pārpildītas vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moscowtimes.nl/2024/03/25/mid-kirgizstana-rekomendoval-grazhdanam-neezdit-vrossiyu-iz-za-oblav-namigrantov-a125646|title=МИД Кыргызстана рекомендовал гражданам не ездить в Россию из-за облав на мигрантов|last=Times|first=Русская служба The Moscow|website=Русская служба The Moscow Times|access-date=2024-03-28|date=2024-03-25|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maskavas apgabals]] [[Kategorija:Terorisms]] [[Kategorija:2024. gads]] p1gkhy1yfpcejblisghq9o2t3x3q3od 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 571128 4467240 4464711 2026-05-12T20:03:20Z Lasks 38532 4467240 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |- | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- | rowspan="4" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] sj7pcjb94n1h96rg92u4m9y4z7th9aj 4467309 4467240 2026-05-12T21:20:11Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4467309 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- | rowspan="4" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] lvj4husnki02pyqa55nnq2n0lloid63 4467310 4467309 2026-05-12T21:21:12Z Lasks 38532 4467310 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #22b14c | tag3 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- | rowspan="4" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] fbluvj2a4nuvuxe62rv8semeaysidec 4467313 4467310 2026-05-12T21:23:58Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4467313 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #22b14c | tag3 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- | rowspan="14" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qj0r8qqakmf80lcxyr63aoajjc2lk7d 4467418 4467313 2026-05-13T05:29:28Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4467418 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #22b14c | tag3 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- ! rowspan="3" | 1. puse | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |- ! rowspan="3" | 2. puse | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- ! rowspan="6" | Producentu izvēle | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- ! rowspan="2" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] cqrrvb8g1lm38gf19ogg33mzs7s5nq5 4467419 4467418 2026-05-13T05:30:26Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4467419 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis | col3 = #22b14c | tag3 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- ! rowspan="3" | 1. puse | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |- ! rowspan="3" | 2. puse | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- ! rowspan="6" | Producentu izvēle | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- ! rowspan="2" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] sbqhkwimhrvqrjeap095hite5nya6aa Olimpija Dukakisa 0 578207 4467408 4347501 2026-05-13T04:51:08Z ZANDMANIS 91184 4467408 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Olimpija Dukakisa | vārds_orig = ''Olympia Dukakis'' | attēls = Olympia Dukakis 2019.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Olimpija Dukakisa 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1931|6|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Louela}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2021|5|1|1931|6|20}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1961—2021 | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[60. Kinoakadēmijas balva|1987]]: [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] ("[[Moonstruck]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1987: [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Labākā otrā plāna aktrise]] ("[[Moonstruck]]") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Olimpija Dukakisa''' ({{Val|en|Olympia Dukakis}}; dzimusi {{Dat|1931|6|20}}, mirusi {{Dat|2021|5|1}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos. Dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē. Viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]. Par lomu [[Normans Džuisons|Normana Džuisona]] filmā "[[Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'', 1987) Dukakisa saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Labākā otrā plāna aktrise]]". Piedalījusies arī tādās filmās kā "[[Kurš nu runātu]]" (''Look Who's Talking'', 1989), "[[Dzelzs magnolijas]]" (1989), "[[Varenā Afrodīte]]" (''Mighty Aphrodit'', 1995), ''[[Mr. Holland's Opus]]'' (1995), "[[Nevainojama bilde]]" (1997), ''[[Away from Her]]'' (2006), "[[Sieviešu valstībā]]" (2007) un "[[Slepenais aģents: Cīņa pret Eskobaru]]" (2016). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukakisa, Olimpija}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] cblppx5ar0sm9x7ik2v5iq5c9wmla2s Andreja Pumpura iela (Ogre) 0 578287 4467462 4192802 2026-05-13T06:56:12Z Olgerts V 41522 noformējums 4467462 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Andreja Pumpura iela|Andreja Pumpura iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Andreja Pumpura iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunogre]] |ielas garums = 530 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants]] / [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Andreja Pumpura iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Skolas iela (Ogre)|Skolas]] un [[Skautu iela (Ogre)|Skautu ielu]], bet beidzas savienojumā ar [[Rīgas iela (Ogre)|Rīgas ielas]] sānu brauktuvi. Andreja Pumpura ielā ir privātmāju apbūve. Iela nosaukta dzejnieka [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] vārdā. == Ielu savienojumi == Andreja Pumpura iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Skolas iela (Ogre)|Skolas iela]] * [[Skautu iela (Ogre)|Skautu iela]] (T veida krustojums) * [[Jaunogres prospekts]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Ogre)|Rīgas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] thu38zctzu9byffbnvfkgu7aznv5z0z Anemoņu iela 0 578289 4467463 4192803 2026-05-13T07:06:01Z Olgerts V 41522 noformējums 4467463 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Anemoņu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Lašupes]] |ielas garums = 370 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Anemoņu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju ielu]]. Privātmāju apbūve. Ielas nosaukums piešķirts 2010. gada 21. oktobrī.<ref>{{Ielas dati no data.gov.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Anemoņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru iela]] (T veida krustojums) * [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] lru1peoa7v5e2i7yyd2yfssnhh9a5i7 4467497 4467463 2026-05-13T08:08:42Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4467497 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Anemoņu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Lašupes]] |ielas garums = 370 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Anemoņu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju ielu]]. Anemoņu ielas garums ir aptuveni 370 metri. Privātmāju apbūve. Ielas nosaukums piešķirts 2010. gada 21. oktobrī.<ref>{{Ielas dati no data.gov.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Anemoņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru iela]] (T veida krustojums) * [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] j9nxyvhz57x5sxijzyqfoegdwzca47a Ausekļa prospekts 0 578294 4467501 4192804 2026-05-13T08:14:25Z Olgerts V 41522 noformējums 4467501 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ausekļa prospekts |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunogre]] |ielas garums = 1153 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants]] / [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ausekļa prospekts''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Mālkalnes prospekts|Mālkalnes prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Gaismas prospekts (Ogre)|Gaismas prospektu]] un [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospektu]]. == Ielu savienojumi == Ausekļa prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Mālkalnes prospekts]] (T veida krustojums) * [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospekts]] (T veida krustojums) * [[Lapu iela (Ogre)|Lapu iela]] * [[Blāzmas iela (Ogre)|Blāzmas iela]] * [[Zilokalnu prospekts]] * [[Gaismas prospekts (Ogre)|Gaismas prospekts]] * [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospekts]] (2. reizi) == Skatīt arī == * [[Ausekļa iela]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] po62s4e2c6a19kx69orzqk6cjmw0ozj 4467509 4467501 2026-05-13T08:17:30Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4467509 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ausekļa prospekts |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunogre]] |ielas garums = 1153 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants]] / [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ausekļa prospekts''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Mālkalnes prospekts|Mālkalnes prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Gaismas prospekts (Ogre)|Gaismas prospektu]] un [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospektu]]. == Ielu savienojumi == Ausekļa prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Mālkalnes prospekts]] (T veida krustojums) * [[Blāzmas iela (Ogre)|Blāzmas iela]] * [[Zilokalnu prospekts]] * [[Gaismas prospekts (Ogre)|Gaismas prospekts]] * [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospekts]] == Skatīt arī == * [[Ausekļa iela]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] h4ifee1s8gyyh8fnj2m3957slakishr Laimis Rācenājs 0 578464 4467140 4337177 2026-05-12T16:04:17Z ~2026-28681-93 145286 4467140 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Laimis Rācenājs | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{ddv|1958|8|21}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = Dziedātājs | Instrumenti = Vokāls, sitaminstrumenti | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Laimis Rācenājs''' (dzimis [[1958]]. gada 21. augustā [[Dobele|Dobelē]]) ir [[latvieši|latviešu]] džeza un popmūzikas dziedātājs. Mācījās [[Kuldīgas 1. vidusskola|Kuldīgas 1. vidusskolā]], Kuldīgas un Ventspils mūzikas skolās, Georga Otsa mūzikas vidusskolā Tallinā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/24323146.pdf Sava ceļa gājējs Laimis]</ref> Darbojās grupās "[[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]]", "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" (1980—1981), džeza kvartetos „Barbershop Kvartett” (1984—1986) un "Harmony 4 Riga" (1993), [[Tallina]]s bigbendos "New Murphy Band" (1992) un "Modern Fox" (1994).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/sveicam-dziedataju-laimi-racenaju-60.-jubileja.a107307/|title=Sveicam dziedātāju Laimi Rācenāju 60. jubilejā!|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> Vēlāk piedalījās muzikālajos projektos "Viva La Bomba", "Besame mucho dziesmas ar chili", "Balādes par vīnu, mīlu un raganām" u.c. Piedalījās TV šovos un koncertēja vairāk nekā 20 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.entergauja.com/lv/jaunumi-un-notikumi/notikumi/2022/laimis-racenajs-un-aivars-hermanis-ar-koncertprogrammu-vienmer-zali-ungurmuiza|title=Laimis Rācenājs un Aivars Hermanis ar koncertprogrammu “Vienmēr zaļi!” Ungurmuižā » EnterGauja|last=www.kosmodroms.lv|first=Kosmodroms {{!}} Digital Creative Studio {{!}}|website=www.entergauja.com|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref> == Albumi == * [https://rateyourmusic.com/release/album/airi_allvee_and_laimis_racenajs/wunderbar/ Wunderbar (1992)] Airi Allvee & Laimis Racenajs * [https://rateyourmusic.com/release/album/modern-fox/modern-fox-1/ Modern Fox (1994)] (kā Laimis Racenaijs) * [https://www.discogs.com/master/2578859-Airi-Allvee-Laimis-RacenajsNew-Murphy-Band-Wunderbar Airi Allvee, Laimis Racenajs, The New Murphy Band — Wunderbar (1992, 2022)] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rācenājs, Laimis}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] 8uoxmer3reqm1ylolqdm3bbdjqe9w8u Tautas iela (Daugavpils) 0 590195 4467409 4463259 2026-05-13T04:53:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467409 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Tautas iela|Tautas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tautas iela |attēls = Daugavpils, Tautas iela - panoramio (27).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 1670 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Kijevas iela * Vecticībnieku iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tautas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Tautas iela sākas krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]] pie [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle|Borisa un Gļeba katedrāles]], ved ziemeļaustrumu virzienā, paralēli [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielai]], un beidzas krustojumā ar [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielu]]. Ielā ir daudzstāvu un privātmāju apbūve. Tautas ielas kopējais garums ir 1670 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Kijevas iela''' ({{val|ru|Киевская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā tika pārdēvēta par '''Vecticībnieku ielu''', bet 1940. gada 2. augustā — par '''Tautas ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš tā laika ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Jaunība Children's and Youth Centre.jpg|270px|thumb|Tautas iela, 7]] * Nr. 2 — [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]], uzcelta 1905. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4822 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|8|27||bez}}}}</ref> * Nr. 7 — divstāvu sabiedriska ēka, uzcelta 1860. gados, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sabiedriska ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4823 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}}}}</ref> * Nr. 11 — bijusī [[Daugavpils 10. vidusskola]], tagad viena no [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]s ēkām. * Nr. 59 — [[Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs]]. * Nr. 60 — pirts Nr. 2.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tautas iela 60, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adrese/tautas-iela-60-daugavpils-lv-5404/strukturvienibas |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> Agrāk, no 19. gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam, pirts atradās blakus, majā Nr. 62 (Ņemcova pirts, no 20. gadsimta sākuma — Saļnera pirts).<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Visu kvartālu pārnumuru ielas pusē starp [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas]] un [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas ielu]] aizņem bijušais ''Slavas skvērs'', kas tika atklāts 1969. gada 26. jūlijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Otrā pasaules kara atcere: Slavas skvērs Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/1675 |publisher=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|1|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pašlaik visi padomju laika pieminekļi skvērā ir nojaukti, tiek plānots izveidot jaunu vides objektu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī nogāztā padomju pieminekļa vietā Slavas skvērā plāno veidot jaunu vides objektu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpili-nogazta-padomju-pieminekla-vieta-slavas-skvera-plano-veidot-jaunu-vides-objektu.a497442/ |publisher=LSM.lv |accessdate={{dat|2025|1|22||bez}} |date={{dat|2023|2|21||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Tautas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (T veida krustojums) * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 3akfggi0qoww2snw4ijrpbyfxagfndr Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts 0 591774 4467068 4463925 2026-05-12T12:46:26Z KartoshkaFri78 101366 /* Aktieri un viņu lomas */ 4467068 wikitext text/x-wiki Visus zemāk uzskaitītos varoņus no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Drāmas filma|drāmas]] un [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[Seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Pazudušie]]" izdomājuši [[Deimons Lindelofs]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramss]] un [[Džefrijs Lībers]]. Seriāls stāsta par ''Oceanic Airlines'' reisa 815, kas avarē uz noslēpumainas salas, pasažieru izdzīvošanu. Katra sērija stāsta par kādu no galvenajiem vai otrā plāna varoņiem, kā arī par izdzīvojušo dzīvi uz Salas. Zemāk tabulās ir norādīti aktieri un viņu atveidotie varoņi. Ērtības labad tabulas ir sadalītas kategorijās. == Aktieri un viņu lomas == === ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 pasažieri === ''Oceanic Airlines'' reiss 815 izlidoja no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] 2004. gada 22. septembrī. [[Elektromagnētisms|Elektromagnētiskās enerģijas]] pieplūduma dēļ virs Salas lidmašīna gaisā sadalījās trīs daļās, kas nokrita trijās dažādās vietās uz Salas. No 324 pasažieriem izdzīvoja 71 cilvēks un viens suns. Lidmašīnas centrālajā daļā izdzīvoja 48 cilvēki, astes daļā izdzīvoja 22 cilvēki, bet priekšējā daļā izdzīvoja tikai viens cilvēks — lidmašīnas kapteinis. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Metjū Fokss]] |Džeks Šepards |25 |23 |20 |13 |15 |15 |'''''111''''' |- |[[Evandželīna Lilī]] |Keita Ostena |25 |21 |21 |12 |15 |13 |'''''107''''' |- |[[Horhe Garsija]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |25 |23 |16 |13 |14 |15 |'''''106''''' |- |[[Džošs Holovejs]] |Džeimss "Sojers" Fords |25 |23 |19 |11 |14 |12 |'''''104''''' |- |[[Terijs O'Kvīns]] |Džons Loks/Dūmu briesmonis |24 |23 |14 |11 |13 |15 |'''''100''''' |- |[[Navīns Endrūss]] |Saīds Džara |25 |18 |17 |11 |12 |14 |'''''97''''' |- |[[Emīlija de Ravina]] |Klēra Litltone |18 |16 |13 |10 | |13 |'''''70''''' |- |[[Denjels De Kims]] |Džins Kvons |21 |21 |15 |10 |12 |12 |'''''91''''' |- |[[Jundžina Kima]] |Sun Kvona |24 |16 |14 |10 |12 |12 |'''''88''''' |- |[[Dominiks Monahans]] |Čārlijs Peiss |24 |19 |17 |1 | |4 |'''''65''''' |- |[[Herolds Perino]] |Maikls Dosons |25 |16 | |6 | |1 |'''''48''''' |- |[[Malkolms Deivids Kellijs]] |Volts Loids (Dosons) |22 |5 |1 |2 |1 | |'''''31''''' |- |[[Megija Greisa]] |Šenona Rezerforda |23 |6 |1 | | |2 |'''''31''''' |- |[[Īens Somerholders]] |Būns Kārlails |21 |1 |2 | | |3 |'''''27''''' |- |[[Mišela Rodrigesa]] |Ana Lusija Kortesa |1 |19 | | |1 |1 |'''''22''''' |- |[[Adevāle Akinuoje-Agbadže]] |Eko kungs | |18 |3 | | | |'''''21''''' |- |[[Sintija Votrosa]] |Libija Smita | |16 | |1 | |2 |'''''19''''' |- |[[Kīle Sančesa]] |Nikija Fernandesa | | |6 | | | |'''''6''''' |- |[[Rodrigo Santoro]] |Paulo | | |7 | | | |'''''7''''' |- |suņi Medisona un Pono |suns Vinsents |9 |8 |4 |5 |2 |1 |'''''29''''' |- |[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] |Roza Nedlere |5 |6 |4 |4 |3 |4 |'''''26''''' |- |[[Sems Andersons]] |Bernards Nedlers | |9 |3 |4 |3 |4 |'''''23''''' |- |[[Denjels Robaks]] |Leslijs Arcts |3 | |1 | | |4 |'''''8''''' |- |[[Gregs Grunbergs]] |{{Abbr|LK|Lidmašīnas kapteinis}} Sets Noriss |1 | | | | |{{Abbr|1|Tikai balss}} |'''''2''''' |- |[[Kimberlija Džozefa]] |Sindija Čāndlere |3 |4 |2 | | |5 |'''''14''''' |- |[[Fredriks Lene]] |ASV maršals Edvards Marss |4 |1 |2 | | |3 |'''''10''''' |- |[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] |Kristians Šepards/Dūmu briesmonis |4 |3 |2 |4 |3 |1 |'''''17''''' |- |[[Frenks Torress]] |Gērijs Troups |1 | | | | | |'''''1''''' |- |[[Dastins Vačmens]] |Skots Džeksons |9 | |1 | | | |'''''10''''' |- |[[Kristians Boumens]] |Stīvs Dženkinss |6 |3 |2 |1 | | |'''''12''''' |- |[[Šons Veilens]] |Nīls "Frogurts" | | | | |2 |2 |'''''4''''' |- |[[Braiens Sato]] |Ričards |12 |4 |6 | | | |'''''22''''' |- |[[Mārdžorija Marjane]] |Beta |8 |5 |4 | | | |'''''17''''' |- |[[Kriss Kandela]] |Kreigs |16 |7 |7 |5 |2 |2 |'''''39''''' |- |[[Šons Duglass Hobans]] |Dags |6 |2 |4 |2 | |1 |'''''15''''' |- |[[Džims Mocarela]] |Džeroms |4 |4 |2 |2 | |2 |'''''14''''' |- |[[Kirstena Heivloka]] |Emma | |3 |2 | | |4 |'''''9''''' |- |[[Mikijs Grovs]] |Zaks | |4 |2 | | |4 |'''''10''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''25''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''121''' |} === ''[[Ajira Airways]]'' reisa 316 pasažieri === ''Ajira Airways'' reiss 316 izlidoja no Losandželosas uz [[Guama|Guamu]] 2007. gadā. Reisa uzdevums būtībā bija atgriezt piecus varoņus (Džeku, Keitu, Hērliju, Saidu un Sun Kvonu) atpakaļ uz Salu. Lidmašīna nolaidās uz nelielas salas blakus galvenajai Salai. Nav precīzi zināms, cik cilvēku atradās lidmašīnā, jo Hērlijs nopirka 78 sēdvietas, zinot, ka lidmašīna lido uz Salu. Nosēšanās laikā izdzīvoja aptuveni 20-24 cilvēki. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="5" |Parādīšanās sezonās |- !5 !6 !Kopā |- |[[Zuleiha Robinsone]] |Ilana Verdanska |6 |10 |'''''16''''' |- |[[Saīds Tagmaui]] |Cēzars |4 | |'''''4''''' |- |[[Breds Viljams Henke]] |Brams |4 |1 |'''''5''''' |- |[[Čads Gerero]] |Vulfs | |2 |'''''2''''' |- |[[Veins Nunjess]] |Selindžers |8 |2 |'''''10''''' |- |[[Mets Hofmans]] |Džeds |1 | |'''''1''''' |- |[[Kavika Smits]] |Bērnets |7 |1 |'''''8''''' |- |[[Dens Gotjē]] |{{Abbr|OP|Otrais pilots}} Pīters Ross |1 | |'''''1''''' |- |[[Kavita Patila]] |Rupa Krišnavani |2 | |'''''2''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''17''' |'''18''' |'''35''' |} === Cilvēki no kuģa "Kahana" === Kuģi "Kahana" nosūtīja Čārlzs Vidmors, lai noteiktu lidmašīnas un tās pasažieru atrašanās vietu, kā arī atrastu Benu. Uz kuģa atradās zinātniskā komanda (Stroms, Faradejs, Šarlota), [[Algotnis|algotņu]] grupa (Neomija, Kīmijs, Kokols, Lakūrs, Omārs, Redferns) un kuģa apkalpe. Uz kuģa atradās arī Maikls Dosons, kurš iepriekš aizbēga no Salas, bet nolēma atgriezties. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="7" |Parādīšanās sezonās |- !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Mārša Tomasone]] |Neomija Dorita |7 |4 |1 | |'''''12''''' |- |[[Džefs Feihijs]] |Frenks Lapiduss | |10 |6 |12 |'''''28''''' |- |[[Kens Leungs]] |Mailss Stroms | |8 |13 |14 |'''''35''''' |- |[[Džeremijs Deiviss]] |Daniels Faradejs | |12 |9 |2 |'''''23''''' |- |[[Ribeka Madere]] |Šarlota S. Lūisa | |10 |5 |3 |'''''18''''' |- |[[Kevins Djūrands]] |Mārtins Kīmijs | |9 | |2 |'''''11''''' |- |[[Fišers Stīvenss]] |Džordžs Minkovskis |{{Abbr|1|Tikai balss}} |4 | |1 |'''''6''''' |- |[[Grānts Boulers]] |kapteinis Golts | |3 | | |'''''3''''' |- |[[Marks Vans]] |doktors Rejs | |4 | | |'''''4''''' |- |[[Zoja Bella]] |Regīna | |4 | | |'''''4''''' |- |[[Džeimss Loks]] |Džefs | |1 | | |'''''1''''' |- |[[Noa Krafts]] |Hendrikss | |1 | | |'''''1''''' |- |[[Šons Olibeross]] |Kokols | |5 | | |'''''5''''' |- |[[Tonijs Veids]] |Lakūrs | |5 | | |'''''5''''' |- |[[Entonijs Azizi]] |Omārs Idriss | |5 | |2 |'''''7''''' |- |[[Erols Dž. Snaiders]] |Redferns | |5 | |2 |'''''7''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''72''' |} === [[Dharma Initiative|''DHARMA Initiative'']] projekta dalībnieki === ''Dharma Initiative'' bija pētniecības projekts, kas uz Salas pastāvēja no 1970. līdz 1990. gadiem. Projektā bija iesaistīts liels skaits dažādās zinātnes jomās strādājošu cilvēku. Sava konflikta ar "Citiem" dēļ viņi galu galā izlaida nāvējošu gāzi, nogalinot lielāko daļu ''Dharmas'' apmetnes iedzīvotāju. Dažiem izdevās pamest Salu, daži palika uz Salas. Bendžamins Lainuss un Ītans Roms pievienojās "Citiem". Salas pārvietošanās laikā dēļ daži no reisa 815 pasažieriem (Džeks, Keita, Saīds, Hērlijs, Džins, Džeimss), cilvēki no kuģa "Kahana" (Faradejs un Stroms) un Džūljeta Bērka nokļuva 1977. gadā un kādu laiku strādāja ''Dharmas'' apmetnē. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="8" |Parādīšanās sezonās |- !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Fransuā Čo]] |doktors Pjērs Čengs |4 |4 |1 |7 |2 |'''''18''''' |- |[[Klensijs Brauns]] |Kelvins Inmans |3 | | | | |'''''3''''' |- |[[Ēriks Lengs]] |Stjuarts Radzinskis | | | |7 | |'''''7''''' |- |[[Dags Hačinsons]] |Horass Gudspīds | |1 |1 |6 | |'''''8''''' |- |[[Patriks Fišlers]] |Fils | | | |8 | |'''''8''''' |- |[[Džons Graiss]] |Rodžers Lainuss | |1 | |4 |1 |'''''6''''' |- |[[Maikls Gildejs]] |Džeralds Degrūts |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Kortnija Lavina]] |Kārena Degrūta |2 | | | | |'''''2''''' |- |[[Viljams Makozaks]] |kapteinis Berds | | | |2 | |'''''2''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''96''' |} === "Citi" === "Citi" ir Salas iedzīvotāji, kurus Džeikobs pulcējis no dažādām valstīm, lai aizsargātu Salu. Dažreiz bija naidīgi pret reisa 815 pasažieriem, piemēram, viņi nolaupīja dažus izdzīvojušos no astes daļas. Tomēr "Citi" ir naidīgi pret ikvienu, kas ierodas uz Salas, un tieši viņi nogalināja lielāko daļu ''Dharmas'' projekta dalībnieku, kā arī [[ASV Armija]]s patruļu, kas ieradās uz Salas 1954. gadā. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Maikls Emersons]] |Bendžamins "Bens" Lainuss | |8 |16 |11 |13 |12 |'''''60''''' |- |[[Nestors Karbonels]] |Ričards Alperts | | |7 |4 |9 |10 |'''''30''''' |- |[[Marks Pellegrīno]] |Džeikobs | | | | |2 |5 |'''''7''''' |- |[[Alans Deils]] |Čārlzs Vidmors | |1 |1 |4 |5 |6 |'''''17''''' |- |[[Elizabete Mičela]] |Džūljeta Bērka | | |18 |13 |14 |3 |'''''48''''' |- |[[Viljams Meipoters]] |Ītans Roms |4 |1 |4 | |1 |1 |'''''11''''' |- |[[Brets Kalens]] |Gūdvins Stenhops | |1 |2 |1 | | |'''''4''''' |- |[[Hirojuki Sanada]] |Dogens | | | | | |4 |'''''4''''' |- |[[Fionula Flenegena]] |Eloīsa Hokinga | | |1 | |4 |2 |'''''7''''' |- |[[Endrū Divofs]] |Mihails Bakuņins | | |8 | | |1 |'''''9''''' |- |[[M. K. Geinijs]] |Toms Frendlijs |1 |4 |12 |2 | | |'''''19''''' |- |[[Bleiks Bašofs]] |Kārls Mārtins | | |6 |4 | | |'''''10''''' |- |[[Maikls Bouens]] |Denijs Pikets | |2 |5 | | | |'''''7''''' |- |[[Braiens Gudmens]] |Raiens Praiss | | |4 | | | |'''''4''''' |- |[[Tanja Reimonda]] |Aleksa Ruso | |3 |9 |5 |1 |2 |'''''20''''' |- |[[Pola Malkomsone]] |Kolīna Piketa | | |2 | | | |'''''2''''' |- |[[Dastins Geigers]] |Metjū | |2 |5 | | | |'''''7''''' |- |[[Džoa Bulijs]] |Lūks | | |4 | | | |'''''4''''' |- |[[Džons Hokss]] |Lenons | | | | | |3 |'''''3''''' |- |[[Eiprila Greisa]] |Beatrise Klūja | |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Aristons Grīns]] |Džeisons | | |7 | | | |'''''7''''' |- |[[Tedijs Velss]] |Aivans | | |7 | | | |'''''7''''' |- |[[Robs Makelhenijs]] |Aldo | | |1 | | |1 |'''''2''''' |- |[[Lana Parilla]] |Grēta | | |3 | | | |'''''3''''' |- |[[Treisija Midendorfa]] |Bonija | | |3 | | | |'''''3''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''25''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''121''' |} === Citi varoņi (izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze", Vidmora grupas cilvēki, "Beechcraft" pasažieri utt.) === Kuģis "Bésixdouze" avarēja netālu no Salas 1988. gadā un tikai sešiem cilvēkiem (Daniela, Brenans, Montāns, Nadīna, Lakombs, Roberts) izdevās sasniegt Salu ar [[Glābšanas laiva|glābšanas laivu]]. Vidmora grupa ieradās uz Salas pēc reisa 316 avārijas. Gandrīz visus viņus nogalināja Dūmu briesmonis. Lidmašīnā ''Beechcraft'' atradās [[Narkotikas|narkotiku]] krava, un lidmašīnā bija jābūt Eko Tundam un viņa līdzdalībniekiem, taču vairāku apstākļu dēļ lidmašīnā lidoja tikai viens līdzdalībnieks, Eko brālis Jemijs. Pēc nezināma laika lidmašīna avarēja uz Salas, un abi tās pasažieri gāja bojā. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Mira Furlane]]/{{Abbr|Melisa Farmane|28 gadu vecumā}} |Daniela Ruso |5 |2 |8 |4 |{{Abbr|3|Melisa Farmane}} |1 |'''''23''''' |- |[[Henrijs Ī. Kjusiks]] |Dezmonds Hjūms | |5 |17 |9 |7 |8 |'''''46''''' |- |Vairāki aktieri |Ārons Litltons |5 |10 |9 |10 |6 |1 |'''''41''''' |- |[[Bruno Brunijs]] |Brenans | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Kriss Mārvins]] |Lakombs | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Marks Menards]] |Montāns | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Aleksandra Tabasa]] |Nadīna | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Gijoms Dabinpons]] |Roberts | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Šīla Kellija]] |Zoja | | | | | |5 |'''''5''''' |- |[[Stīvs Boatraits]] |Maiks | | | | | |3 |'''''3''''' |- |[[Pjērs Olivers]] |Ulu | |1 |1 | | | |'''''2''''' |- |[[Ronalds Revels]] |Goldijs | |1 |1 | | | |'''''2''''' |- |[[Adetokumbo Makkormaks]] |Jemijs/Dūmu briesmonis | |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Kevins Tajs]] |Entonijs Kūpers |1 |2 |2 |1 | |1 |'''''7''''' |- |[[Sonija Valdžere]] |Penelope Hjūma (Vidmore) | |2 |3 |2 |5 |2 |'''''14''''' |- |[[Taituss Vilivers]] |Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis | | | | |1 |2 |'''''3''''' |- |[[Lenss Ridiks]] |Metjū Abaddons | | | |3 |1 | |'''''4''''' |- |[[Rons Botita]] |Leonards Simss |1 |1 | | | | |'''''2''''' |- |[[Džošs Rendāls]] |Neitans | |1 | | | | |'''''1''''' |- |[[Roberts Patriks]] |Gibbs |1 | | | | | |'''''1''''' |- |[[Dīns Noriss]] |Hovards Grejs | | | | |1 | |'''''1''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' !25 !24 !23 !14 !17 !18 !121 |} == Īss varoņu apraksts == === ''Oceanic Airlines'' reisa 815 pasažieri === * '''Džeks Šepards''' ir [[Ķirurģija|mugurkaula ķirurgs]], kurš lidoja no Sidnejas, lai apglabātu savu tēvu. Uz Salas viņš kļuva par līderi tiem, kas izdzīvoja lidmašīnas centrālajā daļā. Viņam izdevās aizbēgt no Salas, taču atgriezās ar ''Ajira Airways'' reisu 316. Viņš kļuva par Džeikoba ​​pēcteci, bet pēc tam gāja bojā cīņā ar Dūmu briesmoni. * '''Keita Ostena''' ir noziedzniece, kas nogalināja savu alkoholiķi tēvu un aplaupīja banku. Maršals Edvards Marss viņu arestēja un pavadīja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV.]] Pēc katastrofas viņas raksturs mainījās un viņa kļuva par otro cilvēku pēc Džeka. Viņai izdevās izkļūt no Salas, bet pēc tam atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. * '''Hugo "Hērlijs" Rejess''' ir loterijas uzvarētājs, kurš pēc laimēšanas loterijā sāka ciest no pastāvīgām neveiksmēm, pēc kā nokļuva psihiatriskajā slimnīcā. Izkļuva no Salas, bet atgriezās uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Pēc Džeka nāves viņš kļuva par jauno Salas aizsargu. * '''Džeimss "Sojers" Fords''' ir krāpnieks, kurš zaudēja vecākus kāda vīrieša ar pseidonīmu "Sojers" dēļ. [[Austrālija|Austrālijā]] viņš nogalināja cilvēku, kuru uzskatīja par Sojeru. Sākumā cilvēkiem uz Salas viņš nepatika, bet pēc tam viņš kļuva par vienu no Džeka tuvākajiem uzticības cilvēkiem. Aizlidoja no Salas ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. * '''Džons Loks''' ir invalīds, kura [[paralīze]] pati no sevis izārstējās uz Salas. Reliģisks un garīgs cilvēks. Viņš aizbēga no Salas, pēc kā viņu nogalināja Bens Lainuss. Vēlāk Loka ķermenis zārkā ar reisu 316 tika nogādāts uz Salu, kur to kā saimnieku izmantoja Dūmu briesmonis. * '''Saīds Džara''' ir bijušais [[Irāka]]s karavīrs, kurš uz Salas iemīlējas Šenonā, taču viņa drīz mira. Saīds aizbēga no Salas, bet atgriežas uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Gāja bojā [[zemūdene]]s sprādzienā, upurējot sevi un izglābjot savus draugus no bumbas. * '''Klēra Litltone''' ir grūtniece, kura uz Salas sāka satikties ar Čārliju. Vēlāk izrādījās, ka viņa ir Džeka māsa. Pēc tam, kad seši pasažieri (Džeks, Keita, Hērlijs, Saids, Sun un Klēras dēls Ārons) aizbēga no Salas, Klēra trīs gadus dzīvoja viena un kļuva mazliet nenormāla. Vēlāk viņa ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu aizlidoja no Salas. * '''Džins Kvons''' ir vīrietis no nabadzīgas ģimenes, kurš apprecējis Sun ar nosacījumu, ka strādās pie viņas tēva. Uz Salas viņš ilgu laiku bija nesabiedrisks, sazinājās tikai ar sievu. Pēc "Kahana" sprādziena viņš atgriezās atpakaļ laikā 1988. gadā, bet pēc tam 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Kopā ar sievu viņš atgriezās tagadnē, kur kopā ar viņu gāja bojā zemūdenes sprādzienā. * '''Sun Kvona''' ir sieviete, kuras tēvs ir bagāts uzņēmējs ar saitēm ar [[Dienvidkoreja|Korejas]] mafiju. Viņa ir Džina sieva, un viņai uz Salas iestājas grūtniecība. Izkļuva no Salas, bet atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Kopā ar vīru gāja bojā zemūdenes sprādzienā. * '''Čārlijs Peiss''' ir rokmūziķis un narkomāns, kurš pēc katastrofas sāka rūpēties par Klēru. Loks palīdzēja viņam izārstēt atkarību no narkotikām. Čārlijs noslīka vienā no ''Dharmas'' stacijām ar nosaukumu "Spogulis", mēģinot atspējot radiosignāla traucētājus. * '''Maikls Dosons''' ir [[arhitekts]] un mākslinieks, kurš savu dēlu Voltu nebija redzējis kopš dzimšanas. Kad Austrālijā nomirsa viņa māte, Maikls pieņēma Voltu un viņa suni Vincentu. Uz Salas viņš centās nodibināt attiecības ar dēlu, taču viņu nolaupīja "Citi". Maikls noslēdza ar viņiem darījumu un veica viņu uzdevumus, kā rezultātā gāja bojā Ana Lusija un Libija. Maikls pameta Salu kopā ar savu dēlu, kurš no viņa atsakcījās pēc tam, kad uzzināja, ko viņa tēvs darījis uz Salas. Maikls atgriezās uz Salas ar "Kahana" kuģi. Gāja bojā kuģa sprādzienā. * '''Volts Loids''' ir Maikla dēls. Uz Salas viņu nolaupīja "Citi", kas uzskatīja viņu par īpašu bērnu. Pēc izkļūšanas no Salas viņš sāka dzīvot pie vecmāmiņas. * '''Šenona Rezerforda''' ir skolotāja baletskolā un Būna pusmāsa. Pēc katastrofas viņa domāja, ka viņus drīz atradīs, bet drīz pārstāja tam ticēt. Viņa sāka satikties ar Saīdu, bet drīz viņu nogalināja Ana Lusija, kura nejauši viņu nošāva. * '''Būns Kārlails''' ir Šenonas pusbrālis un bijušais glābējs. Iemīlējies Šenonā, bet Šenona neatbild, tomēr Būns sāka rūpēties par viņu. Kopā ar Loku viņš atrada uz klints iestrēgušu ''Beechcraft'' lidmašīnu un iekāpa tajā, taču lidmašīna nokrita no klints. Būns guva nāvējošus ievainojumus un neilgi pēc tam nomira. * '''Ana Lusija Kortesa''' ir bijusī Losandželosas policiste. Viņa tika atlaista no policijas, jo nogalināja vīrieti, kurš bija nogalinājis viņas bērnu. Pēc lidmašīnas avārijas viņa kļuva par līderi izdzīvojušajiem astes daļā. Maikls viņu nošāva, kad ieradās bunkurā, lai atbrīvotu "Citu" līderi. * '''Eko''' ir priesteris un bijušais [[Nigērija]]s narkotiku tirgotājs. Viņam bija jālido ar ''Beechcraft'' lidmašīnu, taču viņa līdzdalībnieks viņu izstūma no lidmašīnas un ievilka tajā viņa brāli Jemi. Eko sēdēja lidmašīnas astes daļā un pēc avārijas palīdzēja Anai Lusijai. Uz Salas kļuva ļoti reliģiozs, īpaši pēc avarējušā ''Beechcraft'' un bunkura atklāšanas. Pēc stacijas "Gulbis" pašiznīcināšanās viņš tika smagi ievainots, bet aizbēga džungļos, kur viņu nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Libija Smita''' ir autodidakte psiholoģe, kurš iepriekš atradās tajā pašā psihiatriskajā slimnīcā, kur Hērlijs. Viena no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņa sāka satikties ar Hērliju un randiņa laikā ar viņu nolēma doties bunkurā pēc segas. Tur viņu nejauši nošāva Maikls, kurš tur atbrīvoja "Citu" līderi. * '''Nikija Fernandesa''' ir aktrise, kura kopā ar savu mīļāko Paulo nogalināja [[Kinoproducents|kinoproducentu]] par [[Dimants|dimantiem]]. Lidmašīnas avārijas laikā dimanti tika pazaudēti, un viņi sāka tos meklēt. Paulo bija pirmais, kurš tos atrada, bet Nikija, kura nevēlējās ar tiem dalīties, uz Paulo palaida indīgu zirnekli, kas viņu sakoda un uz vairākām stundām paralizēja. Tomēr zirneklis sakoda arī Nikiju. Viņus atrada izdzīvojušie, kuri Džeka prombūtnes dēļ nevarēja atpazīt paralīzi un tāpēc uzskatīja, ka viņi ir miruši, pēc kā Nikija un Paulo tika aprakti dzīvi. * '''Paulo''' ir pavārs, kurš strādāja pie kinoproducenta, kuru viņš un Nikija nogalināja. Uz Salas viņš kļuva par pirmo, kurš atrada staciju "Pērle", lai gan nevienam par to nestāstīja. Viņu sakoda indīgs zirneklis, pēc kā viņš kļuva paralizēts. Paulo tika aprakts dzīvs kopā ar Nikiju. * '''suns Vinsents''' ir dzeltenais [[Labradoras retrīvers]], kas pieder Voltam. Pārsvarā viņš vienkārši skraida pa Salu, bet reizēm pateicoties viņam, izdzīvojušie atrada kaut ko interesantu. Piemēram, pateicoties Vincentam, Hērlijs atrada ''Dharmas'' furgonu ar Bena tēva skeletu. Galu galā Vincents palika kopā ar Bernardu un Rozu uz Salas. * '''Roza Nedlera''' ir sieviete, kuras [[Vēzis (slimība)|vēzis]] tika izārstēts uz Salas. Viņa lidoja kopā ar vīru Bernardu, taču viņa izdzīvoja centrālajā daļā, bet vīrs atradās astes daļā. Otrajā sezonā Roza atkal apvienojās ar Bernardu. Roza un Bernards ir vienīgie, kas izdzīvoja uguns bultas uzbrukumā un palika dzīvot uz Salas. * '''Bernards Nedlers''' ir [[Stomatoloģija|zobārsts]], kurš apprecējās ar Rozu, neskatoties uz viņas vēzi. Viens no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņš gribēja izkļūt no Salas, bet, uzzinājis par sievas izdziedināšanu, nolēma palikt un dzīvot kopā ar viņu uz Salas. * '''Leslijs Arcts''' ir universitātes bioloģijas skolotājs, kuru viņa interneta draudzene Austrālijā nesatika. Kopā ar Džeka grupu viņš devās uz džungļos iestrēgušo kuģi "Melnais Klints", lai tur dabūtu [[Dinamīts|dinamītu]]. Leslijs apgalvoja, ka viņš vienīgais var darboties ar dinamītu, taču mitruma dēļ dinamīts sabojājās un, kad Arcts to neuzmanīgi pacēla, dinamīts eksplodēja, nogalinot to. * '''Sets Noriss''' ir lidmašīnas kapteinis un vienīgais izdzīvojušais lidmašīnas priekšējā daļā. Viņu smaigi ievainoja avārijas laikā, un kabīnē viņu atrada Džeks, Keita un Čārlijs. Sets iedeva viņiem rāciju, lai sazinātos, bet ārā izdzirdēja troksni un izbāza galvu caur izsisto vējstiklu, pēc kā Dūmu briesmonis viņu izvilka no lidmašīnas un nogalināja. * '''Sindija Čāndlere''' ir stjuarte un Gērija Traupa mīļākā. Pēc avārijas viņa sāka rūpēties par diviem bērniem: Zaku un Emmu. Kopā ar viņiem Sindiju no nometnes aizveda "Citi", kas viņus apmetināja Templī. * '''Edvards Marss''' ir ASV maršals un tiesu izpildītājs, kas pavadīja arestēto Keitu uz Losandželosu. Avārijas laikā viņš guva smagas traumas un pats lūdza sevi nogalināt. Tomēr Džeimss neapzināti izšāva un ievainoja viņu plaušās, nevis nogalināja. Šī iemesla dēļ Džeks bija spiests nogalināt Marsu pats, lai atbrīvotu viņu no ciešanām. * '''Kristians Šepards''' ir Džeka tēvs un ķirurgs. Dzēruma dēļ viņš uz operāciju galda nogalināja pacientu, pēc kā Džeka dēļ zaudēja ārsta licenci. Viņš nomira Sidnejā, pēc tam viņa ķermenis zārkā bija jānogādā Losandželosā. Uz Salas viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, kas šādā formā parādījās dažiem izdzīvojušajiem. * '''Gērijs Troups''' ir rakstnieks, kurš sarakstījis romānus "Sliktais dvīnis" un "Valenceti vienādojums". Viņš izdzīvoja aviokatastrofā, taču tikai dažas minūtes vēlāk, skrienot pa pludmali starp atlūzām, Traups tika iesūkts joprojām strādājošajā lidmašīnas dzinējā. * '''Skots Džeksons un Stīvs Dženkinss''' ir divi pasažieri, kurus bieži vienu ar otru sajauca citi izdzīvojušie. Skotu nogalināja Ītans Roms, kad izdzīvojušie saprata, ka Ītans nebija reisa 815 pasažieris. Stīvs izdzīvoja daudz ilgāk, galu galā mirstot no uguns bultām. * '''Nīls "Frogurts"''' ir saldēta jogurta ražotājs, kuram arī patika Libija. Šī iemesla dēļ Nīlam un Hērlijam bija kautiņi. Kad Sala pārvietojās laikā uz 1954. gadu, "Citi" apšaudīja pludmali ar degošām bultām, un Nīls bija pirmais, kuru nogalināja liesmojoša bulta. * '''Ričards''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš visos iespējamos veidos palīdzēja pārējiem izdzīvojušajiem. Ričardu, iespējams, nogalināja liesmojošas bultas 1954. gadā. * '''Beta''' ir viena no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņa palīdzēja savākt bagāžu no pludmales un arī dzīvoja kopā ar dažiem pasažieriem alās. Iespējams, ka viņu nogalināja uguns bultas. * '''Kreigs''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Palīdzēja Klērai šķirot citu pasažieru makus un pases. Draudzējās ar Stīvu un Džeromu. Viņš ar vēl pieciem pasažieriem gumijas laivā vēlējās nokļūt uz kuģa "Kahana". Tomēr kuģis eksplodēja, un laiva kopā ar Salu atgriezās atpakaļ laikā 1954. gadā. Atgriezies pludmalē, Kreigs, visticamāk, tika nogalināts ar uguns bultām. * '''Dags''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš galvenokārt palīdzēja citiem izdzīvojušajiem un vēlāk pievienojās grupai, kas devās uz radiotorni. No turienes kopā ar Loka grupu viņš devās uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu vēlāk nošāva algotņi no "Kahana". * '''Džeroms''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Devās kopā ar pārējiem uz radiotorni un no turienes uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu nošāva algotņi. * '''Emma un Zaks''' ir divi bērni, kuri lidoja pie savas mātes uz Losandželosu. Abi kļuva par izdzīvojušiem astes daļā, un viņus izglāba Eko, kurš viņus izvilka no ūdens. Stjuarte Sindija sāka viņus pieskatīt. Emmu un Zaku kopā ar Sindiju nolaupīja "Citi", kas viņus ievietoja Templī. === ''Ajira Airways'' reisa 316 pasažieri === * '''Ilana Verdanska''' ir noalgota slepkava, kura pavadīja Saīdu uz Salu. Džeikobs Ilanu izsauca uz Salu, lai aizsargātu atlikušos kandidātus uz aizsarga lomu. Lai to izdarītu, Ilana ienesa lidmašīnā ieročus, un pēc nolaišanās uz Hidras salas izveidoja vairāku pasažieru grupu. Viņa vēlējās iznīcināt ''Ajira'' lidmašīnu, izmantojot bojāto dinamītu no "Melnās Klints", ko viņa ielika savā somā. Taču, kad viņa neuzmanīgi nolika somu uz zemes, dinamīts eksplodēja, nogalinot Ilanu. * '''Cēzars''' ir aizdomīgs pasažieris, kurš pēc nolaišanās ieņēma līdera lomu starp parastajiem pasažieriem. Viņš izrādīja interesi par stacijas "Hidra" izpēti, kur atrada bisi ar nozāģētu stobru, par ko pārējiem nepastāstīja. Viņš gribēja neļaut Lokam (kura ķermenī bija Dūmu briesmonis) ar laivu aizbraukt uz galveno Salu, bet Bens paņēma Cēzara ieroci un nošāva viņu. * '''Brams''' ir otrais cilvēks pēc Ilanas, kurš tomēr bija pret Čārlzu Vidmoru un pat atturēja Mailsu Stromu no dalības ekspedīcijā uz kuģa "Kahana". Viņu un visu Ilanas grupu nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Vulfs, Selindžers un Bērnets''' ir cilvēki no Ilanas grupas, kuru uzdevums bija aizsargāt Džeikobu. Tomēr Bens viņu nogalināja, pēc kā Dūmu briesmonis nogalināja visu Ilanas grupu. * '''Džeds''' ir pasažieris, kurš bija ļoti nobažījies, ka Ilanas cilvēkiem ir ieroči. Iespējams, ka Džedu kopā ar pārējiem pasažieriem nogalināja Vidmora grupa, kas ieradās vēlāk. * '''Pīters Ross''' ir otrais pilots, kurš palīdzēja Frenkam Lapidusam nolaist lidmašīnu karjerā uz Hidras salas. Taču nolaišanās laikā koka zars izdūrās caur vējstiklu un caurdūra Pīteru, nogalinot viņu. * '''Rupa Krišnavani''' ir stjuarte, kas nogādāja Džekam Loka zīmīti. Tiek uzskatīts, ka viņa gāja bojā nosēšanās laikā, jo viņa nebija redzama starp izdzīvojušajiem pasažieriem. === Cilvēki no kuģa "Kahana" === * '''Neomija Dorita''' ir algotne, kura nolaidās uz Salas ar izpletni no otrā helikoptera. Piezemēšanās laikā viņa guva traumu, kuru izārstēja Mihails Bakuņins. Kādu laiku dzīvoja kopā ar 815 reisa izdzīvojušajiem, līdz tika sapulcināta grupa, kas devās uz radiotorni, lai sazinātos ar kuģi, izmantojot Neomijas satelīttālruni. Netālu no torņa viņu ievainoja Loks, kurš iemeta nazi viņai mugurā. Neomija aizbēga džungļos, kur vēlāk nomira, pirms nāves sazinoties ar kuģi. * '''Frenks Lapiduss''' ir pilots, kuram vajadzēja vadīt ''Oceanic Airlines'' lidmašīnu, taču viņš aizkavējās un Sets Noriss ieņēma viņa vietu. Frenks vēlāk kuģoja uz "Kahana" kā helikoptera pilots. Palīdzēja sešiem izdzīvojušajiem pasažieriem no reisa 815 un Dezmondam aizbēgt no Salas. Tomēr viņš atgriezās uz Salas kā ''Ajira Airways'' lidmašīnas kapteinis. Pēc kāda laika Frenkam kopā ar vairākiem izdzīvojušajiem izdevās pamest Salu, izmantojot ''Ajira'' lidmašīnu. * '''Mailss Stroms''' ir medijs, kas spēj redzēt un sazināties ar mirušajiem. Viņš ir arī doktora Čena dēls. Viņš nolēma palikt uz Salas un nokļuva 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Pēc atgriešanās tagadnē viņš palīdzēja salabot ''Ajira'' ''AIrways'' lidmašīnu, pēc tam ar to aizlidoja no Salas. * '''Daniels Faradejs''' ir [[fiziķis]] un Eloīzes Hokingas dēls. Pirms ekspedīcijas uz kuģa "Kahana" viņš Oksfordā pētīja telpu un laiku. Viņam bija romantiskas jūtas pret Šarloti Lūisu, kura vēlāk nomira. Nokļuva 1974. gadā, pēc tam sāka strādāt ''Dharmas'' projektā, 1977. gadā atgriežoties uz Salas, kur viņu nejauši nošāva viņa jaunā māte. * '''Šarlota S. Lūisa''' ir [[Antropoloģija|antropoloģe]], kas augusi ''Dharmas'' apmetnē uz Salas, no kurienes kopā ar māti evakuējās. Viņa pavadīja daudzus gadus, meklējot šo Salu, tāpēc devās ekspedīcijā uz kuģa "Kahana". Kad Sala sāka pārvietoties laikā, Šarlota saslima ar tā dēvēto "laika nobīdes slimību", no kuras viņa vēlāk nomira. * '''Mārtins Kīmijs''' ir algotņu grupas līderis, kura uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt visus nevajadzīgos cilvēkus uz Salas, ieskaitot izdzīvojušos no reisa 815. Viņš bija tas, kurš nogalināja Bena adoptēto meitu Aleksu. Kīmiju nogalināja Bens stacijā "Orhideja", bet viņš nezināja, ka Kīmijam ir detonators, kas iedarbinātu bumbu uz "Kahana", kad viņa sirds apstāsies. * '''Džordžs Minkovskis''' ir sakaru virsnieks, kas atbild par satelīttelefona sakariem. Kopā ar [[Matrozis|matrozi]] Brendanu viņš ar laivu aizbrauca uz Salu, taču abi saslima ar "laika nobīdes slimību". Drīz pēc tam Brendans nomira, bet Minkovskis dzīvoja nedaudz ilgāk, paspējot satikties ar Dezmondu un Saīdu, kuri bija ieradušies uz kuģa, bet drīz arī nomira. * '''Golts''' ir kuģa kapteinis. Kad Kīmijs sāka kontrolēt situāciju uz kuģa, Golts nebija īpaši apmierināts par to un pat palīdzēja Saīdam un Dezmondam. Kad algotņi atgriezās no Salas, Golts pavērsa [[Pistole|pistoli]] pret Kīmiju, lai viņam paskaidrotu, kurš ir galvenais uz kuģa. Tomēr Kīmijs izmantoja Golta izklaidību un nošāva viņu. * '''Rejs''' ir kuģa ārsts, kurš mēģināja izārstēt Minkovski un Brendanu, bet nezināja, ar ko viņi slimo. Viņam pārgrieza rīkli Kīmijs, apdraudot Frenku, kurš atteicās pārvadāt algotņus ar helikopteru. Reja ķermenis tika izmests aiz borta okeānā un vēlāk izskalots Salas pludmalē, kur atradās izdzīvojušo nometne. * '''Regīna''' ir kuģiniece, kura nomainīja Minkovski un kļuva par jauno sakaru virsnieci. Kādu dienu viņa nokāpa uz kuģa klāja, ietīta [[Enkurs|enkura]] ķēdē, un ielēca okeānā. Pēc kapteiņa Golta teiktā, Regīna cieta no smagiem "kajītes drudža" lēkmēm. * '''Džefs''' ir viens no kuģa mehāniķiem, gāja bojā kuģa sprādzienā. * '''Hendrikss''' ir [[stūrmanis]], kurš noraidīja Dezmonda lūgumu pievest kuģi tuvāk Salai. Gājis bojā kuģa sprādzienā. * '''Kokols, Lakūrs, Omārs Idriss un Redferns''' ir algotņi no Kīmija komandas, kuru uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt nevajadzīgos cilvēkus uz Salas. Viņi bija tie, kas nodedzināja ''Dharmas'' apmetni, nogalināja Danieli Ruso un vairākus izdzīvojušos no reisa 815. "Citi" nogalināja visus četrus algotņus. === ''DHARMA Initiative'' projekta dalībnieki === * '''Pjērs Čens''' ir astrofiziķis, kas pazīstams ar pseidonīmiem '''Mārvins Kendls''', '''Marks Vikmunds''' un '''Edgars Holivakss''', kurš ir visu ''Dharmas'' izglītojošo filmu dalībnieks. Viņš ir Mailsa Stroma tēvs, ar kuru viņš satikās, kad Mailss nokļuva 1974. gadā. Domājams, ka Čens vai nu nomira darbinieku masu slepkavības laikā, vai arī viņam izdevās aizbēgt no Salas. * '''Kelvins Inmans''' ir bijušais ASV Armijas [[virsnieks]]. Pēc ''Dharmas'' darbinieku masveida slepkavības viņš dzīvoja kopā ar Radzinski stacijā "Gulbis", līdz izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Kad Dezmonds ieradās uz Salas, Kelvins nolēma slepus doties prom no Salas ar Dezmonda jahtu, atstājot viņu stacijā, lai nospiestu pogu. Tomēr Dezmonds par to uzzināja. Īsa kautiņa laikā Kalvins nokrita un atsitās ar galvu pret akmeņiem. * '''Stjuarts Radzinskis''' ir ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, kurš aizstāja Horasu, kuru viņš uzskatīja par ļoti ''mīkstu'' cilvēku. Pēc Stjuarta pasūtījuma tika uzsākti urbumi turpmākajai stacijas "Gulbis" celtniecībai, kā rezultātā tika bojāts pazemes elektromagnētiskās enerģijas avots, kas noveda pie Incidenta 1977. gadā. Izdzīvoja kopā ar Kelvinu bunkurā, līdz kādu dienu izdarīja pašnāvību. * '''Horass Gudspīds''' ir Ītana Roma tēvs un [[matemātiķis]], kurš strādāja stacijā "Bulta". Viņš bija ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, līdz viņu nomainīja Radzinskis. Horass nomira darbinieku masu slepkavības laikā, ko veica "Citi". * '''Fils''' ir drošības darbinieks ''Dharmas'' apmetnē. Viņa priekšnieks bija Džeimss Fords, kurš Filam nepatika. Viņš piedalījās apšaudē topošās stacijas "Gulbis" būvlaukumā, kad urbis ietriecās elektroenerģijas avotā pazemē un urbtajā akā sāka pievilkt metāla priekšmetus. Mēģinot nošaut Džeimsu, metāla stienis, kas lidoja akas virzienā, izdūrās cauri Filam, nogalinot viņu. * '''Rodžers Lainuss''' ir Bena tēvs un strādnieks apmetnē. Darbinieku masu slepkavības laikā Rodžers un viņa dēls atradās furgonā, kur dzēra alu. Tieši tur Bens ar nāvējošu gāzi nogalināja Rodžeru. Vēlāk Hērlijs, pateicoties Vinsentam, džungļos atrada apgāztu furgonu ar Rodžera līķi. * '''Džeralds un Kārena Degrūti''' ir laulātais pāris, [[Mičiganas Universitāte]]s [[Doktorantūra|doktoranti]]. Viņi ir arī ''DHARMA Initiative'' projekta līdzdibinātāji, kuru sponsorēja uzņēmējs Alvars Hanso. Degrūtu pāra liktenis pēc projekta slēgšanas nav zināms. * '''Berds''' ir zemūdenes "Galaga" kapteinis, kas transportēja personālu uz un no Salas. === "Citi" === * '''Bendžamins "Bens" Lainuss''' ir cilvēks, kurš bērnību pavadīja ''Dharmas'' apmetnē, vēlāk pievienojās "Citiem" un kļuva par viņu vadītāju. Lielisks manipulators un melis. Viņš patiesi ticēja Džeikobam un savam liktenim uz Salas, bet vēlāk izrādās, ka Benam nebija nekāda likteņa. Viņš savāca no Salas izbēgušos pasažierus un lidoja kopā ar viņiem reisā 316. Aizvainojuma dēļ pret Džeikobu, Bens kalpoja Dūmu briesmoņim, nogalinot pēc viņa pavēles. Pēc Džeka un Dūmu briesmoņa nāves viņš kļuva par Hērlija palīgu. * '''Ričards Alperts''' ir starpnieks starp Džeikobu un "Citiem". Ričards ieradās uz Salas 19. gadsimtā, kad tur avarēja [[fregate]]. Viņu izglāba Džeikobs, piešķirot viņam nemirstību. Dažreiz Ričards atstāja Salu, piemēram, tieši viņš bija tas, kurš piemānīja Džuljetu ierasties uz Salas. Pēc Džeikoba ​​nāves Ričards kļuva mirstīgs, bet palīdzēja izdzīvojušajiem salabot ''Ajira Airways'' lidmašīnu, ar kuru aizlidoja prom no Salas. * '''Džeikobs''' ir nemirstīgais "Citu" līderis, kurš parādījās uz Salas vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu. Viņš nogalināja savu brāli, kurš, nokļuvis Salas sirdī, kļuva par Dūmu briesmoni. Daudzus gadus Džeikobs cīnījās pret Briesmoni, izmantojot "Citus", lai aizsargātu Salu no svešiniekiem, kurus Briesmonis varētu izmantot, lai izbēgtu no Salas. Tomēr Briesmonis spēja pakļaut Benu, kurš pēc viņa pavēles nogalināja Džeikobu. * '''Čārlzs Vidmors''' ir bijušais "Cits", bagāts uzņēmējs, Penelopes un Daniela Faradeja tēvs. Viņu no Salas izmesta Bens, un Vidmors sapņoja viņam atriebties, par ko viņš nosūtīja kuģi "Kahana". Misija neizdevās, un pēc tam, kad ''Ajira'' nolaidās uz Hidras salas, Vidmors sapulcināja jaunu grupu un personīgi devās uz Salu. Tomēr grupu nogalināja Dūmu briesmonis, un Vidmoru vēlāk nošāva Bens. * '''Džuljeta Bērka''' ir sieviešu neauglības speciāliste, kuru uz Salu ievilināja Ričards Alperts. Pēc tam viņa kļuva par Bena mīļāko, ar kuru pārējiem "Citiem" bija aizliegts uzturēt attiecības. Tā kā viņai neļāva atstāt Salu, Džuljeta loloja ļaunu prātu pret "Citiem" un pat mudināja Džeku operācijas laikā nogalināt Benu. Vēlāk Džuljeta pievienojās izdzīvojušajiem. Viņa nokļuva 70. gados un sāka strādāt ''Dharmas'' projektā. Apšaudes laikā stacijas "Gulbis" būvlaukumā, kad akā sāka pievilkt metāla priekšmetus, Džuljetas kājas sapinās ķēdes spolē un viņa iekrita akā. Viņa izdzīvoja kritienā un spēja aktivizēt [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbas kodolu]], ko Džeks iemeta akā. Kad visi izdzīvojušie atgriezās tagadnē, Džuljeta nomira no iegūtajām brūcēm. * '''Ītans Roms''' ir ārsts, kurš tāpat kā Bens uzauga ''Dharmas'' apmetnē, bet vēlāk pievienojās "Citiem". Bens viņu nosūtīja kā [[Spiegošana|spiegu]] pie izdzīvojušajiem no centrālās daļas, kur Ītans uzdevās par vienu no pasažieriem. Tomēr, kad Hērlijs atrada pasažieru sarakstu un sāka skaitīt izdzīvojušos, viņš saprata, ka Ītana nebija lidmašīnā, pēc kā tas aizbēga. Vēlāk Ītans nogalināja vienu no pasažieriem — Skotu Džeksonu. Džeks sapulcināja meklēšanas grupu, un viņi atrada Ītanu, bet Čārlijs viņu nošāva bez brīdinājuma. * '''Gūdvins Stenhops''' ir vīrietis, kurš strādāja stacijā "Vētra". Neskatoties uz to, ka viņš bija precējies, viņam bija romāns ar Džuljetu, tāpēc Bens viņu nosūtīja kā spiegu pie izdzīvojušajiem no astes daļas. Ana Lusija ātri saprata, ka Gudvins nav pasažieris un īsa kautiņa laikā nodūra Gudvinu ar uzasinātu nūju. * '''Dogens''' ir bagāts uzņēmējs, kura dēlu Džeikobs izārstēja, pēc kā Dogenam bija jādodas uz Salu. Tur viņš kļuva par Templī dzīvojošo "Citu" grupas līderi. Viņš palīdzēja augšāmcelt Saīdu, kurš nomira no lodes brūces, izmantojot ārstniecisko ūdens avotu Templī. Tomēr pēc tam viņš sāka apgalvot, ka Saīds ir mainījies un kļuvis citādāks. Pēc kāda laika Saīds nogalināja Dogenu. * '''Eloīsa Hokinga''' ir bijusī "Cita", kā arī Daniela māte un stacijas "Lampas Stabs" turētāja. Viņa palīdzēja atgriezties uz Salas pieciem reisa 815 pasažieriem, kuri bija no turienes aizbēguši. * '''Mihails Bakuņins''' ir vīrietis no [[Ukrainas PSR]], kurš karoja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānā]], kur zaudēja aci un apguva medicīnu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš dzīvoja [[Vladivostoka|Vladivostokā]], līdz pateicoties sludinājumam avīzē nokļuva uz Salas un kļuva par "Citu". Apmetās stacijā "Liesma", līdz viņu atrada Saīds, Loks un Keita. Bens viņu nosūtīja uz staciju "Spogulis", kur Dezmonds ar [[Harpūna|harpūnu]] iešāva viņam krūtīs. Taču Mihails izdzīvoja un ienira okeānā, uzspridzinot granātu, nogalinot sevi un ar sprādzienu izsita stacijas "Spogulis" logu, izraisot Čārlija noslīkšanu. * '''Toms Frendlijs''' ir Benam ļoti lojāls cilvēks. Tieši viņu vispirms satika izdzīvojušie no reisa 815, un tieši viņš nolaupīja Voltu no plosta. Toms pameta Salu un, jau atrodoties kontinentā, pierunāja Maiklu Dosonu doties uz kuģi "Kahana". Pēc tam Toms atgriezās uz Salas un piedalījās uzbrukumā izdzīvojušo pludmales nometnei, kura laikā Fords viņu nošāva. * '''Kārls Mārtins''' ir jauns puisis, kurš bija Aleksas draugs un acīmredzot, tāpat kā viņa, gribēja aizbēgt no Salas. Pēc kārtējā bēgšanas mēģinājuma Karls tika ieslēgts 23. istabā, no kurienes viņu atbrīvoja Aleksa, Fords un Keita. Pēc uzbrukuma izdzīvojušo nometnei Karls atkal apvienojās ar Aleksu, taču drīz viņu nošāva algotņi no "Kahana". * '''Denijs Pikets''' ir Kolīnas vīrs, kurš pieskatīja sagūstīto Fordu un Keitu. Pēc tam, kad Sun nogalināja viņa sievu, Denijs gribēja nogalināt Fordu, taču Keita spēja viņu pārliecināt to nedarīt. Kad Fords un Keita aizbēga no saviem būriem, Denijs, neskatoties uz Bena pavēli, turpināja viņus vajāt un panāca viņus pludmalē, kur viņu nošāva Džuljeta. * '''Raiens Praiss''' ir drošības dienesta vadītājs, kurš pārņēma šo lomu pēc Denija Piketa nāves. Kļuva par līderi grupai, kurai vajadzēja uzbrukt izdzīvojušo nometnei. Neskatoties uz zaudējumiem, Praisam, Tomam un Džeisonam izdevās sagūstīt Saīdu, Džinu un Bernardu par ķīlniekiem. Tomēr viņus izglāba Hērlijs, kurš brauca ar Dharmas furgonu un notrieca Praisu, nogalinot viņu. * '''Aleksa Ruso''' ir Danielas Ruso meita, kuru agrā bērnībā nolaupīja Bens, kurš viņu audzināja kā savējo. Aleksai Bens īsti nepatika un viņa gribēja aizbēgt ar savu draugu Karlu. Algotņi, kas ieradās uz kuģa, nogalināja Karlu un Danielu un sagrāba Aleksu par ķīlnieci, lai izvilinātu Benu no viņa mājas. Tomēr Bens neiznāca un Kīmijs nošāva Aleksu. * '''Kolīna Piketa''' ir Denija sieva, kura piedalījās Dezmonda jahtas sagrābšanā, kur viņu nāvīgi ievainoja Sun. Nākamajā dienā Kolīna nomira uz operāciju galda. * '''Metjū''' ir medicīnas darbinieks, kas bija iesaistīts Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Raiena Praisa grupā, kas uzbruka izdzīvojušo nometnei, un uzbrukuma laikā Džins viņu nošāva. * '''Lūks''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem, kuriem acīmredzot bija cīņas mākslas prasmes. Lūks bija Praisa grupā, un uzbrukuma nometnei laikā Džins viņu nošāva. * '''Lenons''' ir Dogena tulks un starpnieks starp viņu un cilvēkiem Templī. Mēģināja nomierināt cilvēkus, pirms Dūmu briesmonis uzbruka Templim. Bija liecinieks tam, kā augšāmcēlies Saīds nogalināja Dogenu. Pēc tam Saīds pārgrieza Lenonam rīkli. * '''Beatrise Klūja''' ir sieviete, kas ieņēma to pašu vietu, kā Toms. Viņa bija tā, kas runāja ar sagūstīto Maiklu Dosonu un noslēdza ar viņu darījumu: viņš atveda pie viņiem Džeku, Keitu, Fordu un Hērliju, un viņi Maiklam iedeva Voltu. Vēlāk Keita, Saīds un Loks sagūstīja Beatrisi, kad atrada staciju "Liesma". Tomēr Mihails viņu nogalināja, lai neļautu izdzīvojušiem pastāstīt jebkādu informāciju par "Citiem". * '''Džeisons''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem. Pēc viņu bēgšanas piedalījās viņu meklēšanā. Bija Praisa grupā un palīdzēja viņam sagrābt dažus izdzīvojušos par ķīlniekiem. Tomēr, kad Hērlijs ar furgonu notrieca Praisu, Saīds nogāza nepiesardzīgo Džeisonu zemē un ar kājām salauza viņam kaklu. * '''Aivans''' ir medicīnas darbinieks, piedalījies Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Praisa grupā un gāja bojā, kad eksplodēja ar dinamītu mīnēta telts. * '''Aldo''' ir apsargs, kurš iepriekš apsargāja Karlu Mārtinu 23. istabā. Aldo tika pārvests uz Templi 2007. gadā Dūmu briesmoņa draudu dēļ. Kopā ar citu vīrieti Džastinu viņš satvēra Džinu un gribēja viņu nogalināt, taču parādījās Klēra un nošāva Aldo. * '''Grēta un Bonija''' ir divas sievietes, kas apsargā staciju "Spogulis". Kad Čārlijs tur nokļuva, viņu sagūstīja un ziņoja Benam. Bens, baidīdamies, ka Čārlijs varētu pateikt Grētai un Bonijai kaut ko svarīgu vai arī viņas varētu viņam kaut ko atklāt, nosūtīja uz staciju Mihailu, kurš nošāva abas sievietes. Bonijai pirms nāves izdevās Čārlijam iedot kodu, lai izslēgtu radiosignālu traucētājus. === Citi varoņi === * '''Daniela Ruso''' ir sieviete, kura uz Salas nodzīvoja 16 gadus pilnīgā vientulībā. Viņa bija zinātniskās ekspedīcijas dalībniece uz kuģa "Bésixdouze", kas avarēja netālu no Salas 1988. gadā. Grūtniece Daniela un vēl 5 cilvēki ar laivu nokļuva uz Salas, kur Dūmu briesmonis nogalināja divus no viņiem, pakļāva pārējos trīs, un Daniela viņus nošāva. Vēlāk viņa dzemdēja Aleksu, kuru Bens nolaupīja. Kad lidmašīna avarēja uz Salas, Daniela laiku pa laikam palīdzēja izdzīvojušajiem, galu galā atkal apvienojoties ar savu meitu. Tomēr drīz Danielu nošāva algotņi no "Kahana". Džins, kurš ir ceļojis pagātnē, kļuva par liecinieku Danielas nokļūšanai uz Salas. * '''Dezmonds Hjūms''' ir bijušais [[Skotija|skotu]] karavīrs un jahtnieks, kurš vētras laikā nokļuva uz Salas un apmetās bunkurā. ''Oceanic Airlines'' lidmašīna avarēja uz Salas tāpēc, ka Dezmonds nepaspēja nospiest pogu, lai laikus atbrīvotu elektromagnētisko enerģiju. Vēlāk, kad Loks nolēma nespiest pogu, Dezmonds pagrieza avārijas atslēgu, izraisot bunkura eksploziju. Pēc tam viņš ieguva spēju saskatīt nākotnes mirkļus, kas zuda pēc Čārlija nāves stacijā "Spogulis". Kopā ar "Oceanic sešinieku" un Frenku Lapidusu Dezmonds aizbēga no Salas. * '''Ārons Litltons''' ir Klēras dēls, kurš dzimis uz Salas vienlaikus ar Būna nāvi. Keitai izdevās viņu izvest no Salas, jo Klēra tajā laikā nebija tuvumā. Ārons dzīvoja kopā ar Keitu, bet viņu atdeva Klēras mātei, kad Džekam un Keitai bija jāatgriežas uz Salas. * '''Montāns un Nadīna''' ir izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze". Nadīnu nogalināja Dūmu briesmonis, bet Montānam viņš norāva roku un ievilka to katakombās zem Tempļa, kur viņš nomira. * '''Lakombs un Brenans''' ir izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze". Viņi kopā ar Robertu devās uz Templi, lai meklētu Montānu. Tur viņus, domājams, pakļāva Dūmu briesmonis, pēc tam viņi atgriezās pludmalē, kur viņus nošāva Daniela. * '''Roberts''' ir izdzīvojušais no kuģa "Bésixdouze" un Danielas bērna tēvs. Viņš devās uz Templi, pēc tam atgriezās pludmalē, kur mēģināja nošaut Danielu, bet tai izdevās viņu nošaut pirmajai. * '''Zoja''' ir [[Ģeofizika|ģeofiziķe]], kura ieradās uz Salas kopā ar Vidmora grupu. Kādu laiku viņa izlikās par reisa 316 pasažieri. Kad Dūmu briesmonis nogalināja visu Vidmora grupu, Zoja paslēpās kopā ar Vidmoru ''Dharmas'' ciematā. Tomēr Bens viņus atrada, pēc kā Dūmu briesmonis (Loka ķermenī) pārgrieza Zojai rīkli. * '''Maiks''' ir sakaru virsnieks uz Vidmora zemūdenes, kuru, iespējams, nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Ulu''' ir narkotiku tirgotājs, kurš strādāja ar Eko. Viņš pirms pacelšanās apsargāja ''Beechcraft'', taču viņam nebija nodoma ar to lidot. Kad militāristi ieradās lidostā, sākās apšaude, kuras laikā Ulu tika nogalināts. * '''Goldijs''' ir narkotiku tirgotājs un ''Beechcraft'' pilots. Tieši viņš ievilka lidmašīnā ievainoto Eko brāli, bet pašu Eko viņš nepaņēma. Katastrofas laikā uz Salas Goldijs ar izpletni izlēca no lidmašīnas, bet nolaižoties ietriecās kokā. Vēlāk Būns un Loks atrada viņa skeletu. * '''Jemijs''' ir priesteris un Eko brālis. Viņš izsauca militāristus lidostā, kur atradās lidmašīna ar narkotikām, un pats devās uz turieni. Tur viņš tika ievainots apšaudes laikā, pēc kura Goldijs viņu ievilka lidmašīnā. Jemijs gāja bojā lidojuma laikā vai pēc avārijas uz Salas. Vēlāk viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, lai parādītos Eko Jemija tēlā. * '''Entonijs Kūpers''' ir krāpnieks un Loka tēvs, kurš maldināja Džeimsa Forda māti, liekot Forda tēvam nogalināt viņu māti. Vēlāk Entonijs izstūma Loku pa logu, padarot viņu invalīdu. "Citi" kaut kādā veidā atveda Kūperu uz Salu, kur Lokam viņu vajadzēja nogalināt. Tomēr viņš nolēma saukt Fordu pēc palīdzības, kurš, uzzinot, ka Kūpers ir tas pats krāpnieks, kurš pievīla viņa māti, nožņaudza Kūperu ar ķēdi. * '''Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis''' ir Džeikoba ​​brālis, kurš kopā ar viņu ieradās uz Salas. Viņu nogalināja Džeikobs, pēc kā viņa ķermenis nonāca "Salas sirdī" un kļuva par Dūmu briesmoni. Kopš tā laika Džeikobs un Briesmonis cīnījās viens ar otru, palīdzot citiem cilvēkiem. Briesmoņa mērķis bija izkļūt no Salas, un viņam tas gandrīz izdevās, kad viņš piemānīja Benu, lai nogalinātu Džeikobu. Tomēr, kad Salas sirds apdzisa, Briesmonis kļuva mirstīgs un Džeks viņu nogalināja. * '''Metjū Abaddons''' ir noslēpumains cilvēks, kurš strādāja Vidmoram. Pēc Metjū vārdiem, viņš "palīdzēja cilvēkiem nokļūt tur, kur viņiem bija jābūt". Tieši viņš ieteica Lokam doties ceļojumā un pēc tam palīdzēja Neomijai atrast kuģa apkalpi. Abaddons sāka palīdzēt Lokam savākt visus no Salas izglābtos cilvēkus, bet Bens viņu nošāva. * '''Leonards Sims''' ir bijušais [[ASV jūras kara flote]]s virsnieks, kurš kopā ar savu draugu Semu Tumiju uztvēra signālu, kas pārraidīja skaitļu sēriju: ''4 8 15 16 23 42''. Sems izmantoja skaitļus, lai laimētu loterijā, pēc tam viņš cieta virkni neveiksmju līdz pat savai nāvei. Leonards nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, kur pastāvīgi atkārtoja šos skaitļus, uzskatot tos par "sliktiem". Tieši no viņa Hērlijs uzzināja par skaitļiem un izmantoja tos, lai laimētu loterijā. * '''Neitans''' ir aizdomīgs un noslēpumains vīrietis, kurš sevi pieteica kā pasažieri no reisa 815 astes daļas. Tomēr neviens neatcerējās, ka viņš būtu bijis lidmašīnā. Neitans vairākas reizes devās džungļos, pavadot tur vairākas stundas un atsakoties runāt par to, ko viņš tur darījis. Ana Lusija viņu turēja aizdomās un pat ieslodzīja bedrē, kas kalpoja kā cietums. No turienes viņu atbrīvoja Gudvins Stenhops, kurš pēc tam salauza Neitanam kaklu, vēlāk paskaidrojot, ka Neitans "nebija labs cilvēks". * '''Gibbs''' ir Forda līdzdalībnieks. * '''Hovards Grejs''' ir vīrietis, kurš zaudēja savu dēlu, kurš piezvanīja Mailsam, lai sazinātos ar savu mirušo dēlu. == Ārējās saites == * [[lostpedia:Category:Characters|Seriāla varoņi vietnē Lostpedia]] * [https://www.imdb.com/title/tt0411008/fullcredits?ref_=tt_cl_sm#cast Seriāla varoni vietnē IMDB] {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] ejcvipagsz73bwt2lzrzgo80j0c5p9h Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 592064 4467334 4425564 2026-05-12T21:44:07Z Lasks 38532 4467334 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Polija]] | karogs = Flag of Poland.svg | parraiditajs = [[Polijas Televīzija|TVP]] | nac atlase = | pied reizes = 27 (17 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 2. vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/poland] }} '''[[Polija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 27 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad Poliju pārstāvēja [[Edita Gurņaka]] ar dziesmu ''To nie ja!''. Šajā gadā Polija sasniedza savu augstāko panākumu Eirovīzijā, iegūstot 2. vietu. == Polijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Edita Gurņaka]] | ''To nie ja!'' | [[Poļu valoda|Poļu]] | align="center" | 2. | align="center" | 166 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Justina Stečkovska]] | ''Sama'' | Poļu | align="center" | 18. | align="center" | 15 |- | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Kasija Kovaļska]] | ''Chcę znać swój grzech'' | Poļu | align="center" | 15. | align="center" | 31 | align="center" | 15. | align="center" | 42 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Anna Marja Jopeka]] | ''Ale jestem'' | Poļu | align="center" | 11. | align="center" | 54 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | ''[[Sixteen]]'' | ''To takie proste'' | Poļu | align="center" | 17. | align="center" | 19 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Mieteks Šcešņaks]] | ''Przytul mnie mocno'' | Poļu | align="center" | 18. | align="center" | 17 |- | {{N/A|[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Andžejs Pjasečnijs|''Piasek'']] | ''2 Long'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 20. | align="center" | 11 |- | {{N/A|[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen – Żadnych granic'' | [[Vācu valoda|Vācu]],<br />poļu,<br />[[Krievu valoda|krievu]] | align="center" | 7. | align="center" | 90 |- | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Blue Café]]'' | ''Love Song'' | Angļu<br />[[Spāņu valoda|spāņu]] | align="center" | 17. | align="center" | 27 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | Ivans un ''[[Delfin]]'' | ''Czarna dziewczyna'' | Poļu<br />krievu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 81 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ''Ich Troje'' | ''Follow My Heart'' | Angļu,<br />poļu,<br />vācu,<br />krievu | align="center" | 11. | align="center" | 70 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Jet Set]]'' | ''Time to Party'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 75 |- | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 14 | align="center" | 10. | align="center" | 42 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 43 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | Angļu, poļu | align="center" | 13. | align="center" | 44 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Magdalena Tula]] | ''Jestem'' | Poļu | bgcolor="#FF8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18 |- | {{N/A|}} | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012.]] un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013.]] gada konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Donatans]] un ''[[Cleo]]'' | ''My Słowianie – We Are Slavic'' | Poļu,<br />angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | align="center" | 8. | align="center" | 70 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monika Kušinksa]] | ''In the Name of Love'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |106 | align="center" |8. | align="center" |57 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 229 | align="center" | 6. | align="center" | 151 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Kasja Mosa]] | ''Flashlight'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 64 | align="center" | 9. | align="center" | 119 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Andžejs Gromala|''Gromee'']] pied. [[Lūkass Meijers]] | ''Light Me Up'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 81 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Tulia]]'' | ''Fire of Love (Pali się)'' | Poļu,<br />angļu | align="center" | 11. | align="center" | 120 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Alicja Šempliņska]] | ''Empires'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] | ''The Ride'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 35 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kristians Očmans|Očmans]] | ''River'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 151 | align="center" | 6. | align="center" | 198 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Blanka Stajkova|Blanka]] | ''Solo'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 93 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 124 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Luna (dziedātāja)|Luna]] | ''The Tower'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 35 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | Justina Stečkovska | ''Gaja'' | Poļu,<br />angļu | align="center" | 14. | align="center" | 156 | align="center" | 7. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Polijas mūzika]] cz65czvzg5k0inbnv9qcuai4vbbv8uc 4467335 4467334 2026-05-12T21:44:34Z Lasks 38532 4467335 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Polija]] | karogs = Flag of Poland.svg | parraiditajs = [[Polijas Televīzija|TVP]] | nac atlase = | pied reizes = 28 (18 fināli) | pirma reize = [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC lab = 2. vieta: [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/poland] }} '''[[Polija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 28 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad Poliju pārstāvēja [[Edita Gurņaka]] ar dziesmu ''To nie ja!''. Šajā gadā Polija sasniedza savu augstāko panākumu Eirovīzijā, iegūstot 2. vietu. == Polijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Edita Gurņaka]] | ''To nie ja!'' | [[Poļu valoda|Poļu]] | align="center" | 2. | align="center" | 166 | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Justina Stečkovska]] | ''Sama'' | Poļu | align="center" | 18. | align="center" | 15 |- | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | [[Kasija Kovaļska]] | ''Chcę znać swój grzech'' | Poļu | align="center" | 15. | align="center" | 31 | align="center" | 15. | align="center" | 42 |- | align="center" | {{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Anna Marja Jopeka]] | ''Ale jestem'' | Poļu | align="center" | 11. | align="center" | 54 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | ''[[Sixteen]]'' | ''To takie proste'' | Poļu | align="center" | 17. | align="center" | 19 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Mieteks Šcešņaks]] | ''Przytul mnie mocno'' | Poļu | align="center" | 18. | align="center" | 17 |- | {{N/A|[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | [[Andžejs Pjasečnijs|''Piasek'']] | ''2 Long'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 20. | align="center" | 11 |- | {{N/A|[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen – Żadnych granic'' | [[Vācu valoda|Vācu]],<br />poļu,<br />[[Krievu valoda|krievu]] | align="center" | 7. | align="center" | 90 |- | align="center" | {{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | ''[[Blue Café]]'' | ''Love Song'' | Angļu<br />[[Spāņu valoda|spāņu]] | align="center" | 17. | align="center" | 27 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | Ivans un ''[[Delfin]]'' | ''Czarna dziewczyna'' | Poļu<br />krievu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 81 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ''Ich Troje'' | ''Follow My Heart'' | Angļu,<br />poļu,<br />vācu,<br />krievu | align="center" | 11. | align="center" | 70 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Jet Set]]'' | ''Time to Party'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 75 |- | align="center" | {{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 14 | align="center" | 10. | align="center" | 42 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | Angļu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 43 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Marcins Mroziņskis]] | ''Legenda'' | Angļu, poļu | align="center" | 13. | align="center" | 44 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Magdalena Tula]] | ''Jestem'' | Poļu | bgcolor="#FF8080" align="center" | 19. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18 |- | {{N/A|}} | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012.]] un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013.]] gada konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Donatans]] un ''[[Cleo]]'' | ''My Słowianie – We Are Slavic'' | Poļu,<br />angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | align="center" | 8. | align="center" | 70 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monika Kušinksa]] | ''In the Name of Love'' | Angļu | align="center" |7. | align="center" |106 | align="center" |8. | align="center" |57 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 229 | align="center" | 6. | align="center" | 151 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Kasja Mosa]] | ''Flashlight'' | Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 64 | align="center" | 9. | align="center" | 119 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Andžejs Gromala|''Gromee'']] pied. [[Lūkass Meijers]] | ''Light Me Up'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 81 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Tulia]]'' | ''Fire of Love (Pali się)'' | Poļu,<br />angļu | align="center" | 11. | align="center" | 120 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Alicja Šempliņska]] | ''Empires'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] | ''The Ride'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 35 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kristians Očmans|Očmans]] | ''River'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 151 | align="center" | 6. | align="center" | 198 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Blanka Stajkova|Blanka]] | ''Solo'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 93 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 124 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Luna (dziedātāja)|Luna]] | ''The Tower'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 35 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | Justina Stečkovska | ''Gaja'' | Poļu,<br />angļu | align="center" | 14. | align="center" | 156 | align="center" | 7. | align="center" | 85 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Polijas mūzika]] a8niab8c63maqro0qfg9xlpe76vf9ji Strādnieku iela (Daugavpils) 0 592114 4467377 4406870 2026-05-13T01:53:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467377 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Strādnieku iela|Strādnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Strādnieku iela |attēls = Daugavpils, Strādnieku iela - panoramio - alinco fan (15).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 1750 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Vitebskas iela * Baznīcas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Strādnieku iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Strādnieku iela sākas krustojumā ar [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura ielu]] pie [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca|Jaunavas Marijas baznīcas]], ved ziemeļaustrumu virzienā, paralēli [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielai]], un beidzas strupceļā pēc krustojuma ar [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielu]]. Ielā ir daudzstāvu un privātmāju apbūve. Strādnieku ielas garums ir 1750 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, izņemot posmu no [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas]] līdz [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielai]], kur Strādnieku ielā nav brauktuves. Satiksmes kustība norit abos virzienos, izņemot posmu pie [[Celtnieks (stadions)|stadiona]], kur kustība atļauta tikai [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielas]] virzienā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vitebskas iela''' ({{val|ru|Витебская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā tika pārdēvēta par '''Baznīcas ielu''', bet 1940. gada 2. augustā — par '''Strādnieku ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš tā laika ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ievērojamie objekti == * Nr. 7 (vecā adrese, tagad attiecas uz zemesgabalu Kauņas ielā 25) — administratīva ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4776 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|14||bez}}}}</ref> Divstāvu akmens māja no sarkaniem ķieģeļiem ar balkonu uz pīlāriem, bijusī Gureviča māja. 20. gadsimta sākumā šajā mājā notika 99. Ivangorodas kājnieku pulka virsnieku sanāksmes. 1900. gados šajā mājā kādu laiku dzīvoja topošais latviešu strēlnieku komandieris [[Frīdrihs Briedis]], kuram 1935. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne.<ref name="GoroD">{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=История старинной улицы Витебской — Базницас — Страдниеку |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158183 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|8||bez}} |language=ru }}</ref> * Nr. 16 — kādreizējā pilsētas zemākā arodskola,<ref>{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=119 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> uzcelta 1903.—1904. gados. No 1917. gada šeit atradās Daugavpils 2. poļu pamatskola, no 1935. gada — pilsētas 1. latviešu pamatskola, no 1944. — viens no Daugavpils dzelzceļa tehnikuma korpusiem. 1970.—1980. gados ēku būtiski pārbūvēja, tika piebūvēts trešais stāvs un jaunais korpuss.<ref name="GoroD" /> Vēlāk šeit izvietojās Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola, pašlaik — [[Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.dttt.lv/kontakti/ |publisher=Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}</ref> * Nr. 56 — bijusī Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestāde, no 2022. gada — viena no [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]s ēkām. * Visu kvartālu pārnumuru ielas pusē starp [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles]] un [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielu]] aizņem [[Celtnieks (stadions)|stadions "Celtnieks"]]. == Ielu savienojumi == Strādnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] (T veida krustojums) * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] bkcz850al44ez6qvhhlvnptn4ivrcpa Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki 0 593030 4467551 4462337 2026-05-13T10:47:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467551 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki<br />''Сили безпілотних систем Збройних сил України'' | attēls = Sbs army logo.svg | attēla izmērs = | virsraksts = Bezpilota sistēmu spēku emblēma | valsts = {{UKR}} | pastāvēšana = 2024. gada 6. februāris—pašlaik | pakļautība = | daļa no = [[Attēls:Emblem_of_the_Ukrainian_Armed_Forces.svg|22px]] [[Ukrainas Bruņotie spēki]] | karaspēka veids = Bezpilota sistēmas | krāsas = | karavīru skaits = 5 000 (2024)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chapter Four: Russia and Eurasia |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/04597222.2025.2445476 |website=The Military Balance |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |page=203 |language=en |doi=10.1080/04597222.2025.2445476 |date={{dat|2025|02|11||bez}}}}</ref> | jubileja = | devīze = ''На крок попереду!''<br />"Soli priekšā!" | militārās operācijas = {{Tree list}} *[[Krievijas—Ukrainas karš]] ** [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] {{tree list/end}} | pašreizējais komandieris = [[pulkvedis]] [[Vadims Suharevskis]] | komandieri = }} '''Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki'''<ref>{{ziņu atsauce |title=Zelenskis Ukrainas bruņotajos spēkos izveido “Bezpilota sistēmu spēkus” |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2024-02-07/zelenskis-ukrainas-brunotajos-spekos-izveido-bezpilota-sistemu-spekus |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=[[sargs.lv]] |date={{dat|2024|2|7||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241211110230/https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2024-02-07/zelenskis-ukrainas-brunotajos-spekos-izveido-bezpilota-sistemu-spekus |archivedate={{dat|2024|12|11||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|uk|Сили безпілотних систем Збройних сил України, СБС}}) ir atsevišķs [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] [[Bruņoto spēku veids|veids]], kas paredzēts [[Bezpilota lidaparāts|gaisa]], [[Bezpilota ūdens aparāts|jūras]], [[Bezpilota zemūdens aparāts|zemūdens]], kā arī [[Bezpilota virszemes aparāts|virszemes]] bezpilota un robotu sistēmu izmantošanai. Izveidoti 2024. gadā.<ref>{{ziņu atsauce |title=‘We set a precedent.’ Ukraine officially presents Unmanned Systems Forces |url=https://kyivindependent.com/we-set-a-precedent-ukraine-officially-presents-unmanned-systems-forces/ |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=The Kyiv Independent |date={{dat|2024|6|11||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == 2024. gada 6. februārī publicēja [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] dekrētu Nr.51/2024 "Par Aizsardzības spēku spēju paaugstināšanu", kas uzdeva [[Ukrainas valdība|Ukrainas Ministru kabinetam]] un [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābam]] strādāt pie atbilstoša ​​bruņoto spēku veida izveides, kura izveides jautājums tika skatīts [[Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome|Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №51/2024 — Офіційне інтернет-представництво Президента України |url=https://www.president.gov.ua/documents/512024-49625 |website=president.gov.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240206180615/https://www.president.gov.ua/documents/512024-49625 |archivedate={{dat|2024|2|6||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|2|6||bez}}}}</ref> 2024. gada 9. februārī kļuva zināms, ka pulkvedis [[Vadims Suharevskis]] kļūs par jaunieceltā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka [[Oleksandrs Sirskis|Oleksandra Sirska]] vietnieku un būs atbildīgs par bezpilota sistēmu spēku izveidi. Suharevskis kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] sākuma bija [[59. atsevišķā triecienbrigāde|Jakova Handzjuka 59. atsevišķās motorizētās kājnieku brigāde]]s komandieris.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Ізвощікова |first1=Анастасія |title=Зеленський призначив заступників головнокомандувача ЗСУ та начальника Генштабу |url=https://suspilne.media/681688-zelenskij-priznaciv-zastupnikiv-golovnokomanduvaca-zsu-ta-nacalnika-genstabu-hto-voni-ta-za-so-vidpovidatimut/ |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=Суспільне {{!}} Новини |date={{dat|2024|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240214162423/https://suspilne.media/681688-zelenskij-priznaciv-zastupnikiv-golovnokomanduvaca-zsu-ta-nacalnika-genstabu-hto-voni-ta-za-so-vidpovidatimut/ |archivedate={{dat|2024|2|14||bez}} |language=uk}}</ref> Šīs brigādes sastāvā bija viena no slavenākajām vienībām, kas specializējās bezpilota lidaparātu karadarbībā, "[[Maģāra putni]]".<ref>{{ziņu atsauce |title=Сили безпілотних систем України очолить полковник Вадим Сухаревський – нардеп |url=https://www.5.ua/ukrayina/syly-bezpilotnykh-system-ukrainy-ocholyt-polkovnyk-vadym-sukharevskyi-322270.html |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=[[5 kanal]] |date={{dat|2024|2|9||bez}} |language=uk}}</ref> 2024. gada 7. maijā Ukrainas Ministru kabinets atbalstīja prezidenta dekrētu un uzdeva Aizsardzības ministrijai izstrādāt likumprojektu par bezpilota sistēmu karaspēka izveidi.<ref>{{ziņu atsauce |title=Сили безпілотних систем ЗСУ: Міноборони розробить проєкт закону для нового роду військ |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-society/3861109-sili-bezpilotnih-sistem-zsu-minoboroni-rozrobit-proekt-zakonu-dla-novogo-rodu-vijsk.html |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=ukrinform.ua |date={{dat|2024|5|7||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240605190846/https://www.ukrinform.ua/rubric-society/3861109-sili-bezpilotnih-sistem-zsu-minoboroni-rozrobit-proekt-zakonu-dla-novogo-rodu-vijsk.html |archivedate={{dat|2024|6|5||bez}} |language=uk}}</ref> 2024. gada 10. jūnijā Vadims Suharevskis ar [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Ukrainas aizsardzības ministra]] rīkojumu tika iecelts par Ukrainas Bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēku komandieri.<ref>{{ziņu atsauce |title=Новим командувачем Сил безпілотних систем ЗСУ став Вадим Сухаревський: що про нього відомо |url=https://focus.ua/uk/voennye-novosti/651488-novim-komanduvachem-sil-bezpilotnih-sistem-zsu-stav-vadim-suharevskiy-shcho-pro-nogo-vidomo |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=ФОКУС |date={{dat|2024|6|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240610204621/https://focus.ua/uk/voennye-novosti/651488-novim-komanduvachem-sil-bezpilotnih-sistem-zsu-stav-vadim-suharevskiy-shcho-pro-nogo-vidomo |archivedate={{dat|2024|6|10||bez}} |language=uk}}</ref> 2024. gada 11. jūnijā Bezpilota sistēmu spēku komandieris Vadims Suharevskis ziņoja, ka vairākās Ukrainas Bruņoto spēku vienībās ir izvietotas atsevišķas uz zemes izvietotu bezpilota sistēmu kompleksu rotas, kas veic uzdevumus frontes līnijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=В ЗСУ створені роти наземних роботизованих комплексів |url=https://mil.in.ua/uk/news/v-zsu-stvoreni-roty-nazemnyh-robotyzovanyh-kompleksiv/ |website=mil.in.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240818122008/https://mil.in.ua/uk/news/v-zsu-stvoreni-roty-nazemnyh-robotyzovanyh-kompleksiv/ |archivedate={{dat|2024|8|18||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|8|18||bez}}}}</ref> Suharevskis sacīja, ka bezpilota sistēmu spēki veiks tādus uzdevumus kā vienību nodrošināšanu ar bezpilota lidaparātiem, to tehniskais nodrošināšanu, speciālistu rekrutēšanu un apmācību, kā arī militāro operāciju plānošanu, iesaistot bezpilota sistēmas. Spēki arī nodarbotos ar pieredzes iegūšanu un mijiedarbību ar bezpilota sistēmu ražotājiem. Tolaik jaunie spēki jau uzturēja kontaktus ar 90% pašmāju ražotāju un aktīvi komunicēja ar tiem.<ref name="mil.in.ua">{{tīmekļa atsauce |title=В ЗСУ презентували новий рід військ — Сили безпілотних систем |url=https://mil.in.ua/uk/news/v-zsu-prezentuvaly-novyj-rid-vijsk-syly-bezpilotnyh-system/ |website=mil.in.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240612105423/https://mil.in.ua/uk/news/v-zsu-prezentuvaly-novyj-rid-vijsk-syly-bezpilotnyh-system/ |archivedate={{dat|2024|6|12||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|6|12||bez}}}}</ref> [[Attēls:The Unmanned Systems Forces of AFU logo sign.svg|thumb|Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku logotips]] 2024. gada 25. jūnijā Ukrainas prezidents parakstīja dekrētu par Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku izveidi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №382/2024 — Офіційне інтернет-представництво Президента України |url=https://www.president.gov.ua/documents/3822024-51101 |website=president.gov.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240630232401/https://www.president.gov.ua/documents/3822024-51101 |archivedate={{dat|2024|6|30||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|6|30||bez}}}}</ref> Bezpilota sistēmu spēki kļuva par atsevišķu Ukrainas Bruņoto spēku atzaru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Президент затвердив створення Сил безпілотних систем у ЗСУ |url=https://mil.in.ua/uk/news/prezydent-zatverdyv-stvorennya-syl-bezpilotnyh-system-u-zsu/ |website=mil.in.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240626081518/https://mil.in.ua/uk/news/prezydent-zatverdyv-stvorennya-syl-bezpilotnyh-system-u-zsu/ |archivedate={{dat|2024|6|26||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|6|26||bez}}}}</ref> 2024. gada 18. jūlijā komandieris Suharevskis paziņoja, ka Ukrainai ir vairāk nekā 165 dažāda veida ierīču izstrādnes, kas tiek pārbaudītas un tiek izmantotas kaujas laukā. Turklāt bezpilota lidaparātu skaits pārsniedzot ienaidnieka aparātu skaitu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Україна за кількістю дронів, можливо, навіть обходить РФ, - командувач Сил безпілотників |url=https://www.rbc.ua/rus/news/ukrayina-kilkistyu-droniv-mozhlivo-navit-1721321112.html |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=РБК-Украина |date={{dat|2024|8|5||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240805214404/https://www.rbc.ua/rus/news/ukrayina-kilkistyu-droniv-mozhlivo-navit-1721321112.html |archivedate={{dat|2024|8|5||bez}} |language=uk}}</ref> 2024. gada 30. jūlijā [[Ļviva|Ļvivā]] darbu sāka personāla atlases centrs, kas aprīkots ar dronu simulatoriem, lai kandidāti paši varētu pārliecināties un saprast, kā darbojas šādi lidaparāti.<ref>{{ziņu atsauce |title=У Львові відкрили рекрутинговий центр Сил безпілотних систем |url=https://portal.lviv.ua/news/2024/07/30/u-lvovi-vidkryly-rekrutynhovyj-tsentr-syl-bezpilotnykh-system |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=portal.lviv.ua |date={{dat|2024|9|8||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240908211742/https://portal.lviv.ua/news/2024/07/30/u-lvovi-vidkryly-rekrutynhovyj-tsentr-syl-bezpilotnykh-system |archivedate={{dat|2024|9|8||bez}} |language=uk}}</ref> 2024. gada 3. septembrī [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākā Rada]] otrajā lasījumā pieņēma likumu Nr.11507, kas paredzēja bezpilota sistēmu spēku iekļaušanu atsevišķajos Ukrainas Bruņoto spēku atzaros.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Свобода |first1=Радіо |title=Верховна Рада включила Сили безпілотних систем до окремих родів сил ЗСУ – депутати |url=https://www.radiosvoboda.org/a/news-syly-bezpilotnykh-system/33104243.html |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=Радіо Свобода |date={{dat|2024|9|3||bez}} |language=uk}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Рада підтримала створення Сил безпілотних систем у ЗСУ |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-ato/3901701-rada-pidtrimala-stvorenna-sil-bezpilotnih-sistem-u-zsu.html |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=ukrinform.ua |date={{dat|2024|9|3||bez}} |language=uk}}</ref> === Galīgais apstiprinājums === 2024. gada 16. septembrī Ukrainas prezidents parakstīja likumu par Bezpilota sistēmu spēku kļūšanu par atsevišķu Ukrainas Bruņoto spēku atzaru.<ref>{{ziņu atsauce |title=Сили безпілотних систем включили до ЗСУ: Зеленський підписав закон |url=https://www.rbc.ua/rus/news/sili-bezpilotnih-sistem-vklyuchili-zsu-zelenskiy-1726488919.html |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=РБК-Украина |date={{dat|2024|09|16||bez}} |language=uk}}</ref> == Struktūra == === Kaujas vienības === '''Centri''' * [[Attēls:14th Regiment of Unmanned Drones.png|22px]] 1. atsevišķais centrs (agrāk - 14. atsevišķais BS pulks) '''Brigādes''' * [[Attēls:9th Unmanned Systems Brigade.png|25x25px]] 9. bezpilota sistēmu brigāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=9-й батальйон 59-ї бригади розгорнули у бригаду Сил безпілотних систем |url=https://mil.in.ua/uk/news/9-j-bataljon-59-yi-brygady-rozgornuly-u-brygadu-syl-bezpilotnyh-system/ |website=mil.in.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=uk}}</ref> * [[Attēls:K-2 logo 2025.svg|frameless|24x24px]] 20. bezpilota sistēmu brigāde * [[Attēls:59th Separate Motorized Infantry Brigade SSI (with tab).png|22px]] 59. triecienbrigāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=59-ту бригаду реорганізували у штурмову бригаду безпілотних систем |url=https://mil.in.ua/uk/news/59-tu-brygadu-reorganizuvaly-u-shturmovu-brygadu-bezpilotnyh-system/ |website=mil.in.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=uk}}</ref> * [[Attēls:412 опБпС Nemesis лого.svg|22px]] 412. bezpilota sistēmu brigāde (agrāk - atsevišķais BS pulks "Nemesis" ('ienaidnieks'))<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Батальйон безпілотних систем «Nemesis» став полком |url=https://mil.in.ua/uk/news/bataljon-bezpilotnyh-system-nemesis-stav-polkom/ |website=mil.in.ua |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=uk}}</ref> * [[Attēls:414th Unmanned Strike Aviation Brigade.png|frameless|25x25px]] 414. bezpilota uzbrukuma aviācijas brigāde * [[Attēls:427th Regiment of Unmanned Systems.png|frameless|28x28px]] 427. bezpilota sistēmu brigāde * [[Attēls:Шеврон БУБпАК АХІЛЛЕС.svg|frameless|38x38px]] 429. bezpilota sistēmu brigāde '''Pulki''' * [[Attēls:411th Regiment of Unmanned Systems.webp|frameless|28x28px]] 411. bezpilota sistēmu pulks * [[Attēls:413 ОББС Рейд лого.svg|22px]] 413. bezpilota sistēmu pulks "Reid" ('reids', agrāk - atsevišķais BS bataljons)<ref>{{ziņu atsauce |title=Кум на півмільярда — наші дронарі допомогли спалити ворожої техніки на величезну суму |url=https://armyinform.com.ua/2024/10/02/kum-na-pivmilyarda-nashi-dronari-dopomogly-spalyty-vorozhoyi-tehniky-na-velycheznu-sumu/ |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |work=armyinform.com.ua |language=uk}}</ref> '''Bataljoni''' * [[Attēls:424th Unmanned Systems Battalion (2).webp|frameless|27x27px]][[Attēls:424th Battalion of Unmanned Systems.png|22px]] 424. atsevišķais bezpilota sistēmu bataljons "Svarog"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Оператор ударних БпАК |url=https://lobbyx.army/tor/operator-udarnykh-bpak-do-424-okremoho-batalyonu-bezpilotnykh-system/ |website=Lobby X |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240920053748/https://lobbyx.army/tor/operator-udarnykh-bpak-do-424-okremoho-batalyonu-bezpilotnykh-system/ |archivedate={{dat|2024|9|20||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|9|20||bez}}}}</ref> * [[Attēls:Батальйон «Flying Skull» лого.svg|22px]] Bataljons "Flying Skull" ('lidojošais galvaskauss')<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Оператор/пілот БПЛА |url=https://lobbyx.army/tor/operator-pilot-bpla-do-batalyonu-flying-skull/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=uk }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Atbalsta vienības === * [[Attēls:93suppbat.png|25x25px]] 93. atsevišķais atbalsta bataljons<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Сапер |url=https://lobbyx.army/tor/saper-do-93-okremoho-batalyonu-pidtrymky/ |website=Lobby X |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241003105344/https://lobbyx.army/tor/saper-do-93-okremoho-batalyonu-pidtrymky/ |archivedate={{dat|2024|10|3||bez}} |language=uk |date={{dat|2024|10|3||bez}}}}</ref> * [[Attēls:Coa_Illustration_Tincture_basic_Argent.svg|22px]] 230. atsevišķais loģistikas bataljons<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Офіцер відділення управління |url=https://lobbyx.army/tor/ofitser-viddilennia-upravlinnia-do-230-okremoho-batalyonu-lohistyky/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=uk }}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Attēls:190 НЦ к.svg|22px]] 190. mācību centrs<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Оператор БпАК/БПЛА |url=https://lobbyx.army/tor/operator-bpak-bpla-do-190-navchalnoho-tsentru/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=uk }}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Attēls:Coa_Illustration_Tincture_basic_Argent.svg|22px]] 6. rekrutēšanas centrs == Tradīcijas == Bezpilota sistēmu spēku simbols ir [[bezdelīga]]. Spēku logotips tika izveidots, izmantojot [[Mākslīgais intelekts|MI]].<ref name="mil.in.ua"/> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]] 6i2ram54rw6fdn6szlpegcbncsimdlk Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 593430 4467317 4416213 2026-05-12T21:27:33Z Lasks 38532 4467317 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Melnkalne]] | karogs = Flag of Montenegro.svg | parraiditajs = [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | nac atlase = | pied reizes = 14 (2 fināli) | pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ESC lab = 13. vieta: [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/montenegro] }} '''[[Melnkalne]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Stevans Fadijs]] ar dziesmu "Ajde, kroči" <small>(Ајде, крочи)</small>". Melnkalne Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]], iegūstot 13. vietu. == Melnkalnes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Stevans Fadijs]] |''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 22. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Stefans Filipovičs]] |''Zauvijek volim te <small>(Заувијек волим те)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 14. |align="center" | 23 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Andrea Demiroviča]] |''Just Get Out Of My Life'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]] gada konkursa}} |- |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Rambo Amadeus]] |''Euro Neuro'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 15. |align="center" | 20 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Who See]]'' |''Igranka <small>(Игранка)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 12. |align="center" | 41 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Sergejs Četkovičs]] |''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 19. |align="center" | 37 |align="center" | 7. |align="center" | 63 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Knez]]'' |''Adio <small>(Адио)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 13. |align="center" | 44 |align="center" | 9. |align="center" | 57 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Highway (grupa)|Highway]]'' |''Real Thing'' |Angļu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 60. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |Angļu |align="center" | 16. |align="center" | 56 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 16. |align="center" | 40 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[D mol]]'' |''Heaven'' |Angļu |align="center" | 16. |align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] gada konkursa}} |- |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Vladana Vučiniča]] | ''Breathe'' | Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 33 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]] gada konkursa}} |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Nina Žižiča]] | ''Dobrodošli <small>(Добродошли)</small>?'' | Melnkalniešu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 12 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora <small>(Нова зора)</small>'' | Melnkalniešu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Melnkalnes mūzika]] cj08na7bxdys54ani8snrie8a78plgi 4467318 4467317 2026-05-12T21:27:47Z Lasks 38532 /* Melnkalnes pārstāvji Eirovīzijā */ 4467318 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Melnkalne]] | karogs = Flag of Montenegro.svg | parraiditajs = [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | nac atlase = | pied reizes = 14 (2 fināli) | pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ESC lab = 13. vieta: [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/montenegro] }} '''[[Melnkalne]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 14 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Stevans Fadijs]] ar dziesmu "Ajde, kroči" <small>(Ајде, крочи)</small>". Melnkalne Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]], iegūstot 13. vietu. == Melnkalnes pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Stevans Fadijs]] |''Ajde, kroči <small>(Ајде, крочи)</small>'' |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 22. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Stefans Filipovičs]] |''Zauvijek volim te <small>(Заувијек волим те)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 14. |align="center" | 23 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Andrea Demiroviča]] |''Just Get Out Of My Life'' |[[Angļu valoda|Angļu]] |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]] gada konkursa}} |- |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Rambo Amadeus]] |''Euro Neuro'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 15. |align="center" | 20 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Who See]]'' |''Igranka <small>(Игранка)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 12. |align="center" | 41 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Sergejs Četkovičs]] |''Moj Svijet <small>(Мој свијет)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 19. |align="center" | 37 |align="center" | 7. |align="center" | 63 |- |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Knez]]'' |''Adio <small>(Адио)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 13. |align="center" | 44 |align="center" | 9. |align="center" | 57 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Highway (grupa)|Highway]]'' |''Real Thing'' |Angļu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 60. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |Angļu |align="center" | 16. |align="center" | 56 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |Melnkalniešu |align="center" | 16. |align="center" | 40 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[D mol]]'' |''Heaven'' |Angļu |align="center" | 16. |align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] gada konkursa}} |- |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Vladana Vučiniča]] | ''Breathe'' | Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 33 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024.]] gada konkursa}} |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Nina Žižiča]] | ''Dobrodošli <small>(Добродошли)</small>?'' | Melnkalniešu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 12 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora <small>(Нова зора)</small>'' | Melnkalniešu | align="center" | | align="center" | |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Melnkalnes mūzika]] gyyk1ea12sdfvqo2ttizevmlvzzj0eo Metastāstījums 0 594228 4467307 4368645 2026-05-12T21:19:34Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Metanaratīvs]] uz [[Metastāstījums]]: https://dati.lnb.lv/onto/nllsh/en/page/LNC10-000340526?clang=lv 4368645 wikitext text/x-wiki '''Metanaratīvs''' ir vispārēja teorētiska sistēma vai ideoloģisks ietvars, kas tiek izmantots, lai strukturētu, racionalizētu un izskaidrotu zinātniskos procesus, cilvēces zināšanu attīstību un [[Epistemoloģija|epistemoloģiskās]] pieejas. Tas tiek uzskatīts par zināšanu leģitimēšanas mehānismu, kas balstās uz noteiktiem principiem, piemēram, [[Objektivitāte|objektivitāti]], [[Racionalitāte|racionalitāti]] un empīriskām metodēm. Metanaratīvi zinātnē bieži ir saistīti ar lielām zinātniskām paradigmām, kas dominē noteiktos vēstures posmos. Tie var iekļaut: * [[Pozitīvisms]] — uzticība empīriskai metodei, novērojumiem un eksperimentiem kā galvenajiem zināšanu iegūšanas avotiem. * Apgaismības racionalitāte — ideja par cilvēka saprāta spēju pakāpeniski atklāt patiesību un virzīties uz progresu. * [[Redukcionisms]] — koncepcija, ka kompleksas parādības var saprast, sadalot tās vienkāršākos, fundamentālos elementos. Tāpat [[evolūcijas teorija]] ir bioloģiskais metanaratīvs, kas piedāvā vispārīgu skaidrojumu par dzīvības attīstību, balstoties uz dabiskās izlases mehānismu. == Teorija == Metanaratīvu jēdziens īpaši aktualizējas 20. gadsimta otrajā pusē, kad filozofi un sociologi sāk apšaubīt to vispārējās autoritātes leģitimitāti. [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard'') savā darbā "Postmodernais stāvoklis" (1979) apgalvo, ka modernitāte ir balstīta uz lieliem stāstiem, kas cenšas piedāvāt universālas patiesības un pasaules skaidrojumus. Viņš uzskata, ka postmodernitāte ir šo metanaratīvu sabrukuma laikmets, kurā zināšanas kļūst par daudzveidīgu un fragmentāru diskursu kopumu, nevis vienotu un universālu patiesību. Arī [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault'') veicina šī koncepta analīzi, pievēršoties zināšanu un varas attiecībām. Lai gan viņš tieši neapraksta metanaratīvus, viņa darbs par diskursiem un zināšanu režīmiem parāda, kā dominējošās idejas tiek izmantotas, lai kontrolētu un strukturētu zināšanas, izslēdzot alternatīvus skatījumus. Fuko norāda, ka zinātniskie diskursi bieži vien nostiprina noteiktas varas struktūras, kas marginalizē alternatīvas [[Epistemoloģija|epistemoloģijas]] un zināšanu sistēmas. == Kritika == Postmodernā kritika norāda, ka metanaratīvi mēdz izslēgt alternatīvas teorijas un metodoloģijas, pārāk vispārināt sarežģītus procesus un ignorēt vietējas vai marginālas zināšanas. Turklāt, tie bieži tiek izmantoti, lai leģitimētu varas struktūras un uzturētu dominējošās epistemoloģiskās paradigmas. Lai gan metanaratīvu sabrukums nenozīmē, ka tie vairs nepastāv, tas liek apšaubīt to universālo autoritāti un aktualizē nepieciešamību pieņemt daudzveidīgākas zināšanu formas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filozofija]] 7460br4bneijt0d4y434w7411tls4m4 4467312 4467307 2026-05-12T21:23:47Z Turaids 8965 4467312 wikitext text/x-wiki '''Metastāstījums''' ({{val|fr|métarécit}}) jeb '''lielais stāstījums''' (''grand récit'') ir vispārēja teorētiska sistēma vai ideoloģisks ietvars, kas tiek izmantots, lai strukturētu, racionalizētu un izskaidrotu zinātniskos procesus, cilvēces [[zināšanas|zināšanu]] attīstību un [[Epistemoloģija|epistemoloģiskās]] pieejas. Tas tiek uzskatīts par zināšanu leģitimēšanas mehānismu, kas balstās uz noteiktiem principiem, piemēram, [[Objektivitāte|objektivitāti]], [[Racionalitāte|racionalitāti]] un empīriskām metodēm. Metastāstījumi zinātnē bieži ir saistīti ar lielām zinātniskām paradigmām, kas dominē noteiktos vēstures posmos. Tie var iekļaut: * [[Pozitīvisms]] — uzticība empīriskai metodei, novērojumiem un eksperimentiem kā galvenajiem zināšanu iegūšanas avotiem. * Apgaismības racionalitāte — ideja par cilvēka saprāta spēju pakāpeniski atklāt patiesību un virzīties uz progresu. * [[Redukcionisms]] — koncepcija, ka kompleksas parādības var saprast, sadalot tās vienkāršākos, fundamentālos elementos. Tāpat [[evolūcijas teorija]] ir bioloģiskais metastāstījums, kas piedāvā vispārīgu skaidrojumu par dzīvības attīstību, balstoties uz dabiskās izlases mehānismu. == Teorija == Metastāstījumu jēdziens īpaši aktualizējas 20. gadsimta otrajā pusē, kad filozofi un sociologi sāk apšaubīt to vispārējās autoritātes leģitimitāti. [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard'') savā darbā "Postmodernais stāvoklis" (1979) apgalvo, ka modernitāte ir balstīta uz lieliem stāstiem, kas cenšas piedāvāt universālas patiesības un pasaules skaidrojumus. Viņš uzskata, ka postmodernitāte ir šo metastāstījumu sabrukuma laikmets, kurā zināšanas kļūst par daudzveidīgu un fragmentāru diskursu kopumu, nevis vienotu un universālu patiesību. Arī [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault'') veicina šī koncepta analīzi, pievēršoties zināšanu un varas attiecībām. Lai gan viņš tieši neapraksta metastāstījumus, viņa darbs par diskursiem un zināšanu režīmiem parāda, kā dominējošās idejas tiek izmantotas, lai kontrolētu un strukturētu zināšanas, izslēdzot alternatīvus skatījumus. Fuko norāda, ka zinātniskie diskursi bieži vien nostiprina noteiktas varas struktūras, kas marginalizē alternatīvas [[epistemoloģija]]s un zināšanu sistēmas. == Kritika == Postmodernā kritika norāda, ka metstāstījumi mēdz izslēgt alternatīvas teorijas un metodoloģijas, pārāk vispārināt sarežģītus procesus un ignorēt vietējas vai marginālas zināšanas. Turklāt, tie bieži tiek izmantoti, lai leģitimētu varas struktūras un uzturētu dominējošās epistemoloģiskās paradigmas. Lai gan metastāstījumu sabrukums nenozīmē, ka tie vairs nepastāv, tas liek apšaubīt to universālo autoritāti un aktualizē nepieciešamību pieņemt daudzveidīgākas zināšanu formas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filozofija]] offhqiatysmjogdco1yp8a1uyyn9a5g Rūdolfs Meijers 0 595135 4467130 4457722 2026-05-12T15:20:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467130 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Rūdolfs Meijers 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|Rūdolfs Meijers]] [[Attēls:Rudolfa Meijera 50 gadu Rīgas meteoroloģisko novērojumu rezultāti .jpg|thumb|Rūdolfa Meijera 50 gadu Rīgas meteoroloģisko novērojumu rezultāti (1928)]] '''Rūdolfs Hanss Vilhelms Meijers''' ({{val|de|Rudolf Hans Wilhelm Meyer}}, 1880—1966) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[meteorologs]], pēdējais [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents (1935—1939) un goda loceklis (1937). == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 11. augustā [[Bolderāja|Bolderājā]] ārsta Aleksandra Meijera (1790—1833) un sievas Elizabetes, dzimušas Portas (1847—1921), ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]]. Pēc [[matemātika]]s studijām [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1900—1904) strādāja par meteoroloģiskās observatorijas asistentu un privātskolotāju [[Tērbata|Tērbatā]]. No 1903. gada darbojās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Rigensis]]''. 1906. gadā sāka strādāt par asistentu [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Fizikas laboratorijā, 1908. gadā viņu ievēlēja par meteoroloģijas docentu, 1913. gadā [[Varšava|Varšavā]] ieguva fizikālās ģeogrāfijas maģistra grādu par optisko parādību pētījumu atmosfēras ledus kristālos. 1918. gadā bija [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] docētājs. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā iestājās [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]]. Pēc kara bija [[Latvijas Universitāte]]s profesors un vadīja Meteoroloģijas institūtu, kas atradās atradās ēkas [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 4 augšstāvā.<ref>[https://www.3mirkli.lu.lv/rudolfs-meijers/ Trīs mirkļi] LU</ref> No 1919. gada 20. novembra R. Meijers lasīja lekciju kursus meteoroloģijā, atmosfēras dinamikā, klimatoloģijā, sinoptikā, augstākajā matemātikā un eksperimentālajā fizikā.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-rudolfs-meijers-20230823/ Dzimis Rūdolfs Meijers]{{Novecojusi saite}} LU 23.08.2023.</ref> 1924. gadā [[Berlīnes universitāte|Berlīnes universitātē]] aizstāvēja doktora grādu par [[halo]] parādību pētījumiem. Līdztekus R. Meijers docēja arī [[Rīgas Herdera institūts|Herdera institūtā]]. 1935. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Dabaspētnieku biedrības prezidentu. Pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] 1940. gadā apmetās Vācijas okupētajā [[Polija|Polijas]] daļā, kur strādāja par [[Poznaņa]]s Ģeofizikas institūta direktoru, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Britu okupācijas zonu, kur vadīja [[Getingene|Getingenes]] vācbaltiešu apvienību, no 1948. gada docēja meteoroloģiju [[Frankfurtes pie Mainas Universitāte|Frankfurtes pie Mainas Universitātē]]. 1958. gadā viņu ievēlēja par [[Getingenes Universitāte]]s emeritēto profesoru. Miris 1966. gada 1. februārī Getingenē.<ref>[https://bbld.de/0000000368000974 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Darbi == * Haloerscheinungen: theoretische Beiträge zur meteorologischen Optik. Riga: Verlag der Buchhandlung G. Löffler, 1925. — 79 S. * Ergebnisse 50-jähriger Meteorologischer Beobachtungen zu Riga. Riga: W.F. Häcker, 1928. — 42 S. (Arbeiten des Naturfoscher-Vereins zu Riga. Neue Folge ; H. 17). == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meijers, Rūdolfs}} [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Meteorologi]] pv1jakdq05ebiespzzjr0qguok937jb Sliežu iela (Daugavpils) 0 595461 4467348 4406743 2026-05-12T22:21:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467348 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sliežu iela|Sliežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sliežu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Nīderkūni]] |ielas garums = 1200 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Vakzāles iela * 15. maija iela * 17. jūnija iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = [[Grīva (stacija)|Grīvas dzelzceļa stacija]] }} '''Sliežu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimē. Sliežu iela sākas strupceļā pirms krustojuma ar [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālo ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā gar [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līniju]] un beidzas krustojumā ar [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu ielu]]. Sliežu ielā ir pārsvarā privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1200 metri, visā garumā satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Ielas sākums (strupceļš) klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltu]], te ir divas braukšanas joslas. Tālāk Sliežu ielai ir viena josla, pēc krustojuma ar Komunālo ielu ir [[grants]] segums, bet pēc krustojuma ar [[Kājnieku iela|Kājnieku ielu]] saglabāts vēsturiskais [[Bruģis|bruģa]] segums. Sabiedrisks transports pa Sliežu ielu nekursē. [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālajā ielā]] pie krustojuma ar Sliežu ielu ir [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7. autobusa]] pietura "Tirgoņu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tirgoņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-7-autoosta-kalkuni#58948 |publisher=7. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326111544/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-7-autoosta-kalkuni#58948 }}</ref> [[Grīva (stacija)|Grīvas stacija]] pasažieru satiksmei pašlaik netiek izmantota. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Vakzāles iela'''.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}}}}</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] to pārdēvēja par '''15. maija ielu''', bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā iela tika saukta par '''[[Latvijas okupācija (1940)|17. jūnija]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu nosaukumi Grīvā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8552 |website=Latgales dati |publisher=“Daugavpilī.” Taisneiba |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |date={{dat|1940|9|7||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela ieguva nosaukumu '''Sliežu iela''', kas vairāk nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 44 — kādreizēja Kudraševu divstāvu akmens māja, kurā no 1920. gadiem atradās Nīderkūnu (Grīvas) valsts pamatskola, no 1940. gadiem — Kalkūnu (Nīderkūnu) 1. astoņgadīgā skola, bet no 1980. līdz 1990. gadam ēkā atradās Jauno dabas pētnieku klubs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Kalkūnu astoņgadīga skola |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51609/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Sliežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] * [[Zemgales iela (Daugavpils)|Zemgales iela]] (T veida krustojums) * [[Briežu iela (Daugavpils)|Briežu iela]] (T veida krustojums) * [[Kājnieku iela]] (Kājnieku ielai šai vietā oficiāli nav nosaukuma) * [[Kaļķu iela (Daugavpils)|Kaļķu iela]] (T veida krustojums) * [[Dūmu iela (Daugavpils)|Dūmu iela]] (T veida krustojums) * [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] bos45milnmeucs4a95jgq2qhcbq3c9y Harijs Mihelsons 0 597191 4467199 4261063 2026-05-12T18:41:55Z Biafra 13794 4467199 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Harijs Mihelsons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | zinātne = [[ornitoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Harijs Mihelsons''' (dzimis {{dat|1930|2|7}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1981|11|7}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ornitologs]]. Viens no zinātniskās ornitoloģijas pamatlicējiem Latvijā. Jau 10 gadu vecumā kļuva par Latvijas Ornitoloģijas centrāles brīvprātīgo līdzstrādnieku, veicot putnu novērojumus un gredzenojot putnus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Matrozis|first=Ruslans|title=Latvijai 100: spilgtākie putnotāju notikumi|url=https://putnidaba.lob.lv/wp-content/uploads/2019/12/Putni_daba_83-2018_3-8_lpp26-32.pdf|journal=Putni dabā}}</ref> Kā skolēns strādājis [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. 1950. gadā pabeidzis vidusskolu un 1957. gadā ieguvis inženiera-mežkopja specialitāti [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]]. Jau pirms tam, 1940. gadu beigās organizējis jauno naturālistu pulciņu [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Dabas muzejā]]. Darba gaitas sācis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur viņa vadītājs bija biologs [[Egons Tauriņš]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Matrozis|first=Ruslans|title=Pieminot Hariju Mihelsonu (1930–1981)|journal=Putni dabā|volume=87 (2020/1)}}</ref> Pēc tam strādājis [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Zinātņu akadēmijas]] [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|Bioloģijas institūtā]], kur no 1964. gada līdz mūža beigām bija Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks. Viņa ieguldījums saistīts ar pētījumiem par Latvijas putnu sugu sastāvu un izplatību, pētījis dobumperētājus putnus, pīļu populāciju ekoloģiju (galvenokārt ornitoloģiskajā bāzē [[Engures ezers|Engures ezerā]]) un putnu orientāciju migrācijās (ornitoloģiskajā bāzē [[Rauda (Sēmes pagasts)|Raudā]]). Harijs Mihelsons bija autors vai līdzautors vairākām nozīmīgām publikācijām par Latvijas putniem. Miris 1981. gadā, apglabāts [[Ziepniekkalna kapi|Ziepniekkalna kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Harijs-Mihelsons-07.02.1930|title=Harijs Mihelsons|website=timenote.info|access-date=2025-04-15|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mihelsons, Harijs}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] l66ijtnqwqoeqsnn3n3rq57edfbc2zr Teātra iela (Daugavpils) 0 597199 4467437 4463335 2026-05-13T05:56:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467437 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Teātra iela|Teātra iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Teātra iela |attēls = Teātra iela 19, Daugavpils.jpg |attēla paraksts = Teātra iela 19 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 600 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] iela * [[Pionieru kustība|Pionieru]] iela * [[Komjaunatne]]s iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Teātra iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Teātra iela sākas no [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes ielu]]. Teātra iela apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Ielas kopējais garums ir aptuveni 600 metri, visā garumā tā ir [[Asfaltbetons|asfaltēta]] un divu joslu platumā. Gandrīz visā garumā Teātra ielā ir divvirzienu satiksmes kustība, izņemot sākotnējo ielas posmu (līdz krustojumam ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra ielu]]), kur kustība atļauta tikai Kr. Valdemāra ielas virzienā. Sabiedriskais transports pa Teātra ielu nekursē. == Vēsture == '''Teātra iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Театральная улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. Vecākais pilsētas teātris Daugavpilī atradās skvēra vietā Teātra ielas sākumā un darbojās no 1856. līdz 1903. gadam. Vēlāk teātra ēka tika izmantota kā noliktava un 1914. gadā nodega.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāts krievu teātris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/6018 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1927. gada maijā radās ierosinājums pārdēvēt Teātra ielu par [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] ielu, taču pilsētas dome lēmumu šajā jautājumā nepieņēma. {{dat|1940|4|2||bez}} ielu pārdēvēja par '''[[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet jau pēc 4 mēnešiem, drīz pēc [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]], iela tika nosaukta par '''Pionieru ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēckara gados ielu pārdēvēja par '''Komjaunatnes ielu'''. No 1991. gada 19. decembra tā atguva nosaukumu '''Teātra iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 3 (pašlaik nepastāv, tajā vietā uzcelta māja Imantas ielā 4) — šeit kādreiz atradās pilsētas 1. skola.<ref name="Vitebska">{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=118 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> * Nr. 15/17 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4824 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}}}}</ref> 20. gadsimta sākumā māja Nr.&nbsp;15 piederēja Frīdlandam.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Ближнюю Химию в народе называли «Безе» |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158159 |website=Forums "GoroD" |date={{dat|2010|12|23||bez}} |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Nr. 19 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1847. gadā, vietējas nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4825 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}}}}</ref> Kādreiz šeit atradās A.&nbsp;I. Saharova 7 klašu komercskola,<ref name="Vitebska" /> 1930. gados — pilsētas ebreju pamatskola Nr.&nbsp;16 (no 1936. līdz 1940. gadam — zēnu skola).<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Еврейские школы: хронолог |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200924144907/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |archivedate={{dat|2020|09|24||bez}}}}</ref> * Nr. 28 (pašlaik Rīgas iela 18) — šeit atradās poļu skola, tostarp 1920. gados — ar bērnu patversmi.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Anita Trušele |title=Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados |page=66 |edition="Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/47-84-VESTURE-Trusele.pdf |accessdate={{dat|2025|8|26||bez}}}}</ref> 1930. gados ēkā atradās arī Daugavpils 18. aizsargu pulka sakaru bataljons.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Armijas nometne |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6554/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> * Ielas galā atrodas [[Dubrovina parks]]. == Ielu savienojumi == Teātra iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Demenes iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] lb72zb0hou1ajiarb2xsf414mz7ra2k Alānija (teritorija) 0 597244 4467202 4275758 2026-05-12T18:55:14Z Biafra 13794 4467202 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caucasus 1060 map en.svg|thumb|Alanija kartē]] '''Alanija''' bija vēsturiska teritorija un valstiska vienība, ko apdzīvoja [[Alani|alāni]] ([[Irāņu tautas|irāņu]] izcelsmes klejotāju tauta, kas radniecīga [[skiti]]em un [[sarmati]]em). Alāni parādījās Pontas—Kaukāza stepēs aptuveni 1. gadsimtā m.ē., un līdz ar laiku tie izveidoja spēcīgu un ietekmīgu karapulku, kas kļuva par nozīmīgu spēku starp [[Romas impērija|Romas]], [[Parta]]s un vēlāk [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu]] impērijām. Sākotnēji alāni klejoja no [[Dona]]s līdz [[Volga]]i, vēlāk daļa no viņiem pārcēlās uz [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionu, kur veidojās pastāvīgāka valstiska struktūra, ko [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un arābu avoti sāka dēvēt par Alaniju. Tās centrs bija [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], ap tagadējo [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetiju]], un valsts pastāvēja no ap 4.—5. gadsimta līdz 13. gadsimtam. Alanija bija kristīga valsts, kas uzturēja kontaktus ar Bizantiju un [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]], kā arī piedalījās tirdzniecības un diplomātiskās attiecībās ar dažādām kaimiņu tautām. Liela daļa alānu 4.—5. gadsimtā migrēja uz rietumiem Lielās tautu staigāšanas laikā, daži no tiem apvienojās ar [[vandaļi]]em, veidojot [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandaļu un alānu karalisti]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Pārējie alāni palika Kaukāzā, kur viņu pēcteči — [[osetīni]] — dzīvo līdz mūsdienām. [[Osetīnu valoda]] pieder pie irāņu valodu grupas un tiek uzskatīta par tiešu pēcteci alānu valodai. Alanija kā neatkarīga valsts beidza pastāvēt 13. gadsimtā, kad to iznīcināja [[Mongoļu iebrukums Eiropā|mongoļu iebrukums]]. Vēlākos gadsimtos [[Krievijas cariste]] un [[Krievijas Impērija|impērija]] pakāpeniski pakļāva šo reģionu, vēlāk Ziemeļosetija kļuva par daļu no [[Padomju Savienība]]s un līdz šim ir [[Krievija|Krievijas Federācijas]] sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas vēsture]] dlpbw54pbza2hgkrhc7ljd8anyftsxh Kirgizstānas karogs 0 597255 4467207 4261625 2026-05-12T19:02:45Z Biafra 13794 4467207 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|thumb|Kirgizstānas karogs]] '''Kirgizstānas karogs''' ir [[Kirgizstāna|valsts]] nacionālais simbols. Karogs ir taisnstūrveida ar koši sarkanu lauku un dzeltenu [[saule]]s simbolu centrā. Saulei ir 40 staru, kas veido apli, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses. Sarkanā krāsa simbolizē drosmi, varonību un cīņu par brīvību, atsaucoties uz senajiem kirgīzu karavadoņiem, īpaši uz nacionālo varoni [[Manass|Manasu]]. Dzeltenā saule ar 40 stariem apzīmē 40 [[Kirgīzi|kirgīzu]] ciltis, kuras saskaņā ar leģendu apvienojis [[Manass]], lai izveidotu vienotu Kirgizstānu. Tunduka simbols ir tradicionālās kirgīzu jurtas konstrukcijas centrālā daļa, kas simbolizē ģimeni, mājas pavardu un saikni ar senču dzīvesveidu. Tunduks ir arī Kirgizstānas nacionālās identitātes kodols un redzams ne tikai uz karoga, bet arī uz valsts ģerboņa un monētām. Kirgizstānas karogs tika pieņemts 1992. gada 3. martā, neilgi pēc neatkarības iegūšanas no [[Padomju Savienība]]s 1991. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karogi]] b092c65yr4z2njn6xmh4xi4vu6ju6yh Islandes krona 0 597257 4467208 4261635 2026-05-12T19:06:08Z Biafra 13794 4467208 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Iceland 500 Kronur banknote of 1928.jpg|thumb|1928. gada 500 kronas]] '''Islandes krona''' ir [[Islande]]s oficiālā [[valūta]], tās starptautiskais valūtas kods ir '''ISK'''. Viena krona tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti. Islandes krona tika ieviesta 1874. gadā, un kopš tā laika tā ir piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, tostarp devalvācijas un valūtas reformas. Tā kā Islande nav [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts, tā nav pieņēmusi [[eiro]] un saglabā savu neatkarīgo valūtas politiku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{finanses-aizmetnis}} {{islande-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valūtas]] iako73b13bq09cge1f922uxb1qj7q7d Afropiteks 0 597259 4467209 4261992 2026-05-12T19:09:14Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467209 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Afropithecus turkanensis 16-18 maf kenya.JPG|thumb|''Afropithecus turkanensis'' galvaskauss]] '''Afropiteks''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Afropithecus'') ir izmiris pērtiķveidīgs [[Primāti|primāts]], kas dzīvoja apmēram pirms 16 līdz 23 miljoniem gadu, [[Miocēns|miocēna]] periodā [[Āfrika|Āfrikā]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no senākajiem zināmajiem cilvēkveidīgo ([[Hominīdu dzimta|hominīdu]]) priekštečiem. Afropitekam bija daudzas pazīmes, kas līdzīgas gan mūsdienu cilvēkpērtiķiem, gan agrīnajiem cilvēku senčiem — piemēram, salīdzinoši liels [[galvaskauss]], spēcīgi žokļi un zobu struktūra, kas norāda uz jauktu barību. Zinātnieki uzskata, ka afropiteks varētu būt viens no kopējiem senčiem gan [[cilvēki]]em, gan mūsdienu [[Cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkpērtiķiem]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Evolūcija]] 1rihhvrfp3vv8jgparuddd9odtil9ge Kromaņonietis 0 597261 4467210 4353939 2026-05-12T19:10:20Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Kromaņonieši]] uz [[Kromaņonietis]]: neredzu iemeslu daudzskaitlim. 4353939 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cro-Magnon.jpg|thumb|Kromaņonas cilvēka galvaskauss]] '''Kromaņonieši''' jeb '''Kromaņonas cilvēki''' ({{val|la|Homo sapiens fossilis}}) bija agrīni [[cilvēki]], kuri [[Eiropa|Eiropā]] parādījās apmēram pirms {{sk|40000}} gadu. Viņi tiek uzskatīti par tiešajiem [[cilvēks|mūsdienu cilvēku]] (''Homo sapiens'') priekštečiem un bija pirmie cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu pēc [[Neandertālietis|neandertāliešiem]]. Ģenētiskajos pētījumos kromaņoniešus mūsdienās dēvē par [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], un viņu gēnu varianti visvairāk ietekmējuši mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s iedzīvotājus. Kromaņonieši Eiropā ieradās neandertāliešu pastāvēšanas laikā, laika gaitā tos aizvietojot. Ap {{sk|10000}} gadu pirms mūsu ēras, sākoties [[Neolīts|neolītam]], kromaņonieši saplūda ar jaunajām zemkopju sabiedrībām, kas ienāca no [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģiona un ieviesa [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[Mājlops|mājlopu]] turēšanu un pastāvīgus ciematus. == Etimoloģija == Nosaukums “kromaņonieši” cēlies no [[Kromaņonas ala]]s ([[Franču valoda|franču]]: ''Cro-Magnon'') [[Francija|Francijā]], kur 1868. gadā tika atrasti pirmie šāda tipa cilvēku fosilie kauli. == Raksturojums == Kromaņonieši bija fiziski līdzīgi mūsdienu cilvēkiem — tiem bija augsts pieres kauls, izteikts [[zods]] un smadzeņu tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam. Viņi bija prasmīgi mednieki un vācēji, kā arī radīja sarežģītus darbarīkus no akmens, kaula un ragiem. Kromaņonieši bija arī mākslas radītāji — viņu kultūrai raksturīgi alu gleznojumi, gravējumi un figūriņas, piemēram, [[Paleolīta Venera|"Veneras" statuetes]]. Šī cilvēku grupa ir saistīta ar augsti attīstītu paleolīta kultūru, piemēram, ar orinjakas, gravetiešu un madlēniešu kultūrām. Viņu sabiedrība liecina par noteiktu sociālo organizāciju, iespējamu reliģisku pārliecību un rūpēm par kopienas locekļiem, kā to apliecina, piemēram, apbedījumi ar kapu piedevām. == Pēcteči == Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]] ({{val|en|Western Hunter-Gatherers, WHG}}, agrāk dēvētiem par kromaņoniešiem), kas jau vairākus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/ Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.] [[Nature]] 513, 409—413 (2014)</ref> Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās [[Narvas kultūra]], pie kuras piederēja [[Osas apmetne|Osas]] un [[Ičas apmetne]]s iedzīvotāji [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina, ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<ref>[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.] Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</ref><ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9 Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.] Nat Commun 9, 442 (2018)</ref> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]i piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] 1uu16fvizucibo0lwoc25yb0ghk1gem 4467212 4467210 2026-05-12T19:11:40Z Biafra 13794 vienskaitlis ievadā. 4467212 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cro-Magnon.jpg|thumb|Kromaņonas cilvēka galvaskauss]] '''Kromaņonietis''' jeb '''Kromaņonas cilvēks''' ({{val|la|Homo sapiens fossilis}}) ir agrīna [[cilvēki|cilvēku]] grupa, kura [[Eiropa|Eiropā]] parādījās apmēram pirms {{sk|40000}} gadu. Viņi tiek uzskatīti par tiešajiem [[cilvēks|mūsdienu cilvēku]] (''Homo sapiens'') priekštečiem un bija pirmie cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu pēc [[Neandertālietis|neandertāliešiem]]. Ģenētiskajos pētījumos kromaņoniešus mūsdienās dēvē par [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], un viņu gēnu varianti visvairāk ietekmējuši mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s iedzīvotājus. Kromaņonieši Eiropā ieradās neandertāliešu pastāvēšanas laikā, laika gaitā tos aizvietojot. Ap {{sk|10000}} gadu pirms mūsu ēras, sākoties [[Neolīts|neolītam]], kromaņonieši saplūda ar jaunajām zemkopju sabiedrībām, kas ienāca no [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģiona un ieviesa [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[Mājlops|mājlopu]] turēšanu un pastāvīgus ciematus. == Etimoloģija == Nosaukums “kromaņonieši” cēlies no [[Kromaņonas ala]]s ([[Franču valoda|franču]]: ''Cro-Magnon'') [[Francija|Francijā]], kur 1868. gadā tika atrasti pirmie šāda tipa cilvēku fosilie kauli. == Raksturojums == Kromaņonieši bija fiziski līdzīgi mūsdienu cilvēkiem — tiem bija augsts pieres kauls, izteikts [[zods]] un smadzeņu tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam. Viņi bija prasmīgi mednieki un vācēji, kā arī radīja sarežģītus darbarīkus no akmens, kaula un ragiem. Kromaņonieši bija arī mākslas radītāji — viņu kultūrai raksturīgi alu gleznojumi, gravējumi un figūriņas, piemēram, [[Paleolīta Venera|"Veneras" statuetes]]. Šī cilvēku grupa ir saistīta ar augsti attīstītu paleolīta kultūru, piemēram, ar orinjakas, gravetiešu un madlēniešu kultūrām. Viņu sabiedrība liecina par noteiktu sociālo organizāciju, iespējamu reliģisku pārliecību un rūpēm par kopienas locekļiem, kā to apliecina, piemēram, apbedījumi ar kapu piedevām. == Pēcteči == Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]] ({{val|en|Western Hunter-Gatherers, WHG}}, agrāk dēvētiem par kromaņoniešiem), kas jau vairākus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/ Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.] [[Nature]] 513, 409—413 (2014)</ref> Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās [[Narvas kultūra]], pie kuras piederēja [[Osas apmetne|Osas]] un [[Ičas apmetne]]s iedzīvotāji [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina, ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<ref>[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.] Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</ref><ref>[https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9 Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.] Nat Commun 9, 442 (2018)</ref> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]i piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] ma0oqycgxmooqihf8qexqnpdbpya0g8 Paleolīta Venera 0 597263 4467213 4338585 2026-05-12T19:12:56Z Biafra 13794 4467213 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|thumb|[[Villendorfas Venera]]]] '''Paleolīta Venera''' ir vispārējs apzīmējums nelielām [[Sieviete|sieviešu]] figūriņām, kas radītas [[Paleolīts|paleolīta]] laikmetā — apmēram no 35 000 līdz 10 000 gadu p.m.ē. Tās ir sastopamas plašā ģeogrāfiskā areālā — no [[Francija]]s un [[Spānija]]s līdz [[Sibīrija]]i. Figūriņas ir spēcīgi stilizētas, ar uzsvērtām ķermeņa daļām, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[Krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[Grūtniecība|grūtnieces]]). Seja parasti nav detalizēta, un rokas un kājas ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas. Tās tika izgatavotas no vietējiem materiāliem — [[akmens]], [[Kauls|kaula]], [[Ziloņkauls|ziloņkaula]], [[Māls|māla]], to izmērs ir neliels (no dažiem centimetriem līdz apmēram 25 cm), ļaujot tās viegli nēsāt līdzi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Māksla]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Akmens laikmets]] i2flkzw5jbzwtgoo7kcf51fh32vq42k Ernests Runcis (Arnis) 0 597268 4467224 4342223 2026-05-12T19:24:33Z Biafra 13794 4467224 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = Ernests Runcis pēc 1930.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Ernests Runcis (pēc 1930) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Mēra pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KSFPR|Permas apgabals|Usoļlags|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = [[žurnālists]] un literāts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Ernests Runcis''' jeb '''Ernests Arnis''' (1888—1943) bija [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]] un literāts, avīzes "[[Jaunākās Ziņas]]” un žurnāla "[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]” redaktors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 1. janvārī [[Mēra pagasts|Mēra pagastā]] dārznieka Mārča Runča un viņa sievas Annas ģimenē. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] bija nelegālā laikraksta "Strādnieks" redakcijas loceklis, par piederību [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]]i viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījuma katorgā, ko viņš izcieta [[Rīga|Rīgā]], [[Smoļenska|Smoļenskā]] un [[Irkutska|Irkutskā]]. Pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā viņš neilgu laiku strādāja par [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības ministrijas]] Arhīvu un bibliotēku nodaļas pilnvarnieku, tad par vecāko bibliotekāru [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Valsts bibliotēkā]], organizējot lauku bibliotēku komplektēšanu (1919—1929), līdztekus bija laikraksta "[[Jaunākās Ziņas]]" redaktors un redakcijas loceklis (1920—1940) un žurnāla "[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]" redaktors (1924—1941). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1941. gadā apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]]. Miris 1943. gada 30. jūlijā Ustjsurmogas nometnē.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/ernests-arnis Ernests Runcis] [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arnis, Ernests}} [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:LSS biedri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] o7nka38npgqgzlzfjcpzf5r13gzkg2p Diskusija:Alānija (teritorija) 1 597275 4467204 4261724 2026-05-12T18:57:16Z Biafra 13794 4467204 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2025 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |tēma2 = vēsture |tēma3 = sabiedrība |valsts = Krievija}} == Nosaukums == {{ping|Treisijs}} mums ir [[Alanija]], bet ir [[Ziemeļosetija-Alānija]] un [[alāni]]. gan jau tev bija kāda doma, kāpēc ir tā? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 21.57 (EEST) r007ifwo0wo43bjnm4s7a2ekasc5t5s 4467205 4467204 2026-05-12T18:58:25Z Biafra 13794 /* Nosaukums */ 4467205 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2025 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |tēma2 = vēsture |tēma3 = sabiedrība |valsts = Krievija}} == Nosaukums == {{ping|Treisijs}} mums ir [[Alanija]], bet ir [[Ziemeļosetija-Alānija]] un [[alāni]]. gan jau tev bija kāda doma, kāpēc ir tā? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 21.57 (EEST) :{{ping|Votre Provocateur}}, jo {{u|Treisijs}} nemaz nav raksta autors :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 21.58 (EEST) 5ux8h6fcewegvzxlwrl0kzmfddbt9d5 Kultūrslānis 0 597309 4467421 4275754 2026-05-13T05:33:01Z Biafra 13794 4467421 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Archäologie schichtengrabung.jpg|thumb|Kultūrslāņu profils izrakumos ar arheologu atzīmēm]] [[Attēls:140913 Sannai-Maruyama site Aomori Japan08s.jpg|thumb|Kultūrslāņu paraugatsegums Japānas ziemeļos. No zemes izvirzītas trauku māla lauskas]] [[Attēls:Strata of Uenohara.JPG|thumb|Augsnes kultūrslāņu paraugs no Japānas dienvidiem]] '''Kultūrslānis''' [[Arheoloģija|arheoloģijā]] ir zemes slānis vai [[Nogulumieži|nogulums]], kas satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atomiyme.com/what-is-the-cultural-layer/|title=What is the cultural layer?|website=en.atomiyme.com|access-date=2025-04-16}}</ref> Šie slāņi veidojas ilgstošas cilvēku apdzīvotības vai aktivitātes rezultātā un ir būtiski avoti informācijai par pagātnes sabiedrību. Kultūrslāņu izpēte ir būtiska, jo tā ļauj rekonstruēt cilvēces vēsturi, izprast sabiedrību attīstību un mijiedarbību ar vidi, kā arī saglabāt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Kultūrslāņus Latvijā aizsargā likumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-kas-ir-kulturslanis.a157995/|title=Vai zini, kas ir kultūrslānis?|website=klasika.lsm.lv|access-date=2025-04-16}}</ref> Pārnestā nozīmē par kultūrslāni var tikt nosaukts arī jebkāds kultūras mantojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/kult%C5%ABrsl%C4%81nis:1|title=kultūrslānis {{!}} MLVV|website=mlvv.tezaurs.lv|access-date=2025-04-16}}</ref> == Raksturojums == Kultūrslānis var būt dažāda biezuma — no dažiem centimetriem līdz desmitiem metru — atkarībā no cilvēku darbības intensitātes un ilguma konkrētajā vietā. Tas sastāv no dažādiem materiāliem, tostarp: * Pārtikas atkritumiem: dzīvnieku [[Kauls|kauli]], [[Gliemežvāks|gliemežvāki]], [[Kokogles|ogles]], kas liecina par uztura paradumiem. * Tehniskajiem atkritumiem: ražošanas procesa paliekas, piemēram, [[šķelda]]s, [[salmi]], kaulu fragmenti. * Ekofaktiem: bioloģiskas atliekas, piemēram, [[Putekšņi|ziedputekšņi]], [[sēkla]]s, augu paliekas, kas nonākušas dzīvesvietā bez tiešas cilvēku līdzdalības. * Neorganiskām atliekām: dabiskas nogulsnes, kas uzkrājušās ap pieminekli. Šo materiālu analīze ļauj rekonstruēt senās sabiedrības dzīvesveidu, uzturu, tehnoloģijas un vides apstākļus. Kultūrslāņa daudzveidība ir ļoti dažāda — no vājām cilvēka ietekmes pēdām ģeoloģiskā materiālā vai vāji izmainīta augsne, līdz pat bieziem antropogēniem slāņiem, pārveidojot vai radot jaunas reljefa formas. Ilgtermiņa apdzīvoto vietu (sētu, ciemu) biezākajā kultūrslānī ietilpst augsnes horizonti jeb profili, kas parāda dabiskā augsnes veidošanās procesa atjaunošanos. Apdzīvoto vietu kultūrslānis mežstepju, stepju un īpaši subtropu zonās kopš vara un bronzas laikmeta kļūst ievērojami sarežģītāks, salīdzinot ar agrāko kultūras slāni.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alexandrovskiy|first=A. L.|last2=Voronin|first2=K. V.|last3=Dolgikh|first3=A. V.|last4=Kovalukh|first4=N. N.|last5=Skripkin|first5=V. V.|last6=Glavatskaya|first6=E. V.|date=2012-01|title=Radiocarbon Age for the Cultural Layer of the Neolithic-Bronze Age Settlement Pesochnoe-1 (Lake Nero, Russia)|url=https://www.cambridge.org/core/journals/radiocarbon/article/radiocarbon-age-for-the-cultural-layer-of-the-neolithicbronze-age-settlement-pesochnoe1-lake-nero-russia/45D33FB54F44C9A5CCADF0C85C747413|journal=Radiocarbon|language=en|volume=54|issue=3-4|pages=589–597|doi=10.1017/S0033822200047275|issn=0033-8222}}</ref> Dažādās ainavās tajā laikā strauji pieaug sociālās un ekonomiskās diferenciācijas procesi kopā ar tiem saistītajiem priekšmetu uzkrāšanās procesiem. Tajā laikā parādās visdažādākās apmetnes un inženierbūves: īslaicīgas un ilgtermiņa apmetnes, saimnieciskas un dzīvojamas ēkas, nocietinājumi un sakrālie pieminekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/1240172597|title=Bubanj : the Eneolithic and the early bronze age tell in Southeastern Serbia {{!}} WorldCat.org|website=search.worldcat.org|access-date=2025-04-16|language=en}}</ref> Visbiežāk kultūrslānī ietilpstošie artefakti ir [[Instruments|instrumenti]], [[mājsaimniecība]]s piederumi, ķermeņa [[Juvelierizstrādājums|rotaslietas]], [[Apģērbs|drēbes]], [[vārpsta]]s, [[Bulta|bultu]] uzgaļi un daudzi citi priekšmeti. Tāpat artefakti ietver sekundāros produktus, kas paliek no galvenā ražošanas procesa. Pēdējā kategorijā ietilpst [[izdedži]] — materiāls, kas saglabājies pēc [[Metalurģija|metālu kausēšanas]], liekie [[Audums|auduma]] gabaliņi un pavedieni, kas izmesti pēc drēbju izgatavošanas un labošanas, notruluši akmeņi, kas izmantoti [[Cirvis|cirvju]], [[Zāģis|zāģu]] un citu instrumentu izgatavošanai. Kultūrslānī var ietilpt pat vesels ražošanas komplekss — būve, kas paredzēta konkrētai ražošanai. Piemēram, bieži sastopamas pamestas guļbūves — [[Kalve|smēdes]], kurās kādreiz strādājuši [[Kalējs|kalēji]]. Šādās vietās atrodamas guļbūves paliekas, [[krāsns]], daži darba instrumenti.<ref name=":0" /> Visizplatītākā un tajā pašā laikā vienkāršākā atrodamā konstrukcija ir parasta sadzīves atkritumu bedre. To ir ļoti viegli atrast un identificēt uz virsmas tumšākas augsnes, jo tā ir piepildīta ar cilvēka darbības produktiem.<ref name=":0" /> == Izpēte == Pēc vēsturisko un etnogrāfisko avotu sniegtās informācijas arheologi un to palīgi iemēra plānojamo izrakumu laukumu, sadalot to sīkākos kvadrātos, teritorija tiek uzmanīgi uzrakta, lietojot pēc iespējas saudzīgākus līdzekļus. Uzrakšanas tehnika atkarīga no pārmeklējamā objekta domājamās struktūras (pilskalns, senkapi, senpilsēta utt.). Bieži atrastajiem materiāliem nepieciešama īpaša apiešanās, jo sarūsējis metāls vai satrunējis apģērbs var sairt no neuzmanīga pieskāriena, bet zem ūdens saglabājies koks var sabirt putekļus, nokļuvis gaisā.<ref name="IepazīsimLatviju1">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju''", "Aplis", 5.—9. lpp. ISBN 9984-10-193-2</ref> Svarīgi, lai pašu izrakumu ietekme uz zemes stāvokli, atradumu secību utt. būtu minimāla, lai neradītu jucekli turpmākos izrakumos.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lovelandarchaeologicalsociety.com/cultural-layers-understanding-time-through-archaeology/|title=Cultural Layers: Understanding Time Through Archaeology - Loveland Archaeological Society|website=lovelandarchaeologicalsociety.com|access-date=2025-04-16|date=2024-03-01|language=en}}</ref> Kultūrslāņu izpratne arheoloģijā veidojās 19. gadsimta beigās, kad attīstītajās valstīs bija izvērtusies ceļu un pēc tam arī dzelzceļu būvniecība. Aktīvi rokot trases caur uzkalniem, veidojās slāņu atsegumi, kas vispirms — 18. gadsimta beigās — piesaistīja [[Ģeologs|ģeologus]], bet pēc tam nākamajā gadsimtā arī [[Evolūcijas teorija|Darvina teoriju]] uztvērušos [[Paleontoloģija|paleontologus]]. Tomēr tikai pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[stratigrāfija]] kļuva par normu visos arheoloģiskajos pētījumos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/stratigraphy-geological-archaeological-layers-172831|title=Cultural and Natural Layers Help Us Understand an Archaeological Site|website=ThoughtCo|access-date=2025-04-16|language=en}}</ref> == Stratigrāfija un datēšana == Kultūrslāņi parasti ir daļa no stratigrāfiskās secības, kurā dažādi slāņi pārklājas, veidojot hronoloģisku kārtību. Saskaņā ar [[superpozīcija]]s likumu, zemāk esošie slāņi ir vecāki nekā augstāk esošie, ja vien nav notikuši traucējumi (piemēram, [[Noslīdenis|noslīdeņi]]).<ref name=":2" /> Šī secība ļauj arheologiem datēt artefaktus un notikumus, kā arī izprast kultūras attīstības posmus.<ref name=":1" /> Tomēr reizēm šī kārtība veidošanās procesā ir sajaukta, piemēram, rokot bedres, būvējot celtnes vai ilgstoši lietojot kapsētas. == Piemēri == Viens no ievērojamiem kultūrslāņu piemēriem ir [[Limantepe]]s apmetne [[Turcija|Turcijā]], kur atklāti vairāki kultūrslāņi no dažādiem laikmetiem, tostarp agrā, vidējā un vēlīnā bronzas laikmeta, kā arī dzelzs laikmeta. Šie slāņi sniedz ieskatu par tirdzniecības tīklu attīstību un kultūras mijiedarbību senajā [[Anatolija|Anatolijā]]. Latvijā [[Ikšķiles vēsture|Ikšķiles]] lībiešu senciema kultūrslāņa biezums bija 2,5 metri, bet [[Vecrīga|Vecrīgā]] — 7 metri. Salīdzinājumam, senajā [[Troja|Trojā]] kultūrslāņa biezums bija 25 metri.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arheoloģija]] bp21oxzqiuxb4fm12su6r8k9gqpuumg Mošošana 0 597319 4467422 4456881 2026-05-13T05:37:20Z Biafra 13794 4467422 wikitext text/x-wiki '''Mošošana''' (zināma arī kā '''mošings''' vai '''trakdancis''') ir ekstrēms [[Deja|dejošanas]] stils, kurā dalībnieki spiežas vai saduras viens ar otru.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Moriarty|first=Philip|title=When the Uncertainty Principle Goes to 11|year=2018|url=https://archive.org/details/whenuncertaintyp0000mori}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/49873-izraudzits-2023-gada-vards-un-nevards|title=Izraudzīts 2023. gada vārds un nevārds|website=Ventas Balss|access-date=16 April 2025|date=30 January 2025}}</ref> Mošošana parasti notiek dzīvās mūzikas koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]]. Tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par '''mošpitu''', un tajā piedalās daļa koncerta apmeklētāju. Lai arī šis dejošanas stils ārēji ir agresīvs, tas nav apzināti vardarbīgs — tā mērķis ir enerģijas izlāde, nevis citu ievainošana. Mošošanā ir pieņemta savstarpēja cieņa — dalībnieki viens otram palīdz, ja kāds pakrīt vai tiek nejauši savainots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/europeanhitradio/videos/mo%C5%A1pits-izl%C4%81des-deja-nevis-vieta-kur-gr%C5%ABst-k%C4%81du-mugur%C4%81-b%C5%ABsim-atbild%C4%ABgi-pret-sevi/268377425652825/|title=MOŠPITS - izlādes deja, nevis vieta, kur grūst kādu mugurā! Būsim atbildīgi pret sevi un citiem|website=Facebook|access-date=16 April 2025|date=19 May 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Trešmetāls]] [[Kategorija:Grandžmūzika]] [[Kategorija:Panku kustība]] [[Kategorija:Smagais metāls (mūzikas žanrs)]] ima37633yo7mvcl934qttpkeke0x1hr 4467426 4467422 2026-05-13T05:39:13Z Biafra 13794 4467426 wikitext text/x-wiki '''Mošošana''' (zināma arī kā '''mošings''' (no {{val|en|Moshing}}) vai '''trakdancis''') ir ekstrēms [[Deja|dejošanas]] stils, kurā dalībnieki spiežas vai saduras viens ar otru.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Moriarty|first=Philip|title=When the Uncertainty Principle Goes to 11|year=2018|url=https://archive.org/details/whenuncertaintyp0000mori}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/49873-izraudzits-2023-gada-vards-un-nevards|title=Izraudzīts 2023. gada vārds un nevārds|website=Ventas Balss|access-date=16 April 2025|date=30 January 2025}}</ref> Mošošana parasti notiek dzīvās mūzikas koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]]. Tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par '''mošpitu''', un tajā piedalās daļa koncerta apmeklētāju. Lai arī šis dejošanas stils ārēji ir agresīvs, tas nav apzināti vardarbīgs — tā mērķis ir enerģijas izlāde, nevis citu ievainošana. Mošošanā ir pieņemta savstarpēja cieņa — dalībnieki viens otram palīdz, ja kāds pakrīt vai tiek nejauši savainots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/europeanhitradio/videos/mo%C5%A1pits-izl%C4%81des-deja-nevis-vieta-kur-gr%C5%ABst-k%C4%81du-mugur%C4%81-b%C5%ABsim-atbild%C4%ABgi-pret-sevi/268377425652825/|title=MOŠPITS - izlādes deja, nevis vieta, kur grūst kādu mugurā! Būsim atbildīgi pret sevi un citiem|website=Facebook|access-date=16 April 2025|date=19 May 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Trešmetāls]] [[Kategorija:Grandžmūzika]] [[Kategorija:Panku kustība]] [[Kategorija:Smagais metāls (mūzikas žanrs)]] k9h6y92ctoei1uijb3i77qc39zj1q2d Strādājošais cilvēks 0 597334 4467427 4273526 2026-05-13T05:39:48Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467427 wikitext text/x-wiki {{infokasyte+}} [[Attēls:Homo ergaster skull - Naturmuseum Senckenberg - DSC02098.JPG|thumb|''Homo ergaster'' galvaskauss]] '''''Homo ergaster''''' ir sena, izmirusi cilvēku ([[Cilvēki|Homo]]) suga, kas dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] aptuveni pirms 1,9 līdz 1,4 miljoniem gadu un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem posmiem cilvēka [[Evolūcija|evolūcijā]]. Nosaukums ''ergaster'' nozīmē “strādnieks”, un to suga ieguva, balstoties uz pierādījumiem par agrīnām, attīstītākām akmens darbarīku tehnoloģijām, salīdzinot ar iepriekšējiem Homo habilis pārstāvjiem. Šī suga tika aprakstīta 1975. gadā, un tās pazīstamākais fosilais pārstāvis ir t.s. “[[Turkanas zēns]]” — gandrīz pilnīgs skelets, kas atrasts [[Kenija|Kenijā]]. Morfoloģiski ''Homo ergaster'' ir solis tuvāk mūsdienu cilvēkiem: tam bija slaidāks, augumā garāks ķermenis (līdz 180 cm), ilgākas kājas, īsākas rokas, efektīvāks divkājains gājiens un samazināta ķermeņa apmatojuma iespējamība — tas liecina par pielāgošanos dzīvei atklātā, sausākā vidē, piemēram, savannā. Smadzeņu tilpums sasniedza 600—900 cm³, kas ir lielāks nekā [[Prasmīgais cilvēks|''Homo habilis'']], bet vēl zemāks nekā vēlākajiem ''[[Homo erectus]]'' un ''[[Homo sapiens]]''. Sejas struktūra bija mazāk izvirzīta, ar mazāk izteiktām uzacu arkām un mazākiem zobiem, kas norāda uz diētas un ēšanas paradumu izmaiņām. Zinātnē pastāv diskusijas par Homo ergaster statusu: daži pētnieki to uzskata par agrīnu Āfrikas formu ''[[Homo erectus]]'', bet citi — par atsevišķu sugu. Atšķirībā no [[Āzija]]s ''Homo erectus'', ''Homo ergaster'' parasti tiek attēlots kā ar smalkāku skeletu, mazāk robustu galvaskausu un lielāku kultūras attīstību. Evolūcijas ziņā ''Homo ergaster'' bieži tiek uzskatīts par potenciālo priekšteci ne tikai ''Homo erectus'', bet arī ''[[Homo heidelbergensis]]'' un galu galā ''Homo sapiens''. Tā izplatība, fizioloģiskā uzbūve un rīku lietojums liecina, ka šī suga bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pilnībā pārstāv moderno cilvēku dzīvesveida un uzvedības pamatformas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] 7mr7azpuifm8s5fvktq38ssvwa5247v 4467461 4467427 2026-05-13T06:50:20Z Biafra 13794 t. 4467461 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Homo ergaster skull - Naturmuseum Senckenberg - DSC02098.JPG|thumb|''Homo ergaster'' galvaskauss]] '''''Homo ergaster''''' ir sena, izmirusi cilvēku (''[[Cilvēki|Homo]]'') suga, kas dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] pirms aptuveni 1,9 līdz 1,4 miljoniem gadu un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem posmiem cilvēka [[Evolūcija|evolūcijā]]. Nosaukums ''ergaster'' nozīmē “strādnieks”, un to suga ieguva, balstoties uz pierādījumiem par agrīnām, attīstītākām akmens darbarīku tehnoloģijām, salīdzinot ar iepriekšējiem ''[[Homo habilis]]'' pārstāvjiem. Šī suga tika aprakstīta 1975. gadā, un tās pazīstamākais fosilais pārstāvis ir t.s. “[[Turkanas zēns]]” — gandrīz pilnīgs skelets, kas atrasts [[Kenija|Kenijā]]. Morfoloģiski ''Homo ergaster'' ir solis tuvāk mūsdienu cilvēkiem: tam bija slaidāks, augumā garāks ķermenis (līdz 180 cm), garākas kājas, īsākas rokas, efektīvāka staigāšana un samazināta ķermeņa apmatojuma iespējamība — tas liecina par pielāgošanos dzīvei atklātā, sausākā vidē, piemēram, [[savanna|savannā]]. Smadzeņu tilpums sasniedza 600—900 cm³, kas ir lielāks nekā ''Homo habilis'', bet vēl ne tik liels, kā vēlākajiem ''[[Homo erectus]]'' un ''[[Homo sapiens]]''. Sejas struktūra bija mazāk izvirzīta, ar mazāk izteiktām uzacu arkām un mazākiem zobiem, kas norāda uz diētas un ēšanas paradumu izmaiņām. Zinātnē pastāv diskusijas par Homo ergaster statusu: daži pētnieki to uzskata par agrīnu Āfrikas formu ''[[Homo erectus]]'', bet citi — par atsevišķu sugu. Atšķirībā no [[Āzija]]s ''Homo erectus'', ''Homo ergaster'' parasti tiek attēlots kā ar smalkāku skeletu, mazāk robustu galvaskausu un lielāku kultūras attīstību. Evolūcijas ziņā ''Homo ergaster'' bieži tiek uzskatīts par potenciālo priekšteci ne tikai ''Homo erectus'', bet arī ''[[Homo heidelbergensis]]'' un galu galā ''Homo sapiens''. Tā izplatība, fizioloģiskā uzbūve un rīku lietojums liecina, ka šī suga bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pilnībā pārstāv moderno cilvēku dzīvesveida un uzvedības pamatformas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] lwlc4w0gfs1m3vkbvnc8nwf095o1n27 Rūdolfa cilvēks 0 597337 4467428 4273525 2026-05-13T05:41:11Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467428 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Homo rudolfensis KNM-ER 1470. Reproducción en fibra de vidrio. Museo Arqueológico Nacional de España.jpg|thumb|Rūdolfa cilvēka galvaskauss]] '''''Homo rudolfensis''''' ir viena no agrīnākajām zināmajām [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints sugām, kas dzīvoja aptuveni pirms 2,4 līdz 1,9 miljoniem gadu [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Šī suga tika oficiāli nosaukta 1986. gadā, balstoties uz galvaskausa fosiliju (KNM-ER 1470), kas tika atrasta pie Rūdolfa ezera (tagad [[Turkanas ezers]]) [[Kenija|Kenijā]] 1972. gadā. Nosaukums “''rudolfensis''” attiecas tieši uz šo ģeogrāfisko reģionu. ''Homo rudolfensis'' taksonomiskais statuss zinātnē joprojām ir diskutabls, jo atšķirības starp to un citiem agrīniem ''Homo'' pārstāvjiem, īpaši ''[[Prasmīgais cilvēks|Homo habilis]]'', ir nelielas un dažkārt nepārliecinošas. Daži pētnieki uzskata, ka Homo rudolfensis varētu būt ''Homo habilis'' variācija, bet citi to uzskata par atsevišķu sugu. Šī suga raksturojas ar vairākām pazīmēm, kas to atšķir no pārējiem agrīnajiem Homo pārstāvjiem: lielāku smadzeņu tilpumu (tiek lēsts ap 700—750 cm³), plakanāku un platāku seju, mazāku sejas prognatismu (izvirzījumu), kā arī lielākām dzerokļiem un platāku [[Žoklis|žokli]]. Šīs pazīmes dažos aspektos ir līdzīgākas [[Australopiteki|australopiteku]] morfoloģijai, bet smadzeņu tilpuma un galvaskausa formas ziņā tuvākas ''Homo'' attīstības virzienam. Par ''Homo rudolfensis'' uzvedību, tehnoloģijām un kultūru trūkst tiešu pierādījumu, tomēr, tāpat kā ''Homo habilis'', arī šī suga, iespējams, izmantoja vienkāršus akmens darbarīkus, kas saistīti ar [[Olduvajas kultūra|Olduvajas]] (''Oldowan'') kultūru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] 99wcu2quwnxrp35goc2i966rsayt8jc Gunārs Hermanovskis 0 597432 4467433 4275749 2026-05-13T05:46:40Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467433 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Gunārs Hermanovskis''' (1914—1969) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Gunārs Hermanovskis Čekas upuris 1941.jpg|thumb|Gunāra Hermanovska zīmējums no sērijas "Čekas upuri" (1941), par ko viņu 1949. gadā ieslodzīja Gulaga nometnē]] Dzimis 1914. gada 8. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] inženiera [[Teodors Hermanovskis|Georga Teodora Hermanovska]] un viņa sievas Paulīnes, dzimušas Milleres, ģimenē. Tēvs Teodors Hermanovskis bija pirmās [[Latvijas pagaidu valdība]]s [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes un darbu ministrs]]. Brāļi [[Askolds Hermanovskis|Askolds]] (sportists, 1912-1967), [[Egīls Hermanovskis|Egīls]] (arhitekts, 1918-1992) un Vidvars (arhitekts, 1922-1990) Hermanovski.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_xala1967n0900{{!}}article:DIVL425{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P |title=Austrālijas Latvietis. - 1967. gada 22. septembris |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_xala1967n0900{{!}}article:DIVL425{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P }}</ref><ref>[https://timenote.info/lv/Gunars-Hermanovskis Gunārs Hermanovskis]</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā turpināja studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], kuras pabeidza 1943. gadā. Viņa darbi bija skatāmi arī 1942. gadā Hermanovsku ģimenes izstādē, kuru drīz vien pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] iestāžu rīkojuma slēdza.<ref>[https://nra.lv/neatkariga/izpete/318772-vingrinajumi-apgazamo-piemineklu-izvele.htm Vingrinājumi apgāžamo pieminekļu izvēlē]. [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 2020. gada 5. jūlijā</ref> Kara beigās gaidīja [[bēgļu laivas uz Zviedriju]], taču pēc Sarkanās armijas uzvaras 1945. gadā bija spiests atgriezties Rīgā. 1948. gada 14. decembrī viņu apcietināja [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|LPSR Valsts drošības ministrija]] un apsūdzēja, ka viņš “uzgleznoja un demonstrēja pretpadomju satura gleznu “Čekas upuri””, piespriežot 15 gadu ieslodzījuma [[Gulags|Gulaga]] nometnē.<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4669/20401-Kaspars_Zellis2011.pdf?sequence=1 Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma propaganda Latvijā (1941—1945)] Kaspars Zellis, promocijas darbs (2011)</ref> Pēc astoņu soda gadu izciešanas viņam atļāva atgriezties Latvijā, bet drīz pēc tam triekas lēkme viņam paralizēja ķermeņa labo pusi. Miris pēc atkārtotas [[smadzeņu trieka]]s izraisītām komplikācijām 1969. gada 4. janvārī Rīgā.<ref>[https://timenote.info/lv/Gunars-Hermanovskis timenote.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Hermanovskis, Gunārs}} [[Kategorija:1914. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] ekwzr6ffchhmjgqsrxxpxuvi2b8alx1 Magda Gebelsa 0 597461 4467434 4289083 2026-05-13T05:47:12Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467434 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|thumb|Magda Gebelsa]] '''Magda Gebelsa''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Magda Goebbels''; dzimusi '''Magda Ričele''', 1901—1945) bija [[Jozefs Gebelss|Jozefa Gebelsa]] sieva un viena no ievērojamākajām sievietēm [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadībā. Viņa tiek uzskatīta par simbolisku figūru Trešā reiha vadības aprindās, bieži dēvēta par “Reiha māti”. == Dzīvesgājums == Magda nāca no šķirtas ģimenes; viņas tēvs bija inženieris Oto Ričels, bet māte Augusta Bērende. Pēc vecāku šķiršanās Magdu adoptēja mātes jaunais vīrs, uzņēmējs Rihards Frīdlenders. Viņa izauga izglītota, kosmopolītiska vidē, mācījās [[Šveice|Šveicē]] un [[Beļģija|Beļģijā]], brīvi runāja vairākās valodās. Sākumā viņa bija precējusies ar bagātu rūpnieku Ginteru Kvantu, ar kuru viņai bija viens dēls — Haralds. Pēc laulības izjukšanas viņa 1931. gadā apprecējās ar Jozefu Gebelsu. Viņu ģimenē piedzima seši bērni — piecas meitas un viens dēls —, viņi tika prezentēti kā nacistiskās Vācijas “ideālā ģimene”. Magda nacistiskajā režīmā spēlēja publiski redzamu lomu, bieži piedalījās sabiedriskos pasākumos un uzturēja ciešas attiecības ar [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]], kas viņu uzskatīja par uzticamu draudzeni. Nacistiskā režīma pēdējās dienās viņa kopā ar ģimeni atradās [[Fīrera bunkurs|Hitlera bunkurā]] Berlīnē. 1945. gada 1. maijā, vienu dienu pēc Hitlera pašnāvības, Magda kopā ar vīru Jozefu Gebelsu ar ārstu palīdzību nogalināja visus sešus bērnus, baidoties, ka viņi nevarēs dzīvot pasaulē bez [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]]. Neilgi pēc tam Magda un Jozefs izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Viņu ķermeņi tika daļēji sadedzināti ārpus bunkura. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas vēsture]] q1hnos8b63fsspk10hzavxtkodw0jr3 Ķīnas–Laosas robeža 0 597485 4467436 4281223 2026-05-13T05:48:43Z Biafra 13794 laikam tomēr atdala, nevis savieno :) . 4467436 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada aprīlis}} [[Attēls:Border Laos China.JPG|thumb|Imigrācijas birojs Bortenā]] '''Ķīnas–Laosas robeža''' ir starptautiskā [[Robeža (ģeogrāfija)|robeža]], kas atdala [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republiku]] un [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātisko Republiku]]. Tā stiepjas aptuveni 505 kilometrus gar [[Mekonga|Mekongas upes]] un kalnaina apvidus līniju, atdalot Ķīnas [[Juņnaņa|Junnaņas provinci]] no Laosas ziemeļu reģioniem. Robeža ir nozīmīgs punkts abu valstu ekonomiskajā sadarbībā, īpaši pēc [[Ķīnas–Laosas dzelzceļš|Ķīnas–Laosas dzelzceļa]] atklāšanas 2021. gadā, kas veicina transportu, tirdzniecību un tūrisma plūsmu starp valstīm. Šī robeža simbolizē ne tikai ģeogrāfisku sadalījumu, bet arī dinamiskas attiecības starp divām kaimiņvalstīm, kuras cieši sadarbojas reģionālās attīstības un infrastruktūras jomā, īpaši iniciatīvas "[[Viena josta, viens ceļš]]" ietvaros. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Robežas]] [[Kategorija:Laosa]] [[Kategorija:Ķīna]] ejxkhs3ruakd450mnl2p7awp7o01bhb Türksat 6A 0 599019 4467540 4269927 2026-05-13T09:37:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467540 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Türksat 6A'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Türksat 6A logo.png | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Türksat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = | Operators = ''[[Türksat]]'', {{TUR}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[TÜBİTAK UZAY]]'', ''[[TUSAŞ]]'', ''[[Aselsan]]'' {{TUR}} | Starta_gads = 2024 | Starts = {{dat|2024|7|8|SK}} 23:30 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 16 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = 4250 kg | Enerģija = [[saules baterijas]] | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GEO | GEO_punkts = 42° A | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Türksat 5B]]'' | KA_nāk = ''[[Türksat 6B]]'' }} [[Attēls:TaiIDEF2015 (6).JPG|thumb|right|240px|''Türksat 6A'' modelis 2015. gadā]] '''''Türksat 6A''''' ir [[Turcija]]s uzņēmuma ''[[Türksat (uzņēmums)|Türksat A.Ş.]]'' [[sakaru pavadonis]]. Orbītā to palaida 2024. gada 8. jūlijā. [[Ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionārajā orbītā]] pavadonis nodrošina sakarus un datu pārraides pakalpojumus komerciālajiem un militārajiem lietotājiem, pārklājot Turciju, Āzijas rietumu daļu, Eiropu un Ziemeļāfriku. Šis ir pirmais Turcijā būvētais sakaru pavadonis. Pavadoni izstrādāja un ražoja Turcijas speciālisti TÜBİTAK Kosmosa tehnoloģiju pētniecības institūta (''[[TÜBİTAK Uzay]]'') vadībā sadarbībā ar uzņēmumiem ''[[TUSAŞ]]'', ''[[ASELSAN]]'' un ''[[CTech Bilişim Teknolojileri]]''. ''TUSAŞ'' bija atbildīgs par kosmiskā aparāta konstrukcijas un apakšsistēmu (siltuma kontrole, dzinējsistēma u. c.) zemes stacijas aprīkojuma projektēšanu un ražošanu. ''TUSAŞ'' un ''TÜBİTAK Uzay'' sadarbojās, izstrādājot programmatūru pavadoņa datu apstrādei, kā arī tā vadībai un kontrolei. Tie kopīgi veica montāžas, integrācijas un testēšanas darbības ''TUSAŞ'' Pavadoņu montāžas integrācijas un testēšanas centrā (''Uydu Montaj Entegrasyon ve Test'') Ankarā. Lai veiktu manevrus orbītā, pavadonis izmanto ar ksenona gāzi darbināmus Hola efekta dzinējus ''Hall-Effect Propulsion Motors'' (''HALE''); tos izstrādāja ''TÜBİTAK UZAY''.<ref name="spaceflightnow 2024-07-08" /> Pavadonim ir 16 Ku joslas raiduztvērēji, papildus 4 rezervē, kā arī divi aktīvi un viens X joslas raiduztvērējs rezervē. Katra Ku joslas raiduztvērēja minimālā jauda ir 140 vati, bet X joslas raiduztvērēja minimālā jauda ir 150 vati. ''Türksat 6A'' plānotais darbības laiks ir 16 gadi. Līgums par ''Türksat 6A'' būvi tika noslēgts 2014. gada 15. decembrī. == Lidojuma gaita == ''Türksat 6A'' tika palaists {{dat|2024|7|8||bez}} 23:30 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Savu pastāvīgo pozīciju [[Ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]] 42° austrumu garuma ''Türksat 6A'' sasniedza 2024. gada decembra beigās. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spaceflightnow 2024-07-08">[https://spaceflightnow.com/2024/07/08/live-coverage-spacex-to-launch-turkish-communications-satellite-on-falcon-9-flight-from-cape-canaveral/ SpaceX launches Türksat 6A satellite, Turkey’s first domestically-built satellite] Will Robinson-Smith, spaceflightnow.com, 2024-07-08</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://uydu.turksat.com.tr/en/satellite-fleet/turksat-6a Türksat 6A]{{Novecojusi saite}} Türksat {{en ikona}} * [https://www.spacex.com/launches/mission/?missionId=turksat6a Turksat 6A Mission] SpaceX {{en ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/turksat-6a.htm Türksat 6A] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=60233 TURKSAT 6A] ''n2yo.com'', orbītas parametri {{en ikona}} {{2024. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Türksat|6A]] rmrk6vsnhilou8vmebq2qbnlalht7bd Ogas (grupa) 0 606477 4467141 4423762 2026-05-12T16:04:29Z EtnoZoom 132984 Papildināti gadi, kad grupa saņēma balvu nominācijas, nomainīts grupas attēls, veiktas izmaņas grupas sastāva aprakstā. 4467141 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūzikas grupu|augli|oga}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Ogas'' | Attēls = | Ainava = | Apraksts = Grupa "Ogas", 2026 | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = *''ethno-fusion'' *''turbo-folk'' | Gadi = 2017—pašlaik | Izdevējkompānija = LAUSKA | Mlapa = | Dalībnieki = * Igeta Ozoliņa * Marita Karpa * Elīna Līce * Līga Butāne * Luīze Vītola * [[Artūrs Uškāns]] * Kristaps Karps | Bij_dalībnieki = }} [[Attēls:Ogas siena3.jpg|thumb|Grupa "OGAS", 2026.]] '''"Ogas"''' ir [[Latvija]]s ''ethno-fusion'' un ''turbo-folk'' etnogrupa no [[Rīga]]s, kas dibināta 2017. gadā. Grupas sastāvā darbojas profesionāli mūziķi, kuri spēlē akustiskos instrumentus — [[Kokle|kokli]], [[dūdas]], [[Akordeons|akordeonu]], [[Stabule|stabuli]], [[Vijole|vijoli]] un citus tautas mūzikas instrumentus. To skanējums tiek papildināts ar [[Basģitāra|basģitāru]] un bungām. Grupas priekšnesumos skan latviešu, īru, ukraiņu un citu tautu melodijas mūsdienīgos aranžējumos. Etnogrupa "Ogas" regulāri koncertē Latvijā, uzstājusies arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. 2025. gadā "Ogas" saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]] balvu kategorijā “[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]”. 2025. un 2026. gados grupa nominēta GAMMA balvai žanrā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0" /> == Darbība == Grupa uzstājusies tādos festivālos kā "Laba Daba", [[Valmiermuiža]]s etnomūzikas festivāls, ''Summer Sound'', Mūzikas un mākslas festivāls "Bildes", Festivāls [[Guntis Skrastiņš|Gunta Skrastiņa]] piemiņai [[Ventspils|Ventspilī]]. Grupas pārstāvji piedalījušies pasaules mūzikas izstādē WOMEX, uzstājušies latviešu diasporā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un Latviešu nacionālajā apvienībā [[Kanāda|Kanādā]]. "Ogas" piedalījušās arī Latvijas Televīzijas raidījumā "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" un Lietuvas televīzijas raidījumā ''Duokim Garo''. 2025. gadā grupa "Ogas" ieguvusi balvu Zelta mikrofons kategorijā "2024. gada [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]" par albumu "Ok, Laime!". 2025. un 2026. gadā nominēta GAMMA balvai nominācijā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/nominees/2024|title=GAMMA - Nominanti|website=www.gammabalva.lv|access-date=2025-08-01}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * "Laikarati" (2023) * "Ok, Laime!" (2024) * "Rokam!" kopā ar Armandu Alksni (2025) === Singli === * 2020 — "Ko, māsiņas, dziedāsim" * 2023 — "Pati māte savu dēlu" * 2025 — "Pēterītis" ("Kur tu biji, Pēterīti") * 2025 — "Žēl man bija" === Koncertprogrammas === * "Ar tautasdziesmu baznīcā" — programma, kas veidota, lai iepazīstinātu klausītājus ar kristīgās kultūras un tradicionālās kultūras līdzāspastāvēšanas ideju daudzu gadsimtu garumā; * "Etnoballe" — tradicionālu danču un tautas melodiju programma; * "Līgojati, līgojati!" — [[Jāņi|Jāņu]] laika programma, kurā skan līgotnes, tautas melodijas un rotaļas; * "Ok, laime!" — programma, kas izveidota no 2024. gadā izdotā albuma "Ok, laime!" melodijām; * "Vij, Dieviņi, zelta viju" — patriotiska rakstura tautas mūzikas programma. * "Rokam!" — Folka un pasaules mūzikas, roka un balādes žanra dziesmas. === Labdarības koncerti === * [[LTV1|Latvijas Televīzijas]] koncerts "No sirds Ukrainai"; * [[Jaunpils pils]] rīkotajos koncertos "Ar mūziku pēc vētras". == Grupas dalībnieki == 2026. gadā grupā darbojas: * Igeta Ozoliņa — kokle, balss * Marita Karpa — akordeons * Elīna Līce — stabules, akustiskā ģitāra * Līga Butāne — vijole * Luīze Vītola — balss * [[Artūrs Uškāns]] — bass, balss, multiinstrumentālists, studijas producents * Kristaps Karps — bungas, perkusijas Bijušie dalībnieki: * Ilze Jurjāne-Lapkovska — vijole, balss * Kate Slišāne — multiinstrumentāliste, balss * Liāna Linde — akordeons * Agnese Lukjanova — stabules, mandolīna, balss * Domeniks Janaitis — bass * Krišjānis Gaiķis — bass * Diāna Logina — multiinstrumentāliste, balss * Agate Paštore — akordeons * Evelīna Griņova — akordeons == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Etnomūzika]] [[Kategorija:Tautas mūzikas grupas]] bsf9fr9uucr44do655em9habyrzmtp4 4467143 4467141 2026-05-12T16:06:58Z EtnoZoom 132984 Papildināta informācija. 4467143 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūzikas grupu|augli|oga}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Ogas'' | Attēls = | Ainava = | Apraksts = Grupa "Ogas", 2026 | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = *''ethno-fusion'' *''turbo-folk'' | Gadi = 2017—pašlaik | Izdevējkompānija = LAUSKA | Mlapa = | Dalībnieki = * Igeta Ozoliņa * Marita Karpa * Elīna Līce * Līga Butāne * Luīze Vītola * [[Artūrs Uškāns]] * Kristaps Karps | Bij_dalībnieki = }} [[Attēls:Ogas siena3.jpg|thumb|Grupa "OGAS", 2026.]] '''"Ogas"''' ir [[Latvija]]s ''ethno-fusion'' un ''turbo-folk'' etnogrupa no [[Rīga]]s, kas dibināta 2017. gadā. Grupas sastāvā darbojas profesionāli mūziķi, kuri spēlē akustiskos instrumentus — [[Kokle|kokli]], [[dūdas]], [[Akordeons|akordeonu]], [[Stabule|stabuli]], [[Vijole|vijoli]] un citus tautas mūzikas instrumentus. To skanējums tiek papildināts ar [[Basģitāra|basģitāru]] un bungām. Grupas priekšnesumos skan latviešu, īru, ukraiņu un citu tautu melodijas mūsdienīgos aranžējumos. Etnogrupa "Ogas" regulāri koncertē Latvijā, uzstājusies arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Par 2024. gadā izdoto albumu "Ok, Laime!" 2025. gadā grupa "Ogas" saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]] balvu kategorijā “[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]”. 2025. un 2026. gados grupa nominēta GAMMA balvai žanrā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0" /> == Darbība == Grupa uzstājusies tādos festivālos kā "Laba Daba", [[Valmiermuiža]]s etnomūzikas festivāls, ''Summer Sound'', Mūzikas un mākslas festivāls "Bildes", Festivāls [[Guntis Skrastiņš|Gunta Skrastiņa]] piemiņai [[Ventspils|Ventspilī]]. Grupas pārstāvji piedalījušies pasaules mūzikas izstādē WOMEX, uzstājušies latviešu diasporā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un Latviešu nacionālajā apvienībā [[Kanāda|Kanādā]]. "Ogas" piedalījušās arī Latvijas Televīzijas raidījumā "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" un Lietuvas televīzijas raidījumā ''Duokim Garo''. 2025. gadā grupa "Ogas" ieguvusi balvu Zelta mikrofons kategorijā "2024. gada [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]" par albumu "Ok, Laime!". 2025. un 2026. gadā nominēta GAMMA balvai nominācijā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/nominees/2024|title=GAMMA - Nominanti|website=www.gammabalva.lv|access-date=2025-08-01}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * "Laikarati" (2023) * "Ok, Laime!" (2024) * "Rokam!" kopā ar Armandu Alksni (2025) === Singli === * 2020 — "Ko, māsiņas, dziedāsim" * 2023 — "Pati māte savu dēlu" * 2025 — "Pēterītis" ("Kur tu biji, Pēterīti") * 2025 — "Žēl man bija" === Koncertprogrammas === * "Ar tautasdziesmu baznīcā" — programma, kas veidota, lai iepazīstinātu klausītājus ar kristīgās kultūras un tradicionālās kultūras līdzāspastāvēšanas ideju daudzu gadsimtu garumā; * "Etnoballe" — tradicionālu danču un tautas melodiju programma; * "Līgojati, līgojati!" — [[Jāņi|Jāņu]] laika programma, kurā skan līgotnes, tautas melodijas un rotaļas; * "Ok, laime!" — programma, kas izveidota no 2024. gadā izdotā albuma "Ok, laime!" melodijām; * "Vij, Dieviņi, zelta viju" — patriotiska rakstura tautas mūzikas programma. * "Rokam!" — Folka un pasaules mūzikas, roka un balādes žanra dziesmas. === Labdarības koncerti === * [[LTV1|Latvijas Televīzijas]] koncerts "No sirds Ukrainai"; * [[Jaunpils pils]] rīkotajos koncertos "Ar mūziku pēc vētras". == Grupas dalībnieki == 2026. gadā grupā darbojas: * Igeta Ozoliņa — kokle, balss * Marita Karpa — akordeons * Elīna Līce — stabules, akustiskā ģitāra * Līga Butāne — vijole * Luīze Vītola — balss * [[Artūrs Uškāns]] — bass, balss, multiinstrumentālists, studijas producents * Kristaps Karps — bungas, perkusijas Bijušie dalībnieki: * Ilze Jurjāne-Lapkovska — vijole, balss * Kate Slišāne — multiinstrumentāliste, balss * Liāna Linde — akordeons * Agnese Lukjanova — stabules, mandolīna, balss * Domeniks Janaitis — bass * Krišjānis Gaiķis — bass * Diāna Logina — multiinstrumentāliste, balss * Agate Paštore — akordeons * Evelīna Griņova — akordeons == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Etnomūzika]] [[Kategorija:Tautas mūzikas grupas]] aqqk4vg130xjx2exdxye9ulyvs3l1sk 4467149 4467143 2026-05-12T16:27:47Z EtnoZoom 132984 Precizēta 1 mūziķa funkcija grupā (izpildproducents), pievienots grupas jaunākais singls. 4467149 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūzikas grupu|augli|oga}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Ogas'' | Attēls = | Ainava = | Apraksts = Grupa "Ogas", 2026 | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = *''ethno-fusion'' *''turbo-folk'' | Gadi = 2017—pašlaik | Izdevējkompānija = LAUSKA | Mlapa = | Dalībnieki = * Igeta Ozoliņa * Marita Karpa * Elīna Līce * Līga Butāne * Luīze Vītola * [[Artūrs Uškāns]] * Kristaps Karps | Bij_dalībnieki = }} [[Attēls:Ogas siena3.jpg|thumb|Grupa "OGAS", 2026.]] '''"Ogas"''' ir [[Latvija]]s ''ethno-fusion'' un ''turbo-folk'' etnogrupa no [[Rīga]]s, kas dibināta 2017. gadā. Grupas sastāvā darbojas profesionāli mūziķi, kuri spēlē akustiskos instrumentus — [[Kokle|kokli]], [[dūdas]], [[Akordeons|akordeonu]], [[Stabule|stabuli]], [[Vijole|vijoli]] un citus tautas mūzikas instrumentus. To skanējums tiek papildināts ar [[Basģitāra|basģitāru]] un bungām. Grupas priekšnesumos skan latviešu, īru, ukraiņu un citu tautu melodijas mūsdienīgos aranžējumos. Etnogrupa "Ogas" regulāri koncertē Latvijā, uzstājusies arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Par 2024. gadā izdoto albumu "Ok, Laime!" 2025. gadā grupa "Ogas" saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]] balvu kategorijā “[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]”. 2025. un 2026. gados grupa nominēta GAMMA balvai žanrā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0" /> == Darbība == Grupa uzstājusies tādos festivālos kā "Laba Daba", [[Valmiermuiža]]s etnomūzikas festivāls, ''Summer Sound'', Mūzikas un mākslas festivāls "Bildes", Festivāls [[Guntis Skrastiņš|Gunta Skrastiņa]] piemiņai [[Ventspils|Ventspilī]]. Grupas pārstāvji piedalījušies pasaules mūzikas izstādē WOMEX, uzstājušies latviešu diasporā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un Latviešu nacionālajā apvienībā [[Kanāda|Kanādā]]. "Ogas" piedalījušās arī Latvijas Televīzijas raidījumā "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" un Lietuvas televīzijas raidījumā ''Duokim Garo''. 2025. gadā grupa "Ogas" ieguvusi balvu Zelta mikrofons kategorijā "2024. gada [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]" par albumu "Ok, Laime!". 2025. un 2026. gadā nominēta GAMMA balvai nominācijā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/nominees/2024|title=GAMMA - Nominanti|website=www.gammabalva.lv|access-date=2025-08-01}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * "Laikarati" (2023) * "Ok, Laime!" (2024) * "Rokam!" kopā ar Armandu Alksni (2025) === Singli === * 2020 — "Ko, māsiņas, dziedāsim" * 2023 — "Pati māte savu dēlu" * 2025 — "Pēterītis" ("Kur tu biji, Pēterīti") - kopā ar Armandu Alksni * 2025 — "Žēl man bija" - kopā ar Armandu Alksni * 2026 - "Pie Dieviņa gari galdi" - kopā ar Latvijas TV šova "Pārdziedi mani!" zvaigžņu kori, Armandu Alksni un RDKS Gospeļkori === Koncertprogrammas === * "Ar tautasdziesmu baznīcā" — programma, kas veidota, lai iepazīstinātu klausītājus ar kristīgās kultūras un tradicionālās kultūras līdzāspastāvēšanas ideju daudzu gadsimtu garumā; * "Etnoballe" — tradicionālu danču un tautas melodiju programma; * "Līgojati, līgojati!" — [[Jāņi|Jāņu]] laika programma, kurā skan līgotnes, tautas melodijas un rotaļas; * "Ok, laime!" — programma, kas izveidota no 2024. gadā izdotā albuma "Ok, laime!" melodijām; * "Vij, Dieviņi, zelta viju" — patriotiska rakstura tautas mūzikas programma. * "Rokam!" — Folka un pasaules mūzikas, roka un balādes žanra dziesmas. === Labdarības koncerti === * [[LTV1|Latvijas Televīzijas]] koncerts "No sirds Ukrainai"; * [[Jaunpils pils]] rīkotajos koncertos "Ar mūziku pēc vētras". == Grupas dalībnieki == 2026. gadā grupā darbojas: * Igeta Ozoliņa — kokle, balss, izpildproducente * Marita Karpa — akordeons * Elīna Līce — stabules, akustiskā ģitāra * Līga Butāne — vijole * Luīze Vītola — balss * [[Artūrs Uškāns]] — bass, balss, multiinstrumentālists, studijas producents * Kristaps Karps — bungas, perkusijas Bijušie dalībnieki: * Ilze Jurjāne-Lapkovska — vijole, balss * Kate Slišāne — multiinstrumentāliste, balss * Liāna Linde — akordeons * Agnese Lukjanova — stabules, mandolīna, balss * Domeniks Janaitis — bass * Krišjānis Gaiķis — bass * Diāna Logina — multiinstrumentāliste, balss * Agate Paštore — akordeons * Evelīna Griņova — akordeons == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Etnomūzika]] [[Kategorija:Tautas mūzikas grupas]] gfz1f1vqnptyni534nnwsow0kc8q1rb 4467174 4467149 2026-05-12T17:37:18Z Egilus 27634 4467174 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūzikas grupu|augli|oga}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Ogas'' | Attēls = | Ainava = | Apraksts = Grupa "Ogas", 2026 | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = *''ethno-fusion'' *''turbo-folk'' | Gadi = 2017—pašlaik | Izdevējkompānija = Lauska | Mlapa = | Dalībnieki = * Igeta Ozoliņa * Marita Karpa * Elīna Līce * Līga Butāne * Luīze Vītola * [[Artūrs Uškāns]] * Kristaps Karps | Bij_dalībnieki = }} [[Attēls:Ogas siena3.jpg|thumb|Grupa "OGAS", 2026.]] '''"Ogas"''' ir [[Latvija]]s ''ethno-fusion'' un ''turbo-folk'' etnogrupa no [[Rīga]]s, kas dibināta 2017. gadā. Grupas sastāvā darbojas profesionāli mūziķi, kuri spēlē akustiskos instrumentus — [[Kokle|kokli]], [[dūdas]], [[Akordeons|akordeonu]], [[Stabule|stabuli]], [[Vijole|vijoli]] un citus tautas mūzikas instrumentus. To skanējums tiek papildināts ar [[Basģitāra|basģitāru]] un bungām. Grupas priekšnesumos skan latviešu, īru, ukraiņu un citu tautu melodijas mūsdienīgos aranžējumos. Etnogrupa "Ogas" regulāri koncertē Latvijā, uzstājusies arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Par 2024. gadā izdoto albumu "Ok, Laime!" 2025. gadā grupa "Ogas" saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofona]] balvu kategorijā “[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]”. 2025. un 2026. gados grupa nominēta GAMMA balvai žanrā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0" /> == Darbība == Grupa uzstājusies tādos festivālos kā "Laba Daba", [[Valmiermuiža]]s etnomūzikas festivāls, ''Summer Sound'', Mūzikas un mākslas festivāls "Bildes", Festivāls [[Guntis Skrastiņš|Gunta Skrastiņa]] piemiņai [[Ventspils|Ventspilī]]. Grupas pārstāvji piedalījušies pasaules mūzikas izstādē WOMEX, uzstājušies latviešu diasporā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un Latviešu nacionālajā apvienībā [[Kanāda|Kanādā]]. "Ogas" piedalījušās arī Latvijas Televīzijas raidījumā "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" un Lietuvas televīzijas raidījumā ''Duokim Garo''. 2025. gadā grupa "Ogas" ieguvusi balvu Zelta mikrofons kategorijā "2024. gada [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|labākais tautas vai pasaules mūzikas albums]]" par albumu "Ok, Laime!". 2025. un 2026. gadā nominēta GAMMA balvai nominācijā "Tautas mūzika/folks".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/nominees/2024|title=GAMMA - Nominanti|website=www.gammabalva.lv|access-date=2025-08-01}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * "Laikarati" (2023) * "Ok, Laime!" (2024) * "Rokam!" kopā ar Armandu Alksni (2025) === Singli === * 2020 — "Ko, māsiņas, dziedāsim" * 2023 — "Pati māte savu dēlu" * 2025 — "Pēterītis" ("Kur tu biji, Pēterīti") - kopā ar Armandu Alksni * 2025 — "Žēl man bija" - kopā ar Armandu Alksni * 2026 - "Pie Dieviņa gari galdi" - kopā ar Latvijas TV šova "Pārdziedi mani!" zvaigžņu kori, Armandu Alksni un RDKS Gospeļkori === Koncertprogrammas === * "Ar tautasdziesmu baznīcā" — programma, kas veidota, lai iepazīstinātu klausītājus ar kristīgās kultūras un tradicionālās kultūras līdzāspastāvēšanas ideju daudzu gadsimtu garumā; * "Etnoballe" — tradicionālu danču un tautas melodiju programma; * "Līgojati, līgojati!" — [[Jāņi|Jāņu]] laika programma, kurā skan līgotnes, tautas melodijas un rotaļas; * "Ok, laime!" — programma, kas izveidota no 2024. gadā izdotā albuma "Ok, laime!" melodijām; * "Vij, Dieviņi, zelta viju" — patriotiska rakstura tautas mūzikas programma. * "Rokam!" — Folka un pasaules mūzikas, roka un balādes žanra dziesmas. === Labdarības koncerti === * [[LTV1|Latvijas Televīzijas]] koncerts "No sirds Ukrainai"; * [[Jaunpils pils]] rīkotajos koncertos "Ar mūziku pēc vētras". == Grupas dalībnieki == 2026. gadā grupā darbojas: * Igeta Ozoliņa — kokle, balss, izpildproducente * Marita Karpa — akordeons * Elīna Līce — stabules, akustiskā ģitāra * Līga Butāne — vijole * Luīze Vītola — balss * [[Artūrs Uškāns]] — bass, balss, multiinstrumentālists, studijas producents * Kristaps Karps — bungas, perkusijas Bijušie dalībnieki: * Ilze Jurjāne-Lapkovska — vijole, balss * Kate Slišāne — multiinstrumentāliste, balss * Liāna Linde — akordeons * Agnese Lukjanova — stabules, mandolīna, balss * Domeniks Janaitis — bass * Krišjānis Gaiķis — bass * Diāna Logina — multiinstrumentāliste, balss * Agate Paštore — akordeons * Evelīna Griņova — akordeons == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Etnomūzika]] [[Kategorija:Tautas mūzikas grupas]] 4v5j15r1y1r4si2v5ndu6kkrlct6f8y Krievijas Federācijas ārpolitika 0 606865 4467116 4398566 2026-05-12T14:47:55Z Turaids 8965 4467116 wikitext text/x-wiki {{Neenciklopēdisks}} [[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|thumb|Krievija kartē]] '''Krievijas Federācijas ārpolitika''' ir [[Krievijas valdība]]s veidota un īstenota politika attiecībās ar ārvalstīm un [[Starptautiskā organizācija|starptautiskajām organizācijām]]. Tā balstās uz [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]], [[Krievijas prezidents|prezidenta]] izdotajiem dekrētiem, valdības norādījumiem un [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|KF Ārlietu ministrijas]] darbību. Kopš [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991. gads|1991. gadā]] Krievijas ārpolitika piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, pārejot no padomju ideoloģiskās ekspansijas uz pragmatiskāku, bet bieži arī konfrontējošu pieeju attiecībās ar [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]]. == Mērķi un principi == Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ārpolitikas dokumentiem un stratēģijām, tās deklarētie mērķi ir: * [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] un teritoriālās vienotības aizsardzība; * Krievijas "nacionālo interešu" īstenošana globālā mērogā; * daudzpolāras pasaules kārtības veidošana kā alternatīva Rietumu dominētajai starptautiskajai sistēmai; * ekonomiskās, militārās un drošības sadarbības paplašināšana ar "neatkarīgām" valstīm, kas nepieņem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] ietekmi. Tomēr praksē šie mērķi bieži tiek izmantoti kā ideoloģisks aizsegs ekspansīvai un agresīvai politikai. Krievija pozicionē sevi kā antirietumniecisku civilizācijas polu, kas aizstāv "tradicionālās vērtības", nostājas pret "Rietumu morālo dekadenci", un aktīvi mēģina atjaunot ietekmi bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijās, izmantojot politisko spiedienu, militāru iejaukšanos un hibrīdmetodes. Kaut arī Krievija oficiāli runā par "miera saglabāšanu" un "daudzpusēju sadarbību", tās reālā ārpolitika arvien vairāk balstās uz: * militāra spēka demonstrēšanu, * [[Propaganda|informatīvo manipulāciju]], * autoritatīvu ideoloģiju eksportu, * starptautisko institūciju delegitimizāciju. == Vēsturiskā attīstība == === 1990. gadi === Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievijas ārpolitiku [[1990. gadi|1990. gados]] raksturoja mēģinājumi tuvoties [[Rietumi]]em, it īpaši [[Eiropas Savienība]]i un [[NATO]]. 1991. gadā [[Boriss Jeļcins|Jeļcins]] vēstulē NATO pieminēja, ka Krievija vēlētos apsvērt dalību aliansē. 1997. gadā tika izveidots NATO—Krievijas dibināšanas akts, kurā abas puses apņēmās sadarboties drošības jautājumos. Tomēr šī "atvērtība" bija nosacīta — Krievija vēlējās īpašu statusu, kas atšķirtos no parasto dalībvalstu lomas, un tajā pašā laikā iebilda pret [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] valstu uzņemšanu NATO. [[Attēls:Vladimir Putin taking the Presidential Oath, 7 May 2000.jpg|thumb|[[Vladimirs Putins]] nodod prezidenta zvērestu, 2000. gada 7. maijs (pa labi — [[Boriss Jeļcins]])]] Ir dokumentēti gadījumi, piemēram, intervija ar BBC (2000), kur [[Vladimirs Putins]] izteicās, ka Krievija varētu integrēties un pievienoties NATO, "ja tās intereses tiktu ievērotas".<ref>{{Atsauce|title=Путин о вхождении России в НАТО|url=https://www.youtube.com/watch?v=2YRGi5Ix5x4|date=2021-06-23|accessdate=2025-08-06|last=Українська культура}}</ref> Taču šie izteikumi biežāk bija diplomātiska vai taktiska retorika, nevis konkrēts politisks mērķis. Tajā pašā laikā Krievija jau sāka izteikt neapmierinātību ar [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] uzņemšanu NATO un ASV ietekmes pieaugumu tajās. Līdz 1990. gadu beigām Krievija sāka atgriezties pie aktīvākas savas ietekmes aizstāvēšanas [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]]. === 2000.—2010. gadi === [[Attēls:Woman Crying over 2008 Russo-Georgian War Victim Tomb.jpg|thumb|2008. gada kara sekas]] [[Vladimirs Putins|Prezidenta Vladimira Putina]] laikā Krievijas ārpolitika kļuva asāka. [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karš]] un [[Krimas aneksija|2014. gada Krimas aneksija]] iezīmēja strauju attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem. Vienlaikus Krievija stiprināja saites ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Irānu]] un citām valstīm, kas tika uzskatītas par līdzsvaru [[ASV]] un [[NATO]] ietekmei. === Pēc 2014. gada === Pēc [[Krimas aneksija|Ukrainas Krimas pussalas aneksijas]] un militārā konflikta [[Donbass|Donbasā]] Krievija kļuva par starptautisku sankciju mērķi. Valsts ārpolitika kļuva vēl konfrontējošāka, akcentējot "nacionālo interešu aizsardzību" un "rietumu iejaukšanās novēršanu". Krievija aktīvi iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņkarā]], atbalstot [[Bašars al Asads|Bašaru al Asadu]], kā arī nostiprināja militāro klātbūtni [[Arktika|Arktikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. === Pēc 2022. gada === [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada februārī]] Krievija sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā]], ko starptautiskā sabiedrība plaši nosodīja kā agresiju. Šis solis izraisīja bezprecedenta starptautisko izolāciju, ekonomiskās sankcijas un politiskās attiecību saraušanu ar lielāko daļu Rietumu valstu. Vienlaikus Krievija turpināja attīstīt attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Irāna|Irānu]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[BRICS]], pozicionējot sevi kā daļu no alternatīvas pasaules kārtības. == Attiecības ar atsevišķiem reģioniem == === Baltija un Latvija === [[Latvija]] kopš neatkarības atjaunošanas [[1991. gads|1991. gadā]] ir uzturējusi sarežģītas un bieži saspringtas attiecības ar [[Krievija|Krieviju]]. Kaut arī 1990. gadu sākumā tika noslēgti vairāki divpusēji līgumi, tai skaitā par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]], abu valstu attiecības jau drīz vien sāka pasliktināties, īpaši saistībā ar vērtējumiem par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sekām un krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā. Krievija regulāri kritizē Latviju par tās pilsonības politiku, valsts valodas nostiprināšanu un izglītības reformām, kas ierobežo [[Krievu valoda Latvijā|krievu valodas]] lietojumu sabiedriskajā sektorā. Latvijas amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā politiski motivētas un uzskata tās par daļu no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas un ietekmes mēģinājumiem Baltijas reģionā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā un īpaši pēc [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā, Latvija kļuvusi par vienu no stingrākajām Krievijas kritiķēm [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Latvija aktīvi iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, stingrām sankcijām pret Krieviju un Krievijas starptautiskās izolācijas pastiprināšanu. Tāpat Latvija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, izraidot vairākus diplomātus un slēdzot Krievijas konsulāros pārstāvniecības. Latvija arī pastiprinājusi iekšējo drošību, īpaši [[kiberdrošība]]s un informatīvās telpas aizsardzības jomā, ņemot vērā Krievijas iespējamos hibrīddraudus. Latvijas sabiedrībā dominē uzskats, ka Krievijas ārpolitika apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī plašākas Eiropas drošības intereses. Igaunija ir vairākkārt kļuvusi par Krievijas kiberuzbrukumu mērķi, īpaši pēc [[Bronzas nakts|Bronzas kareivja incidenta]] 2007. gadā, kad tika pārvietots padomju laika piemineklis Tallinā. Šis notikums izraisīja plašus nemierus un uzbrukumus Igaunijas digitālajai infrastruktūrai, kas tiek uzskatīti par vieniem no pirmajiem valsts mēroga kiberkonfliktiem pasaulē. [[Lietuva]] ir viena no konsekventākajām Krievijas ārpolitikas kritiķēm kopš neatkarības atgūšanas. Lietuvas valdība regulāri pauž bažas par Krievijas agresīvo rīcību [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]], cilvēktiesību pārkāpumiem un [[Dezinformācija|dezinformācijas kampaņām]]. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] militarizācijai, kas tiek uztverta kā drauds Lietuvas un reģiona drošībai. === Rietumvalstis un NATO === [[Attēls:Russia NATO Locator Orthographic.svg|thumb|NATO un Krievija (ar okupēto Krimu)]] Krievijas attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES) un [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]] kopš 2000. gadiem ir pakāpeniski pasliktinājušās, kļūstot arvien saspringtākas. Šīs attiecības raksturo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] interešu sadursme, atšķirīgas drošības paradigmas un pieaugoša savstarpējā neuzticēšanās. Krievija konsekventi iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem, to uztverot kā draudu savām [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]] interesēm. Īpaši saspringtas attiecības izveidojās pēc 2004. gada NATO paplašināšanās, kad organizācijai pievienojās arī [[Baltijas valstis]]. Tāpat [[Maskava]] kritiski vērtē ASV un ES atbalstu “krāsainajām revolūcijām” [[Ukraina|Ukrainā]] (2004), [[Gruzija|Gruzijā]] (2003) un citviet pēcpadomju telpā, to interpretējot kā iejaukšanos un mēģinājumu mazināt Krievijas ietekmi tās tuvējā ārvalstī. === Pēcpadomju telpa === Krievija uzskata bijušās [[PSRS]] valstis par savu "priviliģēto interešu zonu". Tā uztur ciešas politiskas, ekonomiskas un militāras saites ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Armēnija|Armēniju]] un citām valstīm. Krievija atbalsta [[Separātisms|separātiskos]] spēkus dažādos reģionos, piemēram, [[Pārdņestra|Pārdņestru]] kontrolējošo [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]], [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Donbass|Donbasu]] kontrolējošās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]]. Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā desmitgadē ir ievērojami padziļinājušās, pārejot no ekonomiskas un politiskas sadarbības uz de facto pakļautības attiecībām. Pēc [[Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā|2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|masveida protestiem]], [[Aleksandrs Lukašenko]] faktiski nonāca pilnīgā [[Vladimirs Putins|Putina]] atkarībā, apmaiņā pret režīma izdzīvošanu. Šī situācija ļāva Krievijai: * Paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā — tai skaitā veidot kopīgus spēkus, aerodromus un pretraķešu aizsardzības sistēmas; * Iesaistīt Baltkrieviju Ukrainas kara loģistikas un uzbrukumu operācijās (no Baltkrievijas teritorijas tika veikts pirmais uzbrukuma vilnis [[Kijiva]]i 2022. gada februārī); * Nodrošināt Baltkrievijā Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] izvietošanu (sākot no 2023. gada) — tādējādi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma pārvietojot kodolarsenālu ārpus Krievijas robežām; * Paplašināt [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotās valsts]] integrācijas projektus, kas de facto nozīmē Baltkrievijas suverenitātes atšķaidīšanu. Baltkrievijas režīms savukārt ir pilnībā pārņēmis Krievijas autoritārisma un represiju modeli, tostarp: * sistemātiskas represijas pret pilsonisko sabiedrību; * tūkstošiem politieslodzīto, tai skaitā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas līderi; * pilnīgu mediju un interneta telpas kontroli; * propagandas retoriku, kas saskan ar Kremļa naratīviem, īpaši par Ukrainu, NATO un “Rietumu ienaidniekiem”. Lai gan formāli Lukašenko saglabā tēlu kā "suverēnas valsts līderis", realitātē viņš kļūst par [[Kremlis|Kremļa]] gubernatoru, kurš uztur varu tikai ar Maskavas finansiālo, militāro un politisko atbalstu. Baltkrievijas de facto okupācija bez formālas [[aneksija]]s ir viens no hibrīdo kontroles mehānismu piemēriem, ko Krievija izmanto arī citur reģionā. === Ķīna un Āzija === Krievijas un [[Ķīna]]s sadarbība ievērojami paplašinājusies pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā, kad [[Rietumvalstis]] ieviesa plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šo apstākļu dēļ [[Maskava]] centusies diversificēt savas ārējās attiecības, pastiprinot sadarbību ar Ķīnu īpaši [[enerģētika]]s, [[tirdzniecība]]s un drošības jomā. Tomēr šī partnerība arvien biežāk tiek raksturota kā asimetriska, kurā Krievija ieņem jaunāko partneri ar pieaugošu atkarību no Ķīnas ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem resursiem. Ķīnas ietekme Centrālajā Āzijā un citos reģionos, ko Krievija tradicionāli uzskata par savu "ietekmes zonu", rada potenciālas spriedzes līnijas abu valstu starpā. Tajā pašā laikā Krievija aktīvi attīsta attiecības arī ar [[Indija|Indiju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Irāna|Irānu]], [[Turcija|Turciju]] un citām [[Āzija]]s un [[Globālie Dienvidi|Globālo Dienvidu]] valstīm, cenšoties līdzsvarot Rietumu politisko un ekonomisko spiedienu. Šī stratēģija bieži tiek interpretēta kā daļa no multipolāras pasaules kārtības veidošanas, taču kritiķi norāda, ka Krievijas ārpolitika aizvien vairāk balstās uz autoritāru režīmu atbalstu, militāro sadarbību un ekonomisko darījumu motivētu pragmatismu, nevis uz kopīgām vērtībām vai ilgtspējīgu attīstību. === Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis === Krievija paplašina savu ietekmi [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], atbalstot [[Autoritārs režīms|autoritāros režīmus]] un piedāvājot militāru un diplomātisku palīdzību. [[Āfrika|Āfrikā]] tā sadarbojas ar vairākām valstīm resursu ieguvē un drošības jomā, bieži izmantojot privātas militāras kompānijas. == Starptautiskās organizācijas == Krievija ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]]. Tā aktīvi darbojas [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā]] (EES), [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]] (KDLO), [[Šanhajas sadarbības organizācija|Šanhajas sadarbības organizācijā]] (ŠSO) un [[BRICS]] formātā. == Kritika un pretrunas == Krievijas ārpolitika bieži tiek kritizēta par [[Imperiālisms|imperiālisma]] centieniem, agresīvu rīcību starptautiskajās attiecībās, [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] pārkāpumiem un [[dezinformācija]]s kampaņām. Kritiķi norāda uz atkārtotiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt citu valstu politiskos procesus, tostarp iejaukšanos vēlēšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur, kā arī uz informatīvo karu un kiberuzbrukumiem kā ārpolitikas instrumentiem. Tāpat Krievija tiek apsūdzēta par tā saukto “salami taktiku” — pakāpenisku ietekmes paplašināšanu, izmantojot diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu, piemēram, [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]] vai atbalstot separātistus [[Donbass|Donbasā]] un citos [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] konfliktos. Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas arī nosoda Krievijas militāro klātbūtni un ietekmi [[Sīrija|Sīrijā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kas bieži tiek saistīta ar [[Vāgnera grupa]]s darbību. Maskava savukārt apsūdz Rietumus par dubultstandartiem, hegemoniju, militāro paplašināšanos un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Krievijas amatpersonas bieži uzsver, ka valsts ārpolitika ir aizsardzības reakcija uz [[ASV]] un [[NATO]] draudiem un ka Krievija tikai aizstāv savas nacionālās intereses un [[Suverenitāte|suverenitāti]]. == Putinisms un rašisms == {{Pamatraksts|Putinisms|Rašisms}} Krievijas ārpolitika pēdējās desmitgadēs attīstījusies ne tikai kā reakcija uz ģeopolitiskiem apstākļiem, bet kļuvusi par instrumentu autoritāras ideoloģijas ekspansijai, ko apzīmē ar jēdzienu [[putinisms]]. Šī ideoloģija balstās uz [[Valsts kontrole|valsts kontroli]], reakcionārām “tradicionālajām vērtībām”, agresīvu [[krievu nacionālisms|krievu nacionālismu]] un sistemātisku [[Krievijas propaganda|propagandu]], kurā Rietumi attēloti kā pagrimuši, amorāli un Krievijai naidīgi. Putinisms nav tikai iekšpolitisks režīma mehānisms — tas tieši ietekmē arī Krievijas starptautisko rīcību. Krievija sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, iebrūk suverēnās valstīs un izmanto hibrīdkara taktikas, tai skaitā [[Dezinformācija|dezinformāciju]], [[Kibertelpa|kiberuzbrukumus]] un ekonomisko šantāžu. Konkrēti piemēri: * [[Krimas okupācija]] (2014) — klaja starptautisko tiesību pārkāpšana, kurai sekoja Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana Melnajā jūrā un represijas pret [[Krimas tatāri]]em un [[ukraiņi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.ovd.info/crimea|title=11 лет оккупации: Как устанавливался репрессивный режим в Крыму|website=ОВД-Инфо|access-date=2025-08-06|language=ru}}</ref> * [[Attēls:Flag map of Russia (including occupied Ukrainian territories).svg|thumb|Deklārētā Krievijas karte pēc Ukrainas dienvidu un austrumu teritoriju aneksijas]][[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)]] — sākts ar viltus lozungiem par “denacifikāciju” un “krievu iedzīvotāju aizsardzību”, taču praksē īstenots ar masveida kara noziegumiem: [[Bučas slaktiņš|civiliedzīvotāju iznīcināšanu Bučā]], [[Mariupole]]s iznīcināšanu un bērnu deportācijām uz Krieviju. Krievijas attieksme pret ukraiņiem pēc 2022. gada ir ieguvusi ne vien agresīvas okupācijas, bet arī [[Genocīds|genocīda]] raksturu. Daudzi starptautiskie novērotāji, juristi un pētnieki norāda, ka Krievijas rīcībā redzamas vairākas no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definētajām [[Genocīds|genocīda pazīmēm]]. Krievijas politiskā un militārā vadība ir ne vien īstenojusi militāru agresiju, bet arī sistemātiski noliegusi [[Ukraiņi|ukraiņu nācijas]] pastāvēšanu, kas ir viens no galvenajiem ideoloģiskajiem genocīda indikatoriem. Piemēram, Krievijas valsts medijos regulāri tiek apgalvots, ka “ukraiņu kā nācijas nav”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopfake.org/ru/fejk-ukraina-eto-istoricheski-iskusstvennoe-gosudarstvo/|title=Фейк: Украина – это «исторически искусственное государство»|website=StopFake|access-date=2025-08-06|date=2022-10-30|language=ru-RU}}</ref> Vladimirs Putins savos paziņojumos runā par “vienotu krievu un ukraiņu tautu”, tādējādi noliedzot Ukrainas tiesības uz neatkarību un kultūras identitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/events/president/news/66181|title=Об историческом единстве русских и украинцев}}</ref> * [[Sīrijas pilsoņu karš]] — Kremļa atbalsts [[Bašars al-Asads|Asada režīmam]], tostarp civilo teritoriju [[bombardēšana]], piemēram, [[Alepo]] iznīcināšana, kas uzskatāma par kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsukraine.rbc.ua/analytics/russia-s-tactics-in-aleppo-s-tragedy-how-1713363624.html|title=Russia's tactics in Aleppo's tragedy: How Kharkiv can avoid fate of Syrian city|website=RBC-Ukraine|access-date=2025-08-06|language=en}}</ref> Daudzi pētnieki un politologi šodien izmanto terminu [[rašisms]] (no “Krievija” + “[[fašisms]]”) kā precīzāku apzīmējumu mūsdienu Krievijas agresīvajai ideoloģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitukraine.today/blog/919/rashism-fascism-what-is-the-essence-of-the-new-ideology-of-the-russian-occupiers|title=Rashism = fascism? What is the essence of the new ideology of the Russian occupiers|website=visitukraine.today|access-date=2025-08-06|language=en}}</ref> Tas ietver ne tikai militarismu un [[Autoritārisms|autoritārismu]], bet arī etniskā pārākuma idejas, ko Maskava izmanto, lai pamatotu militāru ekspansiju un citu tautu [[Suverenitāte|suverenitātes noliegšanu]]. Rašisma elementi ir: * Kulta attiecības pret “vēsturiskajām teritorijām” — Donbasa, Krimas, pat Baltijas valstu vai [[Ziemeļkazahstāna]]s “piederību” Krievijai. * Naida kurināšana pret Ukrainu — oficiāla retorika, kurā ukraiņi tiek attēloti kā "nacisti", un ukraiņu nācija tiek noliegta vispār. * [[Krievu pasaule]] (''Russkij mir'') — imperiālistiska ideja, kuras vārdā Krievija uzskata sevi par “aizbildni” visiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]], ignorējot viņu pilsonību un piederību citām valstīm. Šī ideoloģija ietekmē ne tikai attiecības ar Rietumvalstīm, bet arī aktīvi grauj stabilitāti bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās — [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] — kur Krievija uztur separātiskus konfliktus, atbalsta radikālas grupas un īsteno informatīvo karu. Putinisma un rašisma apvienojums nav vienkārši “alternatīva skatījuma” politika — tas ir sistēmisks mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, aizvietojot to ar spēka, bailēm un propagandas vadītu haosu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 7cn2z2t5uzrgpnfmsyho1z9xeflvbk0 Ivans Trubeckojs 0 607160 4467263 4323605 2026-05-12T20:31:10Z Treisijs 347 4467263 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ivans Trubeckojs | vārds_orig = ''Иван Юрьевич Трубецкой'' | attēls = [[Image:Troubetskoy_Ivan_Yuryevich.jpg|200px]] | dz_gads = 1667 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1750 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] | dzīvesvieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = v | vecāki = Jurijs Trubeckojs | dzīvesbiedrs = Irina Nariškina | bērni = Ivans Beckojs, Anastasija Trubeckaja | paraksts = | piezīmes = pēdējais dzīvojošais [[bajārs]] Krievijas Impērijā pēdējā dzīves brīdī (1750) }} '''Ivans Trubeckojs''' (1667—1750) bija [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], pieskaitāms cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Maskava|Maskavā]] [[Bajārs|bajāra]] Jurija Trubeckoja ģimenē. Izglītību guva pie galma pasniedzējiem, apgūstot kara mākslu, [[nocietinājumi|nocietinājumu]] cetlniecību un [[Diplomātija|diplomātiju]]. Bajāra titulu ieguva 1692. gadā. 1696. gadā kā viens no eskadru komandieriem piedalījās [[Azovas karagājieni|Azovas karagājienos]], vadot daļu [[Krievijas Impērijas flote]]s pret [[Osmaņu impērijas bruņotie spēki|Osmaņu impērijas bruņotajiem spēkiem]]. 1699. gadā iecelts par [[Novgorodas guberņa|Novgorodas gubernatoru]], kur īstenoja pārvaldes un nodokļu reformas, stiprinot Pētera I [[centralizācija]]s politiku. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] (1700—1721) laikā Trubeckojs vadīja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armiju]] pret Zviedriju, piedalījās [[Narvas aplenkums|Narvas aplenkumā]], kā arī citās nozīmīgās operācijās Baltijā un Somijā. Kara gaitā viņš ieguva feldmaršala pakāpi un kļuva par vienu no augstākajiem Krievijas Impērijas karavadoņiem. Pēc Pētera I nāves saglabāja ietekmi galmā, bet centās izvairīties no atklātas iesaistīšanās dinastiju intrigās. Pēdējos dzīves gadus Trubeckojs pavadīja savās muižās, pievēršoties saimniecības pārvaldībai, infrastruktūras uzlabošanai un labdarībai, tostarp finansējot baznīcu un skolu būvniecību. Miris 1750. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], kļūstot par pēdējo dzīvojošo bajāru Krievijas Impērijā. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] gt4gvibk5jeo5lgb4oa1msgrow71yzv Staļina nošaujamo saraksti 0 607449 4467367 4324616 2026-05-13T01:01:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467367 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Great Purge Stalin Voroshilov Kaganovich Zhdanov Molotov.jpg|thumb|1937. gada aprīlī sastādītie Ļeņiņgradas nošaujamo saraksti ar Staļina, [[Kliments Vorošilovs|Vorošilova]], [[Lazars Kaganovičs|Kaganoviča]], [[Andrejs Ždanovs|Ždanova]] un [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] parakstiem]] '''"Staļina nošaujamo saraksti"''' ({{val|ru|Ста́линские расстре́льные спи́ски}}) ir sarunvalodas nosaukums [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izveidotajiem sarakstiem, kuros iekļautajiem cilvēkiem pirms [[tiesa]]s tika noteikts kāds soda mērs, visbiežāk — nošaušana, no kuras šie saraksti arī ieguvuši savu nosaukumu. Bieži tiek ņemti vērā [[Lielais terors|Lielā terora]] laika (bieži tikai 1937.—1938. gada) saraksti, bet šāda veida saraksti veidoti līdz pat 1950. gadam (ieskaitot).<ref name=":1" /> == Vēsturiskās norises == "Nošaujamo sarakstu" titullapās izmantots nosaukums "PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijā tiesājamo cilvēku saraksts" (''«Список лиц, подлежащих суду Военной коллегии Верховного суда СССР»''), dažreiz vienkārši "Saraksts", šos sarakstus ar cilvēku vārdiem un viņiem piemērojamiem sodiem izveidoja [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts]] (IeTK) un iesniedza tos izskatīšanai [[PSKP Centrālā komiteja|VK(b)P Centrālajā komitejā]], sarakstus dažādos laikos pēc izskatīšanas un dažreiz veiktiem labojumiem vai piezīmēm parakstījuši [[PSKP CK Politbirojs|VK(b)P CK Politbiroja]] locekļi [[Vjačeslavs Molotovs|V. Molotovs]] (parakstīto sarakstu skaits: 372), J. Staļins (357) [[Lazars Kaganovičs|L. Kaganovičs]] (188), [[Kliments Vorošilovs|K. Vorošilovs]] (185), [[Andrejs Ždanovs|A. Ždanovs]] (176), [[Anastass Mikojans|A. Mikojans]] (8), [[Staņislavs Kosiors|S. Kosiors]] (5), [[PSKP CK Politbirojs|VK(b)P CK]] loceklis [[Nikolajs Ježovs|N. Ježovs]] (8).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://stalin.memo.ru/history/#before|title=История осуждений по спискам|website=Международный Мемориал|access-date=13.08.2025|archive-date=18.10.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221018130133/https://stalin.memo.ru/history/#before}}</ref> Atšķirībā citām represīvajām procedūrām Lielajā terorā (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem) pēc "Staļina nošaujamo sarakstiem" represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda tiesa.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Калкаев|first=Е. Г.|date=2022|title=За подписью Сталина. Китайцы в «расстрельных списках» 1937—1938 гг.|journal=|publisher=ИВ РАН}}</ref> Ne visus sarakstos iekļautos un apstiprinātos cilvēkus notiesāja Augstākās tiesas Kara kolēģija, daļu 1938. gadā sarakstos iekļauto cilvēku notiesāja vispārīgās jurisdikcijas tiesas, tribunāli vai PSRS IeTK Sevišķā apspriede.<ref name=":1" /> Ne vienmēr piespriestais sods atbilda sarakstā norādītajam, tostarp nošaušana dažreiz aizstāta ar mazākiem sodi, daļa cilvēku arī atbrīvoti.<ref name=":1" /> 1939. gadā VK(b)P CK Politbirojs apstiprināja līdzīgus IeTK un Prokuratūras iesniegtus sarakstus. 1940. gada 17. janvārī Politbirojs bez izmaiņām apstiprināja dienu iepriekš iesniegto iekšlietu Tautas komisāra [[Lavrentijs Berija|L. Berijas]] sarakstu, kurā norādīts, ka IeTK pēc izmeklēšanas pabeigšanas uzskata par nepieciešamu nodot Augstākās tiesas Kara kolēģijā izskatīšanai 457 cilvēku lietas, 346 no kuriem būtu jāpiespriež nāvessods un 111 — vismaz 15 gadus ilgs ieslodzījums. Netika apstiprināti šādi "Staļina nošaujamo saraksti": 1940. gada 6. septembrī Berijas iesniegtais saraksts, kurā cita starpā ierosināts nošaut 472 cilvēkus, un 1941. gada 30. aprīlī iesniegtais [[PSRS Valsts drošības ministrija|Valsts drošības Tautas komisāra]] [[Vsevolods Merkulovs|V. Merkulova]] iesniegtais saraksts, kurā cita starpā ierosināts nošaut 466 cilvēkus.<ref name=":1" /> 1941. gada 27. jūnijā Berijas un Merkulova iesniegtajā sarakstā (mūsdienās atrasts tikai paskaidrojošais raksts, nevis pats saraksts) nav norādīta iestāde, kurai būtu jāpiespriež tajā norādītie sodi<ref name=":1" />. [[Vācijas—PSRS karš|Kara laikā]] Politbiroja funkcijas, tostarp "Staļina nošaujamo sarakstu" apstiprināšanu veica [[Aizsardzības Valsts komiteja]].<ref name=":1" /> == Publiskošana == "Staļina nošaujamo sarakstus" publiski pieminēja [[Ņikita Hruščovs|Ņ. Hruščovs]] savā ziņojumā "Par personības kultu un tā sekām" [[PSKP 20. kongress|PSKP 20. kongresā]] 1956. gadā, šī ziņojuma saturs tika izplatīts starp Padomju Savienības iedzīvotājiem, liela daļa "nošaujamo sarakstos" iekļauto cilvēku tika [[Reabilitācija|reabilitēti]] (daudzi — pēc nāves) jau 50. gados, bet paši saraksti palika slepeni līdz 1998. gadam. Mūsdienās šo sarakstu oriģināli tiek glabāti Krievijas Sabiedriski politiskās vēstures valsts arhīvā un to saturs ir pieejams internetā.<ref name=":0" /> 1937.—1938. gada "Staļina nošaujamo sarakstos" minēti 44 500 cilvēku, daļa no kuriem no sarakstiem tikuši izsvītroti, daļa cilvēku minēti atkārtoti.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] f0po541gm8fyhmylwucoe3wde3o9u79 Dāvids Rubens 0 607694 4467471 4390793 2026-05-13T07:35:11Z ~2026-28964-05 145314 4467471 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dāvids Rubens | vārds_orģ = | attēls = Dāvids Rubens.jpg | att_izm = | apraksts = Dāvids Rubens 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents2 = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Andris Vaivods]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Līvānu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = {{ubl|[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]}} | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | apvienība = }} '''Dāvids Rubens''' (dzimis {{dat|2001|05|16}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Kopš 2025. gada D. Rubens ir [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domes deputāts un [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]. == Dzīvesgājums == Dāvids Rubens dzimis 2001. gada 16. maijā. 2020. gadā absolvējis [[Rudzātu vidusskola|Rudzātu vidusskolu]]. 2024. gadā ieguvis bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] starptautisko ekonomisko sakaru veidošanā. [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] Līvānu novadā kandidēja no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] kā partijas pirmais numurs. Ievēlēts [[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]] un pirmajā domes sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāju, kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju Latvijas vēsturē. Viņš stājās [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš ieņēma novada domes vadītāja vietu vairāk nekā 20 gadus. Pirms kļūšanas par Līvānu novada domes deputātu un priekšsēdētāju bijis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" korporatīvās komunikācijas projektu vadītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce | title = 2025. gada pašvaldību vēlēšanas: Dāvids Rubens | publisher = CVK.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/57910-davids-rubens/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title = Video ⟩ Līvānu novadā par mēru kļūst 24 gadus vecais Dāvids Rubens | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.tvnet.lv/8276079/video-livanu-novada-par-meru-klust-24-gadus-vecais-davids-rubens }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title = «Neviens mājasdarbs nepalika neizpildīts.» Kas ir par vēlēšanu fenomenu kļuvušais Līvānu deputāts Rubens? | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2025-neviens-majasdarbs-nepalika-neizpildits-kas-ir-par-velesanu-fenomenu-kluvusais-livanu-deputats-rubens.a603273/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2025|06|26|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Andris Vaivods]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Rubens, Vaivods}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Līvānu novada pašvaldības vadītāji]] jrb87jxkytc4c2w5y5s2geho13ip2xr 4467472 4467471 2026-05-13T07:35:43Z ~2026-28964-05 145314 4467472 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dāvids Rubens | vārds_orģ = | attēls = Dāvids Rubens.jpg | att_izm = | apraksts = Dāvids Rubens 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents2 = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Andris Vaivods]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Līvānu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = {{ubl|[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]}} | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | apvienība = }} '''Dāvids Rubens''' (dzimis {{dat|2001|05|16}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Kopš 2025. gada D. Rubens ir [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domes deputāts un [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]. == Dzīvesgājums == Dāvids Rubens dzimis 2001. gada 16. maijā. 2020. gadā absolvējis [[Rudzātu vidusskola|Rudzātu vidusskolu]]. 2024. gadā ieguvis bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] starptautisko ekonomisko sakaru veidošanā. [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] kā partijas pirmais numurs. Ievēlēts [[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]] un pirmajā domes sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāju, kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju Latvijas vēsturē. Viņš stājās [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš ieņēma novada domes vadītāja vietu vairāk nekā 20 gadus. Pirms kļūšanas par Līvānu novada domes deputātu un priekšsēdētāju bijis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" korporatīvās komunikācijas projektu vadītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce | title = 2025. gada pašvaldību vēlēšanas: Dāvids Rubens | publisher = CVK.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/57910-davids-rubens/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title = Video ⟩ Līvānu novadā par mēru kļūst 24 gadus vecais Dāvids Rubens | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.tvnet.lv/8276079/video-livanu-novada-par-meru-klust-24-gadus-vecais-davids-rubens }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title = «Neviens mājasdarbs nepalika neizpildīts.» Kas ir par vēlēšanu fenomenu kļuvušais Līvānu deputāts Rubens? | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2025-neviens-majasdarbs-nepalika-neizpildits-kas-ir-par-velesanu-fenomenu-kluvusais-livanu-deputats-rubens.a603273/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2025|06|26|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Andris Vaivods]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Rubens, Vaivods}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Līvānu novada pašvaldības vadītāji]] hrw81xwwlkjelnkn29u8gbs2x3ohk19 4467537 4467472 2026-05-13T09:23:56Z Biafra 13794 4467537 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dāvids Rubens | vārds_orģ = | attēls = Dāvids Rubens.jpg | att_izm = | apraksts = Dāvids Rubens 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents2 = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Andris Vaivods]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Līvānu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = {{ubl|[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]}} | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | apvienība = }} '''Dāvids Rubens''' (dzimis {{dat|2001|05|16}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Kopš 2025. gada D. Rubens ir [[Līvānu novads|Līvānu novada]] domes deputāts un [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]. == Dzīvesgājums == Dāvids Rubens dzimis 2001. gada 16. maijā. 2020. gadā absolvējis [[Rudzātu vidusskola|Rudzātu vidusskolu]]. 2024. gadā ieguvis bakalaura grādu [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] starptautisko ekonomisko sakaru veidošanā. [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] kā partijas pirmais numurs. Ievēlēts [[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]] un pirmajā domes sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāju, kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju Latvijas vēsturē. Viņš stājās [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš ieņēma novada domes vadītāja vietu vairāk nekā 20 gadus. Pirms kļūšanas par Līvānu novada domes deputātu un priekšsēdētāju bijis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" korporatīvās komunikācijas projektu vadītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce | title = 2025. gada pašvaldību vēlēšanas: Dāvids Rubens | publisher = CVK.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/57910-davids-rubens/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title = Video ⟩ Līvānu novadā par mēru kļūst 24 gadus vecais Dāvids Rubens | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.tvnet.lv/8276079/video-livanu-novada-par-meru-klust-24-gadus-vecais-davids-rubens }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title = «Neviens mājasdarbs nepalika neizpildīts.» Kas ir par vēlēšanu fenomenu kļuvušais Līvānu deputāts Rubens? | publisher = tvnet.lv | date = | accessdate = 2025. gada 15. augusts | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2025-neviens-majasdarbs-nepalika-neizpildits-kas-ir-par-velesanu-fenomenu-kluvusais-livanu-deputats-rubens.a603273/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Līvānu novads|Līvānu novada]] pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2025|06|26|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Andris Vaivods]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Rubens, Vaivods}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Līvānu novada pašvaldības vadītāji]] ddu18oa5qajitteyjjjc9up7z02gq0u Utaiņu kalns 0 609951 4467564 4463443 2026-05-13T11:45:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467564 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Utaiņu kalns | Photo = Utaiņu kalna virsotne Alderos.jpg | Photo size = 250px | Paraksts = Kalna virsotne | karte = Latvija | latd=57 |latm=3 |lats=38 |latNS=N | longd=24 |longm=20 |longs=58 |longEW=E | Augstums = 28,3 | Atrašanās vieta = [[Latvija]] | Augstiene = [[Ropažu līdzenums]] }} '''Utaiņu kalns'''<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=91381 Vietvārdu datubāze]</ref>, arī '''Utaiņkalns''' un '''Utu kalns''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.lnb.lv/onto/nll_geo/lv/page/LNC10-000334878|title=Utaiņu kalns (Latvija) - NLL-Geo - Skosmos|website=dati.lnb.lv|access-date=2025-09-19|language=lv}}</ref> ir [[paugurs]] [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenuma]] rietumos, [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Alderi|Alderos]], augstākais kalns novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peakvisor.com/adm/adazu-novads.html|title=Ādažu novads Mountains|last=PeakVisor|website=PeakVisor|access-date=2025-09-19|language=en}}</ref> Pēc dažādiem avotiem tā [[absolūtais augstums]] ir no 27 līdz 28,3 metriem [[virs jūras līmeņa]], bet relatīvais — ap 21 metru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peakvisor.com/peak/utu-kalns.html|title=Utu kalns|last=PeakVisor|website=PeakVisor|access-date=2025-09-19|language=en}}</ref> Kalns ir Alderu apskates vietu sarakstā,<ref>[https://www.adazunovads.lv/lv/media/40161/download?attachment Ādažu novads. Alderu iedzīvotāju atbildes]</ref> no tā virsotnes redzama [[Ādaži|Ādažu]] dienvidaustrumu un Alderu ziemeļu daļa, [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāls]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2021/05/gaujas-baltezera-kanals-top-gatavs.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Gaujas-Baltezera kanāls top gatavs ^|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2025-09-19|date=trešdiena, 2021. gada 12. maijs}}</ref> kā arī meži austrumos. Uz virsotni ved smilšaina taka, tajā atrodas soliņi. Kalns daļēji ir pašvaldības, daļēji — privātā īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.adazi.lv/lidz-1-martam-aicinam-dalities-ar-idejam-par-gaujas-baltezera-kanala-attistibu/|title=Līdz 1.martam aicinām dalīties ar idejām par Gaujas – Baltezera kanāla attīstību|last=Jātniece|first=Laima|website=Ādažu novads|access-date=2025-09-19|date=2021-01-18|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Agrāk pie kalna atradies putnu komplekss "Pērle".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2015/03/cela-uz-utainkalnu.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Ceļā uz Utaiņkalnu|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2025-09-19|date=svētdiena, 2015. gada 8. marts}}</ref> 2001. gadā pierakstīta vietējā teika apgalvo, ka nosaukums cēlies no kalnu šķērsojušas karavīru vienības.<ref name=":0">[https://garamantas.lv/lv/unit/1640112 Garamantas. #LFK LiepU 15, 14649]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Skats no Utaiņu kalna Alderos.jpg|thumb|Skats no kalna uz dienvidaustrumiem]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas pauguri]] [[Kategorija:Alderi]] eb9f0eqtoai12ob5an8pexk7rfaletf 2026. gads sportā 0 610431 4467188 4465103 2026-05-12T18:29:18Z Biafra 13794 /* Maijs */ Brendons Klārks 4467188 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase. * [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]]. * {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. * [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]. * [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]]. === Maijs === * [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''. * [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls. * {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls * {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls. === Jūnijs === * {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''. * {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]]. * {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. * [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]]. * [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā. * {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]]. * [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. === Oktobris === * {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā) * [[7. janvāris]]: ** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) ** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] </gallery> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā) * [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]] Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]] </gallery> === Marts === * [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] ** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) ** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]] Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] </gallery> <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2026. gads sportā| ]] fx9l937f5jdo8chp6evgrqn6mhxsqym 4467401 4467188 2026-05-13T04:23:01Z Biafra 13794 /* Maijs */ Džeisons Kolinss 4467401 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase. * [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]]. * {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. * [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]. * [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]]. === Maijs === * [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''. * [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls. * {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls * {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls. === Jūnijs === * {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''. * {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]]. * {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. * [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]]. * [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā. * {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]]. * [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. === Oktobris === * {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā) * [[7. janvāris]]: ** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) ** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] </gallery> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā) * [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]] Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]] </gallery> === Marts === * [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] ** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) ** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]] Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Jason Collins Nets 2014.jpg|[[Džeisons Kolinss]] </gallery> <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2026. gads sportā| ]] 38vsron045wd3rgo7dhtiyfthk1khgx Rudzupuķu iela (Ādaži) 0 611599 4467200 4399788 2026-05-12T18:47:07Z Olgerts V 41522 noformējums 4467200 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Ādažos|Rudzupuķu iela|Rudzupuķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Rudzupuķu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Ādaži|Ādažos]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=270|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=3|id=Q136486678|zoom=16}} |pilsēta = [[Ādaži]] |priekšpilsēta = |apkaime = |ielas garums = 200 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rudzupuķu iela''' ir iela [[Ādaži|Ādažos]], pilsētas dienvidu daļā. Tā sākas no [[Podnieku iela (Ādaži)|Podnieku ielas]] pie krustojuma ar [[Dzirnavu iela (Ādaži)|Dzirnavu ielu]], ved dienvidrietumu virzienā un beidzas strupceļā. Tiek plānots Rudzupuķu ielas savienojums ar [[Nostūrīšu iela|Nostūrīšu ielu]]. Rudzupuķu ielas kopējais garums ir aptuveni 200 metri. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Rudzupuķu ielu nekursē, tuvākas pieturas atrodas Podnieku ielā. Iela apbūvēta ar savrupmājām un rindu mājām. Rudzupuķu iela ir jaunākā iela pilsētā, tās nosaukums piešķirts 2025. gada 25. septembrī ar Ādažu novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 377.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par Rudzupuķu ielas nosaukuma un adrešu piešķiršanu detālplānojuma īpašumam Lazdukalni (Podnieku iela 6) teritorijā, Ādažos |url=https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?src=https%3A%2F%2Fwww.adazunovads.lv%2Flv%2Fmedia%2F50366%2Fdownload%3Fattachment&wdOrigin=BROWSELINK |publisher=Ādažu novada pašvaldības dome |accessdate={{dat|2025|10|13||bez}} |date={{dat|2025|9|25||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Rudzupuķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Podnieku iela (Ādaži)|Podnieku iela]] / [[Dzirnavu iela (Ādaži)|Dzirnavu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu ielas}} [[Kategorija:Ielas Ādažos]] 13agebgyu681deh4a7e2stx69ms5yrv Grandi di Gurupa 0 612705 4467197 4354171 2026-05-12T18:40:20Z Biafra 13794 t. 4467197 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Grandi di Gurupa |attēls = Mouths of amazon geocover 1990.png |attēla paraksts = [[Amazone]]s deltas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Brazīlija#Para |reljefa_karte = jā |mark = Orange pog.svg |position = |label = |vietējais nosaukums = ''Ilha Grande do Gurupá'' |izvietojums = [[Amazone]]s delta |arhipelāgs = [[Maražo arhipelāgs]] |latd=0|latm=56|lats=|latNS=S |longd=51|longm=30|longs=|longEW=W |platība = 4864 |garums = 129 |platums = 45 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |salu skaits = |valsts = Brazīlija |valsts adm vienības tips = Štats |valsts adm vienība = [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Grandi di Gurupa''' ({{val|pt|Ilha Grande do Gurupá}}) ir [[sala]] [[Amazone]]s [[upes delta|deltā]] [[Brazīlija|Brazīlijā]], valsts ceturtā lielākā sala. Administratīvi ietilpst [[Para (Brazīlijas štats)|Paras štatā]]. Salas reljefs ir [[zemiene]], ainavā dominē tropu meži. Sala atrodas rietumos no [[Maražo]] Amazones un tās pietekas [[Šingu]] satekā. Salu šķērso liels skaits caurteku un atteku un no decembra līdz septembrim daļa salas applūdusi. Tā ir vāji apdzīvota, lielākās apdzīvotās vietas izvietojušās salas ziemeļu daļā. Salas vidusdaļā 2005. gadā izveidots Itatupas-Bakijas ilgtspējīgās attīstības rezervāts 644 km² platībā. Tiek uzskatīts, ka nosaukums ''gurupá'' cēlies no [[tupi]] indiāņu vārdiem ''guru'' — ‘mute’ un ''pa'' — ‘plata’.<ref>DE SOUZA, João Mendonça (1950). ''O grande Amazonas: mítologia, história e sociologia''.</ref> Salas agrākais nosaukums bija ''ilha de Tucujus'' pēc tukužu indiāņu cilts, kas to apdzīvoja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas salas]] [[Kategorija:Amazone]] kf1zme7y7fn6ysr327ee5en8mm27m3r Lēdmanes pamatskola 0 613162 4467397 4357337 2026-05-13T04:07:37Z Biafra 13794 4467397 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Lēdmanes pamatskola |logo = | logo_size = 100px |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = "Lēdmanes skola", [[Lēdmane]], [[Lēdmanes pagasts]], [[Ogres novads]] {{LAT}} |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 46 | lats = 5.1 | latNS = N | longd = 24 | longm = 59 | longs = 49.9 | longEW = E |established = 1873 |headmaster = Dace Mārtiņa |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = 106 (2025) |language = latviešu |revenue = |homepage = {{URL|https://www.ledmanespamatskola.lv/}} }} '''Lēdmanes pamatskola''' ir vispārizglītojoša mācību iestāde [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lēdmane|Lēdmanē]]. == Vēsture == Izglītības pirmsākumi [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagastā]] meklējami 1641. gadā, kad parādās pirmās rakstītās ziņas par izglītības iestādi Lēdmanē. 1861. gadā tika atvērta svētdienas skola. Pirmā skola atradās "Vecbekās", kur par skolotāju strādāja Mārtiņš Vīksna. 1870. gadā sāka celt jauno skolas ēku, ko pabeidza 1873. gadā. 1884. gadā skola daļēji nodega, bet tika atjaunota un tai piebūvēts otrais stāvs. 1957.—1958. gadā skolai uzbūvēts arī trešais stāvs. 1967. gadā skolai uzbūvēta skolas internāta ēka. 1976. gadā, blakus vecajai skolas ēkai, uzcelta jaunā pašreizējā skolas ēka. 1998. gadā skolai blakus piebūvēta sporta halle. 2005. gadā oficiāli tika pievienota 1,5—4 gadīgo bērnu pirmskolas grupa. Līdz 2022. gadam skolai kā struktūrvienība bija pievienota arī [[Krapes pamatskola]].<ref>https://www.ledmanespamatskola.lv/par-skolu/skolas-vesture/</ref> == Programmas == # Vispārējās pamatizglītības programma (kods 21011111); # Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611); # Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811); # Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); # Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (kods 01015611). == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Ogres novads-aizmetnis}} {{Ogres novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Lēdmanes pagasts]] n0g9mhb4b5g7zgeiuiy97huoxrad4m0 Tukuma novada pamatskola "Spārni" 0 613166 4467398 4357750 2026-05-13T04:08:14Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467398 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Lamiņu muižas pils 2000-06-25.jpg|thumb|Lamiņu muižas pils (2000)]] '''Tukuma novada pamatskola "Spārni"''' ir viena no [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[pamatizglītība]]s iestādēm. Tā darbojas agrākajā Lamiņu muižā, Pūres pagasta [[Lamiņi|Lamiņos]] (speciālā pamatskola) un Raudas ielā 6, [[Tukums|Tukumā]] (komerczinības).<ref>[https://www.tip.edu.lv/lv/2012-12-11-21-33-55/tukuma-novada-izglitibas-iestades Tukuma novada Izglītības pārvalde]</ref> == Izglītības programmas == Skola piedāvā speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī profesionālās pamatizglītības programmas.<ref>[https://www.pamatskolasparni.lv/par-skolu/ par skolu]</ref> == Vēsture == [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Lamiņu muižu (''Lievenhof'') atsavināja un 1921. gadā muižas kungu ēkā atvēra skolu, bet 1961. gadā — internātskolu. 2023. gada 31. decembrī Tukuma novada speciālās izglītības iestādi pārveidoja par Tukuma novada pamatskolu "Spārni". Skola ieguva balvu “Spārni” nominācijā “Erasmus+ projekts skolu izglītības sektorā, prioritātē ‘Digitālā pārveide'” par projektu “Efektīvas e-mācību vides izveide Moodle platformā” un ar dalību valsts olimpiādes angļu valodā un matemātikā speciālo izglītības programmu skolēniem satura veidošanā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tukuma novada skolas}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Tukumā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] 63acspwxf1hculvp2099bn66ojwndot Tujabegizas ūdenskrātuve 0 613256 4467523 4464749 2026-05-13T08:51:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467523 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Tujabegizas ūdenskrātuve | attēls = Tashkent_Sea.jpg | paraksts = Tujabegizas ūdenskrātuve | map = Uzbekistāna | vieta = {{vieta|Uzbekistāna}} | plat_d=40.5700 | plat_m= | plat_s= | plat_NS=N | gar_d= 69.2000 | gar_m= | gar_s= | gar_EW=E | platība = 20 | garums = | platums = | krasta_līnija = | Vid_dziļums = 12.5 | Max_dziļums = | tilpums = 0.25 | augstums_vjl = | izteka = [[Ohangarona]] | baseins = | salas = | pilsētas = [[Tujabegiza]] }} '''Tujabegizas ūdenskrātuve''' ({{val|uz|Tuyaboʻgʻiz suv ombori}}), kas pazīstama arī kā '''Taškentas jūra''' vai '''Tašmora''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geographic.org/geographic_names/name.php?uni=-3550190&fid=6567&c|title=Tuyabuguz, Uzbekistan - Geographical Names, map, geographic coordinates|website=geographic.org|access-date=2025-11-03}}</ref> ir hidrotehniska būve [[Taškentas apgabals|Taškentas vilojatā]], [[ūdenskrātuve]] [[Ohangarona]]s upes vidustecē. Tā atrodas 30 km uz dienvidiem no Taškentas. Tujabegizas ūdenskrātuves ziemeļu krastā atrodas [[Tujabegiza]]s pilsēta. Ūdenskrātuve nodrošina apūdeņošanu Taškentas vilojatam. Tā ir viena no divām ūdenskrātuvēm upē (otra ir Ohangaronas ūdenskrātuve). Tā apgādā Tujabegizas labā krasta kanālu un kreisā krasta Karasu kanālu. 2019. gadā tika nodota ekspluatācijā 12 MW hidroelektrostacija. == Raksturojums == Ūdenskrātuves platība ir 20 km². Tās kopējais tilpums ir 250 miljoni m³, bet lietderīgais tilpums 224 miljoni m³. Ūdenskrātuves vidējais dziļums ir 12,5 m. Dambim ir divas izplūdes atveres no pretējiem Ohangaronas krastiem. Viena no tām piegādā ūdeni Karasu kanālam (55 m³/s). Otra izplūdes atvere kalpo kā galvenais Tujabegizas kreisā krasta kanāla regulators (25 m³/s). Būvei ir 440 metrus gara, straujas plūsmas pārplūdes atvere ar kritumu 34 m. Pārplūdes atveres izplūdes ātrums ir 760 m³/s. == Vēsture == Ūdenskrātuves komplekss tika uzcelts 1962. gadā. Hidrauliskās būves projektu izstrādāja ''Sredazgiprovodkhlopok'' institūts. Tas sastāv no 2,9 kilometrus gara [[Dambis|dambja]] ar uzbērumiem abos galos, kuru kopējais garums ir 1,9 km. Dambja centrālā daļa bloķē Ohangaronas upes [[Paliene|palieni]]. To veido [[Māls|mālains]] kodols, kas augšpusē un apakšā ir piebērts ar granti, un tā biezums samazinās virzienā uz malām. Augšdaļa ir pastiprināta ar saliekamām [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] plātnēm 2 x 2 x 0,2 metru izmērā un monolītu dzelzsbetonu. Gar dambja kori ved [[Taškenta]]s-[[Bekoboda]]s šoseja. Ūdenskrātuve tika uzbūvēta, lai sezonāli regulētu Ohangaronas un [[Čirčika]]s upju ūdens resursus (daļa no tiem tiek novirzīta caur Taškentas kanālu un ieplūst Ohangaronā pie pirmā sifona), kurus izmanto apūdeņošanas vajadzībām. Pēc desmit darbības gadiem pārplūdes atveres galā izveidojās ievērojama [[erozija]], kas draudēja to iznīcināt. <!-- Šo eroziju izraisīja aktīva [[grants]] veidošanās dambja zonā. --> Lai novērstu briesmas, 600 metru attālumā no izplūdes vietas tika uzbūvēts atklāts divpakāpju kritums ar kopējo kritumu 40 metri. Tujabegizas ūdenskrātuve nodrošina labāko [[apūdeņošana]]s ūdeni tuvākajiem vilojatiem. Ap Taškentas jūru ir izveidota [[atpūtas zona]]. Tašmora ir iecienīta atpūtas vieta, to labprāt apmeklē arī [[Makšķerēšana|makšķernieki]], jo tās ūdeņos mīt [[čūskgalves]], [[karpas]], [[sami]] un citas lielas zivis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://rybalka.ru/node/141360|title=Туябугузское {{!}} РЫБАЛКА.РУ|work=archive.ph|access-date=2025-11-03|date=2014-06-08|archive-date=2014-06-08|archive-url=https://archive.today/20140608224546/http://rybalka.ru/node/141360}}</ref> Bija plānots pārvietot ceļu, kas veda pāri ūdenskrātuves dambim. [[Apvedceļš (satiksme)|Apvedceļu]] bija paredzēts uzbūvēt līdz 2003. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lex.uz/docs/611999#612010|title= 398-сон 20.08.1999. О мерах по повышению безопасности работы и надежности эксплуатации крупных и особо важных водохозяйственных объектов на период 1999-2005 годы|website=www.lex.uz|access-date=2025-11-03}}</ref> === Tujabegizas HES === Elektrostacijas būvniecība sākās 2017. gada jūlijā. 12 MW Tujabegizas [[hidroelektrostacija]] tika nodota ekspluatācijā 2019. gada marta beigās. Būvniecību finansēja ''Uzbekhydroenergo'' un Ķīnas ''Exim Bank'' of China.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sasac.gov.cn/n2588025/n2588124/c10916783/content.html|title=SASAC News}}</ref> Iekārtas piegādāja [[Ķīna]]s uzņēmums ''Dongfang Electric Corporation International Cooperation''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xs.uz/ru/post/v-uzbekistane-vveli-v-ekspluatatsiyu-tuyabuguzskuyu-ges|title=В Узбекистане ввели в эксплуатацию Туябугузскую ГЭС}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fergana.agency/news/106182/|title=На «Ташморе» заработала новая ГЭС|website=fergana.agency|access-date=2025-03-19|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Uzbekistānas hidrogrāfija]] p93v8ibdokn5lh0eu0vsu4552fnd3bl FK Žalgiris (sievietes) 0 615148 4467542 4416285 2026-05-13T09:42:11Z Makenzis 56205 4467542 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #005500 | nos = FK "Žalgiris" | logo = | pilns = Moterų futbolo klubas "Žalgiris" | iesauka = zaļi/balti (''žalia/balta'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | dib = 2010 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = FK Žalgiris namų stadionas | ietilp = 5 600 | prez = {{flaga|Lietuva}} ? | tren = {{flaga|Lietuva}} ''Justs Klevinsks'' | līga = sieviešu A līga | sez = 2025 | poz = 5.vieta | mediji = [https://www.fkzalgiris.lt/ Oficiālā mājas lapa] | | pattern_la1=|pattern_b1=_hummelcoreXKSjbw|pattern_ra1=| leftarm1=008000|body1=008000|rightarm1=008000|shorts1=ffffff|socks1=ffffff| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=ffffff|socks2=ffffff| }} [[File:FK Žalgiris W team. 10 May 2026 (I).JPG|thumb|right|200px|10.05.2026]] '''FK "Žalgiris"''' ({{val|lt|Moterų futbolo klubas "Žalgiris"}}) ir [[2010. gads|2010]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Šobrīd spēlē Lietuvas sieviešu futbola A līgas čempionātā. == Sasniegumi == ; {{flaga|Lietuva}} '''Lietuvas sieviešu futbola A līga:''' * '''Čempioni (0)''' :<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito-womchamp.html|title=Lithuania - List of Women Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2025]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-zalgiris-36736/?cid=20732722 FK ŽALGIRIS 2025 på lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2024]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[LMFA I lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>[ 2024 m. sezonas]</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2023]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[LMFA I lyga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>[ 2023 m. sezonas]</ref> |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[LMFA I lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>[ 2022 m. sezonas]</ref> |- ||||||| |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2012]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>[ 2012 m. sezonas]</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2011]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>[ 2011 m. sezonas]</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2010]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>[ 2010 m. sezonas]</ref> |- ||||||| |- |} == Sastāvs 2026 == : ''Atjaunots {{dat|2026|02|18||bez}}.'' <ref>[]</ref> {{fs start}} {{Fs player|no=|nat=LTU|name=|pos=GK}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=MF|other=lagkapten}} [[File:Captain sports.svg|12px]] {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=|name=Irina Topal|nat=MDA|pos=MF}}<ref>[https://fkzalgiris.lt/moteru-komanda-papilde-moldovos-rinktines-nare/ Moterų komandoje – Moldovos rinktinės narė]</ref> |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=|name=|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=|name=Valeriia Postol|nat=UKR|pos=FW}}<ref>[https://fkzalgiris.lt/puolima-sustiprino-vilniuje-ivarciais-pasizymejusi-ukrainiete/ Puolimą sustiprino Vilniuje įvarčiais pasižymėjusi ukrainietė]</ref> {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [https://www.fkzalgiris.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} * [ Feisbuka lapa] {{lietuviski}} * [ SOCCERWAY] * [ Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}} {{A lyga (sievietes)}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]] 9cqr7hr3clzvrycgy1zu6q7507rxp9b UVB-76 0 618433 4467549 4399174 2026-05-13T10:27:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467549 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = UVB-76 |logo = |formāts = Kodētu ziņojumu pārraide |frekvence = 4625 kiloherci (kHz) |raida_kopš = Nav zināms, iespējams, [[1970. gadi]] |sauklis = |īpašnieks = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]] |adrese = [[Maskavas apgabals]], [[Krievija]] |valoda = [[Krievu valoda|krievu]] |māsas_stacijas = |tīmekļraide = |mājaslapa = }} '''UVB-76'''<ref name="latv" /> ({{val|ru|УВБ-76}}), zināma arī kā '''Pastardienas radio'''<ref name="latv">{{tīmekļa atsauce |title=Krievijas noslēpumainais "Pastardienas radio" pārraida biedējošu signālu, kurā pieminēta Latvija |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/683124-krievijas-noslepumainais-pastardienas-radio-parraida-biedejosu-signalu-kura-piemineta-latvija |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|12|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> ({{val|en|Doomsday Radio}}), ir īsviļņu radiostacija, kas raida augšējās vienjoslas režīmā 4625 kilohercu (kHz) frekvencē (viļņa garums 64,8 metri).<ref name="The Buzzer">{{cite magazine | last=Geere | first=Duncan | title=Mysterious Russian 'Buzzer' radio broadcast changes | url=https://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes | magazine=WIRED.CO.UK | date=August 2010 | access-date=2010-09-12 | archive-date=17 September 2010 | archive-url=https://web.archive.org/web/20100917152150/http://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes}}</ref><ref name="priyom">{{Cite web|title=The Buzzer › Priyom.org|url=https://priyom.org/military-stations/russia/the-buzzer|access-date=2021-10-16|website=priyom.org}}</ref> Tā 24 stundas diennaktī pārraida īsu, monotonu dūkoņu, kas atkārtojas ar ātrumu aptuveni 25 toņi minūtē.<ref name="The Buzzer" /> Dažreiz dūkoņas signāls tiek pārtraukts un notiek balss pārraide [[Krievu valoda|krievu valodā]].<ref name="wired">{{cite magazine |title=Inside the Russian Short Wave Radio Enigma |first=Peter |last=Savodnik |magazine=[[Wired (magazine)|Wired]] |date=27 September 2011 |url=https://www.wired.com/2011/09/ff-uvb76/ |access-date=16 November 2020}}</ref><ref>{{cite journal | last=McLellan | first=Allison | date=November 2019 | url=https://www.proquest.com/docview/2311511307 | title=Decoding Numbers Stations | journal=QST | publisher=American Radio Relay League | volume=103 | issue=11 | pages=70–73|id={{ProQuest|2311511307}}| quote=Perhaps the best-known is the Russian UVB-76, a misheard version of its first call sign, UZB-76. Transmitting on 4625 kHz, it was first noticed around the late 1970s, earning the nickname 'the Buzzer' because of its 24-hour droning hum.}}</ref><ref>{{cite web | date=25 March 2012 | url=https://priyom.org/media/57653/the_buzzer_primer.pdf | title=The Buzzer Primer | work=Priyom.org | page=1}}</ref><ref>{{cite journal | last=Harris | first=Shane | date=6 March 2016 | url=https://www.proquest.com/docview/1782923047 | title=The Stupidly Simple Spy Messages No Computer Could Decode | journal=The Daily Beast | publisher=The Newsweek–Daily Beast Company | quote=For most of its existence, which has been traced back to an original airdate in 1976, it has transmitted a short, high-pitched buzz, every few seconds.}}</ref> Nav zināms, kādiem nolūkiem šī stacija paredzēta, taču eksperti pieļauj, ka tā saistīta ar [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]], iespējams, to izmanto slepenu pavēļu sūtīšanai<ref name="lalv">{{ziņu atsauce |title=Eiropa ir brīdināta! Krievijas “Pastardienas radio” pārraida 15 šifrētus ziņojumus; pieminēta arī Latvija |url=https://www.la.lv/eiropa-ir-bridinata-krievijas-pastardienas-radio-parraida-15-sifretus-zinojumus-piemineta-ari-latvija |accessdate={{dat|2025|12|24||bez}} |work=LA.LV |date={{dat|2025|12|16||bez}} |language=lv}}</ref> un tā ir daļa no Krievijas automātiskās atbildes [["Perimetr" sistēma|sistēmas "Perimetr"]], kam jānodrošina Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] palaišana pat tad, ja pēkšņa uzbrukuma gadījumā tiek iznīcināta visa Krievijas valdība.<ref>{{cite web | last=Hooper| first=Sarah | date=20 May 2025 | url=https://metro.co.uk/2025/05/20/mysterious-soviet-doomsday-radio-station-broadcasts-cryptic-messages-again-23117569/ | title=Mysterious Soviet 'doomsday radio station' broadcasts cryptic messages again}}</ref><ref name="delfi">{{ziņu atsauce |last1=Rasums |first1=Roberts |title=Pastardienas radio uzpūstā slava. Kas ir UVB-76 |url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120096279/pastardienas-radio-uzpusta-slava-kas-ir-uvb-76 |accessdate={{dat|2025|12|24||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2025|11|24||bez}} |language=lv}}</ref> == Nosaukums un izsaukuma signāli == [[Attēls:UVB-76 - "The Buzzer" 10. August 2022.wav|thumb|UVB-76 audio pārraide, ierakstīta 2022. gada 10. augustā]] Kopš pirmās zināmās balss pārraides 1997. gadā līdz 2010. gadam stacija sevi identificēja kā '''UZB-76''' (''УЗБ-76'').<ref>{{Citation|title=UVB-76 MDZhB [24.12.1997] [21:58 UTC] (180 08 BROMAL 74 27 99 14)| date=30 June 2014 |url=https://www.youtube.com/watch?v=Y8CuyDiV1YQ |archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211217/Y8CuyDiV1YQ |archive-date=2021-12-17 |url-status=live|language=en|access-date=2021-10-20}}{{cbignore}}</ref><ref>{{cite web |title=UVB-76 MDZhB [23.08.2010] [13:35] (93 882 NAIMINA 74 14 35 74) |website=[[YouTube]] |url=https://www.youtube.com/watch?v=IJuiurAdWV0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250915185325/https://www.youtube.com/watch?v=IJuiurAdWV0 |archive-date=2025-09-15 |date=5 July 2014 |access-date=16 November 2020 }}</ref> Pati stacija nekad neizmantoja izsaukuma signālu UVB-76, šis nosaukums ir nepareiza UZB-76 transkripcija.<ref name="priyom" /> Tomēr staciju joprojām bieži dēvē par UVB-76. Turpmākajos raidīšanas gados stacijas galvenais izsaukuma signāls regulāri mainījās. {| class="wikitable" |+Zināmie UVB-76 galvenie pašidentifikācijas izsaukuma signāli !Izsaukuma signāls !Laika posms, kurā izmantots |- |UZB-76 (УЗБ-76) |1997. gada 24. decembris ― 2010. gada 7. septembris |- |MDŽB (МДЖБ) |2010. gada 7. septembris ― 2015. gada 28. decembris |- |ŽUOZ (ЖУОЗ) |2015. gada 28. decembris ― 2019. gada 1. marts |- |ANVF (АНВФ) |2019. gada 1. marts ― 2020. gada 30. decembris |- |NŽTI (НЖТИ) |2020. gada 30. decembris ― pašlaik |} Papildus primārajiem izsaukuma signāliem, UVB-76 izmanto arī citus "papildu izsaukuma signālus", kas tiek izmantoti retāk nekā primārais izsaukuma signāls. Mainot primāro izsaukuma signālu, visi iepriekš izmantotie papildu izsaukuma signāli tiek atmesti.<ref name="The Buzzer" /> == Funkcija un atrašanās vieta == [[Attēls:Uvb76antenna.jpg|thumb|Povarovas 1984. gada, bijušās UVB-76 raidītāja atrašanās vieta, aerofotogrāfija]] Stacijas darbības mērķus nav komentējusi ne [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdība]], ne apraides nozares pārstāvji. Tomēr, bijušais [[Lietuva|Lietuvas Republika]]s sakaru un informātikas ministrs [[Rimants Pleiķis]] rakstīja, ka balss ziņojumu mērķis ir apstiprināt, ka operatori signāla uztveršanas stacijās ir gatavībā.<ref name="Russian_HF_beacons">{{tīmekļa atsauce |title=Russian HF Beacons |url=http://www.cvni.net/radio/nsnl/nsnl032/nsnl32mx.html |date=24 December 2000 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190907011137/http://www.cvni.net/radio/nsnl/nsnl032/nsnl32mx.html |archive-date=7 September 2019 |access-date=16 November 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Single letter markers – posts from the SPOOKS and WUN listservers |url=http://dxworld.com/markers.html |year=2000 |access-date=2008-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071125051007/http://dxworld.com/markers.html |archive-date=2007-11-25}}</ref><ref>{{cite book |last=Pleikys |first=Rimantas |title=Jamming |publisher=Rimantas Pleikys |year=1998 |location=Vilnius, Lithuania |url=http://www.oldradio.lt/jamming/jamminge.htm}}</ref> Vēl viens skaidrojums ir tāds, ka pārraidi pastāvīgi klausās [[Kara komisariāts|kara komisariāti]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.radioscanner.ru/forum/topic12415-4.html |title=Военная "Жужжалка" на частоте 4625 кГц. "Buzzer" UVB-76. – Страница 4 |publisher=Radioscanner.ru |access-date=2012-10-09}}</ref> Akadēmiskajā žurnālā ''[[Russian Journal of Earth Sciences]]'' reiz publicēja rakstu, kurā aprakstīta observatorija, kas mēra izmaiņas [[Jonosfēra|jonosfērā]], pārraidot signālu 4625 kHz frekvencē, tādā pašā apraides frekvencē kā UVB-76.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Information-measuring complex and database of mid-latitude Borok Geophysical Observatory |url=http://elpub.wdcb.ru/journals/rjes/v10/2007ES000227/0.shtml |website=rjes.wdcb.ru |accessdate={{dat|2025|12|31||bez}} |language=en |date={{dat|2008||||bez}}}}</ref> Viena no iespējamām interpretācijām ir tāda, ka balss ziņojumi ir militāra saziņa. Iespējamību, ka stacija ir izlūkdienestu skaitļu stacija, piemēram, [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] vai bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vajadzībām, daži uzskata par maz ticamu, jo ziņojumi tiek piegādāti šķietami neparedzamos laikos. Turklāt, statiskā frekvence 4625 kHz un zemā raidītāja jauda, ​​visticamāk, nav piemērota uzticamai tālsatiksmes saziņai. Cita teorija, kas aprakstīta [[BBC]] rakstā, apgalvo, ka tornis ir savienots ar Krievijas raķešu [["Perimetr" sistēma|sistēmu "Perimetr"]] un izstaro "mirušās rokas" signālu, kas izraisīs kodolieroču atbildes triecienu, ja signāls tiks pārtraukts kodoluzbrukuma pret Krieviju rezultātā.<ref name="auto">{{cite web |url=https://www.bbc.com/future/article/20170801-the-ghostly-radio-station-that-no-one-claims-to-run |title=The ghostly radio station that no one claims to run |last=Gorvett |first=Zaria |access-date=16 November 2020 |date=15 July 2020 |website=BBC}}</ref> Arī šī teorija ir maz ticama, ņemot vērā, ka signāls bieži pārstāj darboties vai tiek regulāri izslēgts apkopes dēļ.<ref name=gizmodo2016>{{cite web |url=https://www.gizmodo.com.au/2016/07/the-unexplained-signals-of-russian-station-uvb-76/ |title=The Unexplained Signals Of Russian Station UVB-76 |date=2016-07-18 |website=Gizmodo Australia |access-date=2019-11-17}}</ref> Krievijas radiostacijas, kas darbojas līdzīgā formātā, tiek sauktas par ''The Pip'' un ''The Squeaky Wheel''. Tāpat kā UVB-76, šīs stacijas pārraida raksturīgu skaņu, kas tiek nepārtraukti atkārtota, bet laiku pa laikam tiek pārtraukta, lai pārraidītu kodētus balss ziņojumus.<ref name="atrviet" /> Iepriekšējais UVB-76 raidītājs atradās netālu no [[Povarova]]s, Krievijā,<ref name="atrviet" /><ref>{{cite magazine | last=Geere | first=Duncan | title=Mysterious Russian 'Buzzer' radio broadcast changes | url=https://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes | magazine=WIRED.CO.UK | date=August 2010 | access-date=2010-09-12 | archive-date=17 September 2010 | archive-url=https://web.archive.org/web/20100917152150/http://www.wired.co.uk/news/archive/2010-08/25/russian-numbers-station-broadcast-changes }}</ref> koordinātās {{Coord|56|5|0|N|37|6|37|E|}}, kas atrodas aptuveni pusceļā starp [[Zeļenograda|Zeļenogradu]] un [[Solņečnogorska|Solņečnogorsku]] un 10 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Maskava]]s, netālu no Ložku ciema. Atrašanās vieta un izsaukuma signāls nebija zināmi līdz pirmajai zināmajai balss pārraidei 1997. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=El misterioso zumbido de la estación de radio UVB-76 |url=http://www.elreservado.es/news/view/261-correos-rebotados-internet-comic/895-el-misterioso-zumbido-de-la-estacion-de-radio-uvb-76 |trans-title=The mysterious buzz of the UVB-76 radio station |newspaper=El Reservado |date=24 January 2011 |access-date=31 January 2011 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20110127110111/http://www.elreservado.es/news/view/261-correos-rebotados-internet-comic/895-el-misterioso-zumbido-de-la-estacion-de-radio-uvb-76 |archive-date=27 January 2011 }}</ref> Stacijas raidītājs 2010. gada septembrī tika pārvietots uz [[Sanktpēterburga]]s piepilsētu, netālu no Kerro ciema [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] ({{Coord|60|18|40.73|N|30|16|45.06|E|}}). Tas, iespējams, bija saistīts ar Krievijas armijas reorganizāciju. Kopš 2015. gada 9. augusta stacija vairs neraida no Kerro raidītāja vietas ("Irtiš"), iespējams, Krievijas armijas reorganizācijas dēļ konkrētajā apgabalā, kuras dēļ frekvence varētu tikt izmantota tikai Maskavas militārajā apgabalā. Pašlaik (2026. gadā) šķiet, ka UVB-76 signāls tiek pārraidīts no 69. sakaru centra [[Narofominska|Narofominskā]], [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]] ({{Coord|55|25|35|N|36|42|33|E|}})<ref name="atrviet">{{tīmekļa atsauce |title=UVB-76 The Buzzer Russian Military Radio Station |url=https://www.numbers-stations.com/russia/uvb-76-the-buzzer/ |website=numbers-stations.com |accessdate={{dat|2026|1|4||bez}} |language=en |date={{dat|2016|1|30||bez}}}}</ref><ref name="atrvietdiv">{{tīmekļa atsauce |title=The Buzzer (ZhUOZ MDZhB UZB76) - Signal Identification Wiki |url=https://www.sigidwiki.com/wiki/The_Buzzer_(ZhUOZ_MDZhB_UZB76) |website=www.sigidwiki.com |accessdate={{dat|2026|1|4||bez}} |language=en}}</ref> un, iespējams, atkal netālu no Kerro Ļeņingradas apgabalā ({{Coord|60|18|40.1|N|30|16|40.5|E|}}).<ref name="atrviet" /><ref name="atrvietdiv" /> Kāda [[Pilsētvides izpēte|urbāno pētnieku]] grupa 2011. gadā apgalvoja, ka ir izpētījusi ēkas Povarovā, lai atrastu pamestu militāro bāzi un tajā radio žurnāla ierakstu, kas apstiprina raidītāja darbību 4625 kHz frekvencē.<ref>{{cite web |author=wasd |url=http://blog.kwasd.ru/небольшой-фотоотчет-с-увб-76-the-buzzer-жужжалк/ |title=kwasd's blog " Небольшой фотоотчет с УВБ-76 ("The Buzzer", "Жужжалка") |publisher=Blog.kwasd.ru |access-date=2012-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20120910123245/http://blog.kwasd.ru/%D0%BD%D0%B5%D0%B1%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%88%D0%BE%D0%B9-%D1%84%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%BE%D1%82%D1%87%D0%B5%D1%82-%D1%81-%D1%83%D0%B2%D0%B1-76-the-buzzer-%D0%B6%D1%83%D0%B6%D0%B6%D0%B0%D0%BB%D0%BA/ |archive-date=10 September 2012 }}</ref><ref>{{cite web|url=http://www.numbers-stations.com/media/sample-uvb76-logbook.pdf|title=Sample Buzzer Logbook|date=2014-09-22|access-date=2016-07-03|archive-date=2014-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20141010184225/http://www.numbers-stations.com/media/sample-uvb76-logbook.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Radio stacijas]] [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:Krievijas radio stacijas]] e9s74mzgxq0m3fil7pq5arywrp310wr Anatols Abragams 0 621193 4467225 4443475 2026-05-12T19:25:57Z Biafra 13794 jāuzlabo 4467225 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Anatols Abragams''' ({{val|fr|Anatole Abragam}}, 1914—2011) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[Francija]]s atomfiziķis, viens no [[Kodolu magnētiskā rezonanse|kodolmagnētiskās rezonanses]] teorijas autoriem. Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis (1973). == Dzīvesgājums == Dzimis 1914. gada 15. decembrī kā Anatolijs Ābrahams [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]], Kurzemes guberņā. Viņa tēvs Izraēls Ābrahams (1872—1944) bija pogu fabrikas īpašnieks Grīvā, māte Hanna, dzimusi Maimina, bija ārste.<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772 — 1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. ISBN10: 9984770377, ISBN13: 9789984770376</ref> Pirmā pasaules kara dēļ kopā ar vecākiem pārcēlās uz Krieviju, 1925. gadā kopā ar māti emigrēja uz Franciju. Mācījās Žansona de Saijī licejā (''Lycée Janson-de-Sailly'') Parīzē, studēja Parīzes Universitātē medicīnu, tad dabaszinātnes, 1936. gadā ieguva bakalaura grādu. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gadā viņu mobilizēja dienestam artilērijas pulkā, pēc Vācijas uzvaras 1940. gada septembrī bēga uz Senrafaēlu [[Višī Francija|Francijas neokupētajā daļā]]. Pēc kara beigām no 1945. līdz 1947. gadam viņš studēja Elektrības Augstskolā (''l'École supérieure d'électricité''), iegūstot radioelektronikas inženiera grādu. 1947. gadā sāka strādāt Francijas Atomenerģijas komisariātā. 1948. gadā viņš [[Oksfordas Universitāte]]s Klarendona laboratorijā pētīja [[Elektronu paramagnētiskā rezonanse|elektronu paramagnētisko rezonansi]] un 1950. gadā aizstāvēja doktora grādu Oksfordas Universitātē. 1952.—1953. gadā viņš strādāja [[Hārvarda Universitāte]]s kodolmagnētiskās rezonanses laboratorijā. Pēc atgriešanās Francijā 1960. kļuva par Francijas koledžas (''le Collège de France'') profesoru, 1965. gadā par Francijas Atomenerģijas komisariāta Fizikas direktoru, 1971. gadā par zinātniskās pētniecības direktoru. === Grāmatas === * {{cite book |title=The Principles of Nuclear Magnetism |url=https://archive.org/details/principlesofnucl0000aabr |author=Abragam, Anatole |publisher=Clarendon Press |year=1961 |oclc=242700 |page=[https://archive.org/details/principlesofnucl0000aabr/page/598 599] }} * Abragam A & Bleaney B. ''Electron paramagnetic resonance of transition ions''. Oxford, England: Oxford University Press, 1970.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.garfield.library.upenn.edu/classics1992/A1992JA16600001.pdf|title=Electron Paramagnetic Resonance|website=upenn.edu|access-date=6 July 2023|archive-date={{dat|2017|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170918045424/http://garfield.library.upenn.edu/classics1992/A1992JA16600001.pdf}}</ref> * {{cite book |title=Reflections of a Physicist |url=https://archive.org/details/reflectionsofphy0000abra |author=Abragam, Anatole |publisher=Clarendon Press |location=Oxford |year=1986 |trans-title=Réflexions d'un physicien (title of the Fr. original) |isbn=0-19-851964-8 }} * {{cite book |title=Time Reversal, an autobiography |url=https://archive.org/details/timereversalauto0000abra |author=Abragam, Anatole |publisher=Oxford University Press |year=1989 |trans-title=De la physique avant toute chose (title of the Fr. original) |oclc=18989324 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Abragams, Anatols}} [[Kategorija:Fiziķi]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] 1u12a9e69ibjv8no2qx7ukp8yy7x194 Veidne:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 10 623725 4467322 4436215 2026-05-12T21:35:20Z Lasks 38532 4467322 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | title = <small>[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]</small> ← [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] → <small>[[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]</small> | state = {{{state|autocollapse}}} |bodyclass = hlist | above = | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] * [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] * [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] * [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] * [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] * [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] * [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]] * [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]] * [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] * [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] * [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]] * [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]] * [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]] * [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] * [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] * [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]] * [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] * [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] * [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]] * [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] * [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]] * [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] * [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] * [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] * [[Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Polija]] * [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] * [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] * [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] * [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] * [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] * [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] * [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] * [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] | group2 = Dalībnieki | list2 = {{Navbox subgroup |bodyclass = hlist | group1 = 1. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list1 = * ''[[Bandidos do Cante]]'' * ''[[Bzikebi]]'' * [[Senita]] pied. ''[[Boy George]]'' * [[Tamara Živkoviča]] * ''[[Vanilla Ninja]]'' | group2 = 2. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list2 = * ''[[Aidan]]'' * [[Aleksandra Kapitanesku]] * [[Alis]] * ''[[Antigoni]]'' * [[Atvara]] * [[Daniels Žižka]] * [[Dara]] * [[Delta Gudrema]] * [[Eva Marija]] * ''[[Jiva]]'' * [[Jonas Lovs]] * [[Viktorija Leleka|Leleka]] * ''[[Simón]]'' * [[Sorens Torpegārds Lunds]] * [[Veronika Fuzaro]] | group3 = Fināls <small>(pēc rezultāta)</small> | list3 = * [[Akilas Mitilinaios]] * [[Alicja Szempliņska|Alicja]] * ''[[Cosmó]]'' * ''[[Essyla]]'' * [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] * ''[[Lavina]]'' * ''[[Lelek]]'' * [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] * ''[[Look Mum No Computer]]'' * ''[[Lion Ceccah]]'' * ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' * [[Noams Betans]] * ''[[Satoshi]]'' * ''[[Sal Da Vinci]]'' * [[Sāra Engelsa]] }} | group3 = Dziesmas | list3 = {{Navbox subgroup |bodyclass = hlist | group1 = 1. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list1 = * ''[[Nova zora]]'' * ''[[On Replay]]'' * ''[[Rosa (dziesma)|Rosa]]'' * ''[[Superstar]]'' * ''[[Too Epic to Be True]]'' | group2 = 2. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list2 = * ''[[Alice (dziesma)|Alice]]'' * ''[[Choke Me]]'' * ''[[Crossroads (dziesma)|Crossroads]]'' * ''[[Bangaranga]]'' * ''[[Bella (dziesma)|Bella]]'' * ''[[Eclipse (dziesma|Eclipse]]'' * ''[[Ēnā]]'' * ''[[Jalla]]'' * ''[[Just Go]]'' * ''[[Før vi går hjem]]'' * ''[[Mother Nature]]'' * ''[[Nân]]'' * ''[[Paloma Rumba]]'' * ''[[Ridnym]]'' * ''[[Ya Ya Ya]]'' | group3 = Fināls <small>(pēc rezultāta)</small> | list3 = * ''[[Andromeda (dziesma)|Andromeda]]'' * ''[[Dancing on the Ice]]'' * ''[[Ferto]]'' * ''[[Kraj mene]]'' * ''[[Liekinheitin]]'' * ''[[Michelle]]'' * ''[[My System]]'' * ''[[Eins, zwei, drei]]'' * ''[[Fire]]'' * ''[[Per sempre sì]]'' * ''[[Pray]]'' * ''[[Regarde!]]'' * ''[[Sólo Quiero Más]]'' * ''[[Tanzschein]]'' * ''[[Viva, Moldova!]]'' }} | group4 = Saistīti raksti | list4 = * [[Austrija]] * [[Vīne]] * ''[[Wiener Stadthalle]]'' * ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' * ''[[Wasted Love]]'' * [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] * [[EBU]] * [[Viktorija Svarovska]] * [[Mihaels Ostrovskis]] * [[Martins Grīns]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] }} <noinclude>[[Kategorija:Mūzikas veidnes]]</noinclude> lydotdsc66iie5scf6ap95uzozk16oh 4467323 4467322 2026-05-12T21:35:54Z Lasks 38532 4467323 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | title = <small>[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]</small> ← [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] → <small>[[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]</small> | state = {{{state|autocollapse}}} |bodyclass = hlist | above = | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] * [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] * [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] * [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] * [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] * [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] * [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]] * [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]] * [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] * [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] * [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]] * [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]] * [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]] * [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] * [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] * [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]] * [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] * [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] * [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]] * [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] * [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]] * [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] * [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] * [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] * [[Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Polija]] * [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] * [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] * [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] * [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] * [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] * [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] * [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] * [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] | group2 = Dalībnieki | list2 = {{Navbox subgroup |bodyclass = hlist | group1 = 1. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list1 = * ''[[Bandidos do Cante]]'' * ''[[Bzikebi]]'' * [[Senita]] pied. ''[[Boy George]]'' * [[Tamara Živkoviča]] * ''[[Vanilla Ninja]]'' | group2 = 2. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list2 = * ''[[Aidan]]'' * [[Aleksandra Kapitanesku]] * [[Alis]] * ''[[Antigoni]]'' * [[Atvara]] * [[Daniels Žižka]] * [[Dara (dziedātāja)|Dara]] * [[Delta Gudrema]] * [[Eva Marija]] * ''[[Jiva]]'' * [[Jonas Lovs]] * [[Viktorija Leleka|Leleka]] * ''[[Simón]]'' * [[Sorens Torpegārds Lunds]] * [[Veronika Fuzaro]] | group3 = Fināls <small>(pēc rezultāta)</small> | list3 = * [[Akilas Mitilinaios]] * [[Alicja Szempliņska|Alicja]] * ''[[Cosmó]]'' * ''[[Essyla]]'' * [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] * ''[[Lavina]]'' * ''[[Lelek]]'' * [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] * ''[[Look Mum No Computer]]'' * ''[[Lion Ceccah]]'' * ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' * [[Noams Betans]] * ''[[Satoshi]]'' * ''[[Sal Da Vinci]]'' * [[Sāra Engelsa]] }} | group3 = Dziesmas | list3 = {{Navbox subgroup |bodyclass = hlist | group1 = 1. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list1 = * ''[[Nova zora]]'' * ''[[On Replay]]'' * ''[[Rosa (dziesma)|Rosa]]'' * ''[[Superstar]]'' * ''[[Too Epic to Be True]]'' | group2 = 2. pusfināls <small>(alfabētiskā secībā)</small> | list2 = * ''[[Alice (dziesma)|Alice]]'' * ''[[Choke Me]]'' * ''[[Crossroads (dziesma)|Crossroads]]'' * ''[[Bangaranga]]'' * ''[[Bella (dziesma)|Bella]]'' * ''[[Eclipse (dziesma|Eclipse]]'' * ''[[Ēnā]]'' * ''[[Jalla]]'' * ''[[Just Go]]'' * ''[[Før vi går hjem]]'' * ''[[Mother Nature]]'' * ''[[Nân]]'' * ''[[Paloma Rumba]]'' * ''[[Ridnym]]'' * ''[[Ya Ya Ya]]'' | group3 = Fināls <small>(pēc rezultāta)</small> | list3 = * ''[[Andromeda (dziesma)|Andromeda]]'' * ''[[Dancing on the Ice]]'' * ''[[Ferto]]'' * ''[[Kraj mene]]'' * ''[[Liekinheitin]]'' * ''[[Michelle]]'' * ''[[My System]]'' * ''[[Eins, zwei, drei]]'' * ''[[Fire]]'' * ''[[Per sempre sì]]'' * ''[[Pray]]'' * ''[[Regarde!]]'' * ''[[Sólo Quiero Más]]'' * ''[[Tanzschein]]'' * ''[[Viva, Moldova!]]'' }} | group4 = Saistīti raksti | list4 = * [[Austrija]] * [[Vīne]] * ''[[Wiener Stadthalle]]'' * ''[[Johanness Pīčs|JJ]]'' * ''[[Wasted Love]]'' * [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] * [[EBU]] * [[Viktorija Svarovska]] * [[Mihaels Ostrovskis]] * [[Martins Grīns]] * [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] }} <noinclude>[[Kategorija:Mūzikas veidnes]]</noinclude> pm76zw5dxm3qh6o10v6v8knlur487a8 Pūrmani 0 623880 4467226 4420193 2026-05-12T19:27:51Z Biafra 13794 t. 4467226 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pūrmani | official_name = ''Puurmani'' | settlement_type = lielciems | other_name = | image_skyline = Puurmani mõis3.JPG | imagesize = | image_caption = Pūrmani muižas pils | image_flag = {{#property:P41}} | flag_size = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Igaunija#Jegevas apriņķis | pushpin_label_position = | latd = 58 | latm = 34 | lats = 41 | latNS = N | longd = 26 | longm = 16 | longs = 31 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Jegevas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Peltsamā pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 2.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 45 | population_total = 491 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 49001 | website = | footnotes = }} '''Pūrmani''' ({{val|et|Puurmani}}) ir lielciems [[Igaunija]]s centrālajā daļā, [[Jegevas apriņķis|Jegevas apriņķa]] [[Peltsamā pagasts|Peltsamā pagastā]]. Atrodas [[Pedja]]s upes krastos pie [[Tallina]]s—[[Tartu]] šosejas 23 km no apriņķa centra [[Jegeva]]s un 143 km no galvaspilsētas [[Tallina]]s. Līdz 2017. gada administratīvajai reformai Pūrmani bija Pūrmani pagasta administratīvais centrs. == Vēsture == Apdzīvotā vieta vēsturiski veidojusies ap muižu, kas rakstiskajos avotos minēta jau 14. gadsimtā kā [[Talkhofas pils|ordeņa pils]] (''Talkhof''). Savu tagadējo nosaukumu tā ieguvusi no muižas īpašnieka Gūstava fon Būrmaistera (''Buhrmeister'') uzvārda, kuram Zviedrijas karalis muižu dāvināja 17. gadsimtā. Igaunijas brīvības cīņas laikā Pūrmani muižai bija īpaša loma — tieši šeit 1918. gada decembrī tika nodibināts leģendārais [[Jūlijs Kuperjanovs|Kuperjanova]] partizānu bataljons. Šis formējums kļuva par vienu no efektīvākajām vienībām cīņā pret [[Boļševiki|lieliniekiem]]. == Arhitektūra un apskates objekti == Pūrmani galvenais lepnums ir muižas ansamblis, kas ir viens no izcilākajiem [[neorenesanse]]s paraugiem Igaunijā. [[Pūrmani muižas pils]] celta no 1877. līdz 1881. gadam pēc muižnieka Gidona fon Šulmaņa iniciatīvas. Pils izceļas ar savu balto fasādi un grezno interjeru; tajā pašlaik darbojas Pūrmani ģimnāzija. Pedjas upes krastos ierīkots plašs, labi kopts muižas parks. Ciemā atrodas arī bibliotēka, kultūras nams un vairāki vietējie uzņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.poltsamaa.ee/ Peltsemā pagasta oficiālā vietne] (igauniski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas lielciemi]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] 23pjlun8yuf7eg4zbctl8pwzuvx89et Vikipēdija:CEE Spring 2026 4 626195 4467459 4458940 2026-05-13T06:49:12Z Treisijs 347 4467459 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-box cee-hero"> <div class="cee-hero__title">CEE Spring 2026</div> Centrālās un Austrumeiropas pavasaris (Wikimedia CEE Spring) ir starptautisks rakstu konkurss, kura mērķis ir veicināt rakstu veidošanu par reģiona valstīm dažādās Vikipēdijas valodu versijās. <div style="clear:both;"></div> </div> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Par konkursu == <div class="cee-box cee-section"> Vēsturiski daudzi pavasari šajā reģionā bijuši saspringti — tos nereti iezīmējušas neskaidrības, konflikti un vilšanās. To apliecina gan [[Aleksandrs Dubčeks|Aleksandra Dubčeka]] nomaiņa 1969. gadā, lai apturētu [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], gan [[Kalnu Karabahas konflikts|saspīlējuma pieaugums]] Kalnu Karabahā 1988. gadā, gan [[Piedņestras karš|Piedņestras konflikta]] saasinājums 1992. gada martā un [[Sarajevas aplenkums|Sarajevas aplenkuma]] sākums 1992. gada aprīlī. Vēlāk šo virkni papildināja [[Karš Donbasā|kara Donbasā]] sākums 2014. gada pavasarī, [[2018. gada Armēnijas revolūcija|Armēnijas revolūcija]] 2018. gadā un visbeidzot [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] 2022. gadā. Šī konkursa mērķis ir veicināt savstarpējo izpratni un zināšanu apmaiņu starp reģiona iedzīvotājiem, palīdzot labāk izprast citam citu, izmantojot Vikipēdijā pieejamo informāciju. Konkursu jau divpadsmito gadu organizē Wikimedia kustības [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] kopienas. </div> == Konkurss == <div class="cee-cards"> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Norises laiks</div> Konkurss notiks no 2026. gada 21. marta līdz 31. maijam, sniedzot kompromisu starp astronomisko un meteoroloģisko pavasari. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Rakstu saturs</div> Šajā periodā konkursi notiks visu iesaistīto valodu Vikipēdijas versijās, koncentrējoties uz rakstu veidošanu un uzlabošanu par katras reģiona valsts vēstures, kultūras un personību tēmām. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Statistika</div> Statistikas apakšlapā apskatāms dalībnieku devums konkursa gaitā. </div> <div class="cee-card"> <div class="cee-card__title">Mērķis</div> Konkursa mērķis ir palielināt Wikimedia projektu satura kvantitāti un kvalitāti dažādās valodās, vienlaikus veicinot plašāku sabiedrības līdzdalību un informētību, izmantojot saistošu starptautisku iniciatīvu. Tas arī kalpo kā pamats ilgtermiņa sadarbības attīstībai starp Centrālās un Austrumeiropas kopienām. </div> </div> == Ieteicamo tēmu saraksti == <div class="cee-box cee-section"> <gallery mode=packed-hover heights=70px> File:Flag of Albania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Albania|Albānija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Albania]]|alt=Albānija File:Flag of Armenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Armenia|Armēnija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Armenia]]|alt=Armēnija File:Aromanian flag.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|aromūnu valoda]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian]]|alt=aromūnu valoda File:Flag of Austria.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austrija]]|link=[[:m:Wikimedia Cee Spring 2026/Structure/Austria]]|alt=Austrija File:Flag of Azerbaijan.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaidžāna]] |link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Azerbaijan]]|alt=Azerbaidžāna File:Flag of Belarus.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Belarus|Baltkrievija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Belarus]]|alt=Baltkrievija File:Flag of Bashkortostan.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Baškortostāna]]|link=[[:m:Wikimedia Cee Spring 2026/Structure/Bashkortostan]]|alt=Baškortostāna File:Flag of Bosnia_and_Herzegovina.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnija un Hercegovina]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bosnia and Herzegovina]]|alt=Bosnija un Hercegovina File:Flag_of_Bulgaria.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bulgaria|Bulgārija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Bulgaria]]|alt=Bulgārija File:Flag_of_Czech_Republic.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia|Čehija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Czechia]]|alt=Čehija File:Flag of the Romani people.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Roma|čigāni]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Roma]]|alt=čigāni File:Flag of Chuvashia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Čuvašija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Chuvash]]|alt=Čuvašija File:Flag of Don Cossacks.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Don_region|Donas reģions]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Don_region]]|alt=Donas reģions File:Erzya Flag.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Erzya|erzji]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Erzya]]|alt=erzji File:Flag of Esperanto.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Esperanto|esperanto]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Esperanto]]|alt=esperanto File:Flag of Greece.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Greece|Grieķija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Greece]]|alt=Grieķija File:Flag of Georgia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Georgia|Gruzija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Georgia]]|alt=Gruzija File:Flag of Croatia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Croatia|Horvātija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Croatia]]|alt=Horvātija File:Flag of Estonia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Estonia|Igaunija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Estonia]]|alt=Igaunija File:Flag of Crimean Karaites.png|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Karaīmi]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites]]|alt=karaīmi File:Flag of Kazakhstan.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kazakhstan|Kazahstāna]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kazakhstan]]|alt=Kazahstāna File:Flag of Cyprus.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Cyprus|Kipra]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Cyprus]]|alt=Kipra File:Flag of Kosovo.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kosovo|Kosova]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Kosovo]]|alt=Kosova File:Flag of Crimea.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Krima]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea]]|alt=Krima File:Flag of the Crimean Tatar people.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Crimean_Tatar|Krimas tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Crimean_Tatar]]|alt=Krimas tatāri File:Proposed flag of Krymchaks.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krimčaki]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks]]|alt=krimčaki File:Flag of Russia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Krievija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Russia]]|alt=Krievija File:Flag of Lithuania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Lithuania|Lietuva]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Lithuania]]|alt=Lietuva File:Flag of Malta.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Malta|Malta]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Malta]]|alt=Malta File:Flag of Montenegro.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Montenegro|Melnkalne]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Montenegro]]|alt=Melnkalne File:Northwestern Russian flag design.png|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|Novgorodas zeme]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia]]|alt=Novgorodas zeme File:Flag of Poland.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Poland|Polija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Poland]]|alt=Polija File:Flag of Western Armenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|rietumarmēņu valoda]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian]]|alt=rietumarmēņu valoda File:Flag of Romania.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Romanian|rumāņi]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Romanian]]|alt=rumāņi File:Flag of Serbia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Serbia|Serbija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Serbia]]|alt=Serbija File:Flag of the Republika Srpska.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Serbu Republika]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska]]|alt=Serbu Republika File:Flag of Slovakia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovākija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia]]|alt=Slovākija File:Flag of Slovenia.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovēnija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia]]|alt=Slovēnija File:Flag of Sorbs.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|sorbi]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian]]|alt=sorbi File:Flag of Tatarstan.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|tatāri]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar]]|alt=tatāri File:Flag of Turkey.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turcija]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey]]|alt=Turcija File:Flag of Ukraine.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Ukraine|Ukraina]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Ukraine]]|alt=Ukraina File:Flag of Hungary.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Hungary|Ungārija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Hungary]]|alt=Ungārija File:Flag of Võro.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Võro|veru valoda]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/Võro]]|alt=veru valoda File:Flag of North Caucasus.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|Ziemeļkaukāzs]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region]]|alt=Ziemeļkaukāzs File:Flag of North Macedonia.svg|<br>[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/North Macedonia|Ziemeļmaķedonija]]|link=[[:m:Wikimedia_CEE_Spring_2026/Structure/North Macedonia]]|alt=Ziemeļmaķedonija File:CEE Logo.svg|<br>[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|Centrālā un Austrumeiropa]]|link=[[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International]]|alt=Centrālā un Austrumeiropa </gallery> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] gg0w6bwc2ern03sz3kin3azmw2efi1n Elvīra Beķere 0 626201 4467494 4467015 2026-05-13T08:03:38Z ~2026-28537-10 145268 4467494 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Elvīra Beķere''' (dzimusi 1997. gada 22. decembrī Jelgavā, Latvijā) ir latviešu ilustratore un māksliniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elvirabekere.com/about|title=Elvīra Beķere|website=Liels un mazs|access-date=2026-03-19|language=lv}}</ref> 2023. gadā absolvējusi [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmiju]], iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu vizuāli plastiskajā mākslā grafikā un 2025. gadā ieguvusi maģistra grādu tajā pašā kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elvirabekere.com/about|title=About {{!}} Explore Whimsical Art – Collaborate Now|website=elvirabekere|access-date=2026-05-12|language=en-US}}</ref> Mākslinieces Elvīras Beķeres ilustrācijas [[Osvalds Zebris|Osvalda Zebra]] grāmatai “Andris un Kalna Klapētājs” ir viņas debijas grāmata Latvijas bērnu literatūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lielsmazs.lv/blogs/ilustrators/elvira-bekere|title=Elvīra Beķere|website=Liels un mazs|access-date=2026-03-19|language=lv}}</ref> Māksliniece ir arī sadarbojusies ar bērnu žurnālu “Lasis” un ilustrējusi [[Luīze Pastore|Luīzes Pastores]] stāstu sērijās “Jauno rakstnieku klase”. Zīmējusi plakātus [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrim]] un ilustrācijas žurnālam “domuzīme”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://noba.ac/en/artist/elvira-bekere/|title=Elvīra Beķere|website=NOBA Nordic Baltic contemporary art platform|access-date=2026-05-13|language=en-GB}}</ref> Konkursa "Zelta ābele" nominante par [[Osvalds Zebris|Osvalda Zebra]] grāmatas "Andris un Kalna Klapētājs" (Liels un mazs) ilustrācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/elvira-bekere|title=Elvīra Beķere|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-03-19|language=lv-LV}}</ref> == Bibliogrāfija == '''Grāmatu ilustrācijas:''' * [[Osvalds Zebris|Zebris, Osvalds]]. ''Andris un Kalna Klapētājs.'' Rīga: Liels un mazs, 2025. '''Publikācijas:''' * [[Luīze Pastore|Pastore, Luīze]]. ''Jauno rakstnieku klase.'' Stāsts turpinājumos žurnālā "Lasis". 2025-2026. * Kūlis, Ēriks. ''Oresta Ranžes talkas diena.'' Proza žurnālā "domuzīme". 2024.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/domuzime/oresta-ranzes-talkas-diena.180049|title=Oresta Ranžes talkas diena|last=Domuzīme|first=Ēriks Kūlis|website=IR.LV|access-date=2026-03-19|date=2024-12-26|language=lv}}</ref> * Penelope. ''Veterāns.'' Proza žurnālā "domuzīme". 2024.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/domuzime/veterans.213087|title=Veterāns|last=Domuzīme|first=Penelope|website=IR.LV|access-date=2026-03-19|date=2024-06-28|language=lv}}</ref> * Looka, Kairi. ''Pārspēle.'' Proza žurnālā "domuzīme". 2024.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/domuzime/parspele.213897|title=Pārspēle|last=Domuzīme|first=Kairi Looka|website=IR.LV|access-date=2026-03-19|date=2024-02-21|language=lv}}</ref> * [[Ilze Sperga|Sperga, Ilze]]. ''Mam.'' Proza žurnālā "domuzīme". 2023.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/domuzime/mam.208327|title=Mam|last=Domuzīme|first=Ilze Sperga|website=IR.LV|access-date=2026-03-19|date=2023-10-27|language=lv}}</ref> * Faulerova, Lucija. ''Objekti spogulī ir tuvāk, nekā sķiet.'' Proza žurnālā "domuzīme". 2022.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/domuzime/objekti-spoguli-ir-tuvak-neka-skiet.210688|title=Objekti spogulī ir tuvāk, nekā šķiet|last=Domuzīme|first=Lucija Faulerova|website=IR.LV|access-date=2026-03-19|date=2022-10-27|language=lv}}</ref> '''Balvas un nominācijas:''' * 2025. gadā nominēta konkursa "Zelta ābele" par Osvalda Zebra grāmatas "Andris un Kalna Klapētājs" ilustrācijām "Grāmatas bērniem un jauniešiem" kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/elvira-bekere|title=Elvīra Beķere|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-03-19|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == kbtjfmlnyp6z2csoa633e5gu93x5bwj Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika 4 626261 4467387 4466908 2026-05-13T03:04:19Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (729 raksti) 4467387 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71413 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27585 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2832 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 599 || 9512 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12097 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2929 || 12027 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4583 || 7855 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1700 || 3619 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4574 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 729 * '''Dalībnieku skaits:''' 27 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (339), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (100), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (74), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (70), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (70), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (58), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 44 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (267), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (132), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (51), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (35), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,908,417 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 116 no 729 (15.9%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 261 raksti, 414,856 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 212 raksti, 683,387 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 31 raksti, 141,619 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,295 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 31 raksti, 13,780 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 27 raksti, 24,866 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 14 raksti, 49,078 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,660 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 7 raksti, 15,654 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] i06hqe3bh8135o79f9vveyyhielq0q7 Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija 4 626264 4467478 4466696 2026-05-13T07:44:35Z Papuass 88 /* {{u|Papuass}} */ 4467478 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Arsenalna (Kijivas metro) | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = Albulena Hadžiu | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 2bcxfsbfs9pdsggxktsa3mdstetcl16 4467489 4467478 2026-05-13T07:47:29Z Papuass 88 /* {{u|Papuass}} */ 4467489 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Arsenaļna (Kijivas metro) | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = Albulena Hadžiu | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ellcl2wiy9f7ttcuvs6h2gtkbpmswr2 4467532 4467489 2026-05-13T09:03:40Z Tankists 100139 /* {{u|Tankists}} */ 4467532 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Arsenaļna (Kijivas metro) | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = Horvātijas Esperanto līga | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = Albulena Hadžiu | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 0sknq3buic8vq116wh8ijief6qk5zm6 Latvijas—Krievijas attiecības 0 626313 4467106 4443637 2026-05-12T14:28:01Z Turaids 8965 4467106 wikitext text/x-wiki '''Latvijas—Krievijas attiecības''' ir divpusējās diplomātiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības starp [[Latvija|Latviju]] un [[Krievija|Krieviju]]. Šīs attiecības vēsturiski ir bijušas sarežģītas, ņemot vērā abu valstu kopīgo vēsturi, īpaši [[PSRS]] periodu un [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] 1991. gadā. == Vēsture == === Attiecības pirms Otrā pasaules kara === Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana]]s 1918. gadā attiecības ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] tika nostiprinātas ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumu]] 1920. gadā, ar kuru Krievija atzina Latvijas neatkarību un atteicās no jebkādām pretenzijām uz tās teritoriju. Starpkaru periodā attiecības bija formāli korektas, taču ierobežotas. === Otrā pasaules kara un PSRS periods === 1940. gadā Latviju [[Latvijas okupācija 1940. gadā|okupēja]] Padomju Savienība, kas to iekļāvā savā sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. Šajā periodā īstenotas plašas [[deportācija]]s un [[politiskās represijas]] pret Latvijas iedzīvotājiem, kā arī [[pārkrievošana]]s politika. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Latvija palika PSRS sastāvā līdz 1991. gadam. === Attiecību atjaunošana pēc 1991. gada === Pēc [[1991. gada augusta pučs|1991. gada]] un Latvijas neatkarības atjaunošanas tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Krieviju. Svarīgākie jautājumi 1990. gadu sākumā bija [[Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas]], kas noslēdzās 1994. gadā, un robežlīguma noslēgšana. 2007. gadā tika parakstīts un ratificēts Latvijas—Krievijas robežlīgums, kas oficiāli noteica abu valstu sauszemes robežu. [[Attēls:News conference following Russian-Latvian talks.jpg|thumb|Latvijas prezidents [[Valdis Zatlers]] kopā ar Krievijas prezidentu [[Dmitrijs Medvedevs|Dmitriju Medvedevu]] parakstīšanas ceremonijā Zatlera 2010. gada oficiālās vizītes laikā Krievijā]] Prezidents [[Valdis Zatlers]] piedalījās Maskavas Uzvaras dienas parāde Sarkanajā laukumā 2010. gada 9. maijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/5565354/zatlers-doties-uz-uzvaras-dienas-svinibam-maskava-bija-verts|title=Zatlers: doties uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā bija vērts|work=Sabiedrība un politika|access-date=2026-03-21|date=2010-05-10|language=lv}}</ref> Prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] iepriekš bija piedalījusies 60. gadadienas pasākumā 2005. gadā. 2010. gada decembrī Zatlers devās savā pirmajā valsts vizītē uz Maskavu; četru dienu vizītes laikā notika sarunas ar Krievijas prezidentu [[Dmitrijs Medvedevs]], kā arī premjerministru [[Vladimirs Putins]], Maskavas mēru [[Jurijs Lužkovs]] un citi. Nākamajā gadā Kremļa administrācijas vadītājs [[Sergejs Nariškins]] devās darba vizītē uz Latviju. 2014. gada sākumā Latvijas prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] apmeklēja [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]] atklāšanas ceremoniju Sočos, kur viņam notika piecu minūšu saruna ar Putinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/andris-berzins-pirmo-reizi-ticies-ar-putinu.a76879/|title=Andris Bērziņš pirmo reizi ticies ar Putinu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}</ref> == Politiskās attiecības == Pēc 2000. gada Latvijas un Krievijas attiecības bieži raksturojušas spriedze saistībā ar: * Latvijas dalību [[NATO]] un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]; * jautājumiem par vēstures interpretāciju un PSRS okupācijas atzīšanu; * krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā; * Krievijas īstenoto ārpolitiku pret kaimiņvalstīm. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] attiecības starp valstīm būtiski pasliktinājās. Latvija pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, slēdza vairākas diplomātiskās pārstāvniecības un izraidīja daļu Krievijas diplomātu. 2022. gadā Latvija ieviesa virkni ierobežojumu Krievijas pilsoņiem, tostarp attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Saskaņā ar 2023. gadā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, daļai Krievijas pilsoņu tika anulētas vai netika pagarinātas pastāvīgās un termiņuzturēšanās atļaujas, ja viņi nebija nokārtojuši latviešu valodas prasmes pārbaudi vai nespēja pierādīt pietiekamu saikni ar Latviju (viens no statusa piešķiršanas kritērijiem ir valsts valodas zināšanas A2 līmenī, kā arī iepriekšēja nepārtraukta uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2025-ap-840-krievijas-pilsonu-draud-izraidisana-no-latvijas-pec-uzturesanas-statusa-nenokartosanas-laika.a618180/|title=Ap 840 Krievijas pilsoņu draud izraidīšana no Latvijas pēc uzturēšanās statusa nenokārtošanas laikā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-02|language=lv}}</ref> Šis lēmums izraisīja plašas diskusijas par drošības, integrācijas un cilvēktiesību aspektiem, taču Latvijas valdība uzsvēra, ka pasākumi ir nepieciešami nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. 2023. gadā tika samazināts abu valstu diplomātisko pārstāvniecību līmenis. == Ekonomiskās attiecības == Līdz 2014. gadam Krievija bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, īpaši energoresursu un tranzīta jomā. Pēc [[Krimas aneksija]]s un ES sankciju ieviešanas tirdzniecības apjoms strauji samazinājās. Pēc 2022. gada sankcijām un transporta ierobežojumiem Krievijas loma Latvijas ekonomikā ir kļuvusi minimāla, īpaši tranzīta un enerģētikas sektoros. == Kultūras un sabiedriskās attiecības == Neskatoties uz politisko spriedzi, Latvijā joprojām dzīvo ievērojama krievvalodīgo kopiena, kas uztur kultūras un valodas saites ar Krieviju. Tomēr pēdējos gados ir notikusi pakāpeniska attālināšanās kultūras jomā, un daudzas Krievijas valsts kultūras programmas Latvijā ir pārtrauktas. Savukārt Krievijā dzīvo neliela, bet vēsturiski nozīmīga [[Krievijas latvieši|latviešu diaspora]]. Lielākās latviešu kopienas vēsturiski pastāvēja [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], kur tās izveidojās gan 19. gadsimtā brīvprātīgas migrācijas rezultātā, gan vēlāk — piespiedu izsūtījumu un latviešu koloniju dēļ. Mūsdienās latviešu kopiena Krievijā ir ievērojami samazinājusies, tomēr daļā reģionu joprojām darbojas latviešu biedrības un svētdienas skolas, kas cenšas saglabāt latviešu valodu un kultūras tradīcijas. Latvijas vēstniecība Maskavā un tās pārstāvniecības sniedz atbalstu šīm iniciatīvām, īpaši izglītības un kultūras jomā. == Militārie un drošības aspekti == Latvija, būdama [[NATO]] dalībvalsts, uzskata Krieviju par galveno drošības izaicinājumu reģionā. Latvija aktīvi piedalās NATO kolektīvās aizsardzības mehānismos un uzņem sabiedroto spēkus savā teritorijā, tostarp daudznacionālo bataljona kaujas grupu ar vadošo valsti [[Kanāda|Kanādu]]. Regulāri tiek organizētas starptautiskas militārās mācības, piemēram, ''Namejs'', ''Saber Strike'' un ''Defender Europe'', kas stiprina sadarbību ar sabiedrotajiem un palielina reģionālo drošību. Latvija arī palielinājusi aizsardzības izdevumus, sasniedzot un pārsniedzot NATO noteikto 2% no [[IKP]] līmeni, un mērķtiecīgi attīsta bruņoto spēku kapacitāti, tostarp kiberdrošības un pretgaisa aizsardzības jomās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/381662-a-spruds-strauji-tuvojamies-5-ieguldijumam-aizsardziba-2026-gada-turpinasim-brunoties-un-attistisim-militaro-infrastrukturu-2025|title=A. Sprūds: strauji tuvojamies 5% ieguldījumam aizsardzībā; 2026. gadā turpināsim bruņoties un attīstīsim militāro infrastruktūru - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-11-02|language=lv}}</ref> Papildus militārajiem aspektiem Latvija uzskata Krievijas informatīvo un [[kiberdrošība]]s aktivitātes par būtisku hibrīdapdraudējumu, tāpēc valsts veic pasākumus mediju telpas stiprināšanai, sabiedrības noturības palielināšanai un [[dezinformācija]]s apkarošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/solovjovs-kiberkars-ar-krieviju-jau-notiek-un-latvija-tiek-gala|title=Solovjovs: Kiberkarš ar Krieviju jau notiek, un Latvija tiek galā|website=LA.LV|access-date=2025-11-02|language=lv}}</ref> == Diplomātiskās pārstāvniecības == * [[Krievijas vēstniecība Latvijā|Krievijas vēstniecība Rīgā]] * [[Latvijas vēstniecība Krievijā|Latvijas vēstniecība Maskavā]] == Skatīt arī == * [[Latvijas ārpolitika]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mfa.gov.lv/ Latvijas Republikas Ārlietu ministrija] * [https://mid.ru/ Krievijas Ārlietu ministrija] [[Kategorija:Latvijas ārpolitika]] [[Kategorija:Latvijas—Krievijas attiecības]] [[Kategorija:Divpusējās attiecības]] [[Kategorija:Krievijas ārpolitika]] 3m4yidwkcgf7ox40t4x032e5nupa8ds Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti 4 626708 4467388 4466909 2026-05-13T03:04:21Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4467388 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 729 kopējiem rakstiem 726 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,114,829 baiti # {{U|Kikos}} - 853,684 baiti # {{U|Egilus}} - 670,350 baiti # {{U|Treisijs}} - 224,263 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,036 baiti # {{U|MC2013}} - 165,335 baiti # {{U|Tankists}} - 153,076 baiti # {{U|Biafra}} - 115,694 baiti # {{U|Lasks}} - 99,323 baiti # {{U|Bendžamins}} - 85,960 baiti # {{U|Dainis}} - 58,256 baiti # {{U|Vylks}} - 54,663 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Pirags}} - 18,663 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,872 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,574 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,574 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 15 raksti # {{U|Treisijs}} - 14 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 3h3ybsbc5o886pw6ffp6bnr58kjx50b Diskusija:Ubeja (stacija) 1 626847 4467386 4446204 2026-05-13T02:59:09Z Egilus 27634 /* Kļūda koordinātēs */ Atbilde 4467386 wikitext text/x-wiki == Kļūda koordinātēs == Norādītas Inčukalna stacijas koordinātes. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. marts, plkst. 08.39 (EET) :Nezinādams īstās, ieliku no igauņiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 05.59 (EEST) o2opjghkke6z6lh1esktzkie0mvzwz7 Sešdesmitnieki 0 627093 4467246 4451000 2026-05-12T20:11:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467246 wikitext text/x-wiki '''Sešdesmitnieki''' bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] literatūras un kultūras paaudze, kas izveidojās 20. gadsimta 1950.–1960. gados [[PSRS]] laikā. Šīs paaudzes pārstāvji iestājās par radošo brīvību, [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] saglabāšanu un pretošanos [[Padomju propaganda|padomju ideoloģiskajam spiedienam]]. Viņi ieviesa jaunas estētiskās formas, modernizēja literatūru un bieži kritizēja [[Totalitārisms|totalitāro režīmu]]. Daudzi sešdesmitnieki piedalījās [[Disidents|disidentu kustībā]] un tika pakļauti cenzūrai, vajāšanai vai publikāciju aizliegumiem. Kustības pamatu veidoja rakstnieki Ivans Dračs, Mikola Vingranovskis, Volodimirs Drozds, Hrihirs Tjutjunņiks, Boriss Oļijniks, Vitālijs Dončiks, Vasils Simonenko, Mikola Holodnijs, [[Ļina Kostenko]], Valerijs Ševčuks, Jevhens Hucalo, Igors Kalinecs, Irina Kalineca, mākslinieki Alla Horska, Viktors Zareckis, Stefanija Šabatura, Panas Zalivaha, Boriss Čičibabins, literatūrkritiķi Ivans Dzjuba, Jevhens Sversķuks, režisors Less Tanuks, kinorežisori [[Sergejs Paradžanovs]], Jurijs Illjenko, mākslas zinātnieki Romāns Korogodskis, Jurijs Smirnijs, tulkotāji Hrihorijs Kočurs, Mikola Lukašs un citi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ukraine-history.com/ukrayinskyj-sprotyv-ruh-shistdesyatnykiv/|title=Український спротив: рух Шістдесятників – Ukraine History|work=Ukraine History|access-date=2026-04-03|date=2022-07-17|last=oleg|language=uk}}</ref> Sešdesmitnieki nostājās pret oficiālo dogmatismu, aizstāvēja radošās pašizpausmes brīvību, kultūras plurālismu un vispārcilvēcisko vērtību prioritāti pār šķiru ideoloģiju. Būtisku ietekmi uz viņu veidošanos atstāja Rietumu humānistiskā kultūra, “nošautā atmoda” tradīcijas, kā arī ukraiņu kultūras sasniegumi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viens no kustības idejiskajiem pamatu licējiem bija žurnālistikas fakultātes docents Matvijs Šestopals, kura audzēkņu vidū bija [[Vjačeslavs Čornovils]], Boriss Oļijniks, Vasils Simonenko, Vadims Kriščenko, Boriss Rogoza, Mikola Šudrja, Vadims Miciks un daudzas citas patriotiski noskaņotas personības. Sešdesmitnieki attīstīja aktīvu kultūras darbību ārpus oficiālajām struktūrām: organizēja neformālus literāros lasījumus un mākslas izstādes, represēto mākslinieku piemiņas vakarus, iestudēja aizliegtas teātra lugas un rakstīja petīcijas ukraiņu kultūras aizsardzībai. 1959.—1960. gadā [[Kijiva|Kijivā]] izveidotais Jaunrades jaunatnes klubs ''«Sučasnik»'' un 1962. gadā [[Ļviva|Ļvivā]] dibinātais klubs ''«Prolisok»'' kļuva par nozīmīgiem alternatīvās nacionālās kultūras centriem. Sešdesmitnieki atjaunoja klasiskās pirmsrevolūcijas inteliģences tradīcijas, kurām bija raksturīga garīgā neatkarība, politiska distancēšanās, pilsoniskās sabiedrības ideāli un kalpošana tautai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naurok.ua/post/shistdesyatniki-cikavi-fakti-pro-literaturniy-sprotiv|title=Шістдесятники: цікаві факти про літературний спротив|website=naurok.ua|access-date=2026-04-03|language=uk-UA}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šāda kultūras darbība, kas neiekļāvās pieļaujamajās robežās, izraisīja varas neapmierinātību. Sešdesmitniekus neizdevās noturēt oficiālajās ideoloģiskajās un estētiskajās robežās, un jau no 1962. gada beigām sākās pastiprināts spiediens uz nekonformistisko inteliģenci. Viņiem tika liegta pieeja žurnāliem, izteiktas apsūdzības “formālismā”, “bezidejiskumā” un “buržuāziskajā nacionālismā”. Atbildot uz to, sešdesmitnieku idejas izplatījās [[Samizdats|samizdatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukraine-history.com/ukrayinskyj-sprotyv-ruh-shistdesyatnykiv/|title=Український спротив: рух Шістдесятників|last=oleg|website=Ukraine History|access-date=2026-04-03|date=2022-07-17|language=uk}}</ref> Saskaroties ar spēcīgu partijas aparāta pretestību, daļa sešdesmitnieku piekāpās varai, bet citi attīstījās par politiskajiem disidentiem, iesaistījās cilvēktiesību kustībā un atklātā opozīcijā režīmam. == Sešdesmitnieki politikā == 1960.—1970. gadu politikā 20. gadsimtā “sešdesmitnieki” veidoja iekšēju morālu opozīciju padomju totalitārajam valsts režīmam. Sākoties [[pārkārtošanās]] un [[Glasnostj|atklātības]] politikai (1980. gadu otrā puse — 1990. gadu sākums), ar jēdzienu “sešdesmitnieki” sāka apzīmēt arī jaunās komunistiskās elites paaudzes pārstāvjus, kuru pasaules uzskats veidojās 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā un kuri nonāca pie varas. Pie tiem pieskaitāmi politiķi [[Mihails Gorbačovs]] un [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]], filozofi [[Aleksandrs Zinovjevs]], [[Merabs Mamardašvili]], [[Jurijs Levada]], politologi [[Aleksandrs Bovins]], [[Fjodors Burlackis]], kā arī masu mediju redaktori [[Vitālijs Korotičs]], [[Jegors Jakovļevs]], [[Sergejs Zaliģins]] un citi. Sešdesmitnieku vēsturiskais diskurss uzskatāms par opozīciju tā laika [[Ukrainas PSR]] politiskajām realitātēm, kuras mērķis bija veidot ukraiņu identitāti kā “vienotās padomju tautas” sastāvdaļu. Kā norāda [[Leonīds Zaškilņaks]], šis process balstījās uz vairākiem mītiem un ideoloģiskām konstrukcijām, no kurām centrālā bija no Krievijas Impērijas laikiem mantotā koncepcija par “trim brālīgajām austrumslāvu tautām” — krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem, kas tika pretstatītas “pūstošajiem” Rietumiem ar to kapitālismu un katolicismu. No 1963. gada sākās ideoloģisku apsūdzību vilnis pret sešdesmitniekiem, galvenokārt nacionālismā. Vara uzsāka viņu nomelnošanas kampaņu presē, profesionālo savienību sēdēs un citos pasākumos. Partijas un represīvās iestādes aizliedza un vēlāk arī izklīdināja literāros un mākslas pasākumus, slēdza jaunrades klubus. Pakāpeniski lielākajai daļai sešdesmitnieku tika liegta iespēja publicēt savus darbus, viņi tika atlaisti no darba, pret viņiem tika vērstas provokācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://msmb.org.ua/biblioresursi/bibliografiya/istorichni-podii/ukrainsykiy-sprotiv-50-rokiv-vid-generalynogo-pogromu-ukrainsykogo-shistdesyatnitstva-operatsiya-blok/|title=Український спротив: 50 років від «генерального погрому» українського шістдесятництва. Операція «Блок»|last=2|website=msmb.org.ua|access-date=2026-04-03|language=uk}}</ref> Daļa sešdesmitnieku varas spiediena ietekmē pielāgojās jaunajiem apstākļiem un pieņēma oficiālo pozīciju. Tomēr lielākā daļa nepiekāpās un turpināja aizstāvēt savus uzskatus: viņu darbi izplatījās [[Samizdats|samizdatā]], un arvien biežāk tika analizēti ne tikai kultūras, bet arī sabiedriski politiski jautājumi, tostarp republikas koloniālais stāvoklis [[Padomju Savienība]]s sastāvā un nepieciešamība veidot organizētu atbrīvošanās kustību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://4uth.gov.ua/shistdesyatnycztvo-ta-dysydentskyj-ruh-do-dnya-sobornosti-ukrayiny/|title=Шістдесятництво та дисидентський рух /до Дня Соборності України/ - Державна бібліотека України для юнацтва|website=Державна бібліотека України для юнацтва - State Library of Ukraine for Youth|access-date=2026-04-03|date=2024-01-17}}</ref> No 1960. gadu vidus sešdesmitnieki sāka veidot politisku opozīciju komunistiskajam režīmam un drīz kļuva par aktīviem [[disidentu kustība]]s dalībniekiem Ukrainā, tostarp kā [[Ukrainas Helsinku grupa]]s locekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uinp.gov.ua/istorychnyy-kalendar/lystopad/9/1976-utvorennya-ukrayinskoyi-gelsinskoyi-grupy|title=1976 - утворення Української гельсінської групи}}</ref> == Pazīstamākie pārstāvji == * [[Ļina Kostenko]] * [[Ivans Dračs]] * [[Mikola Vinhranovskis]] * [[Vjačeslavs Čornovils]] * [[Ivans Svitličnijs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraiņu literatūra]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:PSRS vēsture]] p4ckvcoht28j65giylf6x4br84rqhem Toms Seijers 0 627337 4467464 4452878 2026-05-13T07:11:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467464 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Toms Seijers | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = ''Tom Sayers'' | attēls = Tom Sayers, champion of England- born at Pimlico, near Brighton, England, in 1826, height 5 feet 8 inches, fighting weight, 10 stone 10 lbs LCCN2002708507.tif | att_izm = | paraksts = Toms Seijers, Anglijas čempions 1857.–1860. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = Thomas Sayers | dz_dat = {{dat|1826|5|25}} | dz_viet = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Braitona}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1865|11|8|1826|5|25}} | mir_viet = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Londona|Kemdentauna}} | tautība = | garums = 173 [[centimetrs|cm]] | svars = 68 [[kilograms|kg]] | karj ieņ = | iesauka = ''Brighton Boy'' | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{GBR}} | sporta veids = [[Bokss]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 1849 | kar_beig = 1860 | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = 16 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat 1 = Cīņas | karj stat 1_dati = 16 | karj stat 2 = Uzvaras | karj stat 2_dati = 12 | karj stat 3 = Uzvaras ar nokautu | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = Zaudējumi | karj stat 4_dati = 1 | karj stat 5 = Neizšķirti | karj stat 5_dati = 3 | karj stat 6 = Cīņas bez iznākuma | karj stat 6_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = Anglijas čempions (1857–1860) | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Boksa slavas zāle (1990) | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Tomass Seijers''' ({{val|en|Tom Sayers}}; 1826. gada 15. vai 25. maijs<ref>Ir ieteikti abi datumi, taču nav pārliecinošu pierādījumu ne vienam, ne otram..</ref> — 1865. gada 8. novembris) bija [[angļi|angļu]] [[bokss|bokseris]] kas cīnījas ar [[bokss ar kailām dūrēm|kailām dūrēm]]. Tolaik boksā nebija oficiālu svara kategoriju, un, lai gan Seijers bija tikai 1,70 m garš un nekad nesvēra daudz vairāk par 68 kg, viņš bieži cīnījās ar daudz lielākiem un smagākiem vīriešiem. Karjerā, kas ilga no 1849. līdz 1860. gadam, viņš zaudēja tikai vienā no sešpadsmit cīņām. Viņš tika atzīts par Anglijas smagsvaru čempionu laikā no 1857. gada, kad viņš uzvarēja Viljamu Periju ("Tiptonas cīkstoni"), līdz savas karjeras beigām 1860. gadā. Viņa ilgstošā slava bija atkarīga tikai no viņa pēdējās cīņas, kad viņš cīnījās ar amerikāņu čempionu Džonu Kamelu Hīnanu cīņā,<ref>''The Times'', 6 January 1864. "Carmel" is an erroneous spelling of Heenan's middle name.</ref> kas boksa aprindās tiek uzskatīta par boksa pirmo pasaules čempionātu. Cīņa beidzās ar nekārtībām, kad skatītāji iebruka [[rings|ringā]], un tiesnesis tādēļ pasludināja cīņas rezultātu neizšķirtu. Seijers, kuru uzskatīja par nacionālo varoni un kuram ar publisku ziedojumu palīdzību tika savākta ievērojama summa 3000 [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] apmērā, pēc tam aizgāja no ringa cīņam. Pēc viņa [[nāve]]s piecus gadus vēlāk 39 gadu vecumā milzīgs pūlis vēroja viņa sēru korteža ceļu uz Londonas [[Haigeitas kapsēta|Haigetas kapsētu]]. == Karjera == [[Attēls:Tom Sayers, champion of England, and his battles LCCN2003681842.jpg|thumb|Toms Seijers, Anglijas čempions, un viņa cīņas (no Police Gazette)|left]] Seijers aizvadīja savu pirmo cīņu 1842. gadā tikai 16 gadu vecumā un palika nepārspēts līdz 1853. gada 18. oktobrim, kad 61. raundā zaudēja Netam Langhemam un kurš ieguva Anglijas vidējā svara čempiona titulu.<ref name="Pugilistica Nat Langham">{{grāmatas atsauce|url=https://archive.org/details/pugilisticahist01milegoog|title=Pugilistica|last=Miles|first=Henry Downes|publisher=J. Grant|year=1906|volume=3|location=Edinburgh|pages=[https://archive.org/details/pugilisticahist01milegoog/page/n261 234]–252}}</ref> Neskatoties uz šo neveiksmi, vienīgo viņa karjerā, Seijers tālāk turpināja uzvaru sēriju un 1858. gada 5. janvārī kļuva par Anglijas smagsvaru čempionu, uzvarot Bilu Bendžaminu. Viņš saglabāja savu titulu cīnās pret Tomu Padoku, vēlreiz pret Bilu Bendžaminu un pret Bobu Bretlu, pirms 1860. gada 17. aprīlī neizšķirti cīnījās pret amerikāņu bokseri Džonu K. Hīnanu, kas bija arī viņa pēdējā cīņa. == Nāve == [[Attēls:SayersTomb HighgateCemetery.JPG|thumb|Seijera kaps Haigeitas kapsētā.|left]] Viņš nomira Kamdentaunā Haistrītā 257 1865. gada 8. novembrī, sava tēva un divu bērnu klātbūtnē, un viņa bēres nedēļu vēlāk piesaistīja Kamdentaunā aptuveni 100 000 cilvēku. Saskaņā ar žurnāla “Spectator” sniegto informāciju pūlis, kas pavadīja zārku, stiepās vairāk nekā divu jūdžu garumā, un nestuves vilka četri zirgi, Seijera uzticamais suns sēdēja viens pats poniju pajūgā.<ref name="Spectator">{{publikācijas atsauce |title=TOM SAYERS |journal=The Spectator |date=10 February 1866 |pages=20–22 |url=http://archive.spectator.co.uk/article/10th-february-1866/20/tom-sayers |access-date=4 June 2018}}</ref> Toms Seijers ir apglabāts Haigeitas kapsētā, pie viņa [[marmors|marmora]] sarkofāga, ko veidojis tēlnieks Mortons Edvardss, atrodas viņa mastifa Liona akmens statuja, kurš bija galvenais sērotājs viņa bērēs. Mājai Kamdentaunā, kur viņš nomira, tagad ir Anglijas mantojuma zilā piemiņas plāksne.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://openplaques.org/plaques/71|title=Blue plaque - Tom Sayers|website=openplaques.org|access-date=14 December 2013|archive-date={{dat|2013|12|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131218094711/http://openplaques.org/plaques/71}}</ref> == Piemiņa == Toms Seijers tika iekļauts [[Starptautiskā boksa slavas zāle|Starptautiskajā boksa slavas zālē]] 1990. gadā, kā viens no boksa attīstības pionieriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[http://www.cyberboxingzone.com/boxing/sayers.htm Tom Sayers] *[https://www.theguardian.com/sport/blog/2010/apr/14/john-heenan-tom-sayers-boxing Sayers–Heenan fight] {{DEFAULTSORT:Seijers, Toms}} [[Kategorija:1826. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1865. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrumsaseksā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas bokseri]] lzgryaijdttf3zl9p3t0f621c0uqtft Ģirkalne 0 627524 4467545 4448514 2026-05-13T10:10:37Z Biafra 13794 4467545 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģirkalne | official_name = ''Girkalnis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Girkalnis. Gatvė.JPG | image_caption = Ģirkalnes iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Raseiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Raseiņu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Ģirkalnes seņūnija]] | area_total_km2 = 1.02 | population_as_of = 2021 | population_total = 739 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 18 | lats = 40 | latNS = N | longd = 23 | longm = 12 | longs = 07 | longEW = E | elevation_m = 105 | website = }} '''Ģirkalne''' ({{val|lt|Girkalnis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Miests atrodas pie maģistrāles [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] ([[Viļņa]]—[[Klaipēda]]) 9 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Raseiņi|Raseiņiem]], [[Žemaitijas augstiene]]s dienvidu nogāzē. == Vēsture == Ģirkalne vēstures avotos pirmo reizi minēta 1421. gadā kā [[Žemaitija]]s bīskapa īpašums. 16. gadsimtā šeit tika uzcelta pirmā baznīca un izveidots miests. 1703. gadā Lietuvas lielkņazs un [[Augusts II Stiprais|Augusts II]] Ģirkalnei piešķīra tirdzniecības privilēģijas. Vēsturiski miests bija nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs. 19. gadsimtā Ģirkalne kļuva par vienu no lietuviešu nacionālās atmodas centriem Žemaitijā, kur darbojās nelegālie [[grāmatneši]] (''knygnešiai''). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā miests smagi cieta, un lielākā daļa vēsturiskās apbūves, tostarp baznīca, tika iznīcināta. Ģerbonis Ģirkalnei piešķirts 2006. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Ģirkalnes Sv. Jura baznīca: mūsdienīga mūra baznīca, uzcelta un iesvētīta 1991. gadā, aizstājot karā nopostīto un padomju gados nepabeigto dievnamu. * Miestiņa parks un pieminekļi: centrālajā laukumā atrodas piemiņas zīmes Lietuvas neatkarības cīnītājiem un represētajiem iedzīvotājiem. * Gabrielišķu pilskalns: atrodas miesta apkārtnē un liecina par apdzīvotās vietas seno vēsturi pirms kristietības ieviešanas. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, kultūras nams un ambulance. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Raseiņu rajona pašvaldība]] cfa62naam00mw96wuz9l6e62vfv7elg Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 627528 4467336 4456207 2026-05-12T21:45:33Z Lasks 38532 4467336 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Serbija]] | karogs = Flag of Serbia.svg | parraiditajs = [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | nac atlase = | pied reizes = 19 (14 fināli) | pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] | ESC lab = 1. vieta: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] | ESC sl = 14. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/serbia EBU lapa] }} '''[[Serbija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Serbiju pārstāvēja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šajā gadā Serbija ieguva savu, līdz šim, vienīgo uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā. Valsts ir kvalificējusies finālam 14 reizes. Serbija, no 2004. līdz 2006. gadam startēja Eirovīzijā kā [[Serbija un Melnkalne]]. Vēl pirms tam piedalījusies konkursā, kā daļa no [[Dienvidslāvija]]s (no 1961. līdz 1992. gadam) == Serbijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="250" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]] | align="center" | 1. | align="center" | 268 | align="center" | 1. | align="center" | 298 |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]] | ''Oro'' | Serbu | align="center" | 6. | align="center" | 169 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 10.{{Efn|Kaut arī valsts ieguva 10. vietu, kas ļautu kvalificēties finālam, 2008. un 2009. gada dziesmu konkursa noteikumi noteica, ka no katra pusfināla kvalificēsies deviņas augstāk novertētākās skatītāju dziesmas un viena žūrijas augstāk novērtētākā dziesma. Tā, ka dziesma nebija žūrijas favorīts, tad Serbijas vietu finālā ieņēma Horvātija.}} | align="center" | 60 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan'' | Serbu | align="center" | 13. | align="center" | 72 | align="center" | 5. | align="center" | 79 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Nina Radojčiča|Nina]] | ''Čaroban'' | Serbu | align="center" | 14. | align="center" | 85 | align="center" | 8. | align="center" | 67 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''Nije ljubav stvar'' | Serbu | align="center" | 3. | align="center" | 214 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 159 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[Moje 3]]'' | ''Ljubav je svuda'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 53 | align="center" | 9. | align="center" | 63 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 105 | align="center" | 18. | align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Tijana Bogičeviča]] | ''In Too Deept'' | Angļu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 98 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Saņa Iličs]] un [[Balkanika]] | ''Nova deca'' | Serbu{{efn|name=2018;|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} | align="center" | 19. | align="center" | 113 | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Nevena Božoviča]] | ''Kruna'' | Serbu{{efn|name=2019;|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}} | align="center" | 18. | align="center" | 89 | align="center" | 7. | align="center" | 156 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''Hasta la vista'' | Serbu{{efn|name=2020;|Sastāv arī dažām frāzēm satur arī angļu un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodām.}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Loco loco'' | Serbu | align="center" | 15. | align="center" | 102 | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ana Džuriča|Konstrakta]] | ''In corpore sano' | Serbu,<br />[[Latīņu valoda|Latīņu]] | align="center" | 5. | align="center" | 312 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 237 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Lūks Bleks]] | ''Samo mi se spava'' | Serbu,<br />Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 30 | align="center" | 10. | align="center" | 37 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Teya Dora]]'' | ''Ramonda'' | Serbu | align="center" | 17. | align="center" | 54 | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Princ od Vranje|Princ]]'' | ''Mila'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene'' | Serbu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Serbijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Belgrada]] | [[Belgradas arēna]] | [[Jovana Jankoviča]], [[Željko Joksimovičs]], [[Kristina Radenkoviča]], [[Branislavs Katičš]] |} == Piezīmes == {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Serbija]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ahkwpthpkxat97s2t5f3uvbzp2ds9pf 4467410 4467336 2026-05-13T04:59:51Z Meistars Joda 781 4467410 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Serbija]] | karogs = Flag of Serbia.svg | parraiditajs = [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | nac atlase = | pied reizes = 19 (14 fināli) | pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] | ESC lab = 1. vieta: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] | ESC sl = 14. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/serbia EBU lapa] }} '''[[Serbija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Serbiju pārstāvēja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šajā gadā Serbija ieguva savu līdz šim vienīgo uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā. Valsts ir kvalificējusies finālam 14 reizes. Serbija, no 2004. līdz 2006. gadam startēja Eirovīzijā kā [[Serbija un Melnkalne]]. Vēl pirms tam piedalījusies konkursā kā daļa no [[Dienvidslāvija]]s (no 1961. līdz 1992. gadam) == Serbijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="250" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]] | align="center" | 1. | align="center" | 268 | align="center" | 1. | align="center" | 298 |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]] | ''Oro'' | Serbu | align="center" | 6. | align="center" | 169 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 10.{{Efn|Kaut arī valsts ieguva 10. vietu, kas ļautu kvalificēties finālam, 2008. un 2009. gada dziesmu konkursa noteikumi noteica, ka no katra pusfināla kvalificēsies deviņas augstāk novertētākās skatītāju dziesmas un viena žūrijas augstāk novērtētākā dziesma. Tā kā dziesma nebija žūrijas favorīts, tad Serbijas vietu finālā ieņēma Horvātija.}} | align="center" | 60 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan'' | Serbu | align="center" | 13. | align="center" | 72 | align="center" | 5. | align="center" | 79 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Nina Radojčiča|Nina]] | ''Čaroban'' | Serbu | align="center" | 14. | align="center" | 85 | align="center" | 8. | align="center" | 67 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''Nije ljubav stvar'' | Serbu | align="center" | 3. | align="center" | 214 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 159 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[Moje 3]]'' | ''Ljubav je svuda'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 53 | align="center" | 9. | align="center" | 63 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 105 | align="center" | 18. | align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Tijana Bogičeviča]] | ''In Too Deept'' | Angļu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 98 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Saņa Iličs]] un [[Balkanika]] | ''Nova deca'' | Serbu{{efn|name=2018;|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} | align="center" | 19. | align="center" | 113 | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Nevena Božoviča]] | ''Kruna'' | Serbu{{efn|name=2019;|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}} | align="center" | 18. | align="center" | 89 | align="center" | 7. | align="center" | 156 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''Hasta la vista'' | Serbu{{efn|name=2020;|Sastāv arī dažām frāzēm satur arī angļu un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodām.}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Loco loco'' | Serbu | align="center" | 15. | align="center" | 102 | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ana Džuriča|Konstrakta]] | ''In corpore sano' | Serbu,<br />[[Latīņu valoda|Latīņu]] | align="center" | 5. | align="center" | 312 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 237 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Lūks Bleks]] | ''Samo mi se spava'' | Serbu,<br />Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 30 | align="center" | 10. | align="center" | 37 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Teya Dora]]'' | ''Ramonda'' | Serbu | align="center" | 17. | align="center" | 54 | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Princ od Vranje|Princ]]'' | ''Mila'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene'' | Serbu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Serbijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Belgrada]] | [[Belgradas arēna]] | [[Jovana Jankoviča]], [[Željko Joksimovičs]], [[Kristina Radenkoviča]], [[Branislavs Katičš]] |} == Piezīmes == {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Serbija]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] pgjb0wdxsnpntiu32nuzwxz4vum8g6c Trampisms 0 627581 4467473 4448677 2026-05-13T07:42:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467473 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jake Angeli (Qanon Shaman), seen holding a Qanon sign (cropped).jpg|thumb|Pazīstams Trampa atbalstītājs Džeikobs Andželijs (''QAnon Shaman'')]] '''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45./47. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baronpa.com/library/www.baronpa.com/library/understanding-trumpism-nationalism-populism-and-industrialism|title=Understanding Trumpism: Nationalism, Populism, and Industrialism - Baron Public Affairs|website=www.baronpa.com|access-date=2026-04-01|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Raksturojums == Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes: * nacionālisms un sauklis “''America First''” (''Amerika pirmajā vietā''); * skepticisms pret [[Globalizācija|globalizāciju]] un starptautiskajām institūcijām; * stingrāka imigrācijas politika; * ekonomiskais [[protekcionisms]]; * [[populisms]] un elites kritika; * uzsvars uz likumu un kārtību. Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-42738881|title=What is Trumpism?|website=www.bbc.com|access-date=2026-04-01|date=2018-01-20|language=en-GB}}</ref> == Vēsturiskā attīstība == Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās. Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu. Pēc viņa otrās prezidentūras (pēc 2025. gada) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā: * tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā; * pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā; * tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu; * [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Trampisms}} [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:ASV politika]] 1jjbqx1xh4inacysm7ixn38iyphj6b9 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas 0 627827 4467287 4454778 2026-05-12T20:52:09Z Tankists 100139 4467287 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | country = | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Hungary.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 2022. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 2030. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|04|12}} | seats_for_election = Ievēlēja visas 199 deputātu vietas<br />Vairākumam nepieciešamas 100 vietas | turnout = | party_name = no | leader_title = Līderis <!-- Tisza --> | image1 = [[Attēls:Peter-Magyar-portrait-2026.jpg|150x150px]] | colour1 = 88E8FF | leader1 = [[Pēters Maģars]] | party1 = ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' | last_election1 = ''nepiedalījās'' | seats_before1 = 0 | seats_after1 = '''138''' | seat_change1 = {{increase}} 138 | popular_vote1 = '''3 103 500''' | percentage1 = 53,07% | swing1 = <!-- Fidesz --> | image2 = [[Attēls:2025_Viktor_Orban_(cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = FF6A00 | leader2 = [[Viktors Orbāns]] | party2 = ''[[Fidesz]]'' | alliance2 = [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]] | last_election2 = 135 (54,1%) | seats_before2 = 135 | seats_after2 = 55 | seat_change2 = {{decrease}}80 | popular_vote2 = 2 247 606 | percentage2 = 38,43% | swing2 = <!-- Mūsu Valsts kustība --> | image3 = [[Attēls:Toroczkai_László_2024_(cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = 688D1B | leader3 = [[Lāslo Torockai]] | party3 = [[Mūsu Valsts kustība]] | last_election3 = 6 (5,9%) | seats_before3 = 6 | seats_after3 = 6 | seat_change3 = {{steady}} | popular_vote3 = 341 050 | percentage3 = 5,83% | swing3 = | map_image = 2026 Hungarian parliamentary election.svg | map_caption = | before_election = [[Viktors Orbāns]] | before_party = ''[[Fidesz]]'' | title = [[Ungārijas premjerministrs|premjerministrs]] | after_election = [[Pēters Maģars]] | after_party = ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' }} [[Ungārijas parlaments|Parlamenta]] [[vēlēšanas]] [[Ungārija|Ungārijā]] notika 2026. gada 12. aprīlī.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=13 January 2026 |title=Hungary sets April 12 election date as Orbán faces tough challenge |url=https://apnews.com/article/hungary-election-scheduled-orban-challenge-magyar-71b54205f00252ca7c466eb5407a2aa1 |access-date=13 January 2026 |website=AP News |language=en}}</ref> Šīs parlamenta vēlēšanas bija desmitās kopš brīvo vēlēšanu atjaunošanas [[1990. gads|1990]]. gadā un tajās pirmo reizi kopš 2002. gada bija rekordaugsta vēlētāju aktivitāte.<ref name="Higgins & Rutai 2026">{{ziņu atsauce |date=12 April 2026 |last1=Higgins|first1=Andrew|last2=Rutai|first2=Lili|title=Orban, Beacon to the Right, Concedes Defeat in Hungary's Election |url=https://www.nytimes.com/2026/04/12/world/europe/hungary-election-orban-magyar.html |access-date=12 April 2026 |work=The New York Times}}</ref> Opozīcijas partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', kuru vada bijušais ''[[Fidesz]]'' biedrs un [[Eiropas Parlamenta deputāts]] [[Pēters Maģars]], uzvarēja vēlēšanās ar pārliecinošu balsu vairākumu, iegūstot divu trešdaļu vietu vairākumu [[Ungārijas parlaments|parlamentā]] ar tiesībām grozīt [[Ungārijas konstitūcija|Ungārijas Konstitūciju]], uzvarot premjerministra [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] vadīto [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]] koalīciju un izbeidzot 16 gadus ilgo Orbāna valdīšanas ēru.<ref name="Higgins & Rutai 2026" /><ref name="BBC News 2026>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/live/c2d8zw2d3rkt |title=Viktor Orbán concedes with Hungarian opposition on course for landslide election win |date=12 April 2026 |work=[[BBC News]] |access-date=12 April 2026}}</ref> ''[[Politico Europe]]'' vēlēšanas raksturoja kā svarīgākās 2026. gada vēlēšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES).<ref>{{ziņu atsauce |last1=Jochecová |first1=Ketrin |last2=Griera |first2=Max |date=15 January 2026 |title=Hungary: 5 key questions about the EU's most important election of 2026 |url=https://www.politico.eu/article/hungary-viktor-orban-fidesz-peter-magyar-tisza-5-key-questions-election-2026/ |work=Politico Europe}}</ref> ''[[DW News]]'' nosauca vēlēšanas arī par [[Referendums|referendumu]] par to, vai Ungārija turpinās virzīsies [[Autoritārisms|autoritārisma]] un [[Krievija]]s virzienā vai dosies [[Liberālā demokrātija|liberālās demokrātija]]s un ES virzienā.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yt4nRGxo3iA |title=Hungary's Historic Election: Russia or the EU? {{!}} DW News |date=2026-03-27 |last=DW News |access-date=2026-03-28 }}</ref> Provizoriskie rezultāti liecināja, ka ''Tisza'' ir ieguvusi 138 vietas parlamentā, kas ir pietiekami divu trešdaļu konstitucionālajam vairākumam. Tika prognozēts, ka ''Fidesz'' zaudēs vairāk nekā pusi no savām pašreizējām deputātu vietām. Orbāns vēlēšanu naktī atzina savu sakāvi un apsveica Maģaru ar uzvaru. Politikas komentētāji Orbāna zaudējumu uzskatīja par Eiropas Savienības uzvaru un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Krievijas zaudējumu. Rezultāts ļoti sakrita ar neatkarīgo aptauju rezultātiem, kas liecināja, ka ''Tisza'' ir nepārprotama vēlēšanu favorīte, savukārt valdību atbalstošie aptauju veicēji prognozēja ''Fidesz'' uzvaru. Pēc vēlēšanām dažādi starptautiskie līderi apsveica Maģaru ar to, kas tika raksturots kā vēsturisks vēlēšanu rezultāts.<ref name="Reuters 2026">{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/hungary-election-2026-live-viktor-orbans-fidesz-faces-challenge-opposition-peter-2026-04-12/|title=Hungary election results live: Orban concedes to Magyar's Tisza after projections show opposition winning two thirds majority|agency=Reuters|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref><ref name="Associated Press 2026">{{ziņu atsauce |date=12 April 2026 |title=Hungarian Prime Minister Viktor Orbán concedes defeat after 'painful' election result |url=https://www.ms.now/news/hungarian-prime-minister-viktor-orban-concedes-defeat-after-painful-election-result |access-date=12 April 2026 |work=[[MS NOW]] |agency=[[Associated Press]]}}</ref> == Priekšvēsture == === 2022. gada parlamenta vēlēšanas === 2022. gada 3. aprīļa parlamenta vēlēšanās ar 54,13% balsu [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]] partiju apvienība saņēma vislielāko balsu skaitu no visām partijām vai partiju apvienībām kopš 1990. gada. Tā ceturto reizi ieguva divas trešdaļas vietu [[Ungārijas parlaments|Ungārijas parlamentā]]. Apvienība "[[Vienoti par Ungāriju]]" cieta smagu sakāvi un drīz pēc tam tika likvidēta. Tās bijušie biedri Ungārijas parlamentā darbojas atsevišķās politiskajās grupās. No citām mazākajām partijām tikai "[[Mūsu Valsts kustība]]" sasniedza iekļūšanas slieksni, savukārt, [[satīra|satīriskā]] [[Ungārijas Divastu suņa partija]] to nesasniedza.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 April 2022 |title=Nemzeti Választási Iroda |url=https://vtr.valasztas.hu/ogy2022 |website=valasztas.hu}}</ref> Pēc vēlēšanām tikai [[Demokrātiskā Koalīcija|Demokrātiskajai Koalīcija]]i izdevās sasniegt noturīgus divciparu rezultātus aptaujās līdzās ''[[Fidesz]]'', taču tā joprojām krietni atpalika no valdošajām ''Fidesz'' un [[Kristīgi demokrātiskā tautas partija|KDNP]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=16 September 2022 |title=Árnyékkormányt alakít Dobrev Klára |url=https://telex.hu/belfold/2022/09/16/gyurcsany-ferenc-dk-rendkivuli-sajtotajekoztato-felkeszultunk |website=telex.hu}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=6 February 2023 |title=Molnár Csaba: Egy dolgot nem próbált még az ellenzék 2010 óta, hogy legyen egy domináns párt |url=https://telex.hu/belfold/2023/02/06/molnar-csaba-dk-partizan-interju-gyurcsany-ferenc |website=telex.hu}}</ref> [[Eiropas Parlaments]] uzskata Ungāriju par "[[Elektorālā autokrātija|elektorālās autokrātija]]s [[Hibrīdrežīms|hibrīdrežīmu]]" kopš 2022. gada un saskaņā ar [[Līguma par Eiropas Savienību 7. pants|Līguma par Eiropas Savienību 7.1. pantu]] uzskata, ka Ungārijai ir skaidrs risks nopietni pārkāpt [[Līgums par Eiropas Savienību|Līgumu par Eiropas Savienību]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0217_EN.html |title=INTERIM REPORT on the proposal for a Council decision determining, pursuant to Article 7(1) of the Treaty on European Union, the existence of a clear risk of a serious breach by Hungary of the values on which the Union is founded |author=Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs |date=25 July 2022 |publisher=European Parliament |access-date=14 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230321060050/https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0217_EN.html |archive-date=21 March 2023 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=18 January 2024 |title=The Hungarian government threatens EU values, institutions, and funds, MEPs say &#124; News &#124; European Parliament |url=https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20240112IPR16780/the-hungarian-government-threatens-eu-values-institutions-and-funds-meps-say |archive-url=https://web.archive.org/web/20240202105300/https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20240112IPR16780/the-hungarian-government-threatens-eu-values-institutions-and-funds-meps-say |archive-date=2 February 2024 |access-date=14 February 2024 |website=europarl.europa.eu}}</ref> 2024. gada janvārī vairākums [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] nobalsoja par rezolūciju, kurā tika pieprasīts, lai [[Eiropas Savienības Padome]] uzskatītu par iespējamu Ungārijai atņemt tās balsstiesības Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma 7. pantu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Wax |first=Eddy |date=18 January 2024 |title=EU Parliament calls to strip Hungary of voting rights in rule-of-law clash |url=https://www.politico.eu/article/european-parliament-hungary-voting-rights-rule-of-law-viktor-orban/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240131044947/https://www.politico.eu/article/european-parliament-hungary-voting-rights-rule-of-law-viktor-orban/ |archive-date=31 January 2024 |access-date=14 February 2024 |website=[[Politico]]}}</ref> === ''Tisza'' popularitātes uzplaukums === [[Attēls:Peter Magyar.Viktor Orban.jpg|250px|thumb|Maģars un Orbāns paspiež rokas [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] 2024. gadā]] [[Attēls:Magyar Péter, Siófok (2024.03.27.).jpg|thumb|Maģars piedalās mītiņā [[Šiofoka|Šiofokā]] 2025. gadā]] 2024. gada 2. februārī tika atklāts, ka [[Ungārijas prezidents|valsts prezidente]] [[Katalina Novāka]] 2023. gada aprīlī [[Apžēlošana|apžēlojusi]] [[Noziegums|noziedznieku]], kas iesaistīts [[pedofilija]]s lietā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=14 February 2024 |title=Children's home crisis threatens very foundation of Orban regime, say analysts |url=https://www.intellinews.com/children-s-home-crisis-threatens-very-foundation-of-orban-regime-say-analysts-312370/ |access-date=30 March 2024 |website=www.intellinews.com |language=en}}</ref> Skandāla rezultātā Novāka atkāpās no prezidenta amata, kā arī no parlamenta deputātes amata atkāpās bijusī [[Minister of Justice (Hungary)|tieslietu ministre]] [[Judita Varga]], kura bija parakstījusi apžēlošanas lēmumu.<ref name=":2">{{ziņu atsauce |last=Thorpe |first=Nick |date=10 February 2024 |title=Hungarian President Katalin Novak resigns over child-abuse pardon scandal |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68264363 |access-date=27 March 2024 |work=[[BBC News]] |language=en}}</ref> Neilgi pēc tam, Vargas bijušais vīrs [[Pēters Maģars]] savā ''[[Facebook]]'' lapā publicēja ierakstu, kurā paziņo ka atkāpsies no visiem ar valdību saistītajiem amatiem, norādot, ka pēdējie gadi viņam likuši saprast, ka [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] valdīšanas mērķis — "[[nacionāla valsts|nacionāla]]s, [[Suverēna valsts|suverēna]]s, [[Buržuāzija|buržuāziska]]s Ungārijas" ideja — patiesībā ir "politisks produkts", kas kalpo, lai slēptu masveida [[Korupcija|korupciju]] un bagātības nodošanu tiem, kam ir atbilstoši sakari.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=10 February 2024 |title=Varga Judit volt férje: Egy percig sem akarok olyan rendszer részese lenni, amelyben Tónik, Ádámok és Barbarák vígan röhöghetnek a markukba |url=https://telex.hu/belfold/2024/02/10/magyar-peter-varga-judit-volt-ferje-lemondas-ner-rogan-antal |access-date=30 March 2024 |website=telex |language=hu}}</ref> 2024. gada 15. martā Maģars, neskatoties uz sākotnēji pausto atteikšanos piedalīties politikā, [[Budapešta|Budapeštā]] rīkoja mītiņu, kurā piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku, un kurā viņš paziņoja par jaunas politiskās partijas izveidi.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=26 March 2024 |title=Thousands protest in Budapest as Orban embroiled in corruption scandal |url=https://www.euronews.com/2024/03/26/hungarian-whistleblower-releases-audio-suggesting-corruption-in-embattled-orban-government |access-date=30 March 2024 |website=[[Euronews]] |language=en}}</ref> Saskaņā ar tajā mēnesī veiktajām aptaujām, aptuveni 15% vēlētāju apgalvoja, ka viņi "noteikti vai ļoti iespējams" balsos par Maģaru, ja viņš kandidēs vēlēšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=18 March 2024 |title=In Hungary, Scandal and Crisis Suddenly Energize the Opposition |url=https://www.thebulwark.com/p/hungary-orban-scandal-crisis-peter-magyar |access-date=18 March 2024 |website=thebulwark |language=en}}</ref> 2024. gada 10. aprīlī Maģars paziņoja par savu kandidatūru gan Eiropas Parlamenta, gan Budapeštas pilsētas domes vēlēšanās kopā ar tolaik nezināmo ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' jeb Cieņas un brīvības partiju, kas ieguva otro vietu ar gandrīz 30% balsu, kas ir lielākais balsu skaits un procentuālais daudzums no jebkuras ne-''Fidesz'' partijas kopš 2006. gada, izraisot citu opozīcijas partiju sabrukumu un jaunu situāciju Ungārijas politikā. Pēc vidustermiņa vēlēšanām, ''Tisza'' partijas popularitātes nostiprināšanās turpinājās, un saskaņā ar neatkarīgajām/opozīcijas aptaujām līdz gada beigām tā bija kļuvusi par populārāko politisko partiju Ungārijā vai vismaz par ļoti tuvu ''Fidesz'' konkurenti, tādējādi sagraujot ''Fidesz'' nepārtraukto dominanci, kas bija pastāvējusi kopš skandalozās [[Őszöd runa|''Őszöd'' runa]]s nākšanas gaismā 2006. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=23 October 2024 |title=Magyar Péter: Történelmet írunk, 18 éve nem volt ilyen |url=https://24.hu/kozelet/2024/10/23/magyar-peter-tisza-part-kozvelemeny-kutatas-21-kutatointezet-vezetes/ |access-date=23 October 2024 |website=24.hu |language=hu}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=25 June 2025 |title=Silence engulfs pro-government polling institutions |url=https://24.hu/belfold/2025/06/25/government-aligned-polling-institutions-silence/ |access-date=24 September 2025 |website=24.hu |language=hu}}</ref> == Vēlēšanu kampaņa == {{Multiple image | perrow = 2 | image1 = Választás 2026 (1).jpg | image2 = Választás 2026 (106).jpg | image3 = Választás 2026 (33).jpg | image4 = Választás 2026 (98).jpg | footer = Plakātos un reklāmas stendos visā valstī opozīcijas un Eiropas politiķi — piemēram, [[Pēters Maģars]], [[Urzula fon der Leiena]], [[Volodimirs Zelenskis]] un [[Manfrēds Vēbers]] — tiek apsūdzēti mēģinājumos ievilkt Ungāriju [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], liekot sūtot tai ieročus un karaspēku, savukārt ''Fidesz'' tiek attēlota kā vienīgā miera iespēja. }} Ungārijas valdība apsūdzēja [[Ukrainas valdība|Ukrainas valdību]] iejaukšanās vēlēšanās un galvenās opozīcijas partijas Pētera Maģara vadīto ''Tisza'' partiju mēģinājumā iesaistīt Ungāriju [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Nick Thorpe |date=12 March 2026 |title=War in Ukraine spills into Hungarian election campaign |url=https://www.bbc.com/news/articles/crm8rxwyyz8o |access-date=18 March 2026 |work=[[BBC]]}}</ref><ref name="Welt">{{ziņu atsauce |date=16 March 2026 |title=Orbán wirft Selenskyj Einmischung mit "brutaler Offenheit" vor – und erhält Rückendeckung der USA |url=https://www.welt.de/politik/ausland/article6993039e920e7fffb6a74243/orban-wirft-selenskyj-einmischung-mit-brutaler-offenheit-vor-und-erhaelt-rueckendeckung-aus-den-usa.html |access-date=18 March 2026 |work=[[Die Welt]] |language=de}}</ref> [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] pauda cerību, ka kāda persona (domājams, [[Viktors Orbāns|Orbāns]]) neuzliks [[veto]] Eiropas Savienības aizdevumam [[Ukraina]]i. Pretējā gadījumā, kā teica Zelenskis, viņš "vienkārši iedotu šīs personas adresi mūsu bruņotajiem spēkiem — mūsu puiši varētu viņam piezvanīt un runāt ar viņu savā valodā."<ref>{{ziņu atsauce |last1=Zadorozhnyy |first1=Tim |title=Orban threatens force over oil dispute; Zelensky says Ukrainian army could 'speak' to one EU funds blocker |url=https://kyivindependent.com/zelensky-threatens-to-give-one-person-address-to-ukraines-military/ |access-date=24 March 2026 |work=The Kyiv Independent |date=5 March 2026 |language=en}}</ref> Šo komentāru nosodīja Maģars,<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Mared Gwyn Jones |date=6 March 2026 |title=Newsletter: Orbán-Zelenskyy dispute spirals to new heights |url=https://www.euronews.com/my-europe/2026/03/06/newsletter-orban-zelenskyy-dispute-spirals-to-new-heights |access-date=18 March 2026 |work=Euronews}}</ref> [[Eiropas Komisija]]<ref>{{ziņu atsauce |author=Gerardo Fortuna |date=6 March 2026 |title=EU blasts Zelenskyy over veiled threat against Orbán |url=https://www.politico.eu/article/eu-to-volodymyr-zelenskyy-dial-down-not-acceptable-rhetoric-against-hungary-viktor-orban/ |access-date=18 March 2026 |work=Politico}}</ref> un [[Eiropadome]]s [[Eiropadomes prezidenti|prezidents]] [[Antoniu Košta]].<ref>{{ziņu atsauce |date=16 March 2026 |title=EU-Ratspräsident rügt Selenskyj für "unangemessene" Äußerung gegenüber Orbán |url=https://www.welt.de/politik/ausland/article69b917f017184da7cffdc585/pipeline-streit-zwischen-ukraine-und-ungarn-eu-ratspraesident-ruegt-selenskyj-fuer-unangemessene-aeusserung.html |access-date=18 March 2026 |work=[[Die Welt]] |language=de}}</ref> Savukārt, Viktors Orbāns saņēma [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] un [[Marko Rubio]] atbalstu.<ref name="Welt" /> Atbildot uz to, 2026. gada 15. marta demonstrācijas laikā, kas bija veltīta [[1848. gada revolūcija Ungārijā|1848. gada revolūcija]]s piemiņai, Maģars apsūdzēja Orbānu "nodevībā" un Krievijas aģentu aicināšanā iejaukties vēlēšanās ''Fidesz'' labā.<ref>{{Cite web |last=Zsiros |first=Sandor |date=16 March 2026 |title=Magyar: Orbán zdradził wolność Węgier, wciągając w wybory rosyjskie służby |trans-title=Magyar: Orbán betrayed Hungary's freedom by involving Russian services in the elections |url=https://pl.euronews.com/europa/2026/03/16/magyar-orban-zdradzil-wolnosc-wegier-wciagajac-w-wybory-rosyjskie-sluzby |archive-date=16 March 2026 |access-date=16 March 2026 |website=Euronews |language=pl}}</ref> Vēlēšanu laikā notika naftas cauruļvada "[[Družba (naftas vads)|Družba]]" krīze. Ungārija un [[Slovākija]] apsūdzēja Ukrainas varas iestādes par apzinātu remonta atlikšanu politisku iemeslu dēļ.<ref>{{ziņu atsauce |last=Zsiros |first=Sandor |date=19 February 2026 |title=EU calls emergency meeting over Hungary and Slovakia's energy standoff with Ukraine |url=https://www.euronews.com/my-europe/2026/02/19/eu-calls-emergency-meeting-over-hungary-and-slovakias-energy-standoff-with-ukraine |archive-url=https://web.archive.org/web/20260219213519/https://www.euronews.com/my-europe/2026/02/19/eu-calls-emergency-meeting-over-hungary-and-slovakias-energy-standoff-with-ukraine |archive-date=19 February 2026 |access-date=22 February 2026 |work=Euronews}}</ref> Zelenskis ir paziņojis, ka viņš labprātāk neremontētu naftas cauruļvadu "Družba", norādot, ka "mana nostāja, kas ir kopīga ar Eiropas līderiem, ir tāda, ka es neremontēšu cauruļvadu".<ref>[https://www.euronews.com/2026/03/05/zelenskyy-threatens-to-let-ukrainian-soldiers-talk-to-orban-as-pipeline-row-escalates]</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/zelenskyy-reluctant-repair-russian-oil-pipeline-728ee20f05b57d2cdf9d87dd54ccdfc0|title=Zelenskyy says he's reluctant to repair pipeline that brings Russian oil to Central Europe|date=5 March 2026|website=AP News}}</ref> [[Konservatīvās politiskās rīcības konference]]s (CPAC) Ungārijas sanāksme bija saistīta ar vēlēšanu kampaņu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.oe24.at/oesterreich/politik/parteien/kickl-bei-rechten-treffen-kommt-auch-us-vize-hin/673516542|title=Kickl bei Rechten-Treffen: Kommt auch US-Vize JD Vance? |language=de|work=[[Österreich (laikraksts)|Österreich]]|date=20 March 2026|access-date=21 March 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/my-europe/2026/03/18/europes-far-right-unites-around-orban-while-trumps-hungary-visit-remains-uncertain|title= Europe’s far-right unites around Orbán, while Trump’s Hungary visit remains uncertain|work=Euronews|date=18 March 2026|access-date=21 March 2026}}</ref> 2026. gada 21. martā laikraksts ''[[The Washington Post]]'' ziņoja, ka [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] (SVR) ierosinājis sarīkot viltus karoga atentātu pret Orbānu, cenšoties uzlabot viņa izredzes uzvarēt vēlēšanās, teikts SVR iekšējā ziņojumā, ko ieguvis un autentificējis kādas Eiropas valsts izlūkdienests.<ref>{{ziņu atsauce |date=2026-03-21 |title=To tilt Hungarian election, Russians proposed staging assassination attempt |url=https://www.washingtonpost.com/world/2026/03/21/hungary-election-interference-russia-orban/ |access-date=2026-03-27 |work=The Washington Post |language=en |issn=0190-8286}}</ref> 26. martā medijs ''[[Politico Europe]]'' ziņoja, ka Krievijas botu tīkls sociālajos medijos ir publicējis ierakstus, kuros tiek reklamēts vēstījums, ka Orbānam draud atentāts, un Ukraina un Volodimirs Zelenskis tiek pasniegti kā draudi Orbānam.<ref>{{Cite web |date=2026-03-26 |title=Pro-Kremlin bots cry ‘murder’ ahead of Hungary vote |url=https://www.politico.eu/article/pro-kremlin-bots-cry-murder-ahead-of-hungary-vote/ |access-date=2026-03-27 |website=POLITICO |language=en}}</ref> 26. martā Ungārijā tika izlaista [[dokumentālā filma]] "Balss cena" (''The Price of the Vote''), kurā detalizēti aprakstīta sešus mēnešus ilga neatkarīgu filmu veidotāju un žurnālistu veikta izmeklēšana, kurā secināts, ka ''Fidesz'' pirms vēlēšanām iesaistījās masveida vēlētāju iebiedēšanas kampaņā nabadzīgās lauku vai mazpilsētu kopienās, kas kopš 2010. gada ir ''Fidesz'' elektorāta pamats. Filmā tika apgalvots, ka vietējie mēri no ''Fidesz'' šādās kopienās piedāvā skaidru naudu, darbu, malku, transportu uz vēlēšanu iecirkņiem, piekļuvi medikamentiem un [[Sintētiskās narkotikas|sintētiskajām]] [[Narkotikas|narkotikām]] apmaiņā pret "pareizām" balsīm. Filmā tika arī teikts, ka opozīcijas kandidāts ir atteicies no savas kandidatūras uz parlamenta deputāta amatu pēc tam, kad bērnu aizsardzības birojs ''Fidesz'' pārvaldītajā apgabalā it kā draudēja izņemt viņa bērnus no ģimenes.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-03-26 |title=Orban's Hungarian government accused of mass voter intimidation ahead of election |url=https://www.bbc.com/news/articles/c36r0068xp2o |access-date=2026-03-27 |website=www.bbc.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Parlamenta vēlēšanas Ungārijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Ungārijā]] senpyg584jlnvvfd49coicda8wcyaw4 Rakija 0 627993 4467356 4457463 2026-05-12T23:17:49Z Turaids 8965 4467356 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Plūmju rakija]] '''Rakija''' ({{val|sq|raki}}, {{val|bg|ракѝя}}, [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] un {{val|hr|rakija}}, {{val|ro|rachiu}}, [[serbu valoda|serbu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] un {{val|cnr|ракија}}) ir tradicionāls [[Balkānu pussala|Balkānu]] [[stiprie spirtotie dzērieni|stiprais spirtotais dzēriens]] ([[brendijs]]), ko iegūst, [[pārtvaice|pārtvaicējot]] dažādus [[raudzēšana|raudzētus]] [[Augļi|augļus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/best-rated-spirits-in-serbia|title=Best Serbian Spirits}}</ref> Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), ko [[Serbija|Serbijā]] uzskata par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citi rakijas veidi, piemēram: * ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]; * ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]; * ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]; * ''dunjevača'' — no [[parastā cidonija|cidonijām]]. Tās alkohola saturs parasti ir 40–60 %, bet mājas gatavotai rakijai alkohola saturs var būt vēl lielāks. Dzērienu tradicionāli gatavoja lauku saimniecībās, pārtvaicējot raudzētu augļu masu vara pārtvaices aparātos. Ražošanas metodes un receptes bieži tiek nodotas paaudzēs. Daļu rakijas iztur ozolkoka mucās, piešķirot tai dzintara krāsu un izteiktāku garšu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stiprie spirtotie dzērieni]] ewwd1pl5tu51nk6lla118nh2mg3v1vq Freds Ritens 0 628187 4467189 4450571 2026-05-12T18:31:16Z Vylks 50297 4467189 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|5}} | birth_place = | caps1 = 317 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Vihene}} | currentclub = | goals1 = 11 | height = 180 | image = Zaria-Feyenord (1).jpg | caption = Freds Ritens 2014. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|NED}} | nationalyears1 = 1988 | nationalcaps1 = 1 | name = | playername = Freds Ritens | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1979—1992 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | manageryears1 = 1999—2001 | managerclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | manageryears2 = 2006—2008 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | manageryears3 = 2008—2009 | managerclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | manageryears4 = 2009—2012 | managerclubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | manageryears5 = 2012—2013 | managerclubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | manageryears6 = 2014—2015 | managerclubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al Shabab Al Arabi Club|Al Shabab]] | manageryears7 = 2016—2017 | managerclubs8 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]] | manageryears8 = 2018 | managerclubs9 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | manageryears9 = 2019 | managerclubs10 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] (pagaidu treneris) | manageryears10 = 2023 | managerclubs11 = {{fb|CUW}} | manageryears11 = 2026 }} '''Freds Ritens''' ({{Val|nl|Fred Rutten}}, dzimis {{Dat|1962|12|5}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Visu savu spēlētāja karjeru aizvadījis ''[[FC Twente|Twente]]'' vienībā. 1988. gadā aizvadījis vienu maču [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās. Savu trenera karjeru arī sācis ''Twente'' komandā. Vēlāk vadījis arī tādas komandas kā [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]], ''[[PSV Eindhoven]]'', ''[[SBV Vitesse]]'', ''[[Feyenoord]]'', ''[[Al Shabab Al Arabi Club|Al Shabab]]'', ''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'' un ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]''. 2026. gada februārī kļuva par [[Kirasao futbola izlase]]s galveno treneri. Viņa vadībā Kirasao zaudēja divās [[draudzības spēle|draudzības spēlēs]]. Trīs mēnešus pēc stāšanās amatā un mēnesi pirms [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra Ritens atkāpās no amata pēc domstarpībām starp viņu un valstsvienības spēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/rutten-resigns-curacao-coach-amid-talk-advocaat-return-2026-05-11/|title=Rutten resigns as Curacao coach amid talk of Advocaat return|website=reuters.com|language=en|date={{dat|2026|5|11|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|12||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Twente''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2001 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ritens, Freds}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gelderlandē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlases treneri]] qrzqlgfaiqrelbyqi09urbmwj3aj5gq Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 628556 4467327 4452016 2026-05-12T21:40:36Z Lasks 38532 4467327 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Moldova]] | karogs = Flag of Moldova.svg | parraiditajs = [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | nac atlase = | pied reizes = 20 (14 fināli) | pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ESC lab = 3. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/moldova] }} '''[[Moldova]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 20 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Zdob și Zdub]]'' ar dziesmu ''Boonika bate doba''. Moldova Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]], iegūstot 3. vietu. Vēl trīs reizes Moldova ir finišējusi top desmitniekā — [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]] (10. vieta), [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gadā]] (10. vieta) un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] (8. vieta). == Moldovas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Zdob și Zdub]]'' |''Boonika bate doba'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |align="center" | 6. |align="center" | 148 |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 207 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Arsenium]]'' pied. [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' |''Loca'' |Angļu |align="center" | 20. |align="center" | 22 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Natālija Barbu]] |''Fight'' |Angļu |align="center" | 10. |align="center" | 109 |align="center" | 10. |align="center" | 91 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Geta Burlaku]] |''A Century of Love'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 36 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Nellija Čobanu]] |''Hora Din Moldova'' |Rumāņu |align="center" | 14. |align="center" | 68 |align="center" | 5. |align="center" | 106 |- |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[SunStroke Project]] un [[Oļa Tira]] |''Run Away'' |Angļu |align="center" | 22. |align="center" | 27 |align="center" | 10. |align="center" | 52 |- |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''Zdob și Zdub'' |''So Lucky'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 97 |align="center" | 10. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Paša Parfēnijs]] |''Lăutar'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 81 |align="center" | 5. |align="center" | 100 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Aļona Mina]]'' |''O mie'' |Rumāņu |align="center" | 11. |align="center" | 71 |align="center" | 4. |align="center" | 95 |- bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Kristīna Skarlata]] |''Wild Soul'' |Angļu |colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 13 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Eduards Romaņuta]] |''I Want Your Love'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Lidija Īzaka]] |''Falling Stars'' |Angļu |align="center" | 17. |align="center" | 33 |-bgcolor="#cc9966" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''SunStroke Project'' |''Hey, mama'' |Angļu |align="center" | 3. |align="center" | 374. |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 291. |- |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |Angļu |align="center" | 10. |align="center" | 209 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 235 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Anna Odobesku]] |''Stay'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 85 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |Natālija Gordijenko |''Prison'' |Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |Natālija Gordijenko |''Sugar'' |Angļu |align="center" | 13. |align="center" | 115 |align="center" | 7. |align="center" | 179 |- |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |''Zdob şi Zdub'' un [[Brāļi Advahovi]] |''Trenulețul'' |Rumāņu |align="center" | 7. |align="center" | 253 |align="center" | 8. |align="center" | 154 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |Paša Parfēnijs |''Soarele și luna'' |Rumāņu |align="center" | 18. |align="center" | 96 |align="center" | 5. |align="center" | 109 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |Natālija Barbu |'' In the Middle'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 20 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | Rumāņu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Moldovas mūzika]] 43m05ivszi0bszvt0wwhaeh75g28dsf Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 628634 4467329 4456214 2026-05-12T21:41:42Z Lasks 38532 4467329 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 31 (21 fināls) | pirma reize = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ESC lab = 2. vieta: [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/croatia] }} '''[[Horvātija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 31 reizi, debitējot [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Put (grupa)|Put]]'' ar dziesmu ''Don't Ever Cry''. Horvātija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]], iegūstot 2. vietu. Kopš debijas konkursā, Horvātija nav piedalījusies tikai divos konkursos — [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursos. == Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Put (grupa)|Put]]'' |''Don't Ever Cry'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] |align="center" | 15. |align="center" | 31 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 51 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Tonijs Cetinskis]] |''Nek' ti bude ljubav sva'' |Horvātu |align="center" | 16. |align="center" | 27 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Magazin]]'' un [[Lidija Horvata-Dunjko|Lidija]] |''Nostalgija'' |Horvātu |align="center" | 6. |align="center" | 91 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Maija Blagdana]] |''Sveta ljubav'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 98 |align="center" | 19. |align="center" | 30 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[E.N.I]]'' |''Probudi me'' |Horvātu |align="center" | 17. |align="center" | 24 |colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Danijela Martinoviča|Danijela]] |''Neka mi ne svane'' |Horvātu |align="center" | 5. |align="center" | 131 |- |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Dorisa Dragoviča|Dorisa]] |''Marija Magdalena'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 118 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Gorans Karans]] |''Kad Zaspu Anđeli'' |Horvātu |align="center" | 9. |align="center" | 70 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Vanna (dziedātāja)|Vanna]]'' |''Strings Of My Heart'' |Horvātu |align="center" | 10. |align="center" | 42 |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Vesna Pisaroviča]] |''Everything I Want'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Klaudija Beni]] |''Više nisam tvoja'' |Horvātu,<br />Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Ivans Mikuličs]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 50 |align="center" | 9. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' |''Vukovi umiru sami'' |Horvātu |align="center" | 11. |align="center" | 115 |align="center" | 4. |align="center" | 168 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Severīna Vučkoviča|Severina]] |''Moja štikla'' |Horvātu |align="center" | 12. |align="center" | 56 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] |''Vjerujem U Ljubav'' |Horvātu<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' |''Romanca'' |Horvātu |align="center" | 21. |align="center" | 44 |align="center" | 4. |align="center" | 112 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] |''Lijepa Tena'' |Horvātu |align="center" | 18. |align="center" | 45 |align="center" | 13.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam, kā žūrijas favorīti}}</small> |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Feminnem]]'' |''Lako je sve'' |Horvātu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Darja Kincere|Darja]] |''Celebrate'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Nina Badriča]] |''Nebo'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 42 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Klapa s Mora]]'' |''Mižerja'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ņina Kraļjica]] |''Lighthouse'' |Angļu |align="center" | 23. |align="center" | 73 |align="center" | 10. |align="center" | 133 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 13. |align="center" | 128. |align="center" | 8. |align="center" | 141. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 17. |align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Roko Blaževičs|Roko]] |''The Dream'' |Angļu,<br />Horvātu |align="center" | 14. |align="center" | 64 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |[[Damirs Kedžo]] |''Divlji vjetre'' |Horvātu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |[[Albina]] |''Tick-Tock'' |Angļu,<br />Horvātu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |[[Mia Dimšiča]] |''Guilty Pleasure'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 75 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |''[[Let 3]]'' |''Mama ŠČ!'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 123 |align="center" | 8. |align="center" | 76 |- bgcolor="#CCCCCC" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |''[[Baby Lasagna]] |''Rim Tim Tagi Dim'' |Angļu |align="center" | 2. |align="center" | 547 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 177 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |[[Marko Bošņaks]] |''Poison Cake'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 28 |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | Horvātu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Horvātijā == Kaut arī konkurss Horvātijā nav noticis laikā kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas, [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] notika Horvātijas galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]]. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Zagreba]] | ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' | [[Helga Vlahoviča]], [[Olivers Mlakars]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Horvātijas mūzika]] kc65w6zxp83cuvr1swfrbb8tkypwym2 4467411 4467329 2026-05-13T05:04:27Z Meistars Joda 781 4467411 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 31 (21 fināls) | pirma reize = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ESC lab = 2. vieta: [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/croatia] }} '''[[Horvātija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 31 reizi, debitējot [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Put (grupa)|Put]]'' ar dziesmu ''Don't Ever Cry''. Horvātija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]], iegūstot 2. vietu. Kopš debijas konkursā Horvātija nav piedalījusies tikai divos konkursos — [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursos. == Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Put (grupa)|Put]]'' |''Don't Ever Cry'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] |align="center" | 15. |align="center" | 31 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 51 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Tonijs Cetinskis]] |''Nek' ti bude ljubav sva'' |Horvātu |align="center" | 16. |align="center" | 27 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Magazin]]'' un [[Lidija Horvata-Dunjko|Lidija]] |''Nostalgija'' |Horvātu |align="center" | 6. |align="center" | 91 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Maija Blagdana]] |''Sveta ljubav'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 98 |align="center" | 19. |align="center" | 30 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[E.N.I]]'' |''Probudi me'' |Horvātu |align="center" | 17. |align="center" | 24 |colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Danijela Martinoviča|Danijela]] |''Neka mi ne svane'' |Horvātu |align="center" | 5. |align="center" | 131 |- |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Dorisa Dragoviča|Dorisa]] |''Marija Magdalena'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 118 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Gorans Karans]] |''Kad Zaspu Anđeli'' |Horvātu |align="center" | 9. |align="center" | 70 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Vanna (dziedātāja)|Vanna]]'' |''Strings Of My Heart'' |Horvātu |align="center" | 10. |align="center" | 42 |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Vesna Pisaroviča]] |''Everything I Want'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Klaudija Beni]] |''Više nisam tvoja'' |Horvātu,<br />Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Ivans Mikuličs]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 50 |align="center" | 9. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' |''Vukovi umiru sami'' |Horvātu |align="center" | 11. |align="center" | 115 |align="center" | 4. |align="center" | 168 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Severīna Vučkoviča|Severina]] |''Moja štikla'' |Horvātu |align="center" | 12. |align="center" | 56 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] |''Vjerujem U Ljubav'' |Horvātu<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' |''Romanca'' |Horvātu |align="center" | 21. |align="center" | 44 |align="center" | 4. |align="center" | 112 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] |''Lijepa Tena'' |Horvātu |align="center" | 18. |align="center" | 45 |align="center" | 13.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam kā žūrijas favorīti}}</small> |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Feminnem]]'' |''Lako je sve'' |Horvātu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Darja Kincere|Darja]] |''Celebrate'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Nina Badriča]] |''Nebo'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 42 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Klapa s Mora]]'' |''Mižerja'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ņina Kraļjica]] |''Lighthouse'' |Angļu |align="center" | 23. |align="center" | 73 |align="center" | 10. |align="center" | 133 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 13. |align="center" | 128. |align="center" | 8. |align="center" | 141. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 17. |align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Roko Blaževičs|Roko]] |''The Dream'' |Angļu,<br />Horvātu |align="center" | 14. |align="center" | 64 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |[[Damirs Kedžo]] |''Divlji vjetre'' |Horvātu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |[[Albina]] |''Tick-Tock'' |Angļu,<br />Horvātu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |[[Mia Dimšiča]] |''Guilty Pleasure'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 75 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |''[[Let 3]]'' |''Mama ŠČ!'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 123 |align="center" | 8. |align="center" | 76 |- bgcolor="#CCCCCC" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |''[[Baby Lasagna]] |''Rim Tim Tagi Dim'' |Angļu |align="center" | 2. |align="center" | 547 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 177 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |[[Marko Bošņaks]] |''Poison Cake'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 28 |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | Horvātu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Horvātijā == Kaut arī konkurss Horvātijā nav noticis laikā kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas, [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] notika Horvātijas galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]]. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Zagreba]] | ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' | [[Helga Vlahoviča]], [[Olivers Mlakars]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Horvātijas mūzika]] helkdslxypkv2z67b8sju9c9wpah4ir Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 628873 4467330 4453692 2026-05-12T21:42:03Z Lasks 38532 4467330 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Grieķija]] | karogs = Flag of Greece.svg | parraiditajs = [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | nac atlase = | pied reizes = 46 (43 fināli) | pirma reize = [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | ESC lab = 1. vieta: [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ESC sl = 16. vieta pusfinālā: [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/greece] }} '''[[Grieķija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 46 reizes, debitējot [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Marinella]] ar dziesmu ''Krassi, thalassa ke t' agori mou''. Grieķija ir uzvarējusi vienu reizi konkursā [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gadā]], kad to izdarīja [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. == Grieķijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Marinella]] |''Krassi, thalassa ke t' agori mou'' |[[Grieķu valoda|Grieķu]] | align="center" |11. | align="center" |7 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gada]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] | [[Mariza Koha]] | ''Panaghia mou, panaghia mou'' | Grieķu | align="center" | 13. | align="center" | 20 | colspan="2" rowspan="8" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | Pašalis, Marianna, Roberts un Besija | ''Mathema solfege'' | Grieķu | align="center" | 5. | align="center" | 92 |- | align="center" | {{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Tanja Tsanaklidou]] | ''Charlie Chaplin'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 66 |- | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | ''[[Elpida]]'' | ''Socrates'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Anna Vissi]] un ''[[the Epikouri]]'' | ''Autostop'' | Grieķu | align="center" | 13. | align="center" | 30 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | [[Janis Dimitrs]] | ''Feggari kalokerino'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 55 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" | {{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | [[Temis Adamantidisa]] | ''Sarantapente kopelies'' | Grieķu | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | ''[[Kristi Stasinopulosa|Christie]]'' | ''Mou les'' | Grieķu | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984. gada]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Takis Biniaris]] | ''Miazoume'' | Grieķu | align="center" | 16. | align="center" | 15 | colspan="2" rowspan="11" {{N/A|Nav pusfinālu}} |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Polina (Grieķu dziedātāja)|Polina]] | ''Wagon-lit'' | Grieķu | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" | {{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | ''[[Bang]]'' | ''Stop'' | Grieķu | align="center" | 10. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | [[Afrodīte Frīdasa]] | ''Clown'' | Grieķu | align="center" | 17. | align="center" | 10 |- | align="center" | {{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Marianna Efstratiou]] | ''To diko sou asteri'' | Grieķu | align="center" | 9. | align="center" | 56 |- | align="center" | {{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Kristoss Kallovs]] | ''Horis skopo'' | Grieķu | align="center" | 19. | align="center" | 11 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Sofija Vossou]] | ''Anixi'' | Grieķu | align="center" | 13. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | ''[[Cleopatra (grieķu dziedātāja)|Cleopatra]]'' | ''Olou tou kosmou i elpida'' | Grieķu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | [[Katerina Garbi]] | ''Ellada, hora tou fotos'' | Grieķu | align="center" | 9. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Kostass Bigaliss]] un ''[[the Sea Lovers]]'' | ''To trehantiri (Diri Diri)'' | Grieķu | align="center" | 14. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Elina Konstantopulu]] | ''Pia prosefhi'' | Grieķu | align="center" | 12. | align="center" | 68 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | Marianna Efstratiou | ''Emis forame to himona anixiatika'' | Grieķu | align="center" | 14. | align="center" | 36 | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | [[Marianna Zorba]] | ''Horepse'' | Grieķu | align="center" | 12. | align="center" | 39 | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | ''[[Thalassa]]'' | ''Mia krifi evaisthisia'' | Grieķu | align="center" | 20. | align="center" | 12 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] un [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Antique]]'' | ''Die for You'' | Grieķu,<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 3. | align="center" | 147 | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | [[Mihalis Rakinzis]] | ''S.A.G.A.P.O.'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 27 |- | align="center" | {{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 25 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Sakis Ruvs]] | ''Shake It'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 252 | align="center" | 3. | align="center" | 238 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Elena Paparizu]] | ''[[My Number One]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 230 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | Anna Vissi | ''Everything'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 128 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[Sarbels]]'' | ''Yassou Maria'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 139 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 156 |- | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | Sakis Ruvs | ''This Is Our Night'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 120 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends'' | ''OPA'' | Grieķu | align="center" | 8. | align="center" | 140 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 133 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' | ''Watch My Dance'' | Grieķu,<br />Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 120 | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 133 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Elefterija Elefteriu]] | ''Aphrodisiac'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 64 | align="center" | 4. | align="center" | 116 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[Koza Mostra]]'' pied. [[Agatons Iakovidis]] | ''Alcohol Is Free'' | Grieķu,<br />Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 152 | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 2. | align="center" bgcolor="#CCCCCC" | 121 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | ''[[Freaky Fortune]]'' pied. ''[[Riskykidd]]'' | ''Rise Up'' | Angļu | align="center" | 20. | align="center" | 35 | align="center" | 7. | align="center" | 74 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Marija Elena Kirjaku]] | ''One Last Breath'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 23 | align="center" | 6. | align="center" | 80 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | ''[[Argo (grupa)|Argo]]'' | ''Utopian Land'' | Angļu,<br />Grieķu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 44 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[Demy]]'' | ''This is Love'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 77 | align="center" | 10. | align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Janna Terze]] | ''Oniro mou'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 81 |- | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Katerina Duska]] | ''Better Love'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 74 | align="center" | 5. | align="center" | 185 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''Supergirl'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Last Dance'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 170 | align="center" | 6. | align="center" | 184 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Amanda Tenfjorda]] | ''Die Together'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 215 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 211 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Viktors Vernikos]] | ''What They Say'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 14 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Marina Sati]] | ''Zari'' | Angļu,<br />Grieķu | align="center" | 11. | align="center" | 126 | align="center" | 5. | align="center" | 86 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Klaudija]] | ''Asteromata'' | Grieķu | align="center" | 6. | align="center" | 231 | align="center" | 4. | align="center" | 112 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto'' | Grieķu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Grieķijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Atēnas]] | [[OAKA Halle]] | [[Marija Menounos]] un [[Sakis Ruvs]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Grieķijas mūzika]] 5mysr3oewu41z68qxa7of20fupdy8wj Savienība Vidusjūrai 0 629262 4467206 4458916 2026-05-12T18:58:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467206 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = {{collapsible list | title_style = background:transparent;text-align:center;line-height:normal;font-size:95%; | title = {{resize|1.25em|Savienība Vidusjūrai}} | {{Infobox |subbox=yes |bodystyle=font-size:77%;font-weight:normal; | rowclass1 = mergedrow| label1 = [[Arābu valoda|Arābu]]: | data1 = {{lang|ar|الاتحاد من أجل المتوسط|rtl=yes}}<br /> | rowclass2 = mergedrow| label2 = [[Angļu valoda|Ķīniešu]]: | data2 = {{lang|en|Union for the Mediterranean|italic=unset}}<br /> | rowclass3 = mergedrow| label3 = [[Franču valoda|Franču]]: | data3 = {{lang|fr|Union pour la Méditerranée|italic=unset}} }}}} | native name = | native name lang = | image = Union for the Mediterranean logo.svg | map = Union for the Mediterranean - updatable.svg | size = | type = Starpvaldību organizācija | formation = {{dat|2008|7|13}} | headquarters = [[Barselona]], {{ESP}} | membership = 43 valstis | leader_title = Ģenerālsekretārs | leader_name = [[Nasers Kamels]] | language = [[angļu valoda]]<br />[[arābu valoda]]<br />[[franču valoda]] | website = {{URL|https://ufmsecretariat.org/}} }} '''Savienība Vidusjūrai''' ({{val|en|Union for the Mediterranean, UfM}}) ir 2008. gadā dibināta 43 valstu (27 [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis un 16 partneres) [[starpvalstu organizācija]], kas veicina sadarbību Eiropas un Vidusjūras reģionā. Tā deklarē koncentrēšanos uz ilgtspējīgu attīstību, stabilitāti, reģionālo integrāciju un praktisku projektu īstenošanu. Savienībai jārisina enerģētikas un energoresursu, drošības, terorisma apkarošanas, migrācijas un tirdzniecības jautājumi. Eiropas un Vidusjūras reģiona Savienībai jāsadarbojas noteiktu kopīgu struktūru ietvaros, tostarp tiesībaizsardzības struktūrās, lai apkarotu korupciju, terorismu, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. Starp deklarētajiem mērķiem ir arī sieviešu tiesību veicināšana, jauniešu nodarbinātība un vides aizsardzība. Savienības galvenā mītne atrodas [[Barselona|Barselonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euractiv.pl/polityka-zagraniczna/artykul/siedziba-unii-dla-rodziemnomorza-bdzie-w-barcelonie?newsletter=55|title=Siedziba Unii dla Śródziemnomorza będzie w Barcelonie {{!}} Polityka zagraniczna {{!}} Unia Europejska {{!}} Euractiv.pl|last=EurActiv.pl|website=www.euractiv.pl|access-date=2026-04-16|language=en|archive-date=2011-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20110917115543/http://www.euractiv.pl/polityka-zagraniczna/artykul/siedziba-unii-dla-rodziemnomorza-bdzie-w-barcelonie?newsletter=55}}</ref> == Priekšvēsture == Savienība tiek pozicionēta kā dabisks 1995. gadā aizsāktā [[Barselonas process|Barselonas procesa]], t.i. Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības, turpinājums. Barselonas process ap 2005. gadu bija kļuvis neefektīvs un vairums [[Arābu valstu līga|arābu valstu]] to boikotēja, iebilstot pret ES valstu tām uzspiesto cīņu pret [[Terorisms|terorismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/elmundo/2005/11/28/internacional/1133151403.html|title=España y sus socios europeos asumen que la Cumbre puede saldarse hoy con un fracaso {{!}} elmundo.es|website=www.elmundo.es|access-date=2026-04-16}}</ref> Priekšlikums izveidot jaunu kopienu pirmo reizi parādījās [[Nikolā Sarkozī]] vēlēšanu kampaņas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> Pēc uzvaras vēlēšanās Francija sāka iezīmēt konkrētākus plānus. 2007. gada 23. oktobrī prezidents Sarkozī uzaicināja visus Vidusjūras reģiona valstu līderus uz līderu samitu Francijā 2008. gada jūlijā. Sarkozī uzskatīja [[Turcija]]s dalību par alternatīvu tās dalībai ES, pret ko viņš iebilda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> Viņš arī uzskatīja, ka organizācija varētu būt forums dialogam starp [[Izraēla|Izraēlu]] un tās kaimiņvalstīm. Sākotnēji dažas ES valstis, galvenokārt [[Vācija]], pauda skepsi pret projektu. Tās apsūdzēja to uzdevumu un esošo iestāžu, piemēram, [[Vidusjūras partnerība]]s, dublēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/87214/merkel-criticises-sarkozys-mediterranean-union-plans/|title=Merkel criticises Sarkozy’s Mediterranean Union plans|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2007-12-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/96017/slovenia-criticises-french-mediterranean-union-proposal/|title=Slovenia criticises French Mediterranean Union proposal|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-01-17|language=en-US}}</ref> 2008. gada februārī Francijas Eiropas lietu ministrs [[Žans Pjērs Žujē]] paziņoja, ka jaunā kopiena papildinās un bagātinās esošās sadarbības struktūras. Viņš arī paziņoja, ka nosaukums Vidusjūras reģiona Savienība ir piemērotāks nekā nosaukums “Vidusjūras Savienība”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/75810/france-says-it-has-no-preferred-eu-president-candidate/|title=France says it has no preferred EU president candidate|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-02-27|language=en-US}}</ref> Ministra Žujē paziņojumā tika atbildēts uz dažiem Eiropas valstu iebildumiem. Sarkozī sākotnējais priekšlikums paredzēja tikai Vidusjūras reģiona valstis kā Savienības dalībvalstis. Tas izraisīja īpašu Vācijas pretestību. 2008. gada martā prezidents Sarkozī tikās ar kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], lai apspriestu jaunās savienības projektu. Tikšanās rezultātā tika pārskatīts Francijas projekts un Savienībā iekļautas visas 27 ES valstis. Tika arī paziņots, ka jaunā kopiena balstīsies uz esošo Barselonas procesu.<ref name=":0">https://archive.ph/2025.01.07-171650/https://www.reuters.com/article/worldNews/idUSL0466342320080304/ Turkey, reassured on EU, backs "Club Med" plan</ref> Jaunās savienības projekts tika oficiāli apstiprināts [[Brisele|Briselē]] [[Eiropas Savienības Padome|ES Padomes]] sanāksmē 2008. gada 12.—13. martā. Savienība tika oficiāli izveidota līderu samitā Parīzē 2008. gada 13. un 14. jūlijā. Samita laikā cita starpā notika tikšanās starp [[Libāna]]s prezidentu [[Mišels Sulaimans|Mišelu Sulaimanu]] un [[Sīrija]]s prezidentu [[Bašārs Asads|Bašāru al Asadu]]. Abu valstu līderi paziņoja par izrāvienu saspīlētajās savstarpējās attiecībās un vēstniecību atvēršanu abās valstīs. == Dalībnieki == Savienībā Vidusjūrai ir 43 dalībvalstis: 27 [[Eiropas Savienības dalībvalstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|ES dalībvalstis]] (ieskaitot 2013. gadā tai pievienojušos [[Horvātija|Horvātiju]]), kā arī [[Albānija]], [[Alžīrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Melnkalne]], [[Ēģipte]], [[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Maroka]], [[Mauritānija]], [[Monako]], [[Palestīnas Valsts|Palestīna]], [[Sīrija]], [[Tunisija]], [[Turcija]] un [[Ziemeļmaķedonija]]. [[Lībija]] ir vienīgā Vidusjūras reģiona valsts, kas nav pievienojusies Vidusjūras Savienībai. Lībijas agrākais līderis [[Muammars Kadāfi]] to nosauca par jaunu Eiropas "koloniālo projektu" un mēģinājumu sagraut [[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psz.pl/91-europa/kadafi-unia-srodziemnomorska-powrotem-do-kolonializmu|title=Kadafi: Unia Śródziemnomorska powrotem do kolonializmu - Portal Spraw Zagranicznych psz.pl|last=Jórasz|first=Anna|website=psz.pl|access-date=2026-04-16|language=pl-pl}}</ref> Valstij ir novērotāja statuss organizācijā un Barselonas process, un šajā lomā tā piedalās reģionālās sanāksmēs, samitos un konferencēs. Gan Savienība Vidusjūrai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Med-Union-wants-Libya-as-full-member.384562|title=Med Union wants Libya as full member|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-16|date=2011-09-13|language=en-gb}}</ref> gan Lībijas varas iestādes pēc [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|Kadāfi gāšanas]] ir paziņojušas par savu gatavību piešķirt valstij pilntiesīgu dalību organizācijā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373|title=Libyan FM on Border Security, Militias - ASHARQ AL-AWSAT|work=ASHARQ AL-AWSAT|access-date=2026-04-16|date=2013-10-26|last=Al-awsat|first=Asharq|language=en-US|archive-date=2016-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160605121452/http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373}}</ref> taču to apgrūtina iekšējās jukas. Turcija piekrita dalībai projektā tikai 2008. gada martā pēc tam, kad ES valstis bija apsolījušas, ka Vidusjūras reģiona savienība nebūs alternatīva Turcijas pilntiesīgai dalībai kopienā.<ref name=":0" /> Sīrija apturēja savu dalību Savienībā Vidusjūrai 2011. gada 22. jūnijā [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/https:////ec.europa.eu//commission//presscorner//detail//en//memo_14_232|title=ENP Package – Syria|website=European Commission - European Commission|access-date=2026-04-16}}</ref> Dalību atsāka 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ufmsecretariat.org/ufm-senior-officials-meet-in-brussels-to-advance-new-strategy-and-welcome-syrias-resumption-of-membership/|title=UfM Senior Officials meet in Brussels to advance new strategy and welcome Syria’s resumption of membership|last=Mediterranean|first=Union for the|website=Union for the Mediterranean - UfM|access-date=2026-04-16|date=2025-07-09|language=en-US}}</ref> == Praktiskie projekti == Ūdens kvalitātes uzlabošanas sauklis paredz vismaz 45 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību [[Magriba]]s valstīs viskritiskākajās vietās. Faktiski vajadzētu uzbūvēt 300 šādas iekārtas. Tikpat ambiciozs ir plāns būvēt automaģistrāli no [[Sīnāja pussala]]s uz [[Kasablanka|Kasablanku]]. Franču plānotāji kā galvenie Savienības autori ir apņēmušies piesaistīt privātos investorus lielākās daļas transporta projektu finansēšanai.<ref>https://archive.is/20130213041154/www.maec.es/es/MenuPpal/Paises/Mediterraneo/Paginas/partenariadomediterraneo2010.aspx El Partenariado Euro-Mediterráneo: del Proceso de Barcelona a la Unión por el Mediterráneo </ref> Organizācija par ES naudu veikusi desmitiem izglītošanas projektu uzņēmējdarbībā un ekoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf|title=Wayback Machine|website=www.egrejob.eu|access-date=2026-04-16|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304044814/http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edile-initiative.org/en/edile-project|title=Mediterranean dairy products {{!}} EDILE|website=www.edile-initiative.org|access-date=2026-04-16|language=en|archive-date=2017-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20171107222423/http://www.edile-initiative.org/en/edile-project}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība]] [[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]] 5kk67iscc87ec1qoazoezt9lfc4ar77 Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 629359 4467331 4456146 2026-05-12T21:42:29Z Lasks 38532 4467331 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Somija]] | karogs = Flag of Finland.svg | parraiditajs = [[Ģenerālraidorganizācija|YLE]] | nac atlase = | pied reizes = 59 (51 fināls) | pirma reize = [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ESC lab = 1. vieta: [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]], [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]], [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]], [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]], [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | majaslapa = https://areena.yle.fi/tv/ohjelmat/57-mW7OY44xJ | EBU lapa = }} '''[[Somija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 59 reizes, debitējot [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Laila Kinnunena]] ar dziesmu ''Valoa ikkunassa''. Līdz šim Somija ir uzvarējusi vienu reizi — [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad uzvaru ieguva grupa ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. == Somijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Laila Kinnunena]] |''Valoa ikkunassa'' |[[Somu valoda|Somu]] | align="center" |10. | align="center" |6 | colspan="2" rowspan="9" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Mariona Runga]] |''Tipi-tii'' |Somu | align="center" |7. | align="center" |4 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Laila Halme]] |''Muistojeni laulu'' |Somu | align="center" |13. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Lase Mortensons]] |''Laiskotellen'' |Somu | align="center" |7. | align="center" |9 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Viktors Klimenko]] |''Aurinko laskee länteen'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Anna Kristīne]] |''Playboy'' |Somu | align="center" |10. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Matī Kalevi Sītonens|Fredijs]] |''Varjoon – suojaan'' |Somu | align="center" |12. | align="center" |3 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Kristīna Hautala]] |''Kun kello käy'' |Somu | align="center" |16. | align="center" |1 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Jarkko un Laura]] |''Kuin silloin ennen'' |Somu | align="center" |12. | align="center" |6 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Marku Aro]] un [[Koivisto māsas]] |''Tie uuteen päivään'' |Somu | align="center" |8. | align="center" |84 | colspan="2" rowspan="24" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Paivi Paunu]] un [[Kims Flors]] |''Muistathan'' |Somu | align="center" |12. | align="center" |78 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |Mariona Runga |''Tom Tom Tom'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |6. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Karita Holmstrēma|Karita]] |''Keep Me Warm'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |''[[Pihasoittajat]]'' |''Old Man Fiddle'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |74 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |Fredijs un draugi |''Pump-Pump'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Monika Aspelunda]] |''Lapponia'' |Somu | align="center" |10. | align="center" |50 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Seija Simola]] |''Anna rakkaudelle tilaisuus'' |Somu | align="center" |18. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Katri Helēna]] |''Katson sineen taivaan'' |Somu | align="center" |14. | align="center" |38 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |[[Vesa-Matti Loiri]] |''Huilumies'' |Somu | align="center" |19. | align="center" |6 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Riki Sorsa]] |''Reggae O.K.'' |Somu | align="center" |16. | align="center" |27 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Kojo]]'' |''Nuku pommiin'' |Somu | align="center" |18. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Ami Aspelunda]] |''Fantasiaa'' |Somu | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |''[[Kirika]]'' |''Hengaillaan'' |Somu | align="center" |9. | align="center" |46 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Sonja Lumme]] |''Eläköön elämä'' |Somu | align="center" |9. | align="center" |58 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Kari Kuivalainens|Kari]] |''Never The End'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Vikija Rosti]] |''Sata salamaa'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Boulevard]]'' |''Nauravat silmät muistetaan'' |Somu | align="center" |20. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |[[Anneli Sāristo]] |''La dolce vita'' |Somu | align="center" |7. | align="center" |76 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Beat]]'' |''Fri?'' |[[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" |21. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Kaija Karkinena|Kaija]] |''Hullu yö'' |Somu | align="center" |20. | align="center" |6 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |[[Pave Maijanens|Pave]] |''Yamma Yamma'' |Somu | align="center" |23. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |Katri Helēna |''Tule luo'' |Somu | align="center" |17. | align="center" |20 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |''[[CatCat]]'' |''Bye Bye Baby'' |Somu,<br />Angļu | align="center" |22. | align="center" |11 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} |- | align="center" bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | bgcolor="#FE8080" | [[Jasmīna Tatjana Anete Valentīna|Jasmīna]] | bgcolor="#FE8080" | ''Niin kaunis on taivas'' | bgcolor="#FE8080" | Somu | align="center" bgcolor="#FE8080" |23. | align="center" bgcolor="#FE8080" |9 | align="center" |22. | align="center" |26 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |''[[Edea]]'' |''Aava'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |22 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Nina Ostrema]] |''A Little Bit'' |Angļu | align="center" |18. | align="center" |18 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Laura Voutilainena]] |''Addicted To You'' |Angļu | align="center" |20. | align="center" |24 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursā}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Jari Sillanpē]] |''Takes 2 to Tango'' |Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Geirs Ronings]] |''Why?'' |Angļu | align="center" |18. | align="center" |50 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Lordi]]'' |''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |292 | align="center" |1. | align="center" |292 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Hanna Pakarinena]] |''Leave Me Alone'' |Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 53 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Teräsbetoni]]'' |''Missä miehet ratsastaa'' |Somu | align="center" | 22. | align="center" | 35 | align="center" | 8. | align="center" | 79 |- | align="center" bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |bgcolor="#FE8080" | ''[[Waldo's People]]'' |bgcolor="#FE8080" | ''Lose Control'' |bgcolor="#FE8080" | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 25. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 22 | align="center" | 12.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam, kā žūrijas favorīti}}</small> | align="center" | 42 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Kuunkuiskaajat]]'' |''Työlki ellää'' |Somu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Paradise Oskar]]'' | ''Da Da Dam'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 57 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 103 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Pernilla Karlssone]] | ''När jag blundar'' | Zviedru | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 41 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Krista Sīgfridsa]] |''Marry Me'' |Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 13 | align="center" | 9. | align="center" | 64 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |''[[Softengine]]'' |''Something Better'' |Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 72 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 97 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Pertti Kurikan Nimipäivät]]'' |''Aina mun pitää'' |Somu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" bgcolor="#FE8080" | 16. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 13 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Sandhja]]'' |''Sing It Away'' |Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 92 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |Angļu | align="center" | 25. | align="center" | 46 | align="center" | 10. | align="center" | 108 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[Darude]]'', pied. [[Sebastians Rejmans]] |''Look Away'' |Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" bgcolor="#FE8080" | 17. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 23 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Aksels Kankānranta|Aksels]] | ''Looking Back'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Blind Channel]]'' | ''Dark Side'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 301 | align="center" | 5. | align="center" | 234 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[The Rasmus]]'' | ''Jezebel'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 38 | align="center" | 7. | align="center" | 92 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Käärijä]]'' | ''Cha, Cha, Cha'' | Somu | align="center" | 2. | align="center" | 526 | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 177 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Windows95man]]'' | ''No Rules!'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 38 | align="center" | 7. | align="center" | 59 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Ērika Vikmane]] | ''Ich komme'' | Somu,<br />[[Vācu valoda|Vācu]] | align="center" | 11. | align="center" | 196 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 115 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | Somu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Somijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Helsinki]] | ''[[Hartwall Arena]]'' | [[Jāna Pelkonena]], [[Miko Lepilampi]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] bjkg8vmalnqoahful95tvz4vtncl5vw Rīgas saldēšanas mašīnu rūpnīca "Kompresors" 0 629724 4467122 4457065 2026-05-12T15:01:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467122 wikitext text/x-wiki '''Rīgas saldēšanas mašīnu rūpnīca "Kompresors"''' bija [[PSRS]] Vieglās un pārtikas rūpniecības mašīnu būves un sadzīves aparātu ražošanas ministrijas uzņēmums, kas 1950. gadā sāka darboties [[Starta iela (Rīga)|Starta ielā]] 1 un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 74/76, [[Rīga|Rīgā]],<ref>[https://tegos.legal/deals-and-cases/tgs-baltic-represented-the-real-estate-development-company-sia-city-development-company-in-the-land-sale-transaction-to-estmak-capital-oue-group-company-sia-riga-properties-3/ TGS Baltic]{{Novecojusi saite}}</ref> ražojot iekārtas ne tikai pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei, bet arī militārām vajadzībām. == Vēsture == Galvenā ražotne atradās bijušās Rīgas svaru rūpnīcas ēkās. 1950. ɡadā izveidoja Rīgas saldēšanas ierīču rūpnīcu "Kompresors", kuru 1965. ɡadā pārdēvēja par Rīgas rūpnīcu "Kompresors", kas bija pakļauta PSRS Vieglās un pārtikas rūpniecības mašīnu būves un sadzīves aparātu ražošanas ministrijai. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1991. ɡada septembrī to pārveidoja par Valsts Rīgas uzņēmumu "Kompresors", kas darbojās līdz 1999. ɡadam<ref>[https://archiv.org.lv/?id=9009&kods=700000914&vien=2 Latvijas Valsts arhīvs]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] pmkkl8wumoxo8v43a6xjl7ul4bdubwo Tramvaju satiksme Navapolackā 0 629767 4467491 4459237 2026-05-13T07:53:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467491 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tram map of Navapolack.png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Новополоцк БКМ-60102 № 050.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs BKM-60102]] [[Attēls:Новополоцк 71-605 № 007.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs KTM-71-605]] '''Tramvaju satiksme Navapolackā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Novopolocka|Navapolackas]] pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vicebskas apgabalā]]. Ātrgaitas tramvaja līnija domāta galvenokārt, lai savienotu pilsētu ar tās rūpniecisko zonu, un to pārsvarā izmanto rūpnīcu ''[[Polimir]]'' un ''Polimir Nitron'' darbinieki. Tramvaja kustību pilsētā atklāja 1974. gada 23. maijā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151//|title=Официальный сайт города Новополоцка - НТКУП "Трамвайный парк"|last=DRMS_Andreas|website=www.novopolotsk.by|access-date=2026-04-21|archive-date=2017-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20170320030717/http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151}}</ref> tas bija trešais ātrgaitas tramvajs PSRS. Līniju sākotnēji pārvaldīja rūpnīca ''Polimir'', bet 2003. gadā to pārņēma pašvaldība.<ref name=":1">[https://sammit.tv/2018-03-08/tramvaj/ Sammit.tv. 19 из 22 водителей трамвая в Новополоцке — женщины]</ref> Līnijas maršrutu kopējais garums ir 13,5 km, visas līnijas garums 9,1 km,<ref>[https://trackmap.ru/img/tm_novopolock.png Trackmap.]</ref> [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] garums kopā ar tehniskajiem ceļiem — 16 km. Tramvaja līnijai ir 14 pieturas, vidējais attālums starp pieturām 0,76 km. Pašlaik Novopolockā oficiāli darbojas 1. un D maršruti — D ir saīsināts maršruts no ''Izmeritel'' rūpnīcas līnijas pilsētas pusē līdz tramvaju depo līnijas vidū un darbojas dienas vidū, kad galvenā maršruta kustības intervāls ir īpaši liels.<ref name=":2">[https://forumtr.ru/read.php?1,153024,153024#msg-153024 Forumtr. НОВОПОЛОЦК: введён новый маршрут трамвая.]</ref> Tomēr šie numuri ir atrodami tikai pieturvietās izvietotajos sarakstos — maršruta zīmes bieži vien nav arī uz pašiem tramvaju vagoniem.<ref name=":2" /> == Vēsture == === Priekšvēsture === Navapolackas jaunās pilsētas ģenerālplāna izstrādes un Polackas naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecības uzsākšanas laikā 1950. gadu beigās radās nepieciešamība pēc transporta sistēmas, lai rūpnīcas strādnieki varētu nokļūt savā darba vietā. Sākotnēji šim nolūkam tika apsvērta dzelzceļa transporta pielāgošana un šajā laikā plānoja izbūvēt atzaru no Ksti stacijas [[Polocka|Polackas]]-[[Kruļevščina]]s līnijā, ar stacijām Padkasceļcu dzīvojamajā rajonā un tieši rūpniecības zonā. Bija paredzēta arī autobusu satiksme. Apsvēra arī tramvaju un trolejbusu līnijas, taču sākotnēji dzelzceļa līniju uzskatīja par prioritāti pasažieru vilcienu lielākās manevrētspējas un papildu ceļu un kontaktlīniju būves nepieciešamības novēršanas dēļ. 1958. gadā dzelzceļa līniju pārtrauca, un Novopolockā galu galā izveidoja autobusu satiksmi. Novopolockas rūpniecības zonā galu galā izbūvēja dzelzceļa līniju ar atzaru no Ksti, taču to lieto tikai kravu pārvadājumiem, jo ​​to novilka pa īsāko ceļu un tā atrodas tālu no dzīvojamajiem rajoniem. 1964. gadā, izstrādājot Polackas ģenerālplānu, ''Belgosproekt'' institūta Vicebskas filiāles projektētāji apsvēra iespējas pēc 1970. gada izveidot papildu ātrgaitas transporta sistēmu — vai nu [[Viensliedes dzelzceļš|monoreilu]], vai ātrgaitas tramvaju. Ņemot vērā monoreilu sistēmu retumu PSRS, projekta autori izvēlējās tramvaju; šo izvēli apstiprināja ar [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] Tautsaimniecības padomes rīkojumu 1965. gadā. Pirmajā Novopolockas ātrgaitas tramvaja būvniecības fāzē ietilpa līnija no dzīvojamajiem rajoniem uz ķīmisko rūpnīcu (tagad ''Polimir'') un atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu (tagad ''[[Naftan]]'').<ref name=":0" /> Sākotnēji līnija atradās pilsētas dzīvojamo rajonu nomalē, gar Blohinas un Komsomoļskas ielām. Lēmums par līnijas izvietojumu šādā veidā tika ilgi apspriests, jo attālums no tramvaja pieturām līdz dzīvojamām ēkām gar [[Daugava|Rietumu Dvinas]] upes krastiem izrādījās pārmērīgs (līdz pat 800 metriem), taču vienlaikus tas deva blīvi apdzīvoto rajonu iedzīvotājiem trokšņa mazināšanu. Kā kompromiss tika izbūvēta plata gājēju aleja no Komsomoļskas ielas tramvaja pieturas līdz Molodjožnajas ielai, un no 7. skolas tramvaja pieturas līdz Rietumu Dvinas krastam uzbūvēja jaunu Družbas ielu. Līnijas projektā bija paredzētas arī pazemes ieejas, kas veda uz pieturām pilsētas dzīvojamajos rajonos, un tajās būtu uzstādīti braukšanas maksas [[Turnikets|turniketi]]. Otrajā būvniecības fāzē bija iekļauta līnija ar tiltu pāri Rietumu Dvinas upei uz Polacku, ko tā arī neuzbūvēja.<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ntpark.by/index.php/o-nas|title=О нас|website=ntpark.by|access-date=2026-04-21}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2000. gados plānoja apvienot abu pilsētu [[Trolejbuss|trolejbusu]] tīklu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorobt.narod.ru/novopolotsk/novopolotsk.htm|title=Новополоцк|website=gorobt.narod.ru|access-date=2026-04-21}}</ref> bet tas nenotika, un 2020. gados atgriezās pie tramvaja pagarināšanas plāna. Tramvaju sistēmas būvniecība Navapolackā sākās 1967. gadā. Būvniecības laikā pārtrauca pazemes pāreju ierīkošanu uz pieturām un turniketiem, tāpat kā atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu.<ref>''М. М. Шлеймович.'' О практике формирования транспортной инфраструктуры Новополоцка. ''Вестник Полоцкого государственного университета. Серия B. Промышленность. Прикладные науки'' (2023).</ref> Būvniecības laikā jaunbūvētajā tramvaju depo darbojās vārti ar dzelzceļu KTM-5 tramvaju vagonu piegādei; tos demontēja pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā. Galvenos būvdarbus pabeidza līdz 1973. gada decembrim. Tramvaja līniju nodeva ''Polimir'' rūpnīcas 801. darbnīcas kontrolē. === Darbības laiks === 1974. gada februārī notika tramvaja līnijas pirmais testa brauciens ar [[KTM-5|KTM-5M3]] tramvaju. Pasažieru pārvadājumus uzsāka 1974. gada 23. maijā.<ref name=":3" /> 2000. gadā sistēma pārvadāja rekordlielu pasažieru skaitu: 5,3 miljonus cilvēku. 2003. gada februārī tramvaju kompāniju nodeva pilsētai, izveidojot pašvaldības vienoto uzņēmumu "Tramvaju parks". 2000. un 2010. gados ievērojamu daļu tramvaju parka atjaunināja ar ''[[Belkommunmaš]]'' rūpnīcā ražotajiem BKM (AKSM) vagoniem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/37/|title=Novopolocka|website=transphoto.org|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> bet daži KTM-5 vagoni (tai skaitā no pirmās piegādes 1973. gadā) joprojām turpina pārvadāt pasažierus.<ref name=":1" /> == Tehniskie dati == 2022. gada septembrī pilsētā darbojās viena tramvaja līnija, divi maršruti un 32 tramvaja vagoni (26 pasažieru un 6 tehniskie), 2026. gadā bija par vienu pasažieru vagonu mazāk.<ref name=":3" /> No tiem 13 vagoni bija ''KTM 5M3'', 10 — ''AKSM-60102'' un pa vienam ''AKSM-62103'' un ''AKSM-802''. Depo projektēts uz gandrīz 100 vagoniem.<ref name=":3" /> 2022. gadā tramvajs pārvadāja 1,3 miljonus pasažieru (3,5 tūkstošus dienā). 2018. gadā sistēmā strādāja 22 tramvaju vadītāji, no kuriem 19 bija sievietes.<ref name=":1" /> Pavisam tramvaju parka sistēmā 2026. gadā strādāja 95 cilvēki.<ref name=":3" /> [[Sliežu platums]] — 1524 mm, kontakttīkla spriegums — 550 voltu, kontakttīkla augstums 5,5 metri. == Paredzētā paplašināšana == 2025. gada pilsētas projektā plānotas jaunas līnijas.<ref name=":3" /> === Līnija uz ''Naftan'' rūpnīcu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnija ies tieši pa Ņeftepererabotčikovu ielu, atzarojoties no galvenā maršruta pēc pieturas "Podstancija",<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://blizko.by/notes/v-novopolotske-sobralis-prodlevat-tramvaynuyu-liniyu-vot-po-kakim-ulitsam-mogut-proyti-puti_vg|title=В Новополоцке собрались продлевать трамвайную линию. Вот по каким улицам могут пройти пути|last=Карелина|first=Анна|website=Blizko.by|access-date=2026-04-21|date=2025-04-04|language=ru}}</ref> un tai pie rūpnīcas "Naftan" centrālās ieejas būs apgriešanās cilpa. Līnijas būvniecības plāni pastāvēja kopš Navapolackas tramvaju sistēmas projektēšanas sākuma, taču būvniecību neuzsāka. Pēc tam līnijas būvniecības plānus atlika līdz 1985. gadam, taču arī tad būvniecību neuzsāka. Satiksmi šeit pašlaik nodrošina 2. autobusa maršruts. Plānotais atzara garums ir ap 2 kilometriem. === Līnija pa Slabadskas ielu === Saskaņā ar 2025. gada projektu līnijai jāiet pa Slabadskas ielu un tai jābūt atgriešanās cilpai pilsētas slimnīcas teritorijā. Šis atzars būtu ap 1,5 kilometrus garš. === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai === Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai bija plānota jau kopš 1960. gadiem. Tomēr galvenais šķērslis bija nepieciešamība uzbūvēt jaunu autoceļa tiltu pāri Rietumu Dvinai Navapolackā un rekonstruēt ceļu starp Polacku un Navapolacku netālu no Rapnas un Čarneščinas ciemiem. Sākotnēji jauno tiltu ar tramvaja līniju bija plānots būvēt kā esošās līnijas turpinājumu pēc rūpnīcas "Izmeriteļ" vienā līnijā pa Zavodskoju projezdu. Šajā teritorijā jau bija ielikti pamati tramvaja līnijas pagarinājumam: 1981. gadā, pirms būvniecības uzsākšanas 7. mikrorajonā, gar Molodjožnajas ielu netālu no Zavodskoja projezda uzbūvēja autoceļa pārvadu. Zem tā uzbūvēja platformas topošajai tramvaja pieturai, uz kurām varēja nokļūt pa kāpnēm. Tomēr 1989. gadā nomainīja plānotā tilta vietu. 2000. gados platformas un kāpnes demontēja un to vietā uzbūvēja autostāvvietu. Saskaņā ar 2025. gada projektu plānotā tramvaja līnija Polackas virzienā ietver vairākus būvniecības posmus. Pirmais posms ietver līnijas pagarināšanu no "Izmeriteļ" caur Navapolacku līdz tās robežām 3,7 kilometru garumā,<ref name=":4" /> savukārt nākamie 4 posmi ietver līnijas pakāpenisku pagarināšanu līdz [[Polacka (stacija)|Polackas dzelceļa stacijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Transports Baltkrievijā]] [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Vitebskas apgabals]] cbtcspzagqsar06hic6qncvman05nuf Fidesz 0 630006 4467355 4458535 2026-05-12T23:02:37Z Turaids 8965 4467355 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Politiskās partijas infokaste | name = ''Fidesz'' — Ungārijas pilsoņu savienība | native_name = Fidesz – Magyar Polgári Szövetség | logo = Fidesz_2015.svg | leader = [[Viktors Orbāns]] | founder = [[Viktors Orbāns]], [[Lāslo Kēvers]], [[Jozefs Sajers]] | founded = {{dat|1988|03|30}} | headquarters = Lendvay utca 28, 1062 [[Budapešta]] | ideology = [[nacionālkonservatīvisms]], [[labējais populisms]], [[kristīgā demokrātija]], [[suverenisms]], [[eiroskepticisms]] | website = {{Oficiālā tīmekļa vietne}} | country = [[Ungārija]] }} '''''Fidesz''''', oficiāli '''''Fidesz'' — Ungārijas pilsoņu savienība''' ({{val|hu|Fidesz – Magyar Polgári Szövetség}}), ir [[Ungārija]]s [[labēja politika|labējā]] [[politiskā partija]]. Partiju dibināja 1988. gada 30. martā kā [[liberālisms|liberālu]] jauniešu kustību, bet laika gaitā tā kļuva par [[konservatīvisms|konservatīvu]] un [[nacionālisms|nacionālu]] politisko spēku. Kopš 1993. gada partiju vada [[Viktors Orbāns]]. ''Fidesz'' Ungārijas politikā sāka dominēt 2010. gadā, kad tā ieguva konstitucionālo vairākumu [[parlaments|parlamentā]]. Partijai ir stingra nostāja [[imigrācija]]s, nacionālās suverenitātes un [[Eiropas Savienība]]s politikas jautājumos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārijas politika]] 8hnnqd6k7atnf98ppp2ogtkca175keo 2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi 0 631275 4467176 4466755 2026-05-12T17:58:07Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Zviedrija}} */ 4467176 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]] === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņos 12. maijā.{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Čehija}} [[Miroslavs Koubeks]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1951|9|1}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Freds Ritens]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 460okqz39h7ei840ogkpp0shf77xk7h 4467179 4467176 2026-05-12T18:00:47Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Zviedrija}} */ 4467179 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]] === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņos 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Čehija}} [[Miroslavs Koubeks]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1951|9|1}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Freds Ritens]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] i9d1uar7zd62jq0d6gijhpm0k0ztrrf 4467181 4467179 2026-05-12T18:01:31Z Krišjānis 51961 /* Statistika */ 4467181 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]] === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņos 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Čehija}} [[Miroslavs Koubeks]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1951|9|1}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Freds Ritens]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{reflist}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] tawa1uuc0na601mo9f02b30otnm5unl 4467198 4467181 2026-05-12T18:40:58Z Vylks 50297 4467198 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņos 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 83tzbly5am3heqw2a67yq4gil9x2bqk 4467460 4467198 2026-05-13T06:49:13Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Zviedrija}} */ 4467460 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] arvpy6puhgmdp96g5s1nb77ljf4sx3l Trikala 0 631478 4467504 4466044 2026-05-13T08:15:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4467504 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulksteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }} '''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm un tautām, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), [[Katalāņi|katalāņu]] algotņi (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332.-1333. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366.-1367. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393.-1394. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto"/> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km<sup>2</sup>.<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā [[Eiropas autoceļš E65|Eiropas E65 automaģistrāle]]). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem un daudzām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas klimata kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām. Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga. {{Weather box |width = auto |location=Trikalas pils |metric first=yes |single line=yes |Jan high C=10.7 |Feb high C=14.7 |Mar high C=17.3 |Apr high C=20.5 |May high C=26.7 |Jun high C=32.8 |Jul high C=33.5 |Aug high C=34.5 |Sep high C=30.6 |Oct high C=24.6 |Nov high C=17.1 |Dec high C=12.5 |year high C= |Jan low C=1.8 |Feb low C=3.9 |Mar low C=5.7 |Apr low C=8.7 |May low C=13.4 |Jun low C=18.5 |Jul low C=20.3 |Aug low C=19.9 |Sep low C=17.3 |Oct low C=12.1 |Nov low C=8.9 |Dec low C=5.9 |year low C= |precipitation colour = green |Jan precipitation mm=58.6 |Feb precipitation mm=80.2 |Mar precipitation mm=76.4 |Apr precipitation mm=43.2 |May precipitation mm=41.8 |Jun precipitation mm=33.8 |Jul precipitation mm=17.0 |Aug precipitation mm=18.3 |Sep precipitation mm=55.7 |Oct precipitation mm=73.1 |Nov precipitation mm=75.6 |Dec precipitation mm=71.0 |source 1=[http://penteli.meteo.gr/stations/trikala/] 2010-2020 nokrišņi, 2019-2021 temperatūras }} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas 1999.–2000. gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009. gada un 2009.–2010. gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014. gada līdz 2017.–2018. gadam) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.|200x200px]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), lidotājs * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 7sq4vqetckslj6c9q2so7v5p6anq1jg Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā 0 631634 4467066 4466847 2026-05-12T12:38:29Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Militāras operācijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4467066 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā | partof = [[Krievijas pilsoņu karš]] un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas]] krišana | image = Red_Army_in_Baku.jpg | caption = | date = {{dat|1920|4|27|N}} — {{dat|1920|5|12|N}} | place = [[Azerbaidžāna]], īpaši [[Baku]], [[Apšeronas pussala]], [[Gandža]], [[Šemaha]], [[Kuba]] un [[Karabaha]] | casus = Padomju Krievijas vēlme iegūt kontroli pār Baku naftas rajonu, nostiprināt varu Dienvidkaukāzā un gāzt Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valdību | result = Padomju uzvara; [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]]s valdības gāšana; [[Azerbaidžānas PSR]] pasludināšana; Azerbaidžānas [[sovetizācija]] | combatant1 = [[Krievijas PFSR]]<br />[[11. Sarkanā armija]]<br />[[Volgas-Kaspijas kara flotile]]<br />Azerbaidžānas boļševiki | combatant2 = [[Attēls:Flag of Azerbaijan 1918.svg|20px]] [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = [[Mihails Tuhačevskis]]<br />[[Sergo Ordžonikidze]]<br />[[Mihails Ļevandovskis]]<br />[[Mihails Jefremovs]]<br />[[Anastass Mikojans]]<br />[[Narimans Narimanovs]]<br />[[Čingizs Ildirims]] | commander2 = [[Mammeds Hasans Hadžinskis]]<br />[[Samedbeks Mehmandarovs]]<br />[[Aliaga Šihlinskis]]<br />[[Fatali hans Hoiskis]] | strength1 = 11. Sarkanās armijas daļas, bruņuvilcieni un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības | strength2 = Azerbaidžānas armija; liela tās daļa atradās Karabahā un Zangezurā | casualties1 = Nav precīzi zināms | casualties2 = Nav precīzi zināms | image_size = 270px }} '''Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā''' jeb '''Azerbaidžānas okupācija''' ({{val-az|Azərbaycanın işğalı}}), bet [[Padomju propaganda|padomju propogandas]] literatūrā — '''Aprīļa revolūcija''', bija 11. [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Volgas-Kaspijas kara flotile]]s militāra operācija 1920. gada aprīlī un maijā, kuras rezultātā tika gāzta [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] un pasludināta [[Azerbaidžānas PSR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan |title=Soviet invasion of Azerbaijan |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-11}}</ref> Operācija sākās 1920. gada 27. aprīlī, kad Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja Azerbaidžānas robežu pie Jalama–Baku dzelzceļa līnijas. Tajā pašā laikā Baku boļševiki organizēja sacelšanos pret valdību. 27. aprīļa vakarā Azerbaidžānas parlamentam tika iesniegts ultimāts par varas nodošanu Azerbaidžānas komunistiem. Naktī uz 28. aprīli parlaments piekrita nodot varu, un Baku nonāca boļševiku kontrolē. == Vēsture == [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] tika pasludināta 1918. gada 28. maijā un kļuva par pirmo parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Tās pastāvēšanu apgrūtināja karš, ekonomiskā krīze, etniskie konflikti, robežstrīdi ar Armēniju un Gruziju, kā arī ārvalstu spiediens. Baku naftas rajonam bija īpaša stratēģiska nozīme. Pilsēta bija viens no svarīgākajiem naftas ieguves centriem pasaulē, un kontrole pār to bija nozīmīga gan [[Padomju Krievija]]i, gan Antantes valstīm, gan vietējām politiskajām kustībām. 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā Azerbaidžānas Republika piedzīvoja smagu politisku un sociālekonomisku krīzi. Naftas rūpniecība bija novājināta, valsts budžets bija nestabils, laukos notika zemnieku nemieri, bet armijā pieauga dezertēšana un disciplīnas sabrukums. Svarīgs faktors bija arī [[Kalnu Karabaha|Karabahas]] konflikts. Liela daļa Azerbaidžānas armijas 1920. gada aprīlī atradās Karabahā un Zangezurā, kur valdība centās apspiest armēņu sacelšanos. Tas vājināja Baku un ziemeļu robežas aizsardzību. == Gatavošanās operācijai == 1920. gada sākumā Azerbaidžānā darbojās vairākas boļševiku organizācijas, tostarp ''Hummet'' un ''Adalat''. 1920. gada februārī tās apvienojās Azerbaidžānas Komunistiskajā partijā. Partija uzturēja kontaktus ar Krievijas boļševikiem un gatavojās bruņotai varas pārņemšanai Baku. Pēc [[Baltā kustība|baltgvardu]] spēku sakāves [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] 11. Sarkanā armija pietuvojās Azerbaidžānas robežai. Padomju Krievijas vadībai Baku ieņemšana bija svarīga gan militāri, gan ekonomiski. Īpaši nozīmīga bija nepieciešamība iegūt naftu Sarkanās armijas un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] rūpniecības vajadzībām. 1920. gada 21. aprīlī Kaukāza frontes komandieris [[Mihails Tuhačevskis]] deva pavēli 11. Sarkanajai armijai šķērsot Azerbaidžānas robežu, ātri ieņemt [[Baku guberņa|Baku guberņu]] un nodrošināt Baku naftas rajonu. Operācijā tika iesaistīti bruņuvilcieni, kavalērija un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības. == Iebrukums un Baku ieņemšana == 1920. gada 26. aprīlī Baku boļševiki sāka gatavoties sacelšanās sākumam. Tika pārrauti sakari ar [[Gendže|Gandžu]], organizēta kontrole pār stratēģiskiem objektiem un sagatavota ostas, dzelzceļa un naftas rajonu pārņemšana. Naktī no 26. uz 27. aprīli Azerbaidžānas boļševiki sāka sacelšanos Baku. Tajā pašā laikā Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja robežu pie Jalama stacijas un strauji virzījās uz Baku. Šis reids notika pa dzelzceļa līniju Jalama–Baku un ļāva padomju spēkiem īsā laikā nonākt pie galvaspilsētas. 1920. gada 27. aprīlī Azerbaidžānas komunistu pārstāvji iesniedza parlamentam ultimātu, pieprasot nodot varu. Parlamenta ārkārtas sēdē tika nolemts pieņemt ultimātu, lai izvairītos no asinsizliešanas un pilsētas iznīcināšanas. Naktī uz 28. aprīli Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas parlaments tika izformēts. 1920. gada 28. aprīļa rītā Sarkanās armijas bruņuvilcieni ienāca Baku. Tajā pašā dienā tika pasludināta Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika. Par jaunās varas centru kļuva Azerbaidžānas Revolucionārā komiteja Narimana Narimanova vadībā. == Azerbaidžānas sovetizācija == Pēc Baku ieņemšanas padomju vara tika izplatīta arī citos Azerbaidžānas reģionos. 11. Sarkanās armijas daļas virzījās uz Kubu, Šemahu, Gandžu, Jevlahu un citām pilsētām. Daudzviet vietējās administrācijas nodeva varu revolucionārajām komitejām bez nopietnas pretestības. Tomēr sovetizācija nenotika pilnīgi mierīgi. 1920. gada maijā Gandžā sākās plaša pretpadomju sacelšanās, kurā piedalījās Azerbaidžānas armijas virsnieki, vietējie iedzīvotāji un nacionālās neatkarības atbalstītāji. Sacelšanos Sarkanā armija apspieda ar spēku. Pēc padomju varas nostiprināšanās sākās represijas pret bijušajiem Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas politiķiem, virsniekiem, ierēdņiem un uzņēmējiem. Daļa neatkarīgās republikas vadītāju emigrēja, daļa tika arestēta vai nogalināta. == Sekas == Boļševiku iebrukums izbeidza Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas pastāvēšanu pēc nepilniem diviem gadiem. Azerbaidžāna tika iekļauta padomju politiskajā sistēmā, sākotnēji kā formāli neatkarīga Azerbaidžānas PSR, bet vēlāk kā daļa no [[Aizkaukāza PFSR]] un no 1936. gada kā viena no [[PSRS]] savienotajām republikām. Padomju historiogrāfijā 1920. gada aprīļa notikumi tika aprakstīti kā “Aprīļa revolūcija” un Azerbaidžānas strādnieku un zemnieku atbrīvošanās no buržuāziskās Musavata valdības. Savukārt mūsdienu Azerbaidžānas historiogrāfijā šie notikumi bieži tiek raksturoti kā okupācija un neatkarīgas valsts vardarbīga likvidēšana. Baku ieņemšanai bija liela ekonomiska nozīme Padomju Krievijai. Pēc Azerbaidžānas [[Sovetizācija|sovetizācijas]] Baku [[nafta]] kļuva par vienu no svarīgākajiem padomju ekonomikas un militārās apgādes resursiem. Politiskā ziņā operācija nostiprināja boļševiku varu Dienvidkaukāzā un kļuva par priekšnoteikumu turpmākai Armēnijas un Gruzijas sovetizācijai 1920.–1921. gadā. == Periodizācija == * 1918. gada 28. maijs — tiek pasludināta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika; * 1920. gada februāris — izveidojas Azerbaidžānas Komunistiskā partija; * 1920. gada marts–aprīlis — Azerbaidžānas armijas galvenie spēki atrodas Karabahā; * 1920. gada 21. aprīlis — Mihails Tuhačevskis dod pavēli sagatavot Baku operāciju; * 1920. gada 26. aprīlis — Baku boļševiki sāk gatavošanos bruņotai sacelšanās akcijai; * 1920. gada 27. aprīlis — 11. Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērso Azerbaidžānas robežu; * 1920. gada 27. aprīlis — Azerbaidžānas parlamentam tiek iesniegts ultimāts par varas nodošanu komunistiem; * 1920. gada 28. aprīlis — Sarkanā armija ienāk Baku; tiek pasludināta Azerbaidžānas PSR; * 1920. gada 29.–30. aprīlis — padomju vara tiek nostiprināta vairākās Azerbaidžānas pilsētās; * 1920. gada maijs — notiek Gandžas pretpadomju sacelšanās; * 1920. gada 12. maijs — galvenā militārā operācija Azerbaidžānā tiek uzskatīta par pabeigtu. == Skatīt arī == * [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] * [[Azerbaidžānas PSR]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[11. Sarkanā armija]] * [[Sovetizācija]] * [[Gandžas sacelšanās (1920)]] * [[Padomju iebrukums Gruzijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan Raksts par padomju iebrukumu Azerbaidžānā] {{en ikona}} * [https://ru.wikipedia.org/wiki/Бакинская_операция Raksts par Baku operāciju] {{ru ikona}} * [https://azerbaijan.az/en/related-information/132 Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas vēsture] {{en ikona}} {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1920. gads Azerbaidžānā]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Padomju Krievijas kari]] [[Kategorija:Padomju Savienības okupācijas]] [[Kategorija:Baku vēsture]] [[Kategorija:Sovetizācija]] cts4f5cu7fvyxmp7tfw87mdmebqg0ss 4467067 4467066 2026-05-12T12:38:41Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:1920. gads Azerbaidžānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4467067 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā | partof = [[Krievijas pilsoņu karš]] un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas]] krišana | image = Red_Army_in_Baku.jpg | caption = | date = {{dat|1920|4|27|N}} — {{dat|1920|5|12|N}} | place = [[Azerbaidžāna]], īpaši [[Baku]], [[Apšeronas pussala]], [[Gandža]], [[Šemaha]], [[Kuba]] un [[Karabaha]] | casus = Padomju Krievijas vēlme iegūt kontroli pār Baku naftas rajonu, nostiprināt varu Dienvidkaukāzā un gāzt Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valdību | result = Padomju uzvara; [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]]s valdības gāšana; [[Azerbaidžānas PSR]] pasludināšana; Azerbaidžānas [[sovetizācija]] | combatant1 = [[Krievijas PFSR]]<br />[[11. Sarkanā armija]]<br />[[Volgas-Kaspijas kara flotile]]<br />Azerbaidžānas boļševiki | combatant2 = [[Attēls:Flag of Azerbaijan 1918.svg|20px]] [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = [[Mihails Tuhačevskis]]<br />[[Sergo Ordžonikidze]]<br />[[Mihails Ļevandovskis]]<br />[[Mihails Jefremovs]]<br />[[Anastass Mikojans]]<br />[[Narimans Narimanovs]]<br />[[Čingizs Ildirims]] | commander2 = [[Mammeds Hasans Hadžinskis]]<br />[[Samedbeks Mehmandarovs]]<br />[[Aliaga Šihlinskis]]<br />[[Fatali hans Hoiskis]] | strength1 = 11. Sarkanās armijas daļas, bruņuvilcieni un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības | strength2 = Azerbaidžānas armija; liela tās daļa atradās Karabahā un Zangezurā | casualties1 = Nav precīzi zināms | casualties2 = Nav precīzi zināms | image_size = 270px }} '''Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā''' jeb '''Azerbaidžānas okupācija''' ({{val-az|Azərbaycanın işğalı}}), bet [[Padomju propaganda|padomju propogandas]] literatūrā — '''Aprīļa revolūcija''', bija 11. [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Volgas-Kaspijas kara flotile]]s militāra operācija 1920. gada aprīlī un maijā, kuras rezultātā tika gāzta [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] un pasludināta [[Azerbaidžānas PSR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan |title=Soviet invasion of Azerbaijan |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-11}}</ref> Operācija sākās 1920. gada 27. aprīlī, kad Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja Azerbaidžānas robežu pie Jalama–Baku dzelzceļa līnijas. Tajā pašā laikā Baku boļševiki organizēja sacelšanos pret valdību. 27. aprīļa vakarā Azerbaidžānas parlamentam tika iesniegts ultimāts par varas nodošanu Azerbaidžānas komunistiem. Naktī uz 28. aprīli parlaments piekrita nodot varu, un Baku nonāca boļševiku kontrolē. == Vēsture == [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] tika pasludināta 1918. gada 28. maijā un kļuva par pirmo parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Tās pastāvēšanu apgrūtināja karš, ekonomiskā krīze, etniskie konflikti, robežstrīdi ar Armēniju un Gruziju, kā arī ārvalstu spiediens. Baku naftas rajonam bija īpaša stratēģiska nozīme. Pilsēta bija viens no svarīgākajiem naftas ieguves centriem pasaulē, un kontrole pār to bija nozīmīga gan [[Padomju Krievija]]i, gan Antantes valstīm, gan vietējām politiskajām kustībām. 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā Azerbaidžānas Republika piedzīvoja smagu politisku un sociālekonomisku krīzi. Naftas rūpniecība bija novājināta, valsts budžets bija nestabils, laukos notika zemnieku nemieri, bet armijā pieauga dezertēšana un disciplīnas sabrukums. Svarīgs faktors bija arī [[Kalnu Karabaha|Karabahas]] konflikts. Liela daļa Azerbaidžānas armijas 1920. gada aprīlī atradās Karabahā un Zangezurā, kur valdība centās apspiest armēņu sacelšanos. Tas vājināja Baku un ziemeļu robežas aizsardzību. == Gatavošanās operācijai == 1920. gada sākumā Azerbaidžānā darbojās vairākas boļševiku organizācijas, tostarp ''Hummet'' un ''Adalat''. 1920. gada februārī tās apvienojās Azerbaidžānas Komunistiskajā partijā. Partija uzturēja kontaktus ar Krievijas boļševikiem un gatavojās bruņotai varas pārņemšanai Baku. Pēc [[Baltā kustība|baltgvardu]] spēku sakāves [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] 11. Sarkanā armija pietuvojās Azerbaidžānas robežai. Padomju Krievijas vadībai Baku ieņemšana bija svarīga gan militāri, gan ekonomiski. Īpaši nozīmīga bija nepieciešamība iegūt naftu Sarkanās armijas un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] rūpniecības vajadzībām. 1920. gada 21. aprīlī Kaukāza frontes komandieris [[Mihails Tuhačevskis]] deva pavēli 11. Sarkanajai armijai šķērsot Azerbaidžānas robežu, ātri ieņemt [[Baku guberņa|Baku guberņu]] un nodrošināt Baku naftas rajonu. Operācijā tika iesaistīti bruņuvilcieni, kavalērija un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības. == Iebrukums un Baku ieņemšana == 1920. gada 26. aprīlī Baku boļševiki sāka gatavoties sacelšanās sākumam. Tika pārrauti sakari ar [[Gendže|Gandžu]], organizēta kontrole pār stratēģiskiem objektiem un sagatavota ostas, dzelzceļa un naftas rajonu pārņemšana. Naktī no 26. uz 27. aprīli Azerbaidžānas boļševiki sāka sacelšanos Baku. Tajā pašā laikā Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja robežu pie Jalama stacijas un strauji virzījās uz Baku. Šis reids notika pa dzelzceļa līniju Jalama–Baku un ļāva padomju spēkiem īsā laikā nonākt pie galvaspilsētas. 1920. gada 27. aprīlī Azerbaidžānas komunistu pārstāvji iesniedza parlamentam ultimātu, pieprasot nodot varu. Parlamenta ārkārtas sēdē tika nolemts pieņemt ultimātu, lai izvairītos no asinsizliešanas un pilsētas iznīcināšanas. Naktī uz 28. aprīli Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas parlaments tika izformēts. 1920. gada 28. aprīļa rītā Sarkanās armijas bruņuvilcieni ienāca Baku. Tajā pašā dienā tika pasludināta Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika. Par jaunās varas centru kļuva Azerbaidžānas Revolucionārā komiteja Narimana Narimanova vadībā. == Azerbaidžānas sovetizācija == Pēc Baku ieņemšanas padomju vara tika izplatīta arī citos Azerbaidžānas reģionos. 11. Sarkanās armijas daļas virzījās uz Kubu, Šemahu, Gandžu, Jevlahu un citām pilsētām. Daudzviet vietējās administrācijas nodeva varu revolucionārajām komitejām bez nopietnas pretestības. Tomēr sovetizācija nenotika pilnīgi mierīgi. 1920. gada maijā Gandžā sākās plaša pretpadomju sacelšanās, kurā piedalījās Azerbaidžānas armijas virsnieki, vietējie iedzīvotāji un nacionālās neatkarības atbalstītāji. Sacelšanos Sarkanā armija apspieda ar spēku. Pēc padomju varas nostiprināšanās sākās represijas pret bijušajiem Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas politiķiem, virsniekiem, ierēdņiem un uzņēmējiem. Daļa neatkarīgās republikas vadītāju emigrēja, daļa tika arestēta vai nogalināta. == Sekas == Boļševiku iebrukums izbeidza Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas pastāvēšanu pēc nepilniem diviem gadiem. Azerbaidžāna tika iekļauta padomju politiskajā sistēmā, sākotnēji kā formāli neatkarīga Azerbaidžānas PSR, bet vēlāk kā daļa no [[Aizkaukāza PFSR]] un no 1936. gada kā viena no [[PSRS]] savienotajām republikām. Padomju historiogrāfijā 1920. gada aprīļa notikumi tika aprakstīti kā “Aprīļa revolūcija” un Azerbaidžānas strādnieku un zemnieku atbrīvošanās no buržuāziskās Musavata valdības. Savukārt mūsdienu Azerbaidžānas historiogrāfijā šie notikumi bieži tiek raksturoti kā okupācija un neatkarīgas valsts vardarbīga likvidēšana. Baku ieņemšanai bija liela ekonomiska nozīme Padomju Krievijai. Pēc Azerbaidžānas [[Sovetizācija|sovetizācijas]] Baku [[nafta]] kļuva par vienu no svarīgākajiem padomju ekonomikas un militārās apgādes resursiem. Politiskā ziņā operācija nostiprināja boļševiku varu Dienvidkaukāzā un kļuva par priekšnoteikumu turpmākai Armēnijas un Gruzijas sovetizācijai 1920.–1921. gadā. == Periodizācija == * 1918. gada 28. maijs — tiek pasludināta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika; * 1920. gada februāris — izveidojas Azerbaidžānas Komunistiskā partija; * 1920. gada marts–aprīlis — Azerbaidžānas armijas galvenie spēki atrodas Karabahā; * 1920. gada 21. aprīlis — Mihails Tuhačevskis dod pavēli sagatavot Baku operāciju; * 1920. gada 26. aprīlis — Baku boļševiki sāk gatavošanos bruņotai sacelšanās akcijai; * 1920. gada 27. aprīlis — 11. Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērso Azerbaidžānas robežu; * 1920. gada 27. aprīlis — Azerbaidžānas parlamentam tiek iesniegts ultimāts par varas nodošanu komunistiem; * 1920. gada 28. aprīlis — Sarkanā armija ienāk Baku; tiek pasludināta Azerbaidžānas PSR; * 1920. gada 29.–30. aprīlis — padomju vara tiek nostiprināta vairākās Azerbaidžānas pilsētās; * 1920. gada maijs — notiek Gandžas pretpadomju sacelšanās; * 1920. gada 12. maijs — galvenā militārā operācija Azerbaidžānā tiek uzskatīta par pabeigtu. == Skatīt arī == * [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] * [[Azerbaidžānas PSR]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[11. Sarkanā armija]] * [[Sovetizācija]] * [[Gandžas sacelšanās (1920)]] * [[Padomju iebrukums Gruzijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan Raksts par padomju iebrukumu Azerbaidžānā] {{en ikona}} * [https://ru.wikipedia.org/wiki/Бакинская_операция Raksts par Baku operāciju] {{ru ikona}} * [https://azerbaijan.az/en/related-information/132 Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas vēsture] {{en ikona}} {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Padomju Krievijas kari]] [[Kategorija:Padomju Savienības okupācijas]] [[Kategorija:Baku vēsture]] [[Kategorija:Sovetizācija]] hc3yg2cos04tbkrk0al178554bn1gjo 4467071 4467067 2026-05-12T12:55:24Z Kikos 3705 /* ievads */ 4467071 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā | partof = [[Krievijas pilsoņu karš]] un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas]] krišana | image = Red_Army_in_Baku.jpg | caption = | date = {{dat|1920|4|27|N}} — {{dat|1920|5|12|N}} | place = [[Azerbaidžāna]], īpaši [[Baku]], [[Apšeronas pussala]], [[Gendže]], [[Šemaha]], [[Guba]] un [[Karabaha]] | casus = Padomju Krievijas vēlme iegūt kontroli pār Baku naftas rajonu, nostiprināt varu Dienvidkaukāzā un gāzt Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valdību | result = Padomju uzvara; [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]]s valdības gāšana; [[Azerbaidžānas PSR]] pasludināšana; Azerbaidžānas [[sovetizācija]] | combatant1 = [[Krievijas PFSR]]<br />[[11. Sarkanā armija]]<br />[[Volgas-Kaspijas kara flotile]]<br />Azerbaidžānas boļševiki | combatant2 = [[Attēls:Flag of Azerbaijan 1918.svg|20px]] [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = [[Mihails Tuhačevskis]]<br />[[Sergo Ordžonikidze]]<br />[[Mihails Ļevandovskis]]<br />[[Mihails Jefremovs]]<br />[[Anastass Mikojans]]<br />[[Narimans Narimanovs]]<br />[[Čingizs Ildirims]] | commander2 = [[Mammeds Hasans Hadžinskis]]<br />[[Samedbeks Mehmandarovs]]<br />[[Aliaga Šihlinskis]]<br />[[Fatali hans Hoiskis]] | strength1 = 11. Sarkanās armijas daļas, bruņuvilcieni un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības | strength2 = Azerbaidžānas armija; liela tās daļa atradās Karabahā un Zangezurā | casualties1 = Nav precīzi zināms | casualties2 = Nav precīzi zināms | image_size = 270px }} '''Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā''' jeb '''Azerbaidžānas okupācija''' ({{val-az|Azərbaycanın işğalı}}), bet [[Padomju propaganda|padomju propogandas]] literatūrā — '''Aprīļa revolūcija''', bija 11. [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Volgas-Kaspijas kara flotile]]s militāra operācija 1920. gada aprīlī un maijā, kuras rezultātā tika gāzta [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] un pasludināta [[Azerbaidžānas PSR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan |title=Soviet invasion of Azerbaijan |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-11}}</ref> Operācija sākās 1920. gada 27. aprīlī, kad Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja Azerbaidžānas robežu pie Jalama–Baku dzelzceļa līnijas. Tajā pašā laikā Baku boļševiki organizēja sacelšanos pret valdību. 27. aprīļa vakarā Azerbaidžānas parlamentam tika iesniegts ultimāts par varas nodošanu Azerbaidžānas komunistiem. Naktī uz 28. aprīli parlaments piekrita nodot varu, un Baku nonāca boļševiku kontrolē. == Vēsture == [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] tika pasludināta 1918. gada 28. maijā un kļuva par pirmo parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Tās pastāvēšanu apgrūtināja karš, ekonomiskā krīze, etniskie konflikti, robežstrīdi ar Armēniju un Gruziju, kā arī ārvalstu spiediens. Baku naftas rajonam bija īpaša stratēģiska nozīme. Pilsēta bija viens no svarīgākajiem naftas ieguves centriem pasaulē, un kontrole pār to bija nozīmīga gan [[Padomju Krievija]]i, gan Antantes valstīm, gan vietējām politiskajām kustībām. 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā Azerbaidžānas Republika piedzīvoja smagu politisku un sociālekonomisku krīzi. Naftas rūpniecība bija novājināta, valsts budžets bija nestabils, laukos notika zemnieku nemieri, bet armijā pieauga dezertēšana un disciplīnas sabrukums. Svarīgs faktors bija arī [[Kalnu Karabaha|Karabahas]] konflikts. Liela daļa Azerbaidžānas armijas 1920. gada aprīlī atradās Karabahā un Zangezurā, kur valdība centās apspiest armēņu sacelšanos. Tas vājināja Baku un ziemeļu robežas aizsardzību. == Gatavošanās operācijai == 1920. gada sākumā Azerbaidžānā darbojās vairākas boļševiku organizācijas, tostarp ''Hummet'' un ''Adalat''. 1920. gada februārī tās apvienojās Azerbaidžānas Komunistiskajā partijā. Partija uzturēja kontaktus ar Krievijas boļševikiem un gatavojās bruņotai varas pārņemšanai Baku. Pēc [[Baltā kustība|baltgvardu]] spēku sakāves [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] 11. Sarkanā armija pietuvojās Azerbaidžānas robežai. Padomju Krievijas vadībai Baku ieņemšana bija svarīga gan militāri, gan ekonomiski. Īpaši nozīmīga bija nepieciešamība iegūt naftu Sarkanās armijas un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] rūpniecības vajadzībām. 1920. gada 21. aprīlī Kaukāza frontes komandieris [[Mihails Tuhačevskis]] deva pavēli 11. Sarkanajai armijai šķērsot Azerbaidžānas robežu, ātri ieņemt [[Baku guberņa|Baku guberņu]] un nodrošināt Baku naftas rajonu. Operācijā tika iesaistīti bruņuvilcieni, kavalērija un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības. == Iebrukums un Baku ieņemšana == 1920. gada 26. aprīlī Baku boļševiki sāka gatavoties sacelšanās sākumam. Tika pārrauti sakari ar [[Gendže|Gandžu]], organizēta kontrole pār stratēģiskiem objektiem un sagatavota ostas, dzelzceļa un naftas rajonu pārņemšana. Naktī no 26. uz 27. aprīli Azerbaidžānas boļševiki sāka sacelšanos Baku. Tajā pašā laikā Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja robežu pie Jalama stacijas un strauji virzījās uz Baku. Šis reids notika pa dzelzceļa līniju Jalama–Baku un ļāva padomju spēkiem īsā laikā nonākt pie galvaspilsētas. 1920. gada 27. aprīlī Azerbaidžānas komunistu pārstāvji iesniedza parlamentam ultimātu, pieprasot nodot varu. Parlamenta ārkārtas sēdē tika nolemts pieņemt ultimātu, lai izvairītos no asinsizliešanas un pilsētas iznīcināšanas. Naktī uz 28. aprīli Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas parlaments tika izformēts. 1920. gada 28. aprīļa rītā Sarkanās armijas bruņuvilcieni ienāca Baku. Tajā pašā dienā tika pasludināta Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika. Par jaunās varas centru kļuva Azerbaidžānas Revolucionārā komiteja Narimana Narimanova vadībā. == Azerbaidžānas sovetizācija == Pēc Baku ieņemšanas padomju vara tika izplatīta arī citos Azerbaidžānas reģionos. 11. Sarkanās armijas daļas virzījās uz Kubu, Šemahu, Gandžu, Jevlahu un citām pilsētām. Daudzviet vietējās administrācijas nodeva varu revolucionārajām komitejām bez nopietnas pretestības. Tomēr sovetizācija nenotika pilnīgi mierīgi. 1920. gada maijā Gandžā sākās plaša pretpadomju sacelšanās, kurā piedalījās Azerbaidžānas armijas virsnieki, vietējie iedzīvotāji un nacionālās neatkarības atbalstītāji. Sacelšanos Sarkanā armija apspieda ar spēku. Pēc padomju varas nostiprināšanās sākās represijas pret bijušajiem Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas politiķiem, virsniekiem, ierēdņiem un uzņēmējiem. Daļa neatkarīgās republikas vadītāju emigrēja, daļa tika arestēta vai nogalināta. == Sekas == Boļševiku iebrukums izbeidza Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas pastāvēšanu pēc nepilniem diviem gadiem. Azerbaidžāna tika iekļauta padomju politiskajā sistēmā, sākotnēji kā formāli neatkarīga Azerbaidžānas PSR, bet vēlāk kā daļa no [[Aizkaukāza PFSR]] un no 1936. gada kā viena no [[PSRS]] savienotajām republikām. Padomju historiogrāfijā 1920. gada aprīļa notikumi tika aprakstīti kā “Aprīļa revolūcija” un Azerbaidžānas strādnieku un zemnieku atbrīvošanās no buržuāziskās Musavata valdības. Savukārt mūsdienu Azerbaidžānas historiogrāfijā šie notikumi bieži tiek raksturoti kā okupācija un neatkarīgas valsts vardarbīga likvidēšana. Baku ieņemšanai bija liela ekonomiska nozīme Padomju Krievijai. Pēc Azerbaidžānas [[Sovetizācija|sovetizācijas]] Baku [[nafta]] kļuva par vienu no svarīgākajiem padomju ekonomikas un militārās apgādes resursiem. Politiskā ziņā operācija nostiprināja boļševiku varu Dienvidkaukāzā un kļuva par priekšnoteikumu turpmākai Armēnijas un Gruzijas sovetizācijai 1920.–1921. gadā. == Periodizācija == * 1918. gada 28. maijs — tiek pasludināta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika; * 1920. gada februāris — izveidojas Azerbaidžānas Komunistiskā partija; * 1920. gada marts–aprīlis — Azerbaidžānas armijas galvenie spēki atrodas Karabahā; * 1920. gada 21. aprīlis — Mihails Tuhačevskis dod pavēli sagatavot Baku operāciju; * 1920. gada 26. aprīlis — Baku boļševiki sāk gatavošanos bruņotai sacelšanās akcijai; * 1920. gada 27. aprīlis — 11. Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērso Azerbaidžānas robežu; * 1920. gada 27. aprīlis — Azerbaidžānas parlamentam tiek iesniegts ultimāts par varas nodošanu komunistiem; * 1920. gada 28. aprīlis — Sarkanā armija ienāk Baku; tiek pasludināta Azerbaidžānas PSR; * 1920. gada 29.–30. aprīlis — padomju vara tiek nostiprināta vairākās Azerbaidžānas pilsētās; * 1920. gada maijs — notiek Gandžas pretpadomju sacelšanās; * 1920. gada 12. maijs — galvenā militārā operācija Azerbaidžānā tiek uzskatīta par pabeigtu. == Skatīt arī == * [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] * [[Azerbaidžānas PSR]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[11. Sarkanā armija]] * [[Sovetizācija]] * [[Gandžas sacelšanās (1920)]] * [[Padomju iebrukums Gruzijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan Raksts par padomju iebrukumu Azerbaidžānā] {{en ikona}} * [https://ru.wikipedia.org/wiki/Бакинская_операция Raksts par Baku operāciju] {{ru ikona}} * [https://azerbaijan.az/en/related-information/132 Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas vēsture] {{en ikona}} {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Padomju Krievijas kari]] [[Kategorija:Padomju Savienības okupācijas]] [[Kategorija:Baku vēsture]] [[Kategorija:Sovetizācija]] kh6jy4642p3agtvoi4115pkxkp7j899 4467350 4467071 2026-05-12T22:46:46Z Turaids 8965 4467350 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā | partof = [[Krievijas pilsoņu karš]] un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas]] krišana | image = Red_Army_in_Baku.jpg | caption = | date = {{dat|1920|4|27|N}} — {{dat|1920|5|12|N}} | place = [[Azerbaidžāna]], īpaši [[Baku]], [[Apšeronas pussala]], [[Gendže]], [[Šemaha]], [[Guba]] un [[Karabaha]] | casus = Padomju Krievijas vēlme iegūt kontroli pār Baku naftas rajonu, nostiprināt varu Dienvidkaukāzā un gāzt Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valdību | result = Padomju uzvara; [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]]s valdības gāšana; [[Azerbaidžānas PSR]] pasludināšana; Azerbaidžānas [[sovetizācija]] | combatant1 = [[Krievijas PFSR]]<br />[[11. Sarkanā armija]]<br />[[Volgas-Kaspijas kara flotile]]<br />Azerbaidžānas boļševiki | combatant2 = [[Attēls:Flag of Azerbaijan 1918.svg|20px]] [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = [[Mihails Tuhačevskis]]<br />[[Sergo Ordžonikidze]]<br />[[Mihails Ļevandovskis]]<br />[[Mihails Jefremovs]]<br />[[Anastass Mikojans]]<br />[[Narimans Narimanovs]]<br />[[Čingizs Ildirims]] | commander2 = [[Mammeds Hasans Hadžinskis]]<br />[[Samedbeks Mehmandarovs]]<br />[[Aliaga Šihlinskis]]<br />[[Fatali hans Hoiskis]] | strength1 = 11. Sarkanās armijas daļas, bruņuvilcieni un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības | strength2 = Azerbaidžānas armija; liela tās daļa atradās Karabahā un Zangezurā | casualties1 = Nav precīzi zināms | casualties2 = Nav precīzi zināms | image_size = 270px }} '''Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā''' jeb '''Azerbaidžānas okupācija''' ({{val|az|Azərbaycanın işğalı}}), bet [[padomju propaganda|padomju propagandā]] — '''Aprīļa revolūcija''', bija 11. [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Volgas-Kaspijas kara flotile]]s militāra operācija 1920. gada aprīlī un maijā, kuras rezultātā tika gāzta [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] un pasludināta [[Azerbaidžānas PSR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan |title=Soviet invasion of Azerbaijan |publisher=Wikipedia |access-date=2026-05-11}}</ref> Operācija sākās 1920. gada 27. aprīlī, kad Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja Azerbaidžānas robežu pie Jalama—Baku dzelzceļa līnijas. Tajā pašā laikā Baku boļševiki organizēja sacelšanos pret valdību. 27. aprīļa vakarā Azerbaidžānas parlamentam tika iesniegts ultimāts par varas nodošanu Azerbaidžānas komunistiem. Naktī uz 28. aprīli parlaments piekrita nodot varu, un Baku nonāca boļševiku kontrolē. == Vēsture == [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] tika pasludināta 1918. gada 28. maijā un kļuva par pirmo parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Tās pastāvēšanu apgrūtināja karš, ekonomiskā krīze, etniskie konflikti, robežstrīdi ar Armēniju un Gruziju, kā arī ārvalstu spiediens. Baku naftas rajonam bija īpaša stratēģiska nozīme. Pilsēta bija viens no svarīgākajiem naftas ieguves centriem pasaulē, un kontrole pār to bija nozīmīga gan [[Padomju Krievija]]i, gan Antantes valstīm, gan vietējām politiskajām kustībām. 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā Azerbaidžānas Republika piedzīvoja smagu politisku un sociālekonomisku krīzi. Naftas rūpniecība bija novājināta, valsts budžets bija nestabils, laukos notika zemnieku nemieri, bet armijā pieauga dezertēšana un disciplīnas sabrukums. Svarīgs faktors bija arī [[Kalnu Karabaha|Karabahas]] konflikts. Liela daļa Azerbaidžānas armijas 1920. gada aprīlī atradās Karabahā un Zangezurā, kur valdība centās apspiest armēņu sacelšanos. Tas vājināja Baku un ziemeļu robežas aizsardzību. == Gatavošanās operācijai == 1920. gada sākumā Azerbaidžānā darbojās vairākas boļševiku organizācijas, tostarp ''Hummet'' un ''Adalat''. 1920. gada februārī tās apvienojās Azerbaidžānas Komunistiskajā partijā. Partija uzturēja kontaktus ar Krievijas boļševikiem un gatavojās bruņotai varas pārņemšanai Baku. Pēc [[Baltā kustība|baltgvardu]] spēku sakāves [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] 11. Sarkanā armija pietuvojās Azerbaidžānas robežai. Padomju Krievijas vadībai Baku ieņemšana bija svarīga gan militāri, gan ekonomiski. Īpaši nozīmīga bija nepieciešamība iegūt naftu Sarkanās armijas un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] rūpniecības vajadzībām. 1920. gada 21. aprīlī Kaukāza frontes komandieris [[Mihails Tuhačevskis]] deva pavēli 11. Sarkanajai armijai šķērsot Azerbaidžānas robežu, ātri ieņemt [[Baku guberņa|Baku guberņu]] un nodrošināt Baku naftas rajonu. Operācijā tika iesaistīti bruņuvilcieni, kavalērija un Volgas-Kaspijas kara flotiles vienības. == Iebrukums un Baku ieņemšana == 1920. gada 26. aprīlī Baku boļševiki sāka gatavoties sacelšanās sākumam. Tika pārrauti sakari ar [[Gendže|Gandžu]], organizēta kontrole pār stratēģiskiem objektiem un sagatavota ostas, dzelzceļa un naftas rajonu pārņemšana. Naktī no 26. uz 27. aprīli Azerbaidžānas boļševiki sāka sacelšanos Baku. Tajā pašā laikā Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērsoja robežu pie Jalama stacijas un strauji virzījās uz Baku. Šis reids notika pa dzelzceļa līniju Jalama—Baku un ļāva padomju spēkiem īsā laikā nonākt pie galvaspilsētas. 1920. gada 27. aprīlī Azerbaidžānas komunistu pārstāvji iesniedza parlamentam ultimātu, pieprasot nodot varu. Parlamenta ārkārtas sēdē tika nolemts pieņemt ultimātu, lai izvairītos no asinsizliešanas un pilsētas iznīcināšanas. Naktī uz 28. aprīli Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas parlaments tika izformēts. 1920. gada 28. aprīļa rītā Sarkanās armijas bruņuvilcieni ienāca Baku. Tajā pašā dienā tika pasludināta Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika. Par jaunās varas centru kļuva Azerbaidžānas Revolucionārā komiteja Narimana Narimanova vadībā. == Azerbaidžānas sovetizācija == Pēc Baku ieņemšanas padomju vara tika izplatīta arī citos Azerbaidžānas reģionos. 11. Sarkanās armijas daļas virzījās uz Kubu, Šemahu, Gandžu, Jevlahu un citām pilsētām. Daudzviet vietējās administrācijas nodeva varu revolucionārajām komitejām bez nopietnas pretestības. Tomēr sovetizācija nenotika pilnīgi mierīgi. 1920. gada maijā Gandžā sākās plaša pretpadomju sacelšanās, kurā piedalījās Azerbaidžānas armijas virsnieki, vietējie iedzīvotāji un nacionālās neatkarības atbalstītāji. Sacelšanos Sarkanā armija apspieda ar spēku. Pēc padomju varas nostiprināšanās sākās represijas pret bijušajiem Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas politiķiem, virsniekiem, ierēdņiem un uzņēmējiem. Daļa neatkarīgās republikas vadītāju emigrēja, daļa tika arestēta vai nogalināta. == Sekas == Boļševiku iebrukums izbeidza Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas pastāvēšanu pēc nepilniem diviem gadiem. Azerbaidžāna tika iekļauta padomju politiskajā sistēmā, sākotnēji kā formāli neatkarīga Azerbaidžānas PSR, bet vēlāk kā daļa no [[Aizkaukāza PFSR]] un no 1936. gada kā viena no [[PSRS]] savienotajām republikām. Padomju historiogrāfijā 1920. gada aprīļa notikumi tika aprakstīti kā “Aprīļa revolūcija” un Azerbaidžānas strādnieku un zemnieku atbrīvošanās no buržuāziskās Musavata valdības. Savukārt mūsdienu Azerbaidžānas historiogrāfijā šie notikumi bieži tiek raksturoti kā okupācija un neatkarīgas valsts vardarbīga likvidēšana. Baku ieņemšanai bija liela ekonomiska nozīme Padomju Krievijai. Pēc Azerbaidžānas [[sovetizācija]]s Baku [[nafta]] kļuva par vienu no svarīgākajiem padomju ekonomikas un militārās apgādes resursiem. Politiskā ziņā operācija nostiprināja boļševiku varu Dienvidkaukāzā un kļuva par priekšnoteikumu turpmākai Armēnijas un Gruzijas sovetizācijai 1920.—1921. gadā. == Periodizācija == * 1918. gada 28. maijs — tiek pasludināta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika; * 1920. gada februāris — izveidojas Azerbaidžānas Komunistiskā partija; * 1920. gada marts—aprīlis — Azerbaidžānas armijas galvenie spēki atrodas Karabahā; * 1920. gada 21. aprīlis — Mihails Tuhačevskis dod pavēli sagatavot Baku operāciju; * 1920. gada 26. aprīlis — Baku boļševiki sāk gatavošanos bruņotai sacelšanās akcijai; * 1920. gada 27. aprīlis — 11. Sarkanās armijas bruņuvilcieni šķērso Azerbaidžānas robežu; * 1920. gada 27. aprīlis — Azerbaidžānas parlamentam tiek iesniegts ultimāts par varas nodošanu komunistiem; * 1920. gada 28. aprīlis — Sarkanā armija ienāk Baku; tiek pasludināta Azerbaidžānas PSR; * 1920. gada 29.—30. aprīlis — padomju vara tiek nostiprināta vairākās Azerbaidžānas pilsētās; * 1920. gada maijs — notiek Gandžas pretpadomju sacelšanās; * 1920. gada 12. maijs — galvenā militārā operācija Azerbaidžānā tiek uzskatīta par pabeigtu. == Skatīt arī == * [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] * [[Azerbaidžānas PSR]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[11. Sarkanā armija]] * [[Sovetizācija]] * [[Gandžas sacelšanās (1920)]] * [[Padomju iebrukums Gruzijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_invasion_of_Azerbaijan Raksts par padomju iebrukumu Azerbaidžānā] {{en ikona}} * [https://ru.wikipedia.org/wiki/Бакинская_операция Raksts par Baku operāciju] {{ru ikona}} * [https://azerbaijan.az/en/related-information/132 Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas vēsture] {{en ikona}} {{Azerbaidžāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Padomju Krievijas kari]] [[Kategorija:Padomju Savienības okupācijas]] [[Kategorija:Baku vēsture]] [[Kategorija:Sovetizācija]] biztny5s5l9ef9837vqc4kei410ysyf Viljams Dunsts 0 631680 4467055 4467038 2026-05-12T12:01:02Z Papuass 88 4467055 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds_orig = Vilmos Dunszt | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2007|7|26}} | Gadi = 2015—pašlaik }} '''Viljams Dunsts''' ([[Ungāru valoda|ungāru]]: '''Vilmos''' '''Dunszt''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''William Dunst''; dzimis 2007. gada 26. jūlijā [[Budapešta]]) ir ungāru dziedātājs, [[aktieris]], bērnu modelis un muzikālā teātra mākslinieks. == Agrīnā dzīve == Dunsts dzimis Budapeštā, Ungārijā. Agrīnos bērnības gadus viņš pavadīja [[Večēša|Večēšā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/people/dunszt-vilmos-3225057.html|title=Dunszt Vilmos {{!}} Személyiség adatlap {{!}} Mafab.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> 2021. gadā ģimene pārcēlās uz Budu, lai atbalstītu viņa turpmākās mācības.<ref name=":0" /> Viņš nāk no švābu izcelsmes Dunszt dzimtas, kas ir Romas katoļu ticības tradīciju pēcteči.<ref name=":0" /> == Karjera == Savus pirmos profesionālos panākumus Dunsts guva kā bērnu modelis. Viņš piedalījās vairākās Ungārijas un starptautiskās reklāmas kampaņās, tostarp uzņēmuma MOL Group kampaņā ''„A szurkoló benned van”'' un Ungārijas Patērētāju aizsardzības iestādes sociālajā kampaņā ''„Te belevágnál az 50 km-es diétába?”''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/movies/te-belevagnal-az-50-km-es-dietaba-705641.html|title=Te belevágnál az 50 km-es diétába? (film, 2015) {{!}} Kritikák, videók, szereplők {{!}} MAFAB.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://port.hu/adatlap/szemely/dunszt-vilmos/person-732499?token=d27df3eb7deaca1e4085c51c81066273|title=Dunszt Vilmos|website=PORT.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> Muzikālo izglītību viņš ieguva Kővirágok Dziedāšanas skolā un Večēšas Mūzikas skolā, koncentrējoties uz klasisko dziedāšanu, mūziklu repertuāru un skatuves praksi.<ref name=":1" /> Kā bērnu aktieris viņš piedalījās vairākos muzikālajos iestudējumos, tostarp The Sound of Music (''A muzsika hangja''), ''Valahol Európában'' un ''A padlás''.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/movies/people/3448107/william-dunst|title=William Dunst - Filmography, Age, Biography, Credits & More|website=Mabumbe|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalworld.com/health/william-dunst-launches-foundation-to-promote-mental-health-awareness-5265669|title=William Dunst launches Foundation to promote Mental Health Awareness|website=NationalWorld|access-date=2026-05-12|date=2025-08-09|language=en}}</ref> == Izglītība == Vidējo izglītību Dunsts ieguva Budapeštas Starptautiskajā skolā, kur mācījās līdz 2025. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gratteaumagazine.com/2026/05/11/qa-with-william-dunst-the-architect-of-heritage/|title=Q&A WITH WILLIAM DUNST: THE ARCHITECT OF HERITAGE|website=GRÂTTEAU|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=cs-CZ}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.williamdunst.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] ojfbmzgmygm1cyfnu12w1gqzeexdkst 4467056 4467055 2026-05-12T12:03:07Z Papuass 88 4467056 wikitext text/x-wiki {{dzēst|mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds_orig = Vilmos Dunszt | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2007|7|26}} | Gadi = 2015—pašlaik }} '''Viljams Dunsts''' ([[Ungāru valoda|ungāru]]: '''Vilmos''' '''Dunszt''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''William Dunst''; dzimis 2007. gada 26. jūlijā [[Budapešta]]) ir ungāru dziedātājs, [[aktieris]], bērnu modelis un muzikālā teātra mākslinieks. == Agrīnā dzīve == Dunsts dzimis Budapeštā, Ungārijā. Agrīnos bērnības gadus viņš pavadīja [[Večēša|Večēšā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/people/dunszt-vilmos-3225057.html|title=Dunszt Vilmos {{!}} Személyiség adatlap {{!}} Mafab.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> 2021. gadā ģimene pārcēlās uz Budu, lai atbalstītu viņa turpmākās mācības.<ref name=":0" /> Viņš nāk no švābu izcelsmes Dunszt dzimtas, kas ir Romas katoļu ticības tradīciju pēcteči.<ref name=":0" /> == Karjera == Savus pirmos profesionālos panākumus Dunsts guva kā bērnu modelis. Viņš piedalījās vairākās Ungārijas un starptautiskās reklāmas kampaņās, tostarp uzņēmuma MOL Group kampaņā ''„A szurkoló benned van”'' un Ungārijas Patērētāju aizsardzības iestādes sociālajā kampaņā ''„Te belevágnál az 50 km-es diétába?”''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/movies/te-belevagnal-az-50-km-es-dietaba-705641.html|title=Te belevágnál az 50 km-es diétába? (film, 2015) {{!}} Kritikák, videók, szereplők {{!}} MAFAB.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://port.hu/adatlap/szemely/dunszt-vilmos/person-732499?token=d27df3eb7deaca1e4085c51c81066273|title=Dunszt Vilmos|website=PORT.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> Muzikālo izglītību viņš ieguva Kővirágok Dziedāšanas skolā un Večēšas Mūzikas skolā, koncentrējoties uz klasisko dziedāšanu, mūziklu repertuāru un skatuves praksi.<ref name=":1" /> Kā bērnu aktieris viņš piedalījās vairākos muzikālajos iestudējumos, tostarp The Sound of Music (''A muzsika hangja''), ''Valahol Európában'' un ''A padlás''.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/movies/people/3448107/william-dunst|title=William Dunst - Filmography, Age, Biography, Credits & More|website=Mabumbe|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalworld.com/health/william-dunst-launches-foundation-to-promote-mental-health-awareness-5265669|title=William Dunst launches Foundation to promote Mental Health Awareness|website=NationalWorld|access-date=2026-05-12|date=2025-08-09|language=en}}</ref> == Izglītība == Vidējo izglītību Dunsts ieguva Budapeštas Starptautiskajā skolā, kur mācījās līdz 2025. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gratteaumagazine.com/2026/05/11/qa-with-william-dunst-the-architect-of-heritage/|title=Q&A WITH WILLIAM DUNST: THE ARCHITECT OF HERITAGE|website=GRÂTTEAU|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=cs-CZ}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.williamdunst.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] egd9ozg3ble5yjdwua7prda59mcf2sf Dalībnieka diskusija:SamiBrowtPiplup 3 631685 4467062 2026-05-12T12:24:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467062 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SamiBrowtPiplup}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 15.24 (EEST) 3h94uiot602t8i7234fd64jri8sbtru Dalībnieka diskusija:Anonymetrier976 3 631689 4467084 2026-05-12T13:32:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467084 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anonymetrier976}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 16.32 (EEST) 0i5xnr9x912zd88bz22iwvv5aokgm3e L. Skota Koldvela 0 631690 4467087 2026-05-12T13:48:11Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par aktrisi 4467087 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = L. Skota Koldvela | vārds_orig = L. Sctott Caldwell | attēls = LScott Caldwell cropped.jpg | komentārs = L. Skota Koldvela 2007. gadā | dz vārds = Laverna Skota | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1950|04|17}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1982—pašlaik }} '''Laverna Skota Koldvela''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Laverne Scott Caldwell''; dzimusi [[1950. gads|1950.]] gada [[17. aprīlis|17. aprīlī]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Roza Nedlere seriālā "[[Pazudušie]]", Margareta Šakura seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' un Ja Ja seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]", kā arī ar lomām filmās "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" un "[[Cietuma komanda]]". Atveidoja lomas arī flmās "[[Mistērija, Aļaska]]" un "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]", kā arī seriālos "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" un ''[[ER (seriāls)|ER]]''. == Dzīvesgājums == Laverna Skota piedzima 1950. gada 17. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Trīspadsmit gadu vecumā viņa pievienojās skolas drāmas pulciņam, kas iedvesmoja viņu kļūt par aktrisi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ringsidereport.com/?p=124308|title=L. Scott Caldwell: Douglas Turner Ward, The Fugitive, Tony Award and More… – RingSide Report|website=ringsidereport.com|access-date=2026-05-12}}</ref> Pēc tam viņa studēja Ziemeļrietumas universitātē, taču pārtrauca studijas, lai strādāt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvovermind.com/l-scott-caldwell/|title=Unveiling the Life of L. Scott Caldwell: 10 Intriguing Facts|website=TVovermind|access-date=2026-05-12|date=2020-08-23|language=en-US}}</ref> Topošā aktrise strādāja par telefona operatori uzņēmumā ''Illinois Bell'' un vēlāk pasniedza dramatisko mākslu Čikāgas Mākslas vidusskolas angļu valodas nodaļā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/l-scott-caldwell/bio/3000576328/|title=L. Scott Caldwell|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":0" /> Vēlāk Laverna nolēma turpināt studijas Lojolas universitātē Čikāgā, kur ieguva bakalaura grādu teātra mākslā.<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popculturereferences.com/five-great-l-scott-caldwell-guest-appearances/|title=Five Great L. Scott Caldwell Guest Appearances|last=Cronin|first=Brian|website=Pop Culture References|access-date=2026-05-12|date=2023-02-27|language=en-US}}</ref> 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai mācītos pie [[Uta Hāgena|Utas Hāgenas]], bet vēlāk Duglass Tērners Vords uzaicināja Lavernu pievienoties savai teātra trupai ''Negro Ensemble Company'', kur viņa sāka atveidot savas pirmās lomas lugās.<ref name=":2" /><ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Karjera == Lavernas debija notika 1982. gadā ziepju operā "[[Visi mani bērni]]". Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos ''[[The Cosby Show]]'' un ''[[L.A. Law]]''. 1993. gadā Laverna ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu filmā "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]", taču vēlāk viņa nepiedalījās 1998. gada filmas atvasinājumā "[[Likuma kalpi]]".<ref name=":0" /> 1995. gadā aktrise filmējās arī filmā "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" kopā ar [[Sandra Buloka|Sandru Buloku]], bet 1999. gadā, filmā "[[Mistērija, Aļaska]]". No 1999. līdz 2000. gadam viņa piedalījās seriālā ''[[Judging Amy]]''. 2004. gadā Laverna tika uzaicināta uz seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] noklausīšanos, lai gan viņas tēlam sākotnēji vēl nebija izstrādāts scenārijs. Neskatoties uz to, viņa tika izvēlēta lomai un seriālā atveidoja atkārtotu varoni visās sešās sezonās.<ref name=":0" /> Filmējoties seriālā, aktrise 2006. gadā parādījās arī galvenajā lomā filmā "[[Cietuma komanda]]". No 2008. līdz 2013. gadam Laverna atveidoja atkārtotu lomu seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]''. 2015. gadā viņa spēlēja otrā plāna lomas filmās "[[Perfektais vīrietis|Perfektais vīrs]]" un "[[Satricinājums]]". 2017. gadā Laverna piedalījās piecās seriāla "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" sērijās. No 2017. līdz 2021. gadam viņai bija atkārtota loma seriālā ''[[Insecure]]''. 2024. gadā aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/bill-lawrence-apple-bad-monkey-cast-1235221237/|title=Bill Lawrence Apple Series ‘Bad Monkey’ Adds Three New Cast Members (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-05-12|date=2022-04-01|language=en-US}}</ref> Vēlāk seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, taču Lavernas dalība tajā netika apstiprināta. 2026. gadā Laverna kā piedalījās vienā seriāla "[[Iesācējs]]" sērijā. == Personīgā dzīve == 1970. gados Laverna apprecējās ar Džonu Koldvelu, un vēlāk viņiem piedzima dēls Ominara. Pāris izšķīrās 1980. gados. 2004. gada aprīlī Laverna apprecējās otrreiz, ar Desalu Benksu, taču viņš nomira 2005. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/l.scott-caldwell.html|title=L Scott Caldwell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1983 |''[[Without a Trace (filma)|Without a Trace]]'' |Džaneta Smita |- |1991 |''[[Dutch]]'' |bezpajumtniece |- |1993 |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" (''The Fugitive'') |maršala vietniece Erina Pūla |- | rowspan="3" |1995 |''[[Devil in the Blue Dress]]'' |Hetija Parsonsa |- |''[[Waiting to Exhale]]'' |Bernadinas juriste |- |"[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net'') |sabiedriskā aizstāve |- | rowspan="2" |1999 |''[[The Last Man on Planet Earth]]'' |Estere |- |"[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska'') |tiesnese Makgibonsa |- |2002 |"[[Spāre (filma)|Spāre]]" (''Dragonfly'') |vecākā medmāsa |- |2006 |"[[Cietuma komanda]]" (''Gridiron Gang'') |Bobija Portere |- |2008 |''[[Powder Blue]]'' |medmāsa Gomesa |- |2009 |''[[Like Dandelion Dust]]'' |Elisona Bauera |- | rowspan="2" |2015 |"[[Perfektais vīrietis]]" (''The Perfect Guy'') |Evelīna |- |"[[Satricinājums]]" (''Concussion'') |Veitera māte |- |2017 |''[[The Case for Christ]]'' |Elfija Deivisa |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1982 |"[[Visi mani bērni]]" (''All My Children'') |medmāsa |1 sērija |- |1988 |''[[The Cosby Show]]'' |Elizabete |sērija: ''Out of Brooklyn'' |- |1989 |''[[L.A. Law]]'' |Vanda Heivensa |sērija: ''Leave It to Geezer'' |- |1990 |''[[The Outsiders (seriāls)|The Outsiders]]'' |Barbra Ričardsa |sērija: ''Pilot'' |- |1994 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |tiesnese Maksina Marko |sērija: ''With This Ball and Chain'' |- |1995 |''[[Grace Under Fire]]'' |Kerola Brisko |sērija: ''Sticks and Stones'' |- |1996 |"[[Emulators]]" (''The Pretender'') |Gvena Portere |sērija: ''Pilot'' |- |1998 |''[[Any Day Now]]'' |Opala Lī |sērija: ''Making Music with the Wrong Man'' |- | rowspan="2" |1999 |''[[JAG]]'' |Flora Springsa |sērija: ''Nobody's Child'' |- |''[[Chicago Hope]]'' |Bonija Medina |sērija: ''A Goy and His Dog'' |- |1999—2000 |''[[Judging Amy]]'' |Tanja Millera |7 sērijas |- |2001 |''[[The Practise]]'' |Sūzena Motona |sērija: ''Killing Time'' |- |2003 |''[[Nip/Tuck]]'' |doktore Rīda |sērija: ''Montana/Sassy/Justice'' |- |2004; 2006 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |doktore Reba |2 sērijas |- | rowspan="2" |2006 |''[[Cold Case]]'' |Elisa Stelvorta |sērija: ''Sandhogs'' |- |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Līza Nelsona |sērija: ''The Ghost Within'' |- | rowspan="2" |2007 |''[[Saving Grace]]'' |Dī Renoldsa |sērija: ''Everything's Got a Shelf Life'' |- |''[[Without a Trace]]'' |Anna Vašingtona |sērija: ''Baggage'' |- |2004—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Roza Nedlere]] |otrā plāna loma; 26 sērijas |- | rowspan="2" |2011 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Elisona Koba |sērija: ''Don't Deceive Me'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |Nora Perksa |sērija: ''In a Dark, Dark House'' |- |2012 |"[[Privātprakse]]" (''Private Practice'') |Džiliana Makreja |sērija: ''The Next Episode'' |- |2009; 2011—2013 |''[[Southland (seriāls)|Southland]]'' |Inīda Adamsa |7 sērijas |- |2008—2013 |''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' |Margareta Šakura |otrā plāna loma; 32 sērijas |- |2013 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Tina Džonsona |sērija: ''Strange Fruit'' |- |2015 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |Efenija Rahima |sērija: ''You Say You Want a Revolution'' |- | rowspan="2" |2017 |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |tiesnese Laverna Holta |sērija: ''Your Honor'' |- |"[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |Džasmīna Bromele |5 sērijas |- |2018 |"[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |vecmāmiņa |sērija: ''Trashy Little Tramp'' |- |2019 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |Džo Andersona |sērija: ''Diss'' |- |2018—2019 |''[[A Million Little Things]]'' |Renī Hovarda |3 sērijas |- |2020 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |Lilija Rosa |sērija: ''It Never Ends Well for the Chicken'' |- |2019—2021 |''[[All Rise]]'' |Roksija Robinsone |7 sērijas |- |2017; 2020—2021 |''[[Insecure]]'' |Kerola Kartera |8 sērijas |- |2023 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Evelīna Alena |sērija: ''Hard Heart'' |- |2024 |"[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey'') |Ja Ja |galvenā loma; 10 sērijas |- |2026 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Meibela Sinklera |sērija: ''Cut and Run'' |} == Atsauces == a4g1nm2yfb86p6rpq4cd9u0qb6io8rw 4467096 4467087 2026-05-12T13:58:59Z Meistars Joda 781 4467096 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = L. Skota Koldvela | vārds_orig = L. Scott Caldwell | attēls = LScott Caldwell cropped.jpg | komentārs = L. Skota Koldvela 2007. gadā | dz vārds = Laverna Skota | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1950|04|17}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1982—pašlaik }} '''Laverna Skota Koldvela''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Laverne Scott Caldwell''; dzimusi {{dat|1950|4|17}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Roza Nedlere seriālā "[[Pazudušie]]", Margareta Šakura seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' un Ja Ja seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]", kā arī ar lomām filmās "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" un "[[Cietuma komanda]]". Atveidoja lomas arī flmās "[[Mistērija, Aļaska]]" un "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]", kā arī seriālos "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" un ''[[ER (seriāls)|ER]]''. == Dzīvesgājums == Laverna Skota piedzima 1950. gada 17. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Trīspadsmit gadu vecumā viņa pievienojās skolas drāmas pulciņam, kas iedvesmoja viņu kļūt par aktrisi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ringsidereport.com/?p=124308|title=L. Scott Caldwell: Douglas Turner Ward, The Fugitive, Tony Award and More… – RingSide Report|website=ringsidereport.com|access-date=2026-05-12}}</ref> Pēc tam viņa studēja Ziemeļrietumas universitātē, taču pārtrauca studijas, lai strādātu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvovermind.com/l-scott-caldwell/|title=Unveiling the Life of L. Scott Caldwell: 10 Intriguing Facts|website=TVovermind|access-date=2026-05-12|date=2020-08-23|language=en-US}}</ref> Topošā aktrise strādāja par telefona operatori uzņēmumā ''Illinois Bell'' un vēlāk pasniedza dramatisko mākslu Čikāgas Mākslas vidusskolas angļu valodas nodaļā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/l-scott-caldwell/bio/3000576328/|title=L. Scott Caldwell|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":0" /> Vēlāk Laverna nolēma turpināt studijas Lojolas universitātē Čikāgā, kur ieguva bakalaura grādu teātra mākslā.<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popculturereferences.com/five-great-l-scott-caldwell-guest-appearances/|title=Five Great L. Scott Caldwell Guest Appearances|last=Cronin|first=Brian|website=Pop Culture References|access-date=2026-05-12|date=2023-02-27|language=en-US}}</ref> 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai mācītos pie [[Uta Hāgena|Utas Hāgenas]], bet vēlāk Duglass Tērners Vords uzaicināja Lavernu pievienoties savai teātra trupai ''Negro Ensemble Company'', kur viņa sāka atveidot savas pirmās lomas lugās.<ref name=":2" /><ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Karjera == Lavernas debija notika 1982. gadā ziepju operā "[[Visi mani bērni]]". Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos ''[[The Cosby Show]]'' un ''[[L.A. Law]]''. 1993. gadā Laverna ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu filmā "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]", taču vēlāk viņa nepiedalījās 1998. gada filmas atvasinājumā "[[Likuma kalpi]]".<ref name=":0" /> 1995. gadā aktrise filmējās arī filmā "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" kopā ar [[Sandra Buloka|Sandru Buloku]], bet 1999. gadā filmā "[[Mistērija, Aļaska]]". No 1999. līdz 2000. gadam viņa piedalījās seriālā ''[[Judging Amy]]''. 2004. gadā Laverna tika uzaicināta uz seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] noklausīšanos, lai gan viņas tēlam sākotnēji vēl nebija izstrādāts scenārijs. Neskatoties uz to, viņa tika izvēlēta lomai un seriālā atveidoja atkārtotu varoni visās sešās sezonās.<ref name=":0" /> Filmējoties seriālā, aktrise 2006. gadā parādījās arī galvenajā lomā filmā "[[Cietuma komanda]]". No 2008. līdz 2013. gadam Laverna atveidoja atkārtotu lomu seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]''. 2015. gadā viņa spēlēja otrā plāna lomas filmās "[[Perfektais vīrietis|Perfektais vīrs]]" un "[[Satricinājums]]". 2017. gadā Laverna piedalījās piecās seriāla "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" sērijās. No 2017. līdz 2021. gadam viņai bija atkārtota loma seriālā ''[[Insecure]]''. 2024. gadā aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/bill-lawrence-apple-bad-monkey-cast-1235221237/|title=Bill Lawrence Apple Series ‘Bad Monkey’ Adds Three New Cast Members (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-05-12|date=2022-04-01|language=en-US}}</ref> Vēlāk seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, taču Lavernas dalība tajā netika apstiprināta. 2026. gadā Laverna piedalījās vienā seriāla "[[Iesācējs]]" sērijā. == Personīgā dzīve == 1970. gados Laverna apprecējās ar Džonu Koldvelu, un vēlāk viņiem piedzima dēls Ominara. Pāris izšķīrās 1980. gados. 2004. gada aprīlī Laverna apprecējās otrreiz, ar Desalu Benksu, taču viņš nomira 2005. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/l.scott-caldwell.html|title=L Scott Caldwell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1983 |''[[Without a Trace (filma)|Without a Trace]]'' |Džaneta Smita |- |1991 |''[[Dutch]]'' |bezpajumtniece |- |1993 |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" (''The Fugitive'') |maršala vietniece Erina Pūla |- | rowspan="3" |1995 |''[[Devil in the Blue Dress]]'' |Hetija Parsonsa |- |''[[Waiting to Exhale]]'' |Bernadinas juriste |- |"[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net'') |sabiedriskā aizstāve |- | rowspan="2" |1999 |''[[The Last Man on Planet Earth]]'' |Estere |- |"[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska'') |tiesnese Makgibonsa |- |2002 |"[[Spāre (filma)|Spāre]]" (''Dragonfly'') |vecākā medmāsa |- |2006 |"[[Cietuma komanda]]" (''Gridiron Gang'') |Bobija Portere |- |2008 |''[[Powder Blue]]'' |medmāsa Gomesa |- |2009 |''[[Like Dandelion Dust]]'' |Elisona Bauera |- | rowspan="2" |2015 |"[[Perfektais vīrietis]]" (''The Perfect Guy'') |Evelīna |- |"[[Satricinājums]]" (''Concussion'') |Veitera māte |- |2017 |''[[The Case for Christ]]'' |Elfija Deivisa |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1982 |"[[Visi mani bērni]]" (''All My Children'') |medmāsa |1 sērija |- |1988 |''[[The Cosby Show]]'' |Elizabete |sērija: ''Out of Brooklyn'' |- |1989 |''[[L.A. Law]]'' |Vanda Heivensa |sērija: ''Leave It to Geezer'' |- |1990 |''[[The Outsiders (seriāls)|The Outsiders]]'' |Barbra Ričardsa |sērija: ''Pilot'' |- |1994 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |tiesnese Maksina Marko |sērija: ''With This Ball and Chain'' |- |1995 |''[[Grace Under Fire]]'' |Kerola Brisko |sērija: ''Sticks and Stones'' |- |1996 |"[[Emulators]]" (''The Pretender'') |Gvena Portere |sērija: ''Pilot'' |- |1998 |''[[Any Day Now]]'' |Opala Lī |sērija: ''Making Music with the Wrong Man'' |- | rowspan="2" |1999 |''[[JAG]]'' |Flora Springsa |sērija: ''Nobody's Child'' |- |''[[Chicago Hope]]'' |Bonija Medina |sērija: ''A Goy and His Dog'' |- |1999—2000 |''[[Judging Amy]]'' |Tanja Millera |7 sērijas |- |2001 |''[[The Practise]]'' |Sūzena Motona |sērija: ''Killing Time'' |- |2003 |''[[Nip/Tuck]]'' |doktore Rīda |sērija: ''Montana/Sassy/Justice'' |- |2004; 2006 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |doktore Reba |2 sērijas |- | rowspan="2" |2006 |''[[Cold Case]]'' |Elisa Stelvorta |sērija: ''Sandhogs'' |- |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Līza Nelsona |sērija: ''The Ghost Within'' |- | rowspan="2" |2007 |''[[Saving Grace]]'' |Dī Renoldsa |sērija: ''Everything's Got a Shelf Life'' |- |''[[Without a Trace]]'' |Anna Vašingtona |sērija: ''Baggage'' |- |2004—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Roza Nedlere]] |otrā plāna loma; 26 sērijas |- | rowspan="2" |2011 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Elisona Koba |sērija: ''Don't Deceive Me'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |Nora Perksa |sērija: ''In a Dark, Dark House'' |- |2012 |"[[Privātprakse]]" (''Private Practice'') |Džiliana Makreja |sērija: ''The Next Episode'' |- |2009; 2011—2013 |''[[Southland (seriāls)|Southland]]'' |Inīda Adamsa |7 sērijas |- |2008—2013 |''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' |Margareta Šakura |otrā plāna loma; 32 sērijas |- |2013 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Tina Džonsona |sērija: ''Strange Fruit'' |- |2015 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |Efenija Rahima |sērija: ''You Say You Want a Revolution'' |- | rowspan="2" |2017 |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |tiesnese Laverna Holta |sērija: ''Your Honor'' |- |"[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |Džasmīna Bromele |5 sērijas |- |2018 |"[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |vecmāmiņa |sērija: ''Trashy Little Tramp'' |- |2019 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |Džo Andersona |sērija: ''Diss'' |- |2018—2019 |''[[A Million Little Things]]'' |Renī Hovarda |3 sērijas |- |2020 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |Lilija Rosa |sērija: ''It Never Ends Well for the Chicken'' |- |2019—2021 |''[[All Rise]]'' |Roksija Robinsone |7 sērijas |- |2017; 2020—2021 |''[[Insecure]]'' |Kerola Kartera |8 sērijas |- |2023 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Evelīna Alena |sērija: ''Hard Heart'' |- |2024 |"[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey'') |Ja Ja |galvenā loma; 10 sērijas |- |2026 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Meibela Sinklera |sērija: ''Cut and Run'' |} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Skota Koldvela, Laverna}} 9p03ex8scnncp5gf0bsl9cdtykwybyv 4467097 4467096 2026-05-12T14:00:41Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4467097 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = L. Skota Koldvela | vārds_orig = L. Scott Caldwell | attēls = LScott Caldwell cropped.jpg | komentārs = L. Skota Koldvela 2007. gadā | dz vārds = Laverna Skota | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1950|04|17}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1982—pašlaik }} '''Laverna Skota Koldvela''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Laverne Scott Caldwell''; dzimusi {{dat|1950|4|17}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Roza Nedlere seriālā "[[Pazudušie]]", Margareta Šakura seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' un Ja Ja seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]", kā arī ar lomām filmās "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" un "[[Cietuma komanda]]". Atveidoja lomas arī flmās "[[Mistērija, Aļaska]]" un "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]", kā arī seriālos "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" un ''[[ER (seriāls)|ER]]''. == Dzīvesgājums == Laverna Skota piedzima 1950. gada 17. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Trīspadsmit gadu vecumā viņa pievienojās skolas drāmas pulciņam, kas iedvesmoja viņu kļūt par aktrisi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ringsidereport.com/?p=124308|title=L. Scott Caldwell: Douglas Turner Ward, The Fugitive, Tony Award and More… – RingSide Report|website=ringsidereport.com|access-date=2026-05-12}}</ref> Pēc tam viņa studēja Ziemeļrietumas universitātē, taču pārtrauca studijas, lai strādātu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvovermind.com/l-scott-caldwell/|title=Unveiling the Life of L. Scott Caldwell: 10 Intriguing Facts|website=TVovermind|access-date=2026-05-12|date=2020-08-23|language=en-US}}</ref> Topošā aktrise strādāja par telefona operatori uzņēmumā ''Illinois Bell'' un vēlāk pasniedza dramatisko mākslu Čikāgas Mākslas vidusskolas angļu valodas nodaļā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/l-scott-caldwell/bio/3000576328/|title=L. Scott Caldwell|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":0" /> Vēlāk Laverna nolēma turpināt studijas Lojolas universitātē Čikāgā, kur ieguva bakalaura grādu teātra mākslā.<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popculturereferences.com/five-great-l-scott-caldwell-guest-appearances/|title=Five Great L. Scott Caldwell Guest Appearances|last=Cronin|first=Brian|website=Pop Culture References|access-date=2026-05-12|date=2023-02-27|language=en-US}}</ref> 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai mācītos pie [[Uta Hāgena|Utas Hāgenas]], bet vēlāk Duglass Tērners Vords uzaicināja Lavernu pievienoties savai teātra trupai ''Negro Ensemble Company'', kur viņa sāka atveidot savas pirmās lomas lugās.<ref name=":2" /><ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Karjera == Lavernas debija notika 1982. gadā ziepju operā "[[Visi mani bērni]]". Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos ''[[The Cosby Show]]'' un ''[[L.A. Law]]''. 1993. gadā Laverna ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu filmā "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]", taču vēlāk viņa nepiedalījās 1998. gada filmas atvasinājumā "[[Likuma kalpi]]".<ref name=":0" /> 1995. gadā aktrise filmējās arī filmā "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" kopā ar [[Sandra Buloka|Sandru Buloku]], bet 1999. gadā filmā "[[Mistērija, Aļaska]]". No 1999. līdz 2000. gadam viņa piedalījās seriālā ''[[Judging Amy]]''. 2004. gadā Laverna tika uzaicināta uz seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] noklausīšanos, lai gan viņas tēlam sākotnēji vēl nebija izstrādāts scenārijs. Neskatoties uz to, viņa tika izvēlēta lomai un seriālā atveidoja atkārtotu varoni visās sešās sezonās.<ref name=":0" /> Filmējoties seriālā, aktrise 2006. gadā parādījās arī galvenajā lomā filmā "[[Cietuma komanda]]". No 2008. līdz 2013. gadam Laverna atveidoja atkārtotu lomu seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]''. 2015. gadā viņa spēlēja otrā plāna lomas filmās "[[Perfektais vīrietis|Perfektais vīrs]]" un "[[Satricinājums]]". 2017. gadā Laverna piedalījās piecās seriāla "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" sērijās. No 2017. līdz 2021. gadam viņai bija atkārtota loma seriālā ''[[Insecure]]''. 2024. gadā aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/bill-lawrence-apple-bad-monkey-cast-1235221237/|title=Bill Lawrence Apple Series ‘Bad Monkey’ Adds Three New Cast Members (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-05-12|date=2022-04-01|language=en-US}}</ref> Vēlāk seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, taču Lavernas dalība tajā netika apstiprināta. 2026. gadā Laverna piedalījās vienā seriāla "[[Iesācējs]]" sērijā. == Personīgā dzīve == 1970. gados Laverna apprecējās ar Džonu Koldvelu, un vēlāk viņiem piedzima dēls Ominara. Pāris izšķīrās 1980. gados. 2004. gada aprīlī Laverna apprecējās otrreiz, ar Desalu Benksu, taču viņš nomira 2005. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/l.scott-caldwell.html|title=L Scott Caldwell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1983 |''[[Without a Trace (filma)|Without a Trace]]'' |Džaneta Smita |- |1991 |''[[Dutch]]'' |bezpajumtniece |- |1993 |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" (''The Fugitive'') |maršala vietniece Erina Pūla |- | rowspan="3" |1995 |''[[Devil in the Blue Dress]]'' |Hetija Parsonsa |- |''[[Waiting to Exhale]]'' |Bernadinas juriste |- |"[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net'') |sabiedriskā aizstāve |- | rowspan="2" |1999 |''[[The Last Man on Planet Earth]]'' |Estere |- |"[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska'') |tiesnese Makgibonsa |- |2002 |"[[Spāre (filma)|Spāre]]" (''Dragonfly'') |vecākā medmāsa |- |2006 |"[[Cietuma komanda]]" (''Gridiron Gang'') |Bobija Portere |- |2008 |''[[Powder Blue]]'' |medmāsa Gomesa |- |2009 |''[[Like Dandelion Dust]]'' |Elisona Bauera |- | rowspan="2" |2015 |"[[Perfektais vīrietis]]" (''The Perfect Guy'') |Evelīna |- |"[[Satricinājums]]" (''Concussion'') |Veitera māte |- |2017 |''[[The Case for Christ]]'' |Elfija Deivisa |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1982 |"[[Visi mani bērni]]" (''All My Children'') |medmāsa |1 sērija |- |1988 |''[[The Cosby Show]]'' |Elizabete |sērija: ''Out of Brooklyn'' |- |1989 |''[[L.A. Law]]'' |Vanda Heivensa |sērija: ''Leave It to Geezer'' |- |1990 |''[[The Outsiders (seriāls)|The Outsiders]]'' |Barbra Ričardsa |sērija: ''Pilot'' |- |1994 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |tiesnese Maksina Marko |sērija: ''With This Ball and Chain'' |- |1995 |''[[Grace Under Fire]]'' |Kerola Brisko |sērija: ''Sticks and Stones'' |- |1996 |"[[Emulators]]" (''The Pretender'') |Gvena Portere |sērija: ''Pilot'' |- |1998 |''[[Any Day Now]]'' |Opala Lī |sērija: ''Making Music with the Wrong Man'' |- | rowspan="2" |1999 |''[[JAG]]'' |Flora Springsa |sērija: ''Nobody's Child'' |- |''[[Chicago Hope]]'' |Bonija Medina |sērija: ''A Goy and His Dog'' |- |1999—2000 |''[[Judging Amy]]'' |Tanja Millera |7 sērijas |- |2001 |''[[The Practise]]'' |Sūzena Motona |sērija: ''Killing Time'' |- |2003 |''[[Nip/Tuck]]'' |doktore Rīda |sērija: ''Montana/Sassy/Justice'' |- |2004; 2006 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |doktore Reba |2 sērijas |- | rowspan="2" |2006 |''[[Cold Case]]'' |Elisa Stelvorta |sērija: ''Sandhogs'' |- |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Līza Nelsona |sērija: ''The Ghost Within'' |- | rowspan="2" |2007 |''[[Saving Grace]]'' |Dī Renoldsa |sērija: ''Everything's Got a Shelf Life'' |- |''[[Without a Trace]]'' |Anna Vašingtona |sērija: ''Baggage'' |- |2004—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Roza Nedlere]] |otrā plāna loma; 26 sērijas |- | rowspan="2" |2011 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Elisona Koba |sērija: ''Don't Deceive Me'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |Nora Perksa |sērija: ''In a Dark, Dark House'' |- |2012 |"[[Privātprakse]]" (''Private Practice'') |Džiliana Makreja |sērija: ''The Next Episode'' |- |2009; 2011—2013 |''[[Southland (seriāls)|Southland]]'' |Inīda Adamsa |7 sērijas |- |2008—2013 |''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' |Margareta Šakura |otrā plāna loma; 32 sērijas |- |2013 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Tina Džonsona |sērija: ''Strange Fruit'' |- |2015 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |Efenija Rahima |sērija: ''You Say You Want a Revolution'' |- | rowspan="2" |2017 |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |tiesnese Laverna Holta |sērija: ''Your Honor'' |- |"[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |Džasmīna Bromele |5 sērijas |- |2018 |"[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |vecmāmiņa |sērija: ''Trashy Little Tramp'' |- |2019 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |Džo Andersona |sērija: ''Diss'' |- |2018—2019 |''[[A Million Little Things]]'' |Renī Hovarda |3 sērijas |- |2020 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |Lilija Rosa |sērija: ''It Never Ends Well for the Chicken'' |- |2019—2021 |''[[All Rise]]'' |Roksija Robinsone |7 sērijas |- |2017; 2020—2021 |''[[Insecure]]'' |Kerola Kartera |8 sērijas |- |2023 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Evelīna Alena |sērija: ''Hard Heart'' |- |2024 |"[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey'') |Ja Ja |galvenā loma; 10 sērijas |- |2026 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Meibela Sinklera |sērija: ''Cut and Run'' |} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Skota Koldvela, Laverna}} [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 83wfjwl1ki8o1h2qfpr354oej4eg52o 4467098 4467097 2026-05-12T14:01:01Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Pazudušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4467098 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = L. Skota Koldvela | vārds_orig = L. Scott Caldwell | attēls = LScott Caldwell cropped.jpg | komentārs = L. Skota Koldvela 2007. gadā | dz vārds = Laverna Skota | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1950|04|17}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1982—pašlaik }} '''Laverna Skota Koldvela''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Laverne Scott Caldwell''; dzimusi {{dat|1950|4|17}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Roza Nedlere seriālā "[[Pazudušie]]", Margareta Šakura seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' un Ja Ja seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]", kā arī ar lomām filmās "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" un "[[Cietuma komanda]]". Atveidoja lomas arī flmās "[[Mistērija, Aļaska]]" un "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]", kā arī seriālos "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" un ''[[ER (seriāls)|ER]]''. == Dzīvesgājums == Laverna Skota piedzima 1950. gada 17. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Trīspadsmit gadu vecumā viņa pievienojās skolas drāmas pulciņam, kas iedvesmoja viņu kļūt par aktrisi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ringsidereport.com/?p=124308|title=L. Scott Caldwell: Douglas Turner Ward, The Fugitive, Tony Award and More… – RingSide Report|website=ringsidereport.com|access-date=2026-05-12}}</ref> Pēc tam viņa studēja Ziemeļrietumas universitātē, taču pārtrauca studijas, lai strādātu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvovermind.com/l-scott-caldwell/|title=Unveiling the Life of L. Scott Caldwell: 10 Intriguing Facts|website=TVovermind|access-date=2026-05-12|date=2020-08-23|language=en-US}}</ref> Topošā aktrise strādāja par telefona operatori uzņēmumā ''Illinois Bell'' un vēlāk pasniedza dramatisko mākslu Čikāgas Mākslas vidusskolas angļu valodas nodaļā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/l-scott-caldwell/bio/3000576328/|title=L. Scott Caldwell|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /><ref name=":0" /> Vēlāk Laverna nolēma turpināt studijas Lojolas universitātē Čikāgā, kur ieguva bakalaura grādu teātra mākslā.<ref name=":2" /><ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popculturereferences.com/five-great-l-scott-caldwell-guest-appearances/|title=Five Great L. Scott Caldwell Guest Appearances|last=Cronin|first=Brian|website=Pop Culture References|access-date=2026-05-12|date=2023-02-27|language=en-US}}</ref> 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai mācītos pie [[Uta Hāgena|Utas Hāgenas]], bet vēlāk Duglass Tērners Vords uzaicināja Lavernu pievienoties savai teātra trupai ''Negro Ensemble Company'', kur viņa sāka atveidot savas pirmās lomas lugās.<ref name=":2" /><ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Karjera == Lavernas debija notika 1982. gadā ziepju operā "[[Visi mani bērni]]". Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos ''[[The Cosby Show]]'' un ''[[L.A. Law]]''. 1993. gadā Laverna ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu filmā "[[Bēglis (filma)|Bēglis]]", taču vēlāk viņa nepiedalījās 1998. gada filmas atvasinājumā "[[Likuma kalpi]]".<ref name=":0" /> 1995. gadā aktrise filmējās arī filmā "[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" kopā ar [[Sandra Buloka|Sandru Buloku]], bet 1999. gadā filmā "[[Mistērija, Aļaska]]". No 1999. līdz 2000. gadam viņa piedalījās seriālā ''[[Judging Amy]]''. 2004. gadā Laverna tika uzaicināta uz seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] noklausīšanos, lai gan viņas tēlam sākotnēji vēl nebija izstrādāts scenārijs. Neskatoties uz to, viņa tika izvēlēta lomai un seriālā atveidoja atkārtotu varoni visās sešās sezonās.<ref name=":0" /> Filmējoties seriālā, aktrise 2006. gadā parādījās arī galvenajā lomā filmā "[[Cietuma komanda]]". No 2008. līdz 2013. gadam Laverna atveidoja atkārtotu lomu seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]''. 2015. gadā viņa spēlēja otrā plāna lomas filmās "[[Perfektais vīrietis|Perfektais vīrs]]" un "[[Satricinājums]]". 2017. gadā Laverna piedalījās piecās seriāla "[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" sērijās. No 2017. līdz 2021. gadam viņai bija atkārtota loma seriālā ''[[Insecure]]''. 2024. gadā aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Sliktais pērtiķis]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/bill-lawrence-apple-bad-monkey-cast-1235221237/|title=Bill Lawrence Apple Series ‘Bad Monkey’ Adds Three New Cast Members (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-05-12|date=2022-04-01|language=en-US}}</ref> Vēlāk seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, taču Lavernas dalība tajā netika apstiprināta. 2026. gadā Laverna piedalījās vienā seriāla "[[Iesācējs]]" sērijā. == Personīgā dzīve == 1970. gados Laverna apprecējās ar Džonu Koldvelu, un vēlāk viņiem piedzima dēls Ominara. Pāris izšķīrās 1980. gados. 2004. gada aprīlī Laverna apprecējās otrreiz, ar Desalu Benksu, taču viņš nomira 2005. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/l.scott-caldwell.html|title=L Scott Caldwell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref name=":1" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1983 |''[[Without a Trace (filma)|Without a Trace]]'' |Džaneta Smita |- |1991 |''[[Dutch]]'' |bezpajumtniece |- |1993 |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" (''The Fugitive'') |maršala vietniece Erina Pūla |- | rowspan="3" |1995 |''[[Devil in the Blue Dress]]'' |Hetija Parsonsa |- |''[[Waiting to Exhale]]'' |Bernadinas juriste |- |"[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]" (''The Net'') |sabiedriskā aizstāve |- | rowspan="2" |1999 |''[[The Last Man on Planet Earth]]'' |Estere |- |"[[Mistērija, Aļaska]]" (''Mystery, Alaska'') |tiesnese Makgibonsa |- |2002 |"[[Spāre (filma)|Spāre]]" (''Dragonfly'') |vecākā medmāsa |- |2006 |"[[Cietuma komanda]]" (''Gridiron Gang'') |Bobija Portere |- |2008 |''[[Powder Blue]]'' |medmāsa Gomesa |- |2009 |''[[Like Dandelion Dust]]'' |Elisona Bauera |- | rowspan="2" |2015 |"[[Perfektais vīrietis]]" (''The Perfect Guy'') |Evelīna |- |"[[Satricinājums]]" (''Concussion'') |Veitera māte |- |2017 |''[[The Case for Christ]]'' |Elfija Deivisa |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1982 |"[[Visi mani bērni]]" (''All My Children'') |medmāsa |1 sērija |- |1988 |''[[The Cosby Show]]'' |Elizabete |sērija: ''Out of Brooklyn'' |- |1989 |''[[L.A. Law]]'' |Vanda Heivensa |sērija: ''Leave It to Geezer'' |- |1990 |''[[The Outsiders (seriāls)|The Outsiders]]'' |Barbra Ričardsa |sērija: ''Pilot'' |- |1994 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |tiesnese Maksina Marko |sērija: ''With This Ball and Chain'' |- |1995 |''[[Grace Under Fire]]'' |Kerola Brisko |sērija: ''Sticks and Stones'' |- |1996 |"[[Emulators]]" (''The Pretender'') |Gvena Portere |sērija: ''Pilot'' |- |1998 |''[[Any Day Now]]'' |Opala Lī |sērija: ''Making Music with the Wrong Man'' |- | rowspan="2" |1999 |''[[JAG]]'' |Flora Springsa |sērija: ''Nobody's Child'' |- |''[[Chicago Hope]]'' |Bonija Medina |sērija: ''A Goy and His Dog'' |- |1999—2000 |''[[Judging Amy]]'' |Tanja Millera |7 sērijas |- |2001 |''[[The Practise]]'' |Sūzena Motona |sērija: ''Killing Time'' |- |2003 |''[[Nip/Tuck]]'' |doktore Rīda |sērija: ''Montana/Sassy/Justice'' |- |2004; 2006 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |doktore Reba |2 sērijas |- | rowspan="2" |2006 |''[[Cold Case]]'' |Elisa Stelvorta |sērija: ''Sandhogs'' |- |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Līza Nelsona |sērija: ''The Ghost Within'' |- | rowspan="2" |2007 |''[[Saving Grace]]'' |Dī Renoldsa |sērija: ''Everything's Got a Shelf Life'' |- |''[[Without a Trace]]'' |Anna Vašingtona |sērija: ''Baggage'' |- |2004—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Roza Nedlere]] |otrā plāna loma; 26 sērijas |- | rowspan="2" |2011 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Elisona Koba |sērija: ''Don't Deceive Me'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |Nora Perksa |sērija: ''In a Dark, Dark House'' |- |2012 |"[[Privātprakse]]" (''Private Practice'') |Džiliana Makreja |sērija: ''The Next Episode'' |- |2009; 2011—2013 |''[[Southland (seriāls)|Southland]]'' |Inīda Adamsa |7 sērijas |- |2008—2013 |''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' |Margareta Šakura |otrā plāna loma; 32 sērijas |- |2013 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Tina Džonsona |sērija: ''Strange Fruit'' |- |2015 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |Efenija Rahima |sērija: ''You Say You Want a Revolution'' |- | rowspan="2" |2017 |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |tiesnese Laverna Holta |sērija: ''Your Honor'' |- |"[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |Džasmīna Bromele |5 sērijas |- |2018 |"[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |vecmāmiņa |sērija: ''Trashy Little Tramp'' |- |2019 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |Džo Andersona |sērija: ''Diss'' |- |2018—2019 |''[[A Million Little Things]]'' |Renī Hovarda |3 sērijas |- |2020 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |Lilija Rosa |sērija: ''It Never Ends Well for the Chicken'' |- |2019—2021 |''[[All Rise]]'' |Roksija Robinsone |7 sērijas |- |2017; 2020—2021 |''[[Insecure]]'' |Kerola Kartera |8 sērijas |- |2023 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Evelīna Alena |sērija: ''Hard Heart'' |- |2024 |"[[Sliktais pērtiķis]]" (''Bad Monkey'') |Ja Ja |galvenā loma; 10 sērijas |- |2026 |"[[Iesācējs]]" (''The Rookie'') |Meibela Sinklera |sērija: ''Cut and Run'' |} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Skota Koldvela, Laverna}} [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Pazudušie]] mf7j5fkoqp0olob9r1i6vujhu62soz1 Dalībnieka diskusija:Happyaua 3 631692 4467104 2026-05-12T14:21:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467104 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Happyaua}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 17.21 (EEST) 9j7zfr59yklbvxwxg1cuc6pad9mt712 Leins Hatsons 0 631693 4467107 2026-05-12T14:28:09Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Leins Hatsons | vārds_orig = ''Lane Hutson'' | attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–029.jpg | att_izm = | paraksts = Leins Hatsons 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Holenda}} | mir_dat = | mir_vi... 4467107 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Leins Hatsons | vārds_orig = ''Lane Hutson'' | attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–029.jpg | att_izm = | paraksts = Leins Hatsons 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Holenda}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=73}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2024 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 62., 2. kārtā | dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Monreālas "Canadiens"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|12||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Gēteborga 2024]]}} }} }} '''Leins Hatsons''' ({{Val|en|Lane Hutson}}; dzimis {{dat|2004|2|14}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Hatsons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Hatsonu otrajā kārtā ar kopējo 62. numuru izvēlējās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[ASV hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Hatsons, Leins}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] hf1zumt1wmouj1zw4i9tcn2i754nsau Dreiks Batersons 0 631694 4467115 2026-05-12T14:41:18Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Dreiks Batersons | vārds_orig = ''Drake Batherson'' | attēls = Drake Batherson 2019 3.jpg | att_izm = | paraksts = Dreiks Batersons 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|27}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Indiāna|Fortveina}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=19... 4467115 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Dreiks Batersons | vārds_orig = ''Drake Batherson'' | attēls = Drake Batherson 2019 3.jpg | att_izm = | paraksts = Dreiks Batersons 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|27}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Indiāna|Fortveina}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 121., 4. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Otavas "Senators"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2022—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|12||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Bufalo 2018]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}} }} }} '''Dreiks Batersons''' ({{Val|en|Drake Batherson}}; dzimis {{dat|1998|4|27}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Batersons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Otavas "Senators"]] rindās. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Batersonu ceturtajā kārtā ar kopējo 121. numuru izvēlējās [[Otavas "Senators"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Batersons, Dreiks}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indiānā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] 7zedr9l0nf5t9inbt83h7cvncqq8ac6 Dalībnieka diskusija:LlanitoSheep 3 631695 4467127 2026-05-12T15:05:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467127 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LlanitoSheep}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 18.05 (EEST) 5cgep3hcqe4o0shetc09mzpuewxhll1 Dalībnieka diskusija:AndresL379 3 631696 4467134 2026-05-12T15:34:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467134 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AndresL379}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 18.34 (EEST) le9oh9sr2yk6z3arljy42589ogazp91 Dalībnieka diskusija:Ernamousti 3 631697 4467135 2026-05-12T15:39:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467135 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ernamousti}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 18.39 (EEST) 5cqfhbyt3u6x9z94xbiepjuul8msmmj Dalībnieka diskusija:Mdomgu 3 631698 4467136 2026-05-12T15:42:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467136 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mdomgu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 18.42 (EEST) bakw60tl33a40yk7zotfvxy2rl74s4g Entonijs Sirelli 0 631699 4467137 2026-05-12T15:54:46Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Entonijs Sirelli | vārds_orig = ''Anthony Cirelli'' | attēls = Anthony Cirelli 2018-05-21.jpg | att_izm = | paraksts = Entonijs Sirelli 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|15}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vudbrudža}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvien... 4467137 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Entonijs Sirelli | vārds_orig = ''Anthony Cirelli'' | attēls = Anthony Cirelli 2018-05-21.jpg | att_izm = | paraksts = Entonijs Sirelli 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|15}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vudbrudža}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=86}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 72., 3. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|12||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Monreāla/Toronto 2017]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Bratislava/Košice 2019]]}} }} }} '''Entonijs Sirelli''' ({{Val|en|Anthony Cirelli}}; dzimis {{dat|1997|7|15}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Sirelli spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Tampabejas "Lightning"]] rindās. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Sirelli trešajā kārtā ar kopējo 72. numuru izvēlējās [[Tampabejas "Lightning"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļu [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sirelli, Entonijs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] qbt23g82wgrwkvls0qn1pusso95ory9 Kuprelišķi 0 631700 4467154 2026-05-12T16:58:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuprelišķi | official_name = ''Kupreliškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kupreliškis, bažnyčia, varpinė.JPG | image_caption = Kuprelišķu Sv. erceņģeļa Miķeļa baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Biržu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Pane... 4467154 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuprelišķi | official_name = ''Kupreliškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kupreliškis, bažnyčia, varpinė.JPG | image_caption = Kuprelišķu Sv. erceņģeļa Miķeļa baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Biržu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Biržu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Papiles seņūnija]] | area_total_km2 = 3.41 | population_total = 157 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 02 | lats = 28 | latNS = N | longd = 24 | longm = 57 | longs = 54 | longEW = E | elevation_m = 85 | website = }} '''Kuprelišķi''' ({{val|lt|Kupreliškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Kraščas upītes krastā, aptuveni 25 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Birži (Lietuva)|Biržiem]]. == Vēsture == Kuprelišķu miests vēstures avotos minēts kopš 17. gadsimta beigām. Apmetne veidojusies uz Papiles muižas zemes. 1787. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka kapela. Miesta attīstību 19. gadsimtā veicināja muižas saimnieciskā darbība un tirdzniecība. 1858. gadā Kuprelišķi ieguva miesta tiesības un tika atļauti iknedēļas tirgi. 1898. gadā kapelas vietā tika uzcelta pašreizējā baznīca. Starpkaru periodā Kuprelišķi bija pagasta centrs, kurā darbojās skola, vairāki veikali, dzirnavas un vietējās amatnieku darbnīcas. Padomju laikā Kuprelišķi kādu laiku bija kolhoza centrālais ciemats, tika uzcelts kultūras centrs un medicīnas punkts. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kuprelišķu Sv. erceņģeļa Miķeļa baznīca: celta 1898. gadā tautas arhitektūras stilā, taisnstūra plānojumā (26 × 10 m), bez jomas. Tajā ir 3 altāri. Tā ir ievērojams koka arhitektūras piemineklis, kurā saglabājušies vērtīgi 19. gadsimta altāri un sakrālās mākslas priekšmeti. Pie baznīcas atrodas arī vēsturisks koka zvanu tornis. * Miesta plānojums: Kuprelišķi ir saglabājuši vēsturiskajam miestam raksturīgo ielu tīklu ar centrālo laukumu. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts un kultūras centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Kupreliškis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.birzai.lt/ Biržu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Biržu rajona pašvaldība]] je26zgsnngwg75gyqnxqsce99pttq12 Kupreliškis 0 631701 4467155 2026-05-12T16:59:10Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kuprelišķi]] 4467155 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kuprelišķi]] ogjawwhjt8e5770yjhtdwl5nmdwrmlt Dalībnieka diskusija:Nicolauauauuuu 3 631702 4467161 2026-05-12T17:06:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467161 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nicolauauauuuu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 20.06 (EEST) 38le1rhpz9rocawy6j6ht8faqgqj27m Dina Saničars 0 631703 4467163 2026-05-12T17:07:58Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dina Saničars | vārds_orig = ''দিনা সানিচার'' | attēls = Sanichar-cropped.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Dina Saničars (apm. 1889.–1894. g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1860 vai 1861 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarpradēša|Bulandšahrā}} | m_dat_alt = | m_gads = 1895 | m_mēnesis =... 4467163 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dina Saničars | vārds_orig = ''দিনা সানিচার'' | attēls = Sanichar-cropped.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Dina Saničars (apm. 1889.–1894. g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1860 vai 1861 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarpradēša|Bulandšahrā}} | m_dat_alt = | m_gads = 1895 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[indietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dina Saničars''' ({{val|bn|দিনা সানিচার}}; dzimis [[1860]]. vai [[1861]]. gadā; miris [[1895]]. gadā) bija [[Mežonīgie bērni|savvaļas zēns]]. Mednieku grupa viņu atrada starp [[Indijas vilks|vilkiem]] alā Bulandšahrā, [[Utarpradēša|Utarpradēšas štatā]], [[Britu Indija|Indijā]], 1867. gada februārī,<ref>{{Cite web|last=Kaul|first=Ikbal|date=15 October 1978|title=During the last century, nearly 50 cases of wolf children reported in India|url=https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12|url-status=|access-date=7 April 2021|website=India Today|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120103821/https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12 |archive-date=20 January 2021 }}</ref> aptuveni sešu gadu vecumā.<ref>{{Cite web|last=Degregory|first=Lane|date=3 August 2008|title=Feral children through the ages|url=https://projects.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/|url-status=|access-date=7 April 2021|website=www.tampabay.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117023911/http://www.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/ |archive-date=17 November 2017 }}</ref><ref name=":0">{{Cite web|last=Mathur|first=Priyanshi|date=10 December 2018|title=Meet The Real-Life Mowgli – Dina Sanichar Who Was Raised By A Pack Of Wolves|url=https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html|url-status=|access-date=7 April 2021|website=IndiaTimes|language=en-IN|archive-url=https://web.archive.org/web/20181210162249/https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html |archive-date=10 December 2018 }}</ref> Saničars tika nosūtīta uz Sikandras bērnunamu [[Agra|Agrā]], kur viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus. Viņš tā arī neiemācījās runāt un visu mūžu saskārās ar dažādām veselības problēmām. == Atklāšana == Dins Saničara tika atrasts alā Bulandšahras rajonā un nogādāta pie vietējā rajona miertiesneša un nodokļu iekasētāja.<ref name=Notes1886>{{cite book |title=Notes and Queries |date=1886 |publisher=Oxford University Press |page=178 |url=https://books.google.com/books?id=pLeLZtG33ZwC&dq=william+henry+lowe+bulandshahr&pg=PA178 |language=en}}</ref><ref name=Ha>{{cite book |last1=Ha |first1=James C. |last2=Campion |first2=Tracy L. |title=Dog Behavior: Modern Science and Our Canine Companions |date=2018 |publisher=Academic Press |isbn=978-0-12-816746-5 |url=https://books.google.com/books?id=gON8DwAAQBAJ&dq=bulandshahr%C2%A0&pg=PA176 |language=en}}</ref> Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Sikandras bērnunamu Agrā. Bērnu namā viņam tika dots vārds ''Saničars'' (kas nozīmē [[sestdiena]]), jo viņš ieradās sestdienā. Tiek ziņots, ka sākotnēji viņš staigāja četrrāpus un ēda jēlu gaļu. Lai gan viņš nevarēja runāt, viņš izdeva skaņas, kas līdzīgas vilku gaudošanai. Viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus, bet nekad neiemācījās runāt un visu mūžu cīnījās ar veselības problēmām. Saničars dzīves laikā kļuva par lielu [[smēķēšana|smēķētāju]]. == Nāve un piemiņa == Saničars nomira no [[tuberkuloze]]s 1895. gadā aptuveni 34 gadu vecumā. Saničars, iespējams, bija iedvesmas avots [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] romāna "[[Džungļu grāmata]]" galvenajam tēlam [[Mauglis|Mauglim]].<ref name=Sorabji1904>{{cite book |last=Sorabji |first=Caroline |url=https://books.google.com/books?id=g0A2AQAAMAAJ&dq=lowe&pg=PA38 |title=The Wide World Magazine: An Illustrated Monthly of True Narrative, Travel, Customs, and Sport |date=1904 |publisher=George Newnes |pages=38 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Saničars, Dina}} [[Kategorija:1860. gados dzimušie]] [[Kategorija:1895. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas sabiedrība]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] 8c9knxe6qnkm5qg0vqa99rjsd4206oj 4467164 4467163 2026-05-12T17:11:18Z ZANDMANIS 91184 4467164 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dina Saničars | vārds_orig = ''দিনা সানিচার'' | attēls = Sanichar-cropped.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Dina Saničars (apm. 1889.–1894. g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = pēc 1860 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarpradēša|Bulandšahrā}} | m_dat_alt = | m_gads = 1895 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[indietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dina Saničars''' ({{val|bn|দিনা সানিচার}}; dzimis [[1860]]. vai [[1861]]. gadā; miris [[1895]]. gadā) bija [[Mežonīgie bērni|savvaļas zēns]]. Mednieku grupa viņu atrada starp [[Indijas vilks|vilkiem]] alā Bulandšahrā, [[Utarpradēša|Utarpradēšas štatā]], [[Britu Indija|Indijā]], 1867. gada februārī,<ref>{{Cite web|last=Kaul|first=Ikbal|date=15 October 1978|title=During the last century, nearly 50 cases of wolf children reported in India|url=https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12|url-status=|access-date=7 April 2021|website=India Today|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120103821/https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12 |archive-date=20 January 2021 }}</ref> aptuveni sešu gadu vecumā.<ref>{{Cite web|last=Degregory|first=Lane|date=3 August 2008|title=Feral children through the ages|url=https://projects.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/|url-status=|access-date=7 April 2021|website=www.tampabay.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117023911/http://www.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/ |archive-date=17 November 2017 }}</ref><ref name=":0">{{Cite web|last=Mathur|first=Priyanshi|date=10 December 2018|title=Meet The Real-Life Mowgli – Dina Sanichar Who Was Raised By A Pack Of Wolves|url=https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html|url-status=|access-date=7 April 2021|website=IndiaTimes|language=en-IN|archive-url=https://web.archive.org/web/20181210162249/https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html |archive-date=10 December 2018 }}</ref> Saničars tika nosūtīta uz Sikandras bērnunamu [[Agra|Agrā]], kur viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus. Viņš tā arī neiemācījās runāt un visu mūžu saskārās ar dažādām veselības problēmām. == Atklāšana == Dins Saničara tika atrasts alā Bulandšahras rajonā un nogādāta pie vietējā rajona miertiesneša un nodokļu iekasētāja.<ref name=Notes1886>{{cite book |title=Notes and Queries |date=1886 |publisher=Oxford University Press |page=178 |url=https://books.google.com/books?id=pLeLZtG33ZwC&dq=william+henry+lowe+bulandshahr&pg=PA178 |language=en}}</ref><ref name=Ha>{{cite book |last1=Ha |first1=James C. |last2=Campion |first2=Tracy L. |title=Dog Behavior: Modern Science and Our Canine Companions |date=2018 |publisher=Academic Press |isbn=978-0-12-816746-5 |url=https://books.google.com/books?id=gON8DwAAQBAJ&dq=bulandshahr%C2%A0&pg=PA176 |language=en}}</ref> Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Sikandras bērnunamu Agrā. Bērnu namā viņam tika dots vārds ''Saničars'' (kas nozīmē [[sestdiena]]), jo viņš ieradās sestdienā. Tiek ziņots, ka sākotnēji viņš staigāja četrrāpus un ēda jēlu gaļu. Lai gan viņš nevarēja runāt, viņš izdeva skaņas, kas līdzīgas vilku gaudošanai. Viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus, bet nekad neiemācījās runāt un visu mūžu cīnījās ar veselības problēmām. Saničars dzīves laikā kļuva par lielu [[smēķēšana|smēķētāju]]. == Nāve un piemiņa == Saničars nomira no [[tuberkuloze]]s 1895. gadā aptuveni 34 gadu vecumā. Saničars, iespējams, bija iedvesmas avots [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] romāna "[[Džungļu grāmata]]" galvenajam tēlam [[Mauglis|Mauglim]].<ref name=Sorabji1904>{{cite book |last=Sorabji |first=Caroline |url=https://books.google.com/books?id=g0A2AQAAMAAJ&dq=lowe&pg=PA38 |title=The Wide World Magazine: An Illustrated Monthly of True Narrative, Travel, Customs, and Sport |date=1904 |publisher=George Newnes |pages=38 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Saničars, Dina}} [[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1895. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas sabiedrība]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] qo3fhzvlju82xoyqn348asic7zzrrma 4467165 4467164 2026-05-12T17:15:47Z ZANDMANIS 91184 4467165 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dina Saničars | vārds_orig = ''দিনা সানিচার'' | attēls = Sanichar-cropped.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Dina Saničars (apm. 1889.–1894. g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = ap 1860 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarpradēša|Bulandšahrā}} | m_dat_alt = | m_gads = 1895 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[indietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dina Saničars''' ({{val|bn|দিনা সানিচার}}; dzimis [[1860]]. vai [[1861]]. gadā; miris [[1895]]. gadā) bija [[Mežonīgie bērni|savvaļas zēns]]. Mednieku grupa viņu atrada starp [[Indijas vilks|vilkiem]] alā Bulandšahrā, [[Utarpradēša|Utarpradēšas štatā]], [[Britu Indija|Indijā]], 1867. gada februārī,<ref>{{Cite web|last=Kaul|first=Ikbal|date=15 October 1978|title=During the last century, nearly 50 cases of wolf children reported in India|url=https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12|url-status=|access-date=7 April 2021|website=India Today|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120103821/https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12 |archive-date=20 January 2021 }}</ref> aptuveni sešu gadu vecumā.<ref>{{Cite web|last=Degregory|first=Lane|date=3 August 2008|title=Feral children through the ages|url=https://projects.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/|url-status=|access-date=7 April 2021|website=www.tampabay.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117023911/http://www.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/ |archive-date=17 November 2017 }}</ref><ref name=":0">{{Cite web|last=Mathur|first=Priyanshi|date=10 December 2018|title=Meet The Real-Life Mowgli – Dina Sanichar Who Was Raised By A Pack Of Wolves|url=https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html|url-status=|access-date=7 April 2021|website=IndiaTimes|language=en-IN|archive-url=https://web.archive.org/web/20181210162249/https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html |archive-date=10 December 2018 }}</ref> Saničars tika nosūtīta uz Sikandras bērnunamu [[Agra|Agrā]], kur viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus. Viņš tā arī neiemācījās runāt un visu mūžu saskārās ar dažādām veselības problēmām. == Atklāšana == Dins Saničara tika atrasts alā Bulandšahras rajonā un nogādāta pie vietējā rajona miertiesneša un nodokļu iekasētāja.<ref name=Notes1886>{{cite book |title=Notes and Queries |date=1886 |publisher=Oxford University Press |page=178 |url=https://books.google.com/books?id=pLeLZtG33ZwC&dq=william+henry+lowe+bulandshahr&pg=PA178 |language=en}}</ref><ref name=Ha>{{cite book |last1=Ha |first1=James C. |last2=Campion |first2=Tracy L. |title=Dog Behavior: Modern Science and Our Canine Companions |date=2018 |publisher=Academic Press |isbn=978-0-12-816746-5 |url=https://books.google.com/books?id=gON8DwAAQBAJ&dq=bulandshahr%C2%A0&pg=PA176 |language=en}}</ref> Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Sikandras bērnunamu Agrā. Bērnu namā viņam tika dots vārds ''Saničars'' (kas nozīmē [[sestdiena]]), jo viņš ieradās sestdienā. Tiek ziņots, ka sākotnēji viņš staigāja četrrāpus un ēda jēlu gaļu. Lai gan viņš nevarēja runāt, viņš izdeva skaņas, kas līdzīgas vilku gaudošanai. Viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus, bet nekad neiemācījās runāt un visu mūžu cīnījās ar veselības problēmām. Saničars dzīves laikā kļuva par lielu [[smēķēšana|smēķētāju]]. == Nāve un piemiņa == Saničars nomira no [[tuberkuloze]]s 1895. gadā aptuveni 34 gadu vecumā. Saničars, iespējams, bija iedvesmas avots [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] romāna "[[Džungļu grāmata]]" galvenajam tēlam [[Mauglis|Mauglim]].<ref name=Sorabji1904>{{cite book |last=Sorabji |first=Caroline |url=https://books.google.com/books?id=g0A2AQAAMAAJ&dq=lowe&pg=PA38 |title=The Wide World Magazine: An Illustrated Monthly of True Narrative, Travel, Customs, and Sport |date=1904 |publisher=George Newnes |pages=38 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Saničars, Dina}} [[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1895. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas sabiedrība]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] 7sh608mjwud0911woey8dxrgz5wabmr 4467170 4467165 2026-05-12T17:23:52Z Kikos 3705 /* ievads */ 4467170 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dina Saničars | vārds_orig = দিনা সানিচার | attēls = Sanichar-cropped.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Dina Saničars (apm. 1889.–1894. g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = ap 1860 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarpradēša|Bulandšahrā}} | m_dat_alt = | m_gads = 1895 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[indietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dina Saničars''' ({{val|bn|দিনা সানিচার}}; dzimis [[1860]]. vai [[1861]]. gadā; miris [[1895]]. gadā) bija [[Mežonīgie bērni|savvaļas zēns]]. Mednieku grupa viņu atrada starp [[Indijas vilks|vilkiem]] alā Bulandšahrā, [[Utarpradēša|Utarpradēšas štatā]], [[Britu Indija|Indijā]], 1867. gada februārī,<ref>{{Cite web|last=Kaul|first=Ikbal|date=15 October 1978|title=During the last century, nearly 50 cases of wolf children reported in India|url=https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12|url-status=|access-date=7 April 2021|website=India Today|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120103821/https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12 |archive-date=20 January 2021 }}</ref> aptuveni sešu gadu vecumā.<ref>{{Cite web|last=Degregory|first=Lane|date=3 August 2008|title=Feral children through the ages|url=https://projects.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/|url-status=|access-date=7 April 2021|website=www.tampabay.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117023911/http://www.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/ |archive-date=17 November 2017 }}</ref><ref name=":0">{{Cite web|last=Mathur|first=Priyanshi|date=10 December 2018|title=Meet The Real-Life Mowgli – Dina Sanichar Who Was Raised By A Pack Of Wolves|url=https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html|url-status=|access-date=7 April 2021|website=IndiaTimes|language=en-IN|archive-url=https://web.archive.org/web/20181210162249/https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html |archive-date=10 December 2018 }}</ref> Saničars tika nosūtīta uz Sikandras bērnunamu [[Agra|Agrā]], kur viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus. Viņš tā arī neiemācījās runāt un visu mūžu saskārās ar dažādām veselības problēmām. == Atklāšana == Dins Saničara tika atrasts alā Bulandšahras rajonā un nogādāta pie vietējā rajona miertiesneša un nodokļu iekasētāja.<ref name=Notes1886>{{cite book |title=Notes and Queries |date=1886 |publisher=Oxford University Press |page=178 |url=https://books.google.com/books?id=pLeLZtG33ZwC&dq=william+henry+lowe+bulandshahr&pg=PA178 |language=en}}</ref><ref name=Ha>{{cite book |last1=Ha |first1=James C. |last2=Campion |first2=Tracy L. |title=Dog Behavior: Modern Science and Our Canine Companions |date=2018 |publisher=Academic Press |isbn=978-0-12-816746-5 |url=https://books.google.com/books?id=gON8DwAAQBAJ&dq=bulandshahr%C2%A0&pg=PA176 |language=en}}</ref> Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Sikandras bērnunamu Agrā. Bērnu namā viņam tika dots vārds ''Saničars'' (kas nozīmē [[sestdiena]]), jo viņš ieradās sestdienā. Tiek ziņots, ka sākotnēji viņš staigāja četrrāpus un ēda jēlu gaļu. Lai gan viņš nevarēja runāt, viņš izdeva skaņas, kas līdzīgas vilku gaudošanai. Viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus, bet nekad neiemācījās runāt un visu mūžu cīnījās ar veselības problēmām. Saničars dzīves laikā kļuva par lielu [[smēķēšana|smēķētāju]]. == Nāve un piemiņa == Saničars nomira no [[tuberkuloze]]s 1895. gadā aptuveni 34 gadu vecumā. Saničars, iespējams, bija iedvesmas avots [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] romāna "[[Džungļu grāmata]]" galvenajam tēlam [[Mauglis|Mauglim]].<ref name=Sorabji1904>{{cite book |last=Sorabji |first=Caroline |url=https://books.google.com/books?id=g0A2AQAAMAAJ&dq=lowe&pg=PA38 |title=The Wide World Magazine: An Illustrated Monthly of True Narrative, Travel, Customs, and Sport |date=1904 |publisher=George Newnes |pages=38 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Saničars, Dina}} [[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1895. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas sabiedrība]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] mh8968d64he8qr7csx0tudhtv4aw6sa 4467253 4467170 2026-05-12T20:23:48Z Papuass 88 4467253 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dina Saničars | vārds_orig = দিনা সানিচার | attēls = Sanichar-cropped.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Dina Saničars (apm. 1889.–1894. g.) | dz_dat_alt = | dz_gads = ap 1860 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarpradēša|Bulandšahrā}} | m_dat_alt = | m_gads = 1895 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[indietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dina Saničars''' ({{val|bn|দিনা সানিচার}}; dzimis [[1860]]. vai [[1861]]. gadā; miris [[1895]]. gadā) bija [[Mežonīgie bērni|savvaļas zēns]]. Mednieku grupa viņu atrada starp [[Indijas vilks|vilkiem]] alā Bulandšahrā, [[Utarpradēša|Utarpradēšas štatā]], [[Britu Indija|Indijā]], 1867. gada februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kaul|first=Ikbal|date=15 October 1978|title=During the last century, nearly 50 cases of wolf children reported in India|url=https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12|url-status=|access-date=7 April 2021|website=India Today|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120103821/https://www.indiatoday.in/magazine/living/story/19781015-during-the-last-century-nearly-50-cases-of-wolf-children-reported-in-india-823091-2014-03-12 |archive-date=20 January 2021 }}</ref> aptuveni sešu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Degregory|first=Lane|date=3 August 2008|title=Feral children through the ages|url=https://projects.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/|url-status=|access-date=7 April 2021|website=www.tampabay.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117023911/http://www.tampabay.com/projects/girl-in-the-window/feral-children/ |archive-date=17 November 2017 }}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last=Mathur|first=Priyanshi|date=10 December 2018|title=Meet The Real-Life Mowgli – Dina Sanichar Who Was Raised By A Pack Of Wolves|url=https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html|url-status=|access-date=7 April 2021|website=IndiaTimes|language=en-IN|archive-url=https://web.archive.org/web/20181210162249/https://www.indiatimes.com/trending/human-interest/meet-the-real-life-mowgli-dina-sanichar-who-was-raised-by-a-pack-of-wolves-358296.html |archive-date=10 December 2018 }}</ref> Saničars tika nosūtīta uz Sikandras bērnunamu [[Āgra|Āgrā]], kur viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus. Viņš tā arī neiemācījās runāt un visu mūžu saskārās ar dažādām veselības problēmām. == Atklāšana == Dins Saničara tika atrasts alā Bulandšahras rajonā un nogādāta pie vietējā rajona miertiesneša un nodokļu iekasētāja.<ref name=Notes1886>{{cite book |title=Notes and Queries |date=1886 |publisher=Oxford University Press |page=178 |url=https://books.google.com/books?id=pLeLZtG33ZwC&dq=william+henry+lowe+bulandshahr&pg=PA178 |language=en}}</ref><ref name=Ha>{{cite book |last1=Ha |first1=James C. |last2=Campion |first2=Tracy L. |title=Dog Behavior: Modern Science and Our Canine Companions |date=2018 |publisher=Academic Press |isbn=978-0-12-816746-5 |url=https://books.google.com/books?id=gON8DwAAQBAJ&dq=bulandshahr%C2%A0&pg=PA176 |language=en}}</ref> Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Sikandras bērnunamu Agrā. Bērnu namā viņam tika dots vārds ''Saničars'' (kas nozīmē [[sestdiena]]), jo viņš ieradās sestdienā. Tiek ziņots, ka sākotnēji viņš staigāja četrrāpus un ēda jēlu gaļu. Lai gan viņš nevarēja runāt, viņš izdeva skaņas, kas līdzīgas vilku gaudošanai. Viņš dzīvoja starp citiem cilvēkiem vairāk nekā divdesmit gadus, bet nekad neiemācījās runāt un visu mūžu cīnījās ar veselības problēmām. Saničars dzīves laikā kļuva par lielu [[smēķēšana|smēķētāju]]. == Nāve un piemiņa == Saničars nomira no [[tuberkuloze]]s 1895. gadā aptuveni 34 gadu vecumā. Saničars, iespējams, bija iedvesmas avots [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] romāna "[[Džungļu grāmata]]" galvenajam tēlam [[Mauglis|Mauglim]].<ref name=Sorabji1904>{{cite book |last=Sorabji |first=Caroline |url=https://books.google.com/books?id=g0A2AQAAMAAJ&dq=lowe&pg=PA38 |title=The Wide World Magazine: An Illustrated Monthly of True Narrative, Travel, Customs, and Sport |date=1904 |publisher=George Newnes |pages=38 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Saničars, Dina}} [[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1895. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas sabiedrība]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] iutv7fae2bh210v1qn3hqkwwmrb7z9a Ubišķe 0 631704 4467166 2026-05-12T17:16:48Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ubišķe | official_name = ''Ubiškė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Ubiškės bažnyčia.JPG | image_caption = Ubišķu Svēto Eņģeļu aizbildņu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]] | subdiv... 4467166 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ubišķe | official_name = ''Ubiškė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Ubiškės bažnyčia.JPG | image_caption = Ubišķu Svēto Eņģeļu aizbildņu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Telšu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Trišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.40 | population_total = 157 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 59 | lats = 17 | latNS = N | longd = 22 | longm = 29 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = 110 | website = }} '''Ubišķe''' ({{val|lt|Ubiškė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Pateklas upes krastā, aptuveni 16 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Telši]]em starp [[Autoceļš A11 (Lietuva)|autoceļu A11]] un [[Šauļi|Šauļu]]—[[Klaipēda]]s dzelzceļu. == Vēsture == Ubišķes muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta no 18. gadsimta. 1784. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. == Arhitektūra un apskates objekti == * Ubišķu Svēto Eņģeļu aizbildņu baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1851. gadā. Tā ir ievērojams [[Žemaitija]]s koka sakrālās arhitektūras paraugs ar klasicisma un tautas būvniecības iezīmēm. Pie baznīcas atrodas arī vēsturisks zvanu tornis. * Vēsturiskās muižas vieta: lai gan lielākā daļa muižas ēku nav saglabājusies pilnībā, muižas parka fragmenti joprojām liecina par miesta kādreizējo statusu. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola—daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka un pasts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Ubiškė}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.telsiai.lt/ Telšu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Telšu rajona pašvaldība]] 3h7uoby26xds167wsxle2z9u3z8ep8u Ubiškė 0 631705 4467168 2026-05-12T17:17:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ubišķe]] 4467168 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ubišķe]] iy3usea927ld6oj37kq7wcq9u9drnzi Dalībnieka diskusija:Naturday 3 631706 4467185 2026-05-12T18:11:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467185 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Naturday}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 21.11 (EEST) 4k614xx28h7gr0jdzp4g6c332goqp2d Attēls:Curacao Football Federation.svg 6 631707 4467190 2026-05-12T18:33:53Z Vylks 50297 No [[:en:File:Curacao Football Federation.svg]] 4467190 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:en:File:Curacao Football Federation.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} gmcb97zry9qmp89okvxi7ulu89xzedw Vispārējā pamatizglītība 0 631708 4467195 2026-05-12T18:36:02Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Pamatizglītība]] 4467195 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[pamatizglītība]] lijhu65jf56ff8vdgk61bqu0ov292u8 Kromaņonieši 0 631709 4467211 2026-05-12T19:10:21Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Kromaņonieši]] uz [[Kromaņonietis]]: neredzu iemeslu daudzskaitlim. 4467211 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kromaņonietis]] hidlf72b5bofnlsdqjm6q6p9dfeibjr Apvienotās Karalistes karaļnams 0 631710 4467220 2026-05-12T19:21:23Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums]] 4467220 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums]] pflkkh1h7xrps1jkuxlvdus9zr34kif Lielbritānijas karaļnams 0 631711 4467221 2026-05-12T19:21:57Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums]] 4467221 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums]] pflkkh1h7xrps1jkuxlvdus9zr34kif Azovas karagājieni 0 631714 4467247 2026-05-12T20:17:00Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par vēsturisku notikumu 4467247 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Azovas karagājieni | partof = [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] | image = [[Attēls:Capture of Azov 1696.png|240px]] | caption = Glezna, kurā attēlota [[Azova]]s ieņemšana | date = 1695–1696 | place = [[Azova]] | result = krievu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Flag of Russia.svg}} [[Krievijas cariste]] | combatant2 = {{ubl|{{OTA}}|{{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Krimas haniste]]}} | commander1 = [[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Pēteris I]] | commander2 = | strength1 = | strength2 = |casualties1 = |casualties2 = | notes = }} '''Azovas karagājieni''' bija divas [[Krievijas cariste]]s militāras kampaņas 1695. un 1696. gadā cara [[Pēteris I|Pētera I]] vadībā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un tās vasaļvalsti [[Krimas haniste|Krimas hanisti]], kas norisinājās [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu–turku kara]] laikā. To galvenais mērķis bija ieņemt stratēģiski nozīmīgo [[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]] Donas grīvas rajonā un nostiprināt Krievijas pozīcijas [[Azovas jūra|Azovas]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] virzienā. Karagājieni notika Pētera I valdīšanas sākumposmā un bija daļa no plašākiem Krievijas centieniem paplašināt ietekmi dienvidos un ierobežot Osmaņu impērijas kontroli Melnās jūras reģionā. Pirmais karagājiens 1695. gadā bija neveiksmīgs, jo Krievijas spēkiem trūka efektīvas flotes, kas spētu bloķēt Azovas apgādi no jūras puses. Pēc neveiksmes Pēteris I uzsāka intensīvu flotes būvniecību, un otrajā karagājienā 1696. gadā Krievijas spēkiem ar jaunizveidotās upju un jūras flotes palīdzību izdevās ieņemt Azovas cietoksni. Azovas karagājienu vēsturiskā nozīme saistīta ar to, ka tie bija vieni no pirmajiem lielajiem Pētera I militārajiem pasākumiem un nozīmīgs posms [[Krievijas kara flote|Krievijas regulārās kara flotes]] izveidē. Šie notikumi uzsvēra flotes izšķirošo nozīmi Krievijas dienvidu politikā un veicināja [[Taganroga]]s jūras bāzes izveidi. Karagājieni iezīmēja Krievijas centienus kļūt par jūras lielvalsti, lai gan pilnīgu pieeju Melnajai jūrai tā vēl neieguva, jo [[Kerčas šaurums]] un galvenie jūras ceļi joprojām palika Osmaņu impērijas kontrolē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] iztlone8ete5pjeg0guzxzlwq6tgdkh 4467278 4467247 2026-05-12T20:47:04Z Treisijs 347 4467278 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Azovas karagājieni | partof = [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] | image = [[Attēls:Capture of Azov 1696.png|240px]] | caption = Glezna, kurā attēlota [[Azova]]s ieņemšana | date = 1695–1696 | place = [[Azova]] | result = krievu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Flag of Russia.svg}} [[Krievijas cariste]] | combatant2 = {{ubl|{{OTA}}|{{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Krimas haniste]]}} | commander1 = [[Attēls:Flag of Russia.svg|20px]] [[Pēteris I]] | commander2 = | strength1 = | strength2 = |casualties1 = |casualties2 = | notes = }} '''Azovas karagājieni''' ({{val|ru|Азовские походы}}) bija divas [[Krievijas cariste]]s militāras kampaņas 1695. un 1696. gadā cara [[Pēteris I|Pētera I]] vadībā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un tās vasaļvalsti [[Krimas haniste|Krimas hanisti]], kas norisinājās [[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu–turku kara]] laikā. To galvenais mērķis bija ieņemt stratēģiski nozīmīgo [[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]] Donas grīvas rajonā un nostiprināt Krievijas pozīcijas [[Azovas jūra|Azovas]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] virzienā. Karagājieni notika Pētera I valdīšanas sākumposmā un bija daļa no plašākiem Krievijas centieniem paplašināt ietekmi dienvidos un ierobežot Osmaņu impērijas kontroli Melnās jūras reģionā. Pirmais karagājiens 1695. gadā bija neveiksmīgs, jo Krievijas spēkiem trūka efektīvas flotes, kas spētu bloķēt Azovas apgādi no jūras puses. Pēc neveiksmes Pēteris I uzsāka intensīvu flotes būvniecību, un otrajā karagājienā 1696. gadā Krievijas spēkiem ar jaunizveidotās upju un jūras flotes palīdzību izdevās ieņemt Azovas cietoksni. Azovas karagājienu vēsturiskā nozīme saistīta ar to, ka tie bija vieni no pirmajiem lielajiem Pētera I militārajiem pasākumiem un nozīmīgs posms [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas regulārās kara flotes]] izveidē. Šie notikumi uzsvēra flotes izšķirošo nozīmi Krievijas dienvidu politikā un veicināja [[Taganroga]]s jūras bāzes izveidi. Karagājieni iezīmēja Krievijas centienus kļūt par jūras lielvalsti, lai gan pilnīgu pieeju Melnajai jūrai tā vēl neieguva, jo [[Kerčas šaurums]] un galvenie jūras ceļi joprojām palika Osmaņu impērijas kontrolē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] lc3xqf6hxywipgcaav843bot1uacu1y Karagājieni uz Azovu 0 631715 4467248 2026-05-12T20:20:29Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Azovas karagājieni]] 4467248 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azovas karagājieni]] 5yzzfuo9glvw32sg0acj8f1ext2f9pg Azovas kampaņas 0 631716 4467249 2026-05-12T20:21:50Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Azovas karagājieni]] 4467249 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azovas karagājieni]] 5yzzfuo9glvw32sg0acj8f1ext2f9pg Diskusija:Kuprelišķi 1 631717 4467250 2026-05-12T20:22:36Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4467250 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 Azovas operācijas 0 631718 4467251 2026-05-12T20:22:41Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Azovas karagājieni]] 4467251 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azovas karagājieni]] 5yzzfuo9glvw32sg0acj8f1ext2f9pg Diskusija:Ubišķe 1 631719 4467254 2026-05-12T20:24:13Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4467254 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 Diskusija:Azovas karagājieni 1 631720 4467268 2026-05-12T20:40:12Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = vēsture |tēma2 = militārisms |valsts = Donas reģions |valsts2 = Krievija }} 4467268 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = vēsture |tēma2 = militārisms |valsts = Donas reģions |valsts2 = Krievija }} 4lt4a4dy2wb8drjug4rgma2ueme6rlg Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions 14 631721 4467269 2026-05-12T20:40:46Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Donas reģions]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Donas reģions]] 4467269 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Donas reģions]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Donas reģions]] cbj7f8fh0kjrimelyiow5gi4hkztj84 Dalībnieka diskusija:ElectriqueViolette 3 631722 4467279 2026-05-12T20:48:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467279 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ElectriqueViolette}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 23.48 (EEST) dj8dgvlreei9v4uhcf84o51lv9yalip Pirmais Azovas karagājiens 0 631723 4467281 2026-05-12T20:48:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Azovas karagājieni]] 4467281 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azovas karagājieni]] 5yzzfuo9glvw32sg0acj8f1ext2f9pg Otrais Azovas karagājiens 0 631724 4467283 2026-05-12T20:48:57Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Azovas karagājieni]] 4467283 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azovas karagājieni]] 5yzzfuo9glvw32sg0acj8f1ext2f9pg 4467297 4467283 2026-05-12T21:02:52Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Otrais Azovas karagājniens]] uz [[Otrais Azovas karagājiens]], neatstājot pāradresāciju: Drukas kļūda 4467283 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azovas karagājieni]] 5yzzfuo9glvw32sg0acj8f1ext2f9pg Dalībnieka diskusija:Diegorauseo3 3 631725 4467284 2026-05-12T20:49:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467284 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Diegorauseo3}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 23.49 (EEST) de4hfyz5oprq2f7kpv399w3uqbr59b0 Dalībnieka diskusija:Gprorokov 3 631726 4467289 2026-05-12T20:55:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467289 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gprorokov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 23.55 (EEST) e4hycukc9td1bnk92kos5z8d83gnhnf Dalībnieks:~2026-28831-23 2 631728 4467294 2026-05-12T20:59:03Z ~2026-28831-23 145295 Jauna lapa: Tomass Teodors Meiris 4467294 wikitext text/x-wiki Tomass Teodors Meiris 684gkpqo9e0hgl2djpgvs5ytid28hbe Dalībnieka diskusija:Vache-crapaud 3 631730 4467301 2026-05-12T21:09:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467301 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vache-crapaud}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 00.09 (EEST) b0dazcy1r1izmivzz85z4w5cn9o3llu Metanaratīvs 0 631731 4467308 2026-05-12T21:19:34Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Metanaratīvs]] uz [[Metastāstījums]]: https://dati.lnb.lv/onto/nllsh/en/page/LNC10-000340526?clang=lv 4467308 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Metastāstījums]] qizpabd9uescb3gual7mzizaa1teyet Lielais stāstījums 0 631732 4467340 2026-05-12T21:51:10Z Turaids 8965 Pāradresē uz [[Metastāstījums]] 4467340 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Metastāstījums]] qizpabd9uescb3gual7mzizaa1teyet Sociālistu revolucionāru partija 0 631733 4467352 2026-05-12T22:48:27Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Sociālistu revolucionāru partija]] uz [[Sociālistu-revolucionāru partija]]: Atbilstoši oriģinālam (Партия социалистов-революционеров). 4467352 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sociālistu-revolucionāru partija]] kfrwxd4zi85rvpaghujkm0fhmmmgsdc Dalībnieka diskusija:Erlequiel 3 631734 4467365 2026-05-13T00:39:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467365 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Erlequiel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 03.39 (EEST) ntuo89qihsm79vl88xlwwv4c05yw110 Dalībnieka diskusija:ANTICHRISTUS REX 3 631735 4467373 2026-05-13T01:36:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467373 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ANTICHRISTUS REX}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 04.36 (EEST) 3gjehrhibfqigondehii0bbst1mzql5 Diskusija:Sinsinati Masters 1 631736 4467383 2026-05-13T02:34:57Z Egilus 27634 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4467383 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Angļu versijā tas ir ''Cincinnati Open''. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 05.34 (EEST) 7u7lhqi3tdl30tn3u5s32fuw5oc3i7d Dalībnieka diskusija:Megaraaa 3 631737 4467395 2026-05-13T04:04:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467395 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Megaraaa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 07.04 (EEST) 71u8twzwb9yxehzm5syb80i3b6tfbxw Trakdancis 0 631738 4467424 2026-05-13T05:38:27Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mošošana]] 4467424 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mošošana]] 6pjm7nwskdqlxacsxepi20szvuylgp1 Mošings 0 631739 4467425 2026-05-13T05:38:42Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mošošana]] 4467425 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mošošana]] 6pjm7nwskdqlxacsxepi20szvuylgp1 Attēls:Opanasu skola 1937.png 6 631740 4467431 2026-05-13T05:45:06Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Oponasu-4-kl.pmtskl.png {{NA-70}} 4467431 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Oponasu-4-kl.pmtskl.png {{NA-70}} ec00onpbbpjdea03s7yuftzbua7dc0t Attēls:Ozupines skola 1937.png 6 631743 4467450 2026-05-13T06:28:29Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2024/07/Ozupines-4-kl.pamatskola.png {{NA-70}} 4467450 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2024/07/Ozupines-4-kl.pamatskola.png {{NA-70}} imadh1tstndtx7v0y7hujokdiw0jlgq Erzju valodas diena 0 631744 4467452 2026-05-13T06:31:50Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = | nosaukums = Erzju valodas diena | apakšvirsraksts = | attēls = Erzya Language Day 2008 04 16.jpg | attēla_izmērs = 240px | alt = | attēla_paraksts = | oficiālais_nosaukums = | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = Kopš | brīvs_lauks1 = 1993. gada | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs... 4467452 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = | nosaukums = Erzju valodas diena | apakšvirsraksts = | attēls = Erzya Language Day 2008 04 16.jpg | attēla_izmērs = 240px | alt = | attēla_paraksts = | oficiālais_nosaukums = | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = Kopš | brīvs_lauks1 = 1993. gada | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[16. aprīlis]] | svinību_laiks = | biežums = ikgadu | saistīts_ar = [[erzji|erzju]] valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu un popularizēšanu }} '''Erzju valodas diena''' ({{val|myv|Эрзянь келень чи)}} ir ikgadēja [[erzji|erzju]] valodas, kultūras un identitātes svētku un piemiņas diena, ko atzīmē [[16. aprīlis|16. aprīlī]]. Tā ir veltīta [[erzju valoda]]s saglabāšanai, popularizēšanai un publiskā lietojuma veicināšanai, pievēršot uzmanību vienas no [[mordviešu valodas|mordviešu valodām]] vēsturiskajam mantojumam un mūsdienu attīstībai. Tradīciju 1993. gadā [[Saranska|Saranskā]] ierosināja [[A. Rjabova Erzju valodas glābšanas fonds]], bet svētku datums izvēlēts par godu valodnieka [[Anatolijs Rjabovs|Anatolija Rjabova]] dzimšanas dienai. Viņš tiek uzskatīts par vienu no erzju literārās valodas veidotājiem un pirmo erzju valodas profesoru. Erzju valodas dienas galvenais mērķis ir stiprināt interesi par erzju valodu, literatūru un kultūru, kā arī sekmēt valodas lietojumu izglītībā, kultūras dzīvē un sabiedriskajā telpā. Svētku laikā parasti notiek kultūras pasākumi, literārie lasījumi, folkloras priekšnesumi, konferences un izglītojošas aktivitātes, kas vērstas uz valodas un tradicionālās kultūras uzturēšanu. Šī diena ir cieši saistīta ar [[erzji|erzju tautu]] — [[somugri|somugru]] etnisko kopienu, kas galvenokārt dzīvo [[Krievija]]s Federācijas [[Mordvija|Mordvijas Republikā]] un citos [[Volga]]s reģiona apgabalos. Erzju valoda pieder [[urāliešu valodas|urāliešu saimes]] mordviešu valodu grupai, un svētki kalpo kā nozīmīgs [[etnolingvistika|etnolingvistiskās]] identitātes apliecinājums. Erzju valodas dienu atzīmē ne tikai Mordvijā, bet arī citās erzju kopienās Krievijā, simbolizējot centienus saglabāt mazākumtautību valodas un kultūras [[globalizācija]]s un [[pārtautošana|asimilācijas]] apstākļos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{kultūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Erzju valoda]] [[Kategorija:Svētki]] b0rc2t7w7m32e2fvkbif3lkl2jpmjlf Dalībnieka diskusija:WhatGuy 3 631745 4467454 2026-05-13T06:33:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467454 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=WhatGuy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 09.33 (EEST) kwkrocdghe7o6d82shtsyipn6nbfg38 Diskusija:Erzju valodas diena 1 631746 4467455 2026-05-13T06:34:35Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = valodniecība |tēma2 = kultūra |valsts = erzji |valsts2 = Krievija }} 4467455 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = valodniecība |tēma2 = kultūra |valsts = erzji |valsts2 = Krievija }} 68wgh90yqbuajjqktpj8kzwmqfmdeuw Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji 14 631747 4467456 2026-05-13T06:35:12Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|erzji]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — erzji]] 4467456 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|erzji]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — erzji]] 8vzmxl59qviyv8z9koyl3a9tzm75h55 Kategorija:Erzju valoda 14 631748 4467458 2026-05-13T06:39:27Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Somugru valodas]] [[Kategorija:Krievijas valodas]] 4467458 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Somugru valodas]] [[Kategorija:Krievijas valodas]] 3kxju1q2osq2ocophlze3dx8agj4tp4 Arsenaļna (Kijivas metro) 0 631749 4467467 2026-05-13T07:20:22Z Papuass 88 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1283916165|Arsenalna (Kyiv Metro)]]" 4467467 wikitext text/x-wiki '''Arsenalna''' ({{Val|uk|Арсенальна}}) ir stacija [[Kijivas metro|Kijevas metro]] līnijā Svjatošinsko-Brovarska. Stacija tika atklāta līdz ar metro pirmo posmu un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē, atrodoties 105,5 metrus zem zemes, aiz [[Čuncjinas metro]] stacijas Hongyancun. Dziļumu veido [[Kijiva|Kijivas]] ģeogrāfija, jo tā atrodas augstā [[Dņepra|Dņipro]] upes krastā, kas paceļas virs pārējās pilsētas. Stacijai nav centrālās zāles un tādējādi tā ir līdzīga [[Londonas metro]] staciju izkārtojumam. Kopš 1986. gada stacijai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, aizsardzības numurs 187. == Stacija ==   Staciju "Arsenalna" projektēja arhitekti G. Granatkins, S. Krušinskis un N. Ščukina. Tā ir vienīgā stacija [[Kijivas metro|Kijevas metro]], kas uzbūvēta kā pilonu tipa stacija. Tomēr piloni kopā ar to portāliem ir tikai kosmētiski rotājumi. Stacijai ir neliels vestibils, kas savienojas ar abām platformām un eskalatora tuneli. Stacija tika atklāta līdz ar metro pirmo posmu un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē ar 105,5 metru dziļumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/kiev-ukraine-soviet-era-metro-system-beautiful-deepest-world-2019-9|title=Take a look inside Kiev's astonishing Soviet-era metro system, home to the deepest subway station in the world|last=Baker|first=Sinéad|website=Business Insider}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amusingplanet.com/2017/03/the-deepest-metro-stations-in-world.html|title=The Deepest Metro Stations in The World|website=www.amusingplanet.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldatlas.com/articles/deepest-metro-stations-in-the-world.html|title=Deepest Metro Stations in the World|website=WorldAtlas|date=August 2017}}</ref> 2023. gadā to pārspēja Čuncjinas metro sistēmas Hongyancun stacija. Arsenalna stacijas divpakāpju eskalators ir dziļākais nobrauciens Kijevā — 55,8 + 46,6 m. Eskalators ir vecākais Kijevas metro. Brauciens pa eskalatoru ir viens no garākajiem, kopumā ilgst līdz piecām minūtēm. Staciju izvietojumam ir iemesli, jo kosmētiskie piloni bija plānoti kā īsti; vietas cietā grunts un problēmas ar hidroizolāciju. Būvniecība starp divām būvbedrēm bija ārkārtīgi sarežģīta. Lai novērstu iegrimšanu, grunts tika sasaldēta; ap dzelzsbetona gredzenu, kas svēra vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu, tika izraktas aptuveni 400 akas un piepildītas ar šķidru slāpekli. Līdzīgas problēmas radās arī [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] pirmajā posmā, tomēr stacijas Lubjanka un Čistije Prudi vēlāk tika pabeigtas. Sākotnēji tā tika uzbūvēta kā pieturvieta uz gara sliežu ceļa pirms līnija šķērsoja Dņipro un turpinājās kreisā krasta dzīvojamajos rajonos. Vienīgais pasažieru avots bija Kijivas Arsenāla rūpnīca, kuras vārdā stacija tika nosaukta, taču tai nekad nebija paredzēta liela pasažieru plūsma, lai attaisnotu tik sarežģītu un dārgu rekonstrukciju. Stacija arī nekad netika plānota kā pārsēšanās punkts (atšķirībā no Maskavas stacijām, kas galu galā bija to pārbūves iemesls). Tomēr, tā kā vēsturiskajā Arsenāla rūpnīcā tagad atrodas Mistecka Arsenāla muzejs, muzeja apmeklētāju radītais satiksmes pieaugums varēja attaisnot centrālās velves būvniecību. Dekoratīvi, izņemot iepriekšminētos portālus, stacijas izskats ir vienkrāsains. Apmestie velvju griesti un keramikas flīžu sienas ir baltas, pilonus klāj balta un rozā Novoselecas marmors. Alumīnija lējumi ir anodēti bronzā, tāpat kā citām pirmās pakāpes stacijām. Marmora soliņi un sliežu sienu restes arī ir standarta aprīkojums. Galvenās vestibila zāles sienu rotāja liels skulpturāls mākslas darbs, kas attēloja Kijivas Arsenāla janvāra sacelšanos, kas notika Arsenāla rūpnīcā 1918. gadā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to noņēma un tas pazuda. Stacijas plašais priekšnams atrodas laukumā, kas ved uz [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]], [[Dmitro Godzenko]] un [[Mihailo Hruševskis|Mihailo Hruševska]] ielām. Aiz stacijas atrodas apkopes laukums, ko izmanto nakts stāvēšanai un nelieliem remontdarbiem vagonu parkā. Stacijas vestibils tika rekonstruēts 2020. gadā un daļēji atklāts 2021. gadā. Tuvumā esošo vēsturisko ēku pilnīga rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2021. gada augustā, un pilnībā vestibils un laukums ap to tika atklāts 2021. gada 2. septembrī. [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stacija tika izmantota kā bumbu patvertne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebulletin.org/2022/02/ukrainians-approach-life-and-kyivs-5000-bomb-shelters-with-reasonable-carelessness/|title=Ukrainians approach life—and Kyiv's 5,000 bomb shelters—with "reasonable carelessness"|website=Bulletin of the Atomic Scientists|access-date=2022-02-24|date=2022-02-04|language=en-US}}</ref> == Pakalpojumi == Pirmais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 6:01, bet uz Akademmistečko – plkst. 5:48. Pēdējais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 00:30, bet uz Akademmistečko – plkst. 00:18. [[Kategorija:Kijiva]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] dzwqs80d2k23kqq5d3qkpgn6kwa7cih 4467469 4467467 2026-05-13T07:29:51Z Papuass 88 4467469 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019-07-18 Arsenalna Metro Station platform.jpg|thumb|Arsenalna stacijas perons 2019. gadā]] '''Arsenalna''' ({{Val|uk|Арсенальна}}) ir stacija [[Kijivas metro|Kijevas metro]] līnijā Svjatošinsko-Brovarska. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē, atrodoties 105,5 metrus zem zemes, aiz [[Čuncjinas metro]] Hongyancun stacijas. Dziļumu veido [[Kijiva]]s ģeogrāfija, jo tā atrodas augstā [[Dņepra|Dņipro]] upes krastā, kas paceļas virs pārējās pilsētas. Stacijai nav centrālās zāles un tādējādi tā ir līdzīga [[Londonas metro]] staciju izkārtojumam. Kopš 1986. gada stacijai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, aizsardzības numurs 187. == Stacija == {{multiple image | width = 200 | align = left | direction = vertical | image1 = Escalators at the deepest metro station of the world Arsenalna (105.5m) (8601894844).jpg | caption1 = Eskalatori | image2 = 2017-05-22 Arsenalna Metro Station.jpg | caption2 = Augšzemes vestibils }} Staciju "Arsenalna" projektēja arhitekti G. Granatkins, S. Krušinskis un N. Ščukina. Tā ir vienīgā stacija [[Kijivas metro|Kijevas metro]], kas uzbūvēta kā pilonu tipa stacija. Tomēr piloni kopā ar to portāliem ir tikai kosmētiski rotājumi. Stacijai ir neliels vestibils, kas savienojas ar abām platformām un eskalatora tuneli. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē ar 105,5 metru dziļumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/kiev-ukraine-soviet-era-metro-system-beautiful-deepest-world-2019-9|title=Take a look inside Kiev's astonishing Soviet-era metro system, home to the deepest subway station in the world|last=Baker|first=Sinéad|website=Business Insider}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amusingplanet.com/2017/03/the-deepest-metro-stations-in-world.html|title=The Deepest Metro Stations in The World|website=www.amusingplanet.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldatlas.com/articles/deepest-metro-stations-in-the-world.html|title=Deepest Metro Stations in the World|website=WorldAtlas|date=August 2017}}</ref> 2023. gadā to pārspēja [[Čuncjinas metro]] sistēmas ''Hongyancun'' stacija. Arsenalna stacijas divpakāpju eskalators ir dziļākais nobrauciens Kijevā — 55,8 + 46,6 m. Eskalators ir vecākais Kijevas metro. Brauciens pa eskalatoru ir viens no garākajiem, kopumā ilgst līdz piecām minūtēm. Staciju izvietojumam ir iemesli, jo kosmētiskie piloni bija plānoti kā īsti; vietas cietā grunts un problēmas ar hidroizolāciju. Būvniecība starp divām būvbedrēm bija ārkārtīgi sarežģīta. Lai novērstu iegrimšanu, grunts tika sasaldēta; ap dzelzsbetona gredzenu, kas svēra vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu, tika izraktas aptuveni 400 akas un piepildītas ar šķidru slāpekli, novēršot zemes nogruvumus. Līdzīgas problēmas radās arī [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] pirmajā posmā, tomēr stacijas Lubjanka un Čistije Prudi vēlāk tika pabeigtas. Sākotnēji tā tika uzbūvēta kā pieturvieta uz gara sliežu ceļa pirms līnija šķērsoja Dņipro un turpinājās kreisā krasta dzīvojamajos rajonos. Vienīgais pasažieru avots bija Kijivas Arsenāla rūpnīca, kuras vārdā stacija tika nosaukta, taču tai nekad nebija paredzēta liela pasažieru plūsma, lai attaisnotu tik sarežģītu un dārgu rekonstrukciju. Stacija arī nekad netika plānota kā pārsēšanās punkts (atšķirībā no Maskavas stacijām, kas galu galā bija to pārbūves iemesls). Tomēr, tā kā vēsturiskajā Arsenāla rūpnīcā tagad atrodas Mistecka Arsenāla muzejs, muzeja apmeklētāju radītais satiksmes pieaugums varēja attaisnot centrālās velves būvniecību. Dekoratīvi, izņemot iepriekšminētos portālus, stacijas izskats ir vienkrāsains. Apmestie velvju griesti un keramikas flīžu sienas ir baltas, pilonus klāj balta un rozā Novoseleckas marmors. Alumīnija lējumi ir anodēti bronzā, tāpat kā citām pirmās pakāpes stacijām. Marmora soliņi un sliežu sienu restes arī ir standarta aprīkojums. Galvenās vestibila zāles sienu rotāja liels skulpturāls mākslas darbs, kas attēloja Kijivas Arsenāla janvāra sacelšanos, kas notika Arsenāla rūpnīcā 1918. gadā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to noņēma un tas pazuda. Stacijas plašais priekšnams atrodas laukumā, kas ved uz [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]], [[Dmitro Godzenko]] un [[Mihailo Hruševskis|Mihailo Hruševska]] ielām. Aiz stacijas atrodas apkopes laukums, ko izmanto nakts stāvēšanai un nelieliem remontdarbiem vagonu parkā. Stacijas vestibils tika rekonstruēts 2020. gadā un daļēji atklāts 2021. gadā. Tuvumā esošo vēsturisko ēku pilnīga rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2021. gada augustā, un pilnībā vestibils un laukums ap to tika atklāts 2021. gada 2. septembrī. [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stacija tika izmantota kā [[bumbu patvertne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebulletin.org/2022/02/ukrainians-approach-life-and-kyivs-5000-bomb-shelters-with-reasonable-carelessness/|title=Ukrainians approach life—and Kyiv's 5,000 bomb shelters—with "reasonable carelessness"|website=Bulletin of the Atomic Scientists|access-date=2022-02-24|date=2022-02-04|language=en-US}}</ref> == Pakalpojumi == Pirmais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 6:01, bet uz Akademistečko — plkst. 5:48. Pēdējais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 00:30, bet uz Akademistečko — plkst. 00:18. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kijiva]] fdi778jwj6juo9uwk3z9kfsaxgefn5s 4467474 4467469 2026-05-13T07:43:00Z Papuass 88 +[[Kategorija:Transports Ukrainā]]; ±[[Kategorija:Kijiva]]→[[Kategorija:Celtnes un būves Kijivā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4467474 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019-07-18 Arsenalna Metro Station platform.jpg|thumb|Arsenalna stacijas perons 2019. gadā]] '''Arsenalna''' ({{Val|uk|Арсенальна}}) ir stacija [[Kijivas metro|Kijevas metro]] līnijā Svjatošinsko-Brovarska. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē, atrodoties 105,5 metrus zem zemes, aiz [[Čuncjinas metro]] Hongyancun stacijas. Dziļumu veido [[Kijiva]]s ģeogrāfija, jo tā atrodas augstā [[Dņepra|Dņipro]] upes krastā, kas paceļas virs pārējās pilsētas. Stacijai nav centrālās zāles un tādējādi tā ir līdzīga [[Londonas metro]] staciju izkārtojumam. Kopš 1986. gada stacijai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, aizsardzības numurs 187. == Stacija == {{multiple image | width = 200 | align = left | direction = vertical | image1 = Escalators at the deepest metro station of the world Arsenalna (105.5m) (8601894844).jpg | caption1 = Eskalatori | image2 = 2017-05-22 Arsenalna Metro Station.jpg | caption2 = Augšzemes vestibils }} Staciju "Arsenalna" projektēja arhitekti G. Granatkins, S. Krušinskis un N. Ščukina. Tā ir vienīgā stacija [[Kijivas metro|Kijevas metro]], kas uzbūvēta kā pilonu tipa stacija. Tomēr piloni kopā ar to portāliem ir tikai kosmētiski rotājumi. Stacijai ir neliels vestibils, kas savienojas ar abām platformām un eskalatora tuneli. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē ar 105,5 metru dziļumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/kiev-ukraine-soviet-era-metro-system-beautiful-deepest-world-2019-9|title=Take a look inside Kiev's astonishing Soviet-era metro system, home to the deepest subway station in the world|last=Baker|first=Sinéad|website=Business Insider}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amusingplanet.com/2017/03/the-deepest-metro-stations-in-world.html|title=The Deepest Metro Stations in The World|website=www.amusingplanet.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldatlas.com/articles/deepest-metro-stations-in-the-world.html|title=Deepest Metro Stations in the World|website=WorldAtlas|date=August 2017}}</ref> 2023. gadā to pārspēja [[Čuncjinas metro]] sistēmas ''Hongyancun'' stacija. Arsenalna stacijas divpakāpju eskalators ir dziļākais nobrauciens Kijevā — 55,8 + 46,6 m. Eskalators ir vecākais Kijevas metro. Brauciens pa eskalatoru ir viens no garākajiem, kopumā ilgst līdz piecām minūtēm. Staciju izvietojumam ir iemesli, jo kosmētiskie piloni bija plānoti kā īsti; vietas cietā grunts un problēmas ar hidroizolāciju. Būvniecība starp divām būvbedrēm bija ārkārtīgi sarežģīta. Lai novērstu iegrimšanu, grunts tika sasaldēta; ap dzelzsbetona gredzenu, kas svēra vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu, tika izraktas aptuveni 400 akas un piepildītas ar šķidru slāpekli, novēršot zemes nogruvumus. Līdzīgas problēmas radās arī [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] pirmajā posmā, tomēr stacijas Lubjanka un Čistije Prudi vēlāk tika pabeigtas. Sākotnēji tā tika uzbūvēta kā pieturvieta uz gara sliežu ceļa pirms līnija šķērsoja Dņipro un turpinājās kreisā krasta dzīvojamajos rajonos. Vienīgais pasažieru avots bija Kijivas Arsenāla rūpnīca, kuras vārdā stacija tika nosaukta, taču tai nekad nebija paredzēta liela pasažieru plūsma, lai attaisnotu tik sarežģītu un dārgu rekonstrukciju. Stacija arī nekad netika plānota kā pārsēšanās punkts (atšķirībā no Maskavas stacijām, kas galu galā bija to pārbūves iemesls). Tomēr, tā kā vēsturiskajā Arsenāla rūpnīcā tagad atrodas Mistecka Arsenāla muzejs, muzeja apmeklētāju radītais satiksmes pieaugums varēja attaisnot centrālās velves būvniecību. Dekoratīvi, izņemot iepriekšminētos portālus, stacijas izskats ir vienkrāsains. Apmestie velvju griesti un keramikas flīžu sienas ir baltas, pilonus klāj balta un rozā Novoseleckas marmors. Alumīnija lējumi ir anodēti bronzā, tāpat kā citām pirmās pakāpes stacijām. Marmora soliņi un sliežu sienu restes arī ir standarta aprīkojums. Galvenās vestibila zāles sienu rotāja liels skulpturāls mākslas darbs, kas attēloja Kijivas Arsenāla janvāra sacelšanos, kas notika Arsenāla rūpnīcā 1918. gadā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to noņēma un tas pazuda. Stacijas plašais priekšnams atrodas laukumā, kas ved uz [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]], [[Dmitro Godzenko]] un [[Mihailo Hruševskis|Mihailo Hruševska]] ielām. Aiz stacijas atrodas apkopes laukums, ko izmanto nakts stāvēšanai un nelieliem remontdarbiem vagonu parkā. Stacijas vestibils tika rekonstruēts 2020. gadā un daļēji atklāts 2021. gadā. Tuvumā esošo vēsturisko ēku pilnīga rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2021. gada augustā, un pilnībā vestibils un laukums ap to tika atklāts 2021. gada 2. septembrī. [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stacija tika izmantota kā [[bumbu patvertne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebulletin.org/2022/02/ukrainians-approach-life-and-kyivs-5000-bomb-shelters-with-reasonable-carelessness/|title=Ukrainians approach life—and Kyiv's 5,000 bomb shelters—with "reasonable carelessness"|website=Bulletin of the Atomic Scientists|access-date=2022-02-24|date=2022-02-04|language=en-US}}</ref> == Pakalpojumi == Pirmais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 6:01, bet uz Akademistečko — plkst. 5:48. Pēdējais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 00:30, bet uz Akademistečko — plkst. 00:18. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Celtnes un būves Kijivā]] [[Kategorija:Transports Ukrainā]] e8lwhj4mqbhigds0zyfw4j016q35sig 4467475 4467474 2026-05-13T07:43:38Z Papuass 88 4467475 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019-07-18 Arsenalna Metro Station platform.jpg|thumb|Arsenalna stacijas perons 2019. gadā]] '''Arsenalna''' ({{Val|uk|Арсенальна}}) ir stacija [[Kijivas metro]] līnijā Svjatošinsko-Brovarska. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē, atrodoties 105,5 metrus zem zemes, aiz [[Čuncjinas metro]] Hongyancun stacijas. Dziļumu veido [[Kijiva]]s ģeogrāfija, jo tā atrodas augstā [[Dņepra|Dņipro]] upes krastā, kas paceļas virs pārējās pilsētas. Stacijai nav centrālās zāles un tādējādi tā ir līdzīga [[Londonas metro]] staciju izkārtojumam. Kopš 1986. gada stacijai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, aizsardzības numurs 187. == Stacija == {{multiple image | width = 200 | align = left | direction = vertical | image1 = Escalators at the deepest metro station of the world Arsenalna (105.5m) (8601894844).jpg | caption1 = Eskalatori | image2 = 2017-05-22 Arsenalna Metro Station.jpg | caption2 = Augšzemes vestibils }} Staciju "Arsenalna" projektēja arhitekti G. Granatkins, S. Krušinskis un N. Ščukina. Tā ir vienīgā stacija [[Kijivas metro]], kas uzbūvēta kā pilonu tipa stacija. Tomēr piloni kopā ar to portāliem ir tikai kosmētiski rotājumi. Stacijai ir neliels vestibils, kas savienojas ar abām platformām un eskalatora tuneli. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē ar 105,5 metru dziļumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/kiev-ukraine-soviet-era-metro-system-beautiful-deepest-world-2019-9|title=Take a look inside Kiev's astonishing Soviet-era metro system, home to the deepest subway station in the world|last=Baker|first=Sinéad|website=Business Insider}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amusingplanet.com/2017/03/the-deepest-metro-stations-in-world.html|title=The Deepest Metro Stations in The World|website=www.amusingplanet.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldatlas.com/articles/deepest-metro-stations-in-the-world.html|title=Deepest Metro Stations in the World|website=WorldAtlas|date=August 2017}}</ref> 2023. gadā to pārspēja [[Čuncjinas metro]] sistēmas ''Hongyancun'' stacija. Arsenalna stacijas divpakāpju eskalators ir dziļākais nobrauciens Kijivā — 55,8 + 46,6 m. Eskalators ir vecākais Kijivas metro. Brauciens pa eskalatoru ir viens no garākajiem, kopumā ilgst līdz piecām minūtēm. Staciju izvietojumam ir iemesli, jo kosmētiskie piloni bija plānoti kā īsti; vietas cietā grunts un problēmas ar hidroizolāciju. Būvniecība starp divām būvbedrēm bija ārkārtīgi sarežģīta. Lai novērstu iegrimšanu, grunts tika sasaldēta; ap dzelzsbetona gredzenu, kas svēra vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu, tika izraktas aptuveni 400 akas un piepildītas ar šķidru slāpekli, novēršot zemes nogruvumus. Līdzīgas problēmas radās arī [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] pirmajā posmā, tomēr stacijas Lubjanka un Čistije Prudi vēlāk tika pabeigtas. Sākotnēji tā tika uzbūvēta kā pieturvieta uz gara sliežu ceļa pirms līnija šķērsoja Dņipro un turpinājās kreisā krasta dzīvojamajos rajonos. Vienīgais pasažieru avots bija Kijivas Arsenāla rūpnīca, kuras vārdā stacija tika nosaukta, taču tai nekad nebija paredzēta liela pasažieru plūsma, lai attaisnotu tik sarežģītu un dārgu rekonstrukciju. Stacija arī nekad netika plānota kā pārsēšanās punkts (atšķirībā no Maskavas stacijām, kas galu galā bija to pārbūves iemesls). Tomēr, tā kā vēsturiskajā Arsenāla rūpnīcā tagad atrodas Mistecka Arsenāla muzejs, muzeja apmeklētāju radītais satiksmes pieaugums varēja attaisnot centrālās velves būvniecību. Dekoratīvi, izņemot iepriekšminētos portālus, stacijas izskats ir vienkrāsains. Apmestie velvju griesti un keramikas flīžu sienas ir baltas, pilonus klāj balta un rozā Novoseleckas marmors. Alumīnija lējumi ir anodēti bronzā, tāpat kā citām pirmās pakāpes stacijām. Marmora soliņi un sliežu sienu restes arī ir standarta aprīkojums. Galvenās vestibila zāles sienu rotāja liels skulpturāls mākslas darbs, kas attēloja Kijivas Arsenāla janvāra sacelšanos, kas notika Arsenāla rūpnīcā 1918. gadā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to noņēma un tas pazuda. Stacijas plašais priekšnams atrodas laukumā, kas ved uz [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]], [[Dmitro Godzenko]] un [[Mihailo Hruševskis|Mihailo Hruševska]] ielām. Aiz stacijas atrodas apkopes laukums, ko izmanto nakts stāvēšanai un nelieliem remontdarbiem vagonu parkā. Stacijas vestibils tika rekonstruēts 2020. gadā un daļēji atklāts 2021. gadā. Tuvumā esošo vēsturisko ēku pilnīga rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2021. gada augustā, un pilnībā vestibils un laukums ap to tika atklāts 2021. gada 2. septembrī. [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stacija tika izmantota kā [[bumbu patvertne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebulletin.org/2022/02/ukrainians-approach-life-and-kyivs-5000-bomb-shelters-with-reasonable-carelessness/|title=Ukrainians approach life—and Kyiv's 5,000 bomb shelters—with "reasonable carelessness"|website=Bulletin of the Atomic Scientists|access-date=2022-02-24|date=2022-02-04|language=en-US}}</ref> == Pakalpojumi == Pirmais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 6:01, bet uz Akademistečko — plkst. 5:48. Pēdējais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 00:30, bet uz Akademistečko — plkst. 00:18. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Celtnes un būves Kijivā]] [[Kategorija:Transports Ukrainā]] lsb1z7qzp9a9d40rolz0s0z1z48hly6 4467482 4467475 2026-05-13T07:46:25Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Arsenalna (Kijivas metro)]] uz [[Arsenaļna (Kijivas metro)]]: [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] 4467475 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019-07-18 Arsenalna Metro Station platform.jpg|thumb|Arsenalna stacijas perons 2019. gadā]] '''Arsenalna''' ({{Val|uk|Арсенальна}}) ir stacija [[Kijivas metro]] līnijā Svjatošinsko-Brovarska. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē, atrodoties 105,5 metrus zem zemes, aiz [[Čuncjinas metro]] Hongyancun stacijas. Dziļumu veido [[Kijiva]]s ģeogrāfija, jo tā atrodas augstā [[Dņepra|Dņipro]] upes krastā, kas paceļas virs pārējās pilsētas. Stacijai nav centrālās zāles un tādējādi tā ir līdzīga [[Londonas metro]] staciju izkārtojumam. Kopš 1986. gada stacijai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, aizsardzības numurs 187. == Stacija == {{multiple image | width = 200 | align = left | direction = vertical | image1 = Escalators at the deepest metro station of the world Arsenalna (105.5m) (8601894844).jpg | caption1 = Eskalatori | image2 = 2017-05-22 Arsenalna Metro Station.jpg | caption2 = Augšzemes vestibils }} Staciju "Arsenalna" projektēja arhitekti G. Granatkins, S. Krušinskis un N. Ščukina. Tā ir vienīgā stacija [[Kijivas metro]], kas uzbūvēta kā pilonu tipa stacija. Tomēr piloni kopā ar to portāliem ir tikai kosmētiski rotājumi. Stacijai ir neliels vestibils, kas savienojas ar abām platformām un eskalatora tuneli. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē ar 105,5 metru dziļumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/kiev-ukraine-soviet-era-metro-system-beautiful-deepest-world-2019-9|title=Take a look inside Kiev's astonishing Soviet-era metro system, home to the deepest subway station in the world|last=Baker|first=Sinéad|website=Business Insider}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amusingplanet.com/2017/03/the-deepest-metro-stations-in-world.html|title=The Deepest Metro Stations in The World|website=www.amusingplanet.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldatlas.com/articles/deepest-metro-stations-in-the-world.html|title=Deepest Metro Stations in the World|website=WorldAtlas|date=August 2017}}</ref> 2023. gadā to pārspēja [[Čuncjinas metro]] sistēmas ''Hongyancun'' stacija. Arsenalna stacijas divpakāpju eskalators ir dziļākais nobrauciens Kijivā — 55,8 + 46,6 m. Eskalators ir vecākais Kijivas metro. Brauciens pa eskalatoru ir viens no garākajiem, kopumā ilgst līdz piecām minūtēm. Staciju izvietojumam ir iemesli, jo kosmētiskie piloni bija plānoti kā īsti; vietas cietā grunts un problēmas ar hidroizolāciju. Būvniecība starp divām būvbedrēm bija ārkārtīgi sarežģīta. Lai novērstu iegrimšanu, grunts tika sasaldēta; ap dzelzsbetona gredzenu, kas svēra vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu, tika izraktas aptuveni 400 akas un piepildītas ar šķidru slāpekli, novēršot zemes nogruvumus. Līdzīgas problēmas radās arī [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] pirmajā posmā, tomēr stacijas Lubjanka un Čistije Prudi vēlāk tika pabeigtas. Sākotnēji tā tika uzbūvēta kā pieturvieta uz gara sliežu ceļa pirms līnija šķērsoja Dņipro un turpinājās kreisā krasta dzīvojamajos rajonos. Vienīgais pasažieru avots bija Kijivas Arsenāla rūpnīca, kuras vārdā stacija tika nosaukta, taču tai nekad nebija paredzēta liela pasažieru plūsma, lai attaisnotu tik sarežģītu un dārgu rekonstrukciju. Stacija arī nekad netika plānota kā pārsēšanās punkts (atšķirībā no Maskavas stacijām, kas galu galā bija to pārbūves iemesls). Tomēr, tā kā vēsturiskajā Arsenāla rūpnīcā tagad atrodas Mistecka Arsenāla muzejs, muzeja apmeklētāju radītais satiksmes pieaugums varēja attaisnot centrālās velves būvniecību. Dekoratīvi, izņemot iepriekšminētos portālus, stacijas izskats ir vienkrāsains. Apmestie velvju griesti un keramikas flīžu sienas ir baltas, pilonus klāj balta un rozā Novoseleckas marmors. Alumīnija lējumi ir anodēti bronzā, tāpat kā citām pirmās pakāpes stacijām. Marmora soliņi un sliežu sienu restes arī ir standarta aprīkojums. Galvenās vestibila zāles sienu rotāja liels skulpturāls mākslas darbs, kas attēloja Kijivas Arsenāla janvāra sacelšanos, kas notika Arsenāla rūpnīcā 1918. gadā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to noņēma un tas pazuda. Stacijas plašais priekšnams atrodas laukumā, kas ved uz [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]], [[Dmitro Godzenko]] un [[Mihailo Hruševskis|Mihailo Hruševska]] ielām. Aiz stacijas atrodas apkopes laukums, ko izmanto nakts stāvēšanai un nelieliem remontdarbiem vagonu parkā. Stacijas vestibils tika rekonstruēts 2020. gadā un daļēji atklāts 2021. gadā. Tuvumā esošo vēsturisko ēku pilnīga rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2021. gada augustā, un pilnībā vestibils un laukums ap to tika atklāts 2021. gada 2. septembrī. [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stacija tika izmantota kā [[bumbu patvertne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebulletin.org/2022/02/ukrainians-approach-life-and-kyivs-5000-bomb-shelters-with-reasonable-carelessness/|title=Ukrainians approach life—and Kyiv's 5,000 bomb shelters—with "reasonable carelessness"|website=Bulletin of the Atomic Scientists|access-date=2022-02-24|date=2022-02-04|language=en-US}}</ref> == Pakalpojumi == Pirmais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 6:01, bet uz Akademistečko — plkst. 5:48. Pēdējais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 00:30, bet uz Akademistečko — plkst. 00:18. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Celtnes un būves Kijivā]] [[Kategorija:Transports Ukrainā]] lsb1z7qzp9a9d40rolz0s0z1z48hly6 4467488 4467482 2026-05-13T07:47:11Z Papuass 88 4467488 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019-07-18 Arsenalna Metro Station platform.jpg|thumb|Arsenaļna stacijas perons 2019. gadā]] '''Arsenaļna''' ({{Val|uk|Арсенальна}}) ir stacija [[Kijivas metro]] līnijā Svjatošinsko-Brovarska. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē, atrodoties 105,5 metrus zem zemes, aiz [[Čuncjinas metro]] Hongyancun stacijas. Dziļumu veido [[Kijiva]]s ģeogrāfija, jo tā atrodas augstā [[Dņepra|Dņipro]] upes krastā, kas paceļas virs pārējās pilsētas. Stacijai nav centrālās zāles un tādējādi tā ir līdzīga [[Londonas metro]] staciju izkārtojumam. Kopš 1986. gada stacijai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, aizsardzības numurs 187. == Stacija == {{multiple image | width = 200 | align = left | direction = vertical | image1 = Escalators at the deepest metro station of the world Arsenalna (105.5m) (8601894844).jpg | caption1 = Eskalatori | image2 = 2017-05-22 Arsenalna Metro Station.jpg | caption2 = Augšzemes vestibils }} Staciju "Arsenaļna" projektēja arhitekti G. Granatkins, S. Krušinskis un N. Ščukina. Tā ir vienīgā stacija [[Kijivas metro]], kas uzbūvēta kā pilonu tipa stacija. Tomēr piloni kopā ar to portāliem ir tikai kosmētiski rotājumi. Stacijai ir neliels vestibils, kas savienojas ar abām platformām un eskalatora tuneli. Stacija tika atklāta 1960. gada 6. novembrī kā daļa no pirmās būvniecības fāzes un pašlaik ir otrā dziļākā stacija pasaulē ar 105,5 metru dziļumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/kiev-ukraine-soviet-era-metro-system-beautiful-deepest-world-2019-9|title=Take a look inside Kiev's astonishing Soviet-era metro system, home to the deepest subway station in the world|last=Baker|first=Sinéad|website=Business Insider}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amusingplanet.com/2017/03/the-deepest-metro-stations-in-world.html|title=The Deepest Metro Stations in The World|website=www.amusingplanet.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldatlas.com/articles/deepest-metro-stations-in-the-world.html|title=Deepest Metro Stations in the World|website=WorldAtlas|date=August 2017}}</ref> 2023. gadā to pārspēja [[Čuncjinas metro]] sistēmas ''Hongyancun'' stacija. Arsenalna stacijas divpakāpju eskalators ir dziļākais nobrauciens Kijivā — 55,8 + 46,6 m. Eskalators ir vecākais Kijivas metro. Brauciens pa eskalatoru ir viens no garākajiem, kopumā ilgst līdz piecām minūtēm. Staciju izvietojumam ir iemesli, jo kosmētiskie piloni bija plānoti kā īsti; vietas cietā grunts un problēmas ar hidroizolāciju. Būvniecība starp divām būvbedrēm bija ārkārtīgi sarežģīta. Lai novērstu iegrimšanu, grunts tika sasaldēta; ap dzelzsbetona gredzenu, kas svēra vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu, tika izraktas aptuveni 400 akas un piepildītas ar šķidru slāpekli, novēršot zemes nogruvumus. Līdzīgas problēmas radās arī [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] pirmajā posmā, tomēr stacijas Lubjanka un Čistije Prudi vēlāk tika pabeigtas. Sākotnēji tā tika uzbūvēta kā pieturvieta uz gara sliežu ceļa pirms līnija šķērsoja Dņipro un turpinājās kreisā krasta dzīvojamajos rajonos. Vienīgais pasažieru avots bija Kijivas Arsenāla rūpnīca, kuras vārdā stacija tika nosaukta, taču tai nekad nebija paredzēta liela pasažieru plūsma, lai attaisnotu tik sarežģītu un dārgu rekonstrukciju. Stacija arī nekad netika plānota kā pārsēšanās punkts (atšķirībā no Maskavas stacijām, kas galu galā bija to pārbūves iemesls). Tomēr, tā kā vēsturiskajā Arsenāla rūpnīcā tagad atrodas Mistecka Arsenāla muzejs, muzeja apmeklētāju radītais satiksmes pieaugums varēja attaisnot centrālās velves būvniecību. Dekoratīvi, izņemot iepriekšminētos portālus, stacijas izskats ir vienkrāsains. Apmestie velvju griesti un keramikas flīžu sienas ir baltas, pilonus klāj balta un rozā Novoseleckas marmors. Alumīnija lējumi ir anodēti bronzā, tāpat kā citām pirmās pakāpes stacijām. Marmora soliņi un sliežu sienu restes arī ir standarta aprīkojums. Galvenās vestibila zāles sienu rotāja liels skulpturāls mākslas darbs, kas attēloja Kijivas Arsenāla janvāra sacelšanos, kas notika Arsenāla rūpnīcā 1918. gadā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā to noņēma un tas pazuda. Stacijas plašais priekšnams atrodas laukumā, kas ved uz [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]], [[Dmitro Godzenko]] un [[Mihailo Hruševskis|Mihailo Hruševska]] ielām. Aiz stacijas atrodas apkopes laukums, ko izmanto nakts stāvēšanai un nelieliem remontdarbiem vagonu parkā. Stacijas vestibils tika rekonstruēts 2020. gadā un daļēji atklāts 2021. gadā. Tuvumā esošo vēsturisko ēku pilnīga rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2021. gada augustā, un pilnībā vestibils un laukums ap to tika atklāts 2021. gada 2. septembrī. [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stacija tika izmantota kā [[bumbu patvertne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebulletin.org/2022/02/ukrainians-approach-life-and-kyivs-5000-bomb-shelters-with-reasonable-carelessness/|title=Ukrainians approach life—and Kyiv's 5,000 bomb shelters—with "reasonable carelessness"|website=Bulletin of the Atomic Scientists|access-date=2022-02-24|date=2022-02-04|language=en-US}}</ref> == Pakalpojumi == Pirmais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 6:01, bet uz Akademistečko — plkst. 5:48. Pēdējais vilciens uz Lisovu atiet plkst. 00:30, bet uz Akademistečko — plkst. 00:18. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Celtnes un būves Kijivā]] [[Kategorija:Transports Ukrainā]] kjj81nwqpeghyunuri1wra9bv41u08l Kerims Alajbegovičs 0 631750 4467476 2026-05-13T07:43:50Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Kerims Alajbegovičs |image = FC Red Bull Salzburg gegen WSG Tirol (2025-10-30 ÖFB Cup) 19.jpg |caption = Kerims Alajbegovičs 2025. gadā |full_name = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21}} |birth_place = {{vieta|Vācija|Ķelne}} |height = 186 |position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |clubnumber = 27 |youthyears1 = 2013... 4467476 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Kerims Alajbegovičs |image = FC Red Bull Salzburg gegen WSG Tirol (2025-10-30 ÖFB Cup) 19.jpg |caption = Kerims Alajbegovičs 2025. gadā |full_name = |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21}} |birth_place = {{vieta|Vācija|Ķelne}} |height = 186 |position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |clubnumber = 27 |youthyears1 = 2013—2021 |youthclubs1 = {{flaga|GER}} [[1. FC Köln]] |youthyears2 = 2021—2025 |youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |years1 = 2025— |clubs1 = {{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |caps1 = 27 |goals1 = 8 |nationalyears1 = 2022 |nationalteam1 = {{flaga|BIH}} Bosnija un Hercegovina U15 |nationalcaps1 = 4 |nationalgoals1 = 3 |nationalyears2 = 2022—2024 |nationalteam2 = {{flaga|BIH}} Bosnija un Hercegovina U17 |nationalcaps2 = 17 |nationalgoals2 = 6 |nationalyears3 = 2024 |nationalteam3 = {{flaga|BIH}} Bosnija un Hercegovina U19 |nationalcaps3 = 5 |nationalgoals3 = 2 |nationalyears4 = 2024—2025 |nationalteam4 = {{flaga|BIH}} Bosnija un Hercegovina U21 |nationalcaps4 = 4 |nationalgoals4 = 1 |nationalyears5 = 2025— |nationalteam5 = {{fb|BIH}} |nationalcaps5 = 8 |nationalgoals5 = 1 |pcupdate = 12.05.2026. |ntupdate = 12.05.2026. }} '''Kerims Alajbegovičs''' ({{Val|bs|Kerim Alajbegović}}, dzimis {{dat|2007|9|21}} [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[futbolists]], spēlē malējā [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] (spārna) vai [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] komandā ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''. == Karjera == Ar futbolu Alajbegovičs sāka nodarboties dzimtās pilsētas [[Ķelne]]s klubā ''[[1. FC Köln]]''. 2021. gadā pievienojās [[Leverkūzenes "Bayer"]] jaunatnes akadēmijai. 2025. gada jūlijā viņš pārgāja uz [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubu ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''. 2025. gada martā Leverkūzenes "Bayer" paziņoja, ka ir izpirkusi Alajbegoviča līgumu, lai viņš varētu atgriezties kluba rīcībā nākamajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayer-leverkusen-bosnian-international-kerim-alajbegovic-red-bull-salzburg-transfer-world-cup-36640|title=Bayer Leverkusen sign Bosnia and Herzegovina international Kerim Alajbegović on buy-back clause from Red Bull Salzburg|website=bundesliga.com|language=en|date={{dat|2026|3|27|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|13||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Bosnijas un Hercegovinas jauniešu izlasēs. U-17 izlasē bija komandas kapteinis. [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlasē]] debitēja {{dat|2025|9|6||bez}} [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] un jau savā pirmajā spēlē izlases rindās guva vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/481613-zmajevi-razbili-san-marino-u-gostima|title=Zmajevi razbili San Marino u gostima|website=reprezentacija.ba|language=bs|date={{dat|2025|9|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Alajbegovičs, Kerims}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] m9n9gjy1fokkr023cggzvap8ag0awwi Diskusija:Arsenaļna (Kijivas metro) 1 631751 4467477 2026-05-13T07:43:53Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4467477 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Papuass |valsts = Ukraina |tēma = Transports }} j62l89dl6xdjcyhq4hzomi59crnuztj 4467484 4467477 2026-05-13T07:46:26Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Diskusija:Arsenalna (Kijivas metro)]] uz [[Diskusija:Arsenaļna (Kijivas metro)]]: [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] 4467477 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Papuass |valsts = Ukraina |tēma = Transports }} j62l89dl6xdjcyhq4hzomi59crnuztj Kerim Alajbegović 0 631752 4467479 2026-05-13T07:44:53Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Kerims Alajbegovičs]] 4467479 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kerims Alajbegovičs]] 7drdfonvuvqte66ju77jqpsc96z9q2z Alajbegovičs 0 631753 4467480 2026-05-13T07:45:23Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Kerims Alajbegovičs]] 4467480 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kerims Alajbegovičs]] 7drdfonvuvqte66ju77jqpsc96z9q2z Alajbegović 0 631754 4467481 2026-05-13T07:45:51Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Kerims Alajbegovičs]] 4467481 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kerims Alajbegovičs]] 7drdfonvuvqte66ju77jqpsc96z9q2z Arsenalna (Kijivas metro) 0 631755 4467483 2026-05-13T07:46:26Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Arsenalna (Kijivas metro)]] uz [[Arsenaļna (Kijivas metro)]]: [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] 4467483 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] 3t12zyklubxazv3n3r1jcs004axa6tf Diskusija:Arsenalna (Kijivas metro) 1 631756 4467485 2026-05-13T07:46:26Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Diskusija:Arsenalna (Kijivas metro)]] uz [[Diskusija:Arsenaļna (Kijivas metro)]]: [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] 4467485 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Arsenaļna (Kijivas metro)]] 4vup5e3ib2980xpnayy84far6lm7l5y Diskusija:Kerims Alajbegovičs 1 631757 4467490 2026-05-13T07:47:34Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Bosnija un Hercegovina }} 4467490 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Vylks |tēma = Sports |valsts = Bosnija un Hercegovina }} e4cbfkfb0nlr3t1weehlm1oes8jxmp0 Miķelīšu iela 0 631758 4467493 2026-05-13T08:01:05Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{Ielas infokaste |nosaukums = Miķelīšu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Lašupes]] |ielas garums = 350 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbus... 4467493 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Miķelīšu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Lašupes]] |ielas garums = 350 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Miķelīšu iela''' ir iela [[Ogre]]s pilsētā, [[Lašupes|Lašupju]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju ielu]]. Privātmāju apbūve. Ielas nosaukums piešķirts 2010. gada 21. oktobrī.<ref>{{Ielas dati no data.gov.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Miķelīšu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru iela]] (T veida krustojums) * [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] ogeo35i31dtow53ycso3ucnasges310 4467499 4467493 2026-05-13T08:10:15Z Olgerts V 41522 precīz. 4467499 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Miķelīšu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Lašupes]] |ielas garums = 350 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Miķelīšu iela''' ir iela [[Ogre]]s pilsētā, [[Lašupes|Lašupju]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju ielu]]. Miķelīšu ielas garums ir aptuveni 350 metri. Ielā ir privātmāju un vasarnīcu apbūve. Ielas nosaukums piešķirts 2010. gada 21. oktobrī.<ref>{{Ielas dati no data.gov.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Miķelīšu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru iela]] (T veida krustojums) * [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] bbm60zwjph1f0ukv6ixca0xjn3c5ofi Dalībnieka diskusija:Bakyt.daniiarkyzy 3 631759 4467496 2026-05-13T08:08:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467496 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bakyt.daniiarkyzy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 11.08 (EEST) cvmmbatpl4ry1u3092dcj4ez40k39sv Vadakti 0 631760 4467498 2026-05-13T08:09:57Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vadakti | official_name = ''Vadaktai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vadaktai, Vytauto paminklas.JPG | image_caption = Vītauta iela Vadaktos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type... 4467498 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vadakti | official_name = ''Vadaktai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vadaktai, Vytauto paminklas.JPG | image_caption = Vītauta iela Vadaktos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Sidabravas seņūnija]] | area_total_km2 = 0.51 | population_total = 153 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 38 | lats = 10 | latNS = N | longd = 23 | longm = 59 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = 80 | website = }} '''Vadakti''' ({{val|lt|Vadaktai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas pie Vadaktes upītes, aptuveni 38 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em. == Vēsture == Vadakti (''Wadachte'') vēstures avotos pirmoreiz minēti 1372. gadā [[Hermanis no Vartberges|Hermaņa no Vartberges]] hronikās. Vadaktu muiža pirmoreiz minēta 1585. gadā. No 1744. līdz 1773. gadam Vadaktu miests piederēja [[Jezuīti|jezuītiem]], un šeit sāka darboties viņu misija. 1744. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca, kuru vēlāk, 1773. gadā, atjaunoja. Miests vēsturiski attīstījās kā vietējais tirdzniecības un kultūras centrs. Vadaktu vārds kļuva starptautiski pazīstams pēc poļu rakstnieka [[Henriks Senkevičs|Henrika Senkeviča]] romāna "Plūdi" iznākšanas, kurā Vadakti un to apkārtne ir viena no galvenajām darbības vietām (galvenā varoņa Andžeja Kmita mīļotās Olenkas mājvieta). Pēc 1970. gada Vadaktiem piešķirts miesta satuss. 2016. gadā Lietuvas un [[Polija]]s pārstāvji netālu no miesta kultūras centra iestādīja simts ozolus, tādējādi izveidojot "Lietuvas un Polijas draudzības parku". Bija ierosinājums nosaukt pilsētas bibliotēku Henrika Senkeviča vārdā, taču vietējie iedzīvotāji iebilda. == Arhitektūra un apskates objekti == * Vadaktu Sv. Agates baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1773. gadā (pārbūvēta 1880. gadā). Tā ir vērtīgs tautas baroka stila koka arhitektūras piemineklis. Baznīcas ansamblī ietilpst arī 19. gadsimta zvanu tornis un akmens mūra žogs. * Piemiņas zīmes Senkeviča romānam: miestā un tā apkārtnē ir izvietotas norādes un informatīvas zīmes, kas saista reālo vidi ar romāna "Plūdi" literatūras maršrutu. * Vadaktu muiža: pirmoreiz minēta 1585. gadā, saglabājušās pamatu paliekas, parka fragmenti un mauzolejs. Iekļauta kultūras vērtību reģistrā. * Vadaktu dzirnavas: celtas 1930. gadā, kultūras piemineklis. * Dzejnieka Antana Valantina memoriālā istaba. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, medpunkts un tautas nams. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Vadakti ir populārs galamērķis tūristiem no Polijas, kuri apmeklē romāna "Plūdi" vietas Lietuvā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Vadaktai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]] n6s5pd4797t12x12iy10ovn69zkr25q Vadaktai 0 631761 4467500 2026-05-13T08:10:56Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vadakti]] 4467500 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vadakti]] o8zt3p7r41kgwi0njmwoi513ojgtndd Ralfs Bakši 0 631762 4467502 2026-05-13T08:15:00Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par amerikāņu animatoru 4467502 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ralfs Bakši | vārds_orig = ''Ralph Bakshi'' | attēls = RalphBakshiJan09.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 2009. gadā | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{flagicon image|Ensign of the Palestine Mandate (1927–1948).svg}} [[Haifa]], [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā]] (tagad {{nobr|{{ISR}}}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = animators, kinorežisors, scenārists, producents | ienākumi = | darbības_gadi = 1956–2015 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Bakši''' ({{val|en|Ralph Bakshi}}; dzimis {{dat|1938|10|29}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animators, kinorežisors, scenārists, producents un mākslinieks. Viņš kļuva pazīstams ar pilnmetrāžas [[animācijas filma|animācijas filmām]] un [[televīzija]]s projektiem, īpaši ar pieaugušo auditorijai paredzētu animāciju laikā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs animācija galvenokārt tika saistīta ar bērnu izklaidi. Bakši profesionālā darbība aptver gan televīzijas, gan kino projektus. Viņš režisējis tādas filmas kā ''[[Fritz the Cat]]'' (1972), ''[[Heavy Traffic]]'' (1973), ''[[Wizards (filma)|Wizards]]'' (1977), animēto “[[Gredzenu pavēlnieks (1978. gada filma)|Gredzenu pavēlnieks]]” ekranizāciju (1978) un ''[[Fire and Ice]]'' (1983). Viņa darbos bieži aplūkotas sociālas, politiskas un kontrkultūras tēmas, izmantojot satīru, fantāzijas elementus, rotoskopijas tehniku un stilistiskus eksperimentus. Animācijas industrijā Bakši tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pieaugušo animācijas pionieriem un autoranimācijas attīstītājiem. Viņa filmas 1970.-tajos gados palīdzēja nostiprināt alternatīvu, pieaugušajiem domātu animāciju ārpus tradicionālā bērnu izklaides modeļa, vienlaikus būtiski paplašinot animācijas tematiskās un mākslinieciskās robežas. Viņa ieguldījums ietekmēja neatkarīgās animācijas attīstību un daudzus vēlākos animatorus un režisorus, padarot Bakši par vienu no ietekmīgākajiem autoriem pasaules animācijas vēsturē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{kino-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bakši, Ralfs}} [[Kategorija:Amerikāņu animatori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Izraēlā dzimušie]] r8ad06bp2a2gt1n13rlaa3fi1f5pjuj Vadakti (miests) 0 631763 4467503 2026-05-13T08:15:00Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Vadakti]] 4467503 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vadakti]] o8zt3p7r41kgwi0njmwoi513ojgtndd Bakši 0 631764 4467505 2026-05-13T08:15:47Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ralfs Bakši]] 4467505 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ralfs Bakši]] 072kyhbdcbv6z9lt45h1m5am0vcv6fg Ralph Bakshi 0 631765 4467506 2026-05-13T08:16:03Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ralfs Bakši]] 4467506 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ralfs Bakši]] 072kyhbdcbv6z9lt45h1m5am0vcv6fg Bakshi 0 631766 4467507 2026-05-13T08:16:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ralfs Bakši]] 4467507 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ralfs Bakši]] 072kyhbdcbv6z9lt45h1m5am0vcv6fg Diskusija:Ralfs Bakši 1 631767 4467511 2026-05-13T08:18:48Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = kultūra |valsts = krimčaki }} 4467511 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = kultūra |valsts = krimčaki }} skrb4usl5mzhqi7qg1wt05queja3rpk Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki 14 631768 4467512 2026-05-13T08:19:38Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|krimčaki]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — krimčaki]] 4467512 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|krimčaki]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — krimčaki]] lsvwl0xl26p1ptsyb00wt4v7bf4oaen Diskusija:Vadakti 1 631769 4467514 2026-05-13T08:32:16Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4467514 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 Kirgizstānas soms 0 631770 4467516 2026-05-13T08:48:28Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par valūtu 4467516 wikitext text/x-wiki {{Naudas infokaste | currency_name = Kirgizstānas soms | currency_name_in_local = ''Кыргыз сому'' | image_1 = Obverse 5000 som 2024.jpg | iso_code = KGS | using_countries = {{flag|Kirgizstāna}} | unofficial_users = | inflation_rate = | inflation_source_date = | inflation_method = | pegged_by = | subunit_ratio_1 = 1:100 | subunit_name_1 = tijiņs | subunit_name_2 = | symbol = ⃀ | symbol_subunit_1 = | symbol_subunit_2 = | nickname = | officially_withdrawn_coins= | used_coins = 1, 10, 50 tijiņi, 1, 3, 5, 10 somi | coin_article = | used_banknotes = 20, 50, 100, 200, 500, 1000, 5000 somi | issuing_authority = [[Kirgizstānas Nacionālā banka]] | issuing_authority_website = https://www.nbkr.kg/ | printer = | printer_website = | mint = | mint_website = }} '''Kirgizstānas soms''' ({{val|ky|Кыргыз сому}}) ir [[Kirgizstāna]]s oficiālā [[valūta]] un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis valstī. Tas tika ieviests 1993. gada 10. maijā pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] kā neatkarīgās Kirgizstānas nacionālā naudas vienība, kļūstot par vienu no pirmajām nacionālajām valūtām, kas ieviesta [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pēc PSRS sabrukuma. Valūtas starptautiskais [[ISO 4217]] kods ir KGS. Oficiālais grafiskais simbols ir ⃀, ko [[Kirgizstānas Nacionālā banka]] raksturo kā pasvītrotu lielo burtu “C”, taču praksē plaši tiek lietots arī apzīmējums сом vai saīsinājums с. Viens soms dalās 100 tijiņos, lai gan mazāko nominālvērtību monētas ikdienas apritē tiek izmantotas reti. Kirgizstānas somu emitē [[Kirgizstānas Nacionālā banka]], kurai ir ekskluzīvas tiesības laist apgrozībā un izņemt no apgrozības banknotes un monētas. Banka īsteno arī valsts monetāro politiku, uztur valūtas stabilitāti un uzrauga finanšu sistēmu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Nacionālās valūtas]] [[Kategorija:Kirgizstānas saimniecība]] rvwnu7h8q01km1d5khi9yzkodv15xkl Kirgizstānas somi 0 631771 4467517 2026-05-13T08:49:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kirgizstānas soms]] 4467517 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kirgizstānas soms]] qcf5ydekm0nue0y9ifu6plschwtde15 Kirgīzu soms 0 631772 4467518 2026-05-13T08:49:34Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kirgizstānas soms]] 4467518 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kirgizstānas soms]] qcf5ydekm0nue0y9ifu6plschwtde15 Kirgīzu somi 0 631773 4467519 2026-05-13T08:49:46Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kirgizstānas soms]] 4467519 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kirgizstānas soms]] qcf5ydekm0nue0y9ifu6plschwtde15 KGS 0 631774 4467521 2026-05-13T08:51:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kirgizstānas soms]] 4467521 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kirgizstānas soms]] qcf5ydekm0nue0y9ifu6plschwtde15 Dalībnieka diskusija:Brandurgy 3 631775 4467522 2026-05-13T08:51:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467522 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Brandurgy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 11.51 (EEST) 234tg9plhmfw8jszldhdpgkgqsnri2m Diskusija:Kirgizstānas soms 1 631776 4467524 2026-05-13T08:51:53Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = saimniecība |valsts = Kirgizstāna }} 4467524 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = saimniecība |valsts = Kirgizstāna }} 0gj9y4d5w5uqqpfvpylc5idojgm5dkx Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna 14 631777 4467525 2026-05-13T08:53:36Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Kirgizstāna]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Kirgizstāna]] 4467525 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Kirgizstāna]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Kirgizstāna]] 8gdvanfytxm4628xaq6rmns2puclwx7 Horvātijas Esperanto līga 0 631778 4467526 2026-05-13T08:57:09Z Tankists 100139 Jauna lapa: '''Horvātijas Esperanto līga''' ({{val|eo|Kroata Esperanto-Ligo, KEL}}; {{val|hr|Hrvatski savez za esperanto, HSE}}) ir [[esperanto]] pratēju [[biedrība]] [[Horvātija|Horvātijā]]. Kopš tās dibināšanas [[1908. gads|1908]]. gadā, līga nodarbojas ar esperanto valodas popularizēšanu Horvātijā.<ref name="matica">{{ziņu atsauce |title=Lakoća učenja i humana ideja |url=https://www.matica.hr/vijenac/385/lakoca-ucenja-i-humana-ideja-3947/ |accessdate={{dat|2026|5|13||... 4467526 wikitext text/x-wiki '''Horvātijas Esperanto līga''' ({{val|eo|Kroata Esperanto-Ligo, KEL}}; {{val|hr|Hrvatski savez za esperanto, HSE}}) ir [[esperanto]] pratēju [[biedrība]] [[Horvātija|Horvātijā]]. Kopš tās dibināšanas [[1908. gads|1908]]. gadā, līga nodarbojas ar esperanto valodas popularizēšanu Horvātijā.<ref name="matica">{{ziņu atsauce |title=Lakoća učenja i humana ideja |url=https://www.matica.hr/vijenac/385/lakoca-ucenja-i-humana-ideja-3947/ |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |work=[[Vijenac]] |issue=Nr. 385 |publisher=[[Matica hrvatska]] |date={{dat|2008|12|4||bez}} |language=hr}}</ref> Horvātijas Esperanto līga [[2001. gads|2001]]. gadā Horvātijas galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] rīkoja 86. [[Pasaules Esperanto kongress|Pasaules Esperanto kongresu]].<ref name="matica" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://esperanto.hr/wp/ Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Esperanto]] 4r9ixfxf9jgwiie2qivagh4rewfwaro Kroata Esperanto-Ligo 0 631779 4467527 2026-05-13T08:58:46Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Horvātijas Esperanto līga]] 4467527 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Horvātijas Esperanto līga]] nugkgu3y1yppkkc7g3x2v4ghdrf396o Hrvatski savez za esperanto 0 631780 4467528 2026-05-13T08:59:11Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Horvātijas Esperanto līga]] 4467528 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Horvātijas Esperanto līga]] nugkgu3y1yppkkc7g3x2v4ghdrf396o Croatian Esperanto League 0 631781 4467529 2026-05-13T08:59:37Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Horvātijas Esperanto līga]] 4467529 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Horvātijas Esperanto līga]] nugkgu3y1yppkkc7g3x2v4ghdrf396o Diskusija:Horvātijas Esperanto līga 1 631782 4467531 2026-05-13T09:02:28Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Tankists |tēma = Kultūra |valsts = esperanto }} 4467531 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Tankists |tēma = Kultūra |valsts = esperanto }} owmevhshrxikoi56nkiyzji2hs91jum Dalībnieka diskusija:Météo&Nature 3 631783 4467541 2026-05-13T09:38:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467541 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Météo&Nature}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 12.38 (EEST) fo8zmo7cor3c7cvdkdc3vd6h7stjm4r Surdega 0 631785 4467550 2026-05-13T10:47:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Surdega | official_name = ''Surdegis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Surdegio bažnyčia, priekis.JPG | image_caption = Surdegas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debessbraukšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Anīkšču rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1... 4467550 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Surdega | official_name = ''Surdegis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Surdegio bažnyčia, priekis.JPG | image_caption = Surdegas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debessbraukšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Anīkšču rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Anīkšču rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Troškūnu seņūnija]] | area_total_km2 = 0.53 | population_total = 148 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 39 | lats = 58 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 43 | longEW = E | elevation_m = 85 | website = }} '''Surdega''' ({{val|lt|Surdegis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona pašvaldībā]]. Atrodas Šakas upītes krastos aptuveni 28 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Anīkšči]]em. == Vēsture == Surdega vēstures avotos pirmoreiz minēta 16. gadsimtā. Miesta vēsture ir cieši saistīta leģendu, ka 1530. gada 15. augustā pie vietējā avota esot brīnumaini parādījusies Dievmāte un par godu šim notikuma tika uzcelta pirmā baznīca. 1627. gadā tika nodibināts Surdegas Svētā Gara pareizticīgo klosteris un tas kļuva par vienu no svarīgākajiem [[pareizticība]]s centriem Lietuvas dižkunigaitijā. 1855. gadā Surdega ieguva miesta statusu. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā klosteris piedzīvoja uzplaukumu, taču Pirmā pasaules kara laikā klosteris tika evakuēts, un pēc kara tā telpas tika nodotas katoļu draudzei. 1894. gadā gar miestu tika uzbūvēts [[Panevēža]]s—Rubiķu šaursliežu dzelzceļš, bet 1901. gadā atklāta Surdegas stacija. Padomju laikā Surdega bija kolhoza centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == * Surdegas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debessbraukšanas baznīca: pašreizējā mūra ēka celta 1812. gadā kā pareizticīgo klostera galvenā baznīca. Tā ir historisma stila celtne ar klasicisma elementiem. Pēc klostera slēgšanas tā tika pārveidota par katoļu dievnamu. * Surdegas šaursliežu dzelzceļa stacija: caur miestu iet vēsturiskais [[Panevēža]]s—Rubiķu, kas celts 19. gadsimta beigās. Stacijas komplekss ir valsts nozīmes tehnikas piemineklis. * Klosteris un palīgēkas: saglabājušās vairākas kādreizējā klostera ansambļa ēkas, kas liecina par miesta kādreizējo garīgo nozīmi. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts un dzelzceļa stacija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Surdegis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.anyksciai.lt/ Anīkšču rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Anīkšču rajona pašvaldība]] 3nhk527x0fa91csbu8sr9b3x5dydi6m Surdegis 0 631786 4467552 2026-05-13T10:48:54Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Surdega]] 4467552 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Surdega]] 8eyzgajovawml93zqw4q3hkexztzyv7 Surdeģe (miests) 0 631787 4467553 2026-05-13T10:49:08Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Surdega]] 4467553 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Surdega]] 8eyzgajovawml93zqw4q3hkexztzyv7 Kategorija:2022. gadā dzimušie 14 631788 4467555 2026-05-13T11:18:30Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{dzimgads|202|2}} 4467555 wikitext text/x-wiki {{dzimgads|202|2}} gvlkj0vo0rrwx4mzet31zerbaeq1bnu Kategorija:2023. gadā dzimušie 14 631789 4467556 2026-05-13T11:18:42Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{dzimgads|202|3}} 4467556 wikitext text/x-wiki {{dzimgads|202|3}} 698e0ufug21ro5xaqs4s4v5un4i96i1 Kategorija:2024. gadā dzimušie 14 631790 4467558 2026-05-13T11:18:53Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{dzimgads|202|4}} 4467558 wikitext text/x-wiki {{dzimgads|202|4}} rpubzsneolnj9grha0jnstkxdenkomv Kategorija:2025. gadā dzimušie 14 631791 4467559 2026-05-13T11:19:06Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{dzimgads|202|5}} 4467559 wikitext text/x-wiki {{dzimgads|202|5}} 0x9gx71n6g2rez53d46v5ryxgqzpeyk Kategorija:2026. gadā dzimušie 14 631792 4467560 2026-05-13T11:19:15Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{dzimgads|202|6}} 4467560 wikitext text/x-wiki {{dzimgads|202|6}} fuif2bybkn30iwsywme6qqekoirlrgs Dalībnieka diskusija:Matejs Purviņš 3 631793 4467563 2026-05-13T11:28:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4467563 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Matejs Purviņš}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. maijs, plkst. 14.28 (EEST) jejbrytf0chx79x3ytg3ta2yis2exsr